Ministru kabineta noteikumi Nr. 256

Rīgā 2022. gada 19. aprīlī (prot. Nr. 22 30. §)

Veterinārās prasības Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvnieku ievešanai Latvijas Republikā

Izdoti saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 5.¹ panta trešo daļu,
Veterinārmedicīnas likuma 25. panta 4. un 6. punktu un
Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likuma 10. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā reģistrē kopā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā ieceļojošos vai ievestos tiem piederošos suņus, kaķus, mājas (istabas) seskus un zirgus (turpmāk – dzīvnieki) un nodrošina dzīvnieku obligāto veselības prasību izpildi;

1.2. kārtību, kādā veic samaksu par dzīvnieku obligāto veselības prasību izpildei veicamajiem pasākumiem un dzīvnieku reģistrāciju, un maksimālo maksas apmēru.

2. Ukrainas civiliedzīvotājs, kurš ieceļojis kopā ar dzīvnieku vai kura dzīvnieks ievests no Ukrainas, sākot ar 2022. gada 24. februāri (turpmāk – dzīvnieka īpašnieks vai turētājs), nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc dzīvnieka ievešanas to uzrāda praktizējošam veterinārārstam, lai nodrošinātu dzīvnieka obligāto veselības prasību izpildi un dzīvnieka reģistrāciju. Līdz tam dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka dzīvnieks nenonāk kontaktā ar citiem dzīvniekiem un cilvēkiem.

3. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona robežšķērsošanas vietā, kurā veic muitas kontroli, informē Pārtikas un veterināro dienestu (turpmāk – dienests) par suni, kaķi un mājas (istabas) sesku, kurš kopā ar Ukrainas civiliedzīvotāju ieceļo no trešās valsts, ja dzīvnieks neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulā (EK) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 576/2013) noteiktajām prasībām.

4. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs praktizējošam veterinārārstam uzrāda personu apliecinošu dokumentu un dzīvnieka dokumentus, ja tādi ir.

5. Ja suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska īpašnieks vai turētājs praktizējošam veterinārārstam rakstveidā apliecina, ka ar dzīvnieku nekavējoties dosies uz citu valsti un Latvijā neuzturēsies, praktizējošs veterinārārsts:

5.1. neveic šo noteikumu 6.3. un 6.4. apakšpunktā minētās darbības;

5.2. izsniedz rakstveida apliecinājumu par dzīvnieka vakcināciju pret trakumsērgu.

II. Suņu, kaķu, mājas (istabas) sesku apzīmēšanas un reģistrācijas kārtība

6. Praktizējošs veterinārārsts:

6.1. pārbauda, vai dzīvnieks ir apzīmēts ar pasīvu lasāmrežīma radiofrekvences identifikācijas ierīci (turpmāk – mikroshēma) un vai  tā ir nolasāma;

6.2. ja dzīvnieks nav apzīmēts ar mikroshēmu vai tā nav nolasāma, dzīvnieku apzīmē ar mikroshēmu, kas atbilst regulas Nr. 576/2013 17. pantā un II pielikumā noteiktajām prasībām, mikroshēmu implantējot kakla vai pleca apvidus kreisajā pusē;

6.3. ja dzīvniekam nav Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pases, izsniedz pasi, kas sagatavota atbilstoši Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem 3. panta 1. punktā noteiktajām prasībām (turpmāk – mājas (istabas) dzīvnieka pase);

6.4. reģistrē dzīvnieku Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – datu centrs) mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē (turpmāk – mājas (istabas) dzīvnieku datubāze).

7. Lai dzīvnieku reģistrētu mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē, tā īpašnieks vai turētājs praktizējošam veterinārārstam sniedz šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju.

8. Dzīvnieku nekavējoties, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc tā apzīmēšanas reģistrē mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē un norāda šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju.

9. Praktizējošs veterinārārsts mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē reģistrē:

9.1. ziņas par mājas (istabas) dzīvnieku:

9.1.1. sugu, dzimšanas datumu vai vecumu, dzimumu, vārdu;

9.1.2. dzīvnieka aprakstu (šķirni, krāsu, īpašas pazīmes);

9.1.3. turēšanas vietas adresi;

9.1.4. identitātes numuru, kas norādīts dzīvniekam implantētajā mikroshēmā, mikroshēmas lokalizācijas vietu un ievadīšanas vai nolasīšanas datumu;

9.1.5. tetovējumu (ja tāds ir);

9.1.6. mājas (istabas) dzīvnieka pases numuru un izdošanas datumu, tā veterinārārsta vārdu un uzvārdu, kurš izdevis pasi, un veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta numuru;

9.2. ziņas par dzīvnieka īpašnieku atbilstoši mājas (istabas) dzīvnieka pasē norādītajai informācijai:

9.2.1. vārdu, uzvārdu un personas kodu. Ja personai nav piešķirts personas kods, norāda valstisko piederību, derīga personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu;

9.2.2. tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi un personas norādītās dzīvesvietas adresi Latvijā;

9.3. ziņas par dzīvnieka turētāju:

9.3.1. vārdu, uzvārdu un personas kodu. Ja personai nav piešķirts personas kods, norāda valstisko piederību, derīga personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu;

9.3.2. tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi un deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adresi;

9.3.3. turēšanas termiņu, ja tas zināms;

9.4. papildu kontaktinformāciju (piemēram, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi) pēc dzīvnieka īpašnieka pieprasījuma.

10. Izmaiņas informācijā par mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē reģistrētu dzīvnieku reģistrē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.

III. Suņu, kaķu, mājas (istabas) sesku vakcinācija pret trakumsērgu

11. Suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku profilaktiskā vakcinācija pret trakumsērgu veicama saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 14. punktā noteiktajām prasībām.

12. Ja dzīvniekam nav dokumenta, kas apliecina derīgu vakcināciju pret trakumsērgu, praktizējošs veterinārārsts veic dzīvnieka klīnisko apskati un:

12.1. ja dzīvnieks ir klīniski vesels, vakcinē to pret trakumsērgu un izdara attiecīgu ierakstu mājas (istabas) dzīvnieka pasē;

12.2. ja dzīvnieks nav klīniski vesels, to nevakcinē pret trakumsērgu un, ņemot vērā konkrētā dzīvnieka veselības stāvokli, nosaka citu vakcinācijas laiku.

13. Ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzrāda apliecinājumu par to, ka dzīvniekam ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī veikta derīga vakcinācija pret trakumsērgu, mājas (istabas) dzīvnieka pasē nenorāda informāciju par vakcināciju. Apliecinājums par vakcināciju uzglabājams kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi. Praktizējošs veterinārārsts informē dzīvnieka īpašnieku vai turētāju par to, ka dzīvnieka pārvietošanai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti nepieciešama atkārtota dzīvnieka vakcinācija pret trakumsērgu un attiecīgs ieraksts mājas (istabas) dzīvnieka pasē.

14. Praktizējošs veterinārārsts mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē reģistrē vakcinācijas datumu un nākamās vakcinācijas datumu.

15. Ja dzīvnieks ir identificējams pēc mikročipa vai tetovējuma un tam ir Ukrainā izsniegts dokuments, kas apliecina derīgu vakcināciju pret trakumsērgu, praktizējošs veterinārārsts paņem dzīvnieka asins paraugu trakumsērgas antivielu līmeņa noteikšanai un aizpilda asins parauga pavadrakstu. Pavadraksta veidlapa pieejama dienesta tīmekļvietnē.

16. Paraugu nogādā laboratoriskai izmeklēšanai valsts zinātniskajā institūtā "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts BIOR). Institūts BIOR laboratoriskā izmeklējuma rezultātus trakumsērgas antivielu līmeņa noteikšanai nosūta dienestam.

17. Ja dzīvniekam konstatē neatbilstošu trakumsērgas antivielu līmeni, dienests sazinās ar dzīvnieka īpašnieku vai turētāju un informē par dzīvnieka vakcinācijas nepieciešamību.

IV. Zirgu reģistrācijas un veselības obligāto prasību nodrošināšanas kārtība

18. Dzīvnieku turētājs, kas novietnē izvieto no Ukrainas ievestus zirgus:

18.1. informē dienesta teritoriālo struktūrvienību par plānoto vai notikušo zirgu ievešanu;

18.2. nodrošina, ka ievestie zirgi 30 dienas nenonāk kontaktā ar citiem novietnē esošajiem zirgiem;

18.3. informē praktizējošu veterinārārstu par novietnē ievesto zirgu.

19. Praktizējošs veterinārārsts pārbauda, vai zirgam ir individuāls pastāvīgs identifikācijas dokuments (turpmāk – identifikācijas dokuments) un vai viņš ir apzīmēts ar transponderu.

20. Ja zirgs ir apzīmēts ar transponderu un tam ir identifikācijas dokuments:

20.1. praktizējošs veterinārārsts aizpilda ziņojumu par dzīvnieka ievešanu valstī un ganāmpulka kartīti. Ziņojuma un kartītes veidlapas pieejamas datu centra tīmekļvietnē;

20.2. dzīvnieka īpašnieks, turētājs vai praktizējošs veterinārārsts septiņu dienu laikā pēc zirga ievietošanas novietnē iesniedz datu centrā identifikācijas dokumenta kopiju, ziņojumu par dzīvnieka ievešanu valstī un ganāmpulka kartīti zirga reģistrēšanai lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā;

20.3. datu centrs pēc šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas:

20.3.1. dzīvnieka īpašniekam izdod jaunu zirga identifikācijas dokumentu, ja paredzēts, ka zirgs uzturēsies Latvijā, bet Ukrainā izdotais zirga identifikācijas dokuments neatbilst Komisijas 2021. gada 10. jūnija Īstenošanas regulas (ES) 2021/963, ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429, (ES) 2016/1012 un (ES) 2019/6 piemērošanai attiecībā uz zirgu identifikāciju un reģistrāciju un izveido identifikācijas dokumentu paraugus attiecībā uz šiem dzīvniekiem (turpmāk – regula 2021/963), 17. pantā minētajām prasībām;

20.3.2. reģistrē zirgu lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.

21. Ja zirgs nav apzīmēts vai tam nav identifikācijas dokumenta:

21.1. praktizējošs veterinārārsts:

21.1.1. implantē zirgam transponderu atbilstoši regulas 2021/963 13. panta 2. punktā minētajām prasībām – ja transponders nav implantēts vai nav nolasāms;

21.1.2. aizpilda zirga reģistrācijas kartīti divos eksemplāros, no kuriem vienu iesniedz datu centrā, bet otru izsniedz dzīvnieka īpašniekam vai turētājam;

21.1.3. aizpilda ziņojumu par dzīvnieka ievešanu valstī un ganāmpulka kartīti. Ziņojuma un kartītes veidlapas pieejamas datu centra tīmekļvietnē;

21.2. dzīvnieka īpašnieks, turētājs vai praktizējošs veterinārārsts septiņu dienu laikā pēc šo noteikumu 21.1.2. un 21.1.3. apakšpunktā minēto dokumentu aizpildīšanas iesniedz tos datu centrā zirga reģistrēšanai lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā;

21.3. datu centrs 14 dienu laikā pēc šo noteikumu 21.1.2. un 21.1.3. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam izsniedz zirga pases aizstājēju un tajā minēto informāciju reģistrē lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.

22. Ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs apliecina, ka zirgs Latvijā neuzturēsies ilgāk par 30 dienām, bet dosies uz citu valsti un:

22.1. tam ir regulas 2021/963 17. panta prasībām atbilstošs identifikācijas dokuments, datu centrs dzīvnieku nereģistrē lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā;

22.2. Ukrainā izdotais zirga identifikācijas dokuments neatbilst regulas 2021/963 17. panta prasībām, datu centrs dzīvnieka īpašniekam izdod jaunu zirga identifikācijas dokumentu un dzīvnieku reģistrē lauksaimniecības dzīvnieku reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību.

23. Ja zirgam nav Ukrainā izsniegta veterinārā (veselības) sertifikāta, praktizējošs veterinārārsts:

23.1. veic dzīvnieka klīnisko apskati;

23.2. paņem dzīvnieka asins paraugu laboratoriskai izmeklēšanai uz zirgu infekciozo anēmiju, zirgu ļaunajiem ienāšiem (Burkholderia mallei) un vaislas sērgu (Trypanosoma equiperdum);

23.3. aizpilda parauga pavadrakstu, kura veidlapa pieejama dienesta tīmekļvietnē, un paraugu nogādā laboratoriskai izmeklēšanai institūtā BIOR.

24. Institūts BIOR šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minēto laboratorisko izmeklējumu rezultātus nosūta dienestam.

V. Darbību dokumentēšanas un dzīvnieku īpašnieka vai turētāja informēšanas kārtība

25. Praktizējošais veterinārārsts:

25.1. aizpilda un paraksta aktu par dzīvnieka reģistrāciju un obligāto veselības prasību nodrošināšanai veiktajām darbībām. Akta veidlapa pieejama dienesta tīmekļvietnē;

25.2. par katru dzīvnieku aizpilda atsevišķu aktu;

25.3. aktu nekavējoties, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā nosūta dienestam uz akta veidlapā norādīto elektroniskā pasta adresi.

26. Informēšana par darbībām ar dzīvnieku:

26.1. praktizējošais veterinārārsts informē dzīvnieka īpašnieku vai turētāju par veiktajām darbībām un noteiktajiem ierobežojumiem un izsniedz atbilstošu apliecinājumu. Apliecinājuma veidlapa pieejama dienesta tīmekļvietnē;

26.2. dzīvnieka īpašnieks vai turētājs iepazīstas ar apliecinājumā norādīto informāciju un parakstās par ierobežojumu ievērošanu;

26.3. praktizējošais veterinārārsts apliecinājuma kopiju nekavējoties, bet ne vēlāk kā 72 stundu laikā nosūta uz apliecinājuma veidlapā norādīto elektroniskā pasta adresi.

VI. Samaksas kārtība par dzīvnieku reģistrāciju un obligāto veselības prasību izpildes pasākumiem

27. Veterinārmedicīniskās prakses iestāde no dzīvnieka īpašnieka vai turētāja neiekasē maksu par veiktajām darbībām, kas saistītas ar veselības obligāto prasību izpildi, tostarp laboratoriskiem izmeklējumiem, ne arī maksu par dzīvnieka reģistrāciju datubāzē.

28. Maksu par šajos noteikumos minētajām darbībām veterinārmedicīniskās prakses iestāde aprēķina atbilstoši iestādes izcenojumiem, bet nepārsniedzot šo noteikumu ​pielikumā norādīto maksimālo maksas apmēru.

29. Veterinārmedicīniskās prakses iestāde sagatavo rēķinu par veiktajām darbībām un iesniedz to dienestā. Rēķinā norāda šādu informāciju:

29.1. katra sagatavotā akta numuru un datumu;

29.2. veiktās darbības saskaņā ar šo noteikumu pielikumu un maksu par darbību.

30. Dienests:

30.1. 10 darbdienu laikā norēķinās ar veterinārmedicīniskās prakses iestādi saskaņā ar saņemto rēķinu;

30.2. sagatavo pieprasījumu par faktiski nepieciešamo papildu finansējumu un iesniedz to Zemkopības ministrijā.

31. Datu centra izmaksas par šajos noteikumos minētajām darbībām noteiktas normatīvajā aktā par Lauksaimniecības datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrādi.

32. Datu centrs sagatavo pieprasījumu par faktiski nepieciešamo papildu finansējumu par veiktajām darbībām un iesniedz to Zemkopības ministrijā.

33. Institūta BIOR izmaksas par šajos noteikumos noteiktajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem noteiktas normatīvajā aktā par Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi.

34. Institūts BIOR sagatavo pieprasījumu par faktiski nepieciešamo papildu finansējumu par laboratoriskajiem izmeklējumiem un iesniedz to Zemkopības ministrijā.

35. Zemkopības ministrija, pamatojoties uz dienesta, datu centra un institūta BIOR iesniegto informāciju, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

VII. Noslēguma jautājums

36. Šo noteikumu 9.1.6. apakšpunktā minētā prasība mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē norādīt informāciju par veterinārārstu, kurš izdevis mājas (istabas) dzīvnieka pasi, stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministrs K. Gerhards

Pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 19. aprīļa
noteikumiem Nr. 256

Maksimālā maksa par veterinārmedicīniskās prakses iestādes darbībām