Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"

Izdarīt likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4. nr.; 2003, 10. nr.; 2004, 8. nr.; 2005, 24. nr.; 2007, 11. nr.; 2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102. nr.; 2013, 232. nr.; 2019, 132. nr.; 2021, 227. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4. panta 3. punktu šādā redakcijā:

"3) cenšas izmantot minētos pasākumus tādu organizāciju mērķiem, kuru darbība Latvijā ir aizliegta vai saistīta ar nacistiskā vai komunistiskā režīma ideoloģiju saturošu notikumu popularizēšanu, slavināšanu, tai skaitā ar šo ideoloģiju saistītu kauju un uzvaru atceres dienu, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupācijas slavināšanu;".

2. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

"8. pants. Pulcēšanās vieta un gājiena maršruts jāizraugās tā, lai plānotais pasākums nenotiktu tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa un pēc iespējas mazāk traucētu transporta un gājēju kustību."

3. Izteikt 10. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Minēto pasākumu laikā ir aizliegts:

1) vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, kā arī aicināt nepildīt likumus;

2) sludināt vardarbību, naidu, nacisma vai komunisma ideoloģiju;

3) propagandēt karu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;

4) izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu (formas tērpus), šā apģērba elementus, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes, Georga lentes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni —, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem;

5) popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas, izņemot gadījumus, kad šā pasākuma mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem;

6) izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt;

7) rīkoties veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai."

4. 11. pantā:

izslēgt pirmās daļas 5. punktu;

aizstāt otrajā daļā skaitļus un vārdus "1., 2. un 5. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "1. un 2. punktā, kā arī šā likuma 10. panta otrās daļas 4. punktā".

5. Izteikt 15.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt pasākuma norisi, ja tiek konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību vai veicinās darbības, kuras ir aizliegtas ar šo likumu, tai skaitā nacistiskās un komunistiskās ideoloģijas popularizēšanu, kara propagandu, militāru agresiju, naida un nesaticības vairošanu, un minētos apdraudējumus nav iespējams novērst, nosakot ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norisi."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 21. aprīlī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2022. gada 22. aprīlī