Eiropas Savienības Eiropas Komisijas II ģenerāldirektorāts, kas atbildīgs par ekonomikas un finansu jautājumiem, publicējis kārtējo pārskatu par Eiropas ekonomikas attīstību ar pielikumu par Viduseiropas un Austrumeiropas valstu ekonomikām — "Economic Reform Monitor" .

Šī izdevuma jaunākajā numurā par Latviju tiek atzīmēts, ka makroekonomiskie pamati Latvijā joprojām ir stabili, pirmajā pusgadā bijis vērā ņemams pieaugums, turpinājis kristies inflācijas līmenis un valsts budžetā vēl joprojām novērojams pārpalikums. Tomēr atzīmēts, ka visticamāk Latvija izjutīs finansu un ekonomiskas grūtības, kas saistītas ar ekonomisko krīzi Krievijā. Par to jau liecina eksporta un tranzīta samazināšanās kā sekas Krievijas veiktajiem pasākumiem pret Latviju 1998.gada pirmajā pusē. Sabrukums Krievijas ekonomikā var samazināt Latvijas attīstības pieaugumu, kā arī palielināt Latvijas ārējo parādu. Vislielākās problēmas Krievijas krīze radīs Latvijas finansu sektorā, kas lielā mērā orientēts uz Krieviju. Šāda neskaidra starptautiskā situācija vēl vairāk pasvītro nepieciešamību Latvijas valdībai turpināt iesākto stingro makroekonomisko kursu.

Eiropas Komisija min trīs faktorus, kas galvenokārt nosaka Krievijas krīzes ietekmi uz Latviju. Pirmkārt, Krievija ir svarīgs Latvijas eksporta tirgus, un sarežģījumi Krievijas ekonomikā samazinās šo eksportu. Otrkārt, Krievija izmanto Latviju kā svarīgu tranzīta ceļu un līdz ar to nodrošina Latvijas transporta sektora attīstību. Šī ietekme varētu pat izrādīties pozitīva gadījumā, ja Krievijas valdība nolemtu palielināt naftas eksportu, lai palielinātu valūtas krājumus. Treškārt, situācija Krievijā ietekmē abu valstu finansu sakaru, šī iemesla dēļ vislielāko ietekmi Latvijas ekonomika izjutusi banku sektorā.

Turpinājums — 2.lpp.

Savā kārtējā sanāksmē, kas aizvadītajā nedēļā notika Rīgā, viens no jautājumiem, ko aplūkoja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ( Organization for Economic Co-operation and Development — OECD ), bija Baltijas valstu lauksaimniecības nozares un tautsaimniecības attīstības izaugsme. Gatavojoties sanāksmei, tika izstrādāts arī Baltijas valstu lauksaimniecības politikas apskats.

Preses konferencē OECD ģenerālsekretāra vietniece Džoana Šeltona uzsvēra, ka šā gada martā OECD padome balsojusi par Baltijas reģiona padomes izveidošanu. Sadarbība ar Baltijas valstīm ir īpaši nozīmīga patlaban, kad notiek gatavošanās brīvajam tirgum. Ir jāizstrādā lauksaimniecības politikas virzieni un jāizveido struktūra to īstenošanai. Svarīgi jautājumi ir nodokļu politika, makroekonomika, agroekonomika un pārtikas ražošanas attīstība. Par to, ka pēdējos gados daudz ir paveikts lauksaimniecības un pārtikas sektora attīstībā, liecina Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā. Cerams, ka drīzumā šajā organizācijā uzņems arī Lietuvu un Igauniju.

Tomēr vēl daudz jādara, lai integrētos Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās. Dž. Šeltona uzsvēra, ka visus jautājumus nepieciešams skatīt kompleksi, lai tiktu aptverti arī sociālie aspekti. Īpaši atbalstot vienu nozari vai reģionu, var tikt kavēta pārējo attīstība un izkropļots tirgus un visas valsts tautsaimniecības attīstība. Izstrādātā lauksaimniecības politika skatāma konteksā ar sociālo politiku. Par to liecina piemēri Eiropas Savienības valstīs, kad, mēģinot saglabāt vienu produkcijas ražošanas veidu, tiek nelabvēlīgi ietekmēta ekonomiskā situācija kopumā. Ilgākā laika posmā valsts budžetam iznāk pārāk dārgi uzturēt un saglabāt šādu situāciju un daudzos gadījumos tas novedis pie traucējumiem un nelīdzsvarotības pasaules tirdzniecībā kopumā. Rūpējoties par pārtikas produktu eksportu, jānodrošina tās kvalitāte un drošums.

OECD Pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības direktorāta vadītājs Žerārs Vjats atzīmēja, ka seminārs ļauj iepazīties ar stāvokli Baltijas valstīs, izvērtēt situāciju. Viņš atzina, ka lauksaimniecības attīstību lielā mērā turpmāk ietekmēs OECD noteiktā politika šajā jomā. Arī OECD dalībvalstīm nepieciešama reorganizācija. Ieteicams visās Baltijas valstīs saglabāt pirktspējai atbilstošu pārtikas cenu līmeni. Tāpēc jāizvēlas cits lauksaimniecības attīstības modelis, jo tās nespēj tik lielus budžeta līdzekļus atvēlēt dažādu produkcijas veidu intervences mehānisma atbalstam, kā arī subsīdijām. Būtu vērts investēt līdzekļus infrastruktūras izveidei, lauksaimnieciskajai un ekonomiskajai izglītībai un tirgus institucionālo struktūru izveidei. Tādējādi pārtikas ražošana un pārdošana tiktu saistīta vienotā ķēdē.

Bijušais Latvijas zemkopības ministrs Andris Rāviņš uzsvēra, ka diskusijas ar ārvalstu ekspertiem par Baltijas valstu lauksaimniecības politikas virzieniem palīdzēs izvērtēt attīstības koncepciju. Krievijas ekonomiskā krīze, kas ir arī priekšvēstnese pasaules ekonomiskajai krīzei, būtiski sašaurinājusi tirgu. Un tas rada draudus mūsu lauksaimniecības nozares izdzīvošanai. Lai iekļautos kopējā Eiropas Savienības valstu sistēmā, ir jāharmonizē likumdošana.

Sanāksmes laikā A.Rāviņš tikās arī ar kaimiņvalstu lauksaimniecības ministriem, lai pārrunātu patlaban aktuālās problēmas, kas saistītas ar pārtikas produktu importu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībnieki apmeklēja arī vairākus Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumus.

"LV" informācija