Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par gaidāmo Pašvaldību savienības kongresu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.12.1998., Nr. 359 (1420) https://vestnesis.lv/ta/id/33203

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

03.12.1998., Nr. 359 (1420)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par gaidāmo Pašvaldību savienības kongresu

Kopš trešdienas, 25. novembra, kad Rīgas domē pulcējās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes dalībnieki, ir nolemts galīgi un nepārprotami: LPS VIII kongresa delegāti, dalībnieki un viesi pulcēsies Jūrmalā 18. decembrī.

Domes locekļiem nebija domstarpību arī par kongresa darba kārtību: pārskata ziņojumu sniegs LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, revīzijas komisijas ziņojumu lasīs Leonīds Koindži–Ogli (Eleja). Pēc tam kongresā noklausīsies pastāvīgo komiteju vadītāju — Andra Jaunsleiņa (Rīga), Pētera Salkazanova (Jelgavas rajona padome), Gunta Libera (Aizkraukles rajona padome), Raita Vītoliņa (Jelgavas pilsētas dome) un Ligitas Začestas (Jūrmalas pilsētas dome) — ziņojumus. Šīs komitejas skar piecas būtiskas Latvijas pašvaldību darbības sfēras — finanses un ekonomiku, izglītību un kultūru, veselību un sociālo aprūpi, dažādas tehniskās problēmas, reģionālo attīstību un sadarbību.

Kā var secināt, tieši finanses un ekonomiskās problēmas kļūs par LPS astotā kongresa galvenajiem jautājumiem. Par tām domes sēdes sākumā runāja LPS priekšsēža vietnieki Aleksandrs Lielmežs, pārstāvēdams ne tikai Rīgas rajona Mālpils pagasta padomi, bet arī Latvijas pagastu vadītāju apvienību, Jānis Teikmanis, kas pārstāvēja ne tikai Bauskas pilsētas domi, bet arī Latvijas pilsētu savienību, tāpat Zigmunds Fīrers, pārstāvot ne tikai Saldus rajona padomi, bet arī daudzus citus rajonus. Par tām, tikko atgriezies no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes, stāstīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Jo līdzekļu vajag daudz, diemžēl naudas arī pašvaldībām ir pārāk maz, lai apmierinātu visas vajadzības. Tālab ir saprotams, ka arī LPS cerības saistās ar 7. Saeimas lēmumiem.

Jo vairāk tāpēc, ka jaunās Saeimas 26. novembra darba kārtībā bija iekļauti vairāki būtiski likumprojekti — par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, grozījums likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam", grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem", jā, arī par ienākuma nodokli, kas pašvaldību situāciju ietekmē ļoti nepastarpināti.

Cita starpā, LPS domes locekļi sēdes darba materiālu kopā saņēma arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedra Gunta Damberga parakstītu dokumentu, kas adresēts Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājam Robertam Zīlem:

"Sagatavojot otrajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam"" (reģ. nr.2, dok. nr.11), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izteikt likumprojekta 5. panta 3. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"3) kā kompensāciju nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildei 4 500 000 latu apmērā pašvaldībām, kas aprēķināta kā neiekasētā nekustamā īpašuma nodokļa summa no pašvaldību darbības neatkarīgu apstākļu dēļ.""

Tie vairs nav simti un tūkstoši, bet jau miljoni, kas nav vienaldzīgi ne tikai lielo pilsētu, bet arī mazo pagastu pašvaldībām. Jo īpaši tik ļoti tuvās administratīvi teritoriālās reformas sakarā. Protams, šajā jautājumā būs debates kongresa gaitā, jo finansiālās attiecības skar ne tikai pašvaldības kopumā, bet arī pagastu un pilsētu sakari, rajonu un lielo pilsētu problēmas. Visu valsti kopumā.

Kā varam secināt, Latvijas pašvaldību savienības astotā kongresa gaitā tiks aplūkotas arī citas ne mazāk būtiskas peripetijas. Kaut vai par to, ka Latvijas satiksmes maģistrāļu izkārtojumā, salīdzinot ar deviņdesmito gadu sākumu, ir "pazuduši" aptuveni astoņi tūkstoši kilometru lauku ceļu, kuriem nav pat īsta mūsdienīga definējuma. Tāpat par to, ka akcīzes nodokļa dalījums 1999. gadam saistīts ar diviem variantiem: rajonu padomju priekšlikumu — akcīzes nodokļa summas sadali veikt pēc autoceļu (ielu) garuma, uz pašvaldību ielām attiecinot koeficientu K–8; pilsētu domju priekšlikumu — akcīzes nodokļu summu sadali veikt pēc autoceļu (ielu) garuma 90 procentu apmērā, ņemot vērā reģistrēto transporta līdzekļu skaita desmito daļu (10 procentus), uz pašvaldību ielām attiecinot koeficientu K–7,5.

Vēl par to, kādas varētu būt LPS turpmākajai darbībai vēlamās biedru maksas. Lielum lielākajai daļai Latvijas pašvaldību Pašvaldību savienība ir "jumta organizācija", un šajā ziņā nav īpašu problēmu. Tomēr pilsētu un pagastu iespējas ir atšķirīgas, īpaša situācija ir septiņu lielpilsētu un pārējo pilsētu attiecībās.

Tika apspriesta arī iespēja jau LPS nākamajā valdes sēdē decembra pirmajā otrdienā apsvērt pretendentus Pašvaldību reformas padomei. Cik var secināt, Latvijas Pašvaldību savienībai padomē būs astoņas vietas. Tika pieņemts priekšlikums izvirzīt pa diviem pārstāvjiem no pagastu un pilsētu apvienības, tāpat pa diviem no rajonu un lielo pilsētu brālības. Tādējādi respektēts rosinājums, lai šajā Ministru kabineta decembrī apstiprinātajā institūcijā būtu maksimāli daudz pārstāvēti visi novadi — Vidzeme un Kurzeme, Zemgale un Latgale.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

P1.JPG (17925 BYTES)P2.JPG (13161 BYTES)

Pie sarunu galda — Saldus rajona padomes pārstāvis Zigmunds Fīrers un Bauskas pilsētas domes un Latvijas pilsētu savienības pārstāvis Jānis Teik-manis; dalībniekus uzrunā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža viet-nieks Aleksandrs Lielmežs Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!