Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Centrālā statistikas pārvalde

 

Apstiprinu:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

vides valsts ministrs I.Emsis

1998. gada 6. novembrī

Norādījumi Valsts statistikas pārskata

"Nr.2 — Ūdens" aizpildīšanai

Ievads

Valsts statistikas gada pārskats "Nr.2 - Ūdens" ir izstrādāts, lai veidotu informatīvo bāzi "Vides aizsardzības politikas plānā Latvijai" izvirzīto ūdens resursu ilgtspējīgas izmantošanas un ūdens kvalitātes mērķu sasniegšanai un izpildītu Ministru Kabineta 10.02.98. noteikumos Nr.48 "Noteikumi par valsts statistisko informāciju" noteikto statistikas informācijas valsts programmu.

Tas ir izstrādāts saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Kabineta 22.04.97. noteikumiem Nr. 155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām" un Eiropas Savienības direktīvām. Visi labojumi un grozījumi, kas veikti ūdens lietošanas atļaujās un ir saistīti ar Valsts statistikas pārskatā "Nr.2-Ūdens" pieprasīto informāciju, ir jāņem vērā aizpildot minētā pārskata veidlapas.

Valsts statistikas pārskatu, uzrādot informāciju par katru objektu atsevišķi, aizpilda visas fiziskās un juridiskās personas Latvijā neatkarīgi no īpašuma formas un darbības jomas un kurām ir izsniegtas ūdens lietošanas atļaujas ūdens ieguvei, ūdens ieguvei un notekūdeņu novadīšanai, vai arī tikai notekūdeņu novadīšanai, kā arī derīgo izrakteņu karjeru izmantošanas atļaujas.

Pārskatu sastāda par gadu kopumā, bet nevienmērīga ūdens patēriņa gadījumā tas jāatspoguļo arī pa mēnešiem. Aizpildot pārskatu jāievēro:

1. Valsts statistikas pārskatu "Nr.2 - Ūdens" aizpilda uz Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinātām veidlapām, ievērojot šīs instrukcijas prasības.

2. Pārskatu sastāda balstoties uz ūdeņu lietošanas iekšējās uzskaites datiem saskaņā ar "Instrukciju par ūdens uzskaites lietošanas kārtību".

3. Par datu pareizību atbild saskaņā ar Latvijas Republikas 1997. gada 6. novembra likumu "Par valsts statistiku" fiziskā vai juridiskā persona, kura aizpilda pārskatu.

4. Vispārējas ziņas par ūdens lietotāju sniedz pati fiziskā vai juridiskā persona, apstiprinot sniegto informāciju ar vadītāja parakstu un zīmogu (fiziskā persona tikai ar parakstu). Veidlapas pieņēmējs attiecīgajā Reģionālajā vides pārvaldē sniedz informāciju par sevi un piešķir veidlapai reģistrācijas numuru X-NNNN, kur X ir Reģionālās vides pārvaldes kods (1 - Lielrīgas RVP, 2 - Jelgavas RVP, 3 - Ventspils RVP, 4 - Liepājas RVP, 5 - Valmieras RVP, 6 - Madonas RVP, 7 - Rēzeknes RVP, 8 - Daugavpils RVP) un NNNN ir numurs pēc kārtas.

5. Ūdens lietotājam jāuzrāda notekūdeņu kvalitāte ne tikai tabulā E Paliekošais piesārņojums tonnas/gadā, bet arī tabulā C Notekūdeņu attīrīšana pēc to attīrīšanas pakāpes - pirmējā attīrīšana, otrējā attīrīšana un biogēnā redukcija (sk. Norādījumos lietotie termini).

6. Lielākā daļa no pārskata izpildei nepieciešamajiem kodiem tiek doti pielikumos. Informāciju par identifikācijas numuriem vai kodiem, kuri nav doti pielikumos, var saņemt Reģionālajās vides pārvaldēs.

7. Pārskata forma sastāv no adreses daļas un sekojošām savstarpēji saistītām daļām:

* Ūdens ņemšana;

* Ūdens izmantošana;

* Notekūdeņu attīrīšana;

* Ūdens (t.sk. notekūdens) novadīšana un nodošana;

* Paliekošais piesārņojums;

* Notekūdeņu dūņas;

* Ikmēneša ūdens ņemšana;

* Tabulas tiem ūdens lietotājiem, kuriem nav izsniegtas ūdens lietošanas atļaujas pēc MK noteikumiem Nr. 155 (H1 - Ūdens ieguves vieta, H2 - Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas raksturojums, H3 - Notekūdeņu novadīšanas vietas raksturojums).

 

Norādījumos lietotie termini

Termins Definīcija

Biogēnā redukcija

Notekūdeņu attīrīšana, kuras rezultātā notekūdeņi sasniedz

līdzvērtīgu notekūdeņu kvalitāti atbilstoši

Eiropas Kopienas Direktīvām.

Notekūdeņu attīrīšana galvenokārt bioloģiskā un/vai

ķīmiskā ceļā, kuras rezultātā Pkop un/vai Nkop

ir būtiski samazinājies.

Emisija

Tiešā vai netiešā vielu, vibrāciju, siltuma, skaņas izplūde

no stacionāriem vai difūziem avotiem gaisā, ūdenī un zemē.

Komunālie notekūdeņi

Sadzīves notekūdeņu vai sadzīves notekūdeņu un

rūpniecības notekūdeņu sajaukums

un/vai lietus notekūdeņu.

Lietus notekūdeņi

Atmosfēras nokrišņu, drenāžas un laistīšanas notekūdeņu

notece no apdzīvotu vietu un uzņēmumu teritorijām.

Notekūdeņu dūņu ražotājs

Juridiska vai fiziska persona, kas apsaimnieko notekūdeņu

attīrīšanas iekārtas, kuru tehnoloģisko procesu rezultātā

rodas notekūdeņu dūņas.

Normatīvi tīri notekūdeņi

Notekūdeņi, kuru kvalitāte nepārsniedz notekūdeņu

kvalitātes prasības atbilstoši 1997.g. 22..aprīļa MK

noteikumiem nr. 155 ‘’Noteikumi par ūdens lietošanas

atļaujām’’ (6. pielikums).

Normatīvi netīri

Notekūdeņi, kuru kvalitāte pārsniedz notekūdeņu kvalitātes

notekūdeņi

prasības atbilstoši 1997.g.22.aprīļa MK noteikumiem

nr. 155 ‘’Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām’’

(6. pielikums).

Otrējā attīrīšana

Notekūdeņu attīrīšana, galvenokārt bioloģiski ar otrreizēju

nostādināšanu, vai citām metodēm, kuru rezultātā

notekūdeņu kvalitāte nodrošina sekojošus parametrus:

* bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) samazinājies par

70-90% attiecībā uz ienākošo slodzi;

* ķīmiskais skābekļa patēriņš samazinājies

par 75% attiecībā uz ienākošo slodzi.

Pirmējā attīrīšana

Mehāniskā vai/un ķīmiskā notekūdeņu attīrīšana, vai cits

attīrīšanas process, kura rezultātā novadīto notekūdeņu

BSP5 ir samazināts ne mazāk kā par 20 % attiecībā

uz ienākošo slodzi un kopējās suspendētās vielas

ir samazinātas ne mazāk kā par 50 % attiecībā uz ienākošo slodzi.

Ražošanas notekūdeņi

Jebkuri notekūdeņi, kas novadīti no vietām, kas tiek

paredzētas tirdzniecības vai rūpniecības vajadzībām,

un kuri nav klasificēti kā komunālie notekūdeņi

un lietus notekūdeņi.

Sadzīves notekūdeņi

Notekūdeņi, kuri dažādu fizioloģisko, higiēnisko un

sadzīves darbību rezultātā radušies sabiedriskajās,

dzīvojamās un apkalpes vietās.

Ūdeņi

Latvijas Republikas virszemes saldūdeņi, teritoriālie ūdeņi,

iekšējie piekrastes ūdeņi, pazemes ūdeņi.

Pielikumi