no 1.lpp.

Jānis Straume, 7. Saeimas priekšsēdētājs, - "Latvijas Vēstnesim"

- Vai balsojums par nākamā gada valsts budžetu nevarētu apdraudēt tikko uzticību ieguvušās valdības turpmāko likteni?

- Domāju, ka tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik pārliecinoši būs uzsākusi darbu jaunā valdība. Protams, bažas ir, jo tūdaļ pēc valdības apstiprināšanas, kā zināms, notika šā gada valsts budžeta grozījumu izskatīšana. Un tad daži bezatbildīgi balsojumi radīja bažas. Tā ka visu noliks savās vietās laiks. Bet es domāju, ka valdībai ir visas iespējas uzsākt savu darbu ar pietiekamu stingrību un mērķtiecīgumu, un domāju arī, ka ir iespējams nodrošināt pozitīvu balsojumu par nākamā gada valsts budžetu.

- Vai jūsu bažas par deputātu balsojumu attiecībā uz šā gada budžeta grozījumiem pagājušajā ceturtdienā īpaši zīmējas uz frakcijas "Latvijas ceļš" deputātiem?

- Diemžēl jā.

- Kādas Saeimas valstiskās jeb parlamentārās aktivitātes paredzamas tuvākajā laikā?

- Tagad Saeimā ir izveidotas visas starpparlamentāro kontaktu delegācijas. Saistībā gan ar Eiropas Padomes, gan NATO, gan Ziemeļatlantijas asociācijas struktūrām. Un šī kontaktu nostiprināšana jau reāli ir uzsākta. Arī man pirms Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās 11. un 12. decembrī Vīnē būs, manuprāt, būtiska vizīte Francijā. Šonedēļ Parīzē es tikšos ar Francijas Republikas Senāta priekšsēdētāju un delegācijas Eiropas lietās priekšsēdētāju. Mums ir jāizmanto visas iespējas, lai pozitīvā virzienā ietekmētu mums nozīmīgās Vīnes sanāksmes rezultātus.

- Vai jums ir jau nācies uzklausīt kādas kritiskas piezīmes attiecībā uz jūsu darbību Saeimas priekšsēdētāja amatā?

- Jāteic, ka, sev par lielu izbrīnu, tādas būtiskas kritiskas piezīmes vēl nav nācies dzirdēt. Tas, protams, mani neiemidzinās. Es arī turpmāk centīšos būt ļoti principiāls un jau no paša sākuma tiekšos nepieļaut tādas situācijas, kas bieži bija vērojamas sestās Saeimas darbības laikā, kad atsevišķi deputāti patiešām nedomāja, ko viņi runā, un lietoja deputātu statusam neatbilstošus izteicienus. Es jau pirmajā sēdē izteicu dažas piezīmes un domāju, ka tikpat principāli turpināšu vadīt plenārsēdes. Diemžēl pašlaik Saeimas prestižs sabiedrībā ir visai zems, tāpēc ir jādara viss, lai to celtu.

- Vai to varētu panākt arī ar masu saziņas līdzekļu starpniecību?

- Neapšaubāmi, kā jau to esmu secinājis, attiecības ar masu saziņas līdzekļiem ir bijusi viena no vājajām vietām iepriekšējai Saeimai. Domāju, ka mēs Prezidijā rūpīgi izvērtēsim iespējas būtiski uzlabot Saeimas preses dienesta darbu. Mans kolēģis Gundars Bojārs, kurš Prezidijā ir atbildīgs par šo jomu, ir nopietni ķēries pie darba, un es domāju, ka tuvākajās dienās būs arī jauns preses dienesta vadītājs. Darīsim visu iespējamo, lai Saeimas kontakti ar sabiedriskās saziņas līdzekļiem uzlabotos.

- Tagad jūs esat viena no trim augstākajām Latvijas valsts amatpersonām. Kā, jūsuprāt, veidojas un turpmāk veidosies jūsu sadarbība ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani un Ministru prezidentu Vili Krištopanu?

- Atklāti runājot, tieši šī saspringtā valdības veidošanas laikposma dēļ vēl nav izveidojušās šīs attiecības tik skaidras un tuvas, kā tas būtu nepieciešams. Bet es domāju, ka, tiklīdz darbu uzsāks Nacionālās drošības padome, kas saskaņā ar likumu ir gluži vai vienīgā institūcija, kur tiekas visas trīs valsts augstākās amatpersonas, mums būs iespēja tikties katru nedēļu. Ceru, ka mūsu attiecības būs normālas. Man katrā ziņā nav nekādu aizspriedumu ne pret vienu no saviem kolēģiem, vienalga, kādā amatā viņš atrastos. Mums visiem tomēr ir viens mērķis, un šai apziņai ir jābūt savstarpējo attiecību pamatā.

- Pirmo reizi sanākot 5. Saeimai, jūs diezgan ironiskā jeb sarkastiskā tonī izteicāties par šo Saeimu, kas atsākusi Latvijas parlamenta darbu pēc gandrīz 60 gadiem. Tagad esat neatkarību atguvušās Latvijas valsts Saeimas priekšsēdētājs. Kas ir mainījies kopš 1993. gada Saeimas darbībā vai jūsu uzskatos?

- Domāju, ka ir notikušas radikālas pārmaiņas. Pirmkārt, šī konstitucionāli apstiprinātā valsts varas institūcija reāli darbojas un ir citu valstu reāli atzīta. Sekojot līdzi laikam, top pilnīgi skaidrs, ka tie izteikumi, ko paudu, darbojoties opozīcijā un izjūtot toreizējo ārpusparlamenta elpu, likās vietā un attaisnojami. Protams, tagad manā uztverē situācija ir būtiski cita, un nav nekāda pamata vai iespēju apšaubīt pašreizējās valsts varas legalitāli.

- Kāda ir jūsu attieksme pret 1934. gada 15. maija apvērsumu, kad tika atlaista Saeima? Vai tam Saeimas līmenī tomēr nevajadzētu dot ja ne politisku, tad vismaz juridisku jeb valsts tiesisku novērtējumu? Bet varbūt to vajadzēja izdarīt jau 5. Saeimai, tikko kopā sanākot?

- Es katrā ziņā kā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis esmu parlamentārās demokrātijas piekritējs. Tas ir arī mans personīgais viedoklis. Man ir arī savi uzskati par šo Ulmaņa režīma laikposmu. Manuprāt, nevar noliegt, ka par to agri vai vēlu būs jārunā un tas juridiski būs jāizvērtē. Taču būtiskākais, manuprāt, ir nepieļaut šādas situācijas atkārtošanos. Latvijas pašreizējā ekonomiskajā un politiskajā stāvoklī vienvaldība mums varētu draudēt ar neparedzamām sekām, atmetot mūs uz daudziem gadiem atpakaļ. Turklāt varētu būt likta uz spēles mūsu valsts pastāvēšana vispār. Kā Saeimas priekšsēdētājs un politiķis es darīšu visu, lai tāda situācija neatkārtotos.

- Tomēr joprojām daļā sabiedrības ir alkas pēc labajiem "ulmaņlaikiem".

- Atklāti runājot, diemžēl tādas tendences šad tad parādās. Bet, paldies Dievam, tās nav noteicošās.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktors