• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2022. gada 3. maija noteikumi Nr. 268 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude"". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 6.05.2022., Nr. 87 https://www.vestnesis.lv/op/2022/87.10

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 269

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 2. februāra noteikumos Nr. 104 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība"

Vēl šajā numurā

06.05.2022., Nr. 87

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 268

Pieņemts: 03.05.2022.

OP numurs: 2022/87.10

2022/87.10
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 8 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 268

Rīgā 2022. gada 3. maijā (prot. Nr. 25 13. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude"

Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma
15. panta pirmo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 41. nr.; 2010, 150. nr.; 2013, 7. nr.; 2015, 124. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt ar 46.1.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"46.1.3. konstatētas medicīniskās kontrindikācijas, kuras norādītas šo noteikumu  2.1 pielikumā, un ja izmeklējamā persona ir nodarbināta vai viņu paredzēts nodarbināt darbā ar jonizējošā starojuma avotiem;".

2. Svītrot informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām 3. apakšpunktu.

3. Svītrot informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām 4. apakšpunktu.

4. Izteikt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5) Komisijas 2014. gada 24. jūnija Direktīvas 2014/82/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK attiecībā uz vispārējām profesionālajām zināšanām un medicīniskajām prasībām un prasībām apliecībām;".

5. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"6) Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīvas 2013/59/EURATOM, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom."

6. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

7. Papildināt ar 2.1 pielikumu (2. pielikums).

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒
finanšu ministrs J. Reirs

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs ‒
Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs A. Pabriks

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 3. maija
noteikumiem Nr. 268

"1. pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 219

Veselībai kaitīgie darba vides faktori

Nr.
p. k.

Kaitīgie darba vides faktori

Piezīmes

Ārstu speciālistu apskates

Laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi

obligāti nepieciešamās speciālistu apskates

papildus nepieciešamās speciālistu apskates

pirmreizējā veselības pārbaude

periodiskā veselības pārbaude

ķīmiskās vielas noteikšana bioloģiskā vidē  (veic atbilstoši nepieciešamībai, ja iespējams noteikt un novērtēt)

1

2

3

4

5

6

7

8

1.

Ķīmiskie faktori

           

1.1.

Metāli un metaloīdi

           

1.1.1.

Alumīnijs un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

pilna asins aina (turpmāk – PAA), ārējās elpošanas funkcijas novērtēšana (turpmāk – ĀEF), plaušu rentgenoloģiska izmeklēšana (turpmāk - Rtg plaušām)

PAA, ĀEF

alumīnijs asinīs vai urīnā

1.1.2.

Antimons un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

 

PAA,

Rtg plaušām

PAA

antimons vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.3.

Arsēns un tā savienojumi

Iet cauri placentārajai barjerai, var izraisīt iedzimtu patoloģiju

arodslimību ārsts,

neirologs

dermatologs,

otorinolaringologs

PAA, bilirubīna līmenis asinīs (turpmāk – bilirubīns), aspartātaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk – ASAT), alanīnaminotransferāzes līmenis asinīs (turpmāk – ALAT),

Rtg plaušām

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT,

Rtg plaušām

arsēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.4.

Bārijs un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

 

PAA, Rtg plaušām, kālijs asinīs

PAA, kālijs asinīs

bārijs asinīs vai urīnā

1.1.5.

Berilijs un tā savienojumi

Reizi gadā, ja darba vides gaisā ir vāji šķīstoši vai nešķīstoši berilija savienojumi (metāliskais berilijs, berilija oksīds, berilija hidroksīds).

Iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts

 

PAA, ĀEF, Rtg plaušām

PAA, Rtg plaušām

berilijs urīnā

1.1.6.

Cinks un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

cinks vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.7.

Dzīvsudrabs un tā savienojumi

Viegli šķērso placentu un toksiski ietekmē augli, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts, neirologs

stomatologs

PAA

PAA

dzīvsudrabs asinīs; dzīvsudrabs urīnā

1.1.8.

Fosfors un tā savienojumi

           

1.1.8.1.

dzeltenais fosfors un tā savienojumi

Iet cauri placentārajai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju

arodslimību ārsts, neirologs

stomatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, žokļu Rtg – vienu reizi trijos gados, ja stāžs lielāks par pieciem gadiem

nenosaka

1.1.8.2.

sarkanais fosfors un tā savienojumi

Iet cauri placentārajai barjerai, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju

arodslimību ārsts, neirologs

stomatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA,bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.1.9.

Hroms un hromskābe, to savienojumi un sakausējumi

Šķērso placentāro barjeru, uzkrājas auglī

arodslimību ārsts, otorinolaringologs;

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA,Rtg plaušām

hroms asinīs vai urīnā

1.1.10.

Kadmijs un tā savienojumi

Iet cauri placentārajai barjerai, var aizkavēt augļa attīstību, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

PAA, urīna analīze, ĀEF,

Rtg plaušām

PAA, urīna analīze,

Rtg plaušām

kadmijs asinīs vai urīnā

1.1.11.

Kobalts un tā savienojumi; analogi

           

1.1.11.1.

kobalts un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

kobalts vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.11.2.

cirkonijs un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

cirkonijs vai tā metabolīti asinīs

1.1.11.3.

molibdēns un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

molibdēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.11.4.

titāns un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

 

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.1.11.5.

vanādijs un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

vanādijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.11.6.

volframs un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

 

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.1.12.

Litijs un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts, neirologs

 

PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns

PAA, urīna analīze, seruma kreatinīns

litijs asinīs,

litijs vai tā metabolīti urīnā

1.1.13.

Mangāns un tā savienojumi

Klīniskie saindēšanās simptomi var progresēt, arī ja darbs ar mangānu pārtraukts

arodslimību ārsts, neirologs

 

Klīniskā asins aina (hemoglobīns, leikocīti, eritrocītu grimšanas ātrums) (turpmāk – KAA),

Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.1.14.

Magnijs un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

 

PAA

PAA

magnijs asinīs

1.1.15.

Niķelis un tā savienojumi

Iet cauri placentārajai barjerai

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs

PAA; Rtg plaušām

PAA, Rtg plaušām

niķelis vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.16.

Platīna grupas metāli, sudrabs, zelts, to savienojumi un sakausējumi

 

arodslimību ārsts

 

PAA, Rtg plaušām

PAA

platīns, sudrabs vai to metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.17.

Retzemju elementi: lantāns, cēzijs

 

arodslimību ārsts

 

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.1.18.

Selēns, telūrs un to savienojumi

Iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts

dermatologs,

oftalmologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

selēns vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.19.

Sērs un tā savienojumi, tai skaitā sērogleklis

 

arodslimību ārsts

neirologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

sērs vai tā metabolīti izelpojamā gaisā, asinīs vai urīnā

1.1.20.

Svins, tā neorganiskie un organiskie savienojumi, tai skaitā tetraetilsvins

Ja svins asinīs >60μg/100 ml,  atkārtota analīze pēc 2 nedēļām.

Ja svins asinīs 40–60 μg/100 ml, atkārtota analīze pēc 2 mēnešiem.

Nedrīkst strādāt darbā ar svinu un tā savienojumiem pusaudži, sievietes grūtniecības laikā un pēc bērna dzimšanas, kamēr baro bērnu ar krūti

arodslimību ārsts, neirologs

 

PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta aminolevulīnskābe urīnā

PAA, eritrocīti ar bazofilo graudainību, retikulocīti, koproporfirīns un delta amino­levulīnskābe urīnā

svins vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.21.

Tallijs un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

 

PAA

PAA

tallijs vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.1.22.

Varš un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

PAA, Rtg plaušām, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

varš vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.2.

Halogēnu neorganiskie savienojumi

           

1.2.1.

Broms un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs dermatologs; neirologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

broms vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.2.2.

Fluors un tā savienojumi

 

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs; neirologs

PAA; Rtg plaušām

PAA

fluors vai tā metabolīti asinīs vai urīnā

1.2.3.

Hlors un tā savienojumi, hloru saturošie maisījumi

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

KAA; Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.2.4.

Jods un tā savienojumi

Jodīdi šķērso placentāro barjeru, var izraisīt jaundzimušajam hipotiroīdismu un nāvi elpošanas distresa dēļ

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.3.

Ciānsavienojumi

           

1.3.1.

Ciānūdeņradis, cianīdi (metālu cianīdi un citi cianīdi), citi ciānsavienojumi

Reizi gadā

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

cianīdi asinīs vai karboksihemoglobīns

1.3.2.

Izocianāti

Reizi gadā

arodslimību ārsts

dermatologs,

otorinolaringologs

PAA

PAA

nenosaka

1.4.

Neorganiskās gāzes

           

1.4.1.

Slāpeklis un tā neorganiskie savienojumi, tai skaitā oksīdi, amonjaks

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.4.2.

Fosgēns (COCl2)

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.4.3.

Ozons

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs

KAA, Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.4.4.

Oglekļa oksīds

 

arodslimību ārsts, neirologs

 

PAA

PAA

CO asinīs vai karboksihemoglobīns

1.5.

Citas elpceļus kairinošās vielas

           

1.5.1.

Skābes, tai skaitā sālsskābe, fosforskābe, slāpekļskābe

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

KAA, Rtg plaušām

KAA

nenosaka

1.5.2.

Hidroksīdi, tai skaitā kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

nenosaka

1.5.3.

Ūdeņraža peroksīds

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.6.

Ogļūdeņraži un atvasinātie savienojumi

           

1.6.1.

Alifātiskie ogļūdeņraži, tai skaitā metāns, etāns, etēns (etilēns), etīns (acetilēns), propāns, butāns, pentāns, heksāns, heptāns, oktāns, nonāns, dekāns, parafīna vasks un alicikliskie ogļūdeņraži, tai skaitā ciklopropāns, cikloheksāns, terpēni (tai skaitā terpentīns)

 

arodslimību ārsts, neirologs

otorinolaringologs, dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

2-heksanols un/vai 2,5-heksāndions urīnā vai n-heksāns asinīs (ja saskare ar heksānu vai metil-n-butilketonu)

1.6.2.

Aromātiskie ogļūdeņraži

           

1.6.2.1.

benzols

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

Benzola metabolīti asinīs, urīnā vai izelpojamā gaisā vai fenols urīnā (maiņas beigās)

1.6.2.2.

toluols

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

Tuluols asinīs vai hipurskābe urīnā (maiņas beigās)

1.6.2.3.

stirols

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

Stirols asinīs vai mandeļskābe urīnā (maiņas beigās)

1.6.2.4.

citi benzola homologi, tai skaitā ksilols, etilbenzols, kumols

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

Benzola homologa metabolīti asinīs vai urīnā

1.6.3.

Furāni un to atvasinājumi, tai skaitā furfurols, tetrahidrofurāns

 

arodslimību ārsts

neirologs, otorinolaringologs, dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.6.4.

Naftalīns un tā atvasinājumi, tai skaitā hlornaftalīni

 

arodslimību ārsts

neirologs, otorinolaringologs, dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.

Halogēnogļūdeņraži

           

1.6.5.1.

hloroforms, tetrahlorogleklis, dihloretāns

Hloroforms – embriotoksisks, dihloretāns – izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.2.

trihloretilēns, tetrahloretilēns

Uzsūcas caur veselu ādu

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

trihloretilēns asinīs > 5mg/l, trihloretiķskābe urīnā > 100 mg/l; terahloretilēns asinīs > 1mg/l

1.6.5.3.

metilēnhlorīds

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.4.

vinilhlorīds

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT, Rtg plaušām

nenosaka

1.6.5.5.

polihlorinētie bifenili

Mutagēni, teratogēni iet cauri placentārajai barjerai, izdalās ar mātes pienu

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.5.6.

citi halogēnogļūdeņraži, tai skaitā etilēnhlorīds, metilbromīds, fluoru saturošie ogļūdeņraži – freoni

Metilbromīds – absorbējas arī caur apģērbu, gumiju

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.6.6.

Nitrosavienojumi un aminosavienojumi

           

1.6.6.1.

alifātiskie aminosavienojumi, tai skaitā metilamīns, dimetilamīns, trietilamīns, etilēndiamīns, etilēnamīns, hloretilamīns, etanolamīni (tai skaitā trietanolamīns)

 

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs, otorinolaringologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.6.6.2.

aromātiskie amīni, tai skaitā anilīns, toluidīns, benzidīns, naftilamīns, auramīns

 

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA

PAA

triptofān-3-oksiantranilskābe urīnā vai asinīs

1.6.6.3.

aromātiskās rindas nitrosavienojumi un nitrozosavienojumi, tai skaitā dinitrobenzols, dinitrofenols, trinitrotoluols

 

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.7.

Hidrazīns un tā atvasinājumi

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.8.

Fenoli un to atvasinājumi

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

fenols urīnā (>80mg/l – nopietna saindēšanās)

1.9.

Alkoholi, glikoli

           

1.9.1.

Metanols

 

arodslimību ārsts, neirologs

oftalmologs, narkologs

PAA

PAA

nenosaka

1.9.2.

Butanoli, etanols, propanoli, pentanoli (amilalkoholi)

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.9.3.

Etilēnglikols (etāndiols)

 

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.10.

Ēteri, esteri, epoksīdsavienojumi

           

1.10.1.

Dietilēteris, etilēnglikola ēteri (celosolvi), tai skaitā etilcelosolvs, metilcelosolvs

 

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.10.2.

Esteri, tai skaitā etilacetāts, butilacetāts

 

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.10.3.

Epoksīdi, tai skaitā epihlorhidrīns

 

arodslimību ārsts

neirologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.11.

Aldehīdi un ketoni

           

1.11.1.

Formaldehīds un citi alifātiskie aldehīdi

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs, oftalmologs, otorinolaringologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.11.2.

Acetons, metiletilketons, metilizobutilketons, citi ketoni

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

KAA

KAA

nenosaka

1.12.

Organiskās skābes, to atvasinājumi (amīdi, skābju anhidrīdi)

           

1.12.1.

Skudrskābe, etiķskābe, oksālskābe

 

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs

PAA

PAA

nenosaka

1.12.2.

Akrilskābe un metakrilskābe, to esteri, nitrili

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs, neirologs

PAA

PAA

nenosaka

1.12.3.

Etiķskābes un citu organisko skābju anhidrīdi

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.12.4.

Ftālskābe un ftālskābes anhidrīds, to atvasinājumi

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs, oftalmologs, neirologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.12.5.

Skābju amīdi, tai skaitā dimetilformamīds, dimetilacetamīds

Uzsūcas caur veselu ādu, dimetilacetamīds nelabvēlīgi ietekmē sieviešu reproduktīvo sistēmu

arodslimību ārsts

neirologs, otorinolaringologs, dermatologs, ginekologs, dzemdību speciālists

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

nenosaka

1.13.

Dažādas ķīmiskās vielas

           

1.13.1.

Ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi

Iet cauri placentārajai barjerai, embriotoksiski, ietekmē sieviešu reproduktīvo funkciju

arodslimību ārsts, neirologs

otorinolaringologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, ĀEF, bilirubīns, ASAT, ALAT

PAA, bilirubīns, ASAT, ALAT

Holinesterāzes aktivitāte asins plazmā - strādājot ar fosfororganiskajiem savienojumiem vai karbamīnskābes savienojumiem

1.13.2.

Ārstniecības līdzekļi (izņemot antibiotikas, fermentu preparātus un biostimulatorus)

 

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA, protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), aktivētais parciālais tromboplastīna laiks (turpmāk – APTL) (strādājošajiem ar antikoagulantiem)

PAA, protrombīna indekss (strādājošajiem ar antikoagulantiem), APTL (strādājošajiem ar antikoagulantiem)

nenosaka

1.13.2.1.

antibiotikas

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.2.2.

fermentu preparāti un biostimulatori

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.3.

Organiskās krāsvielas: azokrāsviela, antrahinonkrāsviela, ftalociāna un parafenilēndiamīnu (ursola) krāsvielas

 

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs, oftalmologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.

Plastmasas, sintētiskie sveķi

           

1.13.4.1.

akrila materiāli

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.2.

epoksīdmateriāli

 

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs, neirologs

PAA, piramidona reakcija

PAA, piramidona reakcija

nenosaka

1.13.4.3.

formaldehīda sveķi, fenola formaldehīda materiāli

 

arodslimību ārsts

dermatologs, otorinolaringologs, neirologs

PAA, ĀEF

PAA

nenosaka

1.13.4.4.

fluoroplasti (polimēri uz fluororganisko savienojumu bāzes)

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.5.

poliamīdi (polimēri uz aminoskābju un diamīnu bāzes)

 

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.6.

poliesteri (dikarbonskābju un daudzvērtīgo spirtu polimēratvasinājumi)

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.7.

polietilēns, polipropilēns

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.8.

polistiroli (polimēri uz stirola un tā atvasinājumu bāzes)

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.9.

poliuretāni (polimēri uz izocianātu bāzes)

 

arodslimību ārsts

dermatologs, neirologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.10.

polivinilhlorīds (polimēri uz vinilhlorīda un vinilidēnhlorīda bāzes)

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA, Rtg plaušām

PAA, Rtg plaušām

nenosaka

1.13.4.11.

sintētiskais kaučuks

 

arodslimību ārsts, neirologs

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.13.4.12.

silīcija organiskie savienojumi un ieeļļotāji uz to bāzes

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

1.14.

Sintētiskie mazgāšanas līdzekļi

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

nenosaka

2.

Putekļi

Obligātās veselības pārbaudes kartē, norādot kaitīgo faktoru pie šā pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.7.1. un 2.7.2. apakšpunkta, papildus norāda, kādas vielas putekļiem  nodarbinātais pakļauts

         

2.1.

Abrazīvie putekļi un abrazīvus saturošie putekļi

 

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs, oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, Rtg plaušām

-

2.2.

Augu, tai skaitā cukura, miltu, kafijas, šokolādes, un dzīvnieku, tai skaitā dzīvnieku un putnu spalvu, u.  c. organiskās izcelsmes putekļi

 

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.3.

Metālu un to sakausējumu putekļi (ja darbā saskare ar metālu pulveriem)

Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas pie šā pielikuma 1. punkta

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.4.

Metināšanas aerosoli, gāzes griešanas aerosols

Skatīt arī attiecīgās ķīmiskās vielas, kas ir metināšanas aerosola sastāvā, pie šā pielikuma 1. punkta

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.5.

Kaļķa un krīta putekļi

 

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.6.

Oglekli un tā neorganiskos savienojumus saturošie putekļi, tai skaitā ogļu, grafīta, kvēpu, dimanta putekļi

 

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,

oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.7.

Silīcija dioksīdu un silikātus saturošie putekļi

           

2.7.1.

Silīcija dioksīdu saturošie putekļi

 

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,
oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.7.2.

Silikātus saturošie putekļi, tai skaitā stikla šķiedras, stikla un akmens vates putekļi, izņemot azbestu

 

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

dermatologs,
oftalmologs

KAA, ĀEF, Rtg plaušām

KAA, ĀEF

-

2.7.3.

Azbests

Jāveic pārbaudes arī pēc azbesta iedarbības pārtraukšanas

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

 

PAA, ĀEF, Rtg plaušām

PAA, Rtg plaušām

-

3.

Bioloģiskie faktori

           

3.1.

Bioloģiskie faktori ar alergēnu īpašībām, tajā skaitā alergēni ārstēšanai un diagnostikai, asins preparāti, imunobioloģiskie preparāti

 

arodslimību ārsts

otorinolaringologs,

oftalmologs

PAA, ĀEF, Rtg plaušām

PAA, ĀEF

-

3.2.

Bioloģiskie aģenti, kas var izraisīt inficēšanos, tai skaitā 2., 3. un 4. grupas bioloģiskie aģenti (baktērijas, vīrusi, sēnes, parazīti)

Ja veikta veselības pārbaude saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības pārbaudēm nodarbinātajiem, kuri veic darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, obligātā veselības pārbaude atbilstoši šim punktam nav jāveic

arodslimību ārsts

dermatologs, infektologs

PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai

PAA, citi laboratoriskie izmeklējumi atbilstoši iespējamai infekcijai

-

3.3.

Lateksa izstrādājumi, tai skaitā darbs, izmantojot lateksa cimdus

 

arodslimību ārsts

dermatologs

PAA

PAA

-

4.

Fizikālie faktori

           

4.1.

Jonizējošais starojums, jonizējošā starojuma avoti

Nodarbinātajiem, kas iekļaujas A kategorijā, veselības pārbaudes jāveic reizi gadā; nodarbinātajiem, kas iekļaujas B kategorijā, veselības pārbaudes jāveic reizi trijos gados 

arodslimību ārsts

neirologs, hematologs, dermatologs, oftalmologs

PAA, leikocītu formula

PAA, leikocītu formula

-

4.2.

Nejonizējošie starojumi

           

4.2.1.

Mākslīgais optiskais starojums

           

4.2.1.1.

mākslīgais ultravioletais starojums (UV), tai skaitā UV starojums, kas izdalās metināšanas procesā

 

arodslimību ārsts, oftlamologs

dermatologs

KAA

KAA

-

4.2.1.2.

lāzera starojums

 

arodslimību ārsts, oftlamologs

dermatologs, neirologs

KAA

KAA

-

4.2.1.3.

cits mākslīgais optiskais starojums

 

arodslimību ārsts

oftlamologs

KAA

KAA

-

4.2.2.

Dabīgais starojums, ja darbs notiek tiešu saules staru ietekmē vairāk nekā 50 % no darba laika

 

arodslimību ārsts

dermatologs, oftlamologs

KAA

KAA

-

4.2.3.

Elektromagnētiskie lauki: radiofrekvenču un mikroviļņu starojums, zemas frekvences elektriskie un magnētiskie lauki

 

arodslimību ārsts, neirologs

 

KAA

KAA

-

4.3.

Atmosfēras spiediena izmaiņas

           

4.3.1.

Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens līdz 12 metru dziļumam

Reizi gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs, dermatologs

PAA, elektrokardiogramma

PAA, elektrokardiogramma

-

4.3.2.

Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens 12 līdz 60 metru dziļumā

Reizi gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālists

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

-

4.3.3.

Paaugstināts atmosfēras spiediens darbā, kas saistīts ar ieniršanu zem ūdens dziļāk par 60 metriem

Divas reizes gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs, ginekologs, dzemdību speciālists

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

PAA, elektrokardiogramma, glikoze asinīs

-

4.3.4.

Pazemināts atmosfēras spiediens, kas līdzinās atmosfēras spiedienam 3000 m virs jūras līmeņa vai zemāks

Reizi gadā

arodslimību ārsts, otorinolaringologs, neirologs

oftalmologs

PAA, Rtg plaušām

PAA

-

4.4.

Temperatūras izmaiņas

           

4.4.1.

Pazemināta temperatūra, kas zemāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet virs  5 °C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika

arodslimību ārsts

neirologs

KAA, aukstuma prove

KAA

-

4.4.2.

Pazemināta temperatūra zem 5 °C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika

arodslimību ārsts, neirologs

 

KAA, aukstuma prove

KAA, aukstuma prove

-

4.4.3.

Paaugstināta temperatūra, kas augstāka par rekomendējamām temperatūrām konkrētai darba vietai, bet zem 39 °C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika

arodslimību ārsts

neirologs

KAA

KAA

-

4.4.4.

Paaugstināta temperatūra virs 39 °C

Uz obligātajām veselības pārbaudēm nosūta, ja darbs norādītajos apstākļos tiek veikts vairāk nekā 50 % no darba laika

arodslimību ārsts, neirologs

 

PAA

PAA

-

4.4.5.

Intensīvs siltuma izstarojums, ja darbs saistīts ar atrašanos tiešā siltuma izstarojuma ietekmē, tai skaitā darbs karstajos cehos

 

arodslimību ārsts, neirologs, oftalmologs

dermatologs

PAA

PAA

-

4.5.

Troksnis

Audiometriju var neveikt, ja ir pilnīgs abpusējs dzirdes zudums

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

 

KAA, audiometrija

KAA, audiometrija

-

4.6.

Ultraskaņas kontaktpārraide uz rokām

Veselības pārbaudi veic, ja ultraskaņas intensitāte ir virs 1,5 W/cm2

arodslimību ārsts, neirologs

 

KAA

KAA

-

4.7.

Vibrācija

           

4.7.1.

Rokas–plaukstas vibrācija

 

arodslimību ārsts, neirologs

 

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

-

4.7.2.

Visa ķermeņa vibrācija

 

arodslimību ārsts, neirologs

 

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

KAA, aukstuma prove, vibrācijas jušana

-

4.8.

Balss saišu aparāta pārslodze, ja darbs saistīts ar ilgstošu runāšanu paaugstinātā vai modificētā balsī vai dziedāšanu

 

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

 

KAA

KAA

-

4.9.

Fiziskas pārslodzes

           
4.9.1. Smagumu pārvietošana bez mehāniskām palīgierīcēm, smaguma celšana un noturēšana Periodiska smaguma noturēšana ar abām rokām (ar vienu roku):

vīriešiem – vairāk par 10 kg (5 kg),

sievietēm – vairāk par 7 kg (3 kg)

arodslimību ārsts, neirologs ginekologs, dzemdību speciālists KAA, elektrokardiogramma
(pēc 40 gadu vecuma)
KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma) -

4.9.2.

Atrašanās piespiedu pozā ilgāk nekā 50 % no darba laika, lokāls muskuļu sasprindzinājums, tai skaitā darbs, stāvot kājās

Atbilstoši šim punktam nav jānosūta uz veselības pārbaudi nodarbinātie, kuri veic darbu pie datora

arodslimību ārsts, neirologs

 

KAA

KAA

-

4.9.3. Biežas kustības, ātra pārvietošanās, kas prasa izteiktu fizisku piepūli ilgāk nekā 50 % no darba laika, tai skaitā iešana, skriešana, braukšana ar velosipēdu    arodslimību ārsts, neirologs    KAA  KAA -
4.9.4. Bieža, periodiska, atkārtota noliekšanās ilgāk nekā 50 % no darba laika    arodslimību ārsts, neirologs     KAA  KAA -
4.9.5. Biežas, monotonas, atkārtotas kustības; darbs, kas saistīts ar ilgstošu un intensīvu lokālu muskuļu sasprindzinājumu, tai skaitā darbs ar rokām un rokas instrumentiem ilgāk nekā 50 % no darba laika    arodslimību ārsts, neirologs     KAA  KAA -

4.10.

Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tai skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana

Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk nekā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi trijos gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā**

arodslimību ārsts, oftalmologs

neirologs, optometrists

   

-

4.11.

Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)

Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk nekā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi trijos gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā**

arodslimību ārsts, oftalmologs

neirologs, optometrists

KAA

KAA

-

5.

Psihoemocionālie faktori

           

5.1.

Nakts darbs

 

arodslimību ārsts

 

KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)

KAA, elektrokardiogramma (pēc 40 gadu vecuma)

-

5.2. Paaugstināta atbildība, bieža tādu svarīgu lēmumu pieņemšana, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvību vai veselību vai daudzu cilvēku dzīves kvalitāti, atbildība par lielām materiālām vērtībām    arodslimību ārsts, neirologs psihiatrs, psihoterapeits KAA,
elektrokardiogramma
(pēc 40 gadu vecuma)
KAA,
elektrokardiogramma
(pēc 40 gadu vecuma)
-
5.3. Cits augsts psihoemocionālais stress darbā, tai skaitā psihoemocionāla pārslodze    arodslimību ārsts neirologs, psihiatrs, psihoterapeits KAA,
elektrokardiogramma
(pēc 40 gadu vecuma)
KAA,
elektrokardiogramma
(pēc 40 gadu vecuma)
-

6.

Citi darba vides riska faktori

           

6.1.

Darbs, kas saistīts ar dzirdes sasprindzināšanu, kad skaņa tiek novadīta tieši ausī (audio austiņu lietošana)

 

arodslimību ārsts, otorinolaringologs

 

KAA, audiometrija

KAA

-

6.2.

Darbs, kas saistīts ar saldu, skābu pārtikas produktu iedarbību uz zobu emalju, tai skaitā vīnu, saldumu degustācija

Reizi gadā

arodslimību ārsts, stomatologs

 

KAA

KAA

-

6.3.

Citi iepriekš neminēti darba vides kaitīgie faktori

Obligātās veselības pārbaudes kartē norādīt konkrēto kaitīgo faktoru, kuram nodarbinātais pakļauts

arodslimību ārsts

 

KAA

KAA

-

 

Piezīmes.

1. * Ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšanu organismā veic akreditētas laboratorijas.

2. ** Pēc šīs apskates okulists vai optometrists sniedz atzinumu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību veicamajam darbam, ja nepieciešams, izrakstot recepti redzes korekcijas līdzekļa iegādei."

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 3. maija
noteikumiem Nr. 268

"2.1 pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 219

Medicīniskās kontrindikācijas darbam ar jonizējošā starojuma avotiem

Darbam ar jonizējošā starojuma avotiem ir šādas medicīniskās kontrindikācijas: 

1. Pārmaiņas asinsrades orgānos un novirzes asins ainā, kuru gadījumā var attīstīties hematoloģiskas slimības vai notikt stāvokļa pasliktināšanās jonizējošā starojuma ietekmē.

2. Vēždraudes slimības ar tieksmi pārveidoties, kā arī ļaundabīgie audzēji.

3. Labdabīgie audzēji un citas slimības, kuru dēļ nevar valkāt speciālu aizsargtērpu tiešā saskarē ar ādu, vai slimības, kuras var pasliktināt dekontaminācijas iespējas pēc saskares ar radioaktīvām vielām.

4. Jonizējošā starojuma izraisītie veselības traucējumi (akūts starojuma sindroms, hroniskas un vēlīnas apstarojuma sekas).

5. Redzes asums ar pilnu korekciju, kas mazāks par 0,5 vienai acij un 0,2 otrai acij.

6. Psihiskas un neiroloģiskas slimības, kas ierobežo personas adekvātu rīcību."

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!