Ministru kabineta noteikumi Nr. 262

Rīgā 2022. gada 26. aprīlī (prot. Nr. 23 26. §)

Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu
un darbinieku atlīdzības likuma 7. panta trešās daļas
1. un 2. punktu un ceturto daļu, 7.¹ panta pirmo daļu un 
Valsts civildienesta likuma 20. panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts un pašvaldību institūciju (turpmāk – institūcija) amatu katalogu;

1.2. vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību institūcijā;

1.3. amatu klasificēšanas rezultātu uzraudzības sistēmu un par attiecīgo darbību veikšanu atbildīgo institūciju;

1.4. amatu saimju līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām;

1.5. amata apraksta izstrādāšanas kārtību.

2. Noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatiem.

3. Amatu klasifikācijas sistēmā ir apkopotas un klasificētas amatu saimes institūcijās, kā arī aprakstītas attiecīgā amata veicēju pamatfunkcijas.

4. Amatu klasifikācijas sistēma ir izveidota, lai izstrādātu darba samaksas sistēmu, kā arī veicinātu personāla vadību un attīstību.

5. Amatu klasifikācijas sistēmas pamatā ir šo noteikumu 5. nodaļā ietvertais institūciju amatu katalogs (turpmāk – amatu katalogs). Amatu katalogs ir institūcijās izveidoto amatu sistematizēts apkopojums.

6. Amatam atbilstošās funkcijas sakārto funkcionālajās grupās – amatu saimēs (turpmāk – saime) un amatu apakšsaimēs (turpmāk – apakšsaime). Saime ir amatu kopums, kam atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi. Apakšsaime ir amatu kopums ar šaurāku, bet atbilstoši pamatfunkcijai skaidri nošķiramu specializāciju.

7. Saimē un apakšsaimē amatus sadala pa līmeņiem (turpmāk – līmenis), kas raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi.

8.  Pamatojoties uz saimi (apakšsaimi) un līmeni, nosaka amatam atbilstošo mēnešalgas grupu (1. pielikums).

2. Amatu klasificēšanas kārtība

9.  Amatu klasificēšanas mērķis ir nodrošināt, lai vienādi un līdzvērtīgi amati tiktu klasificēti vienādi. Amati tiek salīdzināti, izmantojot amata vai darba aprakstus un izvērtējot tajos iekļauto darba raksturojumu, kas ietver darba sarežģītību, garīgo piepūli, sadarbību, vadības funkciju, atbildību par darba rezultātiem, atbildību par lēmumiem, kā arī amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi.

10. Amatus klasificē saimēs (apakšsaimēs) un līmeņos atbilstoši saimju (apakšsaimju) aprakstiem un līmeņu raksturojumiem.

11. Amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni nosaka institūcijas vadītājs pēc attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma.

12. Ja institūcijā ir klasificējami vairāki amati, institūcijas vadītājs var izveidot amatu klasificēšanas darba grupu (turpmāk – darba grupa) vismaz triju locekļu sastāvā. Darba grupā iekļauj institūcijas personāla vadības speciālistu.

13. Amatu klasificēšanā izmanto amatpersonu un darbinieku amata vai darba aprakstus, amatu sarakstu, institūcijas nolikumu un reglamentu, struktūrvienību reglamentus, struktūras shēmu, kā arī citus dokumentus, kas apraksta amata (darba) pienākumus.

14.  Valsts tiešās pārvaldes iestādēs amata aprakstā (2. pielikums) norāda:

14.1. iestādes nosaukumu;

14.2. ierēdņa vai darbinieka amata nosaukumu un statusu;

14.3. struktūrvienības nosaukumu;

14.4. profesijas kodu;

14.5. amata klasifikāciju (saimi (apakšsaimi) un līmeni);

14.6. amata vietu iestādes struktūrā – amata pakļautību (institucionālo vai funkcionālo);

14.7. aizvietojamību, ja nepieciešams;

14.8. iekšējo un ārējo sadarbību;

14.9. amata mērķi;

14.10. amata pienākumus (prioritārā secībā), to nozīmību un izpildes standartus, ja tādi ir;

14.11. amatam nepieciešamās kompetences;

14.12. profesionālās kvalifikācijas prasības – izglītību, profesionālo pieredzi, profesionālās prasmes un zināšanas, vispārējās prasmes;

14.13. amata pienākumu veicēja atbildību;

14.14. amata pienākumu veicēja tiesības;

14.15. citu informāciju par amatu.

15. Klasificējot amatus, izvēlas to saimi (apakšsaimi) un līmeni, kura apraksts visprecīzāk atbilst konkrētajā amata vai darba aprakstā minētajiem pamatpienākumiem.

16. Ja amata pienākumi ietilpst vairākās saimēs (apakšsaimēs), amatu klasificē tajā saimē (apakšsaimē) un līmenī, kurā attiecīgie pienākumi ir nozīmīgāki.

17. Ja lielākā daļa amata pamatpienākumu nav atrodama nevienā no saimju (apakšsaimju) un līmeņu aprakstiem, amatu klasificē tajā saimē (apakšsaimē) un līmenī, kurš visvairāk atbilst klasificējamā amata atbildības līmenim un vadības apjomam.

18. Jaunos amatus vai amatus, kuru veicēju pamatpienākumi pēc amatu klasificēšanas būtiski mainās, klasificē vispārīgā kārtībā atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem.

3. Amatu saskaņošanas kārtība valsts tiešās pārvaldes iestādēs 

19. Valsts tiešās pārvaldes iestādē amatpersonas (darbinieka) amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni pēc darba grupas vai attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma nosaka iestādes vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs). Ministrijas valsts sekretāra amatam atbilstošo saimi un līmeni nosaka attiecīgais Ministru kabineta loceklis, padotībā esošas iestādes (turpmāk – padotības iestāde) vadītāja amatam – augstākas iestādes vadītājs, Valsts kancelejas direktoram un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam – Ministru prezidents.

20. Iestāde atbilstoši plānotajām izmaiņām iestādes struktūrā un (vai) amata vietu sarakstā pirms jauna amata izveidošanas amatu klasificē. Ja atsevišķos amatu aprakstos tiek veikti būtiski grozījumi amata pienākumos, iestāde pārskata amatu klasifikāciju un, ja nepieciešams, pārklasificē amatus.

21. Padotības iestāde apkopo amatu klasificēšanas rezultātus un iesniedz saskaņošanai augstākā iestādē. Divu nedēļu laikā pēc padotības iestādes amatu klasificēšanas rezultātu apkopojuma saņemšanas augstāka iestāde izvērtē tos. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, augstāka iestāde iesaka padotības iestādei pārskatīt attiecīgo amatu klasifikāciju un norāda atbilstošo klasifikāciju.

22. Ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Pārresoru koordinācijas centrs amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu, kā arī saskaņotos padotības iestāžu amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumus iesniedz saskaņošanai Valsts kancelejā Microsoft Excel datu formā (3. pielikums), tiem pievienojot klasifikāciju pamatojošos dokumentus (amata aprakstus, amatu sarakstu, struktūrvienību reglamentus un struktūras shēmu). Valsts kancelejā iesniedzami tikai tie amatu klasifikāciju pamatojošie dokumenti, kas nav publiski pieejami.

23. Valsts kanceleja divu nedēļu laikā pēc iestādes amatu klasificēšanas rezultātu saņemšanas tos izvērtē. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, iestāde pārskata amatu klasifikāciju atbilstoši Valsts kancelejas norādījumiem un iesniedz atkārtotai saskaņošanai.

4. Amatu saskaņošanas kārtība citās valsts un pašvaldību iestādēs

24. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 11. panta pirmajā daļā minētās valsts un pašvaldību iestādes amatpersonas (darbinieka) amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni pēc attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma nosaka iestādes vadītājs, pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) un pašvaldības iestādes vadītājam – izpilddirektors vai atbildīgā iestāde pašvaldībā noteiktajā kārtībā, padotības iestādes vadītājam – augstākas iestādes vadītājs.

25. Pašvaldības iestāde vai padotības iestāde divu nedēļu laikā pēc jaunu amatu izveidošanas vai esošo amatu klasifikācijas pārskatīšanas sagatavo amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu (4. pielikums) un iesniedz to saskaņošanai pašvaldībā. Pašvaldība divu nedēļu laikā pēc iestādes amatu klasificēšanas rezultātu saņemšanas tos izvērtē. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, pašvaldība iesaka pārskatīt attiecīgo amatu klasifikāciju un norāda atbilstošo klasifikāciju. Pašvaldība, vērtējot amatu klasificēšanas rezultātus, nodrošina, lai vienādi vai līdzīgi amati, ņemot vērā amata vai darba aprakstā noteiktos pienākumus, amata veikšanai nepieciešamās izglītības un profesionālās pieredzes prasības, tiktu klasificēti vienādi visās pašvaldības iestādēs.

5. Amatu katalogs

5.1. Vispārējas prasības

26. Amatu katalogā institūcijas atbilstoši tajās esošo amata vietu skaitam tiek iedalītas šādi:

26.1. ļoti maza institūcija – institūcija, kurā ir mazāk par 10 amata vietām (institūcijas vadītāju neklasificē 1. saimē "Administratīvā vadība", bet atbilstošajā funkcionālajā saimē);

26.2. maza institūcija – institūcija, kurā ir 10–50 amata vietas;

26.3. vidēja institūcija – institūcija, kurā ir 51–250 amata vietas;

26.4. liela institūcija – institūcija, kurā ir 251–500 amata vietas;

26.5. ļoti liela institūcija – institūcija, kurā ir 501–1500 amata vietas;

26.6. īpaši liela institūcija – institūcija, kurā ir vairāk par 1500 amata vietām.

27. Amatu katalogā pašvaldības tiek iedalītas šādi:

27.1. maza pašvaldība – pašvaldība, kurā iedzīvotāju skaits ir līdz 20 000;

27.2. vidēji liela pašvaldība – valstspilsēta vai pašvaldība, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000;

27.3. liela pašvaldība – galvaspilsēta.

28. Grupa (komanda) ietver amatpersonas (darbiniekus), kas noteiktā laikposmā veic kopīgu uzdevumu, piemēram, projekta uzdevumu, vai nodarbojas ar līdzīgu darba jomu vai tēmu, neveidojot atsevišķu struktūrvienību institūcijas hierarhijā. Grupai (komandai) var būt vadītājs vai vadošais eksperts, kurš ir atbildīgs par uzdevuma izpildes nodrošināšanu un uz grupas vadības laiku ir pielīdzināms attiecīga lieluma struktūrvienības vadītājam. Institūcijā ir šādas struktūrvienības vai amatpersonu (darbinieku) grupas (komandas):

28.1. maza struktūrvienība (grupa) – līdz 4 amata vietām;

28.2. vidēja struktūrvienība (grupa) – no 5 līdz 10 amata vietām;

28.3. liela struktūrvienība – no 11 līdz 20 amata vietām;

28.4. ļoti liela struktūrvienība – vairāk par 20 amata vietām.

29. Klasificējot struktūrvienību un grupu vadītāju amatus, noteicošais ir hierarhiski un (vai) funkcionāli padoto amata vietu skaits, atbildība par politikas jomām, nozarēm vai apakšnozarēm un funkcijas ietekme institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā.

30. Klasificējot tāda vadošā eksperta amatu, kam ir unikāla kompetence specifiskā vai šauri specializētā institūcijas atbildības jomā, to var pielīdzināt attiecīgā līmeņa struktūrvienības vadītāja amatam. Šādi pielīdzinātu amatu skaits nedrīkst pārsniegt 5 % no institūcijas amata vietu kopskaita. Institūcijā, kurā ir mazāk par 20 amata vietām, var būt viens šāds amats.

31. Institūcijas teritoriālās struktūrvienības vadītājs vai vadītāja vietnieks, ja viņa pamatfunkcija nav administratīvā vadība, klasificējams attiecīgajā funkcionālajā saimē, nevis administratīvās vadības saimē.

5.2. Amatu saimju raksturojums

5.2.1. Administratīvā vadība – 1. saime

5.2.1.1. Administratīvā vadība valsts iestādēs – 1.1. apakšsaime

32. Šajā apakšsaimē ietilpst tādi amati, kuru veicēju pienākums ir vadīt iestādes darbu, atbildēt par iestādes stratēģijas izstrādi un rezultātu sasniegšanu, par iestādes (augstākajā iestādē – arī resora) budžeta izstrādi un izpildi, pārstāvēt iestādi sarunās ar vietējiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem, sniegt sabiedrībai un medijiem oficiālo viedokli par iestādes kompetencē esošajiem jautājumiem. Raksturīgākie amati: valsts sekretārs, iestādes vadītājs, direktors, priekšnieks. Vadītāja vietnieks valsts iestādē tiek klasificēts vienu līmeni zemāk nekā attiecīgās iestādes vadītājs. Struktūrvienības (tai skaitā teritoriālās struktūrvienības) vadītājs, ja viņa pamatfunkcija ir administratīvā vadība, klasificējams divus līmeņus zemāk nekā iestādes vadītājs. Klasificējot valsts iestāžu vadītāju amatus, ņem vērā iestādes veidu (augstāka iestāde vai padotības iestāde), iestādē esošo amata vietu skaitu un iestādes gada administrējamo budžeta izdevuma apmēru. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

32.1. I līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā:

32.1.1. ir līdz 50 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz pieciem miljoniem euro;

32.1.2. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz vienam miljonam euro;

32.2. II līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā:

32.2.1. ir līdz 25 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz piecus miljonus euro;

32.2.2. ir no 26 līdz 50 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no pieciem līdz 20 miljoniem euro;

32.2.3. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no viena līdz pieciem miljoniem euro;

32.3. III līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā:

32.3.1. ir no 26 līdz 50 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 20 miljonus euro;

32.3.2. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no pieciem līdz 50 miljoniem euro;

32.3.3. ir no 251 līdz 500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz 10 miljoniem euro;

32.4. IV līmenis – padotības iestādes vadītājs, kura padotībā:

32.4.1. ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no 50 līdz 100 miljoniem euro;

32.4.2. ir no 251 līdz 500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi no 10 līdz 50 miljoniem euro;

32.4.3. ir no 501 līdz 1500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi līdz 50 miljoniem euro;

32.5. V līmenis:

32.5.1. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir no 51 līdz 250 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 100 miljonus euro;

32.5.2. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir no 251 līdz 500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 50 miljonus euro;

32.5.3. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir no 501 līdz 1500 amatiem un iestādes budžeta izdevumi pārsniedz 50 miljonus euro;

32.5.4. padotības iestādes vadītājs, kura padotībā ir vairāk par 1501 amatu;

32.5.5. augstākās iestādes vadītājs.

5.2.1.2. Administratīvā vadība pašvaldību iestādēs – 1.2. apakšsaime

33. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir vadīt iestāžu darbu. Vadītāja vietnieks pašvaldības iestādē tiek klasificēts vienu līmeni zemāk nekā attiecīgās iestādes vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītājs, ja viņa pamatfunkcija ir administratīvā vadība, klasificējams divus līmeņus zemāk nekā iestādes vadītājs. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

33.1. I līmenis (piemēram, padotības iestādes (mazas iestādes, nozares vadošās iestādes) vadītājs, vidējās iestādes vadītāja vietnieks):

33.1.1. administratīvi vada vai palīdz vadīt iestādes darbu;

33.1.2. izstrādā iestādes stratēģiju;

33.1.3. organizē un kontrolē budžeta līdzekļu sadali un izlietošanu iestādes darbības jomā;

33.1.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv iestādi citās institūcijās;

33.2. II līmenis (vidējas iestādes vadītājs) – veic I līmenim noteiktos pienākumus vidēja lieluma pašvaldības iestādē;

33.3. III A līmenis (izpilddirektors mazā pašvaldībā):

33.3.1. organizē domes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;

33.3.2. sagatavo domei priekšlikumus par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

33.3.3. ierosina domei iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu vadītājus, domes nolikumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba pašvaldības administrācijas darbiniekus;

33.3.4. organizē teritorijas attīstības programmas projekta, teritorijas plānojuma projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, kā arī saimnieciskā un gada publiskā pārskata sagatavošanu;

33.3.5. domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

33.3.6. dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

33.3.7. iesniedz domei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

33.3.8. vada iestādi (struktūrvienību);

33.3.9. atbild par iestādes stratēģijas izstrādi un rezultātu sasniegšanu;

33.3.10. atbild par iestādes budžeta izstrādi un izpildi;

33.4. III B līmenis (piemēram, lielas un ļoti lielas iestādes vadītājs, nozares vadošās iestādes vadītāja vietnieks lielā pašvaldībā) – veic I līmenim noteiktos pienākumus lielā un ļoti lielā pašvaldības iestādē;

33.5. IV līmenis (piemēram, izpilddirektors vidēja lieluma pašvaldībā, izpilddirektora vietnieks lielā pašvaldībā, nozares vadošās iestādes vadītājs lielā pašvaldībā) – veic III A līmenim noteiktos pienākumus vidēja lieluma pašvaldībā;

33.6. V līmenis (lielas pašvaldības izpilddirektors) – veic III A līmenim noteiktos pienākumus lielā pašvaldībā.

5.2.2. Apgāde (iepirkumi) – 2. saime

34. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji organizē publiskos iepirkumus (tai skaitā centralizētos valsts iepirkumus), nodrošina institūcijas saimniecisko darbību un nepieciešamo preču vai pakalpojumu iegādi un uzskaiti. Saimē ir šādi līmeņi:

34.1. I līmenis (piemēram, noliktavas pārzinis, noliktavas darbinieks, saimniecības pārzinis, mantzinis, veļas pārzinis):

34.1.1. kontrolē materiālo vērtību krājumus un sagatavo priekšlikumus par to palielināšanas nepieciešamību;

34.1.2. apkopo informāciju par nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem, sagatavo priekšlikumus par iegāžu apjomiem;

34.1.3. risina dažādus organizatoriskus jautājumus, lai nodrošinātu apgādes (iepirkuma) procesus;

34.2. II līmenis (piemēram, iepirkumu speciālists, vecākais saimniecības pārzinis, loģistikas speciālists, sagādnieks):

34.2.1. veic apgādes uzdevumus noteiktā jomā;

34.2.2. apkopo pasūtījumus;

34.2.3. sagatavo nepieciešamo dokumentāciju, piedalās konkursa nolikuma un darba uzdevuma izstrādē;

34.2.4. var piedalīties iepirkumu komisijas darbā;

34.2.5. var analizēt citu iestāžu iepirkumu procesa atbilstību likumam;

34.2.6. var koordinēt I līmeņa speciālistu darbību;

34.3. III līmenis (piemēram, vecākais loģistikas speciālists, vecākais sagādnieks) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

34.3.1. kārto preču transportēšanas pavaddokumentāciju, izmantojot grāmatvedības programmu;

34.3.2. analizē statistiku par preču apgrozību;

34.3.3. strādā ar specifiskām loģistikas datorprogrammām;

34.4. IV līmenis (piemēram, vecākais iepirkumu speciālists, projekta iepirkumu speciālists, saimniecības daļas vadītājs):

34.4.1. nodarbojas ar valsts centralizētajiem iepirkumiem;

34.4.2. veido iepirkumu plānu;

34.4.3. piedalās iekšējās iepirkumu procedūras izstrādē un iepirkumu komisijas darbā;

34.4.4. nodrošina iepirkumu organizēšanai nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu;

34.4.5. piedalās līgumprojektu izstrādē;

34.4.6. kontrolē piegādātāju saistību izpildi;

34.4.7. var koordinēt iepriekšējo līmeņu speciālistu darbību;

34.5. V līmenis (piemēram, eksperts iepirkumu jautājumos, vecākais (galvenais) speciālists (eksperts)) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

34.5.1. koordinē iepirkumu procedūru, analizē tās pilnveidošanas iespējas, sniedz atbilstošus priekšlikumus;

34.5.2. izstrādā metodiskos materiālus par iepirkumu procedūras organizēšanu;

34.5.3. konsultē citus darbiniekus iepirkumu un apgādes jautājumos;

34.5.4. var aizvietot struktūrvienības vadītāju;

34.6. VI līmenis (piemēram, valsts līmeņa centralizētu iepirkumu procedūru veicējs, jurists (iepirkumu speciālists), nodaļas vadītāja vietnieks, nodaļas (daļas) vadītājs):

34.6.1. vada struktūrvienību (grupu) vai pilnībā atbild par apgādes jomu;

34.6.2. piedalās struktūrvienības budžeta veidošanā un kontrolē tā izpildi;

34.6.3. piedāvā jaunu ideju un metožu ieviešanu apgādes jomā;

34.6.4. vada iepirkumu procedūras izstrādāšanu un pilnveidošanu;

34.6.5. ierosina vai vada konkursa nolikuma izstrādes procesu un izvērtē citu sagatavotos konkursa nolikumus;

34.6.6. vada iepirkumu komisijas darbu;

34.6.7. vada līgumu izstrādes procesu un kontrolē līgumu izpildi;

34.6.8. konsultē institūcijas vadību iepirkumu jomā;

34.6.9. vada pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam;

34.6.10. sagatavo standartus centralizētai preču (pakalpojumu) iegādei;

34.6.11. veic preču un pakalpojumu iepirkumu centralizāciju visas valsts līmenī, kas notiek elektroniskā vidē valsts informācijas sistēmās;

34.6.12. nodrošina normatīvajos aktos noteikto procesu uzraudzību centralizētajos iepirkumos;

34.7. VII līmenis (piemēram, valsts līmeņa centralizētu iepirkumu procedūru veicējs, nodaļas (daļas) vadītājs, departamenta direktora vietnieks nodrošinājuma vai iepirkumu jomā):

34.7.1. vada iepirkumu funkciju īpaši lielā institūcijā, nodrošina centralizēto iepirkumu funkciju vairākās institūcijās vai veic informācijas komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) nozares preču un pakalpojumu centralizāciju visas valsts līmenī, kas notiek elektroniskā vidē valsts informācijas sistēmās;

34.7.2. izstrādā iepirkumu procedūru un līgumprojektus;

34.7.3. izstrādā standartus centralizētai preču (pakalpojumu) iegādei, veic preču paraugu kontroli un standartu ievērošanas kontroli;

34.7.4. nodrošina līgumu slēgšanu ar piegādātājiem un to izpildi;

34.7.5. nodrošina institūcijas pārstāvību Iepirkumu uzraudzības birojā;

34.7.6. nodrošina iepirkumu statistikas pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam;

34.7.7. nodrošina normatīvajos aktos noteikto procesu uzraudzību nozares centralizētajos iepirkumos.

5.2.3. Apsaimniekošana – 3. saime

35. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji atbild par iestādes valdījumā vai lietošanā nodotā valsts vai pašvaldības īpašuma pārvaldību, tai skaitā uzturēšanu un apsaimniekošanu. Saimē ir šādi līmeņi:

35.1. I līmenis (piemēram, speciālists, administrators, saimniecības pārzinis, dienesta viesnīcas vadītājs, pārvaldnieks):

35.1.1. rūpējas par kārtību institūcijas valdījumā vai lietošanā nodotajā valsts īpašumā, teritorijā, kā arī automašīnu novietnē;

35.1.2. nodrošina biroja piederumu, saimniecības līdzekļu un citu nepieciešamo preču iegādi;

35.1.3. pārbauda un uztur kārtībā vienkāršus darbarīkus un aparatūru;

35.1.4. var noteikt tehniskā personāla darba uzdevumus un koordinēt viņu darbu;

35.2. II līmenis (piemēram, vecākais speciālists, namu pārzinis, nekustamā īpašuma speciālists, speciālists saimnieciskā nodrošinājuma jautājumos, sektora vadītājs):

35.2.1. nodrošina materiālu, iekārtu, mēbeļu un inventāra iegādi un organizē to tehnisko apkopi un remontu;

35.2.2. uzskaita pamatlīdzekļus un mazvērtīgo inventāru;

35.2.3. kontrolē saimniecisko līgumu izpildi;

35.2.4. koordinē autotransporta izmantošanu, uzskaita un kontrolē nobraukumu, organizē remontu;

35.2.5. var vadīt struktūrvienību vai tehniskos darbiniekus;

35.3. III līmenis (piemēram, eksperts, nekustamā īpašuma speciālists, īpašumu apsaimniekošanas speciālists, galvenais nekustamā īpašuma pārvaldnieks, dienesta viesnīcas vadītājs):

35.3.1. plāno nekustamā īpašuma racionālu izmantošanu un uzturēšanu, kā arī uzturēšanas nodrošināšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus;

35.3.2. organizē nekustamā īpašuma formēšanas procesu;

35.3.3. izstrādā nomas līguma projektus un kontrolē līgumu izpildi;

35.3.4. koordinē ar nekustamā īpašuma iznomāšanu un izīrēšanu saistītus jautājumus, pilnveido apsaimniekošanas kārtību;

35.3.5. konsultē iestāžu darbiniekus nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jautājumos;

35.4. IV līmenis (piemēram, ekspluatācijas inženieris, galvenais saimniecības pārzinis, apsaimniekošanas dienesta vadītājs, saimniecības nodaļas vadītājs):

35.4.1. pārvalda institūcijas valdījumā vai lietošanā nodoto kustamo un nekustamo valsts vai pašvaldības īpašumu un autoparku;

35.4.2. nodrošina tehniskā atbalsta funkcijas pārējām institūcijas struktūrvienībām;

35.4.3. plāno nepieciešamos remontus un kontrolē to izpildi;

35.4.4. vada institūcijas tehnisko vai apsaimniekošanas personālu;

35.4.5. gatavo tehniskās specifikācijas ārpakalpojuma piesaistei;

35.4.6. var plānot kustamā un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas tāmes vai nodrošina ārpakalpojuma uzraudzību un sniegto pakalpojumu kontroli;

35.5. V līmenis (piemēram, ēku ekspluatācijas un aprīkojuma nodrošinājuma inženieris, infrastruktūras objektu attīstības plānošanas eksperts, saimnieciskās funkcijas vadītājs, daļas (nodaļas, sektora) vadītājs):

35.5.1. plāno saimnieciskās struktūrvienības darbu un nodrošina tās funkciju izpildi;

35.5.2. plāno darbus, nosaka ar tiem saistītās izmaksas, veic to uzskaiti, kā arī sagatavo pārskatus par paveiktajiem darbiem;

35.5.3. nodrošina ēku, tai skaitā dienesta viesnīcu, iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu;

35.5.4. nodrošina ēku uzraudzību;

35.5.5. nodrošina līgumu izstrādi un kontrolē to izpildi;

35.5.6. kontrolē ar saimnieciskajiem un tehniskajiem jautājumiem saistīto finanšu darbību;

35.5.7. piedalās infrastruktūras objektu attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanā;

35.5.8. var aizvietot vadītāju;

35.5.9. pārvalda autoparku īpaši lielā institūcijā;

35.6. VI līmenis (piemēram, ļoti lielas institūcijas ar plašu ģeogrāfisko izvietojumu saimnieciskās un tehniskās funkcijas vadītājs, pārvaldes (nodaļas, daļas) vadītājs):

35.6.1. vada ar saimnieciskajiem un tehniskajiem jautājumiem saistīto administratīvo un finanšu darbību;

35.6.2. nodrošina jaunu nekustamo īpašumu un inženiertehnisko būvju (iekārtu) infrastruktūras objektu attīstības projektu realizāciju;

35.6.3. nodrošina nekustamo īpašumu un specifiska inženiertehniskā nodrošinājuma pārvaldību;

35.6.4. nodrošina līgumu izpildes kontroli;

35.6.5. var nodrošināt tehniskā atbalsta funkcijas pārējām institūcijas struktūrvienībām;

35.7. VII līmenis (piemēram, saimnieciskās un tehniskās funkcijas attīstības vadītājs, pārvaldes (daļas, nodaļas) vadītājs):

35.7.1. vada īpaši lielas institūcijas ar plašu ģeogrāfisko izvietojumu saimniecisko un tehnisko funkciju;

35.7.2. koordinē vairāku struktūrvienību (grupu) darbu;

35.7.3. vada attīstības projektu administratīvo un finanšu darbību;

35.7.4. nodrošina jaunu nekustamo īpašumu un inženiertehnisko būvju (iekārtu) infrastruktūras objektu attīstības plānošanu un realizācijas uzraudzību;

35.7.5. nodrošina nekustamo īpašumu un specifiska inženiertehniskā nodrošinājuma pārvaldības uzraudzību.

5.2.4. Apsardze un uzraudzība – 4. saime

36. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir objektu un personu apsardze. Saimē ir šādi līmeņi:

36.1. I A līmenis (piemēram, dežurants, sargs, uzraugs, apsargs):

36.1.1. kontrolē personu iekļūšanu institūcijā un izkļūšanu no tās, veic apgaitu vai attālinātu novērošanu;

36.1.2. rūpējas par kārtību un drošību institūcijā un tās teritorijā;

36.1.3. pārbauda un izsniedz identifikācijas kartes;

36.1.4. apdraudējuma gadījumā sazinās ar operatīvajiem dienestiem;

36.2. I B līmenis (piemēram, apsardzes organizators, ēkas dežurants):

36.2.1. veic institūcijas teritorijas vai institūcijas posteņu uzraudzību;

36.2.2. kontrolē iekļūšanu institūcijā un izkļūšanu no tās, nodrošina ieejas un (vai) institūcijas teritorijas vai institūcijas posteņa uzraudzību;

36.2.3. strādā ar vienkāršu drošības tehniku;

36.2.4. pārzina institūcijas teritoriju un drošības sistēmas;

36.2.5. var nēsāt un pielietot speciālos līdzekļus;

36.3. II A līmenis (piemēram, apsargs, režīma uzraugs):

36.3.1. atbild par institūcijas svarīgākajiem posteņiem;

36.3.2. pārzina institūcijas teritoriju un drošības sistēmas;

36.3.3. var nēsāt un pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus;

36.4. II B līmenis (piemēram, eksponātu uzraugs, muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs):

36.4.1. veic ekspozīcijas un eksponātu uzraudzību;

36.4.2. uzrauga institūcijas apmeklētāju rīcību institūcijas teritorijā;

36.4.3. veic regulāras drošības pārbaudes;

36.4.4. veic eksponātu esības kontroli;

36.4.5. pārzina institūcijas teritoriju un drošības sistēmas;

36.4.6. var pieņemt ar institūcijas apmeklētāju rīcību saistītus lēmumus;

36.5. III līmenis (piemēram, apsardzes inspektors):

36.5.1. koordinē vairāku apsardzes vai uzraudzības darbinieku darbu;

36.5.2. vada plānotos režīma pasākumus institūcijā;

36.5.3. veic jaunāko apsardzes vai uzraudzības darbinieku apmācību;

36.6. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, iekšējās drošības dienesta vadītājs):

36.6.1. vada apsardzes vai uzraudzības struktūrvienību (grupu);

36.6.2. analizē situācijas drošības risku un draudus;

36.6.3. vada plānotos režīma pasākumus institūcijā;

36.6.4. sniedz priekšlikumus par drošības sistēmas uzlabošanu.

5.2.5. Augstskolu pārvaldība – 5. saime

5.2.5.1. Studentu apkalpošana – 5.1. apakšsaime

37. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina studentu apkalpošanu, koordinē vai vada studentu apkalpošanas speciālistu darbu, izstrādā studentu apkalpošanas standartus. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

37.1. I līmenis (piemēram, konsultants, reģistrators):

37.1.1. nodrošina studentu apkalpošanu saskaņā ar studentu apkalpošanas standartiem;

37.1.2. izskaidro pakalpojumu atšķirības, piedāvā alternatīvas un palīdz studentiem pieņemt lēmumus;

37.1.3. izskata studentu ieteikumus un sūdzības un meklē risinājumus;

37.2. II līmenis (piemēram, konsultants, biroja vadītājs):

37.2.1. vada studentu apkalpošanas biroja darbu;

37.2.2. apkalpo visu programmu studentus un sniedz nepieciešamo informāciju (mutiski un rakstiski);

37.2.3. risina problēmas un nestandarta situācijas;

37.2.4. koordinē jaunāko speciālistu darbu;

37.2.5. var būt atbildīgs par attiecību uzturēšanu un nozīmīgākajiem klientiem;

37.3. III līmenis (piemēram, psihologs, nodaļas vadītājs, direktora vietnieks):

37.3.1. koordinē studentu apkalpošanas procesu;

37.3.2. sagatavo, organizē un vada studentu uzņemšanas procesu;

37.3.3. piedalās izstādēs, atvērto durvju dienās, informācijas kampaņās un tiekas ar studentiem mācību iestādēs;

37.3.4. reģistrē ārvalstu studentus, noformē viņu uzņemšanas dokumentus un pārbauda viņu izglītības dokumentus;

37.3.5. piedalās studiju atjaunošanas procesā;

37.3.6. var vadīt studentu servisa nodrošināšanas speciālistu darbu;

37.3.7. var piedalīties studentu servisa nodrošināšanas standartu izstrādē;

37.4. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktora vietnieks, direktors):

37.4.1. nodrošina informācijas servisu studentiem;

37.4.2. sagatavo studentiem un reflektantiem informāciju par studiju iespējām;

37.4.3. risina problēmas un nestandarta situācijas;

37.4.4. var koordinēt studentu reģistra darbību;

37.4.5. var koordinēt struktūrvienības darbu;

37.5. V līmenis (piemēram, departamenta direktors):

37.5.1. vada personālu;

37.5.2. vada studentu apkalpošanas darbu;

37.5.3. izstrādā un attīsta studentu apkalpošanas standartus;

37.5.4. nodrošina studentu apkalpošanas standartu ievērošanu;

37.5.5. piedalās budžeta izstrādē un kontrolē tā izpildi;

37.5.6. pārstāv iestādi sarunās ar potenciālajiem sadarbības partneriem.

5.2.5.2. Studiju un zinātnes atbalsts – 5.2. apakšsaime

38. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nosaka akadēmiskās darbības taktikas pamatvirzienus, organizē studiju procesu un nodrošina metodisko palīdzību studiju procesa īstenotājiem. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

38.1. I līmenis (piemēram, konsultants):

38.1.1. sniedz uzziņas;

38.1.2. konsultē fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā atbild pa informācijas tālruni;

38.1.3. šķiro vēstules un pārsūta tās augstskolas personālam;

38.1.4. piedalās studentu (tai skaitā potenciālo) konsultēšanā un informēšanā par studiju iespējām un kārtību;

38.1.5. pieņem lēmumu par iesniedzamo dokumentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

38.1.6. sagatavo pieprasīto lietu un citu dokumentu kopijas un izrakstus;

38.1.7. uztur un kontrolē studentu datus augstskolas informācijas sistēmā;

38.1.8. kārto studiju programmu un studentu dokumentācijas lietvedību;

38.2. II līmenis (piemēram, koordinētājs):

38.2.1. nodrošina atbalstu studiju procesa nepārtrauktai norisei;

38.2.2. informē, reģistrē un konsultē studentus par iespējām augstskolā un palīdz risināt problēmas;

38.2.3. kārto ar studiju programmu saistīto lietvedību;

38.2.4. kontrolē, izmanto un analizē datus par studējošajiem augstskolas informācijas sistēmā;

38.2.5. sagatavo studentu dokumentāciju un pārskatus par studējošajiem;

38.2.6. plāno mācībspēku, studējošo un auditoriju racionālu laika sadali;

38.2.7. organizē informatīvos pasākumus par studijām fakultātē un piedalās tajos;

38.3. III līmenis (piemēram, metodiķis, ārējo sakaru koordinētājs):

38.3.1. organizē izglītības un studiju programmas īstenošanu atbilstoši mācību plānam un programmām;

38.3.2. sagatavo dokumentu projektus studiju un tālākizglītības programmu licencēšanai un akreditēšanai un (vai) apstiprināšanai;

38.3.3. prognozē studiju maksu, studentu un absolventu skaitu;

38.3.4. koordinē studējošo (tai skaitā ārvalstu studentu) uzņemšanas procesu un imatrikulācijas kārtību;

38.3.5. apkopo un analizē imatrikulācijas un eksmatrikulācijas rezultātus, sagatavo rīkojumus, augstskolas informācijas sistēmā uztur datus par studējošajiem;

38.3.6. uzskaita un analizē studējošo sasniegumus;

38.3.7. var vadīt citus studiju procesa organizatorus;

38.4. IV līmenis (piemēram, tālākizglītības eksperts, studentu kurators, vecākais metodiķis, studiju direktors, multimediju studijas vadītājs, centra direktora vietnieks):

38.4.1. izstrādā studiju procesa stratēģiskās attīstības plānus un sekmē to īstenošanu;

38.4.2. nodrošina studiju procesa nepārtrauktību;

38.4.3. nodrošina studiju programmas organizāciju;

38.4.4. veic ar akadēmisko darbību saistīto normatīvu un dokumentācijas izstrādi, to izpildes koordināciju, kontroli un nodrošina to tālāku attīstību;

38.4.5. organizē studiju programmu licencēšanu un akreditēšanu;

38.4.6. nodrošina studiju programmu izmaksu aprēķinu un analīzi;

38.4.7. vada studiju procesa organizatorisko un metodisko darbu;

38.4.8. veic studējošo kreditēšanas sistēmas darbības pārraudzību un tās rezultātu analīzi;

38.5. V līmenis (piemēram, studiju attīstības vecākais eksperts, procesu vecākais eksperts):

38.5.1. koordinē struktūrvienību akadēmisko darbu;

38.5.2. konsultē vadību un personālu akadēmiskās darbības jautājumos;

38.5.3. piedalās augstskolas stratēģijai atbilstīgas akadēmiskās darbības taktikas un akadēmiskā procesa attīstības plānu izstrādē;

38.5.4. organizē zinātniskās konferences un seminārus;

38.5.5. nodrošina struktūrvienības funkcijām un uzdevumiem atbilstošu augstskolas informācijas tehnoloģiju (turpmāk – IT) sistēmas apakšsistēmu uzturēšanu;

38.5.6. var organizēt tālākizglītības programmu un kursu īstenošanu;

38.5.7. var veikt kursu satura kontroli;

38.6. VI līmenis (piemēram, departamenta direktors) vada akadēmisko procesu augstskolā.

5.2.5.3. Akadēmiskā pārvaldība – 5.3. apakšsaime

39. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuri nav iekļauti pedagogu amatu sarakstā un kuru veicēji administratīvi vada iestādi, tai skaitā struktūrvienību vadītāji, kuri sadarbībā ar iestādes vadītāju organizē izglītības programmu īstenošanu, pārrauga akadēmisko un zinātnisko procesu. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

39.1. I līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, biznesa inkubatora vadītājs, direktors, direktora vietnieks):

39.1.1. vada studiju centra darbu;

39.1.2. piesaista finanšu līdzekļus tālākizglītības studiju programmām;

39.1.3. piedalās darbības pamatvirzienu, attīstības stratēģijas, rīcības plānu un uzdevumu noteikšanā;

39.2. II A līmenis (piemēram, centra vadītājs):

39.2.1. vada vidēji liela centra darbu;

39.2.2. atbild par centra finanšu izdevumu un resursu racionālu izmantošanu;

39.2.3. nosaka un izstrādā centra darbības pamatvirzienus, attīstības stratēģiju, rīcības plānu un uzdevumus;

39.2.4. vada personālu;

39.3. II B līmenis (piemēram, liela centra vadītājs, vidējas struktūrvienības vadītājs):

39.3.1. veic II A līmenim noteiktos pienākumus lielā fakultātes centrā, vidējā akadēmiskā struktūrvienībā vai vidējā pamatstruktūrvienībā;

39.3.2. atbild par saimniecisko darbību, finansēm un lietvedību;

39.4. III A līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs):

39.4.1. vada akadēmiskās struktūrvienības darbu;

39.4.2. nosaka un kontrolē personāla darba saturu un apjomu;

39.4.3. koordinē, attīsta un paplašina studiju un pētniecības darbu;

39.4.4. vada personālu;

39.4.5. var izstrādāt augstskolas nozares attīstības stratēģiju un piedalīties tās īstenošanā;

39.5. III B līmenis (piemēram, studiju programmas direktors):

39.5.1. vada studiju programmas (programmu) attīstīšanu un ieviešanu;

39.5.2. veic pastāvīgu izpētes darbu tendencēm atbilstoša piedāvājuma nodrošināšanai;

39.5.3. organizē programmas (programmu) licencēšanu, akreditāciju, pārakreditāciju, starptautisko akreditāciju;

39.5.4. plāno un kontrolē finansējuma piesaistes projektu izstrādi un finanšu izlietojumu;

39.5.5. risina problēmsituācijas ar studentiem, studiju kvalitāti, organizē kredītpunktu pārnesi;

39.5.6. koordinē sadarbību ar iesaistītajām struktūrvienībām, institūcijām un sadarbības partneriem;

39.5.7. pārstāv iestādi sadarbības iestādēs;

39.5.8. vada studiju programmas akadēmisko personālu;

39.6. III C līmenis (piemēram, zinātniski pētnieciskās darbības vadītājs, institūta vadītājs (fakultātēs)):

39.6.1. vada zinātniski pētniecisko darbu struktūrvienībās;

39.6.2. pārrauga zinātniskā darba organizāciju struktūrvienībā (struktūrvienībās);

39.6.3. veic studentu akadēmisko uzskaiti un plānošanu;

39.6.4. piedalās studentu zinātniskā darba kvalitātes novērtēšanā;

39.6.5. organizē studiju kursu docēšanu citās fakultātēs;

39.6.6. pārrauga mācībspēku slodžu uzskaiti, nodarbību plānošanu, mācību telpu noslodzi;

39.6.7. koordinē studiju programmu direktoru darbu studiju programmu licencēšanā, akreditācijā un pašnovērtēšanā;

39.6.8. veicina jauno zinātnieku izaugsmi;

39.6.9. nodrošina sadarbību studiju programmu īstenošanā un pilnveidē;

39.7. IV A līmenis (piemēram, fakultātes vadītājs):

39.7.1. vada fakultātes darbu;

39.7.2. atbilstoši augstskolas misijai un attīstības stratēģijai izstrādā, pilnveido un īsteno fakultātes attīstības plānu;

39.7.3. pilnveido un pārrauga akadēmiskā procesa kvalitāti fakultātē, kā arī zinātnisko, pedagoģisko un metodisko darbību un nodrošina tai nepieciešamos apstākļus;

39.7.4. organizē jaunu programmu un mācību veidu izstrādi un ieviešanu;

39.7.5. nodrošina sadarbību studiju programmu īstenošanā un zinātnisko pētījumu veikšanā;

39.7.6. atbild par studiju darba norisi fakultātē;

39.7.7. nodrošina visu fakultātes resursu racionālu un efektīvu izmantošanu fakultātes un augstskolas kopīgo mērķu sasniegšanai;

39.7.8. atbild par struktūrvienības lietvedību, saimniecisko un finanšu darbību;

39.8. IV B līmenis (piemēram, lielas akadēmiskas struktūrvienības vadītājs, lielas pamatstruktūrvienības vadītājs, institūta vadītājs):

39.8.1. vada institūtu, lielu akadēmisko struktūrvienību vai lielu pamatstruktūrvienību;

39.8.2. atbild par finansiālo un saimniecisko darbību;

39.8.3. nodrošina pētījumu un studiju programmu īstenošanu augstskolas kopīgo uzdevumu ietvaros;

39.8.4. izstrādā iekšējos normatīvos aktus institūta (struktūrvienības) darbības nodrošināšanai;

39.8.5. īsteno zinātnisko un profesionālo sadarbību.

5.2.6. Ārstniecība un veselības aprūpe – 6. saime

5.2.6.1. Ārstniecības pakalpojumi – 6.1. apakšsaime

40. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodarbojas ar ārstniecību un vada ārstniecības procesu. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

40.1. I A līmenis (piemēram, ārsta palīgs, feldšeris):

40.1.1. izmeklē pacientus (klientus), diagnosticē slimību un atbilstoši kvalifikācijai ārstē pacientus un (vai) nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību;

40.1.2. aprūpē pacientus (klientus);

40.1.3. piedalās ārstniecībā, ārstniecības līdzekļu sagatavošanā un lietošanā;

40.1.4. vada pacientu aprūpes darbu;

40.1.5. izglīto pacientus veselības jautājumos;

40.1.6. veic profesionālās izglītības darbu;

40.2. I B līmenis (vecmāte):

40.2.1. nodrošina grūtnieču fizioloģisku aprūpi, organizē un vada fizioloģiskas dzemdības, kā arī veic grūtnieču aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām un jaundzimušo aprūpi;

40.2.2. ja nepieciešams, nosūta pacientu pie atbilstošas specialitātes ārsta;

40.2.3. piedalās ārstniecībā;

40.2.4. sniedz informāciju un atbilstoši kompetencei izglīto pacientu;

40.3. I C līmenis (funkcionālā speciālista asistents):

40.3.1. funkcionālā speciālista vai ārsta uzraudzībā ārstē pacientus, izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas;

40.3.2. pārzina cilvēka funkcionālo ierobežojumu novērtēšanas un rehabilitācijas pamatprincipus;

40.4. I D līmenis (nesertificēts biomedicīnas laborants, medicīnas laborants):

40.4.1. strādā sertificēta biomedicīnas laboranta vai medicīnas laboranta pakļautībā;

40.4.2. organizē un sagatavo darba vietu izmeklējumu veikšanai;

40.4.3. informē klientu par sagatavošanos izmeklējumiem;

40.4.4. iegūst izmeklējamo materiālu un pieņem to laboratorijā;

40.4.5. izvērtē izmeklējamā materiāla atbilstību;

40.4.6. piedalās iegūtā materiāla izmeklējumos;

40.4.7. dokumentē iegūtos izmeklējumu rezultātus, ievērojot konfidencialitāti attiecībā uz klientu;

40.5. II A līmenis (sertificēts biomedicīnas laborants, vecākais medicīnas laborants):

40.5.1. organizē un sagatavo darba vietu izmeklējumu veikšanai;

40.5.2. informē klientu par sagatavošanos izmeklējumiem vai apmāca personālu izmeklējamā materiāla ieguvei;

40.5.3. iegūst izmeklējamo materiālu un pieņem to laboratorijā;

40.5.4. izvērtē izmeklējamā materiāla atbilstību un izmeklē iegūto materiālu;

40.5.5. izvērtē un dokumentē iegūtos izmeklējumu rezultātus, ievērojot konfidencialitāti attiecībā uz klientu;

40.5.6. var apmācīt citus speciālistus;

40.6. II B līmenis (piemēram, rezidents, ārsts stažieris, nesertificēts ārsts):

40.6.1. strādā sertificēta ārsta uzraudzībā;

40.6.2. padziļina teorētiskās zināšanas un apgūst praktiskās iemaņas specialitātē;

40.7. II C līmenis (piemēram, funkcionālais speciālists):

40.7.1. ārstē pacientus, izmantojot atbilstošu diagnostiku, novērtēšanu un medicīniskās tehnoloģijas;

40.7.2. sniedz atzinumus;

40.7.3. pārzina cilvēka funkcionālo ierobežojumu novērtēšanas un rehabilitācijas principus;

40.7.4. veic profesionālās izglītošanas darbu;

40.8. III līmenis (sertificēts ārsts speciālists pamatspecialitātē vai apakšspecialitātē, vai darbam ar specifiskām metodēm):

40.8.1. patstāvīgi novērtē slimnieka (klienta) veselības stāvokli un (vai) diagnosticē slimību;

40.8.2. nosaka adekvātu ārstēšanas procesu;

40.8.3. ārstē pacientu un veic medicīnisko rehabilitāciju;

40.8.4. piedalās ārstniecības līdzekļu sagatavošanā un lietošanā;

40.8.5. var pieaicināt citus ārstus konsultēšanai;

40.8.6. var apmācīt citus ārstus;

40.8.7. var piedalīties konsīlijos vai komisijās;

40.9. IV A līmenis (piemēram, sertificēts ārsts pamatspecialitātē vai apakšspecialitātē ar ilgu pieredzi, vecākais ārsts):

40.9.1. konsultē ārstniecības personas sarežģītu slimību diagnostikā un ārstēšanā, kā arī diagnosticē un ārstē tās;

40.9.2. nosaka īstermiņa un ilgtermiņa ārstniecību sarežģītos gadījumos;

40.10. IV B līmenis (piemēram, nodaļas (programmas, profila, nozares, struktūrvienības) virsārsts):

40.10.1. vada ārstniecības procesu nodaļā (programmā, profilā, nozarē, struktūrvienībā);

40.10.2. ievieš darbā jaunākās diagnostikas un ārstniecības metodes;

40.10.3. var nodarboties ar saimnieciskiem jautājumiem;

40.10.4. var vadīt konsīlijus vai komisijas, pieņemt galīgo lēmumu par ārstniecības procesu;

40.11. V līmenis (piemēram, virsārsts vairākās radnieciskās struktūrvienībās (blokos, programmās, profilos, nozarēs), galvenā ārsta vietnieks lielā ārstniecības iestādē vai galvenais ārsts mazā un vidējā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādes augstākais vadītājs):

40.11.1. vada ārstniecības procesu vairākās radnieciskās struktūrvienībās (blokos, programmās, profilos, nozarēs) vai mazā ārstniecības iestādē;

40.11.2. veicina jaunāko diagnostikas un ārstēšanas metožu ieviešanu;

40.11.3. var administratīvi organizēt darbu;

40.12. VI līmenis (piemēram, galvenais ārsts vai ārstniecības iestādes virsārsts lielā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestādes augstākais vadītājs):

40.12.1. organizē ārstniecisko darbu ārstniecības iestādē;

40.12.2. veicina medicīniskās aparatūras un ārstnieciskā procesa modernizēšanu;

40.12.3. popularizē sabiedrībā konkrēto ārstniecības iestādi;

40.12.4. pārstāv ārstniecības iestādi attiecībās ar finanšu iestādēm;

40.12.5. var būt iestādes valdē.

5.2.6.2. Aprūpe – 6.2. apakšsaime

41. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir atbalstīt ārstniecības procesu un nodrošināt pacientu (klientu) aprūpi. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

41.1. I līmenis (piemēram, sanitārs):

41.1.1. palīdz pacientiem (klientiem) ikdienas aktivitāšu veikšanā un personīgās higiēnas nodrošināšanā;

41.1.2. veic nozīmētās darbības pacienta (klienta) pamata vajadzību nodrošināšanai, apmaina gultas veļu, palīdz pārģērbties, pabaro;

41.1.3. palīdz sagatavot pacientu (klientu) diagnostiskajām un ārstnieciskajām procedūrām un izmeklēšanai;

41.1.4. uzkopj, tīra un dezinficē darba virsmas, aprīkojumu, telpas, kā arī sanitāros mezglus telpās;

41.2. II līmenis (māsas palīgs):

41.2.1. strādā sertificētas māsas vai sertificēta ārsta pakļautībā;

41.2.2. aprūpē pacientus (klientus);

41.2.3. nodrošina pacientu (klientu) apkopšanai nepieciešamo materiālu un priekšmetu pieejamību;

41.2.4. transportē slimniekus;

41.2.5. var tīrīt un uzkopt telpas, sanitāro transportlīdzekli un medicīnisko aprīkojumu;

41.3. III līmenis (nesertificēta māsa):

41.3.1. strādā sertificētas māsas uzraudzībā;

41.3.2. veic ārsta ordinācijas un piedalās ārstniecībā;

41.3.3. aprūpē pacientus (klientus);

41.3.4. izglīto pacientus (klientus) veselības jautājumos;

41.4. IV A līmenis (sertificēta māsa):

41.4.1. patstāvīgi veic ārsta ordinācijas un piedalās ārstniecībā;

41.4.2. aprūpē pacientus (klientus);

41.4.3. izglīto pacientus (klientus) veselības jautājumos;

41.5. IV B līmenis (izglītības iestāžu māsa):

41.5.1. informē bērna vecākus par bērna veselību, nepieciešamajām pārbaudēm un manipulācijām;

41.5.2. sniedz medicīnisko palīdzību un konsultē ģimenes locekļus par bērna veselības un personiskās higiēnas jautājumiem;

41.5.3. veicina veselīga dzīvesveida ievērošanu un veselīgu brīvā laika pavadīšanu;

41.5.4. piedalās masu pasākumos un sniedz medicīnisko palīdzību;

41.5.5. veic preventīvo un rehabilitējošo darbu;

41.5.6. piedalās iekšējā higiēnas prasību kontrolē;

41.5.7. sadarbojas ar pašvaldību un medicīnas iestādēm bērnu veselības uzlabošanā;

41.6. V līmenis (piemēram, vecākā māsa, virsmāsa):

41.6.1. vada struktūrvienību;

41.6.2. vada pacientu (klientu) aprūpes darbu struktūrvienībā;

41.6.3. plāno, pasūta un sadala nodaļas darbam nepieciešamos medicīniskos materiālus un medikamentus;

41.6.4. piedalās vidējā un jaunākā medicīnas personāla apmācībā;

41.7. VI līmenis (piemēram, galvenā māsa mazā vai vidēji lielā ārstniecības iestādē, vecākais ārsta palīgs, feldšeris, vecākā vecmāte):

41.7.1. vada virsmāsu darbu ārstniecības iestādē;

41.7.2. plāno personālu (māsas) ārstniecības iestādē;

41.7.3. piedalās māsu atlasē;

41.7.4. plāno māsu darba optimizāciju;

41.7.5. organizē medicīnisko materiālu un medikamentu sagādi, glabāšanu un izlietošanu;

41.7.6. piedalās vidējā un jaunākā medicīnas personāla izglītošanā;

41.8. VII līmenis (piemēram, galvenā māsa vai vecmāte lielā ārstniecības iestādē) – veic VI līmenim noteiktos pienākumus lielā ārstniecības iestādē.

5.2.6.3. Farmācija – 6.3. apakšsaime

42. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodarbojas ar farmācijas jautājumiem un vada medikamentozās ārstniecības procesu. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

42.1. I līmenis (farmaceita palīgs):

42.1.1. strādā farmaceita vai farmaceita asistenta uzraudzībā;

42.1.2. veic konkrētus farmaceita vai farmaceita asistenta dotos uzdevumus – fasē zāles, noformē zāļu etiķetes, sagatavo darbam aptiekas traukus, veic citus līdzīga rakstura uzdevumus;

42.2. II līmenis (farmaceita asistents):

42.2.1. strādā farmaceita uzraudzībā;

42.2.2. atbilstoši priekšrakstiem patstāvīgi izgatavo ekstemporālās zāles;

42.2.3. noformē un sagatavo zāles izsniegšanai;

42.2.4. dokumentē zāļu izgatavošanas un izsniegšanas procesu;

42.2.5. farmaceita uzraudzībā komplektē ārstniecības līdzekļus atbilstoši ārstniecības iestādes struktūrvienību pieprasījumam;

42.2.6. organizē un vada farmaceita palīga darbu;

42.3. III A līmenis (farmaceits):

42.3.1. uzrauga farmaceita asistenta un palīgpersonāla darbu;

42.3.2. veic ekstemporāli izgatavoto zāļu kvalitātes kontroli;

42.3.3. pasūta ārstniecības līdzekļus atbilstoši ārstniecības iestādes vajadzībām;

42.3.4. izsniedz ārstniecības līdzekļus ārstniecības iestādes struktūrvienībām atbilstoši to pieprasījumam;

42.3.5. konsultē par ārstniecības līdzekļiem;

42.3.6. var vadīt aptiekas nodaļas darbu;

42.4. III B līmenis (klīniskais farmaceits):

42.4.1. kopīgi ar ārstu novērtē pacienta veselības stāvokli (veic analīžu datu apstrādi);

42.4.2. kopīgi ar ārstu izvēlas pacientam piemērotāko medikamentozās ārstēšanas modeli;

42.4.3. veic medikamentozās ārstēšanas uzraudzību;

42.4.4. veic medikamentozās terapijas dokumentēšanu un farmakoekonomisko analīzi;

42.4.5. var apmācīt citus farmaceitus un konsultēt ārstus farmakoterapijas jautājumos;

42.4.6. var piedalīties konsīlijos vai komisijās;

42.5. IV līmenis (sertificēts klīniskais farmaceits):

42.5.1. nosaka īstermiņa un (vai) ilgtermiņa medikamentozo ārstēšanu sarežģītos gadījumos;

42.5.2. piedalās ārstniecības iestādes zāļu komitejas darbā;

42.5.3. var apmācīt klīniskos farmaceitus;

42.5.4. var vadīt aptiekas klīniskās farmācijas nodaļu un kontrolēt klīnisko farmaceitu darbu;

42.6. V līmenis (sertificēts farmaceits, aptiekas vadītājs):

42.6.1. vada aptiekas darbu;

42.6.2. vada kvalitātes vadības sistēmas izstrādi, ieviešanu un pārraudzību aptiekā;

42.6.3. kontrolē ārstniecības līdzekļu sagādes, uzskaites un aprites procesu aptiekā un piedalās aprites kontrolē citās ārstniecības iestādes struktūrvienībās;

42.6.4. piedalās ārstniecības iestādes iepirkuma komisijas un zāļu komitejas darbā;

42.6.5. vada nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu atbilstoši izvēlētajai ārstniecības līdzekļu iepirkuma procedūrai;

42.6.6. vada ārstniecības līdzekļu uzskaiti iepirkuma procesā un pārskatu sagatavošanu.

5.2.6.4. Neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšana – 6.4. apakšsaime

43. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji īsteno vai vada pirmsslimnīcas un specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu un operatīvo darbu, medicīnisko resursu nodrošinājumu un apriti, kā arī nodrošina medicīnisko kvalitāti un kvalifikāciju. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

43.1. I līmenis (medicīnas asistents):

43.1.1. strādā brigādes vadītāja uzraudzībā;

43.1.2. piedalās pacienta izmeklēšanā, palīdz pacientu sagatavot diagnostiskām un ārstnieciskām procedūrām;

43.1.3. piedalās medicīniskās palīdzības sniegšanā;

43.1.4. pārvieto pacientus, tīra un kopj sanitāro transportlīdzekli un medicīnisko aprīkojumu;

43.2. II līmenis (ārsta eksperta palīgs):

43.2.1. piedalās medicīnisko dokumentu ekspertīzēs, lai novērtētu neatliekamās medicīniskās palīdzības kvalitāti;

43.2.2. gatavo ekspertu atzinumu projektus;

43.2.3. strādā ar ierobežotas pieejamības informāciju, veic norakstus, uztur datubāzes;

43.2.4. piedalās pārbaudes lietu komisijās;

43.3. III līmenis (piemēram, galvenie speciālisti medicīniskā nodrošinājuma jautājumos, ārstniecības kvalitātes jautājumos, pacientu drošības jautājumos, medicīniskās kvalifikācijas jautājumos, gatavības nodrošināšanā (pilnveidošanā) rīcībai ārkārtas situācijās, medicīnisko iekārtu vadības jautājumos):

43.3.1. nodrošina medicīnisko resursu (medikamentu, materiālu, medicīnisko iekārtu) aprites pārvaldību institūcijā;

43.3.2. organizē ārstniecības personu, kā arī to brigādes personu novērtēšanas, uzturēšanas un pilnveidošanas pasākumus, kas nav ārstniecības personas;

43.3.3. izvērtē ar pacientu drošību saistītos jautājumus;

43.3.4. organizē pasākumus institūcijas gatavības nodrošināšanai un mācību pasākumus rīcībai ārkārtas situācijās;

43.3.5. organizē plānveida pacientu medicīnisko transportēšanu un repatriāciju;

43.3.6. var piedalīties komisijās;

43.4. IV līmenis (piemēram, pamatdarbības struktūrvienību un sistēmu vadītāji, vadītāju vietnieki):

43.4.1. vada medicīniskās palīdzības sniegšanu valsts nozīmes un sabiedriska mēroga publiskos pasākumos;

43.4.2. vada pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības resursu izvērtēšanu;

43.4.3. vada medicīnisko resursu nodrošinājuma un aprites procesus institūcijā;

43.4.4. nodrošina institūcijas gatavību ārkārtas situāciju pārvaldīšanai;

43.4.5. vada medicīniskās kvalitātes un pacientu drošības sistēmu institūcijā;

43.4.6. vada ārstniecības personu un to brigādes personu kvalifikācijas uzturēšanas un pilnveidošanas sistēmu institūcijā, kas nav ārstniecības personas;

43.4.7. vada specializēto medicīnisko brigāžu ārstniecības resursu darbību;

43.4.8. var vadīt konsīlijus vai komisijas, pieņemt galīgo lēmumu par ārstniecības procesu;

43.5. V līmenis (pamatdarbības un reģionālo struktūrvienību vadītāji un vietnieki):

43.5.1. vada operatīvā darba procesu pirmsslimnīcas etapā ikdienā un ārkārtas medicīniskās situācijās;

43.5.2. vada specializētā medicīnas centra administratīvo un operatīvo darbu diennakts režīmā ikdienā, ārkārtas medicīniskās un nestandarta situācijās;

43.5.3. vada vidējas un lielas reģionālās struktūrvienības darbu, tai skaitā medicīnisko un operatīvo darbu;

43.5.4. vada operatīvās medicīniskās darbības analīzi;

43.6. VI līmenis (direktora vietnieki un pamatdarbības struktūrvienību augstākā līmeņa vadītāji):

43.6.1. vada operatīvo un medicīnisko darbu institūcijā;

43.6.2. vada institūcijas stratēģiskās attīstības plānošanas funkciju un vienotas neatliekamās medicīniskās palīdzības politikas īstenošanu pirmsslimnīcas etapā;

43.6.3. nodrošina valsts teritorijā izvietoto institūcijas resursu darbības organizēšanu ikdienā un ārkārtas medicīniskās situācijās vai to draudu gadījumā;

43.6.4. vada institūcijas ārstniecības personu un to brigādes personu kvalifikācijas, medicīniskās kvalitātes un pacientu drošības procesus, kas nav ārstniecības personas;

43.6.5. vada īpaši lielas reģionālās struktūrvienības darbu;

43.6.6. piedalās valsts politikas plānošanas dokumentu izstrādē.

5.2.6.5. Veselības veicināšana – 6.5. apakšsaime

44. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

44.1. I līmenis (piemēram, speciālists veselības veicināšanas jautājumos):

44.1.1. vada veselības veicināšanas pasākumus;

44.1.2. sadarbojas ar ģimenes ārstu praksēm;

44.1.3. veic profilaktisko darbu un klientu izglītošanu veselības veicināšanas, saglabāšanas un slimību profilakses jautājumos;

44.1.4. sniedz priekšlikumus par veselības aprūpes pieejamības un veselības veicināšanas jautājumiem, kā arī par jaunu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu veidu ieviešanu un pilnveidošanu dažādām iedzīvotāju kategorijām;

44.1.5. konsultē klientus veselības aprūpes pieejamības un veselības veicināšanas jautājumos;

44.1.6. pārstāv klienta intereses valsts, pašvaldības un citās iestādēs;

44.2. II līmenis (nodaļas vadītājs):

44.2.1. vada nodaļas darbu;

44.2.2. nodrošina pēctecību veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu saņemšanas posmos – stacionārs, ambulatorā veselības aprūpe, sociālās iestādes;

44.2.3. stratēģiski plāno, koordinē un analizē veselīga dzīvesveida veicināšanas un vispārējās atkarību profilakses darbu;

44.2.4. sadarbībā ar pašvaldību un valsts iestādēm piedalās primārās veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanā un pilnveidošanā;

44.2.5. nodrošina informāciju par administratīvajā teritorijā esošo primāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību;

44.2.6. piedalās metodisko dokumentu, plānošanas dokumentu un veselības veicināšanas programmu izstrādē un ieviešanā;

44.2.7. organizē informatīvi izglītojošus seminārus veselības aprūpes speciālistiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un sociālajiem darbiniekiem par izmaiņām veselības aprūpē;

44.2.8. konsultē fiziskās un juridiskās personas par veselības aprūpes, īpaši primārās veselības aprūpes, jautājumiem.

5.2.7. Bāriņtiesa – 7. saime

45. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina bāriņtiesas funkciju. Saimē ir šādi līmeņi:

45.1. I līmenis (piemēram, bāriņtiesas sekretārs, bāriņtiesas sēžu sekretārs):

45.1.1. veic ar lietvedību saistītus uzdevumus: dokumentu reģistrēšanu, kopēšanu, pakošanu (iešūšanu), uzskaiti, glabāšanu, nosūtīšanu, izsniegšanu un sagatavošanu nodošanai arhīvā;

45.1.2. pieņem apmeklētāju iesniegumus un pieteikumus un sniedz nepieciešamo informāciju;

45.1.3. nodrošina lietas dalībnieku iepazīstināšanu ar lietas materiāliem;

45.1.4. aktualizē izskatāmo lietu sarakstu;

45.1.5. ievada datus datubāzē;

45.1.6. protokolē bāriņtiesas sēdi un noformē sēdes protokolu;

45.1.7. pēc lietas izskatīšanas noformē lietu;

45.1.8. sagatavo un nosūta uzaicinājumus uz bāriņtiesas sēdi;

45.2. II līmenis (piemēram, bāriņtiesas locekļa vai bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs):

45.2.1. sagatavo pārskatus, dokumentu projektus un administratīvo lietu izskatīšanai bāriņtiesas sēdē;

45.2.2. sagatavo uzaicinājumus personām ierasties uz bāriņtiesu;

45.2.3. noformē lēmumu projektus;

45.2.4. sagatavo lietas nodošanai arhīvā;

45.2.5. piedalās dzīves apstākļu pārbaudēs, ģimeņu riska novērtējumos un personu uzklausīšanā;

45.2.6. sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem un policijas, valsts, pašvaldību un tiesu iestādēm;

45.2.7. ievada datus datubāzēs;

45.2.8. piedalās piemērotu aizbildņu, aizgādņu un audžuģimeņu meklēšanā un personu uzklausīšanā;

45.3. III līmenis (piemēram, bāriņtiesas loceklis):

45.3.1. sniedz palīdzību bērnam vai aizgādnībā esošai personai, kura vērsusies bāriņtiesā pēc palīdzības;

45.3.2. veic dzīves apstākļu pārbaudes un ģimeņu riska novērtējumu;

45.3.3. sagatavo bāriņtiesas lietvedībā esošās lietas izskatīšanai bāriņtiesas sēdēs;

45.3.4. sagatavo prasības pieteikumus un pieteikumus sevišķā tiesāšanās kārtībā un piedalās tiesas procesos;

45.3.5. pieņem vienpersoniskus lēmumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

45.3.6. sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem un policijas iestādēm;

45.3.7. izskata iesniegumus un sūdzības, tai skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa un audžuģimenes rīcību;

45.3.8. izdara apliecinājumus un palīdz mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzībā;

45.3.9. aizstāv audžuģimenei nodotā bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām;

45.3.10. var vadīt bāriņtiesas sēdes;

45.4. IV līmenis (piemēram, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bāriņtiesas struktūrvienības vadītājs):

45.4.1. organizē, vada, koordinē un kontrolē atsevišķu struktūrvienību darbu;

45.4.2. pārstāv tiesā un citās institūcijās personas un bērnus bāriņtiesas kompetences jautājumos;

45.4.3. nodrošina uzraudzību par aizbildnībā, adopcijā un audzināšanas iestādēs ievietotiem bērniem, piesaistot nepieciešamos speciālistus;

45.4.4. pieņem vienpersoniskus lēmumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

45.4.5. aizstāv audžuģimenei nodotā bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām;

45.4.6. var aizvietot bāriņtiesas vadītāju;

45.5. V līmenis (piemēram, bāriņtiesas vadītājs):

45.5.1. organizē un vada bāriņtiesas darbu;

45.5.2. pārstāv tiesā un citās institūcijās ģimenes un bērnus bāriņtiesas kompetences jautājumos;

45.5.3. nodrošina uzraudzību par aizbildnībā, adopcijā un audzināšanas iestādēs ievietotiem bērniem, piesaistot nepieciešamos speciālistus;

45.5.4. pieņem vienpersoniskus lēmumus normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

45.5.5. izdara apliecinājumus un palīdz mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzībā;

45.5.6. sadarbojas ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas, valsts, pašvaldību un tiesu iestādēm;

45.5.7. konsultē fiziskās un juridiskās personas;

45.6. VI līmenis (piemēram, bāriņtiesas vadītāja vietnieks) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus lielā pašvaldībā;

45.7. VII līmenis (piemēram, bāriņtiesas vadītājs) – veic V līmenim noteiktos pienākumus lielā pašvaldībā.

5.2.8. Darba, ugunsdrošības un civilā aizsardzība – 8. saime

46. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina darba aizsardzības procesa ieviešanu, īstenošanu un kontroli institūcijā, kā arī personāla instruēšanu un konsultēšanu darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā. Saimē ir šādi līmeņi:

46.1. I līmenis (piemēram, darba aizsardzības speciālists, darba aizsardzības inženieris):

46.1.1. veic ar darba aizsardzības jautājumiem saistītās dokumentācijas sagatavošanu, specializējas noteiktā darba aizsardzības jomā;

46.1.2. apkopo ar darba aizsardzības jomu saistīto informāciju par amatpersonām (darbiniekiem) (piemēram, norīkošana uz obligātajām veselības pārbaudēm);

46.1.3. instruē un konsultē amatpersonas (darbiniekus) darba aizsardzības jomā;

46.1.4. veic darba vides iekšējo uzraudzību;

46.1.5. organizē amatpersonu (darbinieku) instruktāžu darba vietā darba aizsardzības jomā;

46.2. II līmenis (piemēram, darba aizsardzības vecākais speciālists, darba aizsardzības inženieris):

46.2.1. vada darba aizsardzības funkciju (jomu);

46.2.2. nodrošina darba aizsardzības pasākumus un veic to uzraudzību un kontroli;

46.2.3. vada darba aizsardzības politikas izstrādāšanu un ieviešanu institūcijā;

46.2.4. nodrošina darba vides iekšējo uzraudzību;

46.2.5. konsultē citu struktūrvienību vadītājus, institūcijas vadību un padotības iestādes jautājumos, kas saistīti ar darba aizsardzības jomu;

46.3. III līmenis (piemēram, darba aizsardzības vecākais speciālists, darba aizsardzības inženieris) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

46.3.1. izstrādā iekšējos normatīvos aktus darba drošības jomā;

46.3.2. nodrošina darba aizsardzības funkciju (jomu) ar īpašu risku saistītās vairākās darba aizsardzības jomās, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā;

46.3.3. veic ar īpašu risku saistītu darbu uzraudzību;

46.4. IV līmenis (piemēram, darba aizsardzības koordinators, ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris):

46.4.1. vada darba aizsardzības, ugunsdrošības un (vai) civilās aizsardzības funkciju ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā vai nodrošina centralizētu darba aizsardzības, ugunsdrošības un (vai) civilās aizsardzības funkciju vairākās institūcijās vai vada civilās aizsardzības pasākumu koordinēšanu pašvaldībā vai civilās aizsardzības sadarbības teritorijā;

46.4.2. vada iekšējos darba vides uzraudzības pasākumus;

46.4.3. kontrolē darba vides uzlabošanas pasākumus, ugunsdrošības un darba aizsardzības ievērošanu;

46.4.4. vada glābšanas komandas komplektēšanu un mācību organizēšanu;

46.4.5. izstrādā iekšējos normatīvos aktus darba drošības, ugunsdrošības vai civilās aizsardzības jomā;

46.5. V līmenis (piemēram, nodaļas, organizatoriskas grupas vadītājs) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

46.5.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu vai koordinē par darba aizsardzību vai ugunsdrošību atbildīgo personu darbību ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā;

46.5.2. veic darba aizsardzības sistēmas auditu un vada ieteikumu ieviešanas procesu;

46.5.3. pārstāv institūciju citās institūcijās darba aizsardzības, ugunsdrošības vai civilās aizsardzības jomā;

46.5.4. nodrošina metodisko vadību konkrētās jomas atbildīgajām personām.

5.2.9. Diplomātiskā un konsulārā darbība – 9. saime

47. Šajā saimē ietilpst Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā dienesta amati, tai skaitā amati, kuru veicēju pienākums ir nodrošināt Valsts protokola darbību, īstenot drošības režīmu Ārlietu ministrijā un Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kā arī organizēt diplomātiskā pasta un kravu sūtījumus un vadīt to piegādi atbilstoši Vīnes konvencijai par diplomātiskajiem sakariem, Vīnes konvencijai par konsulārajiem sakariem un Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem. Šīs saimes līmeņiem pielīdzināmi arī specializēto atašeju amati atbilstoši to funkcijām. Saimē ir šādi līmeņi:

47.1. I līmenis (piemēram, vēstnieka sekretārs, diplomātiskais kurjers (VIII pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu)):

47.1.1. apkopo informāciju par rezidences valsti, kas tieši vai netieši skar Latvijas Republikas intereses, un informē par to Ārlietu ministriju un citas valsts pārvaldes iestādes;

47.1.2. uztur regulārus kontaktus ar akreditācijas valsts diplomātisko korpusu, starptautiskajām organizācijām, to pārstāvniecībām un nevalstiskajām organizācijām;

47.1.3. piedalās valsts augstāko amatpersonu vizīšu organizēšanā;

47.1.4. izstrādā priekšlikumus vadībai turpmākai divpusējo attiecību veidošanai un ārpolitisko pozīciju definēšanai konkrētajā valstī;

47.1.5. koordinē Latvijas Republikas un ārvalstu kultūras sadarbības projektus;

47.1.6. organizē administratīvo darbu Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā (tai skaitā jautājumos, kas saistīti ar materiālo atbildību, nekustamo īpašumu, dokumentu pārvaldību un arhīvu, pārstāvniecības vadītāja darba kalendāru);

47.1.7. nogādā diplomātiskā pasta un diplomātisko kravu sūtījumus uz (no) Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs;

47.2. II A līmenis (piemēram, vecākais referents, trešais sekretārs, vicekonsuls (VII pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu)) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

47.2.1. apkopo un analizē informāciju, tai skaitā klasificēto informāciju par kompetencē esošajiem jautājumiem, kas tieši vai netieši skar Latvijas Republikas intereses, un informē par to Ārlietu ministriju un citas valsts pārvaldes iestādes;

47.2.2. piedalās Latvijas Republikas interešu, nacionālās pozīcijas un stratēģijas priekšlikumu izstrādē starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības jautājumos;

47.2.3. izstrādā priekšlikumus diplomātiskā un konsulārā dienesta cilvēkresursu un administratīvo resursu jautājumos;

47.2.4. saskaņā ar pilnvarojumu noteiktā apjomā veic konsulārās funkcijas;

47.2.5. palīdz Latvijas Republikā akreditētajām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām risināt administratīvos jautājumus;

47.2.6. organizē augstu ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju vadītāju oficiālās un darba vizītes Latvijas Republikā, sagatavo ārvalstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku akreditācijas un atvadu vizītes Latvijā, organizē Latvijas Republikā akreditētā diplomātiskā korpusa piedalīšanos Latvijas valsts svētkos un citos pasākumos;

47.2.7. nodrošina Latvijas Republikā akreditētajām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām un to pārstāvniecībām  diplomātisko imunitāšu, privilēģiju un to paritātes piemērošanu;

47.2.8. pārrauga vietējo tehnisko līgumdarbinieku darbu Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās;

47.2.9. gatavo sarunu tēmas valsts amatpersonām;

47.3. II B līmenis (piemēram, diplomātiskā pasta darbinieks, diplomātiskais kurjers):

47.3.1. noformē diplomātiskā pasta un diplomātisko kravu sūtījumus un nogādā tos uz (no) Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs;

47.3.2. sagatavo nepieciešamo dokumentāciju, noformē un nosūta vispārējo un klasificēto dokumentāciju, diplomātisko pastu un diplomātisko kravu sūtījumus;

47.3.3. sniedz informāciju par vispārējās un klasificētās dokumentācijas, diplomātiskā pasta un diplomātisko kravu nosūtīšanas kārtību un termiņiem;

47.3.4. atbild par informācijas aizsardzību;

47.4. III līmenis (piemēram, otrais sekretārs, valsts sekretāra vai vēstnieka palīgs (VI pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu), specializētais atašejs) – veic II A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

47.4.1. organizē augstu ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju vadītāju oficiālās un darba vizītes Latvijas Republikā, sagatavo ārvalstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku akreditācijas un atvadu vizītes Latvijā, organizē Latvijas Republikā akreditētā diplomātiskā korpusa piedalīšanos Latvijas valsts svētkos un citos pasākumos;

47.4.2. apkopo un analizē informāciju, tai skaitā klasificēto informāciju par kompetencē esošajiem jautājumiem, izstrādā priekšlikumus Latvijas Republikas interesēm, nacionālajai pozīcijai un stratēģijai starptautiskajās organizācijās, Eiropas Savienības jautājumos un ekonomiskajos jautājumos;

47.4.3. veic starptautisko divpusējo un daudzpusējo līgumu izstrādi un politisko saskaņošanu;

47.4.4. koordinē vietējo tehnisko līgumdarbinieku darbu Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās;

47.4.5. saskaņā ar pilnvarojumu noteiktā apjomā veic konsulārās funkcijas;

47.5. IV A līmenis (piemēram, pirmais sekretārs, konsuls (V pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu)) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

47.5.1. gatavo pozīcijas un instrukcijas Latvijas Republikas interešu pārstāvībai ārējās ekonomiskās politikas jautājumos, Latvijas Republikas nostājai Eiropas Savienības normatīvo aktu izstrādes jautājumos un divpusējo un daudzpusējo attiecību jautājumos;

47.5.2. saskaņā ar pilnvarojumu noteiktā apjomā veic konsulārās funkcijas;

47.5.3. organizē Latvijas Republikā akreditētā diplomātiskā korpusa piedalīšanos Latvijas valsts svētkos un citos pasākumos, organizē un vada vizītes vai vizīšu programmas;

47.5.4. organizē augstu ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju vadītāju oficiālās un darba vizītes Latvijas Republikā,  sagatavo ārvalstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku akreditācijas un atvadu vizītes Latvijā, organizē Latvijas Republikā akreditētā diplomātiskā korpusa piedalīšanos Latvijas valsts svētkos un citos pasākumos;

47.6. IV B līmenis (piemēram, diplomātiskā pasta nodaļas vadītāja vietnieks) – veic II B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

47.6.1. pārbauda diplomātiskā pasta un diplomātisko kravu atbilstību pavadzīmēm un sarakstiem, kontrolē diplomātiskā pasta un diplomātisko kravu nosūtīšanu;

47.6.2. veic eksprespasta sūtījumu noformēšanu, reģistrāciju un nodošanu nosūtīšanai;

47.6.3. organizē diplomātiskā pasta un diplomātisko kravu nodošanu un saņemšanu lidostā, ostā, dzelzceļa stacijā, autoostā;

47.6.4. atbild par informācijas aizsardzību;

47.6.5. atbilstoši kompetencei konsultē par diplomātiskā pasta darbību;

47.6.6. uzrauga diplomātiskā pasta apmaiņas procesu ar Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām;

47.7. IV C līmenis (piemēram, nodaļas vadītāja vietnieks vai zemāka līmeņa struktūrvienības vadītāja vietnieks, padomnieks):

47.7.1. konsultē diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbiniekus) par kompetencē esošajiem jautājumiem, tai skaitā konsulārajiem jautājumiem, sniedz atbildes uz fizisko un juridisko personu iesniegumiem;

47.7.2. sadarbojas ar citu valstu Ārlietu ministrijām un ministrijām Latvijas Republikā, pēc pieprasījuma sniedz informāciju un konsultē par kompetencē esošajiem jautājumiem un praksi Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās;

47.7.3. koordinē projektus, kas saistīti ar Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību materiāltehnisko, finanšu un personāla nodrošinājumu;

47.7.4. seko līdzi politikas iniciatīvu un tiesību aktu projektu izstrādei, Latvijas Republikas nacionālo pozīciju sagatavošanai;

47.7.5. gatavo sarunu tēmas valsts amatpersonām;

47.7.6. pārrauga konsulāro pakalpojumu procesu atbilstoši Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumam, seko līdzi, lai tiktu sniegta konsulārā palīdzība Latvijas Republikas valstspiederīgajiem ārkārtas situācijās ārvalstīs, veic konsulārās funkcijas saskaņā ar konsulāro funkciju katalogu;

47.8. V A līmenis (piemēram, konsulāta vadītājs, preses sekretārs (IV pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) padomnieks) – veic IV A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

47.8.1. vada konsulārās pārstāvniecības darbu;

47.8.2. izstrādā priekšlikumus divpusējo attiecību veidošanai un ārpolitisko pozīciju definēšanai konkrētajā valstī;

47.8.3. koordinē Latvijas Republikas intereses, stratēģiju un nacionālo pozīciju starptautiskajās organizācijās, Eiropas Savienības jautājumos un ekonomiskās politikas jautājumos;

47.8.4. koordinē Latvijas Republikas un ārvalstu kultūras sadarbības projektus;

47.8.5. izstrādā stratēģiskos dokumentus, analizē Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vajadzības un koordinē resursu sadali;

47.8.6. saskaņā ar pilnvarojumu noteiktā apjomā veic konsulārās funkcijas;

47.8.7. organizē un vada augstu ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju vadītāju oficiālās un darba vizītes Latvijas Republikā, sagatavo un vada ārvalstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku akreditācijas un atvadu vizītes Latvijā, organizē Latvijas Republikā akreditētā diplomātiskā korpusa piedalīšanos Latvijas valsts svētkos un citos pasākumos;

47.8.8. nodrošina vienotu Ārlietu ministrijas un Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību viedokļa un publiskā tēla atspoguļošanu tradicionālajos un sociālajos medijos;

47.9. V B līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, zemāka līmeņa struktūrvienības vadītājs):

47.9.1. vada struktūrvienības darbu ārpolitikas jautājumos;

47.9.2. pārrauga Latvijas Republikas divpusējās sadarbības jautājumus ar kompetencē esošajām valstīm, starpvalstu sadarbības formātiem un organizācijām;

47.9.3. izstrādā ierosinājumus divpusējiem un daudzpusējiem diplomātijas pasākumiem, piedalās to organizēšanā;

47.9.4. piedalās Ārlietu ministrijas amatpersonu runu gatavošanā, analītisko materiālu, sarunu tēmu un Latvijas Republikas nostāju konkrētos jautājumos izstrādē;

47.9.5. koordinē sadarbību ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu institūcijām ārpolitikas jautājumos;

47.9.6. izstrādā un ievieš metodisko un normatīvo aktu projektus dokumentu pārvaldības jomā Kopējās Ārlietu ministrijas informācijas sistēmā;

47.9.7. saskaņo un uzrauga Konsulārā departamenta tiesību aktu projektus, pārrauga konsulāro pakalpojumu procesu atbilstoši Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumam, seko līdzi, lai tiktu sniegta konsulārā palīdzība Latvijas Republikas valstspiederīgajiem ārkārtas situācijās ārvalstīs;

47.9.8. uztur kontaktus ar Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, goda konsuliem, seko līdzi Latvijas Republikas goda konsulu darbībai;

47.9.9. nodrošina savas kompetences jomas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās;

47.9.10. izstrādā un uzrauga klasificētās informācijas aprites kārtību struktūrvienībā un diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās;

47.10. VI A līmenis (piemēram, pilnvarotais lietvedis, ģenerālkonsuls (III pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu)) – veic V A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

47.10.1. apkopo un analizē informāciju par Latvijas Republikas un attiecīgās valsts divpusējām attiecībām;

47.10.2. sniedz priekšlikumus vadībai turpmākai divpusējo attiecību veidošanai un ārpolitisko pozīciju definēšanai konkrētajā valstī;

47.10.3. izstrādā priekšlikumus Latvijas Republikas interešu pārstāvībai ārējās ekonomiskās politikas jautājumos, starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības jautājumos;

47.11. VI B līmenis (piemēram, vidējā līmeņa struktūrvienības vadītājs vai vietnieks, departamenta direktora vietnieks, departamenta direktors, direkcijas vadītājs):

47.11.1. vada struktūrvienības darbu, pilnveido politiku divpusējos, daudzpusējos un administratīvajos jautājumos, sniedz priekšlikumus valsts ārpolitikas virzienu un prioritāšu īstenošanā, izstrādā priekšlikumus ārpolitikas un konsulāro jautājumu sanāksmēm;

47.11.2. uztur regulārus kontaktus un pārstāv diplomātisko un konsulāro dienestu valsts un pašvaldību iestādēs un ārvalstu organizācijās un institūcijās;

47.11.3. vada augstu ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju vadītāju oficiālās un darba vizītes Latvijas Republikā,  vada ārvalstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku akreditācijas un atvadu vizītes Latvijā, nodrošina Latvijas Republikā akreditētā diplomātiskā korpusa piedalīšanos Latvijas valsts svētkos un citos pasākumos;

47.11.4. izstrādā un pārrauga administratīvo procedūru ieviešanu diplomātiskajā un konsulārajā dienestā;

47.11.5. piedalās diplomātiskā un konsulārā dienesta vispārējās darbības stratēģijas izveidē;

47.11.6. koordinē ministrijas sadarbību ar Latvijas Republikas valsts drošības iestādēm, uzrauga informācijas sistēmu drošības pasākumus, sadarbojas ar Saeimas Ārlietu komisiju un nozaru ministrijām;

47.11.7. uztur kontaktus ar Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un goda konsuliem, seko līdzi Latvijas Republikas goda konsulu darbībai;

47.12. VII līmenis (piemēram, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis, vēstnieks, speciālo uzdevumu vēstnieks, Valsts protokola vadītājs, ģenerālinspektors (II pakāpe saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu)):

47.12.1. vada diplomātiskās pārstāvniecības darbu;

47.12.2. nodrošina Latvijas Republikas fizisko un juridisko personu interešu aizsardzību akreditācijas valstī, dibina un uztur regulārus kontaktus ar valdības pārstāvjiem, starptautiskajām organizācijām, nevalstiskajām organizācijām, domnīcām un biedrībām;

47.12.3. veicina politisko, ekonomisko un kultūras sakaru attīstību starp Latvijas Republiku un uzņemošo valsti, apkopo un analizē informāciju par rezidences valsti, apkopo informāciju, kas tieši vai netieši skar Latvijas Republikas intereses, un informē par to Ārlietu ministriju un citas valsts pārvaldes iestādes;

47.12.4. atbild par specializētās ārpolitikas nozares koordinēšanu un stratēģisko plānošanu;

47.12.5. nodrošina diplomātiskā protokola ievērošanu Latvijas Valsts prezidenta valsts vizītēs ārvalstīs un ārvalstu prezidentu valsts vizītēs Latvijā, vada ārvalstu augstāko amatpersonu vizītes Latvijā;

47.12.6. seko diplomātisko imunitāšu, privilēģiju un paritātes ievērošanai atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajām normām;

47.12.7. veic inspekcijas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, ja nepieciešams, sagatavo ieteikumus diplomātiskā un konsulārā dienesta darbības uzlabošanai.

5.2.10. Dispečeru pakalpojumi – 10. saime

48. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina institūcijas darbības vai sniegto pakalpojumu tehnisko koordināciju. Saimē ir šādi līmeņi:

48.1. I līmenis (piemēram, dispečers, transporta dispečers):

48.1.1. koordinē institūcijas (struktūrvienības) transportlīdzekļu kustību;

48.1.2. uzrauga tehnisko sistēmu (piemēram, sakaru tīklu, cauruļvadu) funkcionēšanu;

48.2. II līmenis (piemēram, vecākais speciālists, tehniskais dispečers, dežurants):

48.2.1. pieņem lēmumu par problēmas risināšanai nepieciešamajiem tehniskajiem resursiem;

48.2.2. koordinē darbības, kas saistītas ar palīdzības sniegšanu, kā arī dienestu vai struktūrvienību operatīvo sadarbību;

48.2.3. pieņem iedzīvotāju zvanus, noskaidro problēmas būtību, pieņem lēmumu par iespējamo problēmas risinājumu (nepieciešamo palīdzību);

48.2.4. konsultē par rīcību krīzes situācijās;

48.2.5. risina nestandarta problēmas sarežģītās situācijās.

5.2.11. Dokumentu rediģēšana – 11. saime

49. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji pārbauda un labo tiesību aktus un citus dokumentus. Saimē ir šādi līmeņi:

49.1. I līmenis (korektors):

49.1.1. nodrošina tiesību aktu un citu dokumentu atbilstību korektūras prasībām;

49.1.2. gramatiski un stilistiski rediģē dokumentus;

49.1.3. specializējas normatīvo aktu rediģēšanā noteiktā jomā;

49.1.4. konsultē valodas un tiesību aktu sagatavošanas jautājumos;

49.2. II līmenis (redaktors):

49.2.1. izvērtē dokumentu projektu atbilstību latviešu literārās valodas normām, izteiksmes precizitāti un vienota valodas stila lietojumu tiesību aktos, veic vai iesaka nepieciešamās izmaiņas;

49.2.2. ierosina precizēt juridisko terminoloģiju, lai novērstu iespēju dažādi interpretēt tiesību akta vai cita dokumenta tekstu;

49.2.3. stilistiski un gramatiski rediģē dokumentus, ievērojot attiecīgajam dokumentam atbilstošo formu un stilu;

49.2.4. specializējas normatīvo aktu rediģēšanā noteiktā jomā;

49.2.5. sadarbojas ar valodas speciālistiem un terminologiem jaunu jēdzienu izveides, apguves un lietošanas procesā;

49.3. III līmenis (piemēram, literārais redaktors, terminologs, konsultants):

49.3.1. koordinē vairāku redaktoru un (vai) korektoru darbu;

49.3.2. nodrošina sarežģītu tiesību aktu un citu dokumentu atbilstību latviešu literārās valodas normām;

49.3.3. konsultē valodas un tiesību aktu sagatavošanas jautājumos;

49.3.4. līdzdarbojas jaunu jēdzienu izveides, apguves un lietošanas procesā;

49.4. IV līmenis (piemēram, juridiskais redaktors, konsultants):

49.4.1. izvērtē un nodrošina sarežģītu Ministru kabineta sēdēs izskatāmo tiesību aktu projektu un Ministru prezidenta rīkojumu projektu atbilstību valsts valodas normām, juridiskās tehnikas prasībām un juridiskajai terminoloģijai;

49.4.2. izsaka ministriju un citu iestāžu speciālistiem priekšlikumus par precizējumiem tiesību aktu projektu tekstā un nodrošina ministriju iesniegto tiesību aktu projektu galīgā teksta varianta redakcionālo noformēšanu valdības locekļiem parakstīšanai;

49.4.3. koordinē valsts pārvaldes iestāžu sadarbību tiesību aktu projektu redakcionālās noformēšanas jomā.

5.2.12. Dzimtsarakstu pakalpojumi – 12. saime

50. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina dzimtsarakstu nodaļas funkciju pašvaldībās. Saimē ir šādi līmeņi:

50.1. I līmenis (piemēram, dzimtsarakstu nodaļas darbinieks):

50.1.1. pieņem personu iesniegumus;

50.1.2. veic civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu aktualizāciju;

50.1.3. noformē civilstāvokļa aktu reģistru grāmatas;

50.1.4. sagatavo un izsniedz civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošus dokumentus un dokumentu atvasinājumus no civilstāvokļa aktu reģistriem;

50.1.5. piedalās svinīgo ceremoniju organizēšanā;

50.2. II līmenis (piemēram, dzimtsarakstu nodaļas speciālists) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

50.2.1. tulko juridiskos tekstus un dokumentus svešvalodā, ja tas noteikts pārrobežu līgumos;

50.2.2. sagatavo nepieciešamo informāciju valsts iestādēm;

50.2.3. noformē analītiskos pētījumus apliecinošos dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

50.2.4. piedalās svinīgo ceremoniju organizēšanā un norisē;

50.2.5. sniedz konsultācijas civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā;

50.2.6. var aizvietot dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu;

50.3. III līmenis (piemēram, dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieks) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

50.3.1. vada dzimtsarakstu nodaļas darbu vadītāja prombūtnes laikā;

50.3.2. reģistrē laulības;

50.3.3. atjauno civilstāvokļa aktu reģistra ierakstus;

50.4. IV līmenis (piemēram, dzimtsarakstu nodaļas vadītājs) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

50.4.1. organizē, vada un atbild par dzimtsarakstu nodaļas darbu;

50.4.2. pārstāv dzimtsarakstu nodaļu tiesā un citās institūcijās civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā;

50.4.3. nodrošina dzimtsarakstu nodaļas arhīva fonda saglabāšanu;

50.4.4. izdod administratīvus aktus;

50.4.5. sagatavo lēmumu projektus pašvaldības domes sēdēm jautājumos, kas saistīti ar dzimtsarakstu nodaļas funkcijām;

50.4.6. atbild par dzimtsarakstu nodaļas finansiāli saimniecisko darbību.

5.2.13. Ekspertīze – 13. saime

51. Šajā saimē ietilpst amati, kuru atbildībā ir ekspertīžu veikšana noteiktā profesionālā jomā. Nozares politikas, juridisko faktu vai citus ekspertus, kuri neveic ekspertīzes, klasificē attiecīgajai jomai atbilstošā amatu saimē. Saimē ir šādi līmeņi:

51.1. I līmenis (piemēram, eksperta palīgs, tehniķis):

51.1.1. eksperta uzdevumā un uzraudzībā veic vienkāršas analīzes vai mērījumus;

51.1.2. sagatavo materiālus un aparatūru analīzēm;

51.1.3. pārrauga analīžu un mērījumu procedūras, fiksē rezultātus;

51.1.4. uztur kārtībā aparatūru un darba vietu;

51.2. II līmenis (piemēram, kontrolieris, ārsta eksperta palīgs, ķīmiķis, veterinārārsta palīgs):

51.2.1. veic noteikta veida analīzes un izpētes;

51.2.2. piedalās zinātniskos un praktiskos pētījumos;

51.2.3. veic vienkāršas ekspertīzes, apkopo datus un izpēti apliecinošus dokumentus;

51.3. III līmenis (piemēram, vecākais ārsts eksperts, inspektors veterinārārsts, tiesu eksperts, eksperts (virusologs)):

51.3.1. veic ekspertīzes noteiktā specialitātē saskaņā ar iegūto eksperta kvalifikāciju, ko apliecina attiecīgs sertifikāts vai dokuments par atbilstošo kompetenci profesionālajā jomā;

51.3.2. noformē eksperta atzinumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

51.3.3. piedalās komisiju un kompleksajās ekspertīzēs;

51.3.4. var pieņemt lēmumu ekspertīzes jautājumos;

51.3.5. var vadīt grupu vai struktūrvienību;

51.4. IV līmenis (piemēram, vecākais ārsts eksperts, vecākais tiesu eksperts, vadošais vērtētājs, galvenais eksperts (ķīmiķis analītiķis), laboratorijas (struktūrvienības) vadītājs):

51.4.1. veic sarežģītas un liela apjoma ekspertīzes saskaņā ar iegūto eksperta kvalifikāciju, ko apliecina attiecīgs sertifikāts vai dokuments par atbilstošo kompetenci profesionālajā jomā;

51.4.2. veic koordinējošā eksperta funkcijas un organizē komisiju un komplekso ekspertīžu darbu, sagatavo pierādījumus nosūtīšanai uz ārzemju laboratorijām;

51.4.3. veic metodisko darbu ar ekspertīzes noteicējiem;

51.4.4. seko metodoloģijas attīstībai specialitātē, ievieš jaunas metodes un tehniskos līdzekļus;

51.4.5. piedalās normatīvo aktu, metožu un metodiku izstrādē;

51.4.6. organizē ekspertīžu veikšanu struktūrvienībā;

51.4.7. kontrolē ekspertīžu kvalitāti un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī drošuma rekomendāciju ieviešanas izpildi nozares institūcijās;

51.4.8. var pieņemt lēmumu ekspertīzes jautājumos;

51.4.9. var vadīt funkciju vai struktūrvienību;

51.4.10. nepieciešams vismaz triju gadu darba stāžs un (vai) zinātniskais grāds;

51.4.11. piedalās negadījuma notikuma vietas izpētē un modelēšanā;

51.4.12. var pārraudzīt valsts, pašvaldību vai privātu iestāžu darbu notikuma vietā;        

51.5. V līmenis (piemēram, struktūrvienības (nodaļas, daļas, departamenta) vadītājs (direktors)) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

51.5.1. vada ekspertu, tai skaitā starptautisko ekspertu, grupas darbu noteiktā jomā (piemēram, tehniskās ekspertīzes);

51.5.2. veic struktūrvienību kompetencē esošo ekspertīžu metodisko vadību un pieņem lēmumus;

51.5.3. izstrādā struktūrvienības attīstības stratēģiju un attīstībai nepieciešamo pasākumu projektus;

51.5.4. izstrādā ekspertīzes standartus un metodiskos materiālus valsts līmenī, piedalās starptautisko organizāciju nozares dokumentu, projektu vai procedūru izstrādē un sniedz atzinumus;

51.5.5. pārstāv iestādi un valsts intereses attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

5.2.14. Finanšu administrēšana – 14. saime

5.2.14.1. Finanšu tirgi un finanšu resursu vadība – 14.1. apakšsaime

52. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji veic aizņemšanās darījumus un valūtas operācijas, lai nodrošinātu valsts budžeta izdevumiem nepieciešamos finanšu resursus, vada finanšu resursu likviditāti, organizē finanšu līdzekļu izvietošanu, kā arī sadarbību ar partneriem un investoriem. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

52.1. I līmenis (piemēram, vecākais eksperts, dīleris):

52.1.1. apkopo un analizē finanšu tirgus informāciju;

52.1.2. sagatavo līgumu projektus ar sadarbības partneriem, lai nodrošinātu finanšu darījumu slēgšanu;

52.1.3. slēdz finanšu tirgus darījumus ar Latvijas un starptautiskajiem sadarbības partneriem;

52.1.4. sniedz priekšlikumus par plānotajiem un sagatavo analītisku izvērtējumu par veiktajiem finanšu darījumiem;

52.1.5. uztur kontaktus ar vērtspapīru investoriem, reitingu aģentūrām un sadarbības partneriem, tai skaitā saistībā ar viņu vizītēm Latvijā, lai nodrošinātu finanšu darījumu veikšanu finanšu tirgos;

52.1.6. sagatavo informāciju sadarbības partneriem, reitingu aģentūrām un vērtspapīru investoriem par Latvijas tautsaimniecības, valsts finanšu un parāda vadības jautājumiem;

52.2. II līmenis (piemēram, starptautiskās sadarbības organizators):

52.2.1. piedalās stratēģiskās pieejas definēšanā un pasākumu plānošanā attiecībā uz sadarbības veidošanu ar partneriem (Latvijas un starptautiskajām investīciju bankām) un vērtspapīru investoriem;

52.2.2. uztur un veido jaunus kontaktus ar partneriem sadarbības loka paplašināšanai un jaunu finanšu instrumentu izmantošanas iespēju apzināšanai;

52.2.3. koordinē pasākumus komunikācijai ar vērtspapīru investoriem, lai veicinātu investoru loka paplašināšanu un Latvijas kā aizņēmēja atpazīstamību;

52.2.4. nodrošina informāciju valsts vērtspapīru emisijas prospekta sagatavošanai un atjaunošanai;

52.3. III līmenis (piemēram, departamenta direktora vietnieks):

52.3.1. piedalās stratēģiskās pieejas definēšanā un pasākumu plānošanā attiecībā uz finanšu resursu piesaistīšanu, resursu likviditātes vadību un resursu ieguldīšanu;

52.3.2. vada finanšu darījumu slēgšanai nepieciešamo līgumu noslēgšanu un dokumentācijas sagatavošanu, kā arī nodrošina ikdienas resursu pieejamību;

52.3.3. piedalās komunikācijā ar Latvijas un starptautiskajiem sadarbības partneriem par sadarbības iespējām aktīvu vai parāda vadības jomā;

52.3.4. izvērtē izmantoto finanšu instrumentu efektivitāti, sniedz priekšlikumus par jaunu finanšu instrumentu pielietošanas iespējām un organizē to praktisko ieviešanu;

52.3.5. vada vecāko ekspertu darbu ikdienas finanšu resursu pieejamības, ieguldīšanas un finanšu resursu piesaistīšanas nodrošināšanai, finanšu informācijas sagatavošanā, kā arī apstiprina finanšu darījumus;

52.4. IV līmenis (piemēram, departamenta direktors):

52.4.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

52.4.2. piedalās valsts parāda un naudas līdzekļu vadības stratēģijas izstrādē;

52.4.3. organizē naudas līdzekļu vadību un brīvo finanšu resursu izvietošanu;

52.4.4. sagatavo lēmumus par līdzekļu piesaistīšanas laiku, veidiem, apjomiem, valūtām un aizņēmumu termiņiem;

52.4.5. vada finanšu darījumu slēgšanu valsts parāda saistību izpildei un valsts budžeta deficīta finansēšanai;

52.4.6. organizē jaunu vai sarežģītu finanšu instrumentu izvērtēšanu un ieviešanu;

52.4.7. koordinē sadarbību un nepieciešamo līgumu slēgšanu ar sadarbības partneriem;

52.4.8. pārstāv iestādi Eiropas Savienības un citu valstu parāda vadības institūciju sanāksmēs un darba grupās.

5.2.14.2. Valsts aizdevumi un galvojumi – 14.2. apakšsaime

53. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina valsts aizdevumu un valsts vārdā sniegto galvojumu plānošanas, izsniegšanas un uzraudzības procesus atbilstoši likumdevēja Valsts kasei sniegtajam pilnvarojumam. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

53.1. I līmenis (piemēram, vecākais eksperts):

53.1.1. sniedz priekšlikumus valsts aizdevumu kopējā palielinājuma limita noteikšanai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā;

53.1.2. sagatavo valsts galvojuma pretendentu sarakstu iesniegšanai Ministru kabinetā;

53.1.3. nodrošina valsts aizdevuma izsniegšanas un apkalpošanas procesu;

53.1.4. konsultē valsts aizdevuma un valsts galvojuma pretendentus;

53.1.5. sagatavo valsts aizdevumu, nodrošinājuma un galvojuma apkalpošanas līgumus;

53.1.6. apkopo un analizē informāciju par valsts aizdevumu un valsts vārdā galvoto aizdevumu saistību izpildi;

53.1.7. reģistrē finanšu darījumus vadības sistēmā;

53.1.8. piedalās normatīvo aktu projektu izstrādē par valsts aizdevumiem un valsts vārdā sniegtajiem galvojumiem;

53.2. II līmenis (piemēram, departamenta direktora vietnieks) – veic I līmenim noteiktos pienākumus sarežģītos gadījumos, kā arī:

53.2.1. organizē priekšlikumu izstrādi par nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem valsts aizdevumu jomā;

53.2.2. organizē valsts aizdevumu procentu likmju noteikšanas procesu;

53.2.3. vada valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas procesu;

53.2.4. organizē valsts vārdā sniegto galvojumu izsniegšanas procesu un finanšu uzskaiti atbilstoši pilnvarojumam;

53.2.5. organizē valsts aizdevumu un valsts vārdā sniegto galvojumu kavēto maksājumu piedziņu;

53.2.6. pārrauga valsts aizdevumu dzēšanu;

53.3. III līmenis (piemēram, departamenta direktors):

53.3.1. vada valsts aizdevumu un galvojumu izsniegšanas, apkalpošanas un vadības politikas izstrādi un īstenošanu;

53.3.2. nodrošina valsts aizdevumu kopējā palielinājuma limita noteikšanu iekļaušanai gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā;

53.3.3. nodrošina valsts budžetā paredzēto valsts aizdevumu un galvojumu izsniegšanu un apkalpošanas procesu;

53.3.4. nodrošina atbalsta funkcijas Eiropas Savienības politikas instrumentu maksājumu iestādes darbības nodrošināšanai.

5.2.14.3. Finanšu risku vadība – 14.3. apakšsaime

54. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodarbojas ar valsts parāda portfeļa un aktīvu portfeļa finanšu risku vadību. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

54.1. I līmenis (piemēram, vecākais eksperts):

54.1.1. novērtē un uzrauga valsts aizdevumu un valsts galvoto aizdevumu saņēmēju kredītspēju;

54.1.2. novērtē kredītspēju un nosaka limitus potenciālo darījumu partneru naudas līdzekļu izvietošanas darījumos;

54.1.3. kontrolē darījumu partneru limitu ievērošanu naudas līdzekļu izvietošanas darījumos;

54.1.4. veic valsts parāda portfeļa analīzi;

54.2. II līmenis (piemēram, departamenta direktora vietnieks) – veic I līmenim noteiktos pienākumus sarežģītos gadījumos, kā arī:

54.2.1. izstrādā priekšlikumus valsts parāda portfeļa un aktīvu portfeļa vadības efektivitātes uzlabošanai;

54.2.2. veic jaunu finanšu risku vadības instrumentu izpēti un sniedz priekšlikumus par to lietošanas iespējām un nepieciešamību;

54.2.3. var pārraudzīt citus darbiniekus, aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju;

54.3. III līmenis (piemēram, departamenta direktors):

54.3.1. vada struktūrvienības darbu;

54.3.2. piedalās valsts parāda un naudas līdzekļu vadības stratēģijas izstrādē;

54.3.3. plāno un īsteno finanšu risku mazinošos pasākumus valsts naudas līdzekļu vadības ietvaros;

54.3.4. sagatavo ziņojumus iestādes vadībai par esošajiem un potenciālajiem valsts parāda portfeļa riskiem;

54.3.5. uzrauga finanšu un kapitāla tirgus izmaiņas.

5.2.14.4. Valsts budžeta norēķini – 14.4. apakšsaime

55. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina valsts budžeta, valsts parāda un aktīvu vadības ietvaros noslēgto finanšu darījumu uzskaiti un norēķinus. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

55.1. I līmenis (piemēram, vecākais eksperts):

55.1.1. izpilda klientu iesniegtos maksājumu rīkojumus un pieteikumus;

55.1.2. konsultē klientus budžeta izpildes un uzskaites jomā un elektronisko pakalpojumu lietošanas jomā;

55.1.3. veic elektronisko pakalpojumu lietotāju tiesību pārvaldību;

55.1.4. veic klientu kontu kases ieņēmumu un izdevumu reģistrāciju, dienas slēgumu un grāmatojumu kontroli;

55.2. II līmenis (piemēram, vecākais eksperts):

55.2.1. veic pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļu, valsts aizdevumu un galvojumu un valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti un sadali;

55.2.2. veic finanšu darījumu nosacījumu pārbaudi, uzskaiti un maksājumu sagatavošanu;

55.2.3. gatavo informāciju par aizņēmēju kredītsaistību izpildi;

55.2.4. veic valsts parāda saistību un parāda apkalpošanas maksājumu uzskaiti un valsts parāda saistību izpildi;

55.2.5. veic maksājumu izmeklēšanu;

55.2.6. veic Eiropas Savienības politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības saistību uzskaiti;

55.2.7. nodrošina informācijas apmaiņu ar bankām un kredītiestādēm;

55.2.8. sagatavo pārskatus par valsts budžeta darbības finansiālajiem rezultātiem, valsts budžeta naudas plūsmu un administrētajām pamatbudžeta programmām un apakšprogrammām;

55.3. III A līmenis (piemēram, daļas vadītāja vietnieks):

55.3.1. organizē klientu iesniegto maksājumu rīkojumu izpildi;

55.3.2. risina klientu nestandarta problēmas;

55.3.3. pārrauga klientu apkalpošanas procesu un pilnveido to;

55.3.4. kontrolē klientu kontu kases ieņēmumu un izdevumu reģistrāciju, dienas slēgumu un grāmatojumu kontroli;

55.3.5. pārrauga izpildei iesniegto maksājumu rīkojumu uzraudzību saskaņā ar iekšējo kontroles sistēmu;

55.3.6. var pārraudzīt citus darbiniekus, aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju;

55.4. III B līmenis (piemēram, daļas vadītāja vietnieks) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

55.4.1. kontrolē:

55.4.1.1. finanšu instrumentu uzskaiti un noslēgto finanšu darījumu saistību izpildi;

55.4.1.2. valsts budžeta ieņēmumu un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļu uzskaiti un sadali;

55.4.1.3. pamatbudžeta programmu un apakšprogrammu norēķinu un uzskaites izpildes uzraudzību un atbilstošo pārskatu sagatavošanu;

55.4.1.4. pārskata par valsts budžeta darbības finansiālajiem rezultātiem un valsts budžeta naudas plūsmas pārskata sagatavošanu;

55.4.2. nodrošina maksājumu datu apmaiņu ar banku skaidras naudas izmaksām Valsts kases klientiem;

55.4.3. var pārraudzīt citus darbiniekus, aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju;

55.5. IV A līmenis (piemēram, daļas vadītājs):

55.5.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

55.5.2. nodrošina valsts budžeta kases izpildes procesu;

55.5.3. nodrošina klientu kontu kases ieņēmumu un izdevumu reģistrāciju, dienas slēgumu un grāmatojumu kontroli;

55.5.4. nodrošina elektronisko pakalpojumu lietotāju tiesību pārvaldību;

55.5.5. nodrošina konsultāciju sniegšanu klientiem budžeta izpildes un uzskaites jomā un elektronisko pakalpojumu lietošanas jomā;

55.5.6. nodrošina pakalpojumu, tai skaitā elektronisko pakalpojumu, sniegšanu;

55.6. IV B līmenis (piemēram, daļas vadītājs):

55.6.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

55.6.2. kontrolē norēķinu reģistrāciju un grāmatojumus;

55.6.3. nodrošina noslēgto finanšu darījumu uzskaiti, norēķinus un darījumu saistību izpildi;

55.6.4. organizē pārskata un tā skaidrojumu par valsts budžeta darbības finansiālajiem rezultātiem, valsts budžeta naudas plūsmas pārskata un administrēšanā esošo pamatbudžeta programmu un apakšprogrammu pārskatu sagatavošanu;

55.6.5. uzrauga normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi valsts budžeta izpildes un norēķinu nodrošināšanas jomā;

55.6.6. gatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos valsts budžeta izpildes un norēķinu nodrošināšanas jomā;

55.7. V līmenis (piemēram, departamenta direktora vietnieks):

55.7.1. izstrādā priekšlikumus valsts budžeta grāmatvedības metodoloģijas pilnveidošanai valsts finanšu uzskaitē;

55.7.2. organizē sadarbību ar bankām saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, uzrauga līgumos noteikto saistību izpildi;

55.7.3. kontrolē valsts finanšu ieņēmumu un izdevumu plūsmu savlaicīgu un precīzu grāmatošanu atbilstoši valsts budžeta grāmatvedības metodoloģijai;

55.7.4. sagatavo valsts budžeta finanšu bilanci un skaidrojumus;

55.7.5. var pārraudzīt IV B līmeņa speciālistu darbu;

55.8. VI līmenis (piemēram, departamenta direktors):

55.8.1. vada vairāku struktūrvienību (grupu) darbu;

55.8.2. pilnveido norēķinu procedūras un organizē valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu norēķinu veikšanu;

55.8.3. organizē:

55.8.3.1. ar valsts parādu un aktīvu vadību saistīto finanšu darījumu uzskaiti un norēķinus;

55.8.3.2. valsts ieņēmumu un izdevumu plūsmu uzskaiti un grāmatojumu atbilstību valsts budžeta finanšu uzskaites grāmatvedības politikai;

55.8.3.3. valsts budžeta finanšu bilances un pārskata par valsts budžeta darbības finansiālajiem rezultātiem sagatavošanu;

55.8.3.4. pašvaldību parādu ieturēšanu;

55.8.3.5. norēķinu uzraudzību operatīvai valsts atbalsta nodrošināšanai;

55.8.3.6. maksājumu datu informācijas apmaiņu ar bankām.

5.2.15. Finanšu analīze un vadība – 15. saime

5.2.15.1. Finanšu analīze un vadība valsts iestādēs – 15.1. apakšsaime

56. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji analizē iestādes, nozares vai starpnozaru finanšu rādītājus, veido budžetu un kontrolē tā izpildi, kā arī vada finanšu funkciju dažādos līmeņos. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

56.1. I A līmenis (piemēram, ekonomists, finansists, finanšu analītiķis):

56.1.1. analizē iestādes ekonomiskos un finanšu rādītājus;

56.1.2. izstrādā un ievieš ekonomisko un finanšu rādītāju novērtēšanas metodes;

56.1.3. analizē finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību plānam;

56.1.4. izvērtē papildu finanšu līdzekļu pieprasījumus;

56.1.5. piedalās budžeta veidošanā un tā izpildes kontrolē;

56.2. I B līmenis (piemēram, vecākais ekonomists, vecākais finansists, vecākais finanšu analītiķis) – veic I A līmenim noteiktos pienākumus nozares ministrijā, koordinē šo pienākumu izpildi ministrijas padotības iestādēs, kā arī:

56.2.1. sagatavo pārskatus par budžeta izpildi;

56.2.2. izvērtē ministrijas padotības iestāžu sagatavotos budžeta projektus;

56.2.3. sagatavo priekšlikumus par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu;

56.2.4. veic politikas ietekmes un tiesību aktu projektu finanšu analīzi;

56.2.5. no finanšu viedokļa izvērtē un saskaņo ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu iesniegtos rīcībpolitikas priekšlikumus un tiesību aktu projektus;

56.3. II līmenis (piemēram, finanšu ekonomists, vadošais finansists) – veic I A un I B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

56.3.1. pārzina vairākus apakšnozares darbības virzienus;

56.3.2. aizvieto vidējas, lielas un ļoti lielas struktūrvienības vadītāju;

56.4. III līmenis (piemēram, vecākais eksperts, nodaļas vadītāja vietnieks, nodaļas vadītājs):

56.4.1. vada finanšu plānošanas, prognozēšanas un analīzes procesus iestādē;

56.4.2. vada budžeta sastādīšanas procesu iestādē;

56.4.3. nodrošina budžeta izpildi, kontrolē finanšu līdzekļu sadali un izlietojumu;

56.4.4. izstrādā un ievieš finanšu kontroles metodes;

56.4.5. vada struktūrvienības (grupas) darbu vai palīdz vadīt ministrijas finanšu plānošanas, prognozēšanas un analīzes procesus;

56.5. IV A līmenis (piemēram, nodaļas vadītāja vietnieks, nodaļas vadītājs, departamenta direktora vietnieks) – veic III līmenim noteiktos pienākumus nozares ministrijā, koordinē to izpildi ministrijas padotības iestādēs, kā arī konsultē ministrijas padotības iestādes finanšu analīzes un plānošanas jautājumos;

56.6. IV B līmenis (piemēram, galvenais grāmatvedis, nodaļas vadītājs, departamenta direktors):

56.6.1. izstrādā grāmatvedības un finanšu procedūras un normatīvos aktus, kas ir saistīti ar iestādes (vai ar citu tās pašas nozares iestāžu) finansiālo darbību;

56.6.2. vada budžeta sagatavošanu, prognozēšanu un kontrolē tā izpildi;

56.6.3. izstrādā un ievieš pārskatu sistēmu un nodrošina pārskatu precizitāti;

56.6.4. nodrošina gada pārskata sagatavošanu;

56.6.5. konsultē struktūrvienību vadītājus finanšu jautājumos;

56.6.6. kontrolē naudas plūsmu;

56.6.7. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

56.7. V A līmenis (piemēram, finanšu direktors, pārvaldes (daļas) vadītājs) – veic IV B līmenim noteiktos pienākumus ļoti lielā iestādē:

56.7.1. vada iestādes pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un finansiālo stāvokli sagatavošanu;

56.7.2. vada struktūrvienību vai vairākas struktūrvienības;

56.7.3. sagatavo finansēšanas plānus un tāmes, to projektus un grozījumus saistībā ar valsts budžeta finansējuma, Eiropas Savienības struktūrfondu un citiem projektiem;

56.7.4. konsultē iestādes struktūrvienības par finansējuma plānošanu un izlietojumu;

56.7.5. analizē finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību plānam;

56.7.6. piedalās budžeta sastādīšanā un tā izpildes kontrolē;

56.8. V B līmenis (piemēram, departamenta direktors, pārvaldes vadītājs (priekšnieks)):

56.8.1. vada finanšu plānošanu ministrijā vai īpaši lielā iestādē un tās padotības iestādēs;

56.8.2. vada budžeta sagatavošanu un kontrolē tā izpildi;

56.8.3. veic iestādes finanšu analīzi un vadību;

56.8.4. sniedz metodoloģiskus norādījumus iestādes un tās struktūrvienību finanšu rādītāju analīzes un finanšu ilgtermiņa prognozes nodrošināšanā;

56.8.5. konsultē ministrijas un to padotībā esošās iestādes par rīcībpolitikas dokumentu finanšu sadaļas sagatavošanu;

56.8.6. konsultē pašvaldības iestādes un to struktūrvienības finansējuma plānošanas jautājumos;

56.8.7. vada nozares pārskatu sagatavošanu par budžeta līdzekļu izlietojumu un nozares finansiālo stāvokli;

56.8.8. veic iestādes finanšu risku uzraudzību, izstrādā priekšlikumus finanšu risku novēršanai un konsultē struktūrvienību vadītājus saistībā ar finanšu risku novēršanu;

56.8.9. organizē ikdienas naudas vadību un brīvo finanšu resursu izvietošanu;

56.8.10. nodrošina nepieciešamo likviditāti valsts budžeta izpildei un valsts parāda vadībai;

56.8.11. sagatavo lēmumus par līdzekļu piesaistīšanas veidiem, apjomiem, valūtām, aizņēmumu termiņiem un procentu likmēm;

56.8.12. vada valsts parāda pārfinansēšanu un budžeta deficīta finansēšanu;

56.8.13. var vadīt lielus investīciju projektus.

5.2.15.2. Finanšu analīze un vadība pašvaldību iestādēs – 15.2. apakšsaime

57. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji analizē pašvaldības budžeta izdevumus un ieņēmumu izpildes rādītājus, kontrolē tā izpildi un veic nepieciešamās darbības pašvaldības budžeta ieņēmumu palielināšanai. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

57.1. I līmenis (piemēram, ekonomists, grāmatvedis kasieris):

57.1.1. analizē pašvaldības budžetā iemaksātās nodokļa summas un kontrolē to savlaicīgu un pilnīgu ieskaitīšanu;

57.1.2. veic nepieciešamās darbības, lai atgūtu kļūdaini pārskaitītās nodokļa summas;

57.1.3. izskata informācijas pieprasījumus un sagatavo atbildes;

57.1.4. konsultē fiziskās un juridiskās personas;

57.1.5. sagatavo dokumentus par pašvaldību savstarpējo norēķinu veikšanu, nodrošina savlaicīgu līgumsaistību izpildi;

57.1.6. sniedz prognozes budžeta sagatavošanas procesā, sagatavo iestādes budžeta pieprasījumus;

57.2. II līmenis (piemēram, ekonomists, finanšu analītiķis, nodokļu inspektors) – veic I līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:

57.2.1. kontrolē nodokļu maksājumu datu ievadi informācijas sistēmu reģistros;

57.2.2. gatavo pārskatus par nodokļu ieņēmumiem pašvaldības budžetā un budžeta izpildi;

57.2.3. veic no pašvaldības budžeta izmaksājamo summu (piemēram, nodokļu maksājumu) aprēķinus;

57.2.4. sniedz priekšlikumus nodokļu administrēšanas sistēmas pilnveidošanai;

57.2.5. sagatavo administratīvo aktu projektus;

57.2.6. pārzina vairāku nozaru un apakšnozaru darbības virzienus;

57.2.7. analizē ekonomiskos un finanšu rādītājus, tai skaitā finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību plānam;

57.2.8. izvērtē pašvaldības padotības iestāžu sagatavotos budžeta projektus un sniedz priekšlikumus piešķiramo finanšu līdzekļu apjomam;

57.2.9. veic politikas ietekmes un tiesību aktu projektu finanšu analīzi;

57.3. III līmenis (piemēram, finansists, galvenais ekonomists, nodokļu inspektors) – veic II līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:

57.3.1. sagatavo vai pārbauda sagatavotos aprēķinus;

57.3.2. sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos pašvaldības budžeta vai nodokļu ieņēmumu izpildes nodrošināšanas jomā;

57.3.3. sagatavo vai pārbauda pašvaldības savstarpējo maksājumu tāmes, nomas aprēķinus un cenrāžus;

57.3.4. analizē budžeta ieņēmumu un izdevumu plāna izpildes gaitu;

57.3.5. piedalās budžeta veidošanā un tā izpildes kontrolē;

57.3.6. sagatavo pārskatus par pašvaldības administrētajiem nodokļiem un administratīvo aktu projektus sarežģītos gadījumos;

57.3.7. sniedz atzinumus par nodokļu parādiem;

57.3.8. var aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju;

57.4. IV līmenis (piemēram, eksperts, konsultants) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

57.4.1. sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un sniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem pašvaldības administrējamo nodokļu jomā;

57.4.2. pārrauga normatīvo aktu piemērošanas atbilstību struktūrvienībā;

57.4.3. sagatavo priekšlikumus nodokļu administrēšanas kvalitātes uzlabošanai;

57.4.4. konsultē citus darbiniekus sarežģītos nodokļu administrēšanas jautājumos;

57.5. V līmenis (piemēram, sektora vadītājs, finanšu un grāmatvedības daļas vadītājs (ar necentralizētu finanšu vadības sistēmu)):

57.5.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

57.5.2. vada finanšu plānošanas, prognozēšanas un analīzes procesu;

57.5.3. vada budžeta sastādīšanas procesu, kontrolē pašvaldības budžeta ieņēmumu un izdevumu izpildi;

57.5.4. sagatavo informāciju par pašvaldības budžetā ieskaitītajiem nodokļiem un informāciju par prognozējamo plāna izpildi;

57.5.5. sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un sniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem pašvaldības administrējamo nodokļu jomā;

57.5.6. konsultē pašvaldības iestādes un to struktūrvienības finansējuma plānošanas jautājumos;

57.5.7. piedalās vai vada budžeta sagatavošanu mazā pašvaldībā;

57.5.8. var aizvietot vidējas, lielas un ļoti lielas struktūrvienības vadītāju;

57.6. VI līmenis (piemēram, finanšu direktors, pārvaldes (daļas) vadītājs, finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītājs (ar centralizētu finanšu vadības sistēmu)):

57.6.1. vada struktūrvienību un nodrošina pašvaldības iestāžu finanšu vadības uzraudzību;

57.6.2. vada pašvaldības iestāžu pārskatu par budžeta līdzekļu izlietojumu un finansiālo stāvokli sagatavošanu;

57.6.3. sagatavo un virza apstiprināšanai pašvaldības budžetu un ar to saistīto dokumentāciju;

57.6.4. koordinē un metodiski vada pašvaldības iestāžu budžeta sagatavošanu, tā grozījumu veikšanu, sniedz konsultācijas pašvaldības iestāžu vadītājiem par budžeta sagatavošanu, grozīšanu vai izpildes gaitu;

57.6.5. vada finansēšanas plānu un tāmju sagatavošanu, piedalās to projektu konsolidēšanā un apstiprināšanas procesā;

57.6.6. vada finanšu dokumentu sagatavošanu, sadali pa pašvaldības iestādēm un aprēķinus saskaņā ar valsts budžeta apropriāciju, Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem vai citiem finansējuma asignējumiem;

57.6.7. analizē finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību plānam un apstiprinātajām tāmēm;

57.6.8. veic pašvaldības iestāžu finanšu risku uzraudzību, izstrādā priekšlikumus finanšu risku novēršanai un konsultē struktūrvienību vadītājus par finanšu risku novēršanu;

57.6.9. vada nozares pārskatu sagatavošanu par budžeta līdzekļu izlietojumu un nozares finansiālo stāvokli;

57.6.10. sagatavo lēmumus par pašvaldības finanšu līdzekļu sadali (piemēram, aprēķinu tāmēm savstarpējiem maksājumiem) vai piesaistīšanas veidiem, apjomiem vai aizņēmumiem.

5.2.15.3. Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde – 15.3. apakšsaime

58. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji plāno un izstrādā valsts fiskālo politiku, valsts nodokļu politiku, valsts budžeta politiku, komercdarbības atbalsta kontroles politiku, izstrādā valsts budžeta plānošanas un izpildes metodoloģiju, veic iestādes, nozares vai starpnozaru finanšu rādītāju analīzi, sagatavo valsts budžetu un kontrolē tā izpildi, kā arī vada finanšu funkciju dažādos līmeņos Finanšu ministrijā un Valsts kasē. Saimē ir šādi līmeņi:

58.1. I līmenis (piemēram, finanšu analītiķis, vecākais eksperts):

58.1.1. izstrādā normatīvo aktu projektus, piedalās valsts budžeta projekta sastādīšanā;

58.1.2. analizē ekonomiskos un finanšu rādītājus dažādos griezumos un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību plānam;

58.1.3. izvērtē iesniegtos papildu finanšu līdzekļu pieprasījumus;

58.1.4. piedalās valsts budžeta sastādīšanā, izpildes izvērtēšanā un izpildes kontrolē;

58.1.5. apzina, apkopo un analizē informāciju datubāzēs, sagatavo regulārus ziņojumus, pamatojoties uz datu analīzi, un pārskatus par valsts budžeta izpildi;

58.1.6. veic aprēķinus par finansiālo ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem;

58.1.7. veic politikas ietekmes un tiesību aktu projektu finanšu analīzi;

58.1.8. izvērtē nozaru ministriju sagatavotos un pašvaldību pieņemtos budžetus un uzrauga to izpildi;

58.1.9. izstrādā un ievieš ekonomisko un finanšu rādītāju novērtēšanas metodes, kā arī finanšu pārskatus un ar tiem saistīto metodoloģiju;

58.1.10. veic sākotnējo izvērtēšanu atbalsta programmu vai individuālo projektu paziņojumiem, kas paredzēti visu komercnozaru atbalstīšanai;

58.1.11. sagatavo valsts budžeta un valsts parāda saistību izpildes nodrošināšanai, kā arī finanšu resursu vadībai nepieciešamās prognozes, seko to izpildei;

58.1.12. kontrolē valsts budžeta finansētu iestāžu sagatavotos finansēšanas plānus un piešķir asignējumus;

58.2. II līmenis (piemēram, finanšu analītiķis, vecākais eksperts) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

58.2.1. dziļi pārzina konkrēto jomu un strādā ar sarežģītiem jautājumiem, kas prasa nestandarta risinājumus;

58.2.2. konsultē jaunākos speciālistus;

58.2.3. var pārraudzīt citu speciālistu darbu;

58.3. III līmenis (piemēram, juriskonsults, vecākais eksperts, nodaļas vadītāja vietnieks) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

58.3.1. specializējas vienā vai vairākos darbības virzienos, strādā ar īpaši sarežģītiem jautājumiem;

58.3.2. dziļi pārzina vairākus apakšnozares darbības virzienus;

58.3.3. veic jaunāko speciālistu apmācību un konsultēšanu;

58.3.4. var koordinēt iepriekšējā līmeņa speciālistu darbu;

58.3.5. var aizvietot struktūrvienības vadītāju;

58.4. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktora vietnieks, departamenta direktors):

58.4.1. vada struktūrvienības darbu, nosaka uzdevumus un kontrolē to izpildi;

58.4.2. pārrauga un vada politikas plānošanas, izstrādes un pilnveidošanas procesus, veic politikas ietekmes finanšu analīzi;

58.4.3. vada valsts budžeta un tā izpildes kopsavilkuma sagatavošanas procesu, kontrolē finanšu līdzekļu sadali un izlietojumu;

58.4.4. vada valsts un pašvaldību budžeta izpildes analīzes un uzraudzības procesu;

58.4.5. analizē makroekonomiskos un valsts budžeta izpildes rādītājus un tendences, novērtē to ietekmi uz kopējo finansēšanas nepieciešamību;

58.4.6. izstrādā un ievieš finanšu kontroles metodes;

58.4.7. pārstāv iestādi Saeimas komisiju sēdēs, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs, nevalstisko organizāciju sēdēs un sadarbojas ar starptautiskajām institūcijām;

58.4.8. konsultē un sniedz metodoloģiskus norādījumus ministrijām un to padotības iestādēm;

58.4.9. vada valsts finansiālo saistību izpildes nodrošināšanai, kā arī finanšu resursu vadībai nepieciešamo prognožu sagatavošanas procesu;

58.5. V līmenis (departamenta direktors):

58.5.1. vada vairākas struktūrvienības;

58.5.2. vada fiskālās politikas, valsts budžeta politikas, valsts nodokļu politikas izstrādi un ieviešanu valstī;

58.5.3. vada valsts budžeta sastādīšanas procesu kopumā;

58.5.4. pārstāv iestādi Saeimas komisiju sēdēs, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdēs, nevalstisko organizāciju sēdēs un sadarbojas ar starptautiskajām institūcijām.

5.2.16. Fiziskais un kvalificētais darbs – 16. saime

59. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji veic fizisko darbu (strādnieku darbu). Saimē ir šādi līmeņi:

59.1. I līmenis (piemēram, apkopējs, sētnieks, palīgstrādnieks, garderobists, krāvējs, virtuves darbinieks, dārznieks, krāšņu kurinātājs, tehniskais strādnieks, remontstrādnieks):

59.1.1. uzkopj un uztur kārtībā institūcijas pārziņā esošās telpas un teritoriju;

59.1.2. veic vienkāršus labošanas un remonta darbus;

59.1.3. veic vienkāršus standarta darbus (piemēram, materiālu sagatavošana apstrādei, darba instrumentu apkope, materiālu iekraušana un izkraušana);

59.1.4. strādā ar vienkāršu tehniku, darbam nepieciešamās zināšanas iespējams apgūt dažu dienu laikā;

59.1.5. var strādāt ar iekārtām, kuru darbināšanai nav nepieciešama profesionālā izglītība, darba veikšanai nepieciešama izpratne par darba procesu;

59.1.6. var kontrolēt darba ātrumu un rezultāta kvalitāti, veic izmaiņas iekārtu operācijās atbilstoši temperatūrai, spiedienam, ātrumam un izejmateriāliem;

59.2. II līmenis (piemēram, iekārtu mehāniķis, tehniskais strādnieks, apkopējs, virtuves darbinieks):

59.2.1. uzkopj un uztur kārtībā telpas intensīva sabiedriska apmeklējuma vidē;

59.2.2. pastāvīga saskare ar kodīgām un kaitīgām ķīmiskām vielām;

59.2.3. darbam nepieciešama papildu darba drošības apmācība (saskare ar asinīm, šļircēm);

59.3. III līmenis (piemēram, tehniķis, siltumtīklu operators, pavārs, mehāniķis, namdaris, viesmīlis):

59.3.1. veic vienkāršus standarta darbus;

59.3.2. strādā ar iekārtām, regulē un apkopj tās;

59.3.3. strādā saskaņā ar precīzām instrukcijām;

59.3.4. izvēlas atbilstošus materiālus, izejvielas un darbarīkus;

59.3.5. pārzina un ievēro tehnoloģisko procesu, darbam nepieciešama profesionālā izglītība;

59.4. IV līmenis (piemēram, vecākais elektriķis, virtuves vadītājs, galdnieks, automehāniķis, vecākais pavārs):

59.4.1. veic sarežģītākus darbus;

59.4.2. strādā ar sarežģītām iekārtām vai produktiem, darba veikšanai nepieciešama profesionālā izglītība un papildu mācības;

59.4.3. prot noteikt iekārtas vai aprīkojuma bojājuma vietu un cēloni, kā arī novērst to;

59.4.4. strādā saskaņā ar vispārīgām instrukcijām;

59.5. V līmenis (piemēram, vecākais speciālists, automehāniķis, santehniķis, šefpavārs, virtuves vadītājs):

59.5.1. strādā saskaņā ar vispārīgiem procesu aprakstiem;

59.5.2. patstāvīgi izvēlas metodes un tehnoloģijas noteiktu galaproduktu izveidei vai rezultāta sasniegšanai;

59.5.3. var uzraudzīt vai vadīt citus darbiniekus;

59.6. VI līmenis (piemēram, namdaris, speciālists remontdarbu jautājumos, elektroinženieris, tehniķis):

59.6.1. veic sarežģītus, kvalificētus darbus, kuri prasa ilgstošu pieredzi;

59.6.2. strādā ar tehnisko dokumentāciju, rasējumiem, objektu plāniem, pārzina materiālu;

59.6.3. darba veikšanai izmanto sarežģītas un bīstamas iekārtas;

59.6.4. darbu ietekmē dažādi augsta riska faktori (piemēram, paaugstināts trokšņu līmenis, darbs nemainīgā stāvoklī, metināšanas aerosoli);

59.6.5. strādā avārijas darbos;

59.6.6. nepieciešama pastāvīga resertifikācija;

59.6.7. darbs kanalizācijas šahtās, akās, pārsūknēšanas stacijās un siltuma mezglos;

59.6.8. nepieciešama paaugstināta uzmanība darbā ar karstām virsmām;

59.7. VII līmenis (piemēram, galvenais speciālists, vecākais tehniķis, arborists):

59.7.1. veic darbu paaugstināta riska apstākļos;

59.7.2. patstāvīgi uzstāda, regulē sarežģītas nestandarta iekārtas, veicot darbu bīstamos (avārijas) apstākļos;

59.7.3. izmanto zināšanas par drošiem darba paņēmieniem darba procesā;

59.7.4. darbam nepieciešama papildu darba drošības apmācība, resertifikācija;

59.7.5. darbam nepieciešama profesionāla sagatavotība un ilgstoša pieredze.

5.2.17. Grāmatvedība – 17. saime

60. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina institūcijas (vai citu nozares iestāžu, vai iestāžu, kurām tiek sniegti grāmatvedības uzskaites pakalpojumi) grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sagatavošanu. Saimē ir šādi līmeņi:

60.1. I līmenis (piemēram, kasieris, biļešu pārdevējs, grāmatveža palīgs):

60.1.1. apstrādā maksājumu uzdevumus;

60.1.2. uztur kārtībā attiecīgo dokumentāciju (reģistrē, noformē, sagatavo);

60.1.3. darbu veic atbilstoši standarta procedūrām;

60.1.4. var veikt kasiera, biļešu pārdevēja pienākumus;

60.2. II līmenis (grāmatvedis):

60.2.1. iegrāmato darījumus noteiktā grāmatvedības jomā un veic nepieciešamos aprēķinus (piemēram, pamatlīdzekļu nolietojums, darbinieku algas, nodokļi, saņemtie vai nosūtāmie rēķini);

60.2.2. gatavo pārskatus noteiktā grāmatvedības jomā atbilstoši standarta procedūrām;

60.2.3. veic maksājumus;

60.2.4. var veikt naudas līdzekļu plūsmas un noteiktās grāmatvedības jomas analītiskās uzskaites kontroli;

60.3. III līmenis (piemēram, grāmatvedis, vecākais (vadošais) grāmatvedis (speciālists), galvenā grāmatveža vietnieks):

60.3.1. veic nepieciešamos aprēķinus (piemēram, aprēķina pamatlīdzekļu nolietojumu, darbinieku algas, nodokļus);

60.3.2. piedalās gada un ceturkšņa pārskatu sagatavošanā;

60.3.3. veic naudas līdzekļu plūsmas un vienas vai vairāku grāmatvedības jomu analītiskās uzskaites kontroli;

60.3.4. var analizēt finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību plānam;

60.3.5. var veikt pilnu grāmatvedības uzskaiti mazā institūcijā;

60.3.6. var konsultēt vienā vai vairākās grāmatvedības jomās;

60.3.7. var konsultēt par vienoto grāmatvedības uzskaites procesu realizēšanu;

60.3.8. var aizvietot struktūrvienības vadītāju, vadīt padotos;

60.4. IV līmenis (piemēram, vecākais (vadošais) grāmatvedis (speciālists), galvenā grāmatveža vietnieks) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

60.4.1. specializējas vienā jomā vai dziļi pārzina vairākas grāmatvedības uzskaites jomas vai sniedz grāmatvedības pakalpojumu vairākām resora iestādēm;

60.4.2. var aizvietot vidējas, lielas un ļoti lielas struktūrvienības vadītāju vai pārraudzīt zemāka līmeņa speciālistu darbu;

60.4.3. konsultē ar grāmatvedības uzskaiti saistītos jautājumos;

60.4.4. konsultē par vienoto grāmatvedības uzskaites procesu realizēšanu;

60.4.5. kompetences ietvaros organizē grāmatvedības uzskaites informācijas sistēmu pārvaldību un attīstību resora ietvaros;

60.5. V līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, galvenais grāmatvedis, nodaļas vadītāja vietnieks) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

60.5.1. vada institūcijas grāmatvedības funkciju vai atbild par noteiktu grāmatvedības uzskaites jomu;

60.5.2. nodrošina gada un ceturkšņa pārskatu sagatavošanu;

60.5.3. nodrošina starptautisko projektu vai dažādu ārvalstu finanšu palīdzības projektu uzskaiti;

60.5.4. vada grāmatvedības speciālistu darbu;

60.6. VI līmenis (piemēram, galvenais grāmatvedis, nodaļas vadītājs, nodaļas vadītāja vietnieks) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus ļoti lielā institūcijā vai koordinē un uzrauga grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniegšanu vairākām resoru iestādēm vai resoram (resoriem), kā arī:

60.6.1. organizē grāmatvedības uzskaites informācijas sistēmu pārvaldību un attīstību;

60.6.2. sagatavo konsolidētos pārskatus;

60.6.3. izstrādā grāmatvedības uzskaites kārtību, tai skaitā institūcijai vai resoram, kuram tiek sniegts grāmatvedības uzskaites pakalpojums;

60.6.4. izstrādā un ievieš grāmatvedības procedūras;

60.7. VII līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktors, galvenais grāmatvedis):

60.7.1. nodrošina:

60.7.1.1. grāmatvedības funkciju ministrijā vai īpaši lielā institūcijā vai grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniegšanu vairākām resora iestādēm vai resoram (resoriem);

60.7.1.2. grāmatvedības uzskaites kārtības un procedūru izstrādi un ieviešanu;

60.7.1.3. vienotus grāmatvedības uzskaites procesus institūcijās, kurām tiek sniegts grāmatvedības uzskaites pakalpojums;

60.7.1.4. iestāžu grāmatvedības pārskatu, tai skaitā konsolidēto, sagatavošanu un iesniegšanu vai konsolidēto pārskatu sagatavošanu institūcijām, kurām sniedz grāmatvedības uzskaites pakalpojumu;

60.7.1.5. starptautisko projektu grāmatvedības uzskaiti vai dažādu ārvalstu finanšu palīdzības projektu grāmatvedības uzskaiti;

60.7.2. organizē grāmatvedības uzskaites informācijas sistēmas pārvaldību un attīstību;

60.7.3. var izstrādāt normatīvo aktu projektus.

5.2.18. Iekšējais audits – 18. saime

61. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pamatpienākums ir veikt uz risku novērtējumu balstītus iekšējos auditus un sniegt konsultācijas pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā, sniegt viedokli par iekšējās kontroles sistēmu, nodrošināt iekšējo un ārējo auditu, kā arī Valsts kontroles revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību. Prasība par iekšējā auditora sertifikātu struktūrvienības vadītājam un darbiniekiem nav attiecināma uz pašvaldību iestādēm. Saimē ir šādi līmeņi:

61.1. I līmenis (auditors):

61.1.1. piedalās un veic uz risku novērtējumu balstītus iekšējos auditus atsevišķos to posmos pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju sistēmās tiešā audita vadītāja (vadošā auditora) uzraudzībā;

61.1.2. iegūst, apkopo, uzkrāj un sistematizē iekšējā audita veikšanai nepieciešamo informāciju audita vadītāja noteiktajam plānam un izstrādātajām programmām;

61.1.3. piedalās iekšējā audita veikšanai nepieciešamo darba dokumentu sagatavošanā atbilstoši noteiktajai metodikai;

61.1.4. iegūst un apkopo informāciju, kas nepieciešama iekšējo un ārējo auditu ieteikumu uzraudzības nodrošināšanai vai citu auditora darba uzdevumu veikšanai;

61.2. II līmenis (piemēram, auditors, vecākais auditors):

61.2.1. veic uz risku novērtējumu balstītus iekšējos auditus pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju sistēmās;

61.2.2. piedalās iekšējā audita veikšanas procedūru un (vai) metodikas izstrādē;

61.2.3. veic iekšējā audita, Valsts kontroles un citu ārējo auditu ieteikumu ieviešanas uzraudzību;

61.2.4. var sniegt konsultācijas pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā;

61.2.5. vēlams iekšējā auditora sertifikāts;

61.3. III līmenis (piemēram, sertificēts auditors, sertificēts vecākais auditors, struktūrvienības vadītāja vietnieks):

61.3.1. patstāvīgi veic uz risku novērtējumu balstītus iekšējos auditus pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju sistēmās, vienlaikus pildot atsevišķus iekšējā audita funkcijas vadības uzdevumus;

61.3.2. koordinē iepriekšējo līmeņu auditoru darbu;

61.3.3. veic sarežģītus, liela apjoma vairāku iestāžu vai vairāku nozares politiku pamatdarbības auditus vai auditus, kas prasa īpašu specializāciju, pieredzi un zināšanas;

61.3.4. sniedz konsultācijas pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā vai eksperta konsultācijas;

61.3.5. uzrauga Valsts kontroles un citu ārējo auditoru revīziju ieteikumu ieviešanu, koordinē informācijas apmaiņu ar ārējiem auditoriem;

61.3.6. izstrādā iekšējā audita veikšanas procedūras un (vai) metodikas vai piedalās to izstrādē;

61.3.7. var veikt vai vadīt starpresoru auditus;

61.3.8. var aizvietot iekšējā audita struktūrvienības vadītāju;

61.3.9. nepieciešams iekšējā auditora sertifikāts;

61.4.  IV A līmenis (piemēram, vadošais IKT auditors):

61.4.1. patstāvīgi veic IKT auditus;

61.4.2. seko iekšējā audita un IKT audita metodoloģijas attīstībai specialitātē, ievieš jaunas metodes un tehniskos līdzekļus;

61.4.3. var koordinēt iepriekšējo līmeņu auditoru darbu;

61.4.4. sniedz konsultācijas vairāku nozaru normatīvo aktu, attīstības dokumentu, metožu un metodiku izstrādē (tai skaitā informācijas un komunikācijas stratēģijas izstrāde un ieviešana, informācijas sistēmu drošība, programmatūras specifikācijas izstrāde, iestādes darbības nepārtrauktības plāna izstrāde valsts pārvaldes digitalizācijas jomā);

61.4.5. izstrādā iekšējā audita veikšanas procedūras un (vai) metodikas vai piedalās to izstrādē;

61.4.6. var veikt vai vadīt starpresoru auditus;

61.4.7. nepieciešams iekšējā auditora sertifikāts un (vai) informācijas sistēmu auditora sertifikāts vai līdzvērtīgs sertifikāts IKT jomā;

61.5. IV B līmenis (piemēram, funkcijas vadītājs vai struktūrvienības vadītāja vietnieks, struktūrvienības vadītājs, direktors):

61.5.1. vada vai nodrošina iekšējā audita struktūrvienības darbu vai pilnu iekšējā audita funkciju iestādē;

61.5.2. nosaka un nodrošina iekšējā audita izpildes un darba kvalitātes uzraudzības sistēmu;

61.5.3. organizē iekšējā audita struktūrvienības (funkcijas) periodisku novērtējumu;

61.5.4. informē vadību par iekšējā audita rezultātiem;

61.5.5. informē vadību par iekšējā audita struktūrvienības darbības rezultātiem un kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmas darbību;

61.5.6. nodrošina konsultāciju sniegšanu, lai sekmētu iestādes mērķu sasniegšanu;

61.5.7.  nodrošina Valsts kontroles un citu ārējo auditoru revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību;

61.5.8. nodrošina mācības pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā;

61.5.9. nepieciešams iekšējā auditora sertifikāts;

61.6. V līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs, direktors):

61.6.1. vada iekšējā audita struktūrvienības darbu resorā (centralizēta iekšējā audita funkcija) vai iekšējā audita struktūrvienības darbs aptver vairākas nozares;

61.6.2. nosaka un nodrošina iekšējā audita izpildes un darba kvalitātes uzraudzības sistēmu;

61.6.3. nodrošina iekšējā audita struktūrvienības periodisku novērtējumu;

61.6.4. informē vadību par iekšējā audita rezultātiem;

61.6.5. nodrošina konsultāciju sniegšanu, lai sekmētu ministrijas vai iestādes mērķu sasniegšanu;

61.6.6. nodrošina Valsts kontroles un citu ārējo auditoru revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību, sniedzot atbalstu vadībai, ministrijas padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām;

61.6.7. informē vadību par iekšējā audita struktūrvienības darbības rezultātiem un kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmas darbību;

61.6.8. nodrošina mācības pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā;

61.6.9. var veikt iekšējos auditus un konsultācijas ministrijas padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās nozares ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

61.6.10. var koordinēt un metodiski vadīt padotības iestāžu un kapitālsabiedrību iekšējā audita struktūrvienības vai auditorus;

61.6.11. nepieciešams iekšējā auditora sertifikāts.

5.2.19. Iestāžu drošība – 19. saime

62. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina un organizē iekšējās drošības pasākumus institūcijās. Funkcija nav saistīta ar iestāžu apsardzi un uzraudzību. Saimē ir šādi līmeņi:

62.1. I līmenis (piemēram, referents, vecākais referents, drošības speciālists):

62.1.1. veic drošības pasākumus institūcijā;

62.1.2. veic personāla datu analīzi no institūcijas drošības viedokļa, ja nepieciešams, veic izmeklēšanu;

62.1.3. veic pretpasākumus institūcijas informācijas noplūdei;

62.1.4. organizē amatpersonu (darbinieku) drošu uzturēšanos institūcijas telpās un pārvietošanos ārpus tām;

62.1.5. izglīto institūcijas amatpersonas (darbiniekus) ar drošību saistītajos jautājumos;

62.1.6. kā institūcijas pārstāvis piedalās procesuālajās darbībās, kuras institūcijā veic tiesībaizsardzības iestādes;

62.2. II līmenis (piemēram, vecākais eksperts, drošības konsultants, drošības pārvaldnieks, nodaļas vadītāja vietnieks):

62.2.1. vada institūcijas drošības dienestu vai drošības funkciju institūcijā;

62.2.2. kontrolē klasificētās informācijas apriti reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu;

62.2.3. atbild par amatpersonām (darbiniekiem) drošu darba vidi, kā arī finanšu līdzekļu un informācijas drošību;

62.2.4. izstrādā institūcijas drošības stratēģiju un metodes, ievieš un kontrolē to izpildi;

62.2.5. koordinē institūcijas risku identificēšanu un informē vadību par iespējamiem apdraudējumiem, kā arī par drošības politikas ievērošanu institūcijā;

62.2.6. kontrolē to personu darbību, kurām ir pielaide klasificētai informācijai;

62.2.7. izstrādā tiesību aktus vai sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos klasificētās informācijas aizsardzības jomā un sniedz atzinumus;

62.2.8. var aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju;

62.3. III A līmenis (datu aizsardzības speciālists):

62.3.1. vada personas datu aizsardzības drošības pasākumus;

62.3.2. piedalās personas datu drošības stratēģijas izstrādē un īstenošanā;

62.3.3. sniedz atbalstu drošības risku identificēšanā, analīzē un pasākumu ieviešanā risku mazināšanai un novēršanai personas datu aizsardzībā;

62.3.4. organizē institūcijas darbu personas datu aizsardzības jomā;

62.3.5. izstrādā priekšlikumus institūcijas drošības pasākumu pilnveidošanai datu aizsardzības jomā;

62.3.6. sniedz atbalstu iekšējās dokumentācijas izstrādē, kas nepieciešama institūcijai kā personas datu pārzinim;

62.3.7. konsultē institūcijas amatpersonas (darbiniekus) jautājumos, kas saistīti ar personas datu aizsardzības drošības pasākumiem, kā arī ziņo uzraudzības iestādei par iespējamiem drošības incidenta gadījumiem;

62.4. III B līmenis (piemēram, nodaļas (daļas) vadītājs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

62.4.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

62.4.2. vada drošības politikas plānošanu;

62.4.3. plāno kritiskās infrastruktūras apsardzes un drošības pasākumus un koordinē to īstenošanu;

62.4.4. koordinē slepenības režīma nodrošināšanu;

62.4.5. pārstāv institūciju ar klasificētās informācijas aizsardzību un apriti vai ar slepenības režīma nodrošināšanu saistītu programmu vai projektu darbībā vai piedalās to izstrādē;

62.4.6. konsultē citu iestāžu amatpersonas (darbiniekus) slepenības režīma nodrošināšanas un klasificētās informācijas aizsardzības jomā, kā arī nodrošina atbilstošu apmācību;

62.4.7. analizē situāciju nozarē un sniedz informāciju par drošības sistēmas uzlabošanu;

62.4.8. sniedz padomus vadībai par drošības pasākumiem;

62.4.9. nodrošina iepirkumus drošības sistēmu vajadzībām;

62.4.10. pārstāv institūciju visos ar drošību saistītajos jautājumos.

5.2.20. Informācijas pārvaldība – 20. saime

5.2.20.1. Arhīvu pakalpojumi – 20.1. apakšsaime

63. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākumos ir valsts politikas īstenošana arhīvu pārvaldības jomā, kā arī arhīvu un dokumentu pārvaldības uzraudzība institūcijās Arhīvu likuma izpratnē. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

63.1. I līmenis (piemēram, arhīvists, arhivārs, metadatu veidotājs, arhīva pārzinis, arhivāra palīgs, jaunākais arhivārs):

63.1.1. piedalās dokumentu izvērtēšanā, lai noteiktu to arhīvisko vērtību un glabāšanas termiņu;

63.1.2. pieņem dokumentus glabāšanai arhīvā un veic to uzskaiti;

63.1.3. apraksta institūcijas arhīvā uzkrātos dokumentus un veido to uzziņu sistēmu;

63.1.4. nodrošina institūcijas arhīva dokumentu saglabāšanu un aizsardzību;

63.1.5. atlasa un izsniedz izmantošanai arhīva dokumentus;

63.1.6. nodrošina institūcijas arhīvā uzkrāto dokumentu pieejamību un izmantošanu, sagatavo izziņas un citu informāciju (arī elektroniskā formā), pamatojoties uz arhīvā esošo informāciju;

63.1.7. organizē tādu dokumentu iznīcināšanu, kuriem nav arhīviskas vērtības vai beidzies glabāšanas termiņš;

63.1.8. digitalizē arhīva dokumentus;

63.1.9. veic normatīvajos aktos noteikto dokumentu saskaņošanu ar Latvijas Nacionālo arhīvu;

63.1.10. organizē dokumentu nodošanu pastāvīgā glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā;

63.1.11. konsultē amatpersonas (darbiniekus) dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

63.2. II A līmenis (piemēram, arhīva pārzinis, vadošais arhīva eksperts) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

63.2.1. vada arhīva pārvaldības funkciju institūcijā;

63.2.2. organizē arhīva pārvaldību;

63.2.3. sadarbojas ar Latvijas Nacionālo arhīvu arhīva dokumentu uzkrāšanas, uzskaites un aprakstīšanas jautājumos;

63.2.4. var strādāt ar dokumentiem, kas satur klasificētu informāciju;

63.2.5. var uzraudzīt citus darbiniekus;

63.3. II B līmenis (piemēram, arhīvists):

63.3.1. veic arhīva dokumentu uzskaiti, izvērtē un apraksta arhīva dokumentus Latvijas Nacionālajā arhīvā;

63.3.2. veido un attīsta uzziņu sistēmu;

63.3.3. nodrošina klientu pieprasījumu izpildi;

63.3.4. sagatavo arhīva izziņas, arhīva dokumentu kopijas, norakstus un izrakstus;

63.3.5. apkalpo apmeklētājus arhīva lasītavās, konsultē klientus;

63.3.6. veido uzkrāto dokumentu nodrošinājuma kopijas un izmantošanas kopijas;

63.3.7. veic uzdevumus dokumentu saglabāšanā;

63.4. III A līmenis (piemēram, galvenais arhīvists, eksperts) – veic II A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

63.4.1. piedalās elektroniskās dokumentu pārvaldības sistēmas izveidē;

63.4.2. veic institūcijas elektronisko dokumentu sakārtošanu un aprakstīšanu, apstrādi, metadatu veidošanu, uzturēšanu, administrēšanu un nodrošina dokumentu pieejamību;

63.4.3. sadarbojas ar Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībām elektroniskās informācijas apstrādē un izvērtēšanas nodrošināšanā;

63.4.4. nodrošina elektronisko dokumentu nodošanu valsts glabāšanā;

63.4.5. veic ekspertīzi dokumentu glabāšanas termiņu noteikšanai;

63.4.6. noformē ekspertu atzinumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

63.4.7. nodrošina dokumentu preventīvo aizsardzību;

63.4.8. veic arhīva informācijas apstrādi klientu interesēs;

63.4.9. organizē institūcijas iekšējo normatīvo aktu izstrādi arhīvu jomā;

63.5. III B līmenis (piemēram, galvenais arhīvists) – veic II B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

63.5.1. veic uzdevumus vairāku funkciju izpildē Latvijas Nacionālajā arhīvā;

63.5.2. izvērtē saskaņošanai iesniegtos institūciju dokumentus un sniedz atzinumus par tiem;

63.5.3. organizē dokumentu pieņemšanu valsts glabāšanā;

63.5.4. pilda ekspertu komisijas locekļa pienākumus;

63.5.5. piedalās institūciju arhīva darba un dokumentu pārvaldības speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveidē;

63.5.6. nodrošina likvidējamo un reorganizējamo institūciju arhīviski vērtīgo dokumentu pieņemšanu valsts glabāšanā;

63.5.7. nodrošina dokumentu preventīvo aizsardzību;

63.5.8. sagatavo arhīva dokumentu izstādes un organizē to popularizēšanas pasākumus;

63.5.9. piedalās procedūru izstrādē un īstenošanā atbilstoši kompetencei;

63.6. IV līmenis (piemēram, vecākais eksperts, arhīva eksperts, nodaļas vadītājs) – veic III B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

63.6.1. veic nozares eksperta funkcijas vienā darbības jomā Latvijas Nacionālajā arhīvā vai vada arhīva struktūrvienību institūcijā;

63.6.2. izstrādā arhīva vadības dokumentus un sagatavo pārvaldes lēmumu projektus;

63.6.3. nosaka attīstības pamatvirzienus nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanas, saglabāšanas, pieejamības vai izmantošanas jomā;

63.6.4. izstrādā normatīvo aktu un metodisko dokumentu projektus arhīvu un dokumentu pārvaldības jomā;

63.6.5. nodrošina institūciju elektronisko dokumentu (arī fotodokumentu, skaņas dokumentu un videodokumentu elektroniskā formā), reģistru un informācijas sistēmu datu pieņemšanu valsts glabāšanā;

63.6.6. sagatavo vēstures avotu publikācijas, uzziņu un informatīvos izdevumus, veic pētījumus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

63.6.7. konsultē arhīva klientus un sadarbības partnerus;

63.6.8. vada koleģiālās institūcijas;

63.6.9. var vadīt struktūrvienības (grupas) darbu;

63.7. V līmenis (piemēram, vecākais eksperts, arhīva eksperts, vadošais pētnieks, nodaļas vadītājs, departamenta direktors lielā vai ļoti lielā institūcijā) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

63.7.1. veic nozares eksperta funkcijas vairākās darbības jomās Latvijas Nacionālajā arhīvā;

63.7.2. atbilstoši kompetencei organizē darbu vairākās arhīva darbības jomās;

63.7.3. veic pētījumus arhīvu zinātnē;

63.7.4. veic analīzi un pētījumus arhīvu jomā;

63.7.5. vada metodisko darbu dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

63.7.6. vada starptautiskus projektus dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

63.7.7. var vadīt arhīva struktūrvienību institūcijā vai vada arhīva funkciju ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā.

5.2.20.2. Bibliotēku pakalpojumi – 20.2. apakšsaime

64. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir sniegt bibliotekāros, bibliogrāfiskos un informatīvos pakalpojumus, veidot un organizēt tam nepieciešamos informācijas resursus. Šajā apakšsaimē klasificējami mazu bibliotēku (līdz 10 darbiniekiem) vadītāji. Lielāku bibliotēku (10 un vairāk darbinieku) vadītājus klasificē saimē "Administratīvā vadība". Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

64.1. I līmenis (piemēram, dokumentu operators, bibliotekāra asistents):

64.1.1. strādā speciālista pārraudzībā;

64.1.2. sniedz bibliotekāros pakalpojumus;

64.1.3. nodrošina krājuma izvietošanu plauktos, piedalās krājuma inventarizācijā, veic krājuma tehnisko apstrādi;

64.1.4. kopē un skenē dokumentus;

64.2. II līmenis (piemēram, bibliotekārs, informācijas speciālists, pašvaldības bibliotēkas struktūrvienības (līdz 2 darbiniekiem) vadītājs):

64.2.1. vada bibliotēkas struktūrvienību;

64.2.2. izstrādā darba plānu, budžetu, kā arī atbild par tā izpildi;

64.2.3. veido bibliogrāfiskos ierakstus, klasificē, priekšmeto;

64.2.4. sniedz bibliotekāros pakalpojumus, konsultē lietotājus informācijas resursu meklēšanā, izguvē, izmantošanā;

64.2.5. apzina un veido novadpētniecības un citus informācijas resursus un krājumu;

64.2.6. piedalās izstāžu un citu pasākumu organizēšanā bibliotēkas darbības un mūžizglītības jomā;

64.2.7. sagatavo un vada nodarbības informācijpratībā;

64.2.8. nodrošina bibliotēkas darba publicitāti;

64.3. III A līmenis (piemēram, galvenais bibliotekārs, galvenais bibliogrāfs, informācijas speciālists, struktūrvienības vadītājs (līdz 4 darbiniekiem), mazas bibliotēkas (līdz 2 darbiniekiem) vadītājs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

64.3.1. vada bibliotēku (struktūrvienību), izstrādā bibliotēkas attīstības stratēģiju un reglamentējošos dokumentus, plāno budžetu un nodrošina tā izpildi;

64.3.2. veido datubāzes un elektronisko katalogu;

64.3.3. nodrošina krājuma attīstību un pieejamību, veic resursu komplektēšanu, informācijas resursu uzskaiti un apstrādi;

64.3.4. nodrošina informācijpratības pakalpojumus;

64.3.5. piedalās projektu izstrādē un īstenošanā;

64.4. III B līmenis (piemēram, galvenais bibliotekārs, galvenais bibliogrāfs, informācijas speciālists, digitalizācijas speciālists, metadatu veidotājs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus valsts nozīmes bibliotēkās, kā arī:

64.4.1. veido nacionālās bibliogrāfijas datu kopu un citas nacionālas nozīmes datu kopas;

64.4.2. veido Obligāto eksemplāru arhīvu;

64.4.3. veido Nacionālās digitālās bibliotēkas arhīvu;

64.4.4. veido speciālos krājumus (piemēram, reto grāmatu un rokrakstu krājumu, audiovizuālo krājumu);

64.4.5. veic pētniecisko darbu (sagatavo rakstus un prezentācijas);

64.4.6. piedalās profesionālu metodisko materiālu (noteikumu) izstrādē;

64.4.7. veic izglītojošo darbu par bibliotēkas pakalpojumiem, nozares datubāzēm u. tml.;

64.5. IV līmenis (piemēram, galvenais bibliotekārs, galvenais bibliogrāfs, nozares eksperts, sistēmbibliotekārs, struktūrvienības (bibliotēkas) vadītājs (3 vai 4 darbinieki)) – veic III A vai III B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

64.5.1. izstrādā darba plānu, nodrošina bibliotēkas stratēģijas izstrādi un piedalās tās izstrādē;

64.5.2. organizē lietotāju apkalpošanu, konsultēšanu un apmācību informācijpratībā;

64.5.3. vada projektu izstrādi un īstenošanu;

64.5.4. izstrādā metodiskos materiālus, veic eksperta pienākumus;

64.5.5. sniedz konsultācijas klientiem un vietējas nozīmes bibliotēku speciālistiem;

64.5.6. veicina speciālistu profesionālo pilnveidi;

64.5.7. administrē, pārvalda un konfigurē bibliotēku informācijas sistēmas un ar tām saistītās papildprogrammas, kā arī nodrošina sistēmu darbību;

64.6. V A līmenis (piemēram, metodiķis, pētnieks, nozares eksperts, sistēmbibliotekārs (reģiona galvenajās un valsts nozīmes bibliotēkās), struktūrvienības (bibliotēkas) vadītājs (no 5 līdz 9 darbiniekiem)) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

64.6.1. veic zinātniska rakstura informācijas apkopojumu;

64.6.2. veic pētniecisko darbu (sagatavo rakstus, referātus un publikācijas);

64.6.3. nodrošina e-resursu repozitorija un datu administrēšanu;

64.6.4. nodrošina metadatu kvalitātes kontroli, datu kopu apstrādi un analīzi;

64.6.5. veic izglītojošo darbību dažādu nozaru speciālistiem;

64.6.6. sagatavo padziļināta satura informācijas apkopojumus un pētniecisko bibliogrāfiju;

64.7. V B līmenis (piemēram, nozares speciālists, galvenais bibliogrāfs, metadatu redaktors, eksperts, struktūrvienības vadītājs) – veic IV un V A līmenim noteiktos pienākumus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī veic nozares speciālista funkcijas un (vai) vada mazu vai vidēju struktūrvienību Latvijas Nacionālajā bibliotēkā;

64.8. VI līmenis (piemēram, nozares eksperts, pētnieks, struktūrvienības vadītājs, bibliotēkas direktora vietnieks):

64.8.1. vada bibliotēkas (mazas iestādes) vai struktūrvienību (filiāļu) darbu, izstrādā iestādes darbības stratēģiju, nodrošina plānu un pārskatu sagatavošanu;

64.8.2. veic pētniecisko darbu un rada jaunas zināšanas, sagatavo publikācijas, izstrādā zinātnisko darbību regulējošus dokumentus;

64.8.3. izstrādā vadlīnijas un metodoloģiju nozares un starpnozaru attīstībai, piedalās normatīvo aktu izstrādē;

64.8.4. vada starptautisku un starpnozaru projektu izstrādi un ieviešanu;

64.8.5. nodrošina tehnoloģisko un administratīvo procesu optimizēšanu un modernizēšanu, jaunu bibliotēkas pakalpojumu ieviešanu, datu pārvaldību un analīzi;

64.8.6. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā veic nozares eksperta funkcijas un (vai) vada lielas struktūrvienības darbu, kas nodrošina vienas vai vairāku noteiktu Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkciju izpildi un darbību;

64.9. VII līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs, krājuma attīstības vadītājs) – veic VI līmenim noteiktos pienākumus, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā veic starpnozaru eksperta funkcijas un (vai) vada ļoti lielas struktūrvienības, kas nodrošina vienas vai vairāku Latvijas Nacionālās bibliotēkas pamatfunkciju izpildi un darbību.

5.2.20.3. Dokumentu pārvaldība – 20.3. apakšsaime

65. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pienākumi ir saistīti ar dokumentu pārvaldību: publisku dokumentu radīšanu, saņemšanu, reģistrēšanu, klasifikāciju, sistematizāciju, izvērtēšanu, kontroli, glabāšanu un pieejamību līdz nodošanai glabāšanā institūcijas arhīvā, kā arī to dokumentu iznīcināšanu, kuriem nav arhīviskas vērtības. Šajā apakšsaimē klasificējami arī amati, kuru veicēji ir atbildīgi par sevišķo lietvedību. Amatus, kuru pienākumi ir saistīti ar sekretariāta funkciju vai arhīvu pārvaldību, klasificē attiecīgajās saimēs. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

65.1. I līmenis (piemēram, lietvedis, lietvedības sekretārs, uzskaitvedis):

65.1.1. pieņem, reģistrē, klasificē un nosūta dokumentus saskaņā ar institūcijas dokumentu pārvaldības sistēmu;

65.1.2. kontrolē dokumentu, arī klasificēto dokumentu, izpildes termiņu;

65.1.3. veic pienākumus, kas saistīti ar dokumentu sistematizāciju un glabāšanu līdz nodošanai arhīvā;

65.1.4. sagatavo dokumentus glabāšanai;

65.2. II līmenis (piemēram, vecākais lietvedis, vecākais lietvedības pārzinis, vecākais speciālists, kancelejas vadītāja vietnieks):

65.2.1. nodrošina dokumentu pārvaldības funkciju institūcijā;

65.2.2. izvērtē, atlasa un kārto dokumentus informatīvā atbalsta nodrošināšanai dažādos dokumentu pārvaldības posmos;

65.2.3. veic dokumentu pārvaldības iekšējo kontroli un uzraudzību;

65.2.4. nodrošina dokumentu glabāšanu, izmantošanu un pieejamību līdz nodošanai arhīvā;

65.2.5. piedalās institūcijas dokumentu pārvaldības sistēmas izstrādē, nodrošina jauninājumu un uzlabojumu ieviešanu;

65.2.6. konsultē par dokumentu iesniegšanas prasībām un dokumentu apriti;

65.2.7. piedalās dokumentu projektu sagatavošanā atbilstoši kompetencei;

65.2.8. nodrošina datu reģistrēšanu informācijas nesējos;

65.2.9. var pārraudzīt citus darbiniekus;

65.3. III līmenis (piemēram, vecākais lietvedis, vecākais lietvedības pārzinis, nodaļas vadītājs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

65.3.1. nodrošina lietvedības funkciju institūcijā, kurā dokumentu pārvaldība apvienota ar arhīva pārvaldību un (vai) sekretariātu;

65.3.2. izstrādā un ievieš dokumentu pārvaldības procedūras, seko to ieviešanai un nodrošina dokumentu pārvaldības jomas attīstību institūcijā vai citās saistītajās iestādēs;

65.3.3. organizē institūcijas dokumentu pārvaldības sistēmas izstrādi, ieviešanu un attīstību;

65.3.4. atbilstoši kompetencei sagatavo institūcijas iekšējos normatīvos aktus un metodiskos dokumentus;

65.3.5. izstrādā lietu nomenklatūru;

65.3.6. kontrolē datu ievades apjomu un kvalitāti un reģistrē datus informācijas nesējos;

65.3.7. veic sevišķās lietvedības dokumentu pārvaldības iekšējo kontroli un uzraudzību;

65.3.8. var pārraudzīt citus darbiniekus;

65.4. IV A līmenis (piemēram, vecākais lietvedis, kancelejas vadītājs, nodaļas vadītājs):

65.4.1. vada lietvedības funkciju vai struktūrvienību, kurā dokumentu pārvaldība apvienota ar arhīva pārvaldību un (vai) sekretariātu;

65.4.2. vada un kontrolē dokumentu un arhīva pārvaldības vai sevišķās lietvedības struktūrvienības darbu;

65.4.3. nodrošina speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi dokumentu un arhīva pārvaldības jomā;

65.4.4. sniedz konsultācijas dokumentu pārvaldības jautājumos;

65.4.5. var vadīt NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību;

65.4.6. var nodrošināt valsts noslēpuma objektu aizsardzības pasākumu ieviešanu institūcijā;

65.4.7. var izstrādāt un ieviest ar slepenības režīma nodrošināšanu un valsts noslēpuma objektu aizsardzību saistītos normatīvos aktus institūcijā;

65.4.8. var organizēt un nodrošināt institūcijā apmācību valsts noslēpuma aizsardzības jomā;

65.4.9. organizē apmeklētāju pieņemšanu kancelejā;

65.4.10. kontrolē lietu savlaicīgu nodošanu arhīvā;

65.4.11. sagatavo klasificēto informācijas sistēmu dokumentāciju akreditācijai nacionālajā drošības iestādē;

65.5. IV B līmenis (piemēram, slepenības režīma nodaļas vadītājs):

65.5.1. nodrošina Ģenerālprokuratūras klasificēto dokumentu pārvaldību un valsts noslēpuma aizsardzībai nepieciešamo slepenības režīmu;

65.5.2. vada sevišķās lietvedības struktūrvienības personālu;

65.5.3. organizē Ģenerālprokuratūras klasificēto dokumentu, tai skaitā operatīvajā izstrādē vai tiesvedībā esošo dokumentu, pārvaldības sistēmas izstrādi, nodrošina jauninājumu un uzlabojumu ieviešanu;

65.5.4. nodrošina informācijas sistēmu darbam ar valsts noslēpumu akreditāciju nacionālajā drošības iestādē;

65.5.5. veic dienesta pārbaudes par valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu neievērošanu;

65.5.6. sniedz atbalstu drošības iestāžu darbiniekiem ar slepenības režīmu saistītu pasākumu nodrošināšanā;

65.5.7. var vadīt NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību;

65.6. V līmenis (piemēram, kancelejas vadītājs, departamenta direktors) – veic IV A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina ministrijas un resora iestāžu drošības, slepenības un valsts noslēpuma dokumentu aprites funkcijas  un centralizētas dokumentu pārvaldības un arhīva funkcijas vadīšanu vairākās resora iestādēs vai lielā, ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā.

5.2.20.4. Fondu glabāšana – 20.4. apakšsaime

66. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kas saistīti ar procesiem un darbībām dokumentu, muzeju priekšmetu fiziskai, intelektuālai un digitālai saglabāšanai, tai skaitā ar preventīvo aizsardzību un pārnešanu uz jaunu informācijas nesēju. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

66.1. I līmenis (piemēram, jaunākais fondu glabātājs, krājuma glabātājs):

66.1.1. veic vienkāršus uzdevumus glabātavā un krātuvē saskaņā ar speciālista norādījumiem;

66.1.2. izvieto dokumentus glabātavās un muzeju priekšmetus krātuvēs un veic to pārvietošanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

66.1.3. nodrošina dokumentu un muzeju priekšmetu profilaktisko apstrādi (atputekļošana, dezinfekcija u. c.);

66.1.4. sakārto dokumentus pastāvīgai glabāšanai atbilstoši informācijas nesējam;

66.1.5. uztur optimālus dokumentu un muzeju priekšmetu glabāšanas apstākļus;

66.2. II līmenis (piemēram, fondu glabātājs, krājuma glabātājs) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

66.2.1. nodrošina dokumentu, muzeju priekšmetu un citu materiālu glabāšanu un preventīvo aizsardzību;

66.2.2. izsniedz dokumentus un muzeju priekšmetus;

66.2.3. nodrošina dokumentu, muzeju priekšmetu un citu materiālu izmantošanu;

66.2.4. veic dokumentu un muzeju priekšmetu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudes;

66.2.5. sagatavo dokumentus un muzeju priekšmetus konservācijai, restaurācijai, mikrofilmēšanai un digitalizācijai;

66.2.6. veic dokumentu digitalizāciju;

66.2.7. nodrošina dokumentu, kā arī muzeju priekšmetu uzskaiti;

66.2.8. novēro dokumentu un muzeju priekšmetu glabāšanas apstākļus un īsteno pasākumus to uzlabošanai;

66.2.9. piedalās nodrošinājuma un izmantošanas fonda veidošanā;

66.3. III līmenis (piemēram, galvenais fondu glabātājs, galvenais krājuma glabātājs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

66.3.1. organizē glabātavas un krātuves darbu;

66.3.2. vada fondu glabātāju darbu;

66.3.3. nodrošina dokumentu un muzeju priekšmetu pieejamību saskaņā ar noteikto kārtību un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

66.3.4. vada nodrošinājuma un izmantošanas fonda veidošanu;

66.3.5. piedalās procedūru izstrādē dokumentu un muzeju priekšmetu saglabāšanas jomā;

66.3.6. veido uzziņu sistēmu par glabātavā esošajiem dokumentiem vai par krātuvē esošajiem priekšmetiem vai materiāliem;

66.3.7. pieņem dokumentus valsts glabāšanā;

66.3.8. veic iztrūkstošo dokumentu vai muzeju priekšmetu meklēšanu;

66.3.9. sagatavo atzinumus par dokumentu, muzeju priekšmetu vai citu materiālu konservāciju, restaurāciju vai mikrofilmēšanu, digitalizāciju;

66.3.10. kontrolē aprakstīto dokumentu, muzeju priekšmetu vai citu materiālu autentiskumu;

66.4. IV līmenis (piemēram, elektronisko dokumentu galvenais fondu glabātājs):

66.4.1. nodrošina digitalizētā krājuma ilglaicīgu saglabāšanu;

66.4.2. konsultē arhīva klientus un sadarbības partnerus par elektronisko dokumentu (arī fotodokumentu, skaņas dokumentu un videodokumentu elektroniskā formā) ilglaicīgu saglabāšanu;

66.4.3. nodrošina elektronisko dokumentu pieejamību saskaņā ar noteikto kārtību un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

66.4.4. pieņem glabāšanā elektroniskos dokumentus, veic to autentiskuma un integrācijas pārbaudi.

5.2.20.5. Muzeju pakalpojumi – 20.5. apakšsaime

67. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodarbojas ar muzeju krājumu papildināšanu, dokumentēšanu, izpēti, ekspozīciju (izstāžu) veidošanu, ekskursiju, lekciju, muzejpedagoģisko programmu un citu veidu muzejiskās komunikācijas īstenošanu, tai skaitā ļoti mazu muzeju vadītāji. Lielāku muzeju (10 un vairāk darbinieku) vadītājus klasificē saimē "Administratīvā vadība". Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

67.1. I līmenis (piemēram, speciālists krājuma darbā, krājuma glabātāja asistents):

67.1.1. meklē, reģistrē un apkopo informāciju par muzeja krājumu priekšmetiem;

67.1.2. pēc iepriekš sagatavota materiāla vada ekskursijas izstādēs un ekspozīcijās, piedalās muzejpedagoģisko programmu norisē;

67.1.3. strādā vecāka speciālista pārraudzībā;

67.2. II līmenis (piemēram, muzejpedagogs, izglītības programmu kurators, izstāžu kurators, krājuma glabātājs, vecākais speciālists):

67.2.1. analizē un sistematizē informāciju, apraksta muzeja krājuma priekšmetus;

67.2.2. piedalās projektu īstenošanā;

67.2.3. izstrādā scenārijus un citus materiālus muzeja izglītojošajam darbam;

67.2.4. apkalpo un konsultē muzeja apmeklētājus;

67.2.5. vada ekskursijas izstādēs un ekspozīcijās, vada muzejpedagoģiskās programmas;

67.2.6. vada un organizē ekspozīcijas apmeklētāju centra darbu;

67.2.7. veic apmeklētāju uzskaiti un iegūtās informācijas analīzi;

67.3. III līmenis (piemēram, vēsturnieks, galvenais krājuma glabātājs, mākslas eksperts, pētnieks, muzejpedagogs, vecākais eksperts muzeja jomā):

67.3.1. komplektē muzeja krājumu, lemj par muzeja priekšmetu atlasi;

67.3.2. ievada krājuma datus kopkatalogā;

67.3.3. veic zinātnisko darbu, gatavo ekspozīciju (izstāžu) koncepcijas un plānus;

67.3.4. vada ekskursijas izstādēs un ekspozīcijās, vada muzejpedagoģiskās programmas īpašām mērķauditorijām;

67.3.5. izstrādā un īsteno projektus;

67.3.6. organizē muzeju komunikācijas darbu;

67.3.7. konsultē nozares speciālistus;

67.3.8. var vadīt mazu struktūrvienību (grupu);

67.3.9. izstrādā izstāžu mākslinieciskās koncepcijas sadarbībā ar zinātniskās koncepcijas autoru;

67.3.10. iesaistās muzejpedagoģijas darbā, izstrādā interaktīvus materiālus;

67.4. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, filiāles vadītājs):

67.4.1. vada ļoti mazu muzeju vai vienu vai vairākas muzeja struktūrvienības (grupas);

67.4.2. vada muzeja krājuma, pētniecības, komunikācijas politikas un darbības stratēģijas izstrādi;

67.4.3. vada muzeja krājuma veidošanu, pētniecisko un komunikācijas darbu;

67.4.4. nodrošina struktūrvienības projektu izstrādi un izpildi;

67.4.5. nodrošina speciālistu profesionālo apmācību;

67.4.6. konsultē citus speciālistus;

67.5. V līmenis (piemēram, muzeja direktora vietnieks, departamenta direktors):

67.5.1. vada nelielu muzeju vai lielu muzeja struktūrvienību, vienu vai vairākas muzeja darba jomas;

67.5.2. izstrādā muzeja krājuma, pētniecības, komunikācijas politikas un darbības stratēģiju;

67.5.3. koordinē muzeja darbību atbildībā esošajās jomās un sadarbību starp struktūrvienībām;

67.5.4. gatavo pārskatus par muzeja darbību, nodrošina plānu un pārskatu sagatavošanu;

67.5.5. izstrādā un vada muzeja mēroga projektus atbildībā esošajās jomās.

5.2.20.6. Datu analīze – 20.6. apakšsaime

68. Šajā apakšsaimē ietilpst ar informācijas apkopošanu un analīzi saistīti amati, kuru veicēji nodarbojas ar zinātniski pamatotu un pasaules praksē atzītu statistiskās novērošanas un vispārināšanas metožu pilnveidošanu un lietošanas koordinēšanu, informācijas vākšanu, ievadīšanu datubāzēs un analīzi, publikāciju un pārskatu izstrādi. Amati, kuru veicēji vada vairākas nodaļas un izstrādā visas nozares politikas īstenošanu, klasificējami saimē "Politikas ieviešana". Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

68.1. I līmenis (piemēram, statistiķis, intervētājs, informācijas ievadīšanas operators):

68.1.1. apkopo vai iegūst un analizē statistisko vai administratīvo datu avotu informāciju nozarē;

68.1.2. pārbauda informāciju un salīdzina datus;

68.1.3. iegūst informāciju no respondentiem, konsultē respondentus par veidlapas metodoloģijas jautājumiem, pārskata aizpildīšanu, veidlapu rādītājiem un validāciju kļūdām;

68.1.4. sniedz priekšlikumus datu apkopošanas rīku un datu pārbaudes algoritmu uzlabojumiem, kā arī institūcijas procesu un procedūru aprakstu uzlabojumiem datu vākšanas jomā;

68.1.5. sagatavo informāciju datu lietotājiem, konsultē datu lietotājus;

68.1.6. sadarbojas ar administratīvo datu turētājiem datu kvalitātes uzlabošanas jautājumos;

68.2. II līmenis (piemēram, jaunākais eksperts, statistiķis):

68.2.1. veic informācijas analīzi un novērtē iegūtos rezultātus, ievērojot standarta procedūras, programmas un informācijas sistēmās izveidotās veidnes;

68.2.2. veic datu kvalitātes vērtējumus atbilstoši iepriekš noteiktajām prasībām;

68.2.3. veic datu izgūšanu no informācijas sistēmām, datu failu apvienošanu un pirmatnējo datu kvalitātes analīzi;

68.2.4. sagatavo vienkāršu informācijas analīzi, kas raksturo tendences un izmaiņas datos;

68.2.5. sagatavo priekšlikumus pētījumu metodoloģijas, datu aprēķinu un apstrādes metožu pilnveidošanai vai maiņai;

68.2.6. veic datu apstrādi, tai skaitā rādītāju aprēķinu;

68.2.7. sagatavo un testē instrumentāriju pētījumu īstenošanai;

68.2.8. piedalās projektu izpildē;

68.3. III līmenis (piemēram, eksperts, statistikas matemātiķis, jomas analītiķis):

68.3.1. veic sarežģītu informācijas analīzi un novērtē iegūtos rezultātus;

68.3.2. interpretē rezultātus, identificējot cēloņus un to ietekmi, sagatavo vai iesaistās analītisku pētījumu veikšanā;

68.3.3. veic statistikas vai datu sagatavošanu un izplatīšanu, kontrolē procesa atbilstību atzītai metodoloģijai, izstrādā uzlabojumus metodoloģijā, lai nodrošinātu sagatavoto datu atbilstību lietotāju vajadzībām;

68.3.4. veic dažādu datu avotu savienošanu un integrāciju – izstrādā apstrādes, imputācijas un analīzes metodes un kārtību;

68.3.5. veido metadatu aprakstus un konsultē lietotājus par datu interpretācijas jautājumiem;

68.3.6. veic sagatavoto datu kvalitātes novērtēšanu un, balstoties uz to, sagatavo priekšlikumus pētījumu metodoloģijas, datu aprēķinu metožu pilnveidošanai vai maiņai;

68.3.7. veic administratīvo datu kvalitātes kontroli, izveido un saskaņo ar administratīvo datu turētājiem uzlabojumu darbību veikšanas plānu;

68.3.8. vada projektus vai piedalās projektu izpildē;

68.3.9. uztur un veido datubāzes, nodrošina satura standartizāciju un automātiskas apstrādes iespējas;

68.4. IV līmenis (piemēram, vecākais eksperts, datu zinātnieks):

68.4.1. izstrādā pētījumu metodoloģiju, kas saistīta ar statistisko modelēšanu, nodrošina tās pielietošanu un pilnveidošanu, ievieš inovatīvus datu apstrādes risinājumus;

68.4.2. izstrādā, uztur un pilnveido lietojumprogrammatūru izstrādātajām metodoloģijām;

68.4.3. veic strukturētu vai nestrukturētu lieldatu apstrādes metožu, instrumentu vai pieeju kopumu izstrādi;

68.4.4. sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm jautājumos par datu apstrādi un publicēšanu vienotajās valsts mēroga IT platformās (piemēram, ģeoportālā, atvērto datu portālā);

68.4.5. vada grupas darbu vai inovatīvus projektus;

68.4.6. pārstāv organizāciju vietējās un starptautiskajās institūcijās;

68.4.7. analizē nozares datus plašākā tautsaimniecības kontekstā, novērtējot cēloņsakarības starp dažādām sociālekonomiskajām parādībām;

68.5. V līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs):

68.5.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

68.5.2. kontrolē informācijas apkopošanu un analīzi nozarē vai vairākās nozarēs;

68.5.3. analizē nozares datus plašākā tautsaimniecības kontekstā, novērtējot cēloņsakarības starp dažādām sociālekonomiskajām parādībām;

68.5.4. sagatavo ilgtermiņa prognozes;

68.5.5. izstrādā pētījumu metodoloģiju, seko jaunākajām tendencēm un teorētiskajām nostādnēm;

68.5.6. pārrauga procesa kvalitātes jautājumus;

68.5.7. piedalās jaunu nacionālo normatīvo dokumentu izstrādē un Eiropas Savienības likumdošanas aktu projektu sagatavošanā;

68.5.8. pārstāv iestādi vietējās un starptautiskajās institūcijās;

68.6. VI līmenis (piemēram, datu zinātnieks, departamenta direktors) – veic V līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

68.6.1. vada vairāku struktūrvienību (grupu) darbu, kas specializējas informācijas apkopošanā un analīzē noteiktā nozarē vai vairākās nozarēs;

68.6.2. izstrādā metodes inovatīvu, starptautiski un nacionāli aktuālu datu sagatavošanai vairākās nozarēs.

5.2.21. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – 21. saime

5.2.21.1. Datorgrafika un WEB dizains – 21.1. apakšsaime

69. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji veido un uztur institūcijas tīmekļvietni. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

69.1. I līmenis (piemēram, dizainers, maketētājs):

69.1.1. nodrošina tīmekļvietnes funkcionēšanu un (vai) strādā ar attēla rediģēšanu, un izstrādā vienkāršas programmas;

69.1.2. veic izmaiņas tīmekļvietnes saturā saskaņā ar pasūtītāja prasībām;

69.1.3. izvieto tekstu, attēlus, virsrakstus, izkadrē un veic citas līdzīgas darbības;

69.2. II līmenis (piemēram, datorgrafiķis, tīmekļvietnes administrators):

69.2.1. veido tīmekļvietnes dizainu, lietojot atbilstošu programmatūru;

69.2.2. attīsta institūcijas WEB vidi un atbild par tehniskiem risinājumiem;

69.2.3. spēj izpildīt vienkāršus programmēšanas uzdevumus;

69.2.4. strādā ar dizaina un attēlu apstrādes programmām (piemēram, Adobe Photoshop, Adobe Illustrator, CorelDraw, Freehand).

5.2.21.2. Datu pārvaldība – 21.2. apakšsaime

70. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji administrē datubāzes un nodrošina datu pārvaldību institūcijā. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

70.1. I līmenis (piemēram, galvenais inspektors, kartogrāfs, datu apstrādes operators, informācijas sistēmu administrators):

70.1.1. strādā ar datubāzi, veic meklējumus datubāzē saskaņā ar pieprasījumiem;

70.1.2. ievada datus datubāzē, paplašina (attīsta) datubāzi vai programmu;

70.1.3. uztur un attīsta datubāzi saskaņā ar noteiktiem attīstības virzieniem;

70.1.4. konsultē un sniedz praktisku atbalstu datubāzu lietotājiem;

70.1.5. veic sistēmas lietotāju apmācību;

70.2. II līmenis (piemēram, sistēmanalītiķis, datubāzes analītiķis, vadošais informācijas sistēmu administrators, IT pakalpojumu pārvaldības procesu konsultants, sarunbotu treneris):

70.2.1. vada datu administrēšanas un apstrādes funkciju institūcijā;

70.2.2. nodrošina ar datu lietošanas un uzglabāšanas drošību saistīto pasākumu ieviešanu un ievērošanu;

70.2.3. plāno datubāzes attīstību, paplašina datubāzes izmantošanas iespējas atbilstoši lietotāju vajadzībām;

70.2.4. analizē lietotāju vajadzības informācijas saņemšanā un izstrādā datu apstrādes standartus;

70.3. III līmenis (piemēram, datu pārvaldnieks) – veic II līmenim noteiktos pienākumus īpaši lielā institūcijā, kā arī:

70.3.1. izstrādā un īsteno datu ieguves un izmantošanas politiku;

70.3.2. nosaka datu pārvaldības procesu kvalitatīvai, atbilstošai, precīzai un likumīgai datu apstrādei.

5.2.21.3. Informācijas tehnoloģiju un informācijas sistēmu vadība – 21.3. apakšsaime

71. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji vada IT un informācijas sistēmu struktūrvienības. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

71.1. I līmenis (piemēram, vadošais IKT speciālists, IT nodaļas vadītājs):

71.1.1. vada IT funkciju institūcijā, var vadīt mazu vai vidēju struktūrvienību (grupu);

71.1.2. uztur attiecības ar citām struktūrvienībām, vadību un ārējiem piegādātājiem, lai nodrošinātu sekmīgu IT struktūrvienības darbu un lietotāju pieprasījumu izpildi;

71.1.3. var sagatavot IT struktūrvienības budžetu un kontrolēt tā izpildi;

71.2. II līmenis (piemēram, IKT speciālists, IT nodaļas vadītājs):

71.2.1. vada lielas vai ļoti lielas IT struktūrvienības darbu vai funkciju, kas var sastāvēt no vairākām apakšfunkcijām;

71.2.2. izstrādā un ievieš IT stratēģiju institūcijā;

71.2.3. veido un uztur attiecības ar sadarbības partneriem;

71.2.4. vada IT personālu;

71.2.5. pārrauga funkcijas darba procesu attīstību;

71.2.6. var izstrādāt struktūrvienības budžeta projektu, var piedalīties stratēģiskajā plānošanā;

71.3. III līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktors):

71.3.1. vada informācijas sistēmas izstrādi ļoti lielas institūcijas un (vai) ārpusiestādes lietotājiem;

71.3.2. vada vairāku struktūrvienību (grupas) darbu;

71.3.3. pārrauga struktūrvienības (jomas) budžeta projektu;

71.3.4. nodrošina nepieciešamās cilvēkresursu kompetences un tehnoloģiju pieejamību, lai atbalstītu IT funkcijas ilgtermiņa attīstību;

71.4. IV A līmenis (piemēram, vadītājs – informācijas sistēmu galvenais arhitekts, nodaļas vadītājs, departamenta direktors):

71.4.1. attīsta un vada IKT funkciju koplietošanas pakalpojumu plašam iestāžu un klientu lokam vai IKT kompetences centrā;

71.4.2. ievieš publiskās pārvaldes IKT stratēģiju un arhitektūru;

71.4.3. vada koplietošanas IKT infrastruktūras vai IKT kompetences centra darbības nodrošināšanu, uzraudzību un uzturēšanu koplietošanas IKT organizācijā;

71.4.4. analizē iespējas īstenot un attīstīt jaunus tehnoloģiskos risinājumus vairākās IKT jomās un īsteno atbilstošus attīstības projektus;

71.4.5. piedalās IKT koplietošanas organizācijas vai IKT kompetences centra budžeta izstrādē un kontrolē tā izpildi IKT jomā;

71.4.6. piedalās publiskās pārvaldes politikas plānošanas dokumentu valsts pārvaldes digitalizācijas un valsts IKT pārvaldības jomā izstrādē;

71.4.7. nodrošina IT drošības incidentu novēršanas uzdevumu izpildi;

71.4.8. vada kiberdrošības vai kiberaizsardzības jomu resorā;

71.5. IV B līmenis (piemēram, pārvaldes vadītājs, departamenta direktors):

71.5.1.  vada IKT funkciju īpaši lielā iestādē vai vairāku iestāžu IKT koplietošanas funkciju vai vada IT funkciju ļoti lielā un īpaši lielā iestādē;

71.5.2. analizē iespējas īstenot un attīstīt jaunus tehnoloģiskos risinājumus vairākās IT jomās un īsteno atbilstošus attīstības projektus;

71.5.3. veido struktūrvienības budžetu un kontrolē tā izpildi;

71.5.4. izstrādā IT stratēģiju un piedalās institūcijas stratēģijas izstrādē.

5.2.21.4. Informācijas sistēmu attīstītība – 21.4. apakšsaime

72. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina programmatūras izstrādi – izstrādā un programmē jaunas informācijas sistēmas, lietojumus, izstrādā dizainu, veic izmaiņas tajos. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

72.1. I līmenis (piemēram, programmētājs, sistēmanalītiķis, informācijas sistēminženieris):

72.1.1. raksta programmatūras kodu, atkļūdo programmatūras kodu un testē programmatūru;

72.1.2. izstrādā programmu tehniskās specifikācijas;

72.1.3. palīdz diagnosticēt un atrisināt programmas problēmas izstrādes gaitā;

72.1.4. piedalās sarežģītos tehniskos projektos;

72.2. II līmenis (piemēram, vecākais programmētājs, vecākais sistēmanalītiķis, datubāzes programmētājs, vadošais datubāzes programmētājs):

72.2.1. veic informācijas sistēmu analīzi atbilstoši projekta mērķiem, analizē datorsistēmu lietotāju vai pasūtītāju vajadzības, piedalās projekta specifikāciju sagatavošanā;

72.2.2. plāno un izstrādā programmēšanas uzdevumus atbilstoši konkrētajam projektam;

72.2.3. novērtē projekta īstenošanai nepieciešamo laiku un cilvēku resursus;

72.2.4. veic programmatūras projektēšanas un izstrādes darbus;

72.3. III līmenis (piemēram, sistēmu arhitekts – analītiķis, galvenais sistēmanalītiķis, lietojumprogrammu izstrādātājs, vadītājs):

72.3.1. veic institūcijas darbības procesu sistēmanalīzi;

72.3.2. kopā ar pasūtītāju sagatavo sistēmu prasību specifikāciju;

72.3.3. konsultē institūcijas vadību par IT stratēģijas izveidi un ieviešanu;

72.3.4. vada programmatūras izstrādes projektus, koordinē citu darbinieku darbu;

72.4. IV līmenis (piemēram, biznesa procesu analītiķis, IKT pārvaldības procesu vadītājs):

72.4.1. analizē institūcijas un ārējo klientu biznesa procesus, lai tos attīstītu, izmantojot jaunus IT risinājumus;

72.4.2. novērtē esošo sistēmu funkcionalitāti;

72.4.3. piedalās sarežģītāku sistēmu arhitektūras veidošanā institūcijā un ārpus tās;

72.4.4. izstrādā jaunas IT sistēmas institūcijā un ārpus tās vai veic esošo sistēmu pārbūvi;

72.4.5. novērtē nepieciešamos resursus un vajadzību pēc tiem;

72.4.6. konsultē vadību jautājumos par IT izstrādi, lietošanu un uzturēšanu.

5.2.21.5. Sistēmu administrēšana un uzturēšana – 21.5. apakšsaime

73. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji administrē un uztur informācijas sistēmas un programmatūru. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

73.1. I līmenis (piemēram, datortehniķis, jaunākais datorsistēmu un datortīklu administrators, jaunākais informācijas sistēmu administrators):

73.1.1. patstāvīgi instalē un uztur datorsistēmas, operētājsistēmas un programmatūru līdz 100 lietotājiem;

73.1.2. veic sistēmu diagnostikas testus; diagnosticē un risina sarežģītas problēmas sistēmā;

73.1.3. integrē dažādas sistēmas un risina ar savietojamību saistītās problēmas;

73.1.4. atbild par datu drošību un pieejamību pārraudzībā nodotajos serveros;

73.1.5. plāno un koordinē sistēmu darbību, analizē nepieciešamos uzlabojumus, novērtē iespējamos risinājumus un iesniedz ieteikumus vadībai;

73.1.6. konsultē lietotājus vienkāršos jautājumos par komunikācijas sistēmām un datorprogrammu lietošanu;

73.1.7. var atbildēt par īstermiņa projektiem, kas saistīti ar sistēmu instalēšanu, uzlabošanu vai uzturēšanu;

73.2. II līmenis (piemēram, datubāzu inženieris, datorsistēmu un datortīklu administrators, informācijas sistēmu administrators) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

73.2.1. patstāvīgi instalē un uztur datorsistēmas, operētājsistēmas un programmatūru paketes  101–250 lietotājiem;

73.2.2. strādā ar sarežģītām programmatūras konfigurācijām;

73.3. III līmenis (piemēram, vecākais IT administrators, IT pakalpojumu pārvaldības procesu konsultants, vecākais datorsistēmu un datortīklu administrators):

73.3.1. patstāvīgi instalē un uztur datorsistēmas, operētājsistēmas un lietojumu (programmatūras) paketes 251–500 lietotājiem;

73.3.2. vada sistēmu diagnostikas testus;

73.3.3. risina sarežģītas (nestandarta) datorsistēmu problēmas, analizē to cēloņus un iesaka atbilstošus uzlabojumus;

73.3.4. konsultē lietotājus, iesaka IT risinājumus institūcijas pamatdarbības procesu pilnveidošanai;

73.3.5. plāno sistēmu attīstību;

73.3.6. konsultē un sniedz praktisku palīdzību liela apjoma sistēmu attīstības projektu plānošanā un ieviešanā;

73.3.7. var piedalīties sarunās ar piegādātājiem un sekot piegādes līgumu izpildei;

73.3.8. var koordinēt zemāka līmeņa speciālistu darbu;

73.4. IV līmenis (piemēram, vadošais informācijas sistēmu uzturētājs, daļas vadītājs):

73.4.1. vada vairākas sarežģītas datorsistēmas, operētājsistēmas un programmatūru 501–1000 lietotājiem, iekļaujot regulārus sistēmu testus;

73.4.2. vada citu speciālistu darbu;

73.4.3. piedāvā risinājumus tehnikas (programmatūras) savienojamības problēmām un vada to ieviešanu;

73.4.4. vada liela apjoma projektus, kas saistīti ar sistēmu attīstību un optimizāciju;

73.4.5. piedalās sarunās ar piegādātājiem, kontrolē piegādes līgumu izpildi;

73.4.6. var nodrošināt tehnisko atbalstu kriminālprocesuālo darbību veikšanai un konsultēt par informācijas jautājumiem, veikt datorsistēmu un mobilo ierīču apskati, tai skaitā veikt informācijas meklēšanu un identificēšanu digitālajos datu nesējos, lai saglabātu un nostiprinātu pierādījumus;

73.5. V līmenis (piemēram, IT pakalpojumu vadītājs, nodaļas vadītājs):

73.5.1. veic īpaši lielas (lietotāju skaits vairāk par 1000 vai vairāku iestāžu kopīgas (nozares) IT infrastruktūras) IT infrastruktūras administrēšanu, uzturēšanu un attīstīšanu;

73.5.2. nodrošina kopīgas iestāžu (resora, nozares) IT infrastruktūras vai IT infrastruktūras sistēmu administrēšanu;

73.5.3. nodrošina nozares datu centra (centru) infrastruktūras darbību vai organizē to uzraudzību;

73.5.4. veic liela apjoma IT infrastruktūras sistēmu vai to sastāvdaļu attīstības plānošanu un ieviešanu;

73.5.5. piedalās sarunās ar piegādātājiem, kontrolē piegādes līgumu izpildi.

5.2.21.6. Lietotāju atbalsts – 21.6. apakšsaime

74. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji sniedz atbalstu programmatūras vai datu lietotājiem. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

74.1. I līmenis (piemēram, datoroperators):

74.1.1. reģistrē lietotāju problēmas, kā arī risina vienkāršās problēmas un pārējās pāradresē attiecīgajiem atbildīgajiem;

74.1.2. veic vienkāršu datu apstrādi;

74.1.3. strādā ar datubāzēm un pēc pieprasījuma sniedz izziņas;

74.1.4. nodrošina lietotājiem informāciju par izmaiņām sistēmā;

74.2. II līmenis (piemēram, datubāzu (datorsistēmu) tehniķis, informācijas sistēmu atbalsta speciālists):

74.2.1. risina tehniskas problēmas, kas ir saistītas ar programmatūru;

74.2.2. sniedz atbildes uz sarežģītiem lietotāju jautājumiem;

74.2.3. vāc un sistematizē informāciju par sistēmas funkcionālo un tehnisko darbību;

74.2.4. veic vienkāršas programmatūras konfigurācijas izmaiņas;

74.2.5. veido pārskatus par tehniskajām kļūdām un piedāvā risinājumus;

74.2.6. var apmācīt lietotājus;

74.2.7. var piešķirt un atņemt piekļuves tiesības;

74.2.8. var piedalīties programmatūras testēšanā, analīzē un ieviešanā;

74.3. III līmenis (piemēram, informācijas vadības speciālists, lietotāju atbalsta speciālists, vecākais konsultants):

74.3.1. vada lietotāju atbalsta funkciju;

74.3.2. nodrošina drošības pasākumu veikšanu un pastāvīgu programmatūras izmantošanas un datu glabāšanas uzraudzību;

74.3.3. vada klientu atbalsta procesu kvalitāti tā, lai lietotāju problēmas tiktu atrisinātas saskaņā ar standartiem;

74.3.4. koordinē informācijas apmaiņu starp citām atbalsta vienībām, starp lietotājiem un izstrādes vienībām;

74.3.5. apmāca un attīsta atbalsta personālu.

5.2.21.7. Informācijas drošība – 21.7. apakšsaime

75. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina informācijas sistēmu drošību. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

75.1. I līmenis (piemēram, referents, vecākais referents):

75.1.1. veic ar informācijas sistēmu drošību saistītos pienākumus institūcijā;

75.1.2. uztur informācijas sistēmu reģistru;

75.1.3. veic informācijas sistēmu drošības risku analīzi un kontrolē drošības riskus mazinošo pasākumu ieviešanu;

75.1.4. piedalās ar informācijas sistēmu drošību saistīto normatīvo aktu izstrādē;

75.1.5. uztur informācijas sistēmu nepārtrauktās darbības plānu;

75.1.6. veic ar informācijas sistēmu drošību saistītās mācības;

75.2. II līmenis (piemēram, informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks, vecākais drošības speciālists):

75.2.1. veic un uzrauga ar informācijas sistēmu drošību saistītos pasākumus institūcijā;

75.2.2. izstrādā un ievieš ar informācijas sistēmu drošību saistītos normatīvos aktus institūcijā;

75.2.3. izstrādā institūcijas informācijas sistēmas drošības politiku;

75.2.4. pārrauga informācijas sistēmas drošības politikas prasību iekļaušanu institūcijas iekšējos procesos un ārpakalpojumu sniedzēju sniegtajos pakalpojumos;

75.2.5. klasificē informācijas sistēmas;

75.2.6. analizē auditācijas pierakstus;

75.2.7. uzbrukumu novēršanai pielieto tehnoloģiskās kontroles, lai nodrošinātu institūcijas drošību;

75.2.8. seko līdzi jaunumiem informācijas sistēmu drošības jomā, izvērtē to iespējamo ietekmi uz institūcijas darbību un sniedz priekšlikumus drošības uzlabošanai;

75.2.9. izglīto amatpersonas (darbiniekus) informācijas sistēmu drošības jomā;

75.2.10. vada un piedalās ar informācijas sistēmu drošību saistītajos projektos;

75.2.11. var koordinēt iepriekšējā līmeņa speciālistu darbu;

75.2.12. var aizvietot struktūrvienības vadītāju;

75.3. III līmenis (piemēram, vecākais eksperts (informācijas sistēmu drošības pārzinis), informācijas sistēmu drošības pārvaldnieks, informācijas drošības vadītājs):

75.3.1. izstrādā informācijas drošības pārvaldības sistēmas arhitektūru, nosaka atbildīgo personu lomas un pienākumus;

75.3.2. nodrošina drošības pārvaldības sistēmas atbilstību IKT nozares normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

75.3.3. veic valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldības funkciju;

75.3.4. izstrādā un ievieš ar informācijas sistēmu drošību saistītos normatīvos aktus institūcijā;

75.3.5. izstrādā informācijas sistēmu drošības risku analīzes metodiku un koordinē informācijas drošības risku pārvaldības procesu;

75.3.6. izstrādā un ievieš informācijas sistēmu drošības incidentu pārvaldības procesu un koordinē incidentu izmeklēšanu;

75.3.7. organizē ar informācijas sistēmu drošību saistītās mācības;

75.3.8. vada un konsultē darbiniekus, kuri iesaistīti drošības pārvaldībā;

75.3.9. var vadīt struktūrvienību (grupu);

75.3.10. sniedz atbalstu IT drošības incidenta novēršanā vai koordinē tā novēršanu;

75.3.11. uzrauga Informācijas tehnoloģiju drošības likumā noteikto pienākumu izpildi.

5.2.21.8. IT produktu izstrādes un attīstības vadība – 21.8. apkakšsaime

76. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji ir atbildīgi par tādu IT produktu stratēģisko un taktisko plānošanu un realizācijas vadību, kas atbilst vismaz valsts informācijas sistēmas līmenim. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

76.1. I līmenis (piemēram, produkta vadītājs, tehniskais produkta vadītājs):

76.1.1. piedalās produkta stratēģijas izstrādē;

76.1.2. izstrādā vai piedalās produkta ceļa kartes izstrādes procesā, apraksta sistēmas prasības, nepieciešamās funkcijas un iezīmes;

76.1.3. sadarbojas ar vecāko produktu vadītāju, izstrādes vadītāju un izstrādes komandu;

76.1.4. plāno un vada produkta ieviešanas procesu;

76.1.5. nepieciešams starptautiski atzīts sertifikāts sistēmu analīzē;

76.2. II līmenis (piemēram, vecākais produkta vadītājs, tehniskais produkta vadītājs):

76.2.1. izstrādā produkta stratēģiju un piedalās produkta grupas stratēģijas izstrādē;

76.2.2. izstrādā produkta ceļa karti, apraksta sistēmas tehniskās un funkcionālās prasības;

76.2.3. piedalās produkta izstrādes un uzturēšanas daudzgadu budžeta izstrādē, uzrauga un nodrošina produkta rezultatīvo rādītāju sasniegšanu;

76.2.4. sadarbojas ar produkta portfeļa vadītāju, izstrādes vadītāju un produkta izstrādes komandu, nodrošina produkta veiktspēju, lietojamību un pieejamību;

76.2.5. atbild par produkta procesu prasību un specifikāciju pārvaldību, noteikšanu un ieviešanu;

76.2.6. plāno un vada produkta ieviešanas procesu;

76.2.7. nepieciešams starptautiski atzīts sertifikāts sistēmu analīzē;

76.3. III līmenis (piemēram, produkta portfeļa vadītājs, tehniskais produkta vadītājs):

76.3.1. izstrādā un vada vairāku produktu stratēģiju, atbild par kopējā risinājuma procesa izpildi (gan pārvaldības, gan tehnisko procesu pusi);

76.3.2. izstrādā un kontrolē produkta izstrādes un uzturēšanas daudzgadu budžetu, uzrauga un nodrošina produktu horizontālo rezultatīvo rādītāju un mērķu sasniegšanu;

76.3.3. nosaka un kontrolē prasības produkta ceļa kartes izstrādei, sistēmas prasības, nepieciešamās funkcijas un iezīmes;

76.3.4. sadarbojas ar citu organizāciju izstrādes vadītājiem un (vai) produkta izstrādes komandām, lai vienotos par saistīto produktu portfeļu pārvaldību;

76.3.5. nosaka organizācijas standartus biznesa prasību definēšanā, to pārvaldību un izpildi, nodrošina produktu izstrādes līmeņa harmonizēšanu organizācijas procesos;

76.3.6. nepieciešams starptautiski atzīts sertifikāts sistēmu analīzē vai projektu vadībā.

5.2.21.9. Programmatūras risinājumu izstrāde un uzturēšana (IT DevOps) – 21.9. apakšsaime

77. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina sadarbību starp programmatūras izstrādes un uzturēšanas komandām programmatūras izstrādes, testēšanas un ieviešanas jautājumos. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

77.1. I līmenis (piemēram, jaunākais DevOps speciālists, jaunākais DevOps inženieris):

77.1.1. strādā pie mazākiem salīdzinoši sarežģītiem uzdevumiem, lai atbalstītu projektu, var piedalīties projekta plānošanas procesos;

77.1.2. ievēro standartus un procedūras;

77.1.3. izprot DevOps pamatprincipus, automatizācijā un testēšanā izmanto modernu standartu pieeju;

77.1.4. apzinās sistēmu integrācijas procesus un izaicinājumus, kas saistīti ar starpsistēmu saskarņu veidošanu un testēšanu;

77.1.5. var veikt standarta infrastruktūras (sistēmas) uzturēšanas uzdevumus, var palīdzēt novērst kļūdas, sekojot procedūrām;

77.1.6. var izstrādāt, programmēt, testēt, labot un dokumentēt vienkāršas programmas vai skriptus;

77.1.7. strādā vecāko DevOps inženieru uzraudzībā;

77.2. II līmenis (piemēram, DevOps speciālists, DevOps inženieris):

77.2.1. strādā pie vidējas līdz augstas sarežģītības uzdevumiem kā projekta komandas dalībnieks vai patstāvīgi nelielu projektu ietvaros, piedalās projektu plānošanas procesos;

77.2.2. veido un dalās ar izstrādes aplēsēm un operacionālām prasībām, lai nodrošinātu precīzu plānošanu ar atbilstošiem termiņiem, identificē un atrisina problēmas, kas kavē risinājuma izvietošanu;

77.2.3. izprot DevOps pamatprincipus, automatizācijā un testēšanā izmanto modernu standartu pieeju;

77.2.4. veido automatizētus izvietošanas risinājumus, izmantojot konfigurācijas pārvaldību;

77.2.5. koordinē sadarbību starp struktūrvienībām, lai pārvērstu produkta problēmas tehniskos dizainos, testu piemēros, testu scenārijos un skriptos;

77.2.6. var veidot un testēt vienkāršas saskarnes starp sistēmām vai strādāt pie sarežģītākas integrācijas komandas ietvaros;

77.2.7. var izstrādāt, programmēt, testēt un dokumentēt vidējas līdz augstas sarežģītības programmas vai skriptus, sekojot prasībām;

77.2.8. var apmācīt un dot padomus zemāka līmeņa speciālistiem;

77.3. III līmenis (piemēram, vecākais DevOps inženieris, vadošais DevOps inženieris):

77.3.1. strādā pie sarežģītiem vai kritiskiem uzdevumiem vairāku projektu atbalstam, vada projektu plānošanas procesus, var vadīt automatizācijas projektus;

77.3.2. sniedz atbalstu piegādes komandām un risina sarežģītas problēmas;

77.3.3. pārveido tehniskās prasības par efektīvu DevOps rīku ķēdi, strādā pie izstrādes un ieviešanas procesiem un integrācijas, lai paātrinātu produktu piegādes ciklu;

77.3.4. pārbauda atbilstību standartiem, metodēm un procedūrām, palīdz novērtēt un noteikt prasības izmaiņu ieviešanai;

77.3.5. veido un ievieš risinājumus, kas saistīti ar automatizāciju programmatūras izstrādes, integrācijas, ieviešanas procesiem mākonī un citās vidēs;

77.3.6. sniedz ieteikumus par DevOps darba metodēm, pēta jaunas DevOps darba metodes;

77.4. IV līmenis (piemēram, DevOps vadītājs, DevOps grupas vadītājs):

77.4.1. vada sarežģītus projektus, kuros nepieciešama ekspertīze vairākās jomās;

77.4.2. vada DevOps komandu vai struktūrvienību;

77.4.3. veido un nodrošina procesu, procedūru un rīku ieviešanu un ievērošanu, lai nodrošinātu nepārtrauktu integrāciju un piegādi;

77.4.4. palīdz definēt piegādes stratēģijas un sadarboties izstrādes un operāciju komandām, lai nodrošinātu veiksmīgus digitālos risinājumus un paātrinātu produktu piegādes ciklu;

77.4.5. izveido un nodrošina pareizu tehnoloģiju un rīku izmantošanu, lai nodrošinātu nepārtrauktu integrāciju un izvietošanu;

77.4.6. atbild par nepārtrauktu izstrādes un testēšanas procesu uzlabošanu;

77.4.7. ir praktiska pieredze un dziļa izpratne par programmatūras izstrādes dzīves cikliem ar uzsvaru uz programmatūras izlaišanas inženierijas funkcijām.

5.2.22. Inovācija un dizains – 22. saime

78. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji vada inovāciju un (vai) politikas dizainu un eksperimentēšanu valsts pārvaldē. Saimē ir šādi līmeņi:

78.1. I līmenis (piemēram, dizainers):

78.1.1. analizē politikas, identificē trūkumus un nosaka to pamatcēloņus;

78.1.2. pēta politiku lietotāju vajadzības un apzina veidus, kā veidot politiku tā, lai tiktu apmierinātas lietotāju vajadzības;

78.1.3. apzina iespējas uzlabot politikas un palielināt to efektivitāti;

78.1.4. veido, testē un uzlabo politikas prototipus;

78.1.5. pielieto dažādas inovācijas, dizaina un eksperimentēšanas metodes un pieejas darba procesā (piemēram, projektu vadība, dizaina domāšana, AGILE);

78.1.6. var izstrādāt jaunus starpinstitūciju politiku modeļus un standartus;

78.2. II līmenis (piemēram, vecākais vai vadošais dizainers) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

78.2.1. veido dizaina modeļus un atbilstoši vajadzībai izraugās piemērotāko modeli;

78.2.2. vada dizaina grupas, komandas, darbnīcas vai sprintus;

78.2.3. darbojas kā procesa virzītājs (fasilitators) politikas izstrādes vai pilnveides aktivitātēs;

78.2.4. var izstrādāt, ieviest un uzturēt inovācijas, dizaina un (vai) eksperimentēšanas metodoloģiju un rīkus;

78.2.5. var vadīt inovācijas, dizaina un (vai) eksperimentēšanas procesu institūcijā, tai skaitā institūcijas inovācijas vīzijas un stratēģijas izstrādi un aktualizāciju;

78.3. III līmenis (piemēram, inovācijas līderis, inovācijas attīstības vadītājs, konsultants):

78.3.1. vada inovācijas, dizaina un (vai) eksperimentēšanas procesu institūcijā, tai skaitā institūcijas inovācijas vīzijas un stratēģijas izstrādi un aktualizāciju;

78.3.2. izstrādā, ievieš un uztur inovācijas, dizaina un (vai) eksperimentēšanas metodoloģiju un rīkus;

78.3.3. vada ieinteresēto pušu sadarbību un iesaisti inovācijas, dizaina un eksperimentēšanas jautājumos;

78.3.4. vada un izvērtē institūcijas inovācijas, dizaina un (vai) eksperimentēšanas iniciatīvas un projektus;

78.3.5. konsultē vadību un (vai) citas institūcijas inovācijas, dizaina un (vai) eksperimentēšanas jautājumos;

78.3.6. iesaistās kopējā Latvijas inovācijas, dizaina un eksperimentēšanas ekosistēmas stiprināšanā un attīstīšanā;

78.3.7. var vadīt struktūrvienību vai inovācijas komandas darbu;

78.3.8. var veidot un vadīt starpinstitūciju darba grupas (komandas) starpinstitūciju politiku attīstībai.

5.2.23. Inženiertehniskie darbi – 23. saime

79. Šajā saimē ietilpst amati, kuru pienākumi saistīti ar inženiertehniskajiem darbiem – inženiertehnisko problēmu risināšanu, atbilstošas informācijas un datu vākšanu, tehnisko izpēti un analīzi, projektēšanu un darbu plānošanu, tehnisko uzraudzību un kontroli. Saimē ir šādi līmeņi:

79.1. I līmenis (piemēram, inženieris, mehāniķis):

79.1.1. veic noteiktus pienākumus saskaņā ar projektu (uzdevumu), izmantojot inženiertehniskās metodes;

79.1.2. apkopo, analizē un sagatavo projektam (uzdevuma izpildei) nepieciešamo informāciju;

79.2. II līmenis (piemēram, būvju kadastrālās uzmērīšanas speciālists, kartogrāfijas inženieris, tehniskais inspektors, fotogrammetrists, iekārtu ekspluatācijas inženieris):

79.2.1. atbilstoši uzdevumam risina standarta inženiertehniskās problēmas;

79.2.2. izstrādā inženiertehnisko dokumentāciju, apstrādā datus, uztur un kārto datubāzes;

79.2.3. konsultē klientus attiecīgajā darbības jomā;

79.3. III līmenis (piemēram, enerģētikas inženieris, meistars, tehniķis speciālists):

79.3.1. risina nestandarta inženiertehniskās problēmas;

79.3.2. vada inženiertehniskos darbus un nodrošina to profesionālu izpildi;

79.3.3. apkopo, analizē un izstrādā inženiertehnisko dokumentāciju, uztur un kārto datubāzes;

79.3.4. konsultē klientus attiecīgajā darbības jomā;

79.3.5. nepieciešama pastāvīga resertifikācija;

79.4. IV līmenis (piemēram, vecākais kartogrāfijas inženieris, vecākais ģeodēzijas inženieris, vecākais fotogrammetrijas inženieris):

79.4.1. vada tipveida projektus;

79.4.2. vada inženiertehniskos darbus un nodrošina to kvalitatīvu izpildi noteiktajā laikā;

79.4.3. var koordinēt jaunāko inženieru vai tehniķu darbu;

79.4.4. nepieciešama augstākā tehniskā izglītība un atbilstošs sertifikāts;

79.5. V līmenis (piemēram, būvinspektors, ēku ekspluatācijas inženieris, vecākais eksperts inženieris telekomunikāciju jomā, vadītājs):

79.5.1. risina nestandarta inženiertehniskās problēmas;

79.5.2. novērtē, izvēlas un ievieš piemērotas inženiertehniskās metodes;

79.5.3. vada un uzņemas tehnisko atbildību par sarežģītiem un (vai) lieliem projektiem;

79.5.4. var vadīt struktūrvienības vai darba grupas darbu projekta (inženiertehniskā uzdevuma) ietvaros;

79.6. VI līmenis (piemēram, vadītājs):

79.6.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu vai var koordinēt vairāku struktūrvienību darbu;

79.6.2. analizē jaunu projektu ieviešanas un attīstīšanas iespējas;

79.6.3. ierosina un pamato jaunu tehnoloģiju ieviešanas nepieciešamību;

79.6.4. var veidot struktūrvienības budžetu un kontrolēt tā izpildi;

79.7. VII līmenis (piemēram, būveksperts, vadītājs):

79.7.1. vada īpaši lielas iestādes un tās padotības iestāžu būvniecības renovācijas un rekonstrukcijas darbus;

79.7.2. veic jaunu ēku projektēšanu, kontrolē būvprojektu un būvnormatīvu ievērošanu;

79.7.3. vada specifiskus projektus;

79.7.4. risina inženiertehniskās problēmas, izstrādā sarežģītus plānus, ievieš jaunas iekārtas (materiālus);

79.7.5. veic ēku, būvju inženiertehnisko komunikāciju apsekošanu, nosaka to tehnisko stāvokli, sagatavo tehniskos atzinumus, defektu aktus un tāmes;

79.7.6. vada un pārrauga citu speciālistu darbu.

5.2.24. Juridiskā analīze un pakalpojumi – 24. saime

80. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi, Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Ministru prezidenta, Valsts sekretāru sanāksmē vai pašvaldības domes doto uzdevumu izpildi un izpildes kontroli, kā arī juridisko pakalpojumu sniegšanu. Saimē ir šādi līmeņi:

80.1. I līmenis (piemēram, jurista palīgs):

80.1.1. sniedz juridiskos pakalpojumus atsevišķās institūcijas darbības jomās;

80.1.2. izskata un sagatavo vienkāršus viena veida dokumentus;

80.1.3. izvērtē institūcijas vai citu institūciju speciālistu sagatavoto dokumentu kvalitāti no juridiskā viedokļa un to atbilstību tiesību aktos noteiktajiem uzdevumiem un amatpersonu lēmumiem;

80.1.4. veic specifiskus uzdevumus, ņemot vērā augstāka līmeņa speciālista vai vadītāja norādījumus;

80.2. II līmenis (piemēram, juriskonsults, jurists):

80.2.1. sniedz juridiskos pakalpojumus vairākās institūcijas darbības jomās;

80.2.2. izskata, sagatavo un vizē dažāda veida juridiskos dokumentus;

80.2.3. gatavo atbildes uz citu institūciju vēstulēm un privātpersonu iesniegumiem;

80.2.4. var pārstāvēt institūciju tiesā;

80.2.5. konsultē citas struktūrvienības juridiskajos jautājumos;

80.2.6. var koordinēt un kontrolēt citu iestāžu darbību, kas saistīta ar likumos, Saeimas lēmumos un Valsts prezidenta rīkojumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru kabineta un Ministru prezidenta doto uzdevumu izpildi, kā arī Valsts sekretāru sanāksmē doto uzdevumu izpildi;

80.2.7. var aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju un vadīt jaunāko juristu darbu;

80.3. III līmenis (piemēram, galvenais jurists, vecākais juriskonsults, nodaļas vadītājs):

80.3.1. veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi vienā vai vairākās tiesību vai politikas jomās;

80.3.2. juridiski noformē tiesību aktu vai attīstības plānošanas dokumentu projektus un sagatavo tos iesniegšanai Ministru kabinetā;

80.3.3. sniedz atzinumus par citu iestāžu izstrādātajiem tiesību aktiem vai plānošanas dokumentiem;

80.3.4. gatavo atbildes uz citu institūciju vēstulēm un privātpersonu iesniegumiem;

80.3.5. piedalās citu iestāžu darbības koordinēšanā un konsultēšanā juridiskajos jautājumos ministrijas resora vai pašvaldības ietvaros;

80.3.6. koordinē iepriekšējā līmeņa speciālistu darbu vai aizvieto struktūrvienības vadītāju;

80.3.7. konsultē institūcijas vadību un (vai) politiskās amatpersonas juridiskajos jautājumos;

80.3.8. var piedalīties ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvību tiesvedības procesos saistīto jautājumu izskatīšanā;

80.3.9. var pārstāvēt institūciju tiesā;

80.3.10. var vadīt juridisko struktūrvienību institūcijā;

80.4. IV līmenis (piemēram, juridiskās nodaļas vadītājs):

80.4.1. vada mazas vai vidējas juridiskās struktūrvienības (grupas) darbu;

80.4.2. vada un izvērtē ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvību tiesvedības procesos saistītos jautājumus;

80.4.3. izstrādā tiesvedības stratēģiju un koordinē priekšlikumu sagatavošanu;

80.4.4. konsultē institūcijas vadību un politiskās amatpersonas juridiskajos jautājumos;

80.4.5. pārstāv institūciju tiesā;

80.4.6. aizvieto struktūrvienības vadītāju, kas veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi vairākās nozarēs;

80.5. V A līmenis (piemēram, juridiskās nodaļas vadītājs, departamenta direktors, pārvaldes direktors):

80.5.1. vada ministrijā struktūrvienību, kas veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi vairākās nozarēs, vai lielas vai ļoti lielas juridiskās struktūrvienības darbu vai koordinē vairāku juridisko struktūrvienību darbu;

80.5.2. pārstāv institūciju tiesā;

80.5.3. sniedz juridiska rakstura konsultācijas valdības locekļiem vai pašvaldības priekšsēdētājam;

80.5.4. piedalās atsevišķu ar valsts interešu pārstāvību starptautiskajos tiesvedības procesos saistītu jautājumu izvērtēšanā un valsts interešu pozīcijas sagatavošanā;

80.5.5. kontrolē citu iestāžu darbību, kas saistīta ar likumos, Saeimas lēmumos un Valsts prezidenta rīkojumos Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi, Ministru kabineta un Ministru prezidenta doto uzdevumu izpildi, kā arī Valsts sekretāru sanāksmē doto uzdevumu izpildi;

80.6. V B līmenis (piemēram, departamenta vadītāja vietnieks, jurists):

80.6.1. veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko ekspertīzi, izvērtē ar valsts interešu pārstāvību starptautiskajos tiesvedības procesos saistītos jautājumus un sagatavo valsts interešu pozīciju attiecīgajā lietā;

80.6.2. sagatavo Ministru prezidentam priekšlikumus par projekta virzību Ministru kabinetā;

80.6.3. koordinē likumos, Saeimas lēmumos, Valsts prezidenta rīkojumos Ministru kabinetam, kā arī Ministru kabineta un Ministru prezidenta tiesību aktos, rezolūcijās un Valsts sekretāru sanāksmē doto uzdevumu izpildi;

80.7. VI A līmenis (piemēram, direktora vietnieks juridiskajos jautājumos, departamenta direktors):

80.7.1. vada juridiskās struktūrvienības darbu Valsts kancelejā vai pārstāv valsts intereses starptautiskajos tiesvedības procesos;

80.7.2. organizē juridisko darbu valsts pārvaldē;

80.7.3. sekmē tiesiskuma principu ievērošanu un attīstību valsts pārvaldes tiesību sistēmā;

80.7.4. vada tiesvedības stratēģijas izstrādi un priekšlikumu sagatavošanu, vada pārrunas starp lietā iesaistītajām pusēm;

80.7.5. uzrauga ar valsts interešu pārstāvību tiesvedības procesos saistītos jautājumus;

80.7.6. uzrauga valsts interešu pārstāvību vispārējās jurisdikcijas tiesu un šķīrējtiesu procesos;

80.8. VI B līmenis (departamenta direktors):

80.8.1. vada ļoti lielas juridiskās struktūrvienības darbu Tieslietu ministrijā;

80.8.2. nodrošina tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko analīzi pārresoru līmenī vairākās tiesību un politikas jomās;

80.8.3. vada tiesvedības stratēģijas izstrādi un priekšlikumu sagatavošanu;

80.8.4. pārstāv ministriju vai Ministru kabinetu Satversmes tiesā.

5.2.25. Klientu apkalpošana – 25. saime

81. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina klientu apkalpošanu, koordinē vai vada klientu apkalpošanas speciālistu darbu, izstrādā klientu apkalpošanas standartus, kā arī amati, kuru veicēji nodrošina informācijas sniegšanu no institūcijas reģistriem privātpersonām pēc pieprasījuma. Saimē ir šādi līmeņi:

81.1. I līmenis (piemēram, klientu un pacientu reģistrators, viesnīcas administrators):

81.1.1. veic vienkāršākos klientu apkalpošanas pienākumus;

81.1.2. atbild uz klientu zvaniem vai pieprasījumiem;

81.1.3. pieņem un reģistrē pieprasījumus;

81.1.4. sagatavo un izsniedz apskatei reģistrācijas lietas un citus dokumentus;

81.1.5. informē klientus;

81.2. II A līmenis (piemēram, koordinējošais eksperts, nodarbinātības organizators):

81.2.1. piedalās pasākumu īstenotāju izvēlē un pasākumu īstenošanā;

81.2.2. plāno finanšu līdzekļus un to izlietojumu, apstrādā pasākumu finanšu dokumentus;

81.2.3. kontrolē juridisko un fizisko personu normatīvo aktu un noslēgto līgumu atbilstību pasākumam (projektam) visā īstenošanas laikā;

81.2.4. veic pārbaudes pasākumu īstenošanas vietās;

81.2.5. noskaidro informāciju, kas pamato klienta tiesības saņemt pakalpojumu;

81.2.6. nosaka tiesības uz institūcijas sniegtajiem pakalpojumiem un izdod administratīvos aktus;

81.2.7. veic administratīvo aktu pārbaudi, specializējas vienā vai vairākos darbības virzienos;

81.3. II B līmenis (piemēram, karjeras konsultants):

81.3.1. konsultē klientus karjeras izvēles jomā;

81.3.2. nodrošina klientiem metodisku un psiholoģisku atbalstu darba meklēšanas procesā;

81.3.3. sniedz informāciju par darba tirgus tendencēm, vakancēm un izglītības iespējām;

81.3.4. piedalās personāla atlasē;

81.3.5. piedalās pasākumu organizēšanā un īstenošanā;

81.4. III līmenis (piemēram, klientu apkalpošanas speciālists, nodarbinātības organizators):

81.4.1. veic klientu apkalpošanas pienākumus;

81.4.2. izskaidro pakalpojumu atšķirības, piedāvā alternatīvas un palīdz klientiem pieņemt lēmumus;

81.4.3. izskata klientu sūdzības un rod risinājumus;

81.4.4. atbilstoši kompetencei konsultē fiziskas un juridiskas personas;

81.4.5. pieņem lēmumu par iesniedzamo dokumentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

81.4.6. sagatavo izziņas, reģistrācijas lietu un citu dokumentu kopijas un izrakstus;

81.4.7. pārbauda reģistros ierakstīto informāciju un novērš neprecizitātes;

81.5. IV līmenis (piemēram, pabalstu (pensiju) inspektors, konsultants) – veic III līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:

81.5.1. piedāvā pakalpojumus atbilstoši klienta vajadzībām un piemērotībai;

81.5.2. nosaka tiesības uz institūcijas sniegtajiem pakalpojumiem un izdod administratīvos aktus;

81.5.3. veic administratīvo aktu pārbaudi par klientiem no valsts budžeta izmaksājamiem līdzekļiem, specializējas vienā vai vairākos darbības virzienos;

81.5.4. veic klientiem izmaksājamo summu aprēķinus, aprēķinu pārbaudi, specializējas vienā vai vairākos darbības virzienos;

81.5.5. apkopo un analizē informāciju par problēmām, kas rodas normatīvo aktu izpildes gaitā, sagatavo ieteikumus normatīvo aktu un darba organizācijas izmaiņām;

81.5.6. izskata informācijas pieprasījumus un sagatavo atbildes;

81.5.7. sagatavo atbildes uz klientu sūdzībām;

81.5.8. konsultē un apmāca struktūrvienības speciālistus normatīvo aktu ieviešanā un īpaši sarežģītās lietās;

81.5.9. var vadīt pakalpojumu sniegšanas procesu;

81.6. V līmenis (piemēram, klientu apkalpošanas vecākais speciālists, konsultants):

81.6.1. veic vispārīgu normatīvo aktu analīzi, izvērtējot to piemērojamību institūcijas kompetences jomās;

81.6.2. izsaka priekšlikumus darba organizācijas uzlabošanai un klientu apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai;

81.6.3. konsultē fiziskas un juridiskas personas;

81.6.4. risina problēmas (arī nestandarta situācijās) un veic mediatora funkcijas konfliktos starp fiziskām un juridiskām personām;

81.6.5. izskata informācijas pieprasījumus un sagatavo atbildes;

81.6.6. izsniedz informāciju par institūcijas reģistros iekļautajiem subjektiem un juridiskajiem faktiem;

81.6.7. koordinē jaunāko klientu apkalpošanas speciālistu darbu;

81.6.8. var piedalīties klientu apkalpošanas standartu izstrādē;

81.7. VI līmenis (piemēram, nodaļas (filiāles) vadītājs):

81.7.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu vai klientu apkalpošanas funkciju iestādē;

81.7.2. nodrošina noteikto klientu apkalpošanas standartu ievērošanu;

81.7.3. sniedz priekšlikumus darba organizācijas uzlabošanai;

81.8. VII līmenis (piemēram, pamatdarbības struktūrvienības (filiāles) vadītājs):

81.8.1. vada vairākas klientu apkalpošanas struktūrvienības;

81.8.2. izstrādā klientu apkalpošanas stratēģiju;

81.8.3. veido budžetu un kontrolē tā izpildi.

5.2.26. Komunikācija – 26. saime

82. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina institūcijas komunikāciju atbilstoši mūsdienu tendencēm un tehnoloģiskajām iespējām – stratēģiski plānotu, proaktīvu, integrētu un dialogā ar mērķauditorijām balstītu. Saimē ir šādi līmeņi:

82.1. I līmenis (piemēram, komunikācijas speciālists):

82.1.1. publicē informāciju sociālo tīklu platformās;

82.1.2. sagatavo saturu un nosūta plašsaziņas līdzekļiem paredzētus informatīvos materiālus un paziņojumus;

82.1.3. apkopo informāciju no plašsaziņas līdzekļiem jautājumos, kas saistīti ar institūcijas darbības jomu, institūciju un tās amatpersonām;

82.1.4. organizē plašsaziņas līdzekļu pārstāvju akreditāciju, preses konferences un citus līdzīgus pasākumus;

82.1.5. sagatavo un ievieto informāciju institūcijas tīmekļvietnēs vai iekšējā informācijas kanālā;

82.2. II līmenis (piemēram, vecākais komunikācijas speciālists) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

82.2.1. nodrošina mediju attiecību plānošanu un īstenošanu, tai skaitā sagatavo informāciju, plāno intervijas, mediju pasākumus, kā arī veic medijos publicētās informācijas analīzi;

82.2.2. proaktīvi organizē komunikāciju ar sabiedrību, informējot, izglītojot un veicinot izpratni par institūcijas darbību;

82.2.3. piedalās komunikācijas pasākumu organizēšanā, piemēram, integrēto komunikācijas kampaņu, preses konferenču, institūcijas publicitātes pasākumu īstenošanā;

82.2.4. plāno un nodrošina satura izstrādi, publicēšanu un funkcionalitātes ieviešanu institūcijas tīmekļvietnē, veido tās informācijas arhitektūru,  kā arī analizē rezultātus par sasniegtās auditorijas apjomu, unikāliem apmeklētājiem, vietnē pavadīto laiku;

82.2.5. nodrošina komunikācijas plānošanu, veidošanu un īstenošanu institūcijas sociālo tīklu profilos, kā arī sasniegto rezultātu analīzi;

82.2.6. nodrošina audiovizuālo informācijas materiālu sagatavošanu – piemēram, fotografēšana, fotoapstrāde, filmēšana, videomontāža, maketēšana;

82.2.7. piedalās sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanā nozares politikas veidošanā;

82.2.8. nodrošina sabiedriskās domas aptauju un pētījumu organizēšanu;

82.3. III līmenis (piemēram, vecākais komunikācijas speciālists, vadītāja vietnieks, vadītājs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

82.3.1. izstrādā institūcijas un (vai) nozares komunikācijas politiku un stratēģiju un koordinē tās īstenošanu;

82.3.2. var sadarboties koordinēšanā ar padotības iestādēm, ja tādas ir, un ieinteresētajām pusēm;

82.3.3. iesaistās institūcijas un (vai) nozares komunikācijas stratēģijas un krīzes komunikācijas koordinācijā un īstenošanā, nodrošinot arī rezultātu izvērtējumu;

82.3.4. pārzina komunikācijas attīstības un labās prakses tendences, kā arī citu valstu pieredzi pilsoniskās sabiedrības attīstībā;

82.3.5. konsultē institūcijas vadību un amatpersonas (darbiniekus) komunikācijas jomā;

82.3.6. plāno, izstrādā un īsteno komunikācijas projektus, kampaņas un citus komunikācijas pasākumus par valsts pārvaldes prioritātēm un stratēģiskajiem projektiem;

82.3.7. var vadīt mazu struktūrvienību (grupu) vai aizvietot struktūrvienības vadītāju;

82.4. IV A līmenis (piemēram, struktūrvienības vadītājs):

82.4.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

82.4.2. izstrādā un vada institūcijas un (vai) nozares komunikācijas stratēģijas īstenošanu un tās sasniegto rezultātu izvērtēšanu;

82.4.3. nodrošina mediju un sociālo tīklu monitoringu par institūcijas un (vai) nozares pārziņā esošiem jautājumiem, atbild par komunikācijas risku izvērtēšanu un novēršanu nozarē vai institūcijā, arī informatīvajā telpā;

82.4.4. atbild par krīzes komunikācijas koordināciju institūcijā, nozarē;

82.4.5. atbild par visiem ar komunikāciju saistītajiem jautājumiem institūcijā;

82.4.6. sniedz priekšlikumus par komunikācijas budžeta, personāla, tehnoloģisko un citu resursu un inovāciju nepieciešamību un nodrošina struktūrvienības pārziņā esošo resursu administrēšanu un inovācijas;

82.4.7. konsultē institūcijas vadību un amatpersonas (darbiniekus) komunikācijas jomā;

82.4.8. vada komunikācijas pasākumu plānošanu, īstenošanu un rezultātu izvērtēšanu;

82.4.9. plāno un koordinē ministrijas, padotības iestāžu un (vai) valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību kopējo komunikāciju;

82.5. IV B līmenis (stratēģiskais komunikācijas partneris Valsts kancelejā):

82.5.1. nodrošina visas valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas koordinācijas plānošanu, īstenošanas uzraudzību, rezultātu analizēšanu;

82.5.2. darbojas kā stratēģiskais komunikācijas partneris par visiem ar komunikāciju saistītajiem jautājumiem un procesiem valsts pārvaldē;

82.5.3. atbalsta struktūrvienību vadītājus komunikācijas jautājumu vadībā, nodrošina komunikācijas stratēģijas un aktivitāšu īstenošanu (piemēram, vēstījumu formulēšana, mērķauditoriju noteikšana, informatīvās telpas analīze, iesaistīto pušu argumentu identificēšana);

82.5.4. ierosina un īsteno komunikācijas procesu uzlabojumus un jaunu metožu ieviešanu valsts pārvaldē;

82.5.5. atbalsta struktūrvienību vadītājus un iestādes vadītāju krīzes komunikācijas īstenošanā valsts pārvaldē.

5.2.27. Konsultēšana – 27. saime

83. Šajā saimē ietilpst Ministru kabineta locekļa un pašvaldības domes priekšsēdētāja, kā arī institucionāli un funkcionāli neatkarīgu iestāžu (autonomi publisko tiesību subjekti)  vadītāju konsultatīvās amatpersonas un citi amati, kuru veicēju pienākums ir sniegt konsultatīvu un administratīvu atbalstu Ministru kabineta loceklim vai pašvaldības domes priekšsēdētājam. Šajā saimē netiek klasificēti konsultatīvā atbalsta sniedzēji citiem institūciju vadītājiem. Saimē ir šādi līmeņi:

83.1. I līmenis (piemēram, ministra, pašvaldības domes priekšsēdētāja palīgs):

83.1.1. gatavo Ministru kabineta loceklim vai pašvaldības domes priekšsēdētājam nepieciešamos informatīvos materiālus;

83.1.2. nodrošina Ministru kabineta locekļa vai pašvaldības domes priekšsēdētāja informatīvo un administratīvo saikni ar iestādes struktūrvienībām un citām institūcijām;

83.1.3. koordinē Ministru kabineta locekļa vai pašvaldības domes priekšsēdētāja informācijas plūsmu;

83.1.4. seko Ministru kabineta locekļa vai pašvaldības domes priekšsēdētāja lēmumu un rīkojumu izpildei iestādes struktūrvienībās;

83.1.5. organizē Ministru kabineta locekļa vai pašvaldības domes priekšsēdētāja tikšanās, sarunas un darba apspriedes;

83.2. II līmenis (piemēram, ministra palīgs, lielas pašvaldības domes priekšsēdētāja palīgs):

83.2.1. sniedz padomus Ministru kabineta loceklim vai pašvaldības domes priekšsēdētājam par valsts politikas izstrādi un īstenošanu attiecīgajā nozarē vai konkrētā politikas jomā;

83.2.2. piedalās specializācijai atbilstošās sanāksmēs, semināros un konferencēs;

83.2.3. var piedalīties iestādes vai struktūrvienības vadības sanāksmēs, kā arī Ministru kabineta locekļa vai pašvaldības domes priekšsēdētāja uzdevumā organizēt atsevišķas sanāksmes;

83.3. III līmenis (piemēram, ministra padomnieks):

83.3.1. konsultē jautājumos, kur nepieciešama dziļa vairāku apakšnozares darbības jomu pārzināšana;

83.3.2. Ministru kabineta locekļa vai pašvaldības domes priekšsēdētāja uzdevumā pārstāv viņa viedokli citās institūcijās, darba grupās, konsultatīvajās padomēs un sanāksmēs;

83.3.3. ar vadītāja pilnvarojumu var paust Ministru kabineta locekļa vai pašvaldības domes priekšsēdētāja viedokli plašsaziņas līdzekļos;

83.3.4. var organizēt Ministru kabineta locekļa vai pašvaldības domes priekšsēdētāja biroja vai koordinēt I un II līmeņa konsultatīvo amatpersonu darbu;

83.4. IV līmenis (Ministra biroja vadītājs) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

83.4.1. plāno un koordinē Ministra biroja darbu;

83.4.2. apkopo un analizē nozares un apakšnozaru darbības jomu jautājumus;

83.4.3. nodrošina ministra darbībai nepieciešamo informāciju un administratīvo izpildi;

83.4.4. pārstāv ministra viedokli valsts iestādēs, darba grupās, konsultatīvajās padomēs.

83.5. V līmenis (Ministru prezidenta biroja vadītājs):

83.5.1. vada Ministru prezidenta biroja darbu, koordinē pārējo Ministru kabineta locekļu biroju sadarbību;

83.5.2. sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru nodrošina Rīcības plāna par Ministru kabineta iecerēto darbību izstrādi un koordināciju;

83.5.3. konsultē Ministru prezidentu politikas plānošanas un analīzes jautājumos;

83.5.4. izvērtē Ministru kabinetam un Ministru prezidentam iesniegto tiesību aktu projektu un citu priekšlikumu atbilstību valdības politikai;

83.5.5. Ministru prezidenta uzdevumā pārstāv Ministru prezidenta viedokli citās institūcijās, darba grupās, konsultatīvajās padomēs un sanāksmēs;

83.5.6. nodrošina Ministru prezidenta vizītēm un sarunām nepieciešamo informāciju.

5.2.28. Kontrole un uzraudzība – 28. saime

5.2.28.1. Iestāžu un amatpersonu kontrole – 28.1. apakšsaime

84. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji kontrolē to, kā valsts pārvaldes iestādēs tiek ievēroti to darbību reglamentējoši normatīvie akti, kā arī valsts amatpersonu pieņemto lēmumu tiesiskumu un lietderību. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

84.1. I līmenis (piemēram, vecākais speciālists, vecākais eksperts, vecākais inspektors):

84.1.1. izmeklē disciplinārlietas, gatavo atzinumus un lēmumu projektus, kā arī veic citas procesuālas darbības;

84.1.2. izskata sūdzības par amatpersonu darbu;

84.1.3. veic administratīvā pārkāpuma procesu;

84.1.4. veic iestādes sagatavoto lēmumu tiesiskuma papildpārbaudi;

84.1.5. pārstāv iestādi tiesībaizsardzības iestādēs;

84.1.6. konsultē fiziskās un juridiskās personas;

84.1.7. veic iestādē pieņemto lēmumu lietderības un tiesiskuma kontroli disciplinārlietās;

84.2. II līmenis (piemēram, vecākais speciālists, vecākais eksperts, vecākais inspektors) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

84.2.1. pārbauda personu sūdzību pamatotību;

84.2.2. uzrauga iestādei noteikto uzdevumu īstenošanu un sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem;

84.2.3. veic iekšējo risku analīzi un nosaka pasākumus iekšējo risku novēršanai vai mazināšanai;

84.2.4. organizē pēcpārbaudes iestādē un nodrošina pēcpārbaužu efektivitātes izvērtēšanu;

84.2.5. sniedz analītisku atbalstu iepriekšējo līmeņu speciālistiem;

84.2.6. izstrādā un aktualizē iekšējos normatīvos aktus un metodiskos materiālus;

84.2.7. var veikt iestādes iekšējo un ārējo auditu ieteikumu uzraudzību;

84.2.8. var aizvietot mazas kontroles struktūrvienības (grupas) vadītāju;

84.3. III līmenis (piemēram, vecākais speciālists, vecākais eksperts, vecākais inspektors) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

84.3.1. ar attiecīgu pilnvarojumu pārstāv iestādi tiesībaizsardzības iestādēs un tiesā;

84.3.2. organizē iestādē pieņemto lēmumu pēcpārbaudes un kontrolē iestādes amatpersonu lēmumus disciplinārlietās;

84.3.3. organizē slepenības un (vai) drošības režīma nodrošināšanu;

84.3.4. var koordinēt un pārraudzīt iepriekšējo līmeņu speciālistu darbu;

84.4.  IV līmenis (piemēram, galvenais eksperts, vadošais speciālists, vadošais eksperts, nodaļas vadītājs, daļas vadītājs):

84.4.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

84.4.2. sagatavo priekšlikumus par normatīvo aktu izpildes kontroles un uzraudzības uzlabošanu valsts pārvaldē;

84.4.3. organizē slepenības un (vai) drošības režīma nodrošināšanu;

84.5. V līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta vadītājs, departamenta vadītāja vietnieks) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī pārrauga vairāku kontroles struktūrvienību (grupu) darbu vai vienu struktūrvienību, kas veic vairākas funkcijas amatpersonu kontrolē.

5.2.28.2. Muita un muitas kontrole – 28.2. apakšsaime

85. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina muitas kontroles pasākumus uz Eiropas Savienības ārējās robežas un iekšzemes muitas kontroles punktos, kā arī muitas kontroles punktu uzraudzībā esošajās vietās, kā arī amati, kuru pildītāji kontrolē, kā tiek ievērotas normatīvo aktu prasības muitas jomā. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

85.1. I līmenis (piemēram, jaunākais muitas uzraugs):

85.1.1. palīdz muitošanas darbību piemērošanā;

85.1.2. aizpilda noteiktos dokumentu reģistrus;

85.1.3. sniedz atbalstu fiziskās kontroles nodrošināšanā;

85.2. II līmenis (piemēram, muitas uzraugs):

85.2.1. veic fiziskās kontroles pasākumus (piemēram, kravu vizuālo apskati, padziļināto pārbaudi, kravu un transportlīdzekļu svēršanu un skenēšanu, preču paraugu ņemšanu);

85.2.2. veic muitas dokumentu kontroli, pārbaudot to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

85.2.3. pārbauda preču ievešanas un izvešanas atļauju nosacījumu ievērošanu;

85.2.4. pieņem lēmumus muitas tarifu un normatīvajos aktos noteikto nodokļu aprēķina piemērošanai, lēmumus par preču izlaišanu attiecīgajā muitas procedūrā, izmantojot paredzētās informācijas sistēmas, un par fiziskās kontroles rezultātiem, izmantojot paredzētās informācijas sistēmas;

85.2.5. kontrolē muitošanas darbību, muitas procedūru izpildes nosacījumu ievērošanu;

85.2.6. piemēro muitošanas darbības;

85.2.7. veic pasažieru bagāžas kontroli, tai skaitā izmantojot rentgena iekārtas, un personu aplūkošanu;

85.3. III A līmenis (piemēram, vecākais muitas uzraugs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

85.3.1. pieņem lēmumus kravu nosūtīšanai uz padziļināto kontroli, novērtējot risku;

85.3.2. sniedz konsultācijas fiziskām un juridiskām personām muitas jautājumos;

85.3.3. veic administratīvā pārkāpuma procesu;

85.3.4. sadarbojas ar Latvijas Republikas iestādēm un ārvalstu muitas dienestiem preču muitošanas un robežšķērsošanas formalitāšu nodrošināšanai;

85.3.5. sadarbojas ar Latvijas Republikas tiesībaizsardzības iestādēm un ārvalstu muitas dienestiem muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanas un novēršanas jomā;

85.3.6. var koordinēt un organizēt fiziskās kontroles grupas darbu;

85.3.7. var aizvietot muitas maiņas vadītāju;

85.4. III B līmenis (piemēram, vecākais muitas eksperts):

85.4.1. kontrolē, lai fiziskās un juridiskās personas ievērotu normatīvos aktus, kas regulē darbību muitas jomā;

85.4.2. veic pārbaudes pēc preču izlaišanas;

85.4.3. sagatavo administratīvo aktu un (vai) norāda, kādas darbības veicamas, lai novērstu neatbilstību starp faktisko situāciju un normatīvo aktu prasībām;

85.4.4. konsultē fiziskās un juridiskās personas muitas jautājumos;

85.4.5. sagatavo lēmumus vai atzinumus muitas jomā;

85.4.6. iegūst, uzkrāj un nodrošina muitas risku informācijas apriti;

85.4.7. sadarbojas ar Latvijas Republikas tiesībaizsardzības iestādēm un ārvalstu muitas dienestiem muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanas un novēršanas jomā;

85.4.8. kontrolē muitas tarifu un muitas maksājumu pareizu piemērošanu;

85.4.9. veic muitas deklarāciju labošanu, anulēšanu un muitas maksājumu korekcijas pēc preču izlaišanas;

85.4.10. kontrolē un uzrauga preču ievešanas un izvešanas atļauju nosacījumu izpildi;

85.4.11. var kontrolēt muitas maksājumu nomaksas stāvokli, identificē parādu un (vai) pārmaksu;

85.4.12. var izstrādāt un uzraudzīt muitas tehnoloģiskās shēmas;

85.5. IV līmenis (piemēram, vecākais muitas eksperts) – veic III B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

85.5.1. padziļināti pārzina noteiktu jomu, risina augstākas sarežģītības jautājumus;

85.5.2. analizē informāciju un konstatē neatbilstības muitas normatīvo aktu piemērošanā;

85.5.3. nodrošina muitas risku informācijas pieprasīšanu un sniegšanu nacionālā un starptautiskā līmenī;

85.5.4. nodrošina operatīvu muitas risku informācijas apriti gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī;

85.5.5. patstāvīgi veic muitas risku apkopošanu un iekļaušanu datubāzē;

85.5.6. pārstāv iestādi tiesībaizsardzības iestādēs un tiesā;

85.5.7. var aizvietot struktūrvienības vadītāju;

85.6. V A līmenis (piemēram, muitas maiņas vadītājs, muitas virsuzrauga vietnieks):

85.6.1. organizē vairāku muitas amatpersonu darbu un normatīvo aktu piemērošanu;

85.6.2. atbild par atbilstošas kvalifikācijas amatpersonu norīkošanu attiecīgo funkciju veikšanai ar viņu rīcībā esošo tehnisko aprīkojumu;

85.6.3. pieņem lēmumus muitas lietās, kur nepieciešama liela pieredze un padziļināta muitas lietu izpratne;

85.6.4. patstāvīgi veic iegūtās muitas risku informācijas analīzi, novērtēšanu un lēmumu pieņemšanu par risku mazinošiem pasākumiem;

85.6.5. pieņem lēmumus par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu;

85.6.6. sniedz konsultācijas fiziskām un juridiskām personām muitas jautājumos;

85.6.7. piedalās muitas operācijās un koordinē muitas operācijas starptautiskā un nacionālā līmenī;

85.6.8. var vadīt muitas maiņas darbu vai aizvietot struktūrvienības vadītāju;

85.7. V B līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs) – veic V ​​​​​​​A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

85.7.1. vada struktūrvienību (grupu) un uzņemas atbildību par muitas amatpersonu lēmumiem;

85.7.2. var aizvietot tiešo vadītāju;

85.8. VI līmenis (piemēram, daļas vadītājs, daļas vadītāja vietnieks struktūrvienībā, kurā ir iekļauti muitas kontroles punkti, muitas virsuzraugs):

85.8.1. vada struktūrvienību;

85.8.2. kontrolē muitas amatpersonu pieņemto lēmumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un uzņemas atbildību par viņu pieņemtajiem lēmumiem;

85.8.3. piedalās iestādes iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā un muitas politikas plānošanas dokumentu izstrādē;

85.8.4. pieņem lēmumus sarežģītās lietās;

85.8.5. var izskatīt un pieņemt lēmumus administratīvā procesa lietās;

85.9. VII līmenis (piemēram, daļas vadītājs):

85.9.1. vada un koordinē vairāku muitas struktūrvienību darbu;

85.9.2. izskata administratīvā procesa lietas un pieņem lēmumus tajās;

85.10. VIII līmenis (piemēram, pārvaldes direktora vietnieks):

85.10.1. pārrauga vairāku muitas struktūrvienību darbu;

85.10.2. veido muitas jomas attīstības politiku;

85.10.3. aizvieto pārvaldes vadītāju.

5.2.28.3. Privātpersonu kontrole – 28.3. apakšsaime

86. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji kontrolē, kā fiziskas un juridiskas personas ievēro normatīvos aktus, un izsniedz dokumentus, kas apliecina normatīvo aktu ievērošanu noteiktā jomā. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

86.1. I līmenis (piemēram, speciālists, inspektors):

86.1.1. konsultē fiziskās un juridiskās personas atbilstoši kompetencei;

86.1.2. pārbauda, kā fiziskās un juridiskās personas ievēro normatīvos aktus, kas regulē darbību noteiktā nozarē;

86.1.3. izdod administratīvo aktu un (vai) norāda, kādas darbības veicamas, lai novērstu neatbilstību;

86.1.4. sniedz atzinumus un (vai) izsniedz dokumentus (piemēram, atļaujas, izziņas), kas apliecina normatīvo aktu ievērošanu noteiktā jomā;

86.1.5. īsteno reģistrēto subjektu juridisko faktu darbības dokumentu kontroli;

86.1.6. piedalās tehnisko sistēmu un produktu (ražojumu) novērtēšanā;

86.1.7. piedalās nozares privātpersonu veiktspējas uzraudzībā un novērtēšanā un veic uzraudzības un novērtēšanas intervijas;

86.2. II līmenis (piemēram, vecākais inspektors, vecākais eksperts) – veic I līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:

86.2.1. veic administratīvā pārkāpuma procesu;

86.2.2. interpretē normatīvo aktu piemērošanu, klasificē normatīvo aktu pārkāpumu un nosaka atbilstošo sodu;

86.2.3. veic tehnisko sistēmu un produktu (ražojumu) vērtētāja pienākumus;

86.2.4. veic nozares privātpersonu veiktspējas vērtētāja pienākumus;

86.2.5. piedalās nozares profesiju speciālistu kompetences pārbaudē;

86.3. III līmenis (piemēram, galvenais inspektors, vecākais inspektors, mežzinis) – veic II līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:

86.3.1. pārtrauc to fizisko un juridisko personu darbību, kuras pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās prasības;

86.3.2. izsniedz administratīvos aktus un dokumentus (piemēram, atļaujas, izziņas), kas apliecina normatīvo aktu ievērošanu noteiktā jomā;

86.3.3. ierosina anulēt nelikumīgi iegūtas atļaujas, licences vai citus dokumentus;

86.3.4. likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var glabāt, nēsāt un pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus;

86.3.5. sadarbojas ar citu dalībvalstu administrācijām;

86.3.6. veic likumā noteiktos pasākumus, lai bezstrīda kārtībā piedzītu valsts noteiktos maksājumus;

86.3.7. veic tehnisko sistēmu un produktu (ražojumu) vadošā vērtētāja pienākumus;

86.3.8. veic nozares privātpersonu veiktspējas vadošā vērtētāja pienākumus;

86.3.9. vada nozares privātpersonu uzraudzības vai veiktspējas novērtēšanas grupas darbu;

86.3.10. sagatavo administratīvo aktu un (vai) norāda, kādas darbības veicamas, lai novērstu neatbilstību starp faktisko situāciju un normatīvo aktu prasībām;

86.4. IV līmenis (piemēram, vecākais eksperts, vecākais inspektors, nodaļas vadītāja vietnieks) – veic III līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:

86.4.1. nodrošina to datu vākšanu, analīzi un iekļaušanu datubāzēs, kas nepieciešami uzraudzības funkciju veikšanai;

86.4.2. konsultē komersantus par normatīvo aktu prasībām, aicina novērst pārkāpumus vai veikt darbības normatīvo aktu ievērošanai;

86.4.3. pieņem lēmumus pārbaudes lietās, kur nepieciešama pieredze un dziļa attiecīgās jomas izpratne;

86.4.4. pirmstiesas strīdu izskatīšanas procesā sagatavo iestādes galīgo lēmumu;

86.4.5. var būt vadošais eksperts;

86.4.6. izstrādā un ievieš vienotus principus dažādu uzraudzības instrumentu izmantošanai un riska novērtēšanai;

86.5. V līmenis (piemēram, galvenais nodokļu inspektors, vecākais eksperts, vecākais inspektors, vecākais mežzinis, nodaļas vadītājs):

86.5.1. analizē datus, kas nepieciešami uzraudzības funkciju veikšanai;

86.5.2. ierosina efektīvāko uzraudzības instrumentu izmantošanu pārkāpumu novēršanai;

86.5.3. izstrādā un ievieš sabiedrības izglītošanas un informētības pasākumus nepilnību un pārkāpumu ietekmes mazināšanai;

86.5.4. pieņem ierobežota satura lēmumus īpaši sarežģītās pirmspārbaudes un pēcpārbaudes lietās;

86.5.5. vada vairāku kontrolieru vai inspektoru (ekspertu) vai grupas darbu;

86.5.6. veic tirgus uzraudzību un pētījumus, drošuma vai lietu izmeklēšanu, piedalās normatīvo aktu izstrādāšanā;

86.5.7. īsteno reģistrēto subjektu juridisko faktu darbības dokumentu kontroli;

86.5.8. var vadīt struktūrvienību (grupu) vai būt vadošais inspektors (eksperts);

86.6. VI līmenis (piemēram, daļas vai nodaļas vadītājs, vietnieks):

86.6.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

86.6.2. uzrauga, kā fiziskās un juridiskās personas ievēro normatīvos aktus, kas regulē darbību noteiktā nozarē;

86.6.3. sniedz priekšlikumu nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un kontroles procedūrās;

86.6.4. pieņem lēmumu par efektīvāko uzraudzības instrumentu izmantošanu pārkāpumu novēršanai;

86.6.5. izstrādā un ievieš vienotus principus dažādu uzraudzības instrumentu izmantošanai;

86.6.6. koordinē sabiedrības izglītošanas un informētības pasākumus nepilnību un pārkāpumu ietekmes mazināšanai;

86.6.7. pieņem lēmumus pārbaudes lietās, kur nepieciešama liela pieredze un dziļa vairāku jomu izpratne;

86.6.8. nodrošina pirmstiesas strīdu izskatīšanas procesā iestādes galīgā lēmuma sagatavošanu;

86.6.9. sniedz atzinumus un (vai) izsniedz dokumentus (atļaujas, izziņas);

86.6.10. veic un kontrolē tirgus uzraudzību un lietu izmeklēšanu, tirgus pētījumu veikšanu un normatīvo aktu izstrādāšanu vairākos darbības virzienos;

86.6.11. var atbildēt par starptautisko datu apmaiņas, kas ir saistīta ar drošību, drošumu;

86.7. VII līmenis (piemēram, daļas vai departamenta vadītājs, vietnieks):

86.7.1. pārrauga vairāku struktūrvienību (grupu) darbu;

86.7.2. sniedz priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un kontroles procedūrās;

86.7.3. vada lietu izmeklēšanu un normatīvo aktu izstrādāšanu noteiktā jomā, nodrošina tirgus pētījumu veikšanu;

86.7.4. vada pirmstiesas strīdu izskatīšanu;

86.7.5. koordinē vienveidīgas administratīvās prakses piemērošanu;

86.8. VIII līmenis (piemēram, pārvaldes vadītājs vai direktors, vietnieks) – veic VII līmenim noteiktos pienākumus, kā arī atbild par privātpersonu kontroli lielā, ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā.

5.2.29. Mārketings – 29. saime

87. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina tirgus analīzi, zīmolu izstrādi un uzturēšanu, pakalpojumu vai produktu virzīšanu tirgū un mārketinga aktivitātes. Saimē ir šādi līmeņi:

87.1. I līmenis (piemēram, speciālists):

87.1.1. veic vienkāršus mārketinga uzdevumus;

87.1.2. sagatavo pārskatus;

87.1.3. nodrošina informācijas apmaiņu starp struktūrvienībām un sadarbības partneriem;

87.2. II līmenis (piemēram, speciālists):

87.2.1. izstrādā un ievieš pakalpojumu, produktu vai zīmola mārketinga plānus;

87.2.2. analizē pakalpojumu un (vai) produktu ienesīgumu tirgū;

87.2.3. vada nelielus mārketinga projektus;

87.2.4. uztur attiecības ar sadarbības partneriem;

87.3. III līmenis (piemēram, speciālists):

87.3.1. vada pakalpojumu, produktu vai zīmola mārketinga plānus;

87.3.2. kontrolē pakalpojumu un (vai) produktu mārketinga budžetu;

87.3.3. analizē klientu uzvedības paradumus;

87.3.4. attīsta jaunus pakalpojumus un (vai) produktus;

87.3.5. vada lielus mārketinga projektus;

87.3.6. uztur attiecības ar sadarbības partneriem;

87.4. IV līmenis (piemēram, vadītājs):

87.4.1. izstrādā un ievieš pakalpojumu un (vai) produktu grupas vai zīmola mārketinga plānus;

87.4.2. var sagatavot mārketinga budžetu un kontrolēt tā izpildi;

87.4.3. var izvēlēties sadarbības partnerus;

87.4.4. vada institūcijas līmeņa mārketinga projektus;

87.4.5. var vadīt personālu;

87.5. V līmenis (piemēram, vadītājs):

87.5.1. vada vidējas institūcijas mārketinga funkciju;

87.5.2. izstrādā un ievieš mārketinga stratēģiju;

87.5.3. sagatavo mārketinga budžetu un kontrolē tā izpildi;

87.5.4. izvēlas sadarbības partnerus;

87.5.5. vada ietekmīgus mārketinga projektus;

87.5.6. vada personālu;

87.6. VI līmenis (piemēram, vadītājs):

87.6.1. vada lielas institūcijas mārketinga funkciju;

87.6.2. izstrādā un ievieš mārketinga stratēģiju un institūcijas kopējo mārketinga plānu;

87.6.3. sagatavo mārketinga budžetu un kontrolē tā izpildi;

87.6.4. izvēlas nozīmīgus un ietekmīgus sadarbības partnerus;

87.6.5. vada ietekmīgus mārketinga projektus;

87.6.6. piedalās institūcijas vispārējās stratēģijas izstrādē;

87.6.7. vada personālu.

5.2.30. Meža ugunsapsardzība – 30. saime

88. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji uzrauga meža ugunsdrošību, atklāj, ierobežo un likvidē meža ugunsgrēkus, tai skaitā purva ugunsgrēkus, iesaista meža īpašniekus (valdītājus) ugunsgrēka vietas uzraudzībā. Saimē ir šādi līmeņi:

88.1. I līmenis (piemēram, meža ugunsnovērošanas torņa dežurants, meža ugunsdzēsējs):

88.1.1. precīzi un ātri izpilda tiešā vadītāja rīkojumus;

88.1.2. veic meža novērošanu no meža ugunsnovērošanas torņiem;

88.1.3. piedalās ugunsgrēku novēršanā, atklāšanā un dzēšanā, to seku mazināšanā, vides aizsargāšanā ugunsgrēka dzēšanas laikā;

88.1.4. uztur pārziņā esošās iekārtas atbilstošā tehniskā stāvoklī;

88.2. II līmenis (piemēram, automobiļa vadītājs, specializētā automobiļa vadītājs, operatīvais dežurants (Valsts meža dienestā)):

88.2.1. vada meža ugunsdzēšanas specializēto automašīnu;

88.2.2. koordinē meža ugunsdzēšanu;

88.2.3. operatīvi informē tiešo vadītāju par radušos situāciju;

88.2.4. piedalās meža ugunsgrēku novēršanā un dzēšanā, to seku mazināšanā, vides aizsargāšanā ugunsgrēka dzēšanas laikā;

88.2.5. uztur pārziņā esošās ugunsdzēsības un glābšanas iekārtas atbilstošā tehniskā stāvoklī;

88.2.6. uztur sakarus ar meža ugunsnovērošanas torņiem;

88.3. III līmenis (piemēram, meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs):

88.3.1. pārrauga jaunāko speciālistu darbu;

88.3.2. vada meža ugunsdzēsības staciju;

88.3.3. vada meža ugunsdzēsības komandas profesionālo apmācību un treniņus;

88.3.4. nodrošina ugunsdzēsības tehnikas un inventāra sagatavošanu un tehniskā stāvokļa atbilstību noteiktajām normām;

88.3.5. piedalās meža ugunsdzēsības operatīvā plāna izstrādāšanā;

88.3.6. nodrošina sakarus ar meža ugunsdzēsējiem, meža ugunsnovērošanas torņu un operatīvajiem dežurantiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komandām;

88.3.7. organizē citu institūciju iesaistīšanu meža ugunsdzēšanā;

88.3.8. informē un iesaista meža īpašniekus ugunsgrēka vietas uzraudzībā;

88.3.9. izbrauc uz ugunsgrēka vietu un vada dzēšanas darbus, līdz to vadību pārņem augstāka amatpersona;

88.4. IV līmenis (piemēram, daļas vadītājs, vadītāja vietnieks):

88.4.1. kontrolē ugunsdrošības noteikumu un ugunsdrošības pasākumus regulējošo normatīvo aktu ievērošanu virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā;

88.4.2. izstrādā, saskaņo ar pašvaldībām un aktualizē meža ugunsdzēsības operatīvos plānus;

88.4.3. organizē ugunsdzēsības tehnikas, inventāra un operatīvo sakaru līdzekļu iegādes un remontdarbus;

88.4.4. organizē sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk – NBS), pašvaldībām un citām iestādēm meža ugunsdzēšanā;

88.4.5. informē un iesaista meža īpašniekus ugunsgrēka vietas uzraudzībā;

88.4.6. vada lielu meža un purvu ugunsgrēku dzēšanas darbus;

88.4.7. sniedz operatīvās ziņas par meža ugunsgrēkiem un sagatavo pārskatus;

88.4.8. analizē meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības stāvokli un rezultātus;

88.4.9. pārstāv iestādi citās institūcijās, organizē sadarbību ar tām (tai skaitā ārvalstu pārvaldes institūcijām, starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām);

88.4.10. var vadīt struktūrvienību (grupu).

5.2.31. Nacionālo bruņoto spēku darbinieki – 31. saime

89. Šajā saimē ietilpst amati, tostarp jaunsargu instruktoru amati, kuru veicēji nodrošina NBS darbību atbilstoši NATO standartiem un kolektīvās aizsardzības sistēmai, stiprinot NBS spējas un funkcionālās jomas, un kuri zināšanu un atbildības jomā pielīdzināmi instruktoru un virsnieku sastāvam. Amatiem paredzēta militārā pamatapmācība un dalība militārajās apmācībās. Saimē ir šādi līmeņi:

89.1. I līmenis:

89.1.1. veic vienkāršus, nekvalificētus darbus vienību (apakšvienību) ikdienas un mācību uzdevumu izpildes atbalsta nodrošināšanā;

89.1.2. veic standarta operācijas ar vienkāršām iekārtām;

89.2. II līmenis:

89.2.1. veic kvalificētus vai amatnieka darbus iekārtu, infrastruktūras apkalpošanai vai pakalpojuma sniegšanai;

89.2.2. veic darbus paaugstinātas intensitātes apstākļos vienībās, kas piedalās starptautisko spēku uzturēšanas, kā arī nacionālo un starptautisko mācību nodrošināšanā;

89.3. III līmenis – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

89.3.1. veic darbus lauka nometnes apstākļos ar izbraukumiem uz mācību norises vietām;

89.3.2. veic pienākumus militārās tehnikas, to iekārtu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijas noteikumu ievērošanai;

89.4. IV līmenis:

89.4.1. pārzina, apsaimnieko aizsardzības uzdevumiem paredzēto teritoriju, poligonus un citus militāros objektus;

89.4.2. nodrošina militārajām vajadzībām paredzētā transporta pārvietošanos atbilstoši speciālajām prasībām, veic materiāltehnisko līdzekļu un personāla pārvietošanās izpildes nodrošināšanas procesu;

89.5. V līmenis:

89.5.1. nodrošina militārās tehnikas, iekārtu, aprīkojuma vai mehānismu uzturēšanu un sniedz tehniskos risinājumus ekspluatācijas nodrošināšanai atbilstoši speciālajam regulējumam;

89.5.2. pārzina un administrē kaujas nodrošinājuma uzturēšanai un apmācību  procesa atbalstīšanai nepieciešamos apgādes līdzekļus un procesus;

89.5.3. nodrošina militārajām vajadzībām paredzētā transporta pārvietošanos atbilstoši speciālajām prasībām, kā arī plāno lielgabarīta materiāltehnisko līdzekļu vai daudzskaitlīga personāla, vai specializēto transportlīdzekļu pārvietošanos;

89.6. VI līmenis:

89.6.1. veic kvalificētus aizsardzības nozares pienākumus funkcionālās jomas vienas vai divu specialitāšu ietvaros;

89.6.2. izstrādā un pilnveido militārās jomas mācību (treniņu) programmas, nodrošina apmācībai nepieciešamo materiālu un dokumentācijas sagatavošanu;

89.6.3. veic pienākumus, kas saistīti ar uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanu sabiedroto spēkiem;

89.6.4. veic plaša spektra uzdevumus administratīvo, tehnisko vai nodrošinājuma funkciju izpildei konkrētā specialitātē, veic nepieciešamo datu uzkrāšanu un pārvaldību;

89.6.5. var vadīt civilo struktūrvienību, kas pielīdzināma jaunākā instruktora nodaļas vadītāja līmenim;

89.7. VII līmenis:

89.7.1. veic kvalificētus aizsardzības nozares pienākumus funkcionālās jomas vienas vai divu specialitāšu ietvaros un koordinē funkcionālās jomas uzdevumu izpildi vienībā;

89.7.2. sagatavo pārskatus un analīzi  noteiktā specialitātē;

89.7.3. plāno nepieciešamos resursus, personālu vai pasākumus un īsteno uzdevumus funkcionālās jomas attīstībai un uzturēšanai;

89.7.4. pārrauga un kontrolē jaunāko speciālistu darbu, veic personāla profesionālo apmācību konkrētā specialitātē;

89.7.5. pastāvīgi veic noteiktu materiāli tehnisko līdzekļu, informācijas, personāla vai datu analīzes un noformē atzinumus;

89.7.6. sniedz rakstiskas un mutiskas konsultācijas;

89.7.7. piedalās komisiju darbā un kompleksajās pārbaudēs;

89.7.8. vada funkcionālās jomas elementus vienībā;

89.7.9. var vadīt civilo struktūrvienību, kas pielīdzināma jaunākā virsnieka nodaļas vai vecākā instruktora grupas vadītāja līmenim;

89.8. VIII A līmenis:

89.8.1. veic aizsardzības nozares eksperta pienākumus funkcionālās jomas vienas vai divu specialitāšu ietvaros vai koordinē funkcionālās jomas uzdevumu izpildi NBS vadības līmenī;

89.8.2. sagatavo analīzi un priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem attiecīgās funkcionālās jomas vai ar aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos;

89.8.3. konsultē vienību (iestāžu) amatpersonas (darbiniekus) konkrētā jomā, sagatavo priekšlikumus lēmumu pieņemšanai sarežģītos gadījumos;

89.8.4. veic konkrētas funkcionālās jomas monitoringu un analīzi, sagatavo atbilstošus priekšlikumus un organizē to ieviešanu;

89.8.5. veic specifiskus konkrētas funkcionālās jomas plānošanas uzdevumus;

89.8.6. veic regulāru praktizēšanu kolektīvās un individuālās apmācības ietvaros ar procedūru periodisku atjaunošanu un pilnveidošanu;

89.8.7. analizē militāro informāciju un veic uzdevumus saistībā ar Valsts aizsardzības koncepciju, Valsts aizsardzības plānu un Valsta operatīvo plānu;

89.8.8. var vadīt civilo struktūrvienību, kas pielīdzināma vecākā virsnieka iestādes vai daļas vadītāja, vai vecākā instruktora sektora vadītāja līmenim;

89.9. VIII B līmenis – veic VIII A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

89.9.1. plāno, organizē un vada jaunsargu un valsts aizsardzības mācības praktiskās un teorētiskās nodarbības, tai skaitā drošības pasākumus paaugstināta riska nodarbībās un nometnēs, nodrošinot disciplīnas un jaunsargu ētikas kodeksa ievērošanu;

89.9.2. piedalās un sniedz priekšlikumus jaunsargu interešu izglītības un valsts aizsardzības mācības programmas satura izveidē;

89.9.3. veic jaunsargu mācību grupu un valsts aizsardzības mācības izglītojamo mācību darba analīzi;

89.9.4. organizē jauniešu uzņemšanu Jaunsardzē;

89.9.5. uztur informāciju par vienības jaunsargiem un mācību grupu aktivitātēm skolas vadības sistēmā;

89.9.6. piedalās valsts aizsardzības mācības un jaunsargu mācību grupu izglītības programmas budžeta sastādīšanā;

89.10. IX A līmenis – veic VIII A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

89.10.1. attīsta funkcionālo jomu NBS vadības līmenī, sagatavo analīzi un ekspertīzes, pārstāv NBS viedokli citās institūcijās, organizācijās;

89.10.2. vairāku funkcionālo jomu ietvaros veic plānošanas un organizatoriskos pienākumus;

89.10.3. saskaņā ar NATO un Eiropas Savienības pamatnostādnēm aizsardzības jautājumos izstrādā NBS vadlīnijas, aprakstus un mācību materiālus NBS vadības lēmumu pieņemšanas procesa atbalstam ar apkopotu, verificētu, sistematizētu un novērtētu informāciju un datiem;

89.10.4. konsultē vienību komandierus spējas nodrošināšanai, sagatavo atzinumus un analīzes, kas atbalsta atbilstošu NBS vadības lēmumu pieņemšanu;

89.10.5. izstrādā funkcionālās jomas identificēto problēmu risinājumus un to pārvarēšanas metodes, integrējot ar citām militārām spējām un funkcijām, organizē to izpildi;

89.10.6. izstrādā operāciju produktus, veic digitālās aktivitātes valsts mēroga krīžu novēršanai;

89.10.7. var vadīt civilo struktūrvienību, kas pielīdzināma vecākā virsnieka iestādes vai pārvaldes vadītāja, vai augstākā instruktora biroja vadītāja līmenim;

89.11. IX B līmenis – veic IX A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

89.11.1. vada un organizē Jaunsardzes kustības attīstību un valsts aizsardzības mācības ieviešanu Jaunsardzes novada pārvaldes atbildības teritorijā sadarbībā ar pašvaldībām, izglītības iestādēm un NBS vienībām;

89.11.2. organizē un pārrauga jaunsargu mācību programmas un valsts aizsardzības mācības īstenošanu Jaunsardzes novada pārvaldē kopumā;

89.11.3. vada un kontrolē Jaunsardzes novada pārvaldes darbu;

89.12. X līmenis:

89.12.1. attīsta funkcionālo jomu NBS līmenī, pārstāv NBS viedokli citās institūcijās un starptautiskajās organizācijās;

89.12.2. sagatavo NBS vadībai analīzi par funkcionālo jomu un tās attīstības tendencēm, jomu ietekmējošiem faktoriem, identificē jautājumus, kuriem nepieciešams pievērst papildu uzmanību, sniedz uz analīzi balstītus secinājumus un rekomendācijas, sagatavo un prezentē vidēja termiņa un ilgtermiņa analītiskos novērtējumus un analītiskos pārskatus;

89.12.3. sniedz atbalstu Aizsardzības ministrijai politikas plānošanas jautājumos;

89.12.4. veic tiešus uzdevumus Latvijas nacionālās drošības draudu novēršanai, plāno operācijas, kiberaktivitātes, pasākumus elektroniskās karadarbības novēršanai;

89.12.5. veic uzdevumus Valsts aizsardzības koncepcijas un Valsts civilās aizsardzības plāna sagatavošanai;

89.12.6. var vadīt civilo struktūrvienību, kas pielīdzināma vecākā virsnieka iestādes vai departamenta vadītāja, vai augstākā instruktora struktūrvienības vadītāja līmenim.

5.2.32. Noziedzības novēršana un apkarošana – 32. saime

5.2.32.1. Izmeklēšana – 32.1. apakšsaime

90. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji sniedz atbalstu izmeklēšanas procesā, kā arī nodarbojas ar noziedzīgu nodarījumu pirmstiesas izmeklēšanu un gatavo pierādījumus apsūdzības celšanai. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

90.1. I līmenis (izmeklētāja palīgs):

90.1.1. sniedz izmeklēšanas atbalstu;

90.1.2. sniedz tehnisku, analītisku un organizatoriska rakstura atbalstu izmeklētājiem;

90.1.3. veic darbu ar informācijas datubāzēm;

90.1.4. sagatavo standarta pārskatus un ziņojumus;

90.2. II līmenis (piemēram, izmeklētāja palīgs):

90.2.1. veic izmeklēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

90.2.2. veic procesuālos uzdevumus un sniedz atbalstu izmeklētājiem;

90.2.3. veic kriminālprocesa ietvaros izņemto priekšmetu, dokumentu vai citu objektu apskates;

90.2.4. sniedz atbalstu izmeklētājiem;

90.2.5. var uzsākt kriminālprocesu un veic nepieciešamo pirmstiesas izmeklēšanu;

90.2.6. pieņem lēmumus par izmeklēšanas virzību un izmeklēšanas veikšanu, izņemot gadījumus, ja nepieciešams tiesneša lēmums vai prokurora piekrišana;

90.2.7. dod rakstiskus uzdevumus operatīvās darbības veicējiem tādu apstākļu vai faktu noskaidrošanai, kuri ir būtiski kriminālprocesā;

90.2.8. pārbauda operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem;

90.3. III līmenis (piemēram, izmeklētājs):

90.3.1. veic izmeklēšanu sarežģītās lietās;

90.3.2. uzsāk kriminālprocesu un veic nepieciešamo pirmstiesas izmeklēšanu;

90.3.3. veic izmeklēšanā iegūtās informācijas analīzi;

90.3.4. pieņem lēmumus par izmeklēšanas virzību un izmeklēšanas veikšanu, izņemot gadījumus, ja nepieciešams tiesneša lēmums vai prokurora piekrišana;

90.3.5. dod rakstiskus uzdevumus operatīvās darbības veicējiem tādu apstākļu vai faktu noskaidrošanai, kuri ir būtiski kriminālprocesā, bet kurus var noskaidrot, tikai izmantojot operatīvās darbības metodes un līdzekļus;

90.3.6. pārbauda operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem;

90.3.7. var koordinēt citu izmeklētāju darbību atsevišķu procesuālu uzdevumu izpildē;

90.4. IV līmenis (piemēram, vecākais izmeklētājs) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

90.4.1. veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās un liela apjoma lietās;

90.4.2. pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros var veikt nepieciešamās procesuālās darbības ārvalstīs un sadarboties ar citu valstu izmeklēšanas iestāžu pārstāvjiem;

90.4.3. var vadīt izmeklētāju grupu;

90.5. V līmenis (piemēram, galvenais izmeklētājs, nodaļas vadītājs, daļas vadītājs):

90.5.1. vada izmeklēšanu veicošās iestādes struktūrvienības (grupas) darbu;

90.5.2. pārbauda kriminālprocesus, kuros tiek izdarīta izmeklēšana;

90.5.3. dod norādījumus izmeklētājam par pirmstiesas izmeklēšanu un atsevišķu izmeklēšanas darbību veikšanu;

90.5.4. var nodot lietu citam izmeklētājam;

90.5.5. var uzdot lietā veikt pirmstiesas izmeklēšanu vairākiem izmeklētājiem un iecelt izmeklēšanas grupas vadītāju;

90.5.6. var piedalīties izmeklēšanā un personīgi veikt pirmstiesas izmeklēšanu, izmantojot izmeklētāja pilnvaras;

90.5.7. var vadīt vairākas izmeklēšanas struktūrvienības (grupas);

90.6. VI līmenis (nodaļas vadītājs) – veic V līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

90.6.1. vada lielu izmeklēšanas struktūrvienību (grupu) vai vairākas izmeklēšanas struktūrvienības;

90.6.2. izpilda tiesiskās palīdzības lūgumus un Eiropas izmeklēšanas rīkojumus no ārvalstīm;

90.6.3. pārstāv iestādi starptautiskajās organizācijās;

90.7. VII līmenis (pārvaldes direktora vietnieks) – pārrauga vairāku struktūrvienību darbu;

90.8. VIII līmenis (pārvaldes direktors) – vada izmeklēšanas iestādi.

5.2.32.2. Operatīvā darbība – 32.2. apakšsaime

91. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji vāc informāciju un pierādījumus par noziedzīgām darbībām, kā arī aiztur noziedzniekus. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

91.1. I līmenis (piemēram, inspektors) – veic operatīvo darbību, īstenojot šādus operatīvos pasākumus:

91.1.1. operatīvo izzināšanu;

91.1.2. operatīvo novērošanu (izsekošanu);

91.1.3. operatīvo apskati;

91.1.4. operatīvo paraugu iegūšanu un operatīvo izpēti;

91.1.5. personas operatīvo aplūkošanu;

91.1.6. operatīvo iekļūšanu;

91.1.7. operatīvo eksperimentu;

91.1.8. operatīvo detektīvdarbību;

91.1.9. operatīvo korespondences kontroli;

91.1.10. operatīvo informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem;

91.1.11. operatīvo sarunu noklausīšanos;

91.2. II A līmenis (piemēram, vecākais inspektors) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

91.2.1. veic operatīvo darbību sarežģītās lietās, kur nepieciešama lielāka pieredze un konkrētas jomas pārzināšana;

91.2.2. veic personu meklēšanu, aizturēšanu, apsardzi un konvojēšanu;

91.2.3. var veikt operatīvo darbību sevišķā veidā;

91.2.4. var koordinēt citu operatīvās darbības veicēju darbību;

91.3. II B līmenis (piemēram, vecākais inspektors):

91.3.1. veic operatīvā ceļā iegūtās un daudznozaru pārbaudes lietās iekļautās informācijas analīzi;

91.3.2. nodrošina informācijas pieprasīšanu no institūcijām, iegūšanu no datubāzēm, apkopošanu un iekļaušanu datubāzē;

91.3.3. veic saņemtās informācijas analīzi un sagatavo atbildes informācijas pieprasījumiem;

91.3.4. nodrošina operatīvā ceļā iegūtās informācijas uzkrāšanu informācijas sistēmā, veic uzkrāto datu analīzi;

91.3.5. izstrādā priekšlikumus datubāzes analītisko rīku attīstībai un darba izpildes metožu pilnveidošanai;

91.4. III līmenis (piemēram, vecākais inspektors, galvenais inspektors):

91.4.1. veic operatīvo darbību īpaši sarežģītās lietās, kur nepieciešama liela pieredze un dziļa konkrētas jomas pārzināšana;

91.4.2. var koordinēt citus operatīvās darbības veicējus;

91.5. IV līmenis (piemēram, galvenais inspektors, vecākais inspektors, nodaļas vadītājs) – vada struktūrvienības (grupas) darbu noteiktā operatīvās darbības jomā;

91.6. V līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, daļas vadītājs, pārvaldes direktora vietnieks) – vada vairākas struktūrvienības, kas veic operatīvo darbību, vai nodrošina operatīvo darbību tādā struktūrvienībā, kas veic vairākas funkcijas operatīvās darbības jomā;

91.7. VI līmenis (pārvaldes direktora vietnieks) – pārrauga vairāku struktūrvienību darbu, nodrošina operatīvās darbības funkciju iestādē.

5.2.32.3. Pašvaldības policija – 32.3. apakšsaime

92. Šajā apakšsaimē ietilpst pašvaldības policijas darbinieki, kuri veic likumā "Par policiju" noteiktos uzdevumus. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

92.1. I līmenis (piemēram, jaunākais kārtībnieks, kārtībnieks):

92.1.1. palīdz vecākajiem speciālistiem un veic vienkāršus uzdevumus vecāko speciālistu pārraudzībā;

92.1.2. patrulē sabiedriskās kārtības uzturēšanai, novērš un pārtrauc administratīvos pārkāpumus;

92.1.3. palīdz vecākajiem speciālistiem izziņas veikšanā;

92.1.4. apsargā un konvojē aizturētās personas;

92.1.5. veic slīcēju glābšanu un glābšanas darbus uz un zem ūdens;

92.2. II līmenis (piemēram, jaunākais inspektors, kārtībnieks):

92.2.1. patstāvīgi veic policijas darbinieka pienākumus;

92.2.2. nodrošina kārtību sabiedriskajās vietās;

92.2.3. veic slīcēju glābšanu un glābšanas darbus uz un zem ūdens;

92.2.4. sniedz pirmo palīdzību un organizē citu veidu palīdzības nodrošināšanu likumpārkāpumā vai nelaimes gadījumā cietušai vai bezpalīdzības stāvoklī esošai personai;

92.2.5. izdara izziņu un veic citus likumā noteiktos meklēšanas pasākumus;

92.2.6. veic administratīvā pārkāpuma procesu;

92.2.7. apsargā un konvojē aizturētās personas;

92.2.8. veic administratīvo pārkāpumu profilaksi;

92.3. III līmenis (piemēram, inspektors) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

92.3.1. veic izziņu īpaši sarežģītās lietās;

92.3.2. reģistrē informāciju par likumpārkāpumiem un ziņo par tiem kompetentām amatpersonām;

92.3.3. izskata saņemtos fizisko un juridisko personu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, veic juridisko faktu konstatāciju;

92.3.4. veic likumpārkāpumu video, audio vai fotofiksāciju;

92.3.5. veic preventīvos pasākumus sociālā riska grupām, piedalās iedzīvotāju tiesiskajā audzināšanā;

92.3.6. pieņem lēmumus par to bērnu, kuru dzīvība un veselība ir apdraudēta, ievietošanu valsts vai pašvaldību aprūpes iestādēs;

92.3.7. izlemj par nepilngadīgu personu uzņemšanu profilaktiskajā kontrolē, iekārto kontroles lietas;

92.3.8. nodrošina un kontrolē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildi bērniem, nodrošina lietvedību izpildes lietās;

92.3.9. pieņem apmeklētājus;

92.3.10. nodrošina dokumentu apriti administratīvajā procesā;

92.4. IV līmenis (piemēram, vecākais inspektors) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

92.4.1. reģistrē informāciju par likumpārkāpumiem un organizē policijas reaģēšanu uz tiem;

92.4.2. izskata īpaši sarežģītus saņemtos fizisko un juridisko personu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus;

92.4.3. veic darbinieku apmācību;

92.4.4. vada citus darbiniekus;

92.4.5. nodrošina glābšanas staciju darbību, organizē drošības un profilaktiskos pasākumus ūdenstilpju tuvumā;

92.4.6. kontrolē administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma izpildi;

92.4.7. administrē izdevumu piedziņu administratīvā pārkāpuma procesā;

92.5. V līmenis (piemēram, vecākais inspektors, priekšnieka vietnieks) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

92.5.1. vada profilētās darba grupas vai apakšstruktūrvienības darbu;

92.5.2. analizē administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus, organizē pasākumus to novēršanai;

92.5.3. veic administratīvo pārkāpumu lietu izmeklēšanas metodisko vadību, procesuālo darbību un procedūras ievērošanas kontroli;

92.5.4. izskata lietas par administratīvajiem pārkāpumiem un pieņem lēmumus administratīvajās lietās vai sagatavo administratīvās lietas nosūtīšanu pēc piekritības;

92.5.5. palīdz lielas vai ļoti lielas struktūrvienības vadītājam organizēt un kontrolēt uzdevumu izpildi;

92.5.6. var aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju;

92.6. VI līmenis (piemēram, vadošais speciālists, priekšnieks):

92.6.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

92.6.2. apkopo informāciju par problēmām, kas rodas normatīvo aktu izpildes kontroles gaitā, gatavo un iesniedz tiešajam vadītājam ieteikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un procedūrās;

92.6.3. analizē iespējamos taktiskos un tehniskos risinājumus policijas funkciju izpildei, vada šo risinājumu izmantošanu policijas darbā;

92.6.4. veic pamatdarbības uzdevumu metodisko vadību ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē;

92.6.5. veic teritoriālo struktūrvienību darbības tematiskās un kompleksās pārbaudes ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē;

92.7. VII līmenis (piemēram, priekšnieka vietnieks, priekšnieks):

92.7.1. koordinē vairāku struktūrvienību (grupu) darbu;

92.7.2. apkopo informāciju par problēmām, kas rodas normatīvo aktu izpildes kontroles gaitā, sniedz ieteikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un procedūrās;

92.7.3. vada ļoti lielu apakšstruktūrvienību, kuras darbības nodrošināšanai nepieciešama starptautiskā sadarbība;

92.7.4. vada teritoriālo struktūrvienību (bez apakšstruktūrvienībām) ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē;

92.7.5. var aizvietot teritoriālās struktūrvienības priekšnieku;

92.8. VIII līmenis (piemēram, priekšnieka vietnieks lielā pašvaldībā):

92.8.1. koordinē un kontrolē teritoriālo struktūrvienību darbu ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē;

92.8.2. kontrolē un piedalās ļoti lielas vai īpaši lielas iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā un iestādes uzdevumu izpildē;

92.8.3. pārstāv iestādi sarunās un projektos ar vietējiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem;

92.8.4. aizvieto ļoti lielas vai īpaši lielas iestādes vadītāju;

92.9. IX līmenis (piemēram, policijas priekšnieks lielā pašvaldībā):

92.9.1. vada ļoti lielas vai īpaši lielas iestādes darbu un nodrošina iestādei deleģēto funkciju izpildi;

92.9.2. organizē, kontrolē un atbild par iestādes budžeta līdzekļu sadali un izlietošanu iestādes darbības jomā;

92.9.3. pārstāv iestādi citās valsts, pašvaldību un starptautiskajās institūcijās.

5.2.33. Pedagoģiskās darbības atbalsts – 33. saime

93. Šajā saimē ietilpst amati, kuri nav ietverti pedagogu amatu sarakstā un kuru veicēji atbalsta, koordinē vai kontrolē izglītības programmu īstenošanu, tostarp pedagoģijas metodisko vadību. Saimē ir šādi līmeņi:

93.1. I līmenis:

93.1.1. sniedz atbalstu pedagogam;

93.1.2. aprūpē izglītojamos, rūpējas par dienas režīma ievērošanu un sniedz nepieciešamo palīdzību;

93.1.3. veido izglītojamo kulturālas uzvedības, sociālas uzvedības un higiēnas iemaņas;

93.1.4. nodrošina izglītojamā spējām atbilstošas radošās un sporta aktivitātes, saturīgu brīvā laika pavadīšanu;

93.2. II līmenis:

93.2.1. nodrošina iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu;

93.2.2. veic individuālās pārrunas ar izglītojamiem;

93.2.3. analizē izglītojamo uzvedību, attieksmi, disciplīnu, motivē darbam un mācībām;

93.2.4. analizē izglītības iestāžu darbu izglītojamo ar speciālām vajadzībām izglītošanā, lai viņi saņemtu izglītību atbilstoši veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim;

93.2.5. nodrošina metodisku un organizatorisku atbalstu izglītības iestādēm izglītojamā attīstības līmeņa un spēju izvērtēšanā;

93.2.6. nodrošina izglītojamā spējām atbilstošas radošās un sporta aktivitātes, saturīgu brīvā laika pavadīšanu;

93.3. III līmenis (piemēram, metodiķis, vecākais speciālists izglītības jomā pašvaldībā):

93.3.1. izvērtē izglītības programmu īstenošanas kvalitāti;

93.3.2. sniedz vai organizē metodiskas palīdzības sniegšanu izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu īstenošanā;

93.3.3. koordinē pašvaldības izglītības iestāžu mācību priekšmetu metodisko komisiju vadītāju un metodiķu darbu;

93.3.4. koordinē pašvaldības pedagogu tālākizglītību un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi;

93.3.5. izstrādā iekšējos un ārējos normatīvos aktus izglītības jomā;

93.3.6. piedalās valsts mērķdotāciju sadalē izglītībai un interešu izglītībai;

93.3.7. koordinē centralizēto eksāmenu norisi;

93.3.8. organizē valsts noteiktās priekšmetu olimpiādes, skates, konkursus un zinātniskos lasījumus;

93.3.9. konsultē un atbalsta lietotājus darbā ar Valsts izglītības informācijas sistēmu;

93.3.10. sistematizē un analizē mācību procesa rezultātus;

93.4. IV līmenis (piemēram, valsts izglītības atbalsta vai pārvaldes iestādes metodiķis) – veic II līmenim noteiktos pienākumus valsts mērogā, kā arī vada izglītības iestādes izglītības programmu organizācijā vai pašvaldībā;

93.5. V līmenis (piemēram, pašvaldības izglītības atbalsta struktūrvienības vadītājs, iestādes vadītājs):

93.5.1. vada izglītības vadības struktūrvienības (grupas) vai iestādes darbu;

93.5.2. veic personāla datu analītiku;

93.5.3. izstrādā pašvaldības izglītības attīstības programmu un procedūras;

93.5.4. analizē izglītības un pedagoģisko procesu norisi pašvaldībā;

93.5.5. koordinē un pārrauga pašvaldības izglītības iestāžu darbu;

93.5.6. konsultē izglītības iestāžu vadītājus ar izglītības procesu nodrošināšanu saistītajos jautājumos.

5.2.34. Personāla vadība – 34. saime

94. Šajā saimē ietilpst ar personāla vadības funkciju saistīti amati, kuru veicēji nodrošina personāla lietu un personāla dokumentu pārvaldību, izstrādā, attīsta un ievieš personāla politiku, nodrošina personāla plānošanu un piesaisti, atlasi, vērtēšanu un attīstību, organizācijas kultūras veidošanu un uzturēšanu, dažādību veicinošas un iekļaujošas darba vides veidošanu. Saimē ir šādi līmeņi:

94.1. I līmenis (piemēram, speciālists):

94.1.1. uztur personāla lietas un kārto personāla lietvedību;

94.1.2. veic darbu noteiktās personāla vadības jomās;

94.1.3. apkopo informāciju par personālu;

94.1.4. gatavo standarta pārskatus par personālu;

94.1.5. konsultē citu struktūrvienību vadītājus un amatpersonas (darbiniekus) attiecīgajā personāla vadības jomā;

94.2. II A līmenis (piemēram, speciālists, nodaļas vadītājs):

94.2.1. vada institūcijas personāla vadības funkciju un tās attīstību;

94.2.2. nodrošina un sniedz personāla vadības konsultācijas institūcijas struktūrvienību vadītājiem, kā arī nodrošina administratīvo pakalpojumu sniegšanu ar personāla vadību saistītajos jautājumos;

94.2.3. izsaka priekšlikumus darba samaksas noteikšanai;

94.2.4. piedalās institūcijas attīstības stratēģijas izstrādāšanā un institūcijas amatpersonu (darbinieku) dažādības un iekļaujošas kultūras veidošanā;

94.3. II B līmenis (piemēram, speciālists dažādās personālvadības jomās):

94.3.1. strādā vairākās personāla vadības jomās vai vada vai veic darbu noteiktās personāla vadības jomās (piemēram, atlases speciālists, atalgojuma speciālists, mācību speciālists, talantu vadības un līderības attīstības speciālists, treneris);

94.3.2. organizē amatpersonu (darbinieku) iesaistes pasākumus;

94.3.3. konsultē personāla jautājumos noteiktās jomās;

94.3.4. piedalās personāla politikas izstrādē un personāla plānošanā;

94.3.5. izstrādā procedūras noteiktā personāla vadības jomā vai jomās;

94.4. III līmenis (piemēram, stratēģiskais personāla vadības partneris, biznesa partneris, vecākais personāla speciālists lielā pašvaldībā) – veic II A vai II B līmenim noteiktos pienākumus vairākās resora iestādēs, lielā, ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā, kā arī:

94.4.1. darbojas kā personāla vadības partneris nozīmētajām struktūrvienībām par visiem personāla vadības jautājumiem un procesiem;

94.4.2. atbalsta struktūrvienību vadītājus personāla vadības jautājumos, nodrošina personāla vadības pakalpojumus (piemēram, personāla atlase, struktūras izmaiņas, juridisko jautājumu risināšana, sūdzību un konfliktu risināšana, darba izpilde, motivācija, līderības un talantu attīstības programmas);

94.4.3. ierosina personāla vadības pakalpojumu uzlabojumus un jaunu pakalpojumu ieviešanu un sniegšanu;

94.4.4. koordinē un sagatavo amatpersonu (darbinieku) vērtēšanas procesa dokumentāciju, vada un plāno amatpersonu (darbinieku) vērtēšanas procesu;

94.4.5. konsultē personāla jautājumos noteiktās jomās;

94.4.6. izstrādā personāla politiku un plāno personālu;

94.4.7. izstrādā procedūras personāla vadības jomās;

94.4.8. piedalās institūcijas pārmaiņu plānošanā un īstenošanā;

94.4.9. veic personāla datu analītiku;

94.4.10. var aizvietot struktūrvienības vadītāju;

94.5. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, daļas vadītājs, personālvadības departamenta direktors):

94.5.1. izstrādā institūcijas personāla politiku un stratēģiju un vada tās ieviešanu;

94.5.2. piedalās institūcijas stratēģijas izstrādē un īstenošanā;

94.5.3. strādā institūcijas vadības komandā;

94.5.4. nodrošina dažādību un iekļaujošas kultūras veidošanu un attīstību, kā arī inovāciju atbalstošu vidi;

94.5.5. nodrošina personāla vadības procesu attīstību un integrāciju ar institūcijas pamatdarbības procesiem, kā arī attīsta un īsteno jaunu personāla vadības procesu ieviešanu institūcijā;

94.5.6. piedalās institūcijas pārmaiņu plānošanā un īstenošanā;

94.5.7. nodrošina vai sniedz personāla vadības konsultācijas augstākā līmeņa vadītājiem;

94.5.8. sniedz metodisku atbalstu personālvadības procesu pilnveidošanai padotībā esošajām iestādēm;

94.6. V līmenis (piemēram, vadītājs, personālvadības departamenta direktors, pārvaldes direktors, pārvaldes direktora vietnieks) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus vairākās resora iestādēs, lielā, ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā.

5.2.35. Pētniecība – 35. saime

95. Šajā saimē ietilpst amati, kuri saistīti, piemēram, ar pētniecību, palīgfunkciju izpildi zinātniskās darbības nodrošināšanai, studiju procesu un laboratorijas darbu veikšanu, projektēšanu, tehnisko uzraudzību un kontroli vai  bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, zinātnes atziņu izmantošanu. Saimē ir šādi līmeņi:

95.1. I līmenis (piemēram, laborants, zinātniskais asistents):

95.1.1. apkopo un analizē iegūtos eksperimentālos datus un sagatavo nepieciešamo informāciju, izsniedz atskaites;

95.1.2. sagatavo telpas, materiālus un ierīces eksperimentiem, izmēģinājumiem, analīzēm;

95.1.3. apkopj un remontē pētījumos izmantojamo aparatūru, uztur kārtībā nepieciešamās iekārtas;

95.1.4. veic tehniskus darbus zinātniskās darbības nodrošināšanai;

95.1.5. asistē laboratorijas vadītājam (vecākajam speciālistam), strādā viņa uzraudzībā;

95.2. II līmenis (piemēram, pētnieks):

95.2.1. vada specifiskus projektus, nodrošina kvalitāti un termiņu ievērošanu;

95.2.2. izstrādā dokumentāciju, apstrādā datus, uztur un kārto datubāzes;

95.2.3. ievāc paraugus, sagatavo tos analīzei;

95.2.4. vada studiju procesā un pētniecības darbā izmantoto iekārtu apkalpošanu un remontu;

95.2.5. veic zinātniskos pētījumus un izmēģinājumus, analizē zinātniskajos pētījumos iegūtos datus, gatavo pārskatus;

95.2.6. nodrošina standartu ievērošanu;

95.2.7. sagatavo mācību līdzekļus studiju procesa nodrošināšanai;

95.2.8. koordinē jaunāko speciālistu darbu;

95.3. III līmenis (piemēram, pētnieks):

95.3.1. veic pētniecības darbu un izmanto iegūtos rezultātus attiecīgajā zinātnes nozarē;

95.3.2. piedalās jaunu produktu izstrādes procesā un realizācijā un sniedz laboratorijas atzinumu par to kvalitāti;

95.3.3. gatavo pārskatus par testēšanas rezultātiem un laboratorijas darbiem, attīsta testēšanas metodes;

95.3.4. gatavo zinātniskos rakstus un pārskatus;

95.3.5. kontrolē tehnoloģijas ievērošanu darba procesā;

95.3.6. vada zinātnisko sadarbību, piesaista finansējumu;

95.3.7. atbild par atsevišķu administratīvu jautājumu risināšanu;

95.3.8. vada struktūrvienības daļu vai darba grupas;

95.3.9. ieguvis specifisku augstāko izglītību un ilgstošu darba pieredzi;

95.4. IV līmenis (piemēram, vadošais pētnieks, laboratorijas vadītājs):

95.4.1. vada pētniecības darbu;

95.4.2. organizē zinātniskās konferences un seminārus;

95.4.3. ierosina un koordinē pētniecības projektus;

95.4.4. vada personālu.

5.2.36. Politikas ieviešana – 36. saime

96. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir nodrošināt nozares politikas ieviešanu konkrētā jomā, izstrādāt normatīvo aktu ieviešanas procedūras, apkopot un sniegt informāciju un ieteikumus par politikas ieviešanas procesu amatpersonām, kas plāno attiecīgās nozares politiku. Saimē ir šādi līmeņi:

96.1. I līmenis (piemēram, speciālists, eksperts):

96.1.1. palīdz amatpersonām, kuras nodarbojas ar politikas ieviešanu, sniedzot tehnisku un informatīvu atbalstu;

96.1.2. veic specifiskus uzdevumus, ņemot vērā augstāka līmeņa speciālista vai vadītāja norādījumus;

96.1.3. veic vienkāršus pienākumus, piemēram, informācijas apkopošanu, standarta dokumentu sagatavošanu, dokumentācijas kontroli;

96.2. II līmenis (piemēram, vecākais speciālists, vecākais eksperts):

96.2.1. izstrādā procedūras, kas regulē normatīvo aktu ieviešanu noteiktā nozarē;

96.2.2. kontrolē normatīvo aktu ieviešanas procedūru izpildi padotības iestādēs (teritoriālajās) struktūrvienībās;

96.2.3. apkopo informāciju par normatīvo aktu ieviešanas gaitu, izstrādā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos;

96.2.4. sniedz atzinumus par ministriju un citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem;

96.2.5. sagatavo atbildes uz citu institūciju un privātpersonu vēstulēm, iesniegumiem vai sūdzībām;

96.2.6. konsultē juridiskās un fiziskās personas;

96.2.7. var pārraudzīt noteikta veida valsts, pašvaldību vai privātu iestāžu darbu;

96.2.8. var veikt metodisko darbu, vadīt vai organizēt mācības amatpersonām (darbiniekiem) noteikta veida valsts, pašvaldību vai privātajās iestādēs;

96.2.9. var organizēt sabiedrības izglītošanu jautājumos, kas saistīti ar iestādes pamatdarbību;

96.2.10. īsteno iestādei noteiktas funkcijas konkrētas administratīvās teritorijas darbības ietvaros vai organizē darbu ar klientiem iestādei noteiktu funkciju ietvaros;

96.3. III līmenis (piemēram, galvenais nodokļu inspektors, vecākais eksperts) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

96.3.1. strādā ar sarežģītiem jautājumiem;

96.3.2. pārzina vairākus nozares (apakšnozares) darbības virzienus;

96.3.3. piedalās citu iestāžu vai institūciju ar nozari saistītu dokumentu, projektu vai programmu izstrādē;

96.3.4. sniedz informāciju un pārskatus atbilstoši Ministru prezidenta, Ministru kabineta locekļa  pieprasījumiem;

96.3.5. pārstāv iestādi attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām;

96.3.6. var sniegt atzinumus par Eiropas Savienības institūciju un citu starptautisko organizāciju sagatavotajiem ziņojumiem un dokumentiem;

96.3.7. piesaista un uztur sadarbību ar sabiedrības pārstāvjiem iestādes funkciju īstenošanā;

96.3.8. pārrauga iepriekšējo līmeņu amatpersonu (darbinieku) darbu;

96.4. IV līmenis (piemēram, vecākais eksperts, struktūrvienības vadītāja vietnieks) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

96.4.1. koordinē iepriekšējā līmeņa speciālistu darbu;

96.4.2. aizvieto struktūrvienības vadītāju;

96.4.3. konsultē iestādes nodarbinātos un sabiedrības pārstāvjus noteiktā jomā;

96.4.4. nodrošina pārraudzību par valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi;

96.5. V līmenis (piemēram, nodaļas vadītāja vietnieks, nodaļas vadītājs):

96.5.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

96.5.2. vada politikas ieviešanu vienā apakšnozarē vai darbības jomā;

96.5.3. analizē situāciju struktūrvienības darbības jomā, identificē jautājumus, kuriem nepieciešams pievērst papildu uzmanību normatīvo aktu ieviešanas procesā;

96.6. VI līmenis (piemēram, pārvaldes direktora vietnieks, departamenta (pārvaldes) direktors):

96.6.1. vada vienas lielas vai vairāku struktūrvienību (grupu) darbu;

96.6.2. atbild par politikas ieviešanu noteiktā nozarē (apakšnozarē);

96.7. VII līmenis (piemēram, pārvaldes direktora vietnieks, departamenta (pārvaldes) direktors):

96.7.1. pārrauga vairāku struktūrvienību (grupu) darbu;

96.7.2. atbild par politikas ieviešanu vairākās nozarēs (apakšnozarēs).

5.2.37. Politikas plānošana – 37. saime

97. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir izstrādāt nozares politiku vai koordinēt vienas vai vairāku nozaru politikas izstrādi, pārraudzīt konkrētas nozares vai apakšnozares attīstību valstī, sniegt atzinumus par normatīvajiem aktiem un nodrošināt institūciju darbības plānošanu. Starpnozaru koordinācija, kā arī noteiktas funkcijas veikšana vairākās nozarēs šīs saimes kontekstā uzskatāma par atsevišķu nozari. Amati, kuru pienākumi ir saistīti ar stratēģisko plānošanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs un atvasināto publisko personu attīstības plānošanu, ir klasificējami šajā saimē. Saimē ir šādi līmeņi:

97.1. I līmenis (piemēram, eksperts):

97.1.1. izstrādā priekšlikumus valsts politikas veidošanai un attīstībai noteiktā politikas apakšnozarē vai apakšnozares darbības jomā;

97.1.2. izstrādā tiesību aktu projektus;

97.1.3. sagatavo atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un citu dokumentu projektiem, kā arī piedalās dokumentu izstrādē un aktualizācijā;

97.1.4. konsultē sabiedrības pārstāvjus un citu institūciju speciālistus savā atbildības jomā;

97.1.5. nodrošina sabiedrības līdzdalību politikas izstrādes procesā;

97.1.6. pārstāv institūciju citu iestāžu ar nozari saistītu dokumentu, projektu vai programmu izstrādē;

97.1.7. var pārstāvēt valsti ar nozari saistītajās starptautiskajās organizācijās, darba grupās un ārvalstu institūcijās;

97.1.8. var piedalīties institūcijas darbības stratēģijas izstrādē;

97.1.9. var kontrolēt padotības iestāžu darbu, piemēram, pārbaudot normatīvo aktu ievērošanu, līdzekļu izlietojumu;

97.2. II A līmenis (piemēram, vecākais eksperts, nodaļas vadītājs) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

97.2.1. izstrādā priekšlikumus valsts politikas veidošanai un attīstībai vienā vai vairāku politikas apakšnozaru darbības jomās;

97.2.2. veic uzdevumus, kur nepieciešama vairāku apakšnozares darbības jautājumu vai vairāku apakšnozaru darbības jomu pārzināšana;

97.2.3. konsultē sabiedrības pārstāvjus un citu institūciju speciālistus savā atbildības jomā;

97.2.4. nodrošina sabiedrības līdzdalību politikas izstrādes procesā;

97.2.5. var piedalīties institūcijas darbības stratēģijas izstrādē;

97.2.6. var koordinēt iepriekšējā līmeņa speciālistu darbu;

97.2.7. var aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju vai vadīt struktūrvienības (grupas) darbu;

97.2.8. var pārstāvēt valsti nozares darba grupās Eiropas Savienības institūcijās vai citās ārvalstu institūcijās, vai starptautiskajās organizācijās;

97.3. II B līmenis (piemēram, konsultants, eksperts):

97.3.1. nodrošina attīstības plānošanas dokumentu savstarpējās saskaņotības novērtēšanu un īstenošanas koordināciju;

97.3.2. koordinē deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildi un aktualizāciju;

97.3.3. veic Ministru kabineta un Ministru prezidenta analītiskos uzdevumus un sniedz priekšlikumus Ministru prezidentam;

97.3.4. nodrošina līdzdalību starptautisko attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un īstenošanā, kā arī uzrauga to attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un īstenošanu, kas ir saistīti ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā;

97.3.5. var veikt sagatavoto attīstības plānošanas dokumentu finanšu analīzi;

97.4. III līmenis (piemēram, konsultants, vecākais referents, jurists, vadošais eksperts, nodaļas (daļas) vadītājs):

97.4.1. analizē situāciju apakšnozarē, identificē jomas, kurām nepieciešams pievērst uzmanību politikas plānošanas un izstrādes procesā, var piedalīties ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādē;

97.4.2. nodrošina sabiedrības līdzdalību politikas izstrādes procesā;

97.4.3. izstrādā tiesību aktu, politikas veidošanas un attīstības plānošanas dokumentu projektus vienā vai vairākās politikas jomās;

97.4.4. konsultē sabiedrības pārstāvjus un citu institūciju speciālistus savā atbildības jomā;

97.4.5. veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko, stratēģisko, finansiālo un pārresoru ekspertīzi, sekmējot tiesiskuma principu ievērošanu un attīstību valsts pārvaldē;

97.4.6. pārstāv valsti nozares darba grupās Eiropas Savienības institūcijās vai citās ārvalstu institūcijās, vai starptautiskajās organizācijās;

97.4.7. piedalās institūcijas darbības stratēģijas plānošanā;

97.4.8. var vadīt struktūrvienības (grupas) darbu;

97.5. IV A līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktora vietnieks, departamenta direktors):

97.5.1. vada vairāku struktūrvienību (grupu) darbu vai atbild par vairāku apakšnozaru politikas plānošanu, piedalās ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādē;

97.5.2. piedalās nozares politikas plānošanā, analizē situāciju attiecīgajā nozarē, identificē jomas, kurām nepieciešams pievērst uzmanību politikas plānošanas un izstrādes procesā;

97.5.3. nodrošina sabiedrības līdzdalību politikas izstrādes procesā;

97.5.4. konsultē sabiedrības pārstāvjus un citu institūciju speciālistus savā atbildības jomā;

97.5.5. piedalās iestādes darbības stratēģijas plānošanā;

97.5.6. var pārraudzīt valsts budžeta apakšprogrammās nozarei piešķirtā finansējuma sadali, izlietojumu un papildu finansējuma piesaisti;

97.5.7. pārstāv valsti nozares darba grupās Eiropas Savienības vai ārvalstu institūcijās vai starptautiskajās organizācijās;

97.5.8. var pārstāvēt iestādi Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdē, Saeimas komisijās;

97.6. IV B līmenis (piemēram, konsultants, vecākais eksperts, nodaļas vadītājs) – veic II B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

97.6.1. izstrādā hierarhiski augstākos ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus;

97.6.2. konsultē Ministru prezidentu un valdības locekļus par stratēģijas izstrādi Latvijas interešu aizstāvēšanai starptautiskajās organizācijās, kā arī par valsts politikas izstrādi un īstenošanu attiecīgajā nozarē;

97.6.3. līdzdarbojas budžeta plānošanas procesā un valsts politikas plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī piedalās to dokumentu izstrādē un aktualizācijā, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu un valsts budžeta līdzekļu apguvi;

97.6.4. ar padomdevēja tiesībām piedalās Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs;

97.6.5. var vadīt struktūrvienības (grupas) darbu;

97.7. V līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktors) – veic IV A vai IV B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

97.7.1. vada vairāku struktūrvienību (grupu) darbu vai atbild par nozares vai pārresoru politikas veidošanu vai plānošanu;

97.7.2. var koordinēt jautājumus, kas saistīti ar valsts investīcijām, nacionālo prioritāšu definēšanu un ilgtermiņa attīstības plānošanu;

97.7.3. pārstāv valsti nozares darba grupās Eiropas Savienības vai ārvalstu institūcijās vai starptautiskajās organizācijās;

97.7.4. koordinē sadarbību starp iestādes struktūrvienībām;

97.7.5. veicina tiesību aktu sistēmas attīstību un sekmē tiesību aktu jaunradi;

97.7.6. pārstāv iestādi nozares politikas un pārnozaru jautājumos Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdē, Saeimas komisijās.

5.2.38. Procesu un pakalpojumu pārvaldība – 38. saime

5.2.38.1. Procesu pārvaldība – 38.1. apakšsaime

98. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji izstrādā, ievieš, uztur un pilnveido iestāžu procesus, procedūras, kvalitātes vadības sistēmu un nodrošina iestādes stratēģisko, juridisko, informācijas tehnoloģiju, cilvēkresursu, projektu un citu risku vadību. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

98.1. I līmenis (piemēram, vecākais speciālists, kvalitātes vadības sistēmu speciālists, metodikas eksperts):

98.1.1. izstrādā dokumentus un procedūras, organizē to ieviešanu;

98.1.2. koordinē procesu pārvaldības sistēmu reglamentējošo dokumentu izvērtēšanu, saskaņošanu un aktualizāciju, nodrošina to sistematizāciju;

98.1.3. veic procesu pārvaldības sistēmu analīzi un novērtējumu;

98.1.4. novērtē procesu pārvaldības sistēmu efektivitāti un spēju sasniegt izvirzītos mērķus, apkopo priekšlikumus par nepieciešamajiem pilnveidojumiem un piedalās to īstenošanā;

98.1.5. veic incidentu (risku īstenošanās gadījumu) reģistrāciju un uzskaiti;

98.1.6. veicina institūcijas iekšējo un ārējo klientu prasību apzināšanu, izvērtēšanu un apmierinātības uzlabošanu;

98.2. II līmenis (piemēram, vecākais speciālists, kvalitātes un risku vadītājs, LEAN speciālists, procesu pārvaldības vadītājs, vadītāja vietnieks):

98.2.1. vada procesu pārvaldības sistēmu izstrādāšanu, ieviešanu, uzturēšanu un pilnveidošanu institūcijā vairākās institūcijas darbības jomās un (vai) tās padotības iestādēs  vai vada un kontrolē vienotu procesu (pakalpojumu) definēšanu un ieviešanu vairākās institūcijas struktūrvienībās;

98.2.2. izvērtē un rosina procesu pārvaldības metožu un standartu ieviešanu;

98.2.3. nodrošina institūcijas iekšējo un ārējo klientu un trešo pušu prasību un vajadzību izvērtēšanu, rosina pasākumus procesu pārvaldības sistēmas pilnveidošanai;

98.2.4. apmāca un konsultē institūcijas un (vai) tās padotības iestāžu vadību un amatpersonas (darbiniekus) procesu vadības jomā;

98.2.5. var pārraudzīt citas amatpersonas (darbiniekus), aizvietot struktūrvienības (grupas) vadītāju;

98.3. III līmenis (piemēram, vadītājs, kvalitātes un risku vadības nodaļas vadītājs, kvalitātes un risku vadības direktors):

98.3.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

98.3.2. izstrādā un aktualizē kvalitātes un risku vadības politiku, kā arī nodrošina iestādes procesu un pakalpojumu kvalitātes risku un neatbilstību vadības procesu;

98.3.3. informē institūcijas vadību par konstatētajiem būtiskajiem riskiem;

98.3.4. piedalās institūcijas darbības stratēģijas izstrādē un īstenošanā;

98.3.5. uzrauga procesu pārvaldību institūcijā un sniedz vadībai pārskatus par procesu pārvaldības sistēmu efektivitāti un spēju sasniegt izvirzītos mērķus;

98.3.6. nodrošina izvēlētā risku identifikācijas, uzraudzības un vadības mehānisma iestrādi visos institūcijas procesos un projektos.

5.2.38.2. Pakalpojumu pārvaldība – 38.2. apakšsaime

99. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji īsteno pakalpojumu pārvaldību. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

99.1. I līmenis (piemēram, pakalpojuma vadītājs):

99.1.1. plāno konkrētu pakalpojumu iestādē – apzina pakalpojuma lietotāju grupas un to vajadzības;

99.1.2. apzina rezultatīvākos un efektīvākos konkrēta pakalpojuma sniegšanas veidus;

99.1.3. veido, testē un uzlabo konkrēta pakalpojuma prototipus;

99.1.4. veido konkrētam pakalpojumam nepieciešamās kārtības, vadlīnijas un nepieciešamo normatīvo regulējumu;

99.1.5. nodrošina konkrēta pakalpojuma ieviešanu un efektīvu sniegšanu, plāno un īsteno pakalpojuma attīstību;

99.1.6. saturiski vada un izvērtē ar konkrētu pakalpojumu saistītus projektus;

99.1.7. var īstenot visu pakalpojumu kopuma pārvaldību iestādē, tai skaitā iestādes pakalpojumu attīstības stratēģijas izstrādi un aktualizāciju;

99.2. II līmenis (piemēram, pakalpojumu pārvaldības procesu eksperts, pakalpojumu pārvaldības tehnoloģisko risinājumu eksperts):

99.2.1. izstrādā pakalpojumu pārvaldības procesus vai pakalpojumu pārvaldībai nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu izveides principus iestādes vai valsts mērogā;

99.2.2. veido konkrētam procesam vai pakalpojumu pārvaldības tehnoloģiskajam risinājumam nepieciešamās kārtības, vadlīnijas un nepieciešamo normatīvo regulējumu;

99.2.3. plāno konkrēta procesa vai tehnoloģiskā risinājuma īstenošanai nepieciešamo finansējumu un uzrauga pakalpojumu pārvaldības procesu vai tehnoloģiskā risinājuma atbilstošu īstenošanu;

99.2.4. analizē esošos procesus, optimizē un pilnveido tos; 

99.2.5. saturiski vada un izvērtē ar pakalpojumu pārvaldības procesiem vai konkrētiem tehnoloģiskiem risinājumiem saistītus projektus;

99.2.6. sniedz konsultācijas un metodoloģisko atbalstu pakalpojumu pārvaldības procesu vai tehnoloģisko risinājumu jomā;

99.3. III līmenis (piemēram, pakalpojumu pārvaldības eksperts):

99.3.1. plāno un izstrādā pakalpojumu pārvaldības sistēmu un politiku iestādes vai valsts mērogā;

99.3.2. izstrādā pakalpojumu pārvaldības sistēmas un politikas ieviešanas normatīvo regulējumu;

99.3.3. plāno, koordinē un nodrošina vienotas pakalpojumu pārvaldības sistēmas un politikas īstenošanu, plāno sistēmas ieviešanai nepieciešamo finansējumu;

99.3.4. saturiski vada un izvērtē ar pakalpojumu pārvaldību saistītus projektus;

99.3.5. veido un vada starpinstitūciju darba grupas (komandas) valsts mēroga pakalpojumu pārvaldības attīstībai;

99.3.6. sniedz konsultācijas un metodoloģisko atbalstu pakalpojumu pārvaldības jomā citām iestādēm.

5.2.39. Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība – 39. saime

5.2.39.1. Projektu vadība un īstenošana – 39.1. apakšsaime

100. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pamatfunkcija ir projektu vadīšana un projekta aktivitāšu īstenošana. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

100.1. I līmenis (piemēram, projekta koordinators, projekta vadītāja asistents):

100.1.1. veic noteiktus uzdevumus projekta ietvaros citu speciālistu pārraudzībā;

100.1.2. piedalās projekta plānošanā;

100.1.3. apkopo, analizē un sagatavo projektam nepieciešamo informāciju;

100.1.4. uztur un gatavo projekta dokumentāciju;

100.1.5. dibina un uztur kontaktus ar iesaistītajām institūcijām un personām, organizē tikšanās un citus pasākumus projekta jautājumos;

100.1.6. piedalās projekta posmu, vidusposma un gala novērtējumos;

100.1.7. var piedalīties mārketinga pasākumu organizēšanā un veikt dažādus administratīvus uzdevumus;

100.1.8. var piedalīties produkta vai pakalpojuma ieviešanas plāna izstrādē vai īstenošanā;

100.2. II A līmenis (piemēram, projekta koordinators, projekta vadītājs):

100.2.1. vada maza apjoma projektus vai ir atbildīgs par noteiktu projekta darbību īstenošanu;

100.2.2. kontrolē projekta izpildi atbilstoši noteiktajiem rezultātiem, izpildes termiņam, budžetam un kvalitātes prasībām, izstrādā priekšlikumus plānu pilnveidei;

100.2.3. sagatavo pārskatus par projekta izpildes gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, īsteno risku un kvalitātes vadību, veic projekta posmu, vidusposma un gala novērtējumus;

100.2.4. var koordinēt citu amatpersonu (darbinieku) darbību;

100.3. II B līmenis (piemēram, eksperts):

100.3.1. veic noteiktus uzdevumus projekta īstenošanas procesā, izstrādājot projekta mērķim atbilstošu saturu (piemēram, izvērtējumu, apkopojumu, modeli, risinājumu, konceptu, plānu, stratēģiju) un veicinot projekta mērķu sasniegšanu;

100.3.2. kopā ar iesaistītajām pusēm definē projektu darbības tvērumu, prasības un rezultātu;

100.3.3. sagatavo pārskatus par projekta uzdevumu izpildes gaitu un sasniegtajiem rezultātiem;

100.3.4. ieguvis nepieciešamās zināšanas un pieredzi attiecīgajā jomā (nozarē);

100.4. III līmenis (piemēram, projekta koordinators, vecākais projekta vadītājs, vecākais eksperts, nodaļas vadītāja vietnieks, nodaļas vadītājs):

100.4.1. vada vidēja apjoma projektus, atbild par projektā definēto mērķu sasniegšanu;

100.4.2. koordinē tādu projektu uzdevumu izpildi, kuros iesaistītas vairākas institūcijas;

100.4.3. kontrolē projektu izpildi atbilstoši noteiktajiem rezultātiem, izpildes termiņam, budžetam un kvalitātes prasībām;

100.4.4. sagatavo pārskatus par projektu izpildes gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, īsteno risku un kvalitātes vadību, veic projekta posmu, vidusposma un gala novērtējumus;

100.4.5. var koordinēt citas amatpersonas (darbiniekus);

100.5. IV A līmenis (piemēram, vecākais projekta vadītājs, grupas vadītājs) – veic III līmenim noteiktos uzdevumus, vadot lielus projektus, kuru rezultāti ietekmē institūcijas stratēģiski nozīmīgu pakalpojumu vai iniciatīvu īstenošanas efektivitāti, kā arī:

100.5.1. nosaka kvalitātes un darba izpildes standartus;

100.5.2. identificē un vada riskus;

100.5.3. analizē jaunu projektu ieviešanas un attīstīšanas iespējas;

100.5.4. nodrošina kvalitatīvu informācijas apmaiņu starp projekta dalībniekiem (partneriem) un iesaistītajām personām;

100.5.5. organizē projektā iesaistītā administratīvā personāla darbu;

100.6. IV B līmenis (piemēram, vecākais eksperts, jomas (nozares) eksperts):

100.6.1. veic nozīmīgākos saturiskos uzdevumus projekta īstenošanas procesā, izstrādājot projekta mērķim atbilstošu saturu (piemēram, izvērtējumu, apkopojumu, modeli, risinājumu, konceptu, plānu, stratēģiju) un veicinot projekta mērķu sasniegšanu;

100.6.2. kopā ar iesaistītajām pusēm definē projektu darbības tvērumu, prasības un rezultātu;

100.6.3. sagatavo pārskatus par projekta uzdevumu izpildes gaitu un sasniegtajiem rezultātiem;

100.6.4. ieguvis zinātnisko grādu vai padziļinātas zināšanas un ilgstošu pieredzi attiecīgajā jomā (nozarē);

100.7. V līmenis (piemēram, nodaļas (grupas) vadītājs, vadošais eksperts, ekspertu grupas vadītājs):

100.7.1. vada projektu vadības vai īstenošanas struktūrvienības (grupas) darbu vai vada vairāku projektu portfeli;

100.7.2. var vadīt projekta saturiskās īstenošanas ekspertu komandu vai strādāt kā vadošais eksperts tehnoloģiski ietilpīgā jomā;

100.8. VI līmenis (piemēram, projekta vadītājs, nodaļas vadītājs, grupas vadītājs, departamenta vadītājs):

100.8.1. vada īpaši liela valsts investīciju objekta vai nozīmīgu institucionālo pārmaiņu vai inovāciju projekta īstenošanu nozarē vai ekosistēmā (šādiem projektiem ir apjomīgs darbību tvērums un intensīvs darbu grafiks; tie ietekmē sabiedrībai vai industrijai ļoti nozīmīgus pakalpojumus vai politikas jautājumus; to īstenošanā parasti ir iesaistīts plašs analītiķu un saistīto jomu speciālistu loks; projekta rezultāti kalpo par pamatu jaunu iniciatīvu ieviešanai vienā vai vairākās institūcijās, kas nozīmīgi mainīs institūciju stratēģisko funkciju īstenošanas kvalitāti un kvantitāti);

100.8.2. kopā ar iesaistītajām pusēm definē projektu darbības tvērumu, prasības un rezultātu;

100.8.3. vada struktūrvienību darbu, kā arī nodrošina specializēta personāla un ekspertu piesaisti un atlasi un organizē to darbu;

100.8.4. veido un koordinē attiecības ar stratēģiski nozīmīgiem partneriem, iesaistītajām institūcijām un personām;

100.8.5. projekta īstenošanā iesaista vairākus resorus vai visu valsts pārvaldi;

100.8.6. izstrādā stratēģiju, rīcības plānus un kalendāra grafikus projekta īstenošanai un nodrošina to izpildi atbilstoši Ministru kabineta vai ministrijas dotajiem uzdevumiem;

100.8.7. atbild par valsts budžeta līdzekļu efektīvu, tiesisku un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

5.2.39.2. Projektu uzraudzība – 39.2. apakšsaime

101. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir projektu pieteikumu un iesniegumu atlase, apstiprināšana, uzraudzība un izvērtēšana, Eiropas Savienības un valsts atbalsta pasākumu pieteikumu apstiprināšana un uzraudzība. Ārvalstu finanšu instrumentu (tai skaitā Eiropas Savienības fondu) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādē un vadībā iesaistīto atbildīgo iestāžu, sadarbības iestāžu, vadošās iestādes, revīzijas iestādes un sertifikācijas iestādes amati, kuru veicēju pienākums ir Eiropas Savienības fondu aktivitāšu un projektu īstenošana, uzraudzība un kontrole. Ja amata pamatfunkcija ir politikas plānošana vai ieviešana un projekti ir instruments amata mērķu sasniegšanai, to klasificē saimē "Politikas ieviešana" vai saimē "Politikas plānošana". Ja amata pamatfunkcija ir projekta grāmatvedība, to klasificē saimē "Grāmatvedība". Ja amata pamatfunkcija ir projekta finanšu plānošana, to klasificē saimē "Finanšu analīze un vadība". Ja amata pamatfunkcija ir komunikācija un sabiedriskās attiecības, to klasificē saimē "Komunikācija".  Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

101.1. I līmenis (piemēram, vecākais eksperts):

101.1.1. sagatavo lēmumus, līgumus un to grozījumus;

101.1.2. nodrošina projektu iesniegumu un atbalsta pieteikumu atlases organizēšanu;

101.1.3. veic projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli;

101.1.4. veic darbību ieviešanas progresa pārbaudes;

101.1.5. veic iesniegto dokumentu pārbaudes, sagatavo atzinumus;

101.2. II līmenis (piemēram, vecākais eksperts, nodaļas vadītāja vietnieks, nodaļas vadītājs):

101.2.1. veic projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli;

101.2.2. veic virspārbaudes;

101.2.3. sagatavo atzinumus;

101.2.4. veic iesniegto dokumentu pārbaudes;

101.2.5. nodrošina projektu izstrādes vai ieviešanas konsultācijas, iesaistās projektu ieviešanas metodisko vadlīniju izstrādē;

101.2.6. iesaistās normatīvo aktu izstrādē un aktualizēšanā;

101.2.7. var veikt projektu atlases kritēriju izstrādi, projektu atlasi un vērtēšanu un pieņemt lēmumu, tai skaitā par atbalsta piešķiršanu;

101.3. III līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, vecākais eksperts, nodaļas vadītāja vietnieks):

101.3.1. veic fondu aktivitāšu, projektu un atbalsta pieteikumu īstenošanas uzraudzības kontroli;

101.3.2. nodrošina fondu aktivitāšu, projektu un atbalsta pieteikumu atlases kārtības izstrādi, veic projektu un atbalsta pieteikumu atlasi un vērtēšanu un pieņem lēmumu;

101.3.3. izstrādā fondu aktivitāšu, projektu un atbalsta pieteikumu ieviešanas un uzraudzības metodiskās vadlīnijas, nodrošina metodiskās konsultācijas;

101.3.4. analizē fondu aktivitāšu vērtēšanas, atbalsta piešķiršanas un uzraudzības procesu efektivitāti un administratīvo slogu un izstrādā priekšlikumus regulējuma pilnveidei;

101.3.5. nodrošina starpinstitūciju komunikāciju un sadarbību;

101.4. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta vadītāja vietnieks):

101.4.1. vada vienas struktūrvienības darbu, palīdz struktūrvienības vadītājam vadīt vienu vai vairākas struktūrvienības;

101.4.2. piedalās fondu aktivitāšu un nozares attīstības stratēģijas plānošanā;

101.4.3. īsteno kvalitātes vadības procesus;

101.4.4. nodrošina vērtēšanas un uzraudzības procesu efektivitātes un administratīvā sloga novērtējumu un izstrādā priekšlikumus regulējuma pilnveidei;

101.4.5. nodrošina fondu aktivitāšu, projektu un atbalsta pasākumu ieviešanas analītisku izvērtējumu un priekšlikumu izstrādi identificēto problēmu mazināšanai;

101.4.6. nodrošina procedūru izstrādi;

101.5. V līmenis (piemēram, departamenta vadītājs):

101.5.1. administratīvi vada vairākas struktūrvienības vai lielas vai ļoti lielas struktūrvienības darbu;

101.5.2. nodrošina jomas (nozares) projektu, fondu aktivitāšu plānošanu un uzraudzību, izstrādā priekšlikumus fondu aktivitāšu un projektu ieviešanas pilnveidei un risku mazināšanai;

101.5.3. īsteno kvalitātes vadības procesus un tos pilnveido;

101.5.4. piedalās nozares attīstības stratēģijas plānošanā un institūcijas stratēģijas izstrādē.

5.2.39.3. Eiropas Savienības fondu revīzija – 39.3. apakšsaime

102. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pienākums ir veikt Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības revīziju. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

102.1. I A līmenis (piemēram, jaunākais eksperts):

102.1.1. veic audita procedūras atsevišķos audita posmos atbilstoši vadošā auditora noteiktajam plānam un izstrādātajām programmām;

102.1.2. piedalās informācijas uzkrāšanā, apkopošanā, sistematizēšanā un analizē informāciju struktūrvienības izveidotajās datubāzēs;

102.1.3. informē vadošo auditoru par auditu rezultātiem, atklātām būtiskām neatbilstībām;

102.1.4. kopā ar vadošo auditoru piedalās Eiropas Komisijas, Eiropas Revīzijas palātas, Valsts kontroles vizītēs un aizstāv savus audita ziņojumos paustos konstatējumus un secinājumus;

102.1.5. sniedz tehnisku atbalstu vadošiem auditoriem;

102.2. I B līmenis (piemēram, auditors):

102.2.1. veic audita procedūras atbilstoši vadošā auditora noteiktajam plānam un izstrādātajām programmām;

102.2.2. veic informācijas uzkrāšanu, apkopošanu, sistematizēšanu un analīzi struktūrvienības izveidotajās datubāzēs;

102.2.3. informē vadošo auditoru par auditu rezultātiem, atklātām būtiskām neatbilstībām;

102.2.4. kopā ar vadošo auditoru piedalās Eiropas Komisijas, Eiropas Revīzijas palātas, Valsts kontroles vizītēs un aizstāv savus audita ziņojumos paustos konstatējumus un secinājumus;

102.3. II A līmenis (piemēram, vecākais auditors, grupas vadītājs):

102.3.1. vada audita komandu;

102.3.2. plāno audita procedūras, izstrādā audita plānu un audita programmas;

102.3.3. vada un veic audita procedūras atbilstoši noteiktajam plānam un izstrādātajām programmām;

102.3.4. izstrādā audita ziņojumu un veic audita ieteikumu ieviešanas uzraudzību;

102.3.5. var piedalīties audita veikšanas procedūru un (vai) metodikas izstrādē;

102.3.6. uzkrāj, apkopo, sistematizē un analizē informāciju departamenta izveidotajās datubāzēs;

102.3.7. piedalās Eiropas Komisijas, Eiropas Revīzijas palātas, Valsts kontroles vizītēs un aizstāv savus audita ziņojumos paustos konstatējumus un secinājumus;

102.3.8. nodrošina sadarbību un informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas auditoriem;

102.4. II B līmenis (piemēram, vecākais eksperts, funkcijas vadītājs, grupas vadītājs):

102.4.1. plāno, vada un koordinē funkcijas darbu atbilstoši deleģējumam un izstrādā funkcijas darbam nepieciešamās procedūras un (vai) metodikas;

102.4.2. izstrādā revīzijas stratēģiju un audita gada plānu;

102.4.3. vada un (vai) veic sarežģītus, liela apjoma vairāku iestāžu auditus vai informācijas tehnoloģiju auditus vai auditus, kas prasa īpašu specializāciju;

102.4.4. spēj pārstāvēt departamentu uzticētās funkcijas ietvaros;

102.4.5. koordinē iepriekšējo līmeņu auditoru darbu;

102.4.6. sagatavo gada revīzijas ziņojumus un noslēguma revīzijas ziņojumus;

102.4.7. piedalās Eiropas Komisijas, Eiropas Revīzijas palātas, Valsts kontroles vizītēs un aizstāv savus audita ziņojumos paustos konstatējumus un secinājumus;

102.4.8. nodrošina sadarbību un informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas auditoriem;

102.5. II C līmenis (piemēram, vecākais eksperts izmeklēšanā):

102.5.1. koordinē dažādu vietējo un ārvalstu iestāžu sadarbību krāpšanas novēršanas, izmeklēšanas un citās krāpšanas apkarošanas jomās;

102.5.2. iegūst, apkopo un analizē dažāda veida informāciju;

102.5.3. izskata fizisko un juridisko personu iesniegumus un, ja nepieciešams, sazinās ar tiesībaizsardzības iestādēm par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem;

102.5.4. informē kompetentās iestādes par iespējamu noziedzīgu nodarījumu saistībā ar Eiropas Savienības fondiem;

102.5.5. izstrādā normatīvos aktus un procedūras Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā;

102.5.6. konsultē par rīcību gadījumā, ja ir aizdomas par krāpšanos;

102.5.7. pārbaudēs sniedz atbalstu Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) izmeklētājiem;

102.6. III līmenis (piemēram, departamenta direktora vietnieks):

102.6.1. nodrošina revīzijas stratēģijas izstrādi, tās regulāru aktualizāciju un iesniegšanu Eiropas Komisijā un donorvalstīm;

102.6.2. koordinē auditus un paraksta auditu ziņojumus atbilstoši deleģējumam;

102.6.3. koordinē vairāku funkciju vadību struktūrvienībā un veic nepieciešamo resursu aprēķinu;

102.6.4. organizē personāla apmācības;

102.6.5. nodrošina departamenta metodiku izstrādi auditu veikšanai, piedalās citu metodiku un vadlīniju izstrādē;

102.6.6. piedalās tiesību aktu izstrādē un aktualizēšanā auditu jomā;

102.6.7. nodrošina gada kontroles ziņojumu un atzinumu par vadības un kontroles sistēmu sagatavošanu;

102.6.8. organizē sadarbību un komunikāciju ar Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un donorvalstīm;

102.6.9. nodrošina pastāvīgu kvalitātes uzraudzību un periodisku ārējo novērtējumu atbilstoši Starptautiskajiem kvalitātes kontroles standartiem;

102.6.10. aizvieto departamenta direktoru un pārstāv departamentu atbilstoši deleģējumam;

102.7. IV līmenis (piemēram, departamenta direktors):

102.7.1. vada ļoti lielu struktūrvienību;

102.7.2. nodrošina Eiropas Savienības dalībvalstu Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) un revīzijas iestādes funkcijas;

102.7.3. sniedz neatkarīgu atzinumu par izveidotajām vadības un kontroles sistēmām Eiropas Komisijai, donorvalstīm un Ministru kabinetam;

102.7.4. paraksta gada revīzijas ziņojumus un noslēguma revīzijas ziņojumus;

102.7.5. ievieš Eiropas Komisijas un donorvalstu izstrādāto Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības audita politiku;

102.7.6. organizē AFCOS politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu, informatīvo ziņojumu, nacionālo pozīciju Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jautājumos izstrādāšanu;

102.7.7. nodrošina struktūrvienības darba izpildes un kvalitātes uzraudzību, metodisko vadību un labākās prakses piemērošanu;

102.7.8. pārstāv valsti Eiropas Savienības un citās institūcijās, kā arī nodrošina sadarbību ar Valsts kontroles, Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas auditoriem.

5.2.40. Radošie darbi – 40. saime

103. Šajā saimē ietilpst amati, kas saistīti ar māksliniecisko un tehnisko jaunradi, telpu, ekspozīciju (izstāžu), reklāmas materiālu un tīmekļvietņu izstrādi un noformēšanu, kā arī ar kultūras darba organizēšanu un interešu izglītības kopu un amatierkolektīvu vadīšanu. Saimē ir šādi līmeņi:

103.1. I līmenis (piemēram, noformēšanas mākslinieks):

103.1.1. veido un noformē ilustratīvus materiālus;

103.1.2. piedalās ekspozīciju, izstāžu, telpu vai tīmekļvietņu mākslinieciskajā un tehniskajā izstrādē, iekārtošanā un uzturēšanā;

103.1.3. veic nepieciešamās izmaiņas saskaņā ar pasūtītāja prasībām;

103.1.4. var strādāt augstāka līmeņa speciālista uzraudzībā;

103.2. II A līmenis (piemēram, ansambļa vadītājs, deju kolektīva vadītājs):

103.2.1. vada interešu izglītības vai amatiermākslas kolektīvu;

103.2.2. nodrošina interešu izglītības vai amatiermākslas kolektīvu darbu atbilstoši radošajai koncepcijai;

103.2.3. rūpējas par mākslinieciskā līmeņa kvalitāti;

103.3. II B līmenis (piemēram, māksliniecisko kolektīvu vadītājs):

103.3.1. organizē kultūras un atpūtas pasākumus;

103.3.2. izstrādā pasākumu plāna māksliniecisko koncepciju;

103.3.3. organizē sadarbību ar izpildītājiem un izpildītāju kolektīviem;

103.3.4. nodrošina sarīkojumu veiksmīgu norisi;

103.3.5. piedalās ar kultūras jomu saistītajos radošajos projektos;

103.4. III līmenis (piemēram, izstāžu iekārtotājs, galvenais mākslinieks, režisors):

103.4.1. izstrādā un veido kopējo māksliniecisko tēlu un dizainu, nodrošina tā tehnisko risinājumu;

103.4.2. izstrādā ekspozīciju, izstāžu, telpu vai tīmekļvietņu māksliniecisko un tehnisko koncepciju;

103.4.3. pārrauga noformējumu, regulāri veido un ievieš jaunus risinājumus;

103.5. IV līmenis (piemēram, galvenais diriģents, mākslinieciskais vadītājs) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī kādu no šādiem pienākumiem:

103.5.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

103.5.2. vada mākslinieciskā kolektīva (kora, ansambļa, teātra, deju kolektīva vai cita mākslinieciskā kolektīva) darbu;

103.5.3. vada citus radošos un tehniskos darbiniekus;

103.5.4. piedalās starptautiskos un valsts mēroga konkursos, skatēs un festivālos;

103.6. V līmenis (piemēram, direktora vietnieks, vadītāja vietnieks, direktors, vadītājs):

103.6.1. vada kultūras darbību pašvaldībā;

103.6.2. sagatavo un īsteno kultūras darbības stratēģiju, sagatavo atbilstošos normatīvos dokumentus;

103.6.3. izstrādā un īsteno projektus un programmas kultūras darbībai, tai skaitā par investīciju piesaisti;

103.6.4. plāno kultūras pakalpojumu attīstību, koordinē to racionālo izmantošanu.

5.2.41. Restaurācijas darbi – 41. saime

104. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir restaurēt vai konservēt kultūras pieminekļus vai tajos esošo muzeju ēkas un telpas, kā arī muzeja, bibliotēkas un arhīva krājumos esošos priekšmetus un vienības. Saimē ir šādi līmeņi:

104.1. I līmenis (piemēram, restauratora asistents):

104.1.1. veic vienkāršākos restaurācijas darbus saskaņā ar vecākā restauratora ieteikto metodi un tehnoloģiju;

104.1.2. sagatavo ķimikālijas un darba šķīdumus atbilstoši metodikai;

104.1.3. dokumentē darba gaitu;

104.2. II līmenis (piemēram, restaurators):

104.2.1. strādā patstāvīgi, konsultējoties ar citiem speciālistiem, un veic sarežģītākus restaurācijas darbus;

104.2.2. vecākā restauratora vadībā izstrādā restaurācijas uzdevumu;

104.2.3. veic dezinfekciju un priekšmetu konservāciju;

104.2.4. dokumentē restaurācijas gaitu, nosaka fotofiksācijas nepieciešamību un apjomu, aizpilda restaurācijas pases;

104.3. III līmenis (piemēram, restaurators):

104.3.1. veic sarežģītus restaurācijas un konservācijas darbus, izmantojot fizikālo, ķīmisko un bioloģisko pētījumu rezultātus;

104.3.2. patstāvīgi izvēlas restaurācijas metodiku, izstrādā restaurācijas darba uzdevumu;

104.3.3. iesaka optimālos priekšmeta glabāšanas apstākļus, piedalās muzeja priekšmetu saglabātības pārbaudē;

104.4. IV līmenis (piemēram, galvenais restaurators):

104.4.1. veic vissarežģītākos restaurācijas un konservācijas darbus;

104.4.2. piedalās krājuma politikas restaurācijas sadaļas izstrādē;

104.4.3. izstrādā un pārbauda jaunu restaurācijas metodiku;

104.4.4. atbilstoši kompetencei konsultē nozares speciālistus;

104.4.5. izstrādā un pārbauda jaunas restaurācijas metodes, pilnveido restaurācijas tehnoloģiju un instrumentus;

104.5. V līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs):

104.5.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

104.5.2. darbojas restaurācijas padomē, kas apstiprina restaurācijas darba uzdevumus, kā arī citās padomēs un komisijās;

104.5.3. pārrauga restaurācijas iekārtas, saimniecisko inventāru un materiālus, plāno to iegādi;

104.5.4. sagatavo restaurācijas gaitā izlietoto materiālu pārskatu, seko līdzi līdzekļu izlietojumam;

104.5.5. piedalās restauratoru atestācijā.

5.2.42. Sekretariāts – 42. saime

105. Šajā saimē ietilpst ar sekretariāta funkciju saistīti pienākumi: atbalsts institūcijas vai struktūrvienības vadītājam vai institūcijai kopumā, atbildēšana uz tālruņa zvaniem, to pāradresācija, viesu uzņemšana, sanāksmju un pārrunu, kā arī komandējumu tehniskā organizēšana, dokumentu sagatavošana, noformēšana un pavairošana, korespondences šķirošana un nosūtīšana, biroja telpu un biroja aprīkojuma uzturēšanas nodrošināšana. Šajā saimē neklasificē amatus, kuru pienākumi galvenokārt ir saistīti ar dokumentu pārvaldības funkciju un pienākumiem. Saimē ir šādi līmeņi:

105.1. I līmenis (piemēram, sekretārs, biroja administrators):

105.1.1. veic sekretāra pienākumus;

105.1.2. organizē sanāksmes;

105.1.3. ievāc un apkopo informāciju;

105.1.4. raksta sanāksmju protokolus;

105.2. II līmenis (piemēram, sekretārs, vecākais referents):

105.2.1. veic vadītāja personīgā asistenta pienākumus, plānojot darba grafiku un organizējot tikšanās;

105.2.2. patstāvīgi apkopo materiālus (piemēram, vadības sēdēm);

105.2.3. koordinē vadītāja dokumentu plūsmu;

105.2.4. seko vadītāja rīkojumu un lēmumu izpildei institūcijas struktūrvienībās;

105.2.5. vadītāja uzdevumā veic saraksti ar citām institūcijām;

105.2.6. veic sanāksmju protokolista pienākumus;

105.2.7. var tulkot dažādus materiālus un dokumentus;

105.2.8. var dot uzdevumus vadītāja vārdā;

105.2.9. var pārraudzīt citu darba izpildi;

105.3. III līmenis (piemēram, vadītāja palīgs) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

105.3.1. veic institūcijas vadītāja palīga pienākumus;

105.3.2. var veikt vairāku vadītāju palīga vai asistenta pienākumus;

105.3.3. tulko dažādus materiālus un dokumentus;

105.3.4. dod uzdevumus vadītāja vārdā;

105.3.5. var koordinēt vairāku funkciju izpildi;

105.3.6. var atbildēt par biroja darbu kopumā;

105.3.7. vada citus sekretārus;

105.4. IV līmenis (piemēram, biroja vadītājs):

105.4.1. veic analītisko darbu institūcijas vadības uzdevumā;

105.4.2. apstrādā un analizē informāciju, sagatavo specifiskus pārskatus vai ieteikumus;

105.4.3. piedalās stratēģisko dokumentu izstrādē;

105.4.4. koordinē sadarbību starp institūcijas struktūrvienībām un ar ārējiem sadarbības partneriem.

5.2.43. Sociālais un psiholoģiskais atbalsts – 43. saime

5.2.43.1. Sociālais darbs – 43.1. apakšsaime

106. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru izpildītāji veic sociālo darbu, plāno un vada sociālā atbalsta procesu vai īsteno sociālo atbalstu personām un personu grupām. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

106.1. I A līmenis (aprūpētājs):

106.1.1. veic klientu aprūpi, palīdzot personām, kuras pašas sevi nevar aprūpēt, ievērot higiēnu, sagatavot un uzņemt ēdienu, uzkopt telpas, apgādāt ar pirmās nepieciešamības precēm, kā arī veicina klienta saikni ar apkārtējo vidi;

106.1.2. strādā vecākā aprūpētāja vai sociālā darba speciālista vadībā;

106.2. I B līmenis (pavadonis, asistents):

106.2.1. palīdz personām ar invaliditāti pārvietoties ārpus mājokļa: pavada un piedalās dažādās dzīves situācijās un dažādos pasākumos, palīdz orientēties laikā un telpā, palīdz pašaprūpē, palīdz nokļūt vietā, kur persona mācās, strādā vai saņem pakalpojumus, palīdz personai pārvietoties un veikt pašaprūpi izglītības iestādē, algotā darbavietā, palīdz apgūt augstākās izglītības programmas, sniedz atbalstu saskarsmē ar citām fiziskām un juridiskām personām;

106.2.2. strādā patstāvīgi;

106.3. II  līmenis (vecākais aprūpētājs):

106.3.1. veic aprūpi personām (klientiem), kuras pašas sevi nevar aprūpēt, koordinē aprūpētāju darbu konkrētai klientu grupai, uzrauga aprūpes procesa pareizu dokumentēšanu, nodrošina ievadapmācības jaunajiem aprūpētājiem;

106.3.2. strādā patstāvīgi, sadarbojoties ar sociālā darba speciālistu;

106.4. III A līmenis (sociālais rehabilitētājs):

106.4.1. nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;

106.4.2. strādā patstāvīgi, sadarbojoties ar sociālo darbinieku;

106.5. III B līmenis (sociālais aprūpētājs):

106.5.1. veic klienta pašaprūpes spēju izvērtēšanu, nodrošina klienta sociālās aprūpes plāna īstenošanu un novērtē klienta pašaprūpes spēju dinamiku;

106.5.2. strādā patstāvīgi, sadarbojoties ar sociālo darbinieku;

106.6. III C līmenis (sociālās palīdzības organizators):

106.6.1. izvērtē klienta materiālos resursus, nosaka nepieciešamās sociālās palīdzības apjomu un saņemšanas ilgumu;

106.6.2. strādā patstāvīgi, sadarbojoties ar sociālo darbinieku;

106.7. III D līmenis (ģimenes asistents, sociālais mentors):

106.7.1. īsteno ģimenes asistenta vai citu atbalsta personu pakalpojumus, attīstot klienta (piemēram, ģimeņu ar bērniem, personu ar garīga rakstura traucējumiem, jauniešu pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma saņemšanas) sociālās iemaņas un sadzīvei nepieciešamās prasmes dzīvesvietā un ārpus tās;

106.7.2. sniedz atbalstu jauniešiem profesionālās dzīves uzsākšanā, karjeras izvēlē, sociālo iemaņu apguvē un pilnveidošanā, saskarsmes veidošanā ar vienaudžiem un citiem sabiedrības locekļiem;

106.7.3. strādā patstāvīgi, sadarbojoties ar sociālo darbinieku;

106.8. IV līmenis (jaunākais sociālais darbinieks, vispārīgās prakses sociālais darbinieks):

106.8.1. veic darbu ar sociālo gadījumu, kas ir vispārīgā sociālā darba prakse;

106.8.2. strādā patstāvīgi;

106.8.3. sadarbojas ar citiem speciālistiem klientam nepieciešamā atbalsta nodrošināšanā un viņa sociālo problēmu risināšanā;

106.9. V A līmenis (sociālais darbinieks, sociālais pedagogs):

106.9.1. veic sociālā gadījuma vadīšanu, specializējoties darbam ar noteiktām klientu mērķgrupām;

106.9.2. veic krīžu intervenci;

106.9.3. organizē un vada starpprofesionālo speciālistu komandu;

106.9.4. nodrošina atbalstu klientam, organizējot un vadot grupas;

106.9.5. veic sociālo darbu kopienā;

106.9.6. veic ielu sociālo darbu;

106.9.7. veic sociālpedagoģisko darbu ar bērniem un jauniešiem;

106.9.8. var vadīt citu sociālo darbinieku profesionālās pilnveides procesu;

106.9.9. strādā patstāvīgi;

106.9.10. sadarbojas ar citiem speciālistiem klientam nepieciešamā atbalsta nodrošināšanā un viņa sociālo problēmu risināšanā;

106.9.11. var būt struktūrvienības vadītājs vai struktūrvienības vadītāja vietnieks;

106.10. V B līmenis (sociālais darbinieks (praktizē mezo un (vai) makro līmenī)):

106.10.1. veido un koordinē pašvaldībā pieejamo resursu (sociālie pakalpojumi un citi klientiem nepieciešamie atbalsta veidi) tīklu, sadarbojoties ar citiem speciālistiem un iestādēm, tādējādi nodrošinot klientu sociālo problēmu risināšanai nepieciešamo resursu pieejamību pašvaldībā;

106.10.2. izvērtē sociālo pakalpojumu kvalitāti un citu atbalsta veidu atbilstību klientu vajadzībām;

106.10.3. strādā patstāvīgi;

106.10.4. var būt struktūrvienības vadītājs vai struktūrvienības vadītāja vietnieks;

106.11. VI A līmenis (vecākais sociālais darbinieks):

106.11.1. veic psihosociālo darbu;

106.11.2. veic sociālā gadījuma vadīšanu, tai skaitā daudzpakāpju izvērtēšanu, ģimenēm ar bērniem;

106.11.3. var vadīt citu sociālo darbinieku profesionālās pilnveides procesu;

106.11.4. strādā patstāvīgi;

106.11.5. sadarbojas ar citiem speciālistiem klientam nepieciešamā atbalsta nodrošināšanā un viņa sociālo problēmu risināšanā;

106.11.6. var būt struktūrvienības vadītājs vai struktūrvienības vadītāja vietnieks;

106.12. VI B līmenis (vecākais sociālais darbinieks (praktizē mezo un (vai) makro līmenī)):

106.12.1. pēta un analizē sociālās problēmas un iedzīvotāju vajadzības pašvaldībā;

106.12.2. izstrādā, plāno un ievieš jaunus sociālos pakalpojumus un citus atbalsta veidus iedzīvotājiem pašvaldībā;

106.12.3. strādā patstāvīgi;

106.12.4. var būt struktūrvienības vadītājs vai struktūrvienības vadītāja vietnieks.

5.2.43.2. Psihologu pakalpojumi – 43.2. apakšsaime

107. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji sniedz psiholoģisko atbalstu un konsultācijas vai nodrošina psiholoģisko diagnosticēšanu un ekspertīzi. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

107.1. I A līmenis (piemēram, izglītības un skolu psihologs, psihologs):

107.1.1. risina klientu psiholoģiska rakstura problēmas, lietojot dažādas metodes, piemēram, psihodiagnostiku, individuālās konsultācijas, novērošanu;

107.1.2. sniedz atbalstu un konsultācijas ar klientiem saistītām personām (skolēniem, vecākiem);

107.1.3. sistematizē psiholoģiskās izpētes materiālus;

107.1.4. var sagatavot psiholoģiskās izpētes vai novērtēšanas atzinumu;

107.2. I B līmenis (piemēram, psihologs konsultants, psihologs) – veic I A līmenim noteiktos pienākumus, kā arī kādu no šādiem pienākumiem:

107.2.1. vada grupu seminārus klientiem;

107.2.2. izstrādā psiholoģiskā atbalsta materiālus un programmas;

107.3. II līmenis (piemēram, speciālists psiholoģiskā atbalsta sniegšanā operatīvajos dienestos) – veic I B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī veido un ievieš psiholoģiskā atbalsta sistēmu iestādē;

107.4. III līmenis (piemēram, psiholoģiskā atbalsta sistēmas vadītājs operatīvajā dienestā) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

107.4.1. izstrādā psiholoģiskā atbalsta sistēmas metodiku iestādē;

107.4.2. apkopo, analizē un novērtē psiholoģiskā atbalsta sistēmas darbības rezultātus iestādē;

107.4.3. vada psiholoģiskā atbalsta sistēmu iestādē.

5.2.44. Sporta organizēšana un profesionālais sports – 44. saime

108. Šajā saimē ietilpst amati, kuri nav ietverti pedagogu amatu sarakstā un kuru veicēji veic sporta speciālista pienākumus, kā arī organizē sporta pasākumus. Šajā saimē ietilpst arī profesionālie sportisti. Saimē ir šādi līmeņi:

108.1. I līmenis (piemēram, profesionāls sportists):

108.1.1. gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās;

108.1.2. popularizē sporta veidus, veicina veselīgu dzīvesveidu;

108.1.3. organizē un vada sporta pasākumus, veselības veicināšanas nodarbības;

108.1.4. piedalās sporta jomas attīstības plānošanā;

108.2. II līmenis (piemēram, treneris, sporta nodarbību vadītājs, speciālists):

108.2.1. trenē studentus un sportistus saskaņā ar nodarbību sarakstu;

108.2.2. iesaista jaunus studentus sporta nodarbībās;

108.2.3. konsultē, iesaka un vada vingrošanas veidam atbilstošas grupu nodarbības;

108.2.4. konsultē, iesaka un vada studenta fiziskai sagatavotībai, veselības stāvoklim un vēlmēm atbilstošas individuālas vingrošanas nodarbības ar inventāru vai bez tā;

108.3. III līmenis (piemēram, vecākais speciālists, sporta organizators):

108.3.1. veicina sporta un aktīvās atpūtas attīstību, daudzveidīgu sporta un aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājumu un pasākumu norisi;

108.3.2. plāno un veic aktīvas atpūtas un sporta aktivitātes, kā arī organizē un popularizē sporta pasākumus;

108.3.3. var piedalīties sporta jomas attīstības stratēģijas izstrādē un ieviešanā;

108.3.4. var iniciēt un īstenot projektu sagatavošanu vai piedalīties projektu konkursos;

108.4. IV līmenis (piemēram, sporta centra direktors, vadītājs):

108.4.1. sagatavo un īsteno sporta darbības stratēģiju, sagatavo atbilstošus normatīvos dokumentus;

108.4.2. nodrošina sporta darbības vadīšanu, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu un kontrolēšanu, kā arī personāla motivēšanu, darba plānošanu, organizēšanu un kontroli;

108.4.3. izstrādā un īsteno projektus un programmas sporta darbībai, tai skaitā par investīciju piesaisti;

108.4.4. plāno sporta infrastruktūru, koordinē tās racionālu izmantošanu;

108.4.5. izmanto un uzglabā nodoto kustamo īpašumu.

5.2.45. Starptautiskie sakari – 45. saime

109. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir piedalīties valsts ārējo sakaru veidošanā attiecīgajā politikas jomā, kā arī veidot iestādes sadarbību ar ārvalstu organizācijām. Saimē ir šādi līmeņi:

109.1. I līmenis (piemēram, referents):

109.1.1. dibina kontaktus un koordinē sadarbību ar starptautiskajām institūcijām attiecīgajā jomā;

109.1.2. izstrādā un vada sadarbības projektus, kontrolē projektu izpildi atbilstoši termiņiem, budžetam un kvalitātes prasībām, nodrošina informāciju iesaistītajām pusēm;

109.1.3. koordinē struktūrvienību vai iestāžu sadarbību projektu mērķu sasniegšanā;

109.1.4. ja nepieciešams, veic tulka funkcijas oficiālajās sarunās;

109.1.5. var administrēt ārvalstu dotāciju pieprasīšanu un izlietojumu, sagatavo nepieciešamos pārskatus;

109.2. II līmenis (piemēram, vecākais speciālists, referents):

109.2.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu vai veic vadošā eksperta funkcijas starptautiskās sadarbības jomā;

109.2.2. piedalās valsts ārējo sakaru veidošanā attiecīgās politikas jomā;

109.2.3. nodrošina starptautisko apmaiņas un sadarbības līgumu projektu sagatavošanu;

109.2.4. gatavo priekšlikumus un atzinumus par politikas dokumentiem;

109.2.5. nodrošina ārvalstu delegāciju vizīšu organizēšanu;

109.3. III līmenis (piemēram, nodaļas (daļas) vadītāja vietnieks, vadītājs, padomnieks):

109.3.1. vada personālu;

109.3.2. koordinē starptautisko sakaru politikas un stratēģijas izstrādāšanu un īstenošanu;

109.3.3. koordinē starptautiskās sadarbības projektus un programmas;

109.3.4. sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu institūcijām;

109.3.5. nodrošina starptautisko klientu (partneru) piesaisti;

109.3.6. nodrošina studentu mobilitāti, iestādes amatpersonu (darbinieku) piedalīšanos starptautiskos projektos un pieredzes apmaiņas programmās;

109.3.7. koordinē starptautiskās sadarbības rezultātā iegūtās pieredzes, zināšanu un tehnisko risinājumu ieviešanu lielā, ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē;

109.4. IV līmenis (pārvaldes vadītājs) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

109.4.1. koordinē vairāku struktūrvienību (grupu) darbu;

109.4.2. nodrošina līgumu izpildes kontroli.

5.2.46. Transportlīdzekļa vadīšana un apkope – 46. saime

5.2.46.1. Autotransporta vadīšana –  46.1. apakšsaime

110. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji vada vieglo vai kravas automašīnu, autobusu, traktortehniku vai speciālo (operatīvo) autotransportu un nodrošina tā uzturēšanu darba kārtībā. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

110.1. I līmenis (piemēram, automašīnas, traktortehnikas vadītājs):

110.1.1. vada kravas automašīnu vai traktortehniku;

110.1.2. regulāri rūpējas, lai transportlīdzeklis būtu darba kārtībā;

110.1.3. var pārvadāt institūcijai nepieciešamās preces;

110.2. II līmenis (piemēram, automašīnas vadītājs):

110.2.1. pārvadā institūcijas amatpersonas (darbiniekus) un viesus;

110.2.2. vada vieglo automašīnu vai mazu autobusu;

110.2.3. regulāri rūpējas, lai automašīna būtu darba kārtībā;

110.2.4. ja nepieciešams, veic kurjera funkcijas (aizgādā vai piegādā vēstules, pakas, citus sūtījumus);

110.3. III līmenis (piemēram, automašīnas, autobusa vadītājs, specializētā autotransporta vadītājs):

110.3.1. vada autobusu vai speciālo (operatīvo) transportlīdzekli un strādā ar atbilstošu speciālo tehniku;

110.3.2. vada specializētu autotransportu, smago speciālo transportu ar piekabi, pārvadā lielgabarīta, nestandarta kravas, nodrošina to iekraušanu un izkraušanu;

110.3.3. vada autotransportu, kas aprīkots ar pacelšanas (izkraušanas) iekārtu (mehānismu), pārzina šo iekārtu tehnisko uzbūvi un pielietojumu;

110.3.4. veic ar transportlīdzekļa uzturēšanu saistītus pienākumus;

110.3.5. veic stropēšanas darbus.

5.2.46.2. Jūras un gaisa transportlīdzekļu vadīšana – 46.2. apakšsaime

111. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji vada gaisakuģus, bezpilota gaisa kuģus (dronus) (atvērtā un specifiskā kategorija) vai kuģošanas līdzekļus. Šādi amati ir iestādēs, kas nodrošina robežapsardzību, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas uzraudzību, patrulēšanu un novērošanu, kravu un pasažieru pārvadāšanu, meklēšanas un glābšanas darbus, ugunsgrēku dzēšanu, medicīnisko evakuāciju, īpašo uzdevumu vienību darbību, kā arī mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, zemes ierīkošanā, būvniecībā. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

111.1. I līmenis (piemēram, tālvadības gaisa kuģa pilots, bezpilota transporta pilots):

111.1.1. vada bezpilota gaisa kuģi (dronu) atbilstoši ekspluatācijas un kontroles procedūrām, veic lidojumu drošībai nepieciešamos pasākumus;

111.1.2. veic teritorijas uzraudzību un novērošanu, izmantojot bezpilota gaisa kuģi (dronu);

111.1.3. organizē drošu bezpilota gaisa kuģa (drona) lidojuma izpildi;

111.1.4. kontrolē bezpilota gaisa kuģu iekārtu darbību;

111.1.5. veic noteiktus pienākumus lidojuma sagatavošanā un lidojuma laikā;

111.2. II līmenis (piemēram, helikoptera jaunākais pilots):

111.2.1. veic robežapsardzību, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas uzraudzību;

111.2.2. veic patrulēšanu un novērošanu;

111.2.3. pārvadā kravas un pasažierus;

111.2.4. veic medicīnisko evakuāciju;

111.3. III līmenis (piemēram, helikoptera pilots) – veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

111.3.1. veic meklēšanas un glābšanas darbus;

111.3.2. veic ugunsgrēku dzēšanu;

111.3.3. veic īpašo uzdevumu vienības darbības;

111.4. IV līmenis (piemēram, helikopteru posma komandieris) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

111.4.1. vada pakļautībā esošā personāla apmācību;

111.4.2. izstrādā darba (lidojumu, pārgājienu) plānu un kontrolē uzdevumu izpildi;

111.4.3. var aizvietot vidējā komandējošā sastāva augstākās amatpersonas;

111.4.4. veic ar gaisa kuģu (peldlīdzekļu) vadīšanu saistīto normatīvo aktu izstrādi;

111.5. V līmenis (piemēram, dienesta priekšnieks) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

111.5.1. koordinē noteiktu struktūrvienības darbības jomu;

111.5.2. organizē pakļautībā esošā personāla apmācību;

111.5.3. organizē lidojumu (pārgājienu) plānu izstrādi un izpildi;

111.5.4. organizē lidojumu (kuģošanas) drošības nodrošināšanu;

111.5.5. var aizvietot struktūrvienības vadītāju;

111.6. VI līmenis (piemēram, dienesta priekšnieks) – veic V līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

111.6.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

111.6.2. izstrādā struktūrvienības attīstības plānus;

111.6.3. kontrolē lidojumu (pārgājienu) un finanšu plānu izstrādi un izpildi;

111.6.4. kontrolē lidojumu (kuģošanas) drošības nodrošināšanu;

111.6.5. vada ar gaisa kuģu (peldlīdzekļu) ekspluatāciju saistīto normatīvo aktu izstrādi.

5.2.46.3. Jūras un gaisa transportlīdzekļu tehniskā apkope – 46.3. apakšsaime

112. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir gaisakuģu un kuģošanas līdzekļu tehniskā apkope. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

112.1. I līmenis (piemēram, kuģa motorists):

112.1.1. veic vienkāršu gaisa kuģu (peldlīdzekļu) tehnisko apkopi vecākā speciālista vadībā (pārraudzībā);

112.1.2. pārbauda elektromehānisko ierīču gatavību darbībai, tehnisko nodrošinājumu, ugunsdrošību;

112.1.3. veic vienkāršu remontu;

112.1.4. noformē dokumentus;

112.2. II līmenis (piemēram, kuģa matrozis, gaisa kuģa tehniskās apkopes mehāniķis):

112.2.1. veic gaisa kuģu (peldlīdzekļu), to sistēmu un aprīkojuma tehnisko apkopi;

112.2.2. pārbauda gaisa kuģu (peldlīdzekļu) iekārtu darba kārtību;

112.2.3. veic remontu;

112.2.4. kontrolē zemāka līmeņa speciālistu darbu izpildi;

112.2.5. veic speciālā aviācijas aprīkojuma operatora pienākumus;

112.2.6. piedalās ar gaisa kuģu (peldlīdzekļu) tehnisko apkopi saistīto iekšējo normatīvo aktu izstrādē;

112.3. III līmenis (piemēram, gaisa kuģa tehniskās apkopes inženieris (mehāniķis), gaisa kuģa tehniskās apkopes inženieris (avioniķis)):

112.3.1. izstrādā tehniskās apkopes plānus un tehniskos darba uzdevumus;

112.3.2. organizē lidojumu (pārgājienu) plānu izpildes tehnisko nodrošinājumu;

112.3.3. veic gaisa kuģu (peldlīdzekļu) un to agregātu resursu uzskaiti;

112.3.4. organizē nepieciešamo rezerves daļu pasūtīšanu;

112.3.5. organizē dokumentu noformēšanu;

112.3.6. veic ar gaisa kuģu (peldlīdzekļu) tehnisko apkopi saistīto iekšējo normatīvo aktu izstrādi;

112.3.7. var aizvietot vidējā komandējošā sastāva augstākās amatpersonas.

5.2.47. Tulkošana – 47. saime

113. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji rakstveidā un mutvārdos tulko tekstus, dokumentus, sarunas un procesuālo darbību norisi no vienas valodas citā valodā. Saimē ir šādi līmeņi:

113.1. I līmenis (piemēram, tulks):

113.1.1. tulko dažāda veida dokumentus no latviešu valodas (svešvalodas) uz svešvalodu (latviešu valodu);

113.1.2. secīgi (nesinhroni) tulko sarunas un procesuālo darbību norisi no latviešu valodas (svešvalodas) uz svešvalodu (latviešu valodu);

113.2. II līmenis (piemēram, tulks, tiesas tulks):

113.2.1. tulko apjomīgus sarežģītus tekstus un dokumentus no latviešu valodas (svešvalodas) uz svešvalodu (latviešu valodu);

113.2.2. secīgi tulko specifisku terminoloģiju saturošas sarunas un procesuālo darbību norisi no latviešu valodas (svešvalodas) uz svešvalodu (latviešu valodu);

113.2.3. piedalās tiesas sēdēs un nodrošina juridiski kvalitatīvu mutisku un rakstisku tulkojumu;

113.2.4. orientējas citu specifisku jomu terminoloģijā;

113.3. III līmenis (piemēram, tulks (sinhronai tulkošanai vienā vai vairākās svešvalodās)):

113.3.1. secīgi vai sinhroni tulko tekstu no vienas svešvalodas dzimtajā valodā vai no vienas svešvalodas citā svešvalodā;

113.3.2. veic individuālu sinhronu tulkošanu (tulkošanu blakussēdētājam – čuksttulkošanu);

113.3.3. tulko sinhroni, izmantojot tehniku (austiņas, mikrofonu);

113.3.4. nodrošina tulkojuma precizitāti, stilistisko atbilstību oriģinālam, adekvātu terminoloģijas lietojumu;

113.3.5. regulāri seko līdzi terminoloģijas un valodas attīstībai, jaunākajiem pētījumiem kultūras antropoloģijā, etnopsiholoģijā, psiholingvistikā;

113.3.6. ievēro tulkojamo tekstu konfidencialitāti atbilstoši noteiktajām starptautiskajām prasībām, tas ir, ievēro tulka profesionālās ētikas kodeksu;

113.3.7. vērtē, konsultē un uzrauga citu tulkotāju darbus, sadarbojas ar valodas speciālistiem un terminologiem jaunu jēdzienu izveides, apguves un lietošanas procesā;

113.3.8. izstrādā tulkošanas metodoloģiju un vadlīnijas.

5.2.48. Teritorijas plānošana – 48. saime

114. Šajā saimē ietilpst amati, kuru pienākumi saistīti ar telpiskās attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, administratīvo teritoriju, ainavu, transporta maģistrāļu plānošanu un iezīmēšanu, ēku un būvju projektēšanu, būvniecības plānošanu un kontroli. Saimē ir šādi līmeņi:

114.1. I līmenis (piemēram, speciālists):

114.1.1. izstrādā projektus, zīmējumus un plānus saskaņā ar uzdevumu;

114.1.2. apkopo, analizē un sagatavo uzdevuma izpildei nepieciešamo informāciju;

114.1.3. veic teritoriju zonu attīstības iezīmes plānošanu saskaņā ar uzdevumu;

114.1.4. apkopo informāciju, sagatavo standarta dokumentus, kontrolē dokumentāciju;

114.2. II līmenis (piemēram, galvenais speciālists):

114.2.1. projektē arhitektūras konstruktīvos mezglus;

114.2.2. izstrādā atsevišķu plānojuma veidu iekārtojuma izvietojumu;

114.2.3. piedalās telpiskās attīstības plānošanas dokumentu (attīstības programmu, stratēģiju, plānu, teritorijas plānojumu, dabas aizsardzības plānu) izstrādē;

114.2.4. izskata un sagatavo atzinumu pieteikumam detālplānojuma izstrādāšanai – par atbilstību teritorijas plānojumam, par iespēju grozīt teritorijas plānojumu vai par atteikumu izstrādāt detālplānojumu;

114.2.5. strādā pie kartogrāfiskā materiāla, izmantojot grafiskās datu apstrādes programmas;

114.2.6. konsultē klientus;

114.3. III līmenis (piemēram, galvenais teritorijas plānotājs, inženieris):

114.3.1. vada projektēšanas un teritorijas attīstības darbus;

114.3.2. gatavo dokumentāciju, kas nepieciešama būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai;

114.3.3. veic visu veidu tehniskos darbus teritoriju plānojumu izstrādāšanā;

114.3.4. koordinē telpiskās attīstības plānošanas dokumentu izstrādi un īstenošanu;

114.3.5. veic digitālās topogrāfiskās kartes aktualizēšanu, kā arī nodrošina inženierkomunikāciju izvietojuma plānu un datubāzu aktualizāciju, pamatojoties uz iesniegtajiem izpilduzmērījumiem un inženiertopogrāfiskiem plāniem;

114.3.6. novērtē ekonomisko, sociālo un vides situāciju, situāciju teritorijas attīstības jomā;

114.3.7. pārbauda un kontrolē būvniecības procesu;

114.3.8. izsniedz un saskaņo ar būvniecību saistītu dokumentāciju;

114.3.9. var koordinēt I un II līmeņa darbinieku darbu;

114.4. IV līmenis (piemēram, galvenais arhitekts, teritorijas plānotājs, ainavu arhitekts, būvinspektora palīgs, nodaļas vadītāja vietnieks) – veic III līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

114.4.1. risina standarta projektu izstrādāšanu;

114.4.2. kontrolē būvprojektu un būvnormatīvu ievērošanu;

114.4.3. sagatavo un akceptē ar būvniecības procesu saistītu dokumentāciju un administratīvos aktus;

114.4.4. kontrolē, lai fiziskās un juridiskās personas ievērotu normatīvos aktus, kas regulē darbību noteiktā nozarē;

114.4.5. pieņem lēmumus pārbaudes lietās, kur nepieciešama liela pieredze un dziļa attiecīgās jomas izpratne;

114.4.6. interpretē normatīvo aktu piemērošanu, klasificē normatīvo aktu pārkāpumu;

114.4.7. pārtrauc to fizisko un juridisko personu darbību, kas pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās prasības;

114.4.8. ierosina anulēt nelikumīgi iegūtās atļaujas, licences vai citus dokumentus;

114.4.9. sniedz atzinumus un (vai) izsniedz dokumentus (piemēram, atļaujas, izziņas), kas apliecina normatīvo aktu ievērošanu noteiktā jomā;

114.4.10. konstatē neatbilstību starp esošo situāciju un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, sagatavo administratīvo aktu un (vai) norāda, kādas darbības veicamas, lai novērstu neatbilstību;

114.4.11. konsultē fiziskās un juridiskās personas atbilstoši kompetencei;

114.5. V līmenis (piemēram, galvenais būvinspektors, nodaļas vadītāja vietnieks, galvenais arhitekts) – veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

114.5.1. risina nestandarta projektu izstrādāšanu;

114.5.2. vada telpiskās attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšanu, kontrolē apstiprināto plānojumu īstenošanu;

114.5.3. izvērtē attīstības politiku un telpiskās attīstības plānošanas dokumentus, ja nepieciešams, sagatavo priekšlikumus to grozīšanai;

114.5.4. kontrolē būvprojektu un būvnormatīvu ievērošanu;

114.5.5. sagatavo un akceptē ar būvniecības procesu saistītu dokumentāciju un administratīvos aktus;

114.5.6. veic ēku, būvju inženiertehnisko komunikāciju apsekošanu, nosaka to tehnisko stāvokli, sagatavo tehniskos atzinumus, defektu aktus un tāmes;

114.5.7. var vadīt darba grupas darbu atbilstoša projekta ietvaros;

114.6. VI A līmenis (piemēram, galvenais projekta vadītājs, inspekcijas vadītāja vietnieks) – veic V līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

114.6.1. risina lielu, nestandarta projektu izstrādāšanu;

114.6.2. patstāvīgi pieņem lēmumus pārbaudes lietās, kur nepieciešama liela pieredze un dziļa attiecīgās jomas izpratne;

114.6.3. vērtē un uzrauga būvniecības un arhitektūras principu ievērošanu;

114.6.4. saskaņo sabiedriski nozīmīgu objektu būvniecības ieceres dokumentāciju un detālplānojuma projekta risinājumus;

114.6.5. izstrādā un profilē inženierkomunikācijas ielu sarkano līniju koridorā;

114.6.6. nodrošina aizvietotājizpildi;

114.6.7. pieņem lēmumus par ēkas ekspluatācijas apturēšanu;

114.6.8. vada un uzņemas tehnisko atbildību par sarežģītiem un (vai) lieliem projektiem;

114.6.9. risina nestandarta inženiertehniskās vai pilsētbūvnieciskās problēmas;

114.6.10. novērtē, izvēlas un ievieš piemērotas inženiertehniskās metodes;

114.6.11. piedalās noteiktas jomas normatīvo aktu izstrādē;

114.7. VI B līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, pārvaldes vadītāja vietnieks) – veic V līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

114.7.1. vada struktūrvienības (grupas) darbu;

114.7.2. analizē jaunu projektu ieviešanas un attīstīšanas iespējas.

5.2.49. Tiesu un prokuratūras darbinieki – 49. saime

5.2.49.1. Tiesu darbinieki – 49.1. apakšsaime

115. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu darbību (tiesas lietvedību) un sniedz konsultatīvu atbalstu tiesnešiem. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

115.1. I A līmenis (tiesas sekretārs):

115.1.1. veic ar lietvedību saistītus tehniskus uzdevumus: dokumentu reģistrēšanu, kopēšanu, pakošanu (iešūšanu), noformēšanu, uzskaiti, glabāšanu, nosūtīšanu, izsniegšanu un sagatavošanu nodošanai arhīvā;

115.1.2. pieņem apmeklētājus un tiesai iesniedzamos dokumentus, kā arī izsniedz tiesas dokumentus;

115.1.3. nodrošina lietas dalībnieku iepazīstināšanu ar lietas materiāliem;

115.1.4. aktualizē izskatāmo lietu sarakstu;

115.1.5. reģistrē datus datubāzē;

115.1.6. veic darbības, kas saistītas ar nolēmuma nodošanu izpildei;

115.1.7. nodrošina videokonferenču norisi;

115.2. I B līmenis (tiesas sēžu sekretārs):

115.2.1. piedalās tiesas sēdē un fiksē tiesas sēdes gaitu, izmantojot tehniskos līdzekļus, un noformē tiesas sēdes protokolu;

115.2.2. noformē lietu pēc tās izskatīšanas;

115.2.3. sagatavo un nosūta paziņojumus par tiesas sēdi;

115.2.4. nodrošina lietas dalībnieku iepazīstināšanu ar lietas materiāliem;

115.2.5. apkopo procesa dalībnieku iesniegumus un attaisnojuma dokumentus par ierašanos (neierašanos) tiesas sēdē;

115.2.6. veic ar lietvedību saistītus uzdevumus: dokumentu kopēšanu, iesiešanu, uzskaiti, glabāšanu, nosūtīšanu;

115.2.7. ievada datus datubāzē;

115.2.8. nodrošina videokonferenču norisi;

115.3. II līmenis (tiesas konsultants rajona (pilsētas) tiesā, apgabaltiesā):

115.3.1. veic tiesu prakses un tiesu statistikas pētīšanu un vispārināšanu;

115.3.2. nodrošina juridiskās literatūras un metodisko līdzekļu uzskaiti;

115.3.3. nodrošina lietu izskatīšanai nepieciešamo tiesību normu, judikatūras un tiesību zinātnes atziņu atlasi;

115.3.4. konsultē tiesnešus un tiesas darbiniekus par tiesību jautājumiem un tiesas lietvedības noteikumu izpildi;

115.3.5. pieņem apmeklētājus un tiesai iesniedzamos dokumentus, kā arī izsniedz tiesas dokumentus;

115.3.6. noformē lietas;

115.3.7. reģistrē dokumentus un datus datubāzē;

115.4. III A līmenis (tiesneša palīgs rajona (pilsētas) tiesā, apgabaltiesā):

115.4.1. sagatavo lietu izskatīšanai;

115.4.2. nodrošina lietu izskatīšanai nepieciešamos normatīvos aktus un judikatūru;

115.4.3. sagatavo nolēmumu projektus un citu dokumentu projektus;

115.4.4. iesniedz tiesnesim piezīmes par tiesas sēdes gaitu;

115.4.5. anonimizē tiesas nolēmumus;

115.4.6. sagatavo atbildes uz iesniegumiem;

115.4.7. sagatavo pārskatus un ziņojumus;

115.4.8. ievada datus datubāzē;

115.4.9. apmāca tiesas sēžu sekretāru un kontrolē viņa darbu;

115.4.10. pieņem apmeklētājus;

115.5. III B līmenis (tiesas priekšsēdētāja palīgs rajona (pilsētas) tiesā, apgabaltiesā):

115.5.1. atbilstoši kompetencei organizē un kontrolē tiesas darbinieku darbu;

115.5.2. pieņem apmeklētājus;

115.5.3. sagatavo atbilžu projektus uz sūdzībām, iesniegumiem un priekšlikumiem par tiesas darba organizāciju;

115.5.4. sagatavo tiesas priekšsēdētāja rīkojumu projektus;

115.5.5. reģistrē datus datubāzē;

115.5.6. organizē tiesas darbinieku, tiesnešu, iestāžu pārstāvju sanāksmes;

115.5.7. sniedz informāciju plašsaziņas līdzekļiem par tiesas lietvedībā esošajām lietām;

115.5.8. piedalās konkursu organizēšanā uz vakantajām amata vietām un kandidātu atlases intervijās;

115.6. IV A līmenis (rajona (pilsētas) tiesas padomnieks):

115.6.1. analizē rajona (pilsētas) tiesas judikatūru;

115.6.2. veic zinātniskās pētniecības darbu, kas nepieciešams rajona (pilsētas) tiesas darbības nodrošināšanai;

115.6.3. piedalās rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu izstrādē sarežģītās lietās;

115.6.4. pārstāv rajona (pilsētas) tiesu konferencēs un darba grupās;

115.6.5. piedalās normatīvo aktu izstrādē;

115.7. IV B līmenis (apgabaltiesas padomnieks):

115.7.1. analizē apgabaltiesas judikatūru;

115.7.2. veic zinātniskās pētniecības darbu, kas nepieciešams apgabaltiesas darbības nodrošināšanai;

115.7.3. piedalās apgabaltiesas nolēmumu izstrādē sarežģītās lietās;

115.7.4. pārstāv apgabaltiesu konferencēs un darba grupās;

115.7.5. piedalās normatīvo aktu izstrādē.

5.2.49.2. Prokuratūras darbinieki – 49.2. apakšsaime

116. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru pildītāji ģenerālprokurora, virsprokurora un prokurora uzdevumā nodrošina lēmumu izpildei nepieciešamās procesuālās darbības, kā arī veic citus prokurora deleģētos uzdevumus, kuru izpildei nav nepieciešamas prokurora pilnvaras. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:

116.1. I līmenis (prokurora palīgs rajona un apgabala līmeņa prokuratūrā):

116.1.1. iepazīstas ar krimināllietu, atzīmējot būtiskos faktiskos un tiesiskos apstākļus;

116.1.2. sagatavo lēmumu un citu dokumentu projektus, atlasot nepieciešamās tiesību normas, judikatūru un tiesību zinātnes atziņas;

116.1.3. sastāda krimināllietas un arhīva lietas materiālu sarakstu;

116.1.4. sagatavo procesa dalībniekiem izsniedzamos lietu materiālus;

116.1.5. nodrošina procesa dalībnieku iepazīstināšanu ar lietas materiāliem;

116.1.6. nogādā prokuratūras sagatavotos materiālus adresātam un saņem prokuratūrai paredzētos sūtījumus;

116.1.7. sagatavo krimināllietu materiālu kopijas;

116.1.8. sagatavo atbilžu projektus uz iesniegumiem, sūdzībām, priekšlikumiem, pieteikumiem un lūgumiem;

116.1.9. sagatavo pieprasījumu projektus dažādām institūcijām;

116.1.10. sagatavo nepieciešamos dokumentus lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā;

116.1.11. sagatavo pārskatus un ziņojumus;

116.1.12. ievada datus datubāzē;

116.1.13. pieņem apmeklētājus un viņu iesniegumus;

116.1.14. piedalās procesuālo darbību norisē, ko veic prokurori;

116.1.15. veic ar lietvedību saistītus uzdevumus: dokumentu kopēšanu, skenēšanu, iesiešanu, nosūtīšanu, uzskaiti;

116.1.16. sniedz informāciju prokuratūras preses darbiniekiem par prokurora lietvedībā esošajām lietām un materiāliem;

116.1.17. var veikt lietisko pierādījumu uzskaiti (materiāli atbildīgā persona);

116.1.18. var veikt kancelejas pārziņa, lietveža un tulka pienākumus;

116.1.19. var vadīt un kontrolēt prokuratūras struktūrvienības citu prokurora palīgu darbu;

116.2. II līmenis (Ģenerālprokuratūras prokurora palīgs) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

116.2.1. sagatavo nepieciešamos dokumentus lietu izskatīšanai kasācijas instances tiesā;

116.2.2. analizē un sniedz viedokli par prokuroru lēmumu tiesiskumu;

116.2.3. apkopo judikatūru un tiesību zinātnes atziņas konkrētos tiesību jautājumos;

116.2.4. veic pētījumus par konkrētiem tiesību jautājumiem;

116.2.5. apkopo un analizē informāciju atbilžu sagatavošanai uz starptautisko institūciju pieprasījumiem;

116.2.6. sagatavo priekšlikumus normatīvo aktu izstrādei un piedalās darba grupā to izstrādei;

116.3. III līmenis (konsultants Ģenerālprokuratūrā):

116.3.1. sniedz konsultācijas prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem par tiesību jautājumiem;

116.3.2. sagatavo atbilžu projektus un citus ar iesniegumu izskatīšanu saistītus dokumentus;

116.3.3. pēta un analizē sūdzībās un iesniegumos ietvertās informācijas nozīmi tiesiskuma stiprināšanā;

116.3.4. pēta prokuratūras praksi un statistiku, sagatavo ziņojumus un izstrādā ieteikumus;

116.3.5. analizē prokuroru sagatavoto dokumentu projektus;

116.3.6. var piedalīties tādu normatīvo aktu izstrādes darba grupās, kuri attiecas uz prokuratūras darbību, bet nav saistīti ar prokurora pamatfunkciju izpildi, kā arī sagatavot atzinumus par citu iestāžu izstrādātajiem tiesību aktu projektiem;

116.4. IV līmenis (ģenerālprokurora padomnieks):

116.4.1. apkopo prokuratūras vadīšanai un darbības kontrolei nepieciešamo informāciju un sagatavo ziņojumus ģenerālprokuroram;

116.4.2. veic zinātniskās pētniecības darbu, kas nepieciešams prokuratūras darbības nodrošināšanai;

116.4.3. veic to nacionālo un starptautisko tiesību aktu izpēti, kas nepieciešami prokuratūras darbības nodrošināšanai;

116.4.4. piedalās normatīvo aktu izstrādē;

116.4.5. atlasa ģenerālprokuroram atbilžu un citu dokumentu sagatavošanai nepieciešamos tiesību aktus, judikatūras un citus materiālus;

116.4.6. piedalās ģenerālprokurora lēmumu sagatavošanā, sniedzot viedokli;

116.4.7. sagatavo ģenerālprokurora dokumentu un atbilžu projektus;

116.4.8. sagatavo un nosūta vēstules, pieprasījumus un citus dokumentus;

116.4.9. piedalās prokuratūras darbības stratēģijas izstrādē;

116.4.10. organizē (koordinē) ģenerālprokurora tikšanās, dalību prokuratūras un citu institūciju organizētajos pasākumos;

116.4.11. piedalās sanāksmēs un citās tikšanās un apkopo iegūto informāciju;

116.4.12. pārstāv prokuratūru konferencēs un darba grupās.

5.2.50. Tūrisma organizēšana – 50. saime

117. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina tūrisma pakalpojumu informācijas apkopošanu, informācijas sniegšanu par tūrisma objektiem un pakalpojumiem un sekmē tūrisma attīstību. Saimē ir šādi līmeņi:

117.1. I līmenis (piemēram, tūrisma speciālists):

117.1.1. vāc un apkopo tūrisma informāciju;

117.1.2. nodrošina informācijas apriti par tūrisma iespējām;

117.1.3. apzina, veido un atjauno datubāzi par tūrisma objektiem, pakalpojumiem un pasākumiem;

117.1.4. veido tūrisma statistiku;

117.2. II līmenis (piemēram, tūrisma konsultants):

117.2.1. konsultē tūristus par tūrisma iespējām un tūrisma pakalpojumu daudzveidību;

117.2.2. konsultē pašvaldības, tūrisma nozares pārstāvjus un citus interesentus par tūrisma pakalpojumiem;

117.2.3. veic tūrisma pakalpojumu rezervācijas atbilstoši klienta vēlmēm;

117.2.4. piedalās tūrisma izstādēs un gadatirgos;

117.3. III līmenis (piemēram, tūrisma eksperts):

117.3.1. organizē tūrisma informācijas sniedzēju (centru un punktu) darbību;

117.3.2. organizē tūrisma mārketinga darbu;

117.3.3. administrē tūrisma portālu;

117.3.4. izstrādā un reklamē tūrisma maršrutu piedāvājumus;

117.3.5. plāno un izstrādā informatīvus tūrisma materiālus;

117.3.6.  sadarbojas ar citiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem;

117.3.7. sekmē sadarbību starp tūrisma informācijas sniedzējiem un komersantiem;

117.3.8. sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem, veic tūrisma informācijas aprakstu un preses relīžu sagatavošanu un nosūtīšanu medijiem un citiem interesentiem;

117.3.9. veic tūrisma datu analīzi nozarē;

117.4. IV līmenis (piemēram, tūrisma informācijas biroja vadītājs, tūrisma struktūrvienības vadītājs):

117.4.1.  vada tūrisma informācijas biroja (centra, punkta) darbību;

117.4.2. izstrādā nozares attīstības plānošanas dokumentus un savstarpēji saistītu nozaru komunikācijas stratēģiju;

117.4.3. organizē un veicina galamērķu attīstību un zīmolvedības stratēģiju;

117.4.4. sadarbojas ar tūrisma asociācijām, tūrisma aģentiem un citiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem nozares attīstības jautājumos un galamērķu attīstības veicināšanā;

117.4.5. konsultē iestādes vadību un darbiniekus tūrisma jautājumos;

117.5. V līmenis (piemēram, pārvaldes vadītājs):

117.5.1. koordinē un pārrauga vairāku struktūrvienību darbu;

117.5.2. uzrauga tūrisma informācijas biroja (centra, punkta) darbību;

117.5.3. koordinē un organizē stratēģisko partnerību tūrisma produktu veidošanai un attīstībai;

117.5.4. koordinē darījumu, kongresu un pasākumu tūrisma attīstību;

117.5.5. izstrādā iestādes komunikācijas stratēģiju tūrisma jautājumos;

117.5.6. izstrādā un uzrauga tūrisma mārketinga stratēģijas un iestādes kopējā tūrisma mārketinga plāna izpildi;

117.5.7. sagatavo budžetu tūrisma jomā un kontrolē tā izpildi.

5.2.51. Kapitāla daļu pārvaldība – 51. saime

118. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina valsts kapitāla daļu pārvaldību, izstrādā, ievieš, uztur un pilnveido kapitāla daļu pārvaldes procesu, veic kapitālsabiedrības padomes uzdevumus kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome. Amati, kuru pienākumi ir saistīti ar valsts kapitāla daļu pārvaldi un kapitālsabiedrību finanšu rādītāju un budžeta analīzi un to izpildes kontroli, ir klasificējami šajā saimē. Saimē ir šādi līmeņi:

118.1. I līmenis (piemēram, eksperts):

118.1.1. koordinē un nodrošina kapitālsabiedrības padomes kompetencē esošo uzdevumu izpildi kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome;

118.1.2. izvērtē kapitālsabiedrību darbības stratēģijas un darbības rezultātus, uzrauga to izpildi;

118.1.3. izvērtē un koordinē valsts atbalsta jautājumus, kas saistīti ar valsts ieguldījumiem kapitālsabiedrībās;

118.1.4. koordinē un nodrošina nominācijas komisijas darbu;

118.1.5. izstrādā normatīvo aktu projektus;

118.1.6. sagatavo atzinumus par citu iestāžu izstrādātajiem tiesību aktu projektiem;

118.1.7. vada, kontrolē vai uzrauga finanšu plānošanas, prognozēšanas un analīzes procesus kapitālsabiedrībā, kurā ministrija ir kapitāla daļu turētāja;

118.1.8. vada, kontrolē vai uzrauga budžeta sastādīšanas procesu kapitālsabiedrībā, kurā ministrija ir kapitāla daļu turētāja;

118.1.9. kontrolē budžeta izpildi kapitālsabiedrībā, kurā ministrija ir kapitāla daļu turētāja;

118.1.10. konsultē iestādes vadību un amatpersonas (darbiniekus) kapitāla daļu pārvaldes jautājumos;

118.2. II līmenis (piemēram, nodaļas vadītāja vietnieks, departamenta direktora vietnieks) – veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:

118.2.1. aizvieto struktūrvienības vadītāju;

118.2.2. piedalās vai vada nominācijas komisijas;

118.3. III līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta direktors) – veic I līmenim noteiktos pienākumus sarežģītos gadījumos, kā arī:

118.3.1. vada un uzrauga atbildīgās amatpersonas (darbinieka) pienākumu izpildi;

118.3.2. vada un uzrauga kapitālsabiedrības padomes kompetencē esošo uzdevumu izpildi kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome;

118.3.3. vada vai piedalās nominācijas komisijās;

118.3.4. organizē normatīvo aktu projektu izstrādi un nodrošina to virzību izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabineta sēdē un Saeimā;

118.3.5. vada un uzrauga valsts atbalsta jautājumus, kas saistīti ar valsts ieguldījumiem kapitālsabiedrībās;

118.3.6. sekmē labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu un attīstību iestādē un kapitālsabiedrībās;

118.3.7. konsultē iestādes vadību un politiskās amatpersonas kapitāla daļu pārvaldes jautājumos.

6. Amatu kataloga aktualizācija

119. Par amatu kataloga aktualizāciju ir atbildīga Valsts kanceleja. Ja nepieciešams aktualizēt amatu katalogu, institūcija iesniedz Valsts kancelejā priekšlikumus amatu kataloga aktualizācijai vai izstrādā normatīvā akta projektu par nepieciešamajiem grozījumiem amatu katalogā.

120. Iesniedzot priekšlikumus par jaunu saimju, apakšsaimju vai līmeņu iekļaušanu amatu katalogā vai būtisku grozījumu izdarīšanu esošo saimju, apakšsaimju un līmeņu aprakstā, norāda šādu informāciju:

120.1. pamatojums jaunas saimes, apakšsaimes vai līmeņa nepieciešamībai vai grozījumu izdarīšanai esošajos saimju, apakšsaimju vai līmeņu aprakstos, iespējamie amatu nosaukumi, kā arī iespējamais attiecīgajiem amatiem atbilstošo pamatpienākumu saraksts;

120.2. klasificējamā amata apraksts, amata vieta institūcijas struktūrā, attiecīgās struktūrvienības reglaments un cita informācija, kas raksturo amatu;

120.3. attiecīgās saimes, apakšsaimes vai līmeņa paredzamā vieta amatu katalogā.

7. Noslēguma jautājumi

121. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumus Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 193. nr.; 2011, 86., 151. nr.; 2012, 23., 185. nr.; 2013, 25. nr.; 2015, 5., 253. nr.; 2017, 193. nr.; 2018, 96. nr.; 2020, 16. nr.; 2021, 104. nr.).

122. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumus Nr. 451 "Valsts sektora darba samaksas komisijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 105. nr.; 2008, 6. nr.; 2009, 72. nr.).

123. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2007. gada 21. septembra rīkojumu Nr. 593 "Par Valsts sektora darba samaksas komisiju" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 154. nr.; 2008, 29. nr.).

124. Lai nodrošinātu amatu klasificēšanas vienveidību, iestādes personāla speciālists amatu klasifikācijas procesā var konsultēties ar Valsts kancelejas pārstāvi.

125. Valsts kanceleja, pamatojoties uz amatu klasificēšanas rezultātiem un valsts tiešās pārvaldes iestāžu iesniegto informāciju atlīdzības uzskaites sistēmā, uzrauga, lai vienādi vai līdzīgi amati, ņemot vērā amata aprakstā noteiktos pienākumus, kā arī amata veikšanai nepieciešamo izglītību un profesionālās pieredzes prasības, valsts tiešās pārvaldes iestādēs tiktu klasificēti vienādi. Minētos rezultātus izmanto, lai atbilstoši valsts budžeta iespējām plānotu darba samaksas sistēmas vienmērīgai izlīdzināšanai nepieciešamo papildu finansējumu.

126. Amatu klasifikācijas pārskatīšanu atbilstoši šo noteikumu 5. nodaļai institūcijas nodrošina līdz 2022. gada 31. decembrim. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" saskaņotie amatu klasificēšanas rezultāti ar attiecīgām amatu saimēm, līmeņiem un mēnešalgu grupām ir piemērojami līdz brīdim, kad ir pārskatīta amatu klasifikācija atbilstoši šo noteikumu 5. nodaļai un Valsts kanceleja vai pašvaldība noteiktā kārtībā ir saskaņojusi amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu.

127. Iestāde pēc šo noteikumu 126. punktā norādītās amatu klasifikācijas pārskatīšanas nosūta Valsts kancelejai pilnu (atbilstoši iestādes personāla sarakstam) amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu (3. pielikums), piezīmju daļā norādot iepriekš ar Valsts kanceleju saskaņoto amata klasifikāciju, kā arī precizētos amatu aprakstus, ja tajos veiktas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē amata klasifikāciju. Valsts kanceleja amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumus izskata to iesniegšanas secībā.

128. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatam atbilstošo saimi un līmeni no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim nosaka Ministru prezidents.

129. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta vietā ‒
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 26. aprīļa
noteikumiem Nr. 262

Amatu līmeņu sadalījums mēnešalgu grupās

Amatu saimes (apakšsaimes)

Mēnešalgu grupas un atbilstošie līmeņi

numurs

nosaukums

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

1.1.

Administratīvā vadība. Valsts iestāžu vadība

I

II

III

IV

V

1.2.

Administratīvā vadība. Administratīvā vadība pašvaldībās

I

II

III A III B

IV

V

2.

Apgāde (iepirkumi)

I

II

III

IV

V

VI

VII

3.

Apsaimniekošana

I

II

III

IV

V

VI

VII

4.

Apsardze un uzraudzība

I A

II A

III

IV

I B

II B

5.1.

Augstskolu pārvaldība. Studentu apkalpošana

I

II

III

IV

V

5.2.

Augstskolu pārvaldība. Studiju un zinātnes atbalsts

I

II

III

IV

V

VI

5.3.

Augstskolu pārvaldība. Akadēmiskā pārvaldība

I

II A II B

III A

IV A IV B

III B

III C

6.1.

Ārstniecība un veselības aprūpe. Ārstniecības pakalpojumi

I A

II A II B II C

III

IV A IV B

V

VI

I B

I C

I D

6.2.

Ārstniecība un veselības aprūpe. Aprūpe

I

II

III

IV A IV B

V

VI

VII

6.3.

Ārstniecība un veselības aprūpe. Farmācija

I

II

III A

IV

V

III B

6.4.

Ārstniecība un veselības aprūpe. Neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšana

I

II

III

IV

V

VI

6.5.

Ārstniecība un veselības aprūpe. Veselības veicināšana

I

II

7.

Bāriņtiesa

I

II

III

IV

V

VI

VII

8.

Darba, ugunsdrošības un civilā aizsardzība

I

II

III

IV

V

9.

Diplomātiskā un konsulārā darbība

I

II A II B

III

IV A IV B IV C

V A

VI A

VII

V B

VI B

10.

Dispečeru pakalpojumi

I

II

11.

Dokumentu rediģēšana

I

II

III

IV

12.

Dzimtsarakstu pakalpojumi

I

II

III

IV

13.

Ekspertīze

I

II

III

IV

V

14.1.

Finanšu administrēšana. Finanšu tirgi un finanšu resursu vadība

I

II

III

IV

14.2.

Finanšu administrēšana. Valsts aizdevumi un galvojumi

I

II

III

14.3.

Finanšu administrēšana. Finanšu risku vadība

I

II

III

14.4.

Finanšu administrēšana. Valsts budžeta norēķini

I

II

III A

IV A

V

VI

III B

IV B

15.1.

Finanšu analīze un vadība. Finanšu analīze un vadība valsts iestādēs

I A

II

III

IV A

V A

I B

IV B

V B

15.2.

Finanšu analīze un vadība. Finanšu uzskaite un analīze pašvaldību iestādēs

I

II

III

IV

V

VI

15.3.

Finanšu analīze un vadība. Valsts fiskālās politikas plānošana un izpilde

I

II

III

IV

V

16.

Fiziskais un kvalificētais darbs

I

II

III

IV

V

VI

VII

17.

Grāmatvedība

I

II

III

IV

V

VI

VII

18.

Iekšējais audits

I

II

III

IV A IV B

V

19.

Iestāžu drošība

I

II

III A

III B

20.1.

Informācijas pārvaldība. Arhīvu pakalpojumi

I

II A

III A

IV

V

II B

III B

20.2.

Informācijas pārvaldība. Bibliotēku pakalpojumi

I

II

III A III B

IV

V A

VI

VII

V B

20.3.

Informācijas pārvaldība. Dokumentu pārvaldība

I

II

III

IV A

V

IV B

20.4.

Informācijas pārvaldība. Fondu glabāšana

I

II

III

IV

20.5.

Informācijas pārvaldība. Muzeju pakalpojumi

I

II

III

IV

V

20.6.

Informācijas pārvaldība. Datu analīze

I

II

III

IV

V

VI

21.1.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Datorgrafika un WEB dizains

I

II

21.2.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Datu pārvaldība

I

II

III

21.3.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Informācijas tehnoloģiju un informācijas sistēmu vadība

I

II

III

IV A IV B

21.4.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Informācijas sistēmu attīstība

I

II

III

IV

21.5.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Sistēmu administrēšana un uzturēšana

I

II

III

IV

V

21.6.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Lietotāju atbalsts

I

II

III

21.7.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Informācijas drošība

I

II

III

21.8.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. IT produktu izstrādes un attīstības vadība

I

II

III

21.9.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Programmatūras risinājumu izstrāde un uzturēšana (IT DevOps)

I

II

III

IV

22.

Inovācija un dizains

I

II

III

23.

Inženiertehniskie darbi

I

II

III

IV

V

VI

VII

24.

Juridiskā analīze un pakalpojumi

I

II

III

IV

V A V B

VI A VI B

25.

Klientu apkalpošana

I

II A

III

IV

V

VI

VII

II B

26.

Komunikācija

I

II

III

IV A IV B

27.

Konsultēšana

I

II

III

IV

V

28.1.

Kontrole un uzraudzība. Iestāžu un amatpersonu kontrole

I

II

III

IV

V

28.2.

Kontrole un uzraudzība. Muita un muitas kontrole

I

II

III A III B

IV

V A V B

VI

VII

VIII

28.3.

Kontrole un uzraudzība. Privātpersonu kontrole

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

29.

Mārketings

I

II

III

IV

V

VI

30.

Meža ugunsapsardzība

I

II

III

IV

31.

Nacionālo bruņoto spēku darbinieki

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII A VIII B

IX A IX B

X

32.1.

Noziedzības novēršana un apkarošana. Izmeklēšana

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

32.2.

Noziedzības novēršana un apkarošana. Operatīvā darbība

I

II A

III

IV

V

VI

II B

32.3.

Noziedzības novēršana un apkarošana. Pašvaldības policija

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

33.

Pedagoģiskās darbības atbalsts

I

II

III

IV

V

34.

Personāla vadība

I

II A

III

IV

V

II B

35.

Pētniecība

I

II

III

IV

36.

Politikas ieviešana

I

II

III

IV

V

VI

VII

37.

Politikas plānošana

I

II A

III

IV A

V

II B

IV B

38.1.

Procesu un pakalpojumu pārvaldība. Procesu pārvaldība

I

II

III

38.2.

Procesu un pakalpojumu pārvaldība. Pakalpojumu pārvaldība

I

II

III

39.1.

Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība. Projektu vadība un īstenošana

I

II A

III

IV A

V

VI

II B

IV B

39.2.

Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība. Projektu uzraudzība

I

II

III

IV

V

39.3.

Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība. Eiropas Savienības fondu revīzija

I A I B

II A

III

IV

II B

II C

40.

Radošie darbi

I

II A

III

IV

V

II B

41.

Restaurācijas darbi

I

II

III

IV

V

42.

Sekretariāts

I

II

III

IV

43.1.

Sociālais un psiholoģiskais atbalsts. Sociālais darbs

I A I B

II

III A III B III C III D

IV

V A V B

VI A VI B

43.2.

Sociālais un psiholoģiskais atbalsts. Psihologu pakalpojumi

I A I B

II

III

44.

Sporta organizēšana un profesionālais sports

I

II

III

IV

45.

Starptautiskie sakari

I

II

III

IV

46.1.

Transportlīdzekļa vadīšana un apkope. Autotransporta vadīšana

I

II

III

46.2.

Transportlīdzekļa vadīšana un apkope. Jūras un gaisa transportlīdzekļu vadīšana

I

II

III

IV

V

VI

46.3.

Transportlīdzekļa vadīšana un apkope. Transportlīdzekļu tehniskā apkope

I

II

III

47.

Tulkošana

I

II

III

48.

Teritorijas plānošana

I

II

III

IV

V

VI A VI B

49.1.

Tiesas un prokuratūra. Tiesu darbinieki

I A I B

II

III A III B

IV A IV B

49.2.

Tiesas un prokuratūra. Prokuratūras darbinieki

I

II

III

IV

50.

Tūrisma organizēšana

I

II

III

IV

V

51.

Kapitāla daļu pārvaldība

I

II

III

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 26. aprīļa
noteikumiem Nr. 262

Amata apraksta veidlapa

1. Iestādes nosaukums	AMATA APRAKSTS		Apstiprinu _____________________ (iestādes vadītājs) _____________________ (datums)
2. AMATA NOSAUKUMS		2.1. AMATA STATUSS
3. STRUKTŪRVIENĪBA
4. PROFESIJAS KODS		5. AMATA SAIME UN LĪMENIS
6. TIEŠAIS VADĪTĀJS		FUNKCIONĀLAIS VADĪTĀJS
7. TIEK AIZVIETOTS AR		AIZVIETO
8. IEKŠĒJĀ SADARBĪBA		ĀRĒJĀ SADARBĪBA

9. AMATA MĒRĶIS
10. AMATA PIENĀKUMI
	PIENĀKUMS	NOZĪMĪBA, %		AMATA PIENĀKUMU IZPILDES STANDARTI
10.1.	10.1.1. 10.1.2.
10.2.
11. KOMPETENCES
11.1.
11.2.
12. PROFESIONĀLĀ KVALIFIKĀCIJA
12.1. IZGLĪTĪBA
12.2. PROFESIONĀLĀ PIEREDZE
12.3. PROFESIONĀLĀS ZINĀŠANAS UN PRASMES
12.4. VISPĀRĒJĀS ZINĀŠANAS UN PRASMES

13. Amata atbildība

14. Amata tiesības

15. Cita informācija

VADĪTĀJS               (paraksts)   (vārds, uzvārds)   (datums)     DARBINIEKS               (paraksts)   (vārds, uzvārds)   (datums)

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 26. aprīļa
noteikumiem Nr. 262

Amatu klasificēšanas rezultātu apkopojums

Apstiprinu________________

iestādes vadītājs______________

___. gada ____. ______________

Amatu klasificēšanas rezultātu apkopojums (iesniedz Microsoft Excel datu formā)

Nr. p. k.

Augstākā iestāde

Iestāde

Struktūrvienība

Apakšstruktūrvienība

Amata nosaukums

Amata statuss

Saime (apakšsaime)

Līmenis

Vienādo amatu skaits

Piezīmes

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

Sagatavoja: amats, vārds, uzvārds, paraksts, tālrunis, e-pasts

Saskaņots .............................. ministrijā (tikai ministrijas padotībā esošajām valsts tiešās pārvaldes iestādēm)

Ministrijas atbildīgās amatpersonas amats, vārds, uzvārds, paraksts, tālrunis, e-pasts

Saskaņots Valsts kancelejā (tikai valsts tiešās pārvaldes iestādēm)

Valsts kancelejas atbildīgā darbinieka amats, vārds, uzvārds, paraksts, tālrunis, e-pasts

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 26. aprīļa
noteikumiem Nr. 262

Amatu klasificēšanas rezultātu apkopojums

APSTIPRINU
iestādes vadītājs

____. gada ___. ___________

Nr. p. k.	Struktūrvienība	Amata nosaukums	Saime (apakšsaime), līmenis	Vienādo amatu skaits	Piezīmes
1	2	3	4	5	6
1.
2.
..
				Kopā