Kā jūtas mazais uzņēmējs

Ziņojums Latvijas valdībai

Tālis Tisenkopfs (grupas vadītājs), Daiga Bērziņa, Māris Goldmanis, Anita Kalniņa, Andris Krūmiņš, Roberts Ķīlis, Sanita Vanaga — Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnieki

Nobeigums. Sākums "Privātīpašuma" 36., 38., 39.,41., 42. un 43. numurā

Korupcija

71 respondents minēja konkrētus jautājumus un gadījumus, kuru sakarā viņiem ir nācies dot kukuļus. Šie gadījumi atspoguļoti 50. tabulā, no kuras redzams, ka visbiežāk tie saistīti ar atļauju un licenču saņemšanu un dažādu jautājumu risināšanas paātrināšanu.

50. tabula. Jautājumi, kuru nokārtošanai nācies dot kukuļus

(% no tiem, kuri devuši kukuļus)

Jautājums	N	%
Atļauju, licenču saņemšanai	21	30
Ātrākai jautājumu risināšanai	9	13
Pasūtījuma saņemšanai	6	8
"Jebkura jautājuma kārtošanai —
kur ej, spēj tik maksāt"	6	8
Privatizācijai	5	7
Muitas jautājumu kārtošanai	5	7
Soda naudu novēršanai	4	5
Nodokļu iekasēšanai un
atvieglojumu saņemšanai	3	4
Pateicībai par lēmumu un profilaksei	3	4
Lai novērstu pārbaudes	2	3
Arhitektam	2	3
Telpu īrei	2	3
Kredīta, parāda kārtošanai	2	3
Lai izvairītos no policijas protokola	1	–
Kopā	71	100

 

Lai gan korupcija grauj biznesa un valdības attiecības un to sabiedrisko leģitimitāti, no uzņēmēju viedokļa kukuļdošanai ir saskatāma funkcionāla jēga, ja kukulis palīdz atrisināt konkrētus jautājumus. 92 respondenti jeb 31% no aptaujātajiem uzņēmējiem sniedza informāciju par to, ko kukulis ir atrisinājis. Šādos kukuļdošanas gadījumos rezultāts parasti ir bijis labvēlīga jautājumu atrisināšana vai paātrināšana.

51. tabula. Ko kukuļa došana palīdzēja atrisināt (% no tiem, kuri devuši kukuļus)

Atrisināja	N	%
Panāca labvēlīgu jautājuma
atrisinājumu	39	42
Paātrināja jautājuma kārtošanu	36	39
Neko īpaši nemainīja	14	15
Cits	3	3
Kopā	92	100

 

Informācijas vajadzības un avoti

Būtiska loma MVU darbībā ir informācijas pieejamībai un informatīvo pakalpojumu kvalitātei. Uzņēmējiem tika vaicāts, kur viņi iegūst biznesam nepieciešamo informāciju. Tabulas rāda dažādu informācijas pakalpojumu iestāžu apmeklētību 1997. gadā un uzņēmēju apmierinātību ar tajās iegūto informāciju, kā arī dažādu neformālu informācijas avotu izmantošanas biežumu. Jautājums par apmierinātību ar konkrētiem informācijas avotiem tika uzdots tikai tiem respondentiem, kuri attiecīgo informācijas avotu bija izmantojuši.

52. tabula. Formālu informācijas avotu izmantošana 1997. gadā (% no atbildējušajiem)

Informācijas avoti Apmeklētība (reizes) 1997 . Apmierinātība .

0x 1x 2 – 5x >5x Apmie- Neapmie-

rināts rināts

1. Pašvaldība 45 7 25 23 83 17

2. Uzņēmumu reģistrs 68 13 16 4 92 8

3. UAC (Uzņēmējdar. atbalsta centri) 80 5 10 5 81 19

4. Ministrijas 82 3 10 5 83 17

5. Tirdzniecības un rūpniecības kamera 85 4 6 4 81 19

6. Privatizācijas aģentūra 85 4 8 3 78 22

7. Latvijas Attīstības aģentūra 91 3 4 2 70 30

8. Starptautiskās organizācijas

(PHARE, Pasaules Banka u.c.) 94 1 4 1 80 20

Kā redzams, galvenie informācijas avoti uzņēmējiem ir pašvaldības, Uzņēmumu reģistrs un mazākā mērā — Uzņēmējdarbības atbalsta centrs. Pārējās organizācijas tiek apmeklētas minimāli. Apmierinātība ar gūto informāciju visos gadījumos ir augstā pakāpē. Liela nozīme informācijas ieguvē ir neformāliem avotiem, it sevišķi partneriem, klientiem, presei, piegādātājiem, ģimenei un draugiem, turklāt vērojama tendence, ka uzņēmēji ar šiem neformālajiem informācijas avotiem ir apmierināti vairāk nekā ar formālajiem.

53. tabula. Neformālu informācijas avotu izmantošana 1997. gadā

(% no atbildējušajiem)

Informācijas avoti A Konsultāciju skaits 1997 . B Apmierinātība .

0x 1x 2 – 5x >5x Apmie- Ne visai

rināts apmierināts

1. Partneri un jūsu firmas darbinieki 14 0 11 75 97 3

2. Jūsu klienti 16 2 13 69 97 3

3. Prese 20 1 6 73 92 8

4. Jūsu grāmatvedis 25 1 7 67 97 3

5. Ģimene un draugi 25 0 9 66 96 4

6. Jūsu piegādātāji 26 3 13 58 96 4

7. Citi uzņēmēji 29 1 26 43 94 6

8. Profesionāls žurnāls 50 1 10 39 94 6

9. Tirdzniecības izstādes 51 4 22 23 89 11

10. Jūsu banka 59 5 14 22 89 11

11. Jūsu jurists, advokāts 60 4 14 22 89 11

12. Jūsu nodokļu konsultants 64 4 11 21 88 12

13. Datu bāzes 73 1 7 19 90 10

14. Uzņēmēju asociācijas 81 3 6 10 81 19

15. Konsultāciju firma 85 3 5 6 81 19

16. Universitātes, pētniecības institūti 87 1 7 5 83 17

54. tabula. Informācijas meklēšanas mērķi 1997. gadā

(kāda daļa uzņēmēju (%) minējuši attiecīgo mērķi)

Mērķi %

1. Finanses un nodokļi 53

2. Izmaiņas likumos un noteikumos 53

3. Noieta tirgu un klientūras meklēšana 51

4. Piegādātāju meklēšana 50

5. Jaunas tehnoloģijas ieviešana 37

6. Mārketings 32

7. Kredītu iegūšana 30

8. Apmācības kursu meklēšana 28

9. Darbinieku meklēšana 25

10. Jaunu telpu, ēku, zemes meklēšana 22

11. Kvalitātes vadība, standarti 16

12. Eksports 13

13. Biznesa plāna izstrāde 12

14. Firmas sākšana 10

 

Atbalsts uzņēmējdarbībai

Viens no jautājuma lokiem bija saistīts ar uzņēmējiem pašreiz visvairāk nepieciešamo palīdzību. Vairāk nekā četrās piektdaļās uzņēmumu (82%) visvairāk ir nepieciešama palīdzība, kas saistīta ar uzņēmumu augšanu un pārmaiņām.

55. tabula. Uzņēmumiem visvairāk nepieciešamā palīdzība

Palīdzība %

Palīdzība, saistīta ar uzņēmuma sākšanu 1

Palīdzība, saistīta ar uzņēmuma augšanu

un pārmaiņām 82

Palīdzība krīzes situācijās 13

Nevajag palīdzību 4

Tādām lietām netic 0

 

Uzņēmējiem tika vaicāts, kāda palīdzība un pakalpojumi konkrēti būtu nepieciešami un noderīgi. Visvairāk nepieciešama būtu konsultācija nodokļu jautājumos, kā arī padoms tehnoloģijas un inovāciju jautājumos. Ļoti vajadzīga un nozīmīga būtu palīdzība darbinieku apmācībā, sevišķi — grāmatvedībā, mārketingā un finansu menedžmentā. Tāpat arī palīdzība darbinieku apmācībā likumos, jautājumos par nodokļiem, kā arī darbam ar datoru. Apmēram viena trešdaļa aptaujāto uzņēmēju minēja šo palīdzību un pakalpojumus kā ļoti nepieciešamus un noderīgus uzņēmumu attīstībai.

Pusei aptaujāto uzņēmumu nebija nepieciešams padoms investīciju plānošanā. Liela daļa uzņēmēju jutās droši un pārliecināti jautājumos par alternatīviem kapitāla avotiem, kā arī jautājumos, kas saistīti ar kredītu atmaksas problēmām. Padoms šajos jautājumos viņiem neesot bijis nepieciešams. Daļēji tas varētu būt saistīts ar nepietiekamām iespējām piesaistīt investīcijas, kā arī to, ka šie uzņēmēji tuvākajā nākotnē neplāno piesaistīt jaunas investīcijas un palielināt uzņēmumu kapitālu.

56. tabula. Uzņēmumiem nepieciešamā palīdzība un pakalpojumi (% no atbildējušajiem)

Palīdzība, pakalpojums Ļoti Mazliet Nevajag

Finansu padoms

Konsultācijas nodokļu jautājumos 36 40 24

Padoms jautājumā par alternatīviem kapitāla avotiem 27 28 45

Padoms investīciju plānošanā 20 29 51

Padoms sakarā ar kredītu atmaksas problēmām 11 22 67

Tehnoloģiskais padoms

Padoms jautājumā par tehnoloģiju un inovācijām 27 32 41

Padoms jautājumā par kvalitātes standartiem un kontroli 18 39 43

Darbinieku apmācība

Darbinieku apmācība par nodokļiem 42 37 21

Darbinieku apmācība likumos 34 44 22

Darbinieku apmācība grāmatvedībā 33 37 30

Darbinieku apmācība mārketingā 32 32 36

Darbinieku apmācība finansu menedžmentā 35 28 37

Darbinieku apmācība tehnikas un tehnoloģijas jautājumos 29 30 41

Darbinieku apmācība darbam ar datoriem 28 30 42

Darbinieku apmācība biznesa plānošanā 21 34 45

Darbinieku apmācība importa/eksporta jautājumos 16 22 62

 

Valsts pasākumi mazā un vidējā biznesa veicināšanai

Pēdējā laikā valdība ir veikusi vairākus pasākumus uzņēmējdarbības regulēšanai un veicināšanai, tādēļ aptaujā respondentiem tika uzdots jautājums par konkrētiem valdības pasākumiem — kā tie ietekmējuši uzņēmumu darbību. Atbildes apkopotas 57. tabulā.

57. tabula. Valdības pasākumu ietekme uz uzņēmumiem

(% no aptaujātajiem)

Valdības pasākumi Ietekme .

Negatīva Nav ietek- Pozi- Grūti

mējuši tīva atbildēt

Brīvās tirdzniecības līgums ar Baltijas valstīm 5 75 10 10

Brīvās tirdzniecības līgums ar ES valstīm 3 75 13 9

Zemes tirgus liberalizācija 3 74 11 12

Brīvo ekonomisko zonu izveide 2 77 10 11

Piedalīšanās privatizācijas publiskajā piedāvājumā 2 79 8 12

Konkurences likuma pieņemšana 2 73 9 16

Darba devēja sociālā nodokļa samazināšana 3 57 31 9

Iespēja dabūt ienākuma nodokļa samazināšanu

mazajiem uzņēmumiem 0 52 31 16

Īpaši atbalstāmo reģionu programma 1 80 8 12

Valsts valodas likuma īstenošana 15 70 9 6

Kā liecina uzņēmēju atbildes, valdības veiktie pasākumi visbiežāk nav ietekmējuši uzņēmumu darbību. Šī atbilžu varianta izvēle salīdzinājumā ar pārējiem anketā piedāvātajiem variantiem pārsniedza 50%. Vispozitīvāko ietekmi uzņēmēju vērtējumā ir atstājusi darba devēja sociālā nodokļa samazināšana — tā uzskata 31% respondentu — un iespēja iegūt ienākuma nodokļa samazināšanu mazajiem uzņēmējiem (arī 31% respondentu).

Svarīgi atzīmēt, ka jautājumā par valdības atbalsta pasākumiem liela daļa respondentu nezināja par to esamību un praktisko īstenošanu. Ar to izskaidrojama bieža atbilžu varianta "nav ietekmējuši" un "grūti pateikt" izvēle. Šādi tika maskēta uzņēmēju neziņa par valdības pasākumiem. Ir pamats domāt, ka valdības atbalsta pasākumi nesasniedz adresātu — mazos uzņēmumus — ne informācijas, ne praktiskās īstenošanas un ietekmes ziņā.

Lai arī kopumā valdības pasākumu ietekme ir bijusi neliela, tomēr tā bijusi atšķirīga dažādu nozaru uzņēmumu vidū (skat. nākamās tabulas). Tā, piemēram, Brīvās tirdzniecības līgums ar Baltijas valstīm ir vairāk veicinājis ražojošo uzņēmumu attīstību, bet darba devēja sociālā nodokļa samazināšana — ražošanas un tirdzniecības uzņēmumus. Tomēr ir grūti interpretēt, kāds ir bijis šīs pozitīvās ietekmes mehānisms.

58. tabula. Brīvās tirdzniecības līguma ar Baltijas valstīm ietekme

(% no aptaujātajiem)

Nozare Negatīva Nav ietekmējis Pozitīva Grūti atbildēt

Tirdzniecība 8 71 11 11

Ražošana, rūpniecība 7 53 27 13

Celtniecība 0 84 12 4

Pakalpojumi 3 80 6 11

59. tabula. Brīvo ekonomisko zonu ietekme

(% no aptaujātajiem)

Nozare Negatīva Nav ietekmējis Pozitīva Grūti atbildēt

Tirdzniecība 2 71 13 14

Ražošana, rūpniecība 0 87 7 7

Celtniecība 0 76 16 8

Pakalpojumi 3 83 5 10

60. tabula. Darba devēja sociālā nodokļa samazināšanas ietekme

(% no atbildējušajiem)

Nozare Negatīva Nav ietekmējis Pozitīva Grūti atbildēt

Tirdzniecība 1 54 35 10

Ražošana, rūpniecība 0 40 40 20

Celtniecība 18 58 21 4

Pakalpojumi 3 61 28 7

61. tabula. Uzņēmumu pamatdarbība dibināšanas pirmajā gadā

(% no aptaujātajiem)

Tirdzniecība Ražošana, rūpniecība Celtniecība Pakalpojumi

Rīga 33 3 9 55

Republikas nozīmes pilsēta 51 6 11 33

Mazpilsēta 45 7 8 41

Uzņēmējiem tika jautāts, vai viņi ir dzirdējuši par konkrētiem mazā biznesa veicināšanas pasākumiem un mēģinājuši saņemt palīdzību konkrēto programmu ietvaros. Atbildes liecina, ka uzņēmēju vidē trūkst informācijas par viņiem domāto atbalsta shēmu esamību — ne par vienu no atbalsta pasākumiem nebija dzirdējuši vairāk nekā puse aptaujāto, kas liecina par vāju informācijas apmaiņu starp valdību, atbalsta organizācijām un biznesa kopienu. Pavisam niecīga daļa respondentu bija griezušies pēc atbalsta un to saņēmuši. Šāda situācija liecina gan par nepietiekamu informētības līmeni par valdības veiktajiem atbalsta pasākumiem, gan arī par iespējamu uzņēmēju neticību tiem un reālām izredzēm saņemt palīdzību.

62. tabula. Informētība par mazā biznesa veicināšanas pasākumiem un atbalsts

(% no aptaujātajiem)

Pasākumi Nav Dzirdējis Griezies Saņēmis

informēts pēc atbalsta atbalstu

Latvijas Garantiju aģentūra 86 14 0 0

Inovāciju fonda izveidošana 81 19 0 0

Inovāciju centru un biznesa inkubatoru izveidošana 80 19 1 0

Valsts līdzdalība eksporta atbalsta organizācijās 77 21 1 1

Nodokļu atvieglojumi par jaunu darbavietu radīšanu 70 27 3 1

Valsts investīcijas infrastruktūras attīstībā 69 30 1 1

Valsts kredītgarantijas iekārtu iegādei un citiem

ieguldījumiem uzņēmuma pamatlīdzekļos 69 28 2 1

Valsts subsīdijas un finansu atvieglojumi

(kredītproc. segšana) 66 33 1 0

MVU attīstības nacionālā programma 63 36 1 0

Nodokļu atvieglojumi par ieguldījumiem attīstībā 61 34 2 4

Uzņēmējdarbības atbalsta centru attīstīšana 50 44 4 2

Nodokļu atvieglojumi, sākot uzņēmumu 43 45 3 8

 

Uzņēmēju sociālais portrets

Nodaļā par izlases kopumu ir raksturots aptaujāto uzņēmēju demogrāfiskais portrets, kas liecina, ka mazo uzņēmēju vidū pārsvarā ir vīrieši — 58%. Tomēr ievērojama ir arī sieviešu pārstāvniecība — 42%, kas liecina par pietiekami augstu dzimumlīdzsvaru un sieviešu iesaistīšanos privātajā uzņēmējdarbībā. Izglītības ziņā visvairāk pārstāvētā grupa izlases kopumā bija cilvēki ar augstāko tehnisko izglītību un PTS vai tehnikuma izglītību, kuriem sekoja uzņēmēji ar augstāko sociālo un humanitāro izglītību un vidusskolas izglītību. Tikai 1% aptaujāto uzņēmēju bija pamatskolas izglītība. 2/3 aptaujāto pēc tautības bija latvieši, turklāt intervijas latviešu valodā sniedza 75% respondentu.

Aptaujāto uzņēmēju vecuma ziņā vislielākā grupa ir 30 — 49 gadus vecie — kopā 71%. Jaunie uzņēmēji (līdz 29 gadiem) ir tikai 9%. Aplūkojot attīstību laikā, redzam, ka jauno uzņēmēju aktivitāte nepieaug un tās kāpinājums ir bijis 1994. gadā, kas bija vispārējās uzņēmējdarbības aktivitātes kāpums. Pēdējā laikā, tāpat arī kopumā, uzņēmumus vairāk dibina tie paši trīsdesmitgadnieki un četrdesmitgadnieki.

63. tabula. Uzņēmēju vecums un uzņēmumu dibināšanas dinamika (N)

Vecums Kurā gadā uzņēmums ir dibināts? . Kopā

88 89 90 91 92 93 94 95 96 97 98

29 gadi un jaunāki 1 3 2 7 3 4 5 1 26

30 – 39 gadi 1 1 18 15 13 13 20 12 7 2 102

40 – 49 gadi 1 2 9 15 18 25 15 10 10 2 107

50 – 59 gadi 9 6 10 8 5 3 6 1 48

60 gadu un vecāki 2 3 2 2 1 1 11

Kopā 1 1 3 39 42 45 53 45 30 29 6 294

Lai noskaidrotu uzņēmēju sociālo un profesionālo aizmuguri, tika uzdots arī biogrāfisks jautājums, par ko viņi strādāja Latvijas neatkarības atgūšanas brīdī 1991. gadā. Grupējot līdzīgas profesijas, varam secināt, ka lielākā daļa pašreizējo uzņēmēju (63%) 1991. gadā ir bijuši vadītāji vai speciālisti, bet par strādniekiem un apkalpojošās sfēras darbiniekiem ir strādājuši 21% pašreizējo uzņēmēju. Tas liecina, ka daudzi pašreizējie uzņēmēji balstās uz sociālisma laiku vadītāju un speciālistu pieredzi un prasmi.

Uzņēmējdarbības motivācija

Uzņēmējus kā sociālu grupu raksturo prasme organizēt, riskēt un pārkārtot savu dzīvesveidu biznesa vajadzībām. Šajā aptaujā uzņēmējiem tika vaicāts par viņu galveno personisko motivāciju uzņēmējdarbībai. No piedāvātā 10 motīvu klāsta uzņēmējiem bija jāizvēlas trīs būtiskākie. Motīvu uzskaitījums ranžētā veidā dots 64. tabulā.

64. tabula. Uzņēmējdarbības

uzsākšanas motivācija (% no aptaujātajiem)

Motīvs %

Iespēja darīt to, ko vēlos 56

Gandarījums par panākumiem 45

Brīvība plānot savu nākotni 38

Kaut ko nodot tālāk bērniem 31

Iespēja izvērsties savā profesijā 24

Drošība un līdzekļi vecumdienām 20

Iespēja būt īpašniekam 18

Kapitāla augšana 14

Personiskā bagātība 14

Cits 3

Kā redzams, personiskās autonomijas, neatkarības un pašaktualizācijas iespējas šķita svarīgākie uzņēmējdarbības sākšanas motīvi. Tiem seko ģimeniskās pārmantošanas un nākotnes rūpes un tikai beidzamie ir materiālās bagātības uzkrāšanas motīvi. Šāda attieksme liecina, ka uzņēmējdarbība tiek pozitīvi uztverta kā personiskās karjeras ceļš, ne tikai kā naudas iegūšanas līdzeklis. Interesanti, ka aptaujātie uzņēmēji pozitīvi uztvēra savu darbības izvēli arī tajā ziņā, ka 65% vēlējās, lai arī viņu bērni kļūtu par uzņēmējiem, un tikai 15% to nevēlējās. Citiem vārdiem sakot, uzņēmējdarbība tika pozitīvi uztverta kā personiskās karjeras ceļš arī attiecībā uz nākotni.

Vērtējot uzņēmēju darba noslodzi, tika vaicāts, cik stundu dienā uzņēmēji velta darbam uzņēmumā. Ņemot vērā, ka MVU īpašniekiem/vadītājiem bieži vien nākas risināt dažādus ar uzņēmuma darbību saistītus jautājumus un ka uzņēmēji pārāk centralizē vadības un lemšanas procesu savās rokās, kā arī laika menedžmenta iemaņu trūkumu, varēja sagaidīt diezgan lielu laika patēriņu darba vajadzībām. Lielākā daļa, proti, 65% strādā no 9 līdz 12 stundām dienā (skat. 65. tabulu), un 15% strādā vēl vairāk. Citiem vārdiem sakot, gandrīz četras piektdaļas uzņēmēju strādā 9 stundas un vairāk.

65. tabula.

Uzņēmēju darba laiks vidēji dienā

Stundas % no aptaujātajiem

1 – 7 stundas 5,5

8 stundas 14,8

9 – 12 stundas 64,8

13 un vairāk stundas 14,8

Uzņēmēju iesaistīšanās citos uzņēmumos

Pastāv uzskats, ka mazie un vidējie uzņēmēji nodrošinās pret tirgus svārstībām un neveiksmēm ar uzņēmēju tīklu izveidošanu. Proti, uzņēmējiem ir īpašuma daļas vai citas intereses citos patstāvīgos uzņēmumos, un šādas savstarpējas attiecības izveido drošības "tīklu". Aptaujas laikā tika vaicāts, vai uzņēmēji ir iesaistīti vēl kādā citā uzņēmumā vai iestādē.

66. tabula. Uzņēmēju līdzdalība

citos uzņēmumos (%)

Nav iesaistīti 77,7

Kā ierindas darbinieki, strādnieki 6,8

Kā vadītāji 4,5

Kā īpašnieki 11,0

Kopā 100

Kā redzams, trīs ceturtdaļas aptaujāto nav iesaistīti citos uzņēmumos, bet no tiem, kuri ir iesaistīti, vairāk nekā četras piektdaļas ir saistītas ar privāto biznesu, turklāt puse ir citu uzņēmumu īpašnieki. Tādējādi var teikt, ka ir notikusi privātajā sektorā darbojošos mazo un vidējo uzņēmumu atdalīšanās no valsts un pašvaldību uzņēmumiem, tomēr nav arī pamata apgalvojumam par MVU drošības tīklu masveida attīstību.