MINISTRIJĀS

Ārlietu ministrijā

Vakar, 3. decembrī, notika ārlietu ministra Valda Birkava preses konference. Ministrs teica:

— Esmu tikko atgriezies no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas apspriedes. Piedaloties tajā, mans galvenais mērķis bija divpusējās tikšanās ar Austrijas ārlietu ministru un Krievijas ārlietu ministru. Vēl man bija tikšanās ar Spānijas ārlietu ministra vietnieku, Itālijas ārlietu ministra vietnieku, kuluāros es tikos ar visiem klātesošajiem kolēģiem. Austrijas ārlietu ministrs, kā arī pārējie Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri uzsvēra to, ka pēc būtības Eiropas Padomes galotņu konferencē būtu jāakceptē individuāla pieeja katrai valstij un jāpatur spēkā Eiropas Komisijas rekomendācijas. Tas faktiski nozīmē iespēju 1999. gadā sākt sarunas. Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis Latvijai pozitīvu lēmumu — nekavējoties sākt sarunas ar Latviju. Taču galavārds neapšaubāmi būs jāsaka Eiropas Padomes galotņu konferencē, kura notiks 11. un 12. decembrī. Jautājums par Eiropas Savienības paplašināšanu nav visaktuālākais Vīnes konferences jautājums. Tas zināmā mērā rada problēmas, jo visi, ar kuriem es runāju, uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir jārisina pašai savas problēmas. Protams, mūsu argumenti ir pietiekami spēcīgi, jo Latvija vairs nepieder pie otrās grupas kandidātvalstīm, bet atrodas starp pirmo un otro valstu grupu. Neatkarīgi no tā, kāds būs lēmums, mums būs jāstrādā tālāk, orientējoties uz Vācijas un Somijas prezidentūru.

Sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Ivanovu noritēja labvēlīgā gaisotnē. Galvenais, par ko mēs runājām, bija viņa apsolījums nozīmēt starpvaldību komisijas priekšsēdētāju un līdzpriekšsēdētāju, es savukārt informēju, ka Ārlietu ministrija jau ir ierosinājusi Ministru kabinetam izdarīt nepieciešamos grozījumus no Latvijas puses pēc jaunās valdības apstiprināšanas starpvaldību komisijā. Kad visas procedūras būs pabeigtas, varēs uzskatīt, ka sagatavošanās darbs ir galā, un varēs sākt strādāt starpvaldību komisijas. Mēs vienojāmies par to, ka ir jāsāk gatavot abu valstu ārlietu ministru tikšanos, aptverot visu jautājumu spektru, kas ir Latvijas un Krievijas attiecībās. Ivanova kungs īpaši uzsvēra nepieciešamību aktīvi sadarboties savā starpā parlamentāriešiem, apmainīties vizītēm. Mēs arī pārrunājām Krievijas sadarbību ar Eiropas Savienību, Krievijas sadarbību ar NATO un reģionālo sadarbību, tajā skaitā arī Ziemeļu dimensijas jautājumu. Es domāju, ka tikšanās ar Eiropas Savienības prezidējošās valsts ārlietu ministru un Krievijas ārlietu ministru tuvākajā nākotnē izpaudīsies konkrētos rezultātos. Es gribētu teikt, ka pauze Latvijas un Krievijas attiecībās ir beigusies un sāksies konkrēts darbs.

Uz žurnālistu jautājumu, vai viņam ar Krievijas ārlietu ministru bijusi saruna par Latvijas jaunās valdības veidošanu, V.Birkavs atbildēja:

— Viņš zina, ka valdība ir apstiprināta, viņš un viņa darbinieki ļoti rūpīgi ir izstudējuši valdības deklarāciju, tajā skaitā arī ārpolitikas daļu, bija pamanījuši attiecību veidošanu ar Krieviju prioritāšu skaitā un to pozitīvi novērtēja.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Foto: epa/A.F.I.

Aizsardzības ministrijā

Trešdien, 2.decembrī, iepazīšanās vizītē Latvijā ieradās NATO Eiropas Ziemeļrietumu apvienoto bruņoto spēku komandieris maršals sers Džons Češīrs un Eiropas Centrālā reģiona apvienoto bruņoto spēku komandieris ģenerālis Joahims Spīrings.

Veicot strukturālas reformas NATO, ģenerālis Spīrings 2000.gadā kļūs par NATO Ziemeļu reģiona apvienoto bruņoto spēku komandieri, pārņemot maršala Češīra pienākumus.

Vakar, 3.decembrī, maršals Češīrs tikās ar aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un NBS komandiera pienākumu izpildītāju ZS pulkvežleitnantu Raimondu Graubi. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas aizsardzības sistēmu, Nacionālo bruņoto spēku attīstības prioritātes, Latvijas integrēšanās plānu NATO un turpmākās sadarbības iespējas programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros.

Vizītes ietvaros maršals Češīrs un ģenerālis Spīrings apmeklēja Mobilo strēlnieku mācību centru un Baltijas miera uzturēšanas bataljonu.

NBS štāba preses dienests

Zemkopības ministrijā

Par subsīdijām zemniekiem

Vakar, 3.decembrī, Ministru prezidents, zemkopības ministrs Vilis Krištopans akcentēja tos uzdevumus lauksaimniecībā, kuriem jāveltī vislielākā vērība — eksporta veicināšana, ilglaicīgas subsīdiju politikas īstenošana, lauksaimnieciskās ražošanas nostiprināšana, eksportspējīgas produkcijas ražošana, kā arī iekšējā tirgus aizsardzība.

Premjers atzinīgi vērtēja 26.novembrī pieņemto Saeimas lēmumu par ārkārtas subsīdiju (3 miljonu latu) piešķiršanu graudaugu audzētājiem par apsētajām ziemāju platībām.

— Galvenais, ko es stingri kontrolēšu, — sacīja V.Krištopans, — lai piešķirtā naudas komcepsācija tiktu precīzi realizēta, precīzi uzskaitīti ziemāju hektāri zemnieku saimniecībās. 8. decembrī Ministru kabineta sēdē mums jābūt gataviem šos 3 miljonus latu atbilstoši sadalīt.

Valdības deklarācijas lauksaimniecības sadaļā ir iekļauts priekšlikums likvidēt vai reorganizēt rajonu lauksaimniecības departamentus (pagastu lauksaimniecības organizatoru dienestu) kā nevajadzīgu starpposmu starp atsevišķiem dienestiem un ministriju, jo tās nav bijušas attīstību veicinošas institūcijas.