Somijas Republikā
6. decembrī Valsts svētki — Neatkarības diena
"Mums jāpastāv šajā pasaulē. Un tas nav iedomājams bez patriotisma"
Hannu Hemeleinens ( Hannu Hämäläinen ), Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"
— Vēstnieka kungs, pēc noskaņas jūsu darba kabinetā jūtams, ka arī šajās pirmssvētku dienās esat ļoti aizņemts.
— Jums taisnība. Šīs decembra dienas mums parasti ir ļoti aizņemtas — jo jāsteidz nokārtot visus kārtējos jautājumus ar Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko organizāciju institūcijām. Pavisam drīz tajās iestāsies klusums — ir jau tikpat kā klāt Ziemassvētku brīvdienas. Protams, arī valsts svētku priekšvakarā mums parasti ir vairāk rūpju.
— Kā jūs jūtaties šajās pirmssvētku dienās? Un ko Somijas Neatkarības diena nozīmē jūsu tautai?
— Abām mūsu valstīm Neatkarības diena ir samērā tuvu — Somija ieguva neatkarību 1917. gada 6. decembrī, Latvija — tikai nepilnu gadu vēlāk. Mūsu valstis ir ļoti jaunas, un tāpēc šie svētki abām mūsu tautām ļoti daudz nozīmē. Mūsu vidū joprojām vēl ir cilvēki, kuri atceras, kā tas toreiz notika.
Somijā šī ir ļoti nozīmīga, ļoti priecīga diena. Mēs šajā dienā nerīkojam karnevālus, bet izliekam logos aizdegtas sveces. Baznīcās notiek īpaši dievkalpojumi. Šī ir ļoti svinīga diena. Jo mums, mazām valstīm, neatkarība nozīmē īpaši daudz.
— Vai visas somu paaudzes Neatkarības dienu uztver vienādi? Jūs pats jau piederat pie pēckara paaudzes, kas vairs nav redzējusi ne Somijas 1939./1940. gada Ziemas, ne Otro Pasaules karu.
— Jā, somiem savas valsts neatkarību nācies nosargāt veselos trīs karos. Un, ja paraugāmies mūsu valsts vēsturē, tad redzam, ka visus šos gadus valstij bijis jārūpējas ne vien par savu pilsoņu labklājību, bet arī par pašas valsts pastāvēšanu. Tieši tāpēc Neatkarības diena somiem ir ļoti nozīmīga.
Tiesa, savā laikā, septiņdesmitajos gados, kad modē bija studentu demonstrācijas un dažādas radikālisma izpausmes, Neatkarības diena nebija tik populāra kā tagad. Un arī daudzi manas paaudzes cilvēki savā laikā, jaunībā, studentu gados neuzskatīja Neatkarības dienu par tik nozīmīgu kā tagad. Taču tagad arī mūsu jaunā paaudze ir ļoti patriotiska. Protams, tas nav agresīvs patriotisms, kas kaut ko noliegtu vai būtu vērsts pret citiem cilvēkiem. Mūsu jaunieši tagad ir patiesi ļoti patriotiski, ļoti augstu vērtē savu Neatkarības dienu. Un tagad vairs nav lielas atšķirības dažādu paaudžu attieksmē.
— Jūsu teiktajā es saskatu būtisku psiholoģisku problēmu. Kāpēc, jūsuprāt, savā laikā bija šī jaunatnes patriotisma apsīkums, kas, diemžēl, tagad vērojams arī Latvijā?
— Jā, tas patiešām bija ļoti dīvaini, ka drīz pēc kara beigām daļa jauniešu zaudēja patriotismu. Varbūt tāpēc, ka viņiem bija pēkšņi radusies iespēja braukt uz ārzemēm, skatīt citas zemes un citas kultūras. Taču, lai kā arī tas bija, pēcāk jaunieši Somijā atkal atguva savu patriotisko stāju un sāka interesēties vispirms par savu zemi. Visas aptaujas Somijā rāda, ka jaunieši tagad ļoti pozitīvi izturas pret savu valsti, pret tās drošības problēmām, pret dienestu armijā. Arī karadienests septiņdesmitajos gados Somijā nebija īpaši cieņā, bet tagad tas ir populārs. Mūsu jaunieši atkal ļoti interesējas par šiem jautājumiem, un tas ir ļoti labi. Jo mums ir jāpastāv šajā pasaulē. Un tas nav domājams bez mūsu pašu patriotisma.
Paraudzīsimies kaut vai tepat Eiropā. Tā kļūst aizvien vienotāka un integrētāka. Un tieši tagad patriotisms iegūst īpašu nozīmi.
— Ziniet, tas ir ļoti dīvaini, taču tā nu tas ir: atrodoties ārzemēs, cilvēks savas valsts Neatkarības dienu izjūt pat vēl stiprāk. Latvijā mēs tagad esam apmēram 130 somi, kas šeit uzturamies pastāvīgi. Neatkarības dienu atzīmēsim Somijas vēstniecībā. Tā jau ir tradīcija, ka Neatkarības dienas priekšvakarā mēs vēstniecībā ielūdzam visu Latvijas somu kopienu. Mums notiek arī īpašs Somijas Neatkarības dienas dievkalpojums. Būtībā mēs rīkojam pat divas pieņemšanas — ceturtdien tā ir pieņemšana somu kopienai, piektdien — oficiālā pieņemšana Latvijas oficiālajām personām un Latvijas sabiedrības pārstāvjiem.
— Šķiet, jūs, somi, savu Neatkarības dienu varat sagaidīt gaišā noskaņojumā. Valstī ir politiska un ekonomiska stabilitāte. Taču es jau zinu — jūs tūdaļ teiksit, ka tā tas izskatās tikai no malas. Un jums acīmredzot būs taisnība — savas problēmas jau ir katrai valstij. Kādas ir Somijas aktuālākās problēmas pašlaik?
— Kā zināt, 90.gadu sākumā Somijā bija ļoti smags ekonomikas kritums. Pieauga bezdarbs, saasinājās sociālas problēmas. Radās krīzes pazīmes. Sliktākais, ka valdībai šo problēmu risināšanai nācās ņemt aizņēmumus. Bezdarbs mūsu valstī bija sasniedzis jau 16 procentus. Kopumā tas ļoti slikti ietekmēja cilvēku noskaņojumu.
Pēc tam šo kritumu izdevās pārvarēt, un pēdējos divus trīs gadus mūsu ekonomika ir labā stāvoklī. Ir kritusies inflācija, cilvēki Somijā atkal bauda panākumus.
Protams, zināmu ekonomikas kritumu atkal izraisīja vispirms Dienvidaustrumāzijas krīze un tagad krīze Krievijā. Līdz ar to dažās jomās neveicas tā, kā gribētos. Taču mūsu valsts pilnībā kontrolē situāciju un spēj pārvarēt krīžu izraisītos sarežģījumus. Un situācija Somijā, kā jau jūs teicāt, joprojām ir visnotaļ laba. Mēs droši raugāmies nākotnē.
— Kā zināms, Somijai ir jau senas un plašas tirdzniecības saites ar Krieviju. Kādā mērā jūs tagad izjūtat Krievijas krīzes ietekmi?
— Dažās jomās tā ir visai stipra. Ne kopumā uz mūsu ekonomiku, bet tieši dažās ekonomikas nozarēs — daļa cilvēku jau ir zaudējuši darbu. Tas notiek ostās, ir arī problēmas pārtikas rūpniecībā. Ir samazinājies Krievijas preču tranzīts caur Somiju. Taču kopumā daudz lielākus zaudējumus mums sagādājusi finansu krīze Āzijā — jo Somijas firmas bijušas ļoti aktīvas tieši šajā kontinentā. Daudz aktīvākas nekā Eiropas valstis caurmērā. Protams, līdz ar to mēs jūtam šīs krīzes negatīvo iespaidu, piemēram, daudz lēnāka, nekā bija paredzēts, ir mūsu ekonomikas izaugsme dažās jomās. Tiesa, bezdarbs Somijā tagad samazinās, taču neviens nezina, cik strauji tas notiks. Tagad bezdarba līmenis Somijā jau ir zem desmit procentiem, un mēs ceram, ka tas vēl samazināsies līdz sešiem septiņiem procentiem. Taču neviens nevar pateikt, kad tas notiks. Jo mēs diemžēl esam ļoti atkarīgi no starptautiskās ekonomikas.
— Somija ir jauna Eiropas Savienības dalībvalsts — jūs šajā organizācijā iestājāties tikai 1995. gadā. Atceros, pirms šī lēmuma Somijas sabiedrībā bija ļoti dzīvas diskusijas, eiroskeptiķu viedoklis bija visai skaļš. Tagad, pēc trim gadiem, jūs jau varat visai labi spriest par rezultātu. Kā Somijas līdzdalība Eiropas Savienībā ietekmējusi valsts ekonomiku, un kā šie rezultāti mainījuši eiroskeptiķu pozīciju?
— Protams, eiroskeptiķi ir joprojām. Taču ir mainījusies viņu pozīcija. Savā laikā viņi ļoti aktīvi aģitēja pret Somijas iestāšanos ES. Tagad eiroskeptiķi kritizē atsevišķus mūsu dalības aspektus vai rezultātus, taču neviens vairs neuzstājas pret mūsu līdzdalības Eiropas Savienībā. Jo arī šajos dažos gados kopš Somijas iestāšanās ES mēs uzskatāmi jūtam ekonomikas stabilitāti. Pirmkārt, tas ir mūsu līdzdalību rezultāts Eiropas Savienībā. Un vispār līdzdalība ES ir ļoti pozitīva tieši mazām valstīm. Protams, arī iestājoties ES, pastāv zināms risks. Taču mēs to jau redzējām un strādājām, lai to mazinātu. Kopumā var teikt, ka atrašanās Eiropas Savienībā ir daudz izdevīgāka nekā atrašanās ārpus tās. Tagad — jau kā ES dalībvalsts — Somija daudz pūļu veltī, lai no šīs līdzdalības gūtu iespējami labākus rezultātus. Mēs pievienojamies arī Eiropas Monetārajai Savienībai.
— "Latvijas Vēstneša" lasītājus, protams, īpaši interesē jūsu viedoklis par mūsu valstu savstarpējām attiecībām.
— Somijai Latvija ir ārkārtīgi nozīmīga. Vispirms jau mēs esam kaimiņvalstis. Un jebkurā dzīves jomā, vai tā būtu ekonomika, vai drošības politika, mēs kopīgi esam ieinteresēti, lai Baltijas jūras reģions būtu stabils un plaukstošs. Līdz ar to jau pašas Somijas intereses prasa, lai Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, būtu stabila un plaukstoša demokrātiska valsts. Mēs jums no sirds vēlam, cik ātri vien iespējams, iestāties Eiropas Savienībā. Jo tas būtu ārkārtīgi nozīmīgi arī mums.
Somija ir arī viena no galvenajām Latvijas tirdzniecības partnerēm, arī viena no galvenajām investētājām Latvijā. Somija Latvijai ir īpaši nozīmīga partnere arī kā ES dalībvalsts. Kaut arī Somija ir maza valsts un nevar Latvijā un citās Baltijas valstīs investēt tik daudz naudas, cik mums gribētos, Somija tomēr dara visu iespējamo, lai sekmētu šo valstu attīstību.
— Iestāšanās Eiropas Savienībā ir Latvijas ārpolitikas prioritāte, un Somijas atbalsts šajā virzībā mums ir ārkārtīgi svarīgs. Taču Latvijas ārpolitikas stratēģisks mērķis ir arī iestāšanās NATO. Somijai šajā jautājumā ir, kā zināms, atšķirīga pozīcija.
— Mēs uzskatām, ka NATO pašlaik ir visreprezentatīvākā drošības organizācija pasaulē. Mēs arī sadarbojamies ar NATO un esam ļoti ieinteresēti cieši sadarboties ar šo organizāciju. Taču nedomājam, ka Somijai pašlaik jākļūst par NATO dalībvalsti. Mūsu politiķi uzskata, ka jautājumā par iestāšanos NATO jāvadās no konkrētas situācijas, ka mums jāpatur prātā arī šāda iespēja. Tomēr patlaban Somijai piemērotāka liekas pašreizējā pozīcija.
— Un kā jūs raugāties uz Latvijas vēlmi iestāties NATO?
— Ir ārkārtīgi svarīgi, ka katra valsts var pieņemt pati savu individuālu lēmumu tik būtiskā jautājumā. Un mēs pilnībā izprotam Latvijas vēlēšanos iestāties NATO. Mums nav iebildumu pret to. Taču svarīgākais, atkārtoju, ir iespēja katrai valstij izvēlēties pašai savu ceļu savā drošības politikā.
— Rīgā jūs ieradāties 1995. gada 1. augustā, tātad esat mūsu valstī jau ilgāk nekā trīs gadus. Kādi ir jūsu vērojumi par Latvijas attīstību šajā laikā?
— Latvija šajā laikā ir sasniegusi lielu progresu. Tas redzams gan politikā, gan ekonomikā — visās dzīves jomās Latvijā sasniegts ļoti labs progress. Tagad šo progresu atzīst arī Eiropas Komisija. Latvija ir novērtēta kā pirmā no kandidātvalstīm, kas vēl palikušas ārpus iestāšanās sarunu procesa Eiropas Savienībā. Un Eiropas Komisijas progresa ziņojumā ir tieši ieteikts sākt sarunas ar Latviju jau nākamajā gadā. Jūs, latvieši, varat būt lepni par progresu, ko esat panākuši. Progress taču ir vērojams it visur. Latvija tiešām ir panākumu piemērs starp postkomunistiskajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm.
— Kā jūs, vēstnieka kungs, pats jūtaties mūsu valstī? Es zinu, ka esat ļoti aizņemts. Un tomēr jums noteikti ir arī brīvais laiks. Kā jūs to pavadāt? Kāda ir jūsu ģimenes situācija šajos trīs gados?
— Es teiktu, ka man kā somam ir ļoti viegli dzīvot jūsu zemē un saprasties ar jūsu cilvēkiem. Cilvēkam no mazas valsts ir viegli dzīvot mazā valstī. Manuprāt, cilvēkam no lielas valsts tas būtu daudz grūtāk. Jo valsts lielums arī — gluži nemanāmi, bet daudzos veidos — atstāj savu iespaidu. Latvija jau arī ir ļoti līdzīga Ziemeļu valstīm. Līdzīga ir mūsu kultūra. Līdzīgas ir arī daudzas ieražas un sabiedriskās izpausmes. Tā ka es Latvijā būtībā jūtos kā mājās.
Jā, man ir daudz darba. Tagad, kad ļoti labi attīstās mūsu ekonomiskā sadarbība, paplašinās arī somu biznesmeņu kopiena Latvijā. Aktīva ir arī mūsu valstu politiskā sadarbība. Tas viss uzliek vēstniekam aizvien jaunus darba pienākumus. Taču man, protams, ir arī vaļasbrīži. Mans vaļasprieks ir burāšana. Taču Rīgā man diemžēl nav savas jahtas. Bet man patīk daudz staigāt, doties izbraukumos ārpus pilsētas. Es esmu arī operas cienītājs. Jums ir ļoti augsta līmeņa opera. Vispār es daudz baudu jūsu bagāto kultūras dzīvi.
Lielu laika daļu Rīgā esmu viens. Man ir divi pieauguši bērni, dēls un meita, viņi Helsinkos studē filozofiju. Bet sieva apmēram pusi laika pavada Somijā, un pusi ir šeit kopā ar mani.
— 1998. gads tuvojas beigām. Kāds, jūsuprāt, būs nākamais gads mūsu valstīm?
— Somijai nākamais būs īpaši nozīmīgs gads, jo otrajā pusgadā Somija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts — mēs šo pienākumu gada vidū pārņemsim no Vācijas. Līdz ar to visam mūsu valsts aparātam būs ārkārtīgi daudz darba. Un tā būs arī liela atbildība. Daudz vairāk darba būs arī vēstniecībai Rīgā.
Runājot par Latviju — ja ar jūsu valsti nākamgad tiks uzsāktas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, tad arī jūsu valstij jaunajā gadā būs ārkārtīgi daudz darba. Taču gan Latvijai, gan Somijai jaunais gads solās būt veiksmīgs.
Jānis Ūdris,
"LV" ārpolitikas redaktors