SVĒTKI UN GODADIENAS

Taizemes Karalistē

5. decembrī, Valsts svētki — karaļa Bumibola Aduliadeja dzimšanas gadadiena

"Mūsu valstu sadarbība kļūs aizvien ciešāka"

Prasarts Mansuvans ( Prasart Mansuwan ), Taizemes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, Taizeme ir konstitucionāla monarhija. Līdz ar to mūsu lasītājiem būs īpaši interesanti saņemt no jums informāciju, kādu nozīmi Taizemes pavalstnieki piešķir saviem valsts svētkiem — karaļa Bumibola Aduliadeja dzimšanas dienai.

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka Taizemē monarhijas institūcija un karalis joprojām tiek dziļi cienīti. Taču, protams, vēstures attīstībā bijis tā, ka karalim, lai arī kurš tas būtu, ir jānopelna cieņa un atzīšana. Karalis Bumibols patiešām daudz strādā savai tautai un savai valstij. Piemēram, viņa pārziņā ir vairāk nekā 1600 tā saukto karaļa sponsorēto projektu. Daudzi no tiem ir izmēģinājuma vai paraugprojekti — irigācijas un mežu atjaunošanā, cīņā pret augsnes eroziju, izglītībā un cīņā pret nabadzību. Savos 50 valdīšanas gados karalis Bumibols regulāri apmeklējis ikvienu valsts rajonu, ieskaitot arī neapdzīvotas teritorijas, lai konkrēti sekmētu savas tautas dzīves līmeņa paaugstināšanu. Lūk, tādēļ Taizemes tauta patiešām zina, ka tai ir karalis, kurš nevis vienkārši sēž tronī, bet dara konkrētu darbu. Karalis, kurš daudz strādā savas tautas labklājībai. Tieši karaļa personiskās īpašības ir sekmējušas cieņu un mīlestību, ko viņš bauda savā tautā. Tādēļ arī 5. decembris — karaļa Bumibola dzimšanas diena — Taizemē tiek svinēta kā valsts svētki.

— Kāda bijusi jaunākā jūsu valsts politiskā un ekonomiskā attīstība?

— Politiskā aspektā ļoti būtisks ir faktors, ka jaunā valsts konstitūcija Taizemes tautai devusi lielākas tiesības un lielāku brīvību visdažādākajās jomās. Piemēram, preses brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šī konstitūcija arī garantē cilvēka tiesību un brīvību aizsardzības nodrošinājumu ar īpaša valsts mehānisma, vispirms jau ar parlamenta, tiesas un Ministru kabineta palīdzību.

Pirms gada mūsu valsts piedzīvoja smagu ekonomikas lejupslīdi un finansiālas grūtības. Tagad Taizeme ir iesaistījusies Starptautiskā valūtas fonda programmā, un kārtējie parādi ir pakāpeniski samazinājušies. Piemēram, valsts budžets jau septiņus mēnešus pēc kārtas veidojies bez deficīta. Neraugoties uz grūtībām, valdība pilnībā kontrolē un īsteno valsts ekonomiskās, politiskās un institucionālās reformas. Mēs esam apņēmības pilni izkļūt no šīs nesenās krīzes stiprāki, ar lielāku vadības un atklātības pieredzi.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Runājot par attiecībām starp Latviju un Taizemi, es vispirms gribu uzsvērt, ka līdz šim starp mūsu valstīm vēl nav bijušas problēmas. Es esmu dziļi pārliecināts, ka labās attiecības un sadarbība nākotnē kļūs vēl aizvien ciešāka un labāka. Taizemes valdība ir piešķīrusi lielu nozīmi draudzīgu attiecību, saprašanās un draudzības saišu sekmēšanai ar Latviju kā divpusējā, tā daudzpusējā līmenī.

Izmantojot izdevību, es gribu ar jūsu laikraksta starpniecību novēlēt Latvijas tautai laimi un prieka pilnus Ziemassvētkus, kā arī panākumiem bagātu Jauno, 1999. gadu!

 

Taizemes Karaliste atrodas Indoķīnas pussalā un ir viena no nozīmīgākajām šī reģiona valstīm. Tās teritorija ir 513 115 kvadrātkilometru. Taizemē dzīvo 59,5 miljoni cilvēku.

Taizeme ir konstitucionāla monarhija, likumdošanas vara valstī pieder karalim un divpalātu parlamentam, kas sastāv no Nacionālās sapulces un Pārstāvju palātas.

Jau kopš XVII gadsimta Siāmu, kā tolaik sauca Taizemi, centās kolonizēt Holande, Anglija un Francija. XVIII gadsimtā Taizeme savu neatkarību nosargāja karā ar Birmu, bet pēc tam pati centās nostiprināt savu ietekmi Laosā un Kambodžā.

1932. gadā Siāma tika proklamēta par konstitucionālu monarhiju. 1939. gadā to pārdēvēja par Taizemi.

Otrajā pasaules karā Taizeme piedalījās Japānas pusē, izjūtot sakāves rūgtumu un kara nestos zaudējumus. 1950. gadā Taizeme noslēdza vienošanos ar ASV par ekonomisko un tehnisko sadarbību un militāro palīdzību.

Taizeme ir agrāra valsts, kur audzē kukurūzu, manioku un citas Dienvidaustrumāzijas reģionam raksturīgas kultūras. Lielās platībās tiek kultivēts kaučuks. Valstī ir arī augsti attīstīta lopkopība un zvejniecība. Valsts ekonomikā aktīvi piedalās 86,4% Taizemes vīriešu un 73,5% sieviešu. Lauksaimniecībā strādā 65,6% ekonomiski aktīvo valsts iedzīvotāju, rūpniecībā — 13,2%.

Liela nozīme Taizemes ekonomikā ir alvas, svina, cinka, dzelzs, volframa un mangāna rūdas, kā arī vairāku citu vērtīgu derīgo izrakteņu ieguvei. No rūpniecības nozarēm nozīmīgākās ir ķīmiskā un tekstilrūpniecība.

Taizemes eksporta struktūrā 38% veido metālrūpniecības ražojumi, 17% — tekstilpreces, bet 13% — pārtikas preces un dzērieni. Taizemes lielākā eksporta partnere ar 21% no kopējā valsts eksporta apjoma ir ASV, otrā ar 17% ir Japāna, trešā — Singapūra ar 14%. Savukārt lielākā importa partnere ir Japāna ar 17%, ASV ar 12% ir otrā, bet Singapūra ar 6% ir trešā arī šajā jomā.

Ārzemju tūristu skaits Taizemē desmit gados kopš 80. gadu vidus pieaudzis no 2438 tūkstošiem līdz 6166 tūkstošiem.

Taizemes iedzīvotāju skaits kopš 90. gadu sākuma pieaug vidēji par 1,1% gadā. Valstī ir samērā augsts iedzīvotāju blīvums — vidēji 115 cilvēku uz kvadrātkilometru. 28,3% Taizemes iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem, bet vidējais mūža ilgums ir 72 gadi sievietēm un 66 gadi vīriešiem. Zīmīgi, ka Taizemē ir arī pilnīgi vienāda vīriešu un sieviešu proporcija.

Pilsētās dzīvo 20% taizemiešu. Urbanizācijas temps kopš 90. gadu sākuma bijis 2,5% gadā. Savukārt laucinieku skaits šajā laikā pieaudzis vidēji par 0,8% gadā.

Izglītībai Taizemē atvēlē 2,9% no nacionālā kopprodukta. Uz katriem 100 000 iedzīvotājiem Taizemē ir 2138 studentes un 1921 students. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem Taizemē ir 85 laikrakstu eksemplāri un 113 televizori. Taizemes parlamentā 6% deputātu ir sievietes.

Taizeme ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle kopš 1946. gada 16. decembra.

Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Taizemes Karalisti tika nodibinātas 1992. gada 19. martā.

Lielais attālums starp abām valstīm nav bijis šķērslis labas sadarbības veidošanai. Vispirms jau Latvija un Taizeme sekmīgi sadarbojas starptautiskajās organizācijās. Izprotot Latvijas ekonomiskās un drošības intereses, Taizeme atbalsta arī mūsu valsts vēlmi iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Visnotaļ laba ir abu valstu sadarbības pieredze ANO. 1996. gada novembrī notika Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava vizīte Taizemē, tās laikā parakstīts starpvalstu līgums par gaisa satiksmi. Paredzams, ka abas valstis noslēgs arī nolīgumus par investīciju veicināšanu un aizsardzību. Taizeme arī piedāvājusi ik gadu piešķirt stipendijas studijām vairākiem mūsu valsts jauniešiem.

Taizemes intereses Latvijā pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Prasarts Mansuvans, kurš savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza pērnā gada 13. novembrī. Viņš ir jau otrais mūsu valstī akreditētais Taizemes vēstnieks, un arī viņa rezidence ir Stokholmā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Somijas Republikā

6. decembrī Valsts svētki — Neatkarības diena

"Mums jāpastāv šajā pasaulē. Un tas nav iedomājams bez patriotisma"

Turpinājums

no 1.lpp.

Hannu Hemeleinens ( Hannu Hämäläinen ), Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

Tagad, kopš Somija iestājusies Eiropas Savienībā, mūsu cilvēkos ir daudz izteiktāka šī apziņa, ka tu esi soms, ka tev ir svarīga tava dzimtā zeme. Ka tavs pienākums ir labi strādāt šai zemei.

Ļoti aktuāla tagad ir arī mūsu kultūras sakņu, tradīciju saglabāšana. Tu vari būt eiropietis, bet tu ne uz brīdi nedrīksti aizmirst zemi, no kuras esi nācis un kurai piederi. Un jāatceras arī šīs zemes vēsture.

— Tagad arī Latvijā dzīvo kāds simts somu — diplomāti, biznesmeņi, dažādu nozaru speciālisti, kas strādā abu valstu kopfirmās. Kā jūs, somi, savu Neatkarības dienu atzīmēsiet Latvijā?

— Ziniet, tas ir ļoti dīvaini, taču tā nu tas ir: atrodoties ārzemēs, cilvēks savas valsts Neatkarības dienu izjūt pat vēl stiprāk. Latvijā mēs tagad esam apmēram 130 somi, kas šeit uzturamies pastāvīgi. Neatkarības dienu atzīmēsim Somijas vēstniecībā. Tā jau ir tradīcija, ka Neatkarības dienas priekšvakarā mēs vēstniecībā ielūdzam visu Latvijas somu kopienu. Mums notiek arī īpašs Somijas Neatkarības dienas dievkalpojums. Būtībā mēs rīkojam pat divas pieņemšanas — ceturtdien tā ir pieņemšana somu kopienai, piektdien — oficiālā pieņemšana Latvijas oficiālajām personām un Latvijas sabiedrības pārstāvjiem.

— Šķiet, jūs, somi, savu Neatkarības dienu varat sagaidīt gaišā noskaņojumā. Valstī ir politiska un ekonomiska stabilitāte. Taču es jau zinu — jūs tūdaļ teiksit, ka tā tas izskatās tikai no malas. Un jums acīmredzot būs taisnība — savas problēmas jau ir katrai valstij. Kādas ir Somijas aktuālākās problēmas pašlaik?

— Kā zināt, 90.gadu sākumā Somijā bija ļoti smags ekonomikas kritums. Pieauga bezdarbs, saasinājās sociālas problēmas. Radās krīzes pazīmes. Sliktākais, ka valdībai šo problēmu risināšanai nācās ņemt aizņēmumus. Bezdarbs mūsu valstī bija sasniedzis jau 16 procentus. Kopumā tas ļoti slikti ietekmēja cilvēku noskaņojumu.

Pēc tam šo kritumu izdevās pārvarēt, un pēdējos divus trīs gadus mūsu ekonomika ir labā stāvoklī. Ir kritusies inflācija, cilvēki Somijā atkal bauda panākumus.

Protams, zināmu ekonomikas kritumu atkal izraisīja vispirms Dienvidaustrumāzijas krīze un tagad krīze Krievijā. Līdz ar to dažās jomās neveicas tā, kā gribētos. Taču mūsu valsts pilnībā kontrolē situāciju un spēj pārvarēt krīžu izraisītos sarežģījumus. Un situācija Somijā, kā jau jūs teicāt, joprojām ir visnotaļ laba. Mēs droši raugāmies nākotnē.

— Kā zināms, Somijai ir jau senas un plašas tirdzniecības saites ar Krieviju. Kādā mērā jūs tagad izjūtat Krievijas krīzes ietekmi?

— Dažās jomās tā ir visai stipra. Ne kopumā uz mūsu ekonomiku, bet tieši dažās ekonomikas nozarēs — daļa cilvēku jau ir zaudējuši darbu. Tas notiek ostās, ir arī problēmas pārtikas rūpniecībā. Ir samazinājies Krievijas preču tranzīts caur Somiju. Taču kopumā daudz lielākus zaudējumus mums sagādājusi finansu krīze Āzijā — jo Somijas firmas bijušas ļoti aktīvas tieši šajā kontinentā. Daudz aktīvākas nekā Eiropas valstis caurmērā. Protams, līdz ar to mēs jūtam šīs krīzes negatīvo iespaidu, piemēram, daudz lēnāka, nekā bija paredzēts, ir mūsu ekonomikas izaugsme dažās jomās. Tiesa, bezdarbs Somijā tagad samazinās, taču neviens nezina, cik strauji tas notiks. Tagad bezdarba līmenis Somijā jau ir zem desmit procentiem, un mēs ceram, ka tas vēl samazināsies līdz sešiem septiņiem procentiem. Taču neviens nevar pateikt, kad tas notiks. Jo mēs diemžēl esam ļoti atkarīgi no starptautiskās ekonomikas.

— Somija ir jauna Eiropas Savienības dalībvalsts — jūs šajā organizācijā iestājāties tikai 1995. gadā. Atceros, pirms šī lēmuma Somijas sabiedrībā bija ļoti dzīvas diskusijas, eiroskeptiķu viedoklis bija visai skaļš. Tagad, pēc trim gadiem, jūs jau varat visai labi spriest par rezultātu. Kā Somijas līdzdalība Eiropas Savienībā ietekmējusi valsts ekonomiku, un kā šie rezultāti mainījuši eiroskeptiķu pozīciju?

— Protams, eiroskeptiķi ir joprojām. Taču ir mainījusies viņu pozīcija. Savā laikā viņi ļoti aktīvi aģitēja pret Somijas iestāšanos ES. Tagad eiroskeptiķi kritizē atsevišķus mūsu dalības aspektus vai rezultātus, taču neviens vairs neuzstājas pret mūsu līdzdalības Eiropas Savienībā. Jo arī šajos dažos gados kopš Somijas iestāšanās ES mēs uzskatāmi jūtam ekonomikas stabilitāti. Pirmkārt, tas ir mūsu līdzdalību rezultāts Eiropas Savienībā. Un vispār līdzdalība ES ir ļoti pozitīva tieši mazām valstīm. Protams, arī iestājoties ES, pastāv zināms risks. Taču mēs to jau redzējām un strādājām, lai to mazinātu. Kopumā var teikt, ka atrašanās Eiropas Savienībā ir daudz izdevīgāka nekā atrašanās ārpus tās. Tagad — jau kā ES dalībvalsts — Somija daudz pūļu veltī, lai no šīs līdzdalības gūtu iespējami labākus rezultātus. Mēs pievienojamies arī Eiropas Monetārajai Savienībai.

— "Latvijas Vēstneša" lasītājus, protams, īpaši interesē jūsu viedoklis par mūsu valstu savstarpējām attiecībām.

— Somijai Latvija ir ārkārtīgi nozīmīga. Vispirms jau mēs esam kaimiņvalstis. Un jebkurā dzīves jomā, vai tā būtu ekonomika, vai drošības politika, mēs kopīgi esam ieinteresēti, lai Baltijas jūras reģions būtu stabils un plaukstošs. Līdz ar to jau pašas Somijas intereses prasa, lai Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, būtu stabila un plaukstoša demokrātiska valsts. Mēs jums no sirds vēlam, cik ātri vien iespējams, iestāties Eiropas Savienībā. Jo tas būtu ārkārtīgi nozīmīgi arī mums.

Somija ir arī viena no galvenajām Latvijas tirdzniecības partnerēm, arī viena no galvenajām investētājām Latvijā. Somija Latvijai ir īpaši nozīmīga partnere arī kā ES dalībvalsts. Kaut arī Somija ir maza valsts un nevar Latvijā un citās Baltijas valstīs investēt tik daudz naudas, cik mums gribētos, Somija tomēr dara visu iespējamo, lai sekmētu šo valstu attīstību.

— Iestāšanās Eiropas Savienībā ir Latvijas ārpolitikas prioritāte, un Somijas atbalsts šajā virzībā mums ir ārkārtīgi svarīgs. Taču Latvijas ārpolitikas stratēģisks mērķis ir arī iestāšanās NATO. Somijai šajā jautājumā ir, kā zināms, atšķirīga pozīcija.

— Mēs uzskatām, ka NATO pašlaik ir visreprezentatīvākā drošības organizācija pasaulē. Mēs arī sadarbojamies ar NATO un esam ļoti ieinteresēti cieši sadarboties ar šo organizāciju. Taču nedomājam, ka Somijai pašlaik jākļūst par NATO dalībvalsti. Mūsu politiķi uzskata, ka jautājumā par iestāšanos NATO jāvadās no konkrētas situācijas, ka mums jāpatur prātā arī šāda iespēja. Tomēr patlaban Somijai piemērotāka liekas pašreizējā pozīcija.

— Un kā jūs raugāties uz Latvijas vēlmi iestāties NATO?

— Ir ārkārtīgi svarīgi, ka katra valsts var pieņemt pati savu individuālu lēmumu tik būtiskā jautājumā. Un mēs pilnībā izprotam Latvijas vēlēšanos iestāties NATO. Mums nav iebildumu pret to. Taču svarīgākais, atkārtoju, ir iespēja katrai valstij izvēlēties pašai savu ceļu savā drošības politikā.

— Rīgā jūs ieradāties 1995. gada 1. augustā, tātad esat mūsu valstī jau ilgāk nekā trīs gadus. Kādi ir jūsu vērojumi par Latvijas attīstību šajā laikā?

— Latvija šajā laikā ir sasniegusi lielu progresu. Tas redzams gan politikā, gan ekonomikā — visās dzīves jomās Latvijā sasniegts ļoti labs progress. Tagad šo progresu atzīst arī Eiropas Komisija. Latvija ir novērtēta kā pirmā no kandidātvalstīm, kas vēl palikušas ārpus iestāšanās sarunu procesa Eiropas Savienībā. Un Eiropas Komisijas progresa ziņojumā ir tieši ieteikts sākt sarunas ar Latviju jau nākamajā gadā. Jūs, latvieši, varat būt lepni par progresu, ko esat panākuši. Progress taču ir vērojams it visur. Latvija tiešām ir panākumu piemērs starp postkomunistiskajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, pats jūtaties mūsu valstī? Es zinu, ka esat ļoti aizņemts. Un tomēr jums noteikti ir arī brīvais laiks. Kā jūs to pavadāt? Kāda ir jūsu ģimenes situācija šajos trīs gados?

— Es teiktu, ka man kā somam ir ļoti viegli dzīvot jūsu zemē un saprasties ar jūsu cilvēkiem. Cilvēkam no mazas valsts ir viegli dzīvot mazā valstī. Manuprāt, cilvēkam no lielas valsts tas būtu daudz grūtāk. Jo valsts lielums arī — gluži nemanāmi, bet daudzos veidos — atstāj savu iespaidu. Latvija jau arī ir ļoti līdzīga Ziemeļu valstīm. Līdzīga ir mūsu kultūra. Līdzīgas ir arī daudzas ieražas un sabiedriskās izpausmes. Tā ka es Latvijā būtībā jūtos kā mājās.

Jā, man ir daudz darba. Tagad, kad ļoti labi attīstās mūsu ekonomiskā sadarbība, paplašinās arī somu biznesmeņu kopiena Latvijā. Aktīva ir arī mūsu valstu politiskā sadarbība. Tas viss uzliek vēstniekam aizvien jaunus darba pienākumus. Taču man, protams, ir arī vaļasbrīži. Mans vaļasprieks ir burāšana. Taču Rīgā man diemžēl nav savas jahtas. Bet man patīk daudz staigāt, doties izbraukumos ārpus pilsētas. Es esmu arī operas cienītājs. Jums ir ļoti augsta līmeņa opera. Vispār es daudz baudu jūsu bagāto kultūras dzīvi.

Lielu laika daļu Rīgā esmu viens. Man ir divi pieauguši bērni, dēls un meita, viņi Helsinkos studē filozofiju. Bet sieva apmēram pusi laika pavada Somijā, un pusi ir šeit kopā ar mani.

— 1998. gads tuvojas beigām. Kāds, jūsuprāt, būs nākamais gads mūsu valstīm?

— Somijai nākamais būs īpaši nozīmīgs gads, jo otrajā pusgadā Somija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts — mēs šo pienākumu gada vidū pārņemsim no Vācijas. Līdz ar to visam mūsu valsts aparātam būs ārkārtīgi daudz darba. Un tā būs arī liela atbildība. Daudz vairāk darba būs arī vēstniecībai Rīgā.

Runājot par Latviju — ja ar jūsu valsti nākamgad tiks uzsāktas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, tad arī jūsu valstij jaunajā gadā būs ārkārtīgi daudz darba. Taču gan Latvijai, gan Somijai jaunais gads solās būt veiksmīgs.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

 

 

 

a