Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbilstība grupas kapitāla kritērijam — ieguldījumu brokeru sabiedrības grupas mātesuzņēmuma kapitāla atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk — Regula Nr. 2019/2033) 8. panta prasībām;

2) augstākā vadība — tādas personas (darbinieki), kuru amata stāvoklis dod tām iespēju būtiski ietekmēt iestādes darbības virzību, bet kuras nav valdes vai padomes locekļi;

3) ārvalsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

4) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

5) grupas uzraudzības institūcija — institūcija, kas uzrauga Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības un tās ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras ir Eiropas Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrību vai Eiropas Savienības mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību kontrolē, atbilstību grupas kapitāla kritērijam;

6) ieguldījumu brokeru sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas regulāri un profesionāli sniedz ieguldījumu pakalpojumus;

7) ieguldījumu pakalpojumi — ieguldījumu pakalpojumi un darbības Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas izpratnē;

8) ieguldījumu blakuspakalpojumi — ieguldījumu blakuspakalpojumi Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta piektās daļas izpratnē;

9) jaukta pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība, kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība Finanšu konglomerātu likuma izpratnē un kurai ir vismaz viena meitas sabiedrība, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

10) kontrole — attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, kas aprakstītas grāmatvedības standartos, kuri ieguldījumu brokeru sabiedrībai piemērojami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk — Regula Nr. 1606/2002), vai līdzīgas attiecības starp fizisko vai juridisko personu un uzņēmumu;

11) Latvijas Republikas mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība — Latvijas Republikā licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir meitas sabiedrība — ieguldījumu brokeru sabiedrība, cita finanšu iestāde vai kredītiestāde — vai kurai ir dalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, citā finanšu iestādē vai kredītiestādē, bet kura pati nav citas Latvijas Republikā licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrība vai Latvijas Republikā licencētas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība;

12) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

13) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

14) mītnes dalībvalsts — dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

15) sākotnējais kapitāls — ieguldījumu brokeru sabiedrības licences saņemšanai nepieciešamais kapitāla apjoms un veids saskaņā ar šā likuma 6. pantu;

16) uzņēmēja dalībvalsts — dalībvalsts, kas nav mītnes dalībvalsts, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir filiāle vai kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, vai dalībvalsts, kurā regulētā tirgus organizētājs veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu šajā valstī esošo tirgus dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tās sistēmā no attāluma;

17) uzraudzības institūcija — institūcija, kura izveidota uz likuma pamata un uzrauga ieguldījumu brokeru sabiedrības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) uzskatāma par uzraudzības institūciju Latvijas Republikā.

(2) Likumā lietotie termini "Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība", "Eiropas Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība", "Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība", "finanšu iestāde", "ieguldījumu brokeru sabiedrību grupa", "ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība" atbilst Regulas Nr. 2019/2033 4. pantā lietotajiem terminiem, termins "kredītiestāde" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr. 575/2013) 4. pantā lietotajam terminam, termins "atvasināti instrumenti" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regulā (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk — Regula Nr. 600/2014) lietotajam terminam.

(3) Likumā lietotie termini "būtiska līdzdalība", "ciešas attiecības", "filiāle", "grupa", "piesaistītais aģents" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem, termini "sistēmiskais risks" un "konsolidētās uzraudzības institūcija" atbilst Kredītiestāžu likumā lietotajiem terminiem, termins "jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" atbilst Finanšu konglomerātu likumā lietotajam terminam.

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus ieguldījumu brokeru sabiedrību darbībai, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības tiktu pārvaldītas un uzraudzītas pienācīgi un klientu interesēs.

3. pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka prasības, kas attiecas uz:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrību licencēšanu, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā un Eiropas Savienībā;

2) būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

3) vispārīgiem noteikumiem par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu;

4) ziņošanu par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību;

6) iekšējo modeļu pieeju, papildu pašu kapitālu un tā norādi, īpašām likviditātes prasībām un informācijas atklāšanu;

7) ieguldījumu brokeru sabiedrību grupu uzraudzību;

8) ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām;

9) atbildību par normatīvo aktu pārkāpumiem;

10) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības atjaunošanu un noregulējumu, maksātnespējas procesu un likvidāciju;

11) ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Šo likumu piemēro Latvijas Republikā licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un dalībvalstīs licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja tās sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijā, ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm, kuras saņēmušas atļauju filiāles darbībai, kā arī ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Šā likuma 31. panta pirmās daļas 3., 9., 14. un 15. punktu, 32. un 36. pantu, VII nodaļu, 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 53., 54., 55. un 56. pantu, IX un X nodaļu, 68., 70. un 73. pantu, XI un XIV nodaļu nepiemēro Regulas Nr. 2019/2033 1. panta 2. un 5. punktā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Šīm ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro Kredītiestāžu likumā un uz tā pamata Komisijas izdotajos normatīvajos noteikumos paredzētās prudenciālās prasības. Atbilstība šīm prasībām tiek uzraudzīta saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2033 1. panta 2. punktu.

(4) Šā likuma 31. panta pirmās daļas 3., 9., 14. un 15. punktu, 32. un 36. pantu, VII nodaļu, 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 53., 54., 55. un 56. pantu, IX un X nodaļu, 68., 70. un 73. pantu, XI un XIV nodaļu nepiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saņēmušas kredītiestādes licenci atbilstoši Kredītiestāžu likuma 11.² pantam.

(5) Šā likuma prasības netiek piemērotas komercsabiedrībām, kuras sniedz tikai Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta piektās daļas 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētos ieguldījumu blakuspakalpojumus.

II nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrību licencēšana

4. pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Komisijā saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk — licence). Komisija licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(2) Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta piektās daļas 1. punktā minētos ieguldījumu blakuspakalpojumus ir tiesības sniegt tikai tad, ja saņemta licence. Licencē norāda, kurus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt.

(3) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 17. pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst veikt komercdarbību, kas nav saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu, ieguldījumu blakuspakalpojumu, citu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai apdrošināšanas brokera — juridiskās personas — profesionālo darbību.

(5) Tikai kapitālsabiedrībai, kas saņēmusi licenci, ir tiesības firmā izmantot vārdkopu "ieguldījumu brokeru sabiedrība" vai tās saīsinājumu "IBS".

5. pants. Vispārīgās prasības licences saņemšanai

Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga saņemt licenci, ja tās:

1) sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma 6. panta prasībām;

2) valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi atbilst šā likuma prasībām;

3) akcionāri vai dalībnieki atbilst šā likuma prasībām;

4) valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir kompetenti ieguldījumu jautājumos;

5) galvenais birojs atrodas tajā pašā dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese.

6. pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz:

1) 750 000 euro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 3. vai 6. punktā minētais ieguldījumu pakalpojums;

2) 750 000 euro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 9. punktā minēto ieguldījumu pakalpojumu un veikt darījumus savā vārdā;

3) 150 000 euro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt pakalpojumus, kas nav norādīti šīs daļas 1., 2. un 4. punktā;

4) 75 000 euro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 1., 2., 4., 5. vai 7. punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ja šai sabiedrībai nav tiesību turēt klientu naudu vai klientiem piederošus finanšu instrumentus.

(2) Kapitāla elementus, kas veido sākotnējo kapitālu, nosaka saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2033 9. pantu.

7. pants. Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem

Ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri vai dalībnieki, kuriem ir būtiska līdzdalība, var būt tikai personas:

1) kurām ir nevainojama reputācija;

2) kurām ir finansiālā stabilitāte un kuru finanšu līdzekļu ieguves tiesiskumu iespējams dokumentāri pierādīt. Izvērtējot akcionāru vai dalībnieku finansiālo stabilitāti, ja persona nav kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, ņem vērā to, vai personai ir pietiekams brīvais kapitāls;

3) kuras iespējams identificēt.

8. pants. Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonām

(1) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vai ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles citā dalībvalstī vadītāju var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos. Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgā persona var būt arī persona, kura ir kompetenta uzņēmuma vadības jautājumos;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu attiecīga profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem, iekšējā audita dienesta vadītājam, risku direktoram, par darbības atbilstības kontroli atbildīgajai personai, sabiedrības kontrolierim, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai personai, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vadītājam vai ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vadītājam citā dalībvalstī nepieciešama augstākā izglītība.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita dienesta vadītāju, risku direktoru, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, sabiedrības kontrolieri, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vadītāju vai ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vadītāju citā dalībvalstī nevar būt persona:

1) kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pret valsti, pret īpašumu vai pārvaldības kārtību vai par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu;

2) kura notiesāta vai kurai piemērots prokurora priekšraksts par sodu par šīs daļas 1. punktā minētā tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, atbrīvojot no soda, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, — kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;

3) kurai atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes pienākums ir nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām vai uz tām var attiecināt šā panta trešajā daļā noteikto.

(5) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā panta pirmās daļas prasībām. Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli nevar būt persona, uz kuru var attiecināt šā panta trešajā daļā noteikto.

(6) Akcionāru vai dalībnieku sapulcei ir pienākums nekavējoties atsaukt no amata šā panta piektajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām vai uz tām var attiecināt šā panta trešajā daļā noteikto. Ja padome nav izveidota, tad dalībnieku sapulcei ir pienākums nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām vai uz tām var attiecināt šā panta trešajā daļā noteikto.

(7) Komisija neizsniedz licenci ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kamēr nav informēta par akcionāru vai dalībnieku identitāti, par fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām ir būtiska līdzdalība, un par minētās līdzdalības apmēru.

(8) Komisija nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā novērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes un valdes locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, risku direktors, par darbības atbilstības kontroli atbildīgā persona, sabiedrības kontrolieris, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgā persona un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vadītājs vai ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles vadītājs citā dalībvalstī atbilst šā likuma prasībām. Komisija nosaka kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrība novērtē personas, kuras pilda pamatfunkcijas.

9. pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes locekļa ieņemamo valdes un padomes locekļa amata vietu kopējais skaits

(1) Nosakot, cik valdes un padomes locekļa amata vietu ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) loceklis drīkst ieņemt vienlaikus, tiek ņemti vērā individuāli apstākļi, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības veids, apjoms un sarežģītība.

(2) Lieluma, iekšējās organizācijas un darbības veida, apjoma un sarežģītības ziņā nozīmīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) loceklis, izņemot gadījumus, kad tas pārstāv Latvijas Republiku, vienlaikus neieņem vairāk kā:

1) vienu valdes locekļa amata vietu un divas padomes locekļa amata vietas;

2) četras padomes locekļa amata vietas.

(3) Šā panta izpratnē par vienu valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļa amata vietu tiek uzskatītas valdes un padomes locekļa amata vietas:

1) vienas konsolidācijas grupas ietvaros;

2) iestādēs, kuras ietilpst vienā un tajā pašā Regulas Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta nosacījumiem atbilstošā institucionālās aizsardzības shēmā;

3) sabiedrībās (tai skaitā tādās, kas nav finanšu iestādes), kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir būtiska līdzdalība.

(4) Šā panta izpratnē par valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekļa amata vietu netiek uzskatītas valdes vai padomes locekļa amata vietas biedrībās, nodibinājumos un citās organizācijās, kuru darbībai nav peļņas gūšanas rakstura.

(5) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) loceklim ieņemt vienu papildu padomes locekļa amata vietu.

(6) Komisija regulāri sniedz Eiropas Banku iestādei informāciju par saskaņā ar šā panta piekto daļu dotajām atļaujām.

10. pants. Dokumenti, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz licences saņemšanai

(1) Lai saņemtu licenci, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda, kādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus tā vēlas sniegt.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz šādus dokumentus:

1) informāciju par valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļiem atbilstoši Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētajai regulai (ES) 2017/1943, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par informāciju un prasībām atļauju piešķiršanai ieguldījumu brokeru sabiedrībām (turpmāk — Regula Nr. 2017/1943);

2) bilanci un kapitāla pietiekamības aprēķinu par stāvokli iepriekšējā mēneša pēdējā dienā, kas sagatavoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatu un kapitāla pietiekamības aprēķina sagatavošanu, kā arī zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk — zvērināts revidents) revidētu finanšu pārskatu, izziņu no kredītiestādes, dokumentus, kas apliecina izmaiņas kapitālā kārtējā gadā un citus sākotnējā kapitāla prasību izpildi apliecinošus dokumentus;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai nepieciešamās ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas politiku un procedūru aprakstus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo struktūrvienību vadītāju un darbinieku pienākumiem. Ja paredzēta filiāļu izveide, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus sniedzošo filiāļu vadītāju un darbinieku pienākumu aprakstu,

b) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites, tai skaitā finanšu instrumentu un ar finanšu instrumentu darījumiem saistīto naudas līdzekļu uzskaites, organizācijas galvenos principus,

c) vadības informācijas sistēmas aprakstu,

d) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus, tai skaitā finanšu instrumentu un ar finanšu instrumentu darījumiem saistīto naudas līdzekļu uzskaites datubāzes aizsardzības noteikumus,

e) iekšējā audita sistēmas aprakstu,

f) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles procedūru aprakstu, kas ietver arī klientu identificēšanas un saimnieciskās darbības pārzināšanas kārtības aprakstu,

g) būtisku darbības risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstus,

h) sabiedrības darbības atbilstības politikas un procedūras aprakstus;

4) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (tai skaitā bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projektu, kapitāla pietiekamības aprēķina projektu, prognozēto pastāvīgo izmaksu summu gadā), tirgus izpētes aprakstus, citu informāciju, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība uzskata par nepieciešamu un kura ļauj gūt skaidru un patiesu priekšstatu par plānoto darbību;

5) to ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un kontroles procedūras aprakstu, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas saņemt licenci;

6) to darījumu identificēšanas procedūras aprakstu, kas veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas;

7) interešu konflikta novēršanas politikas aprakstu;

8) rīkojumu izpildes politikas aprakstu;

9) ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem:

a) fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati (vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums),

b) juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru vai dalībnieku tieši un netieši iegūtās būtiskās līdzdalības apmēru;

10) dokumentu, kurā apraksta un skaidro, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģijā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 126.³ pantu iekļauj akcionāra tiesību izmantošanu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība paredz sniegt portfeļa pārvaldības pakalpojumus, portfelī ietverot tādas akciju sabiedrības akcijas, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, ja tā neplāno veikt finanšu instrumentu turēšanu, neiesniedz finanšu instrumentu un ar finanšu instrumentu darījumiem saistīto naudas līdzekļu uzskaites kārtību reglamentējošos noteikumus un finanšu instrumentu un ar finanšu instrumentu darījumiem saistīto naudas līdzekļu uzskaites datubāzes aizsardzības noteikumus.

(4) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(5) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek izmaiņas šā panta otrajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

11. pants. Papildu prasības informācijas sagatavošanai

(1) Papildu prasības šā likuma 10. pantā noteiktās informācijas sagatavošanai nosaka Regula Nr. 2017/1943.

(2) Standarta veidlapas, veidnes un procedūras šā likuma 10. pantā noteiktās informācijas sniegšanai nosaka Komisijas 2017. gada 19. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1945, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz paziņojumiem, ko iesniedz atļaujas pieprasītāji un pilnvarotās ieguldījumu brokeru sabiedrības un ko tām iesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES.

12. pants. Licences piešķiršanas kārtība

(1) Komisija izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu licences saņemšanai un pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(2) Komisija neizsniedz licenci ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja:

1) dibinot ieguldījumu brokeru sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

3) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, ierobežo Komisijas tiesības veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi neatbilst likumā un Komisijas normatīvajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī tad, ja Komisija nav guvusi pietiekamu pārliecību, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļiem ir nevainojama reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka viņi atvēl pietiekami daudz laika, lai veiktu ieguldījumu brokeru sabiedrībā viņiem paredzētās funkcijas, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības valde un padome (ja tāda ir izveidota) var apdraudēt tās efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī neņemt pienācīgi vērā savu klientu intereses un tirgus integritāti;

6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju vai brīvā kapitāla pietiekamību, kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, vai ja Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitālā, iegūti aizdomīgos darījumos, vai dokumentāri nav pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve;

7) Komisija konstatē, ka to personu ietekme, kuras ieguvušas būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nenodrošinās tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību.

(3) Šķēršļi, kas var kavēt šā panta otrās daļas 2. un 3. punktā minēto Komisijas uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, noteikti Regulas Nr. 2017/1943 10. pantā.

(4) Ja Komisija pieņēmusi lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc visu atteikumā minēto trūkumu novēršanas.

(5) Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms licences izsniegšanas tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai:

1) kura ir dalībvalstī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, regulētā tirgus organizētāja vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) kura ir meitas sabiedrība tādai mātes sabiedrībai, kuras cita meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu dalībvalstī licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.

(6) Komisija pirms licences izsniegšanas, kā arī licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības gaitā no attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasa un novērtē informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru piemērotību un valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu reputāciju un pieredzi, ja šīs personas ir iesaistītas citu tās grupas komercsabiedrību pārvaldē, kurā tiks iekļauta attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(7) Standarta veidlapas, veidnes un konsultāciju procedūras šā panta piektajā daļā minētajiem gadījumiem nosaka Komisijas 2017. gada 7. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/981, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standartveida veidlapām, veidnēm un procedūrām apspriešanās veikšanai ar citām kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES.

(8) Komisija par licences izsniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

13. pants. Paziņojums par izmaiņām pēc licences saņemšanas

(1) Septiņu dienu laikā pēc izmaiņām ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) sastāvā ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai paziņojumu par notikušajām izmaiņām. Vienlaikus ar paziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz par jauno valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekli šā likuma 10. panta otrās daļas 1. punktā minēto informāciju.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība paziņo Komisijai par visām būtiskajām izmaiņām, kas saistītas ar tai izsniegtajā licencē noteikto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.

14. pants. Licencē noteikto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņa

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie ieguldījumu pakalpojumi vai ieguldījumu blakuspakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādīta ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas, tā iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā;

2) to ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu procedūras aprakstu, kuru sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt;

3) grozījumus ieguldījumu brokeru sabiedrības politiku un procedūru aprakstos, ja šādi grozījumi izdarāmi sakarā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu;

4) kapitāla pietiekamības aprēķinu, ja saistībā ar jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai nepieciešams lielāks sākotnējais kapitāls.

(3) Komisija viena mēneša laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu par licencē norādīto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņu.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir zaudējusi tiesības uz finanšu instrumentu turēšanu kā ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanu, rīkojas ar saviem klientiem piederošo mantu, ievērojot šā likuma XIII nodaļas prasības.

15. pants. Licences pārreģistrācija

(1) Ja tiek mainīta ieguldījumu brokeru sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija licenci pārreģistrē piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

16. pants. Licences anulēšanas kārtība

(1) Komisija var anulēt ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas licences saņemšanai;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav sniegusi tās licencē norādītos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ilgāk par sešiem mēnešiem;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrība pati uzsākusi likvidācijas procesu, vai likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas procedūra;

6) tiesā ir iesniegts ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas procesa pieteikums, vai tiesa pasludinājusi ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas procesu;

7) ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegusi rakstveida iesniegumu par licences anulēšanu;

8) tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām licences saņemšanai;

9) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem ar būtisku līdzdalību iestājies tiem piederošo akciju balsstiesību izmantošanas aizliegums, un tas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus.

(2) Komisija par ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

(3) Komisija īsteno šajā likumā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība pilnībā nokārtojusi saistības pret saviem klientiem.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir anulēta licence, rīkojas ar saviem klientiem piederošo mantu, ievērojot šā likuma XIII nodaļas prasības.

(5) Ja Komisija ir anulējusi ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegto licenci šā panta pirmās daļas 2., 4. un 9. punktā noteiktajos gadījumos, informāciju par anulēšanu publicē Komisijas tīmekļvietnē un saglabā piecus gadus.

III nodaļa
Ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana Eiropas Savienības iekšējā tirgū

17. pants. Kārtība, kādā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā

(1) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība Latvijas Republikā ir tiesīga sniegt tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi licenci mītnes dalībvalstī.

(2) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle drīkst uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā tikai pēc tam, kad:

1) Komisija ir saņēmusi no mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir spēkā esoša licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai,

b) filiāles darbības programmu,

c) filiāles adresi,

d) filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu, pilsonību, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu,

e) informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība,

f) mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā pirms iekšējo pārbaužu uzsākšanas laikus informēs Komisiju par pārbaudēm ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālēs Latvijas Republikā un netraucēs Komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī pēc pārbaudes beigšanas nekavējoties iesniegs Komisijai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem;

2) Komisija ir informējusi mītnes dalībvalsts uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Komisija ir saņēmusi no mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcijas šā panta otrās daļas 1. punktā minēto paziņojumu.

(3) Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir 30 dienas iepriekš informēt mītnes dalībvalsts uzraudzības institūciju un Komisiju par jebkuriem grozījumiem šā panta otrās daļas 1. punktā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību.

(4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcijas un ir nosūtījusi šai institūcijai apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu.

(5) Ja citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, uzsākot ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, plāno izmantot tās mītnes dalībvalstī reģistrētu piesaistīto aģentu, ieguldījumu brokeru sabiedrības mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcija viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo Komisijai to piesaistīto aģentu identificējošus datus, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā. Komisija publisko piesaistīto aģentu sarakstu.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto ārpus savas mītnes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas normatīvajos aktos ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei noteiktās prasības.

(7) Ja citā dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, uzsākot ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, plāno izmantot tās mītnes dalībvalstī reģistrētu piesaistīto aģentu, kredītiestādes mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcija viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas paziņo Komisijai to piesaistīto aģentu identificējošus datus, kuru kredītiestāde plāno izmantot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Latvijā. Komisija savā tīmekļvietnē publisko piesaistīto aģentu sarakstu.

(8) Ja kredītiestāde izmanto ārpus savas mītnes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas normatīvajos aktos kredītiestādes filiālei noteiktās prasības.

18. pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt citā dalībvalstī tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai tā saņēmusi licenci.

(2) Latvijas Republikā licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu citā dalībvalstī, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(3) Latvijas Republikā licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā tā norāda ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus paredzēts sniegt, dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt šos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kā arī veidu, kādā paredzēts tos sniegt (atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, vai izmantojot piesaistītos aģentus). Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot piesaistītos aģentus, tā iesniedz Komisijai šos aģentus identificējošus datus. Pēc uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādes lūguma Komisija tai sniedz tos piesaistītos aģentus identificējošus datus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot minētajā dalībvalstī.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un informāciju par filiāles vadītāju atbilstoši Regulai Nr. 2017/1943. Iesniegumam ieguldījumu brokeru sabiedrība pievieno dokumentus, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju, kā arī informāciju par to, vai attiecīgā filiāle plāno izmantot piesaistītos aģentus, un, ja plāno, — piesaistītos aģentus identificējošus datus.

(5) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot citā dalībvalstī reģistrētus piesaistītos aģentus, iesniegumā norāda piesaistītos aģentus identificējošus datus, kā arī aprakstu par plānoto šo aģentu izmantošanu un organizatorisko struktūru, tostarp ziņošanas kanāliem, norādot, kāda ir šo aģentu iesaiste ieguldījumu brokeru sabiedrības korporatīvajā struktūrā.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto ārpus savas mītnes dalībvalsts reģistrētu piesaistīto aģentu, šādu piesaistīto aģentu pielīdzina filiālei un uz to attiecas normatīvajos aktos ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei noteiktās prasības.

(7) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu citā dalībvalstī, neatverot filiāli, Komisija izskata viena mēneša laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un lēmumu paziņo attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai un ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Komisija pieņem lēmumu neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, neatverot filiāli, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes struktūra vai finansiālā situācija neatbilst plānotajai darbībai.

(8) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu citā dalībvalstī, atverot filiāli, Komisija izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un lēmumu paziņo attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai un ieguldījumu brokeru sabiedrībai. Komisija triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši šā likuma prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli vai izmantojot piesaistītos aģentus, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes struktūra vai finansiālā situācija neatbilst plānotajai darbībai. Komisija lēmumu paziņo attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai un ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

(9) Vienlaikus ar šā panta septītajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegto informāciju un informāciju par Latvijas Republikā spēkā esošo ieguldītāju aizsardzības sistēmu un maksimālajiem kompensācijas apmēriem.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrība drīkst uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli, pēc tam, kad Komisija šā panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā ir informējusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība drīkst uzsākt filiāles darbību, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, ka tā ir gatava uzsākt ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Komisija nosūtījusi attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai šā panta septītajā daļā minēto paziņojumu.

19. pants. Papildu prasības ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības iekšējā tirgū

(1) Detalizētāku informāciju, kas paziņojama šā likuma 17. un 18. pantā minētajiem subjektiem, nosaka Komisijas 2016. gada 29. jūnija deleģētā regula (ES) 2017/1018, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē informāciju, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem un kredītiestādēm ir jāpaziņo.

(2) Šā likuma 17. un 18. pantā minētās informācijas apmaiņai nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras nosaka Komisijas 2017. gada 14. decembra īstenošanas regula (ES) Nr. 2017/2382, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām informācijas nodošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES.

IV nodaļa
Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības

20. pants. Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas Latvijas Republikā plāno sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus klientiem ar privāta klienta statusu vai klientiem, kam saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 124.¹ panta piekto daļu piešķirts profesionāla klienta statuss, ir pienākums izveidot filiāli un saņemt Komisijas atļauju filiāles darbībai.

(2) Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga saņemt atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus līdz ar ieguldījumu blakuspakalpojumiem vai bez tiem tikai tad, ja:

1) tās uzraudzības institūcija iepriekš ir izsniegusi atļauju attiecīgos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus sniegt attiecīgajā ārvalstī, ja šādu pakalpojumu sniegšana tiek uzraudzīta, kā arī ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības ietvaros tiek nodrošināts, ka ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība pienācīgi ņem vērā Finanšu darījumu darba grupas ieteikumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanas jomā;

2) Komisija un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības institūcija ir noslēgušas sadarbības nolīgumu, kas regulē informācijas apmaiņu, lai saglabātu tirgus integritāti un aizsargātu ieguldītājus;

3) ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma 6. panta prasībām;

4) par ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāli atbildīgā persona vai personas atbilst šā likuma 8. un 9. panta prasībām un Komisijas normatīvajos noteikumos paredzētajām prasībām;

5) Latvijas Republika un attiecīgā ārvalsts ir noslēgušas nolīgumu, kas pilnībā atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktajiem standartiem un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā, ja tādi pastāv;

6) ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tādas ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībnieks, kura ir atzīta attiecīgajā ārvalstī un ir līdzvērtīga Latvijas Republikas ieguldītāju aizsardzības sistēmai.

(3) Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas plāno iegūt atļauju ar filiāles starpniecību sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā, iesniedz Komisijai:

1) tās ārvalsts uzraudzības institūcijas nosaukumu, kas ir atbildīga par ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību attiecīgajā ārvalstī. Ja par uzraudzību ir atbildīgas vairākas ārvalsts uzraudzības institūcijas, iesniedz informāciju par šo ārvalsts uzraudzības institūciju kompetences jomām;

2) visu atbilstošo informāciju par ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrību (nosaukums, juridiskā forma, juridiskā adrese un faktiskā adrese, valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi, akcionāri), tās darbības programmu, norādot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, ko tā gatavojas sniegt, tās filiāles organizatorisko struktūru, tostarp jebkādu būtisku darbības funkciju aprakstu, ja šādas darbības plānots uzticēt trešajām personām;

3) informāciju par tām ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības personām, kas ir atbildīgas par filiāles vadīšanu, un dokumentus, kas pierāda šo personu atbilstību šā likuma 8. un 9. panta prasībām un Komisijas normatīvajos noteikumos paredzētajām prasībām;

4) informāciju, kas apliecina, ka ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma 6. panta prasībām.

(4) Komisija izskata ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu atļaujas saņemšanai un sešu mēnešu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu.

(5) Šā panta pirmajā daļā minēto atļauju Komisija izsniedz tikai tad, ja:

1) ir izpildīti visi šā panta otrās daļas nosacījumi;

2) Komisija ir guvusi pārliecību par to, ka ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst šā likuma 31. panta pirmās daļas un 34. panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas, Finanšu instrumentu tirgus likuma 124.² panta, 125.¹ panta sestās daļas, 126. panta pirmās daļas, 126.², 127., 128. panta, 128.¹ panta pirmās daļas, 128.², 128.³, 129., 129.¹, 132.¹, 133.⁴, 133.⁵, 133.⁶, 133.⁷, 133.⁸ panta un Regulas Nr. 600/2014 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26. panta prasībām.

(6) Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles darbības atbilstību šā likuma prasībām uzrauga Komisija.

(7) Papildu prasības ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai nosaka Komisijas 2016. gada 25. aprīļa deleģētā regula (ES) 2017/565, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (turpmāk — Regula Nr. 2017/565).

(8) Ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kura saņēmusi atļauju šajā pantā noteiktajā kārtībā, reizi gadā iesniedz Komisijai:

1) informāciju par filiāles sniegto ieguldījumu pakalpojumu apmēru un risku pārvaldīšanas politiku un procedūru;

2) filiālei, kas sniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 3. punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu, — informāciju par ikmēneša minimālo, vidējo un maksimālo riska darījumu ar Eiropas Savienībā reģistrētiem darījumu partneriem apmēru, kā arī par minēto ieguldījumu pakalpojumu apgrozījumu un aktīvu kopējo vērtību;

3) filiālei, kas sniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 6. punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu, — informāciju par to finanšu instrumentu kopējo vērtību, kuru izcelsme ir Eiropas Savienībā reģistrētie darījumu partneri un kuri sākotnēji izvietoti vai izvietoti ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju iepriekšējo 12 mēnešu laikā;

4) detalizētu informāciju par filiāles klientiem pieejamiem ieguldītāju aizsardzības pasākumiem atbilstoši šā panta otrās daļas 6. punkta nosacījumiem;

5) organizatorisko struktūru un informāciju atbilstoši šā panta trešās daļas 3. punkta nosacījumiem;

6) citu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu, lai varētu uzraudzīt filiāles darbību.

(9) Komisija reizi gadā vai pēc pieprasījuma iesniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei to ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāļu sarakstu, kuras saņēmušas atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kā arī šādu informāciju:

1) filiāļu sniegto ieguldījumu pakalpojumu apmērs;

2) filiāļu sniegto ieguldījumu pakalpojumu apgrozījums un kopējā aktīvu vērtība;

3) tās ārvalsts grupas nosaukums, kurā ietilpst attiecīgā ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle.

(10) Šā panta astotajā un devītajā daļā noteiktās informācijas formu nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

21. pants. Ārvalsts grupas ieguldījumu brokeru sabiedrība

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ietilpst ārvalsts grupā, kuras aktīvu kopējā vērtība Eiropas Savienībā ir vismaz 40 miljardi euro, var saņemt licenci, veikt reģistrāciju komercreģistrā un darboties Latvijas Republikā tikai tad, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība ir vienīgā ārvalsts grupas kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība Eiropas Savienībā;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir reģistrēta mātes sabiedrība Eiropas Savienībā;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība ir mātes sabiedrība Eiropas Savienībā reģistrētai kredītiestādei vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

(2) Ārvalsts grupas aktīvu kopējo vērtību Eiropas Savienībā veido šāda summa:

1) katras ārvalsts grupas kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvu vērtības kopsumma Eiropas Savienībā, pamatojoties uz konsolidēto finanšu pārskatu datiem vai, ja nav pieejami konsolidēti dati, pamatojoties uz individuālo finanšu pārskatu;

2) aktīvu vērtības kopsumma katrai ārvalsts grupas filiālei, kura ir saņēmusi atļauju darboties Eiropas Savienībā kā kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ietilpst ārvalsts grupā un šajā grupā ietilpst arī dalībvalsts kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ārvalsts grupai ir pienākums veidot vienu mātes sabiedrību Eiropas Savienībā. Komisija var atļaut veidot otru mātes sabiedrību Eiropas Savienībā, ja tā veic ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidētu uzraudzību atbilstoši šā likuma X un XI nodaļai un ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1) vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā nenodrošinātu prasību nodalīt darbības, kā to paredz tās ārvalsts normatīvie akti vai uzraudzības institūcija, kurā atrodas galvenā ārvalsts grupas mātesuzņēmuma vadība;

2) vienas mātes sabiedrības izveide Eiropas Savienībā mazinātu noregulējuma efektivitāti salīdzinājumā ar divu mātes sabiedrību izveidi Eiropas Savienībā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība var būt dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai pārvaldītājsabiedrība, kurai piešķirta atļauja atbilstoši šā likuma 66. panta otrās daļas prasībām. Mātes sabiedrība var būt ieguldījumu brokeru sabiedrība, ja ārvalsts grupā neietilpst neviena dalībvalsts kredītiestāde vai Komisija atļauj veidot otru mātes sabiedrību Eiropas Savienībā saistībā ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(5) Komisija sniedz Eiropas Banku iestādei šādu informāciju par ārvalsts grupu, kas darbojas Latvijas Republikas teritorijā:

1) nosaukums un kopējā aktīvu vērtība — par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura pieder pie kādas ārvalsts grupas;

2) nosaukums, kopējā aktīvu vērtība un darbības veids — par filiāli, kura Latvijas Republikā darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;

3) nosaukums — par kredītiestādi un ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrību, kura licencēta Latvijas Republikā, kā arī tās ārvalsts grupas nosaukums, pie kuras tā pieder.

(6) Komisija sadarbojas ar attiecīgajā ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē ietilpstošās ārvalsts grupas ārvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Banku iestādi, lai nodrošinātu, ka visām ārvalsts grupas darbībām Eiropas Savienībā tiek piemērota visaptveroša uzraudzība saskaņā ar šo likumu, Finanšu instrumentu tirgus likumu, Regulu Nr. 575/2013, Regulu Nr. 600/2014 un Regulu Nr. 2019/2033.

22. pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana pēc klienta iniciatīvas

(1) Ja privātais klients vai profesionālais klients, kas atrodas Latvijas Republikā, pēc paša iniciatīvas ierosina ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu, šā likuma 20. pantā paredzēto prasību iegūt atļauju nepiemēro tam pakalpojumam, kuru ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz minētajai personai.

(2) Šāda klienta iniciatīva nedod konkrētajai ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrībai tiesības pārdot šim klientam jaunus ieguldījumu produktus vai sniegt jaunus ieguldījumu pakalpojumus citādi, kā vien izmantojot filiāli.

(3) Neskarot grupas iekšējās attiecības, gadījumā, ja ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība, tostarp ar tādas personas starpniecību, kura rīkojas tās vārdā vai kurai ir ciešas attiecības ar tādu ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrību vai jebkuru citu personu, kas rīkojas tādas personas vārdā, piesaista klientus vai potenciālos klientus Latvijā, to neuzskata par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta iniciatīvas.

23. pants. Atļaujas anulēšana

Komisija var anulēt šā likuma 20. pantā minēto atļauju, ja ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība:

1) nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā no atļaujas izsniegšanas dienas;

2) nepārprotami atsakās no atļaujas;

3) nav veikusi atļaujā norādīto darbību ilgāk par sešiem mēnešiem, ja vien Komisija nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēti īpaši atļaujas izmantošanas nosacījumi;

4) ir sniegusi nepatiesas ziņas vai rīkojusies nelikumīgi, lai saņemtu atļauju;

5) vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām atļaujas saņemšanai.

V nodaļa
Būtiska līdzdalība

24. pants. Tiesības iegūt būtisku līdzdalību

(1) Tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir tiesīga iegūt tikai persona vai vairākas uz vienošanās pamata saskaņoti darbojošās personas (turpmāk šajā nodaļā — persona), kas atbilst šajā likumā ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām un nodrošina šā likuma 27. panta pirmajā daļā noteikto kritēriju izpildi, turklāt šai personai jābūt finansiāli stabilai.

(2) Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), tostarp par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām —, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 27. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(3) Komisijai ir tiesības identificēt uz būtisku līdzdalību pretendējošo (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušo vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamo) juridisko (reģistrēto) personu dibinātājus (akcionārus vai dalībniekus) un īpašniekus (patiesos labuma guvējus), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Lai šīs personas tiktu identificētas, minētajām juridiskajām personām ir pienākums sniegt Komisijai tās pieprasīto informāciju, ja šī informācija nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt.

(4) Ja personas, kuras tiek turētas aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā panta otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju un kopā to līdzdalība aptver 10 un vairāk procentu no ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, šie akcionāri vai dalībnieki nevar izmantot visas no tiem piederošām akcijām vai daļām izrietošās balsstiesības. Komisija nekavējoties par šo faktu un akciju vai daļu balsstiesību izmantošanas ierobežojumu apmēru informē attiecīgos akcionārus vai dalībniekus un ieguldījumu brokeru sabiedrību.

25. pants. Netieši iegūta līdzdalība

Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona ir noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un rīcības politiku ilgtermiņā attiecībā uz konkrētā emitenta pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kas izriet no akcijām, kuras konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā laikposmā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4. punktu;

6) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, kas nodotas turējumā konkrētajai personai un ko tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var izmantot kā pilnvarnieks tad, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņemti īpaši norādījumi.

26. pants. Paziņošanas pienākums, iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību

(1) Ja persona vēlas iegūt būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tā par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita un tam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 27. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas tīmekļvietnē.

(2) Ja persona vēlas palielināt būtisku līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita, vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, šī persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita un tam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 27. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas tīmekļvietnē.

(3) Komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Komisijas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas dienas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu.

(4) Komisijai šā likuma 27. panta pirmajā daļā noteiktajā vērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā likuma 27. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

27. pants. Komisijas tiesības un pienākumi

(1) Komisija ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā likuma 26. panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību ieguldījumu brokeru sabiedrības balsstiesīgo akciju vai daļu iegādei, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās ieguldījumu brokeru sabiedrības noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, kā arī personas iespējamo ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību un darbību. Izvērtēšanas procesā Komisija ņem vērā arī šādus kritērijus:

1) personas nevainojama reputācija un atbilstība ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem noteiktajām prasībām;

2) tās personas nevainojama reputācija un profesionālā pieredze, kura pēc plānotās līdzdalības iegūšanas vadīs ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību;

3) to personu (valdes, padomes (ja tāda ir izveidota) un augstākās vadības) nevainojama reputācija un zināšanu un profesionālās pieredzes atbilstība šā likuma prasībām, kuras pēc plānotās līdzdalības iegūšanas vadīs ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību;

4) personas finanšu stabilitāte, it īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

5) vai ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs pildīt šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un vai tās uzņēmumu grupas struktūra, kuras sastāvā ieguldījumu brokeru sabiedrība iekļausies, neierobežo Komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp uzraudzības institūcijām un noteikt uzraudzības pilnvaru sadalījumu starp uzraudzības institūcijām;

6) vai nepastāv pamatotas šaubas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšana vai mēģināts veikt šādas darbības vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(2) Nosakot, vai ir izpildīti šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji, Komisija neņem vērā tādas balsstiesīgās akcijas vai daļas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības drīkst turēt, jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem vai to piedāvājumu, sniedzot Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 6. punktā minēto pakalpojumu, ar noteikumu, ka balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un ka viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde šīs balsstiesīgās akcijas vai daļas atsavina.

(3) Ja Komisija saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu ir pārtraukusi vērtēšanas periodu, šo pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita.

(4) Pieprasot šā likuma 26. panta ceturtajā daļā minēto papildu informāciju, Komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Komisijai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, nav pakļauta ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes (reģistrācijas) vieta ir ārvalstī.

(5) Ja personu, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību, vienlaikus citā dalībvalstī izvērtē atbilstoši šā likuma 66. pantam līdzīgiem noteikumiem saistībā ar atļaujas piešķiršanu, Komisijai ir tiesības pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad attiecīgā institūcija, kas veic konsolidēto uzraudzību, pabeidz izvērtēšanu.

(6) Komisija šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, ja:

1) persona neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;

2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju;

3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju.

(7) Komisija divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta pirmajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta sestajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

(8) Ja Komisija šā panta septītajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai lēmumu, ar kuru aizliedz šai personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, uzskatāms, ka tā piekrīt personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

(9) Šā panta sestās daļas 3. punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko (reģistrēto) personu, ja tās akcijas tiek kotētas kādā dalībvalsts regulētajā tirgū vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajā regulētajā tirgū un šī juridiskā (reģistrētā) persona Komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība.

(10) Ja Komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, šī persona savu būtisko līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā iegūst vai palielina sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīta šā likuma 26. panta trešajā daļā minētā informācija par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Komisijas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Komisija var lemt par minētā termiņa pagarināšanu.

(11) Izvērtējot šā likuma 26. panta pirmajā un otrajā daļā minētos paziņojumus, Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība, citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības vai pārapdrošināšanas sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē citā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību vai pārapdrošināšanas sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē.

(12) Komisija savā izvērtējumā norāda ikvienu atbildīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pausto viedokli par potenciālo šā panta astotajā daļā minēto līdzdalības ieguvēju vai iebildumu pret to.

(13) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz ieguldījumu brokeru sabiedrību apdraud vai var apdraudēt tās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību un darbību, Komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, atsaukt attiecīgās kapitālsabiedrības valdi vai padomi, vai kādu valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju vai daļu balsstiesības.

(14) Šā panta sestajā un trīspadsmitajā daļā minētā Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(15) Veidlapas un veidnes šā likuma 26. pantā noteiktās informācijas iesniegšanai, kā arī šā panta devītajā daļā minēto dalībvalstu uzraudzības institūciju konsultāciju procedūras reglamentē Komisijas 2017. gada 13. jūnija īstenošanas regula (ES) 2017/1944, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām apspriešanas procesam attiecīgo kompetento iestāžu starpā saistībā ar paziņojumu par plānotu būtiskas līdzdalības iegādi ieguldījumu sabiedrībā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām 2004/39/EK un 2014/65/ES.

(16) Ja Komisija ir saņēmusi paziņojumus par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībā no diviem vai vairākiem potenciālajiem līdzdalības ieguvējiem, šos paziņojumus izskata nediskriminējošā veidā.

28. pants. Paziņošanas pienākums, samazinot un izbeidzot būtisku līdzdalību

(1) Ja persona vēlas izbeigt būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā persona norāda tai paliekošo attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju vai daļu apmēru procentos.

(2) Ja persona vēlas samazināt būtisku līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, persona par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai.

29. pants. Kapitālsabiedrības pienākumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis zināms, rakstveidā paziņo Komisijai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz Komisijai to akcionāru vai dalībnieku sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31. decembrī ir bijusi būtiska līdzdalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā, norādot informāciju par akcionāriem vai dalībniekiem un savstarpēji saistītām akcionāru vai dalībnieku grupām un līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju vai daļu skaita.

30. pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona nav izpildījusi šā likuma 26. panta prasības, Komisija piemēro šā likuma 24. panta ceturtajā daļā minētos tiesību ierobežojumus.

(2) Ja persona, neievērojot Komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju vai daļu balsstiesības, bet akcionāru vai dalībnieku sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju vai daļu balsstiesības, atzīstami par spēkā neesošiem Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

VI nodaļa
Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana

31. pants. Vispārīgās prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar tai izsniegto licenci tās darbības laikā izpilda un ievēro šādas prasības:

1) nodrošina kapitāla pietiekamības atbilstību Regulas Nr. 575/2013 vai Regulas Nr. 2019/2033 un šā likuma prasībām, kā arī to, lai tiktu ievērotas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības;

2) izveido tādas iekšējās kontroles sistēmas, administratīvās un grāmatvedības procedūras, kā arī visus savus darījumus reģistrē un sistēmas un procesus dokumentē tādā veidā, lai Komisija jebkurā laikā varētu izvērtēt tās darbības atbilstību šā likuma un Regulas Nr. 2019/2033 prasībām;

3) izstrādā savas darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotu visaptverošu, pamatotu un efektīvu stratēģiju un procedūras, lai pastāvīgi novērtētu un nodrošinātu kapitāla un likvīdo aktīvu apmēru, elementus un struktūru, ko tā uzskata par pietiekamu to risku būtībai un līmenim, kurus tā var radīt citiem un kuriem tā pati ir vai var tikt pakļauta. Ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri pārskata minēto stratēģiju un procedūras, lai nodrošinātu, ka tās aizvien ir visaptverošas un samērīgas ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības raksturu, apjomu un sarežģītību. Kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveides prasības nosaka Komisija;

4) nodrošina, lai tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir personas, kurām ir nevainojama reputācija;

5) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir personas, kuras ir kompetentas ieguldījumu jautājumos;

6) nodrošina darbības iekšējo uzraudzību un auditu, tai skaitā nosaka kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kā arī citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai kredītiestādēs;

7) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi, klientu finanšu instrumentu kontu un attiecīgo darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;

8) saskaņā ar šā likuma prasībām, Komisijas normatīvajiem noteikumiem un ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;

9) izveido saprātīgus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti;

10) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

11) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

12) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu un citu sniegto pakalpojumu un veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu piecus gadus, kā arī citu Komisijas normatīvajos noteikumos un Regulā Nr. 2017/565 izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu. Komisija ir tiesīga pagarināt šajā punktā noteikto termiņu līdz septiņiem gadiem;

13) nodrošina attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas prasību ievērošanu arī attiecībā uz telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstiem, kas saistīti ar darījumiem, kuri veikti savā vārdā, un pakalpojumu sniegšanu, kas saistīta ar klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi. Šādas telefonsarunas un elektroniskā saziņa ietver arī tādu saziņu, kuras mērķis ir vienoties par darījumiem, kas tiktu noslēgti savā vārdā vai sniedzot tādus pakalpojumus, kuri ietver klientu rīkojumu saņemšanu, nodošanu tālāk un izpildi, pat ja šīs saziņas rezultātā minētie darījumi netiek noslēgti. Lai nodrošinātu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanas prasības izpildi attiecībā uz telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība:

a) veic visas saprātīgās darbības, lai reģistrētu attiecīgo telefonisko un elektronisko saziņu, kura veikta, kuras materiāli nosūtīti vai saņemti, izmantojot ierīces, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošinājusi darbiniekam vai līgumslēdzējam vai kuru lietošanu darbiniekam vai līgumslēdzējam akceptējusi vai atļāvusi ieguldījumu brokeru sabiedrība,

b) dara zināmu klientiem, ka telefoniska vai elektroniska saziņa starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un klientu, kuras rezultātā tiek noslēgti vai var tikt noslēgti darījumi, tiks ierakstīta. Šādu paziņojumu var izdarīt vienreiz — pirms ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas klientam,

c) neveic ieguldījumu pakalpojumus un darbības telefoniski saistībā ar klientiem, kuriem iepriekš nav paziņots par telefonsarunu ierakstīšanu, ja šādi ieguldījumu pakalpojumi un darbības attiecas uz klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi,

d) var izvietot klientu rīkojumus, izmantojot citus saziņas kanālus un vienlaikus nodrošinot, ka šāda saziņa notiek saglabājamā formā. Ar klientu klātienē notikušu attiecīgo sarunu var fiksēt, izmantojot rakstveida protokolu vai piezīmes. Šādus rīkojumus uzskata par līdzvērtīgiem rīkojumiem, kas saņemti pa telefonu,

e) veic visus saprātīgos pasākumus, lai nepieļautu, ka darbinieks vai līgumslēdzējs veic telefonisku vai elektronisku saziņu ar klientiem, izmantojot privātās ierīces, tādējādi liedzot ieguldījumu brokeru sabiedrībai iespēju šo saziņu ierakstīt vai tās materiālus kopēt;

14) izveido tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas un nodrošina darbības, kas aptver šādus pamatelementus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri noteiktu, nepārprotamu un sistemātisku pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu starp ieguldījumu brokeru sabiedrības struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem attiecībā uz darījumu veikšanu un kontroli,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu,

c) iekšējās kontroles procedūras,

d) atalgojuma politiku un praksi, kas nodrošina piesardzīgu un efektīvu risku pārvaldīšanu un veicina to, bet neveicina risku uzņemšanos virs ieguldījumu brokeru sabiedrības noteiktā pieļaujamā risku līmeņa, kā arī nodrošina vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu;

15) nepārtraukti un sistemātiski sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, izmantojot atbilstošas sistēmas, līdzekļus un procedūras;

16) nodrošina visus nepieciešamos un samērīgos administratīvos un organizatoriskos pasākumus, lai novērstu Finanšu instrumentu tirgus likuma 127. pantā minēto interešu konfliktu negatīvo ietekmi uz klientu interesēm;

17) izveido atbilstošu organizatorisko struktūru ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai un ievēro šo pakalpojumu sniegšanā iesaistīto darbinieku prasmju, zināšanu un kompetences kritērijus;

18) izstrādā politiku attiecībā uz piedāvātajiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, produktiem un operācijām (darījumiem), ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu un klientus, kuriem minētie pakalpojumi, produkti un operācijas (darījumi) tiek piedāvāti vai sniegti, tostarp paredzot atbilstošu stresa testu veikšanu;

19) izstrādā to atbildīgo amatpersonu un darbinieku atalgojuma politiku, kuri tiešā veidā piedalās ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanā klientiem, lai veicinātu piesardzīgu un atbildīgu iestādes darbību, godīgu attieksmi pret klientu un novērstu interešu konfliktu attiecībās ar klientu, ņemot vērā Regulas Nr. 2017/565 prasības;

20) regulāri izvērtē ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģisko mērķu piemērotību un īstenošanu, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, iekšējās kontroles sistēmas pasākumu efektivitāti, kā arī politiku attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas atbilstību un, ja nepieciešams, veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu nepilnības.

(2) Šā panta pirmās daļas 6., 12., 16., 17., 18., 19. un 20. punktu piemēro arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras pārdod strukturētos noguldījumus vai konsultē klientus par tiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā izmantot piesaistīto aģentu starpniecību, ievērojot Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības.

(4) Komisija nosaka prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldības sistēmas un tās elementu izveidi un darbību, kā arī atalgojuma politiku un praksi.

(5) Komisija nosaka prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības risku pārvaldīšanu un rīcības plāniem ārkārtas situācijām, likviditātes atjaunošanai un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

(6) Komisija, ievērojot Regulu Nr. 2019/2033, var noteikt tajā paredzētajās jomās stingrākas prasības nekā minētajā regulā noteiktās.

(7) Papildu prasības ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai nosaka Regula Nr. 2017/565.

32. pants. Neliela un savstarpēji nesaistīta ieguldījumu brokeru sabiedrība

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstoši Regulas Nr. 2019/2033 12. pantam (turpmāk — neliela ieguldījumu brokeru sabiedrība), nepiemēro šā likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta, 36. un 37. panta prasības. Neliela ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina tās darbības raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas procedūras un atbilstošus likvīdos aktīvus, kā arī regulāri pārskata minētās procedūras saistībā ar veikto operāciju (darījumu) apjomu un sarežģītību.

(2) Neliela ieguldījumu brokeru sabiedrība uzrauga Regulas Nr. 2019/2033 15. pantā noteikto ar klientiem saistītā riska, ar tirgu saistītā riska, ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saistītā riska, kā arī likviditātes riska ietekmi uz pašu kapitālu. Likviditātes risku uzrauga gan vienas dienas, gan vairāku atbilstošu periodu ietvaros, nodrošinot pietiekamus likvīdos aktīvus.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, konstatējot atbilstību nelielas ieguldījumu brokeru sabiedrības kritērijiem, piecu darbdienu laikā pēc atbilstības konstatēšanas informē Komisiju un nodrošina šā panta pirmās un otrās daļas prasību izpildi pēc sešiem mēnešiem, ja turpina atbilst nelielas ieguldījumu brokeru sabiedrības kritērijiem visā sešu mēnešu periodā.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, konstatējot neatbilstību nelielas ieguldījumu brokeru sabiedrības kritērijiem, piecu darbdienu laikā pēc neatbilstības konstatēšanas informē Komisiju un nodrošina šā likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta prasību izpildi 12 mēnešu laikā no neatbilstības konstatēšanas dienas. Komisijas noteiktās prasības attiecībā uz atalgojuma politiku saistībā ar atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanu un izmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem vai darbības rezultātiem ieguldījumu brokeru sabiedrība piemēro, sākot ar nākamo pārskata gadu.

(5) Neliela ieguldījumu brokeru sabiedrība nepiemēro šā likuma 31. panta pirmās daļas 3. punkta prasības.

33. pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumi

Ieguldījumu brokeru sabiedrība dokumentē datus par riska darījumiem ar saviem akcionāriem vai dalībniekiem, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība, un šo akcionāru vai dalībnieku — fizisko personu — laulātajiem, vecākiem un bērniem, ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļiem un šo personu laulātajiem, vecākiem un bērniem, kā arī ar komercsabiedrībām, kurās minētajām personām ir būtiska līdzdalība vai būtiska ietekme vai kurās minētās personas ieņem augstākās vadības amatus vai ir valdes vai padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi. Ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz minēto informāciju Komisijai pēc pieprasījuma.

34. pants. Ārpakalpojumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, nodrošinot pienācīgu prasmi un rūpību un ievērojot Finanšu instrumentu tirgus likuma F¹ sadaļā noteikto kārtību, ir tiesības deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šādu ārpakalpojumu veikšanu:

1) grāmatvedības kārtošanu;

2) informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstību;

3) iekšējās kontroles organizēšanu;

4) ieguldījumu pakalpojuma un ieguldījumu blakuspakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iekšējā audita dienesta pienākumus kā ārpakalpojumu var deleģēt vienīgi zvērinātam revidentam, kas vienlaikus neveic ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pārbaudi, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrībai — dalībvalstī reģistrētai kredītiestādei, apdrošināšanas sabiedrībai vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai.

(3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība portfeļa pārvaldības pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģē ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam, tad papildus Finanšu instrumentu tirgus likuma F¹ sadaļā noteiktajam tā nodrošina šādu prasību izpildi:

1) ārpakalpojuma sniedzējs savā mītnes valstī ir saņēmis licenci šāda pakalpojuma sniegšanai vai ir reģistrēts kā tā sniedzējs un ir pakļauts finanšu stāvokļa uzraudzībai;

2) starp Komisiju un pakalpojuma sniedzēja uzraudzības iestādi ir noslēgts atbilstošs informācijas apmaiņas līgums saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 145. pantu.

(4) Komisija ir tiesīga atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai portfeļa pārvaldības pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģēt ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam, nepiemērojot šā panta otrās daļas nosacījumus, ja ir ievērotas šā panta piektajā daļā minētās politikas nostādnes.

(5) Komisija apstiprina un publisko savā tīmekļvietnē politiku par ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesībām portfeļa pārvaldības pakalpojumu, ko tā sniedz privātam klientam, deleģēt ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam. Šajā politikā ietverama vismaz šāda informācija:

1) piemēri gadījumiem, kādos Komisija pieļauj attiecīgā pakalpojuma deleģēšanu ārvalstī reģistrētam ārpakalpojumu sniedzējam, ja nav izpildīta viena vai abas šā panta trešās daļas prasības;

2) pamatojums, kādēļ šīs daļas 1. punktā minētajos gadījumos uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs nodrošināt šajā likumā ārpakalpojumu sniegšanai izvirzītās prasības.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst:

1) deleģēt saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem vai sabiedrības statūtiem noteiktos ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus;

2) licencē atļauto ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu pilnībā nodot ārpakalpojumu sniedzējiem.

(7) Atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 142.² pantā noteiktajiem ārpakalpojumu sniegšanas ierobežošanas nosacījumiem Komisija ir tiesīga aizliegt ieguldījumu brokeru sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu.

(8) Komisija ievieto savā tīmekļvietnē to ārvalstu uzraudzības institūciju sarakstu, ar kurām noslēgusi informācijas apmaiņas līgumu.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes starpniecību, ievērojot Finanšu instrumentu tirgus likuma 128.¹ panta astoto, devīto un desmito daļu.

35. pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas ierobežošana

Komisija ir tiesīga līdz šajā pantā minēto apstākļu izbeigšanās brīdim ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un turēt finanšu instrumentus, ja:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pildījusi šajā likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pildījusi Komisijas izdotos administratīvos aktus vai citu tādu iestāžu izdotus administratīvos aktus, kuras nodrošina šā likuma un saskaņā ar to izdoto Komisijas normatīvo noteikumu izpildi;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju vai arī finanšu instrumentu tirgus stabilitāti.

36. pants. Prasības attiecībā uz atalgojuma politiku un praksi komercdarbības atbalsta saņemšanas gadījumā

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura saņem komercdarbības atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē (turpmāk — komercdarbības atbalsts), pārskata savu atalgojuma politiku un praksi, nosakot atalgojuma ierobežojumus, lai nodrošinātu efektīvu risku pārvaldīšanu un ilgtermiņa attīstību.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura saņem komercdarbības atbalstu, nosaka procentuālus ierobežojumus savu neto ieņēmumu apmēram, kuru drīkst izmantot atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanai un izmaksai, lai nodrošinātu stabilai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai atbilstoša pašu kapitāla apmēra uzturēšanu un savlaicīgu komercdarbības atbalsta izbeigšanu.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura saņem komercdarbības atbalstu, tās padomes un valdes locekļiem neizmaksā atalgojuma mainīgo daļu.

37. pants. Ar atalgojuma politiku un praksi saistītās informācijas apkopošana

(1) Komisija apkopo ar atalgojuma politiku un praksi saistīto informāciju, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības publisko saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2033 51. panta "c" un "d" punkta prasībām, kā arī informāciju, ko šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz par sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām, un izvērtē atalgojuma tendences. Minēto informāciju Komisija iesniedz Eiropas Banku iestādei. Komisijai ir tiesības noteikt šajā pantā minētās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz Komisijai informāciju, izmantojot intervālu viena miljona euro apmērā, par ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonu un darbinieku skaitu, kuriem pārskata gadā atalgojums ir vienāds ar vai lielāks par vienu miljonu euro, tai skaitā informāciju par šādu amatpersonu un darbinieku darba pienākumiem, darbības jomu un galvenajiem atalgojuma elementiem. Minēto informāciju Komisija apkopo un iesniedz Eiropas Banku iestādei.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt un ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar šo pieprasījumu sniedz Komisijai informāciju par katra padomes un valdes locekļa vai augstākās vadības atalgojuma apmēru. Minēto informāciju Komisija iesniedz Eiropas Banku iestādei.

VII nodaļa
Ziņošana par iespējamiem un faktiskiem pārkāpumiem

38. pants. Iespējamie un faktiskie pārkāpumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle nodrošina, ka tiek saņemti un izskatīti ziņojumi par iespējamiem un faktiskiem šā likuma un Regulas Nr. 2019/2033 prasību pārkāpumiem.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle atbilstoši tās darbības jomai izstrādā procedūru, saskaņā ar kuru tiek izveidots neatkarīgs un speciāls iekšējais kanāls ziņošanai par pārkāpumiem, kas nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles darbinieki var ziņot par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā procedūra attiecībā uz iekšējā kanāla izveidošanu ziņošanai par pārkāpumiem nodrošina šā likuma 39. un 40. panta prasību ievērošanu.

(4) Komisija izveido un uztur drošu sistēmu ziņošanai par iespējamiem un faktiskiem šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, par kuriem ikviena persona var ziņot Komisijai.

(5) Kārtību, kādā Komisijā tiek iesniegti, saņemti un izskatīti ziņojumi par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, nosaka Komisijas normatīvie noteikumi.

39. pants. Personu aizsardzība

(1) Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību Komisijas izveidotā sistēma ziņošanai par pārkāpumiem nodrošina tādas personas datu aizsardzību, kura ziņo par pārkāpumu, kā arī tādas fiziskās personas datu aizsardzību, par kuru ir aizdomas, ka tā izdarījusi pārkāpumu.

(2) Komisija nodrošina konfidencialitāti personai, kura ziņo par pārkāpumu, kā arī personai, par kuru ir aizdomas, ka tā izdarījusi pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad šādu ziņu izpaušanu paredz Latvijas Republikas normatīvie akti.

(3) Ziņošana, kuru saskaņā ar šā likuma 38. panta pirmo un otro daļu veic ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles darbinieki, nav uzskatāma par darba līgumā vai citā tam pielīdzināmā līgumā, vai jebkurā normatīvajā aktā noteiktā informācijas izpaušanas aizlieguma pārkāpumu, un personu nevar saukt pie atbildības par šādu ziņošanu.

(4) Pret ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles darbinieku, kurš ziņo par šā likuma 38. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem darba devēja darbībā, sniegtā ziņojuma dēļ nedrīkst vērst diskriminējošas vai citas netaisnīgas darbības.

40. pants. Nelabvēlīgu seku radīšanas aizlieguma pārkāpums un tā novēršana

Ja netiek ievērots šā likuma 39. panta ceturtajā daļā noteiktais aizliegums un personai tiek radītas nelabvēlīgas sekas sakarā ar tās sniegtajām ziņām par šā likuma 38. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, šīs nelabvēlīgās sekas novērš atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

VIII nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzība

41. pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata sagatavošana, pārbaude un parakstīšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība kārto grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu saskaņā ar šo likumu, Grāmatvedības likumu un Komisijas normatīvajiem noteikumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats kā vienots kopums sastāv no ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu pārskatiem, ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības ziņojuma un paziņojuma par ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības atbildību. Komisija izdod normatīvos noteikumus par gada pārskata sagatavošanu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002.

(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus par konsolidētā gada pārskata sagatavošanu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu Nr. 1606/2002.

(3) Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, ja tādu sagatavo, paraksta ieguldījumu brokeru sabiedrības valde vai tās pilnvarotais valdes loceklis.

(4) Gada pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību ir noslēgusi rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos, un sagatavojusi minēto pārskatu, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu, vai komersanta firmu un amata nosaukumu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurā ir grāmatvedības struktūrvienība un grāmatvedības darbinieki, var noteikt par grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sagatavošanu atbildīgo personu (grāmatvedi vai citu par grāmatvedības kārtošanu atbildīgo personu), kura paraksta gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu. Šādā gadījumā norāda šīs personas vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības sagatavoto gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, ja tādu sagatavo, revidē un revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas rezultātiem sniedz zvērināts revidents atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam. Ja šāda revīzija nav veikta, ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru vai dalībnieku sapulcei gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, ja tāds ir, aizliegts apstiprināt.

(6) Ja revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā vai cita normatīvajos aktos noteiktā apliecinājuma uzdevuma veikšanas laikā tiek konstatēts, ka ir būtiski pārkāpti normatīvie un administratīvie akti, kas reglamentē licences piešķiršanas nosacījumus vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību, vai atklāti citi fakti, kuru dēļ ir apdraudēta šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības saistību izpilde vai darbības nepārtrauktība vai kuru dēļ zvērināts revidents atsakās sniegt atzinumu vai sniedz atzinumu ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz Komisijai rakstveida ziņojumu.

(7) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai rakstveida ziņojumu par šā panta sestajā daļā minētajiem faktiem, kas atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saista dalības attiecības vai ciešas attiecības kontroles veidā, vai veicot citu normatīvajos aktos noteiktu apliecinājuma uzdevumu.

(8) Komisija ir tiesīga rakstveidā pieprasīt no zvērinātiem revidentiem tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju un zvērināta revidenta darba dokumentus.

(9) Šā panta sestajā, septītajā un astotajā daļā minētās informācijas sniegšana Komisijai nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un zvērinātam revidentam par to neiestājas civiltiesiskā atbildība.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrība mēnesi pirms tam, kad plāno izmaksāt dividendes, par to paziņo Komisijai. Komisijai ir tiesības aizliegt ieguldījumu brokeru sabiedrībai izmaksāt dividendes, ja:

1) dividenžu izmaksas dēļ ieguldījumu brokeru sabiedrība neievēros tādus šajā likumā un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos rādītājus un ierobežojumus, kuru apmēru (līmeni) ietekmē dividenžu izmaksa;

2) revidenta ziņojumā ietvertais atzinums ir ar iebildēm.

(11) Papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam zvērināts revidents sagatavo ziņojumu ieguldījumu brokeru sabiedrības vadībai. Ziņojumā norāda konkrētus trūkumus, kā arī aplūko specifiskus ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību saistītus jautājumus. Ziņojuma kopiju ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai 10 darbdienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlī.

(12) Papildus šā panta piektajā un vienpadsmitajā daļā noteiktajam Komisija ir tiesīga atsevišķi pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz zvērināta revidenta sagatavotu paplašinātu papildu ziņojumu ar komentāriem par iekšējās kontroles sistēmas piemērotību, ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības risku analīzi un novērtējumu par atbilstību normatīvo aktu un Komisijas normatīvo noteikumu prasībām. Ziņojuma sagatavošanas termiņu Komisija nosaka, saskaņojot to ar zvērinātu revidentu.

42. pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata iesniegšana un publiskošana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un triju mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajam 10 dienu laikā pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas un septiņu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā konsolidētā gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu par konsolidētā gada pārskata apstiprināšanu. Zvērināts revidents Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā pārbauda un apstiprina, ka iesniegtais gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, ja tādu sagatavo, pēc sniegtās informācijas satura atbilst tam gada pārskatam un konsolidētajam gada pārskatam, ja tādu sagatavo, par kuru zvērināts revidents ir sniedzis revidenta ziņojumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Dokumentus Uzņēmumu reģistram nodod tiešsaistes datu pārraides režīmā.

(3) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas publicē tos savā tīmekļvietnē.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu individuāli un konsolidācijas grupas līmenī ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības, papildus šā panta otrās daļas nosacījumiem pati nodrošina, lai gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu tiktu publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlī, bet konsolidētais gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu — ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Minētajam gada pārskatam un konsolidētajam gada pārskatam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto pārskatu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība attiecīgo informāciju var publiskot savā tīmekļvietnē vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

(5) Ārvalsts vai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle nodrošina, lai ārvalsts vai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats tiktu publiskots ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vismaz gada pārskata bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins un zvērināta revidenta ziņojums ir tulkots latviešu valodā. Attiecīgo informāciju ārvalsts vai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle var publiskot savā tīmekļvietnē vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu.

43. pants. Uzraudzības pārbaude un novērtējums

(1) Komisija ievieš atbilstošus uzraudzības pasākumus, kas nodrošina šajā likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteikto prasību izpildi.

(2) Komisija, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības lielumu, riska profilu un komercdarbības modeli, kā arī to, vai tai ir profesionālās darbības apdrošināšana, pārbauda ieguldījumu brokeru sabiedrības stratēģiju, procedūras un pasākumus, ko tā īstenojusi, lai ievērotu šā likuma, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu un Komisijas izdoto normatīvo noteikumu un pieņemto lēmumu prasības, kā arī lai nodrošinātu pareizu tās risku pārvaldību un segumu, novērtē:

1) Regulā Nr. 2019/2033 noteikto ar klientiem saistīto risku, ar tirgu saistīto risku, ar brokeru sabiedrību saistīto risku, kā arī likviditātes risku;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu ģeogrāfisko izvietojumu;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbības modeli;

4) sistēmiskā riska novērtējumu, ņemot vērā kritērijus, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulas (ES) 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/78/EK (turpmāk — Regula Nr. 1093/2010) 23. pantu noteikusi Eiropas Banku iestāde, un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas rekomendācijas;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrības tīkla un informācijas sistēmu drošības riskus, lai nodrošinātu tās procesu, datu un aktīvu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību;

6) ieguldījumu brokeru sabiedrības pakļautību procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī;

7) ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldības kārtību un valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu spēju pildīt to pienākumus.

(3) Komisija, ņemot vērā normatīvos aktus, kas reglamentē turētajai klientu naudai piemērojamo nošķiršanu, nosaka šā panta otrajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma apjomu un regularitāti atkarībā no ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības rakstura, apjoma un sarežģītības, kā arī ņemot vērā samērīguma principu un ieguldījumu brokeru sabiedrības sistēmisko nozīmi.

(4) Komisija katrā atsevišķā gadījumā lemj par to, vai un kādā veidā tā veiks šā panta otrajā daļā minēto nelielas ieguldījumu brokeru sabiedrības pārbaudi un novērtējumu, ja, pēc tās ieskatiem, šāda pārbaude un novērtējums ir nepieciešams minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības rakstura, apjoma un sarežģītības dēļ.

(5) Veicot šā panta otrās daļas 7. punktā minēto pārbaudi un novērtējumu, Komisijai ir tiesības iepazīties ar ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) sēžu, kā arī izveidoto komiteju sēžu darba kārtībām, protokoliem un citiem sēžu dokumentiem, kā arī ar valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu darbības iekšējā vai ārējā novērtējuma rezultātiem.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības, dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles pienākums ir nekavējoties informēt Komisiju par visiem apstākļiem, kuri var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.

(7) Ja Komisija konstatē, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība neievēro, vai Komisijai ir pamats uzskatīt, ka nākamo 12 mēnešu laikā neievēros šo likumu, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus vai Komisijas izdotos normatīvos noteikumus vai pieņemtos lēmumus, Komisija pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība laikus veic attiecīgo problēmu novēršanai nepieciešamos pasākumus.

(8) Komisija informē Eiropas Banku iestādi par:

1) šā panta otrajā daļā minētās pārbaudes un novērtējuma procesu;

2) šā likuma 45. panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā un 54. un 55. pantā noteikto prasību noteikšanai izmantoto metodoloģiju.

44. pants. Komisijas pilnvaras informācijas iegūšanā un izpētē

(1) Komisijai, uzraugot šā likuma un Regulas Nr. 2019/2033 prasību izpildi, ir visas informācijas iegūšanas un izpētes pilnvaras attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām pārvaldītājsabiedrībām, personām, kas pieder pie minētajām sabiedrībām, un trešajām personām, ar ko minētās sabiedrības ir noslēgušas ārpakalpojumu līgumus par operacionālajām funkcijām vai darbībām.

(2) Komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pieprasīt no šā panta pirmajā daļā minētajām personām Komisijas funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, iepazīties ar personu rīcībā esošo dokumentāciju, pārbaudīt grāmatvedības datus un reģistrus un saņemt to izrakstus vai kopijas, saņemt no šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem paskaidrojumus, informāciju par komercsabiedrībām, kurās konsolidācijas grupai ir ieguldījumi, vai iztaujāt ikvienu citu personu, kas tam piekritusi, lai iegūtu informāciju par pārbaudāmo subjektu.

(3) Papildus šā panta otrajā daļā minētajām tiesībām Komisijai, ja tā ir grupas uzraudzības institūcija, ir tiesības veikt visas nepieciešamās pārbaudes šā panta pirmajā daļā minēto personu un to uzņēmumu telpās, kuru atbilstība grupas kapitāla kritērijam tiek uzraudzīta, iepriekš informējot citas attiecīgās uzraudzības institūcijas.

(4) Šajā pantā minēto informāciju un dokumentus iesniedz Komisijas noteiktajos termiņos. Minēto prasību izpildi nedrīkst atteikt, tai skaitā aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

45. pants. Komisijas tiesības uzraudzības procesā

(1) Komisija, piemērojot šā likuma 43. panta otrās, trešās, ceturtās, piektās un septītās daļas, 53. panta ceturtās un piektās daļas noteikumus un Regulas Nr. 2019/2033 prasības, ievērojot samērīguma principu, ir tiesīga pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība:

1) nodrošina papildu pašu kapitālu, kas pārsniedz Regulas Nr. 2019/2033 11. panta prasības, saskaņā ar šā likuma 54. pantu vai koriģē pieprasīto pašu kapitālu vai likvīdos aktīvus, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbībā ir notikušas būtiskas izmaiņas;

2) pilnveido savu stratēģiju, procedūras un pasākumus, kas veicami šā likuma 31. panta pirmās daļas 3. un 14. punkta prasību izpildei;

3) izstrādā un viena gada laikā iesniedz Komisijai plānu, lai atjaunotu šā likuma, citu normatīvo aktu, tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu un Komisijas izdoto normatīvo noteikumu ievērošanu, nosakot plānā iekļauto pasākumu izpildes termiņus, kā arī veic izmaiņas iesniegtajā plānā attiecībā uz tajā noteiktajām komercdarbības jomām un pasākumu izpildes termiņiem;

4) pašu kapitāla aprēķina vajadzībām piemēro speciālu uzkrājumu vai aktīvu atzīšanas un vērtēšanas politiku;

5) sašaurina vai ierobežo tās komercdarbību, darījumus vai ieguldījumu brokeru sabiedrības sadarbības tīklu vai atsakās no darbības jomām, kas pārmērīgi apdraud finansiālo stabilitāti;

6) samazina tās darbībai, tostarp darbībām, kas nodotas ārpakalpojumu sniedzējiem, produktiem vai sistēmām piemītošos riskus;

7) ierobežo atalgojuma mainīgo daļu procentuālā izteiksmē no neto ieņēmumiem, ja minētais atalgojums neatbilst stabilas kapitāla bāzes uzturēšanas prasībām;

8) peļņu pēc nodokļu samaksas novirza pašu kapitāla stiprināšanai;

9) samazina vai neveic peļņas sadali vai procentu maksājumus akcionāriem vai dalībniekiem un pirmā līmeņa papildu kapitālā iekļauto instrumentu turētājiem, ja tas nenoved pie ieguldījumu brokeru sabiedrības saistību neizpildes;

10) sniedz papildu pārskatus vai sniedz tos biežāk, nekā noteikts saskaņā ar šā likuma un Regulas Nr. 2019/2033 prasībām, tai skaitā pārskatus par ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla un likviditātes pozīcijām;

11) ievēro tai saskaņā ar šā likuma 56. pantu noteiktās īpašās likviditātes prasības;

12) publicē šā likuma 57. panta pirmajā daļā minēto informāciju biežāk nekā reizi gadā saskaņā ar Komisijas noteikto publiskošanas termiņu;

13) samazina riskus ieguldījumu brokeru sabiedrības sadarbības tīkla un informācijas sistēmu drošībai, lai nodrošinātu tās procesu, datu un aktīvu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību.

(2) Komisijai ir tiesības neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodibināt ciešas attiecības vai pieprasīt, lai tā izbeidz ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūcijas atceļ lēmumus par valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu iecelšanu, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

(4) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda šā panta pirmās daļas 10. punkta prasību, ja, ievērojot šā panta piektās daļas noteikumus, pieprasītā informācija nav uzskatāma par dublējošu un pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) viens no šā likuma 43. panta septītajā daļā minētajiem gadījumiem;

2) Komisija uzskata to par nepieciešamu, lai pamatotu, ka nākamo 12 mēnešu laikā ieguldījumu brokeru sabiedrība neievēros šo likumu, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus vai Komisijas izdotos normatīvos noteikumus vai pieņemtos lēmumus;

3) papildu informācija ir nepieciešama uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa veikšanai saskaņā ar šā likuma 43. panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumiem.

(5) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas 10. punktu pieprasītā informācija ir uzskatāma par dublējošu, ja Komisijai jau ir tāda pati vai pēc būtības tāda pati informācija, ja Komisija šādu informāciju var sagatavot pati vai ja tā to var iegūt, izmantojot citus līdzekļus, nevis pieprasot to no ieguldījumu brokeru sabiedrības. Komisija nav tiesīga pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz papildu informāciju, ja tai šāda informācija ir pieejama atšķirīgā formā vai detalizācijas pakāpē un ja šī atšķirīgā forma vai detalizācijas pakāpe Komisijai neliedz sagatavot pēc būtības līdzīgu informāciju.

(6) Komisija ir tiesīga nolūkā nodrošināt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību atbilstoši šā likuma un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām papildus noteikt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošas prasības jomās, kuras netiek regulētas ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, attiecībā uz Latvijas finanšu tirgum un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbībai piemītošiem specifiskiem riskiem, lai mazinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību radītos riskus un aizsargātu ieguldītāju intereses, kā arī noteikt prasības, kuras izriet no Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, Eiropas Centrālās bankas vai Eiropas Banku iestādes pieņemtajiem lēmumiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem, lai nodrošinātu dalībvalstīs vienotu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi, ņemot vērā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārrobežu darbības raksturu.

(7) Komisija ir tiesīga noteikt ar atsevišķiem notikumiem saistītu ziņojumu sniegšanas, pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumus, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzībai nepieciešamās informācijas sagatavošanas un sniegšanas kārtību un nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību, ja to nav noteikusi Eiropas Komisija.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai pārskatus par ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokli un citus pārskatus tās noteiktajā kārtībā un termiņos.

46. pants. Komisijas kompetence un pienākumi

(1) Veicot ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību, Komisija sadarbojas ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, Eiropas Banku iestādi un citiem Eiropas Savienības finanšu uzraudzības sistēmas dalībniekiem.

(2) Komisija, veicot uzraudzību un piemērojot sankcijas pirms lēmumu pieņemšanas, balstās uz tās rīcībā esošo informāciju un ņem vērā lēmumu iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti Latvijā un citās dalībvalstīs, kā arī Eiropas Savienībā kopumā, jo īpaši ārkārtas situācijās.

(3) Neskarot šā likuma prasības, kas nosaka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju atbildību, par Latvijas Republikā licencēto ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību ir atbildīga Komisija.

47. pants. Komisijas sadarbība ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām prudenciālajā uzraudzībā

(1) Lai nodrošinātu tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību, kuras darbojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisijai sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām, ievērojot šā likuma un Regulas Nr. 2019/2033 prasības, ir pienākums sniegt un tiesības pieprasīt uzraudzībai nepieciešamo informāciju, ieskaitot informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrības:

1) vadību un akcionāriem vai dalībniekiem;

2) atbilstību pašu kapitāla prasībām;

3) atbilstību koncentrācijas riska prasībām un likviditātes prasībām;

4) vadības un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;

5) citiem nozīmīgiem faktiem, kas var ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilu.

(2) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par sankcijām un darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādām Latvijas Republikā licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

(3) Ja Komisija, uzraugot Latvijas Republikā licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību, ir konstatējusi potenciālas problēmas un riskus, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu radīt klientu aizsardzībai vai finanšu sistēmas stabilitātei uzņēmējā dalībvalstī, tā nekavējoties sniedz uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcijai visu informāciju un konstatējumus.

(4) Komisija pēc vienošanās ar attiecīgo uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju veic visus pasākumus, kas nepieciešami šā panta trešajā daļā minēto problēmu un risku novēršanai. Komisija pēc attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma paskaidro, kā tā ir ņēmusi vērā uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju sniegto informāciju.

(5) Komisija, saņemot no mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcijas informāciju par potenciālajām problēmām un riskiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu radīt klientu aizsardzībai vai finanšu sistēmas stabilitātei Latvijā, vienojas ar attiecīgo mītnes dalībvalsts uzraudzības institūciju par šo potenciālo problēmu un risku novēršanai nepieciešamajiem pasākumiem.

(6) Ja Komisija konstatē, ka mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcija nav veikusi šā panta piektajā daļā minētos pasākumus, tā ir tiesīga, iepriekš informējot mītnes dalībvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Banku iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību vai finanšu sistēmas stabilitāti Latvijā.

(7) Komisija ir tiesīga informēt Eiropas Banku iestādi par gadījumiem, kad citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas nav sniegušas būtisku informāciju vai pēc Komisijas pieprasījuma ir atteikušās sadarboties vai nav rīkojušās atbilstošā (saprātīgā) termiņā.

(8) Ja Komisija nepiekrīt uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju pasākumiem, tā ir tiesīga vērsties Eiropas Banku iestādē domstarpību izšķiršanai saskaņā ar Regulu Nr. 1093/2010.

(9) Komisija ir tiesīga pieprasīt no tīrvērtes dalībnieka mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcijas informāciju par drošības rezerves modeli un parametriem, kas izmantoti attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības drošības rezerves prasību aprēķināšanai, lai izvērtētu Regulas Nr. 2019/2033 23. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījuma ievērošanu.

48. pants. Citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzība

(1) Komisija uzrauga, vai citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, atbilst šā likuma 31. panta pirmās daļas 12. un 13. punkta, Finanšu instrumentu tirgus likuma 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³ panta un Regulas Nr. 600/2014 prasībām. Komisijai ir tiesības pārbaudīt pasākumus, ko šāda filiāle ir veikusi minēto prasību ievērošanai. Ja Komisija konstatē, ka šajā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 31. panta pirmās daļas 12. un 13. punkta, Finanšu instrumentu tirgus likuma 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³ panta un Regulas Nr. 600/2014 prasībām, tā nekavējoties pieprasa, lai šīs dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība šādas darbības izbeidz.

(2) Ja citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar šā likuma 31. panta pirmās daļas 12. un 13. punkta, Finanšu instrumentu tirgus likuma 126., 126.¹, 126.², 128., 128.¹, 128.², 128.³ panta un Regulas Nr. 600/2014 prasībām, Komisija informē mītnes dalībvalsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 147. panta prasībām informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Komisija ir tiesīga vērsties pie Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes ar lūgumu saskaņā ar tai piešķirtajām pilnvarām izskatīt tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles pārkāpumu, kura darbojas Latvijas Republikā.

(3) Ja Komisija konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošo finanšu instrumentu tirgu regulējošu normatīvo aktu prasībām, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, tā nekavējoties informē par to mītnes dalībvalsts uzraudzības institūciju un lūdz to novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

(4) Ja Komisija konstatē, ka citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties informē par to mītnes dalībvalsts uzraudzības institūciju un lūdz to novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

(5) Ja citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem, tā informē par to mītnes dalībvalsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā. Komisija par veiktajiem pasākumiem informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 147. panta prasībām. Komisija ir tiesīga vērsties Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē ar lūgumu saskaņā ar tai piešķirtajām pilnvarām izskatīt tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles pārkāpumu, kura darbojas Latvijas Republikā.

(6) Šā panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas prasības neliedz Komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas Republikas likumiem. Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(7) Šā panta noteikumi neierobežo citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības izplatīt Latvijas Republikā informāciju un reklamēt tās sniegtos pakalpojumus, ja šāda informācija un reklāma nav pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem normatīvajiem aktiem.

(8) Mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības pašai vai ar tās pilnvarotas personas starpniecību veikt pārbaudes attiecīgajā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijas Republikā, kā arī iepazīties ar šā likuma 47. panta pirmajā daļā minēto informāciju, kas nepieciešama pārbaudei. Par pārbaudes uzsākšanu mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcija laikus rakstveidā informē Komisiju.

(9) Komisija ir tiesīga, ja tā to uzskata par nepieciešamu finanšu sistēmas stabilitātei Latvijas Republikā vai uzraudzības vajadzībām, veikt pārbaudes citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijas Republikā, un pieprasīt, lai filiāle sniedz informāciju par savu darbību. Par šādu pārbaužu veikšanu Komisija laikus informē attiecīgo mītnes dalībvalsts uzraudzības institūciju. Pēc veiktās pārbaudes Komisija nekavējoties sniedz mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcijai iegūto informāciju, kas attiecas uz attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības riska novērtējumu.

(10) Komisijai ir tiesības ar motivētu lēmumu, informējot par to arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai pārbaudes veikšanu Latvijas Republikas teritorijā pēc šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kā arī atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanos pārbaudē vai informācijas sniegšanu dalībvalsts uzraudzības institūcijai, ja:

1) šāda pārbaude vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmētu Latvijas Republikas suverenitāti, drošību vai valsts politiku;

2) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau uzsākts tiesvedības process Latvijas Republikā;

3) par to pašu pārkāpumu un tām pašām personām jau pieņemts tiesas spriedums.

(11) Komisija aizliedz citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei, kas darbojas Latvijas Republikā, vai citā dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, neatverot filiāli, turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja tā saņēmusi mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu.

(12) Komisijai ir tiesības tieši vērsties pie citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kura ir Latvijas Republikā licencēta regulētā tirgus organizētāja biedrs un veic darījumus regulētajā tirgū bez filiāles atvēršanas, informējot par to attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(13) Informāciju, kuru var pieprasīt, veicot iekšējās pārbaudes atbilstoši šā panta astotajai un devītajai daļai, nosaka Komisijas 2016. gada 14. jūlija deleģētā regula (ES) 2017/586, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm, kad tās sadarbojas saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu.

(14) Šā panta astotajā un devītajā daļā minētajiem uzraudzības pasākumiem un klātienes pārbaudēm nepieciešamās veidlapas, veidnes un procedūras nosaka Komisijas 2017. gada 7. jūnija īstenošanas regula (ES) Nr. 2017/980, ar ko attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām nosaka īstenošanas tehniskos standartus sadarbībai tādās jomās kā uzraudzības darbības, pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanas un informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES.

(15) Komisijai statistikas nolūkiem vai šajā pantā noteikto pienākumu izpildes uzraudzības nodrošināšanai ir tiesības pieprasīt, lai citā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas darbojas Latvijas Republikā, regulāri ziņo par savu darbību.

(16) Saskaņā ar šā panta piecpadsmito daļu noteiktās prasības nevar būt stingrākas par tām prasībām, kādas noteiktas Latvijā licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

49. pants. Uzraudzība pār Latvijas Republikā licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstī

(1) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms iekšējās pārbaudes veikšanas tādas Latvijas Republikā licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē, kura šajā dalībvalstī sniedz ieguldījumu pakalpojumus.

(2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija ir tiesīga pēc savas iniciatīvas, kā arī pēc Komisijas lūguma veikt iekšējo pārbaudi Latvijas Republikā licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē, kas darbojas tās teritorijā.

(3) Par licences anulēšanu tādām Latvijas Republikā licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru filiāles darbojas dalībvalstīs vai kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstīs, neatverot filiāli, Komisija nekavējoties informē attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijas.

50. pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību nozīmīgās filiāles

(1) Ja dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar finanšu instrumentu tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem un lielo riska darījumu ierobežojumi, Latvijas Republikā ir filiāle, tā var tikt atzīta par nozīmīgu. Komisija, norādot pamatojumu, nosūta ieguldījumu brokeru sabiedrības mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcijai vai tādai konsolidētās uzraudzības institūcijai, kura uzrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību ar filiāli Latvijas Republikā, lūgumu saskaņot viedokļus lēmuma pieņemšanai (turpmāk — saskaņots lēmums), lai minēto filiāli atzītu par nozīmīgu.

(2) Lai filiāli atzītu par nozīmīgu, ņem vērā tās atbilstību šādiem kritērijiem:

1) filiāles darbības apturēšana vai izbeigšana var ietekmēt uzņēmējas dalībvalsts finanšu tirgus likviditāti un maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu;

2) filiāles darījumu apjoms un klientu skaits ir nozīmīgs uzņēmējas dalībvalsts finanšu tirgum vai finanšu sistēmai.

(3) Komisija un filiāles mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcija vai konsolidētās uzraudzības institūcija sadarbojas un veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt konsolidētās uzraudzības institūcijas vai filiāles mītnes dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Ja divu mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minētā lūguma nosūtīšanas netiek pieņemts saskaņots lēmums, Komisija, ievērojot mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai konsolidētās uzraudzības institūcijas viedokli, turpmāko divu mēnešu laikā bez viedokļu saskaņošanas pieņem lēmumu atzīt attiecīgo filiāli par nozīmīgu.

(6) Citas dalībvalsts uzraudzības institūcija var vērsties Komisijā ar lūgumu atzīt Latvijas Republikā licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāli, kas reģistrēta minētajā dalībvalstī, par nozīmīgu vai arī, ja Komisija ir konsolidētās uzraudzības institūcija, ar lūgumu atzīt konsolidācijas grupā iekļautās ieguldījumu brokeru sabiedrības citā dalībvalstī reģistrētu filiāli par nozīmīgu. Komisija veic visas nepieciešamās darbības, lai divu mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas pieņemtu saskaņotu lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu.

(7) Šā panta sestajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(8) Pieņemto lēmumu par filiāles atzīšanu par nozīmīgu Komisija dara zināmu attiecīgajām dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(9) Komisija sadarbojas ar Latvijas Republikā licencēto ieguldījumu brokeru sabiedrību nozīmīgu filiāļu uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijām, saņemot informāciju par negatīvām ieguldījumu brokeru sabiedrību attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību, kā arī par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, ko uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijas veic attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieskaitot noteikto pienākumu uzturēt augstāku pašu kapitāla līmeni nekā minimālā kapitāla prasību kopsumma un jebkādus noteiktos ierobežojumus attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas izmantošanai. Komisija piedalās pasākumos, kas tiek veikti, lai sagatavotos ārkārtas situācijām, kā arī lai pārvarētu ārkārtas situācijas, ieskaitot tādas ārkārtas situācijas, kas var izveidoties ieguldījumu brokeru sabiedrību finansiālā stāvokļa pasliktināšanās vai nelabvēlīgas finanšu tirgu attīstības dēļ. Ārkārtas situācijām paredzētie uzraudzības pasākumi ietver kopīgu situācijas novērtēšanu, krīzes pārvarēšanas plāna ieviešanu un publiskas informācijas sniegšanu. Informācijas apmaiņas procesā pēc iespējas izmanto jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus krīžu vadības nodrošināšanai.

(10) Ja Komisija konstatē ārkārtas situāciju, kā arī nelabvēlīgas finanšu tirgu attīstības tendences, kas ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības situāciju, tā, ievērojot ierobežotas pieejamības informācijas atklāšanas noteikumus un pēc iespējas izmantojot jau izveidotus informācijas apmaiņas veidus, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju uzņēmēju dalībvalstu Eiropas Centrālo banku sistēmā iekļautās centrālās bankas, Eiropas Centrālo banku un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto būtisko informāciju.

(11) Ja Latvijas Republikā licencētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir nozīmīgas filiāles citās dalībvalstīs, bet pati ieguldījumu brokeru sabiedrība nav iekļauta konsolidācijas grupā, Komisija izveido un vada uzraugu kolēģiju kopīgi ar to uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās ir reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības nozīmīgās filiāles, lai nodrošinātu sadarbību ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām, veicot šā panta devītajā un desmitajā daļā minētās darbības. Komisija veido uzraugu kolēģiju, noslēdzot sadarbības līgumu ar uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(12) Komisija, ņemot vērā plānoto vai koordinēto uzraudzības pasākumu nozīmīgumu uzņēmēju dalībvalstu uzraudzības institūcijām un iespējamo ietekmi uz finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs, īpaši ārkārtas situācijās, nosaka tās uzraudzības institūcijas, kurām ir pienākums piedalīties uzraugu kolēģijas sanāksmēs.

(13) Komisija laikus informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmju organizēšanu, galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un plānotajām darbībām, kā arī par sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem.

51. pants. Komisijas tiesības atsevišķām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērot Regulas Nr. 575/2013 prasības

(1) Komisijai ir tiesības piemērot Regulas Nr. 575/2013 prasības tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 3. vai 6. punktā minētais ieguldījumu pakalpojums, kuru konsolidēto aktīvu kopējā vērtība, kas aprēķināta kā iepriekšējo 12 mēnešu vidējais rādītājs, ir pieci miljardi euro vai vairāk un uz kurām attiecas viens vai vairāki šādi kritēriji:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība minētās darbības veic tādā mērogā, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas process vai nonākšana finansiālās grūtībās varētu radīt sistēmisko risku;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība ir Regulas Nr. 2019/2033 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā definētais tīrvērtes dalībnieks;

3) šāds Komisijas lēmums ir pamatots, ņemot vērā attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības raksturu, apjomu un sarežģītību, ievērojot samērīguma principu un ņemot vērā vienu vai vairākus šādus faktorus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības nozīmīgumu Eiropas Savienības vai Latvijas ekonomikā,

b) ieguldījumu brokeru sabiedrības pārrobežu darbību nozīmību,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrības ietekmi uz finanšu sistēmu.

(2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro preču un emisijas kvotu dīleriem Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 150. apakšpunkta izpratnē un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām vai apdrošināšanas sabiedrībām.

(3) Ja Komisija nolemj atcelt saskaņā ar šā panta pirmo daļu pieņemto lēmumu, tā nekavējoties informē ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(4) Lēmumu, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar šā panta pirmo daļu, atceļ, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst minētajā daļā norādītajai konsolidēto aktīvu kopējai vērtībai, kas aprēķināta pēdējo 12 mēnešu periodā.

(5) Komisija nekavējoties informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par jebkuru lēmumu, kas pieņemts, ievērojot šā panta pirmo un ceturto daļu.

52. pants. Maksājumi Komisijas darbības finansēšanai

(1) Latvijas Republikā licencēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, citas dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle maksā Komisijai līdz vienam procentam no ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 2845 euro gadā.

(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu apmēru, kā arī šo maksājumu aprēķināšanas un veikšanas kārtību.

(3) Par šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu nokavētu pārskaitījumu vai pārskaitījumu nepilnā apmērā aprēķina nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.

IX nodaļa
Iekšējo modeļu pieeja, papildu pašu kapitāls un tā norāde, īpašas likviditātes prasības un informācijas atklāšana

53. pants. Iekšējo modeļu pieejas izmantošanas atļauja

(1) Komisija regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pārbauda, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas atbilstoši Regulas Nr. 2019/2033 22. panta prasībām saņēmusi atļauju izmantot alternatīvo iekšējā modeļa pieeju pašu kapitāla aprēķinam, atbilst atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kas ietverti Regulas Nr. 575/2013 kapitāla prasībās. Minētajā pārbaudē Komisija pastiprināti pārbauda:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbības modeļa izmaiņas;

2) iekšējā modeļa pieejas piemērošanu jauniem ieguldījumu produktiem;

3) kā ieguldījumu brokeru sabiedrība pilnveido iekšējā modeļa pieeju atbilstoši pārbaudītām mūsdienīgām tehnikām un praksei.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā pārbaudē Komisija konstatē, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības iekšējā modeļa pieeja neaptver visus būtiskos riskus, tā pieprasa, lai konstatētās nepilnības tiek novērstas. Lai mazinātu riskus līdz nepilnību novēršanai, Komisija var noteikt:

1) paaugstinātu koeficientu, kas izmantojams pašu kapitāla aprēķinam saskaņā ar iekšējā modeļa pieeju;

2) papildu pašu kapitālu vai veikt citus piemērotus un iedarbīgus pasākumus.

(3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ar tirgu saistīto risku pašu kapitāla aprēķinam izmantotā iekšējā modeļa pārbaudē konstatēts, ka iekšējais modelis nav vai vairs nav pietiekami precīzs, jo, veicot atpakaļejošu pārbaudi saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 366. pantu, konstatēts, ka pārsniegumu skaits neatbilst pieļaujamam līmenim, Komisija pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties novērš konstatētās nepilnības, vai anulē atļauju izmantot iekšējo modeli.

(4) Ja Komisija konstatē, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība neatbilst iekšējā modeļa pieejas izmantošanas atļaujas saņemšanas nosacījumiem, un ieguldījumu brokeru sabiedrība nevar pamatoti pierādīt, ka neatbilstībai nav būtiskas ietekmes uz pašu kapitāla aprēķinu, Komisija pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība izstrādā un īsteno pasākumu plānu, kas nodrošina neatbilstības novēršanu. Komisija pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība veic izmaiņas tās iesniegtajā neatbilstību novēršanas plānā, ja tajā paredzētie pasākumi nenodrošinās pilnīgas atbilstības atjaunošanu vai to īstenošanas termiņi nav pieņemami.

(5) Ja ir pamats uzskatīt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība nespēs pieņemamā laikā atjaunot iekšējā modeļa pieejas atbilstību tās izmantošanas atļaujas saņemšanas nosacījumiem, un ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pamatoti pierādījusi, ka neatbilstībai nav būtiskas ietekmes uz pašu kapitāla aprēķinu, Komisija anulē atļauju izmantot iekšējā modeļa pieeju vai atļauj to izmantot tikai tādās jomās, kurās ir nodrošināta vai pieņemamā laikā tiks nodrošināta pilnīga atbilstība atļaujas saņemšanas nosacījumiem.

(6) Veicot šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi, Komisija ņem vērā Eiropas Banku iestādes:

1) veikto ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējo modeļu analīzi kopumā un attiecībā uz to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto iekšējos modeļus līdzīgiem riskiem vai riska darījumiem;

2) izstrādātās vadlīnijas.

54. pants. Papildu pašu kapitāla prasība

(1) Komisija, pamatojoties uz šā likuma 43. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā daļā un 53. pantā minēto pārbaudi, pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktā minēto papildu pašu kapitāla prasību šādos gadījumos:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pakļauta tādiem riskiem vai risku elementiem vai rada tādus riskus citiem, kuri ir būtiski un kuri, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus, nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar Regulā Nr. 2019/2033 noteikto kapitāla prasību vai koncentrācijas riska prasību;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav ievērojusi šā likuma 31. panta pirmās daļas 3. un 14. punkta prasības, un ir pamats uzskatīt, ka citu uzraudzības pasākumu piemērošana nebūs pietiekama, lai nodrošinātu minēto prasību izpildi tādā laika periodā, ko Komisija atzīst par piemērotu;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības veiktās korekcijas tirdzniecības portfeļa pozīciju vērtības piesardzīgai novērtēšanai nav uzskatāmas par pietiekamām, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība spētu pārdot šīs pozīcijas īsā laikā vai ierobežot ar šīm pozīcijām saistītos riskus bez būtiskiem zaudējumiem funkcionējoša tirgus apstākļos;

4) kapitāla līmenis, ņemot vērā Komisijas saskaņā ar šā likuma 53. panta noteikumiem veikto pārbaudi, nav pietiekams, jo ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņēmusi atļauju izmantot iekšējos modeļus pašu kapitāla prasību aprēķinam, vairs neatbilst šādas atļaujas saņemšanas nosacījumiem;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrība atkārtoti nespēj izveidot vai nodrošināt pietiekamu pirmā līmeņa pamata kapitāla līmeni, lai segtu saskaņā ar šā likuma 55. panta noteikumiem tai paziņoto ieteicamo kapitāla rezerves prasību.

(2) Riski vai risku elementi nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar Regulā Nr. 2019/2033 noteiktajām kapitāla prasībām vai koncentrācijas riska prasībām, ja kapitāla apmērs, elementi un struktūra, ko Komisija, ņemot vērā tās veikto pārbaudi par ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar šā likuma 31. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām veikto novērtējumu, uzskata par atbilstošu, ir lielāki par minētajām Regulas Nr. 2019/2033 prasībām.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā kapitālā, ko Komisija uzskata par atbilstošu, var būt ietverti riski vai risku elementi, kas izslēgti no Regulā Nr. 2019/2033 noteiktajām kapitāla prasībām vai koncentrācijas riska prasībām.

(4) Komisija saskaņā ar šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktu pieprasīto papildu pašu kapitāla līmeni nosaka kā starpību starp kapitālu, kas uzskatāms par atbilstošu saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem, un Regulā Nr. 2019/2033 noteiktajām kapitāla prasībām vai koncentrācijas riska prasībām.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība papildu pašu kapitāla prasību, ko Komisija pieprasa nodrošināt saskaņā ar šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktu, nodrošina ar pašu kapitālu, kas atbilst šādām prasībām:

1) vismaz trīs ceturtdaļas no papildu pašu kapitāla prasības ievēro ar pirmā līmeņa kapitālu;

2) vismaz trīs ceturtdaļas no šīs daļas 1. punktā minētā pirmā līmeņa kapitāla veido pirmā līmeņa pamata kapitāls;

3) šīs daļas 1. un 2. punktā minēto pašu kapitālu neizmanto, lai izpildītu Regulas Nr. 2019/2033 11. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktās pašu kapitāla prasības.

(6) Komisija rakstveidā paziņo ieguldījumu brokeru sabiedrībai tās pieņemto lēmumu par papildu pašu kapitāla prasības noteikšanu saskaņā ar šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktu, to attiecīgi pamatojot ar novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šā panta noteikumiem. Šā panta pirmās daļas 5. punktā minētajā gadījumā Komisija savā pamatojumā ietver īpašu skaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ saskaņā ar šā likuma 55. panta pirmo daļu noteiktais kapitāla līmenis vairs nav uzskatāms par pietiekamu.

(7) Komisija, pamatojoties uz katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu un ja tā to uzskata par pamatotu, saskaņā ar šā panta noteikumiem var pieprasīt, lai neliela ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina papildu pašu kapitāla prasību.

55. pants. Ieteicamā kapitāla rezerves prasība

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura nav uzskatāma par nelielu ieguldījumu brokeru sabiedrību, Komisija, ņemot vērā samērīguma principu un atkarībā no sistēmiskā nozīmīguma, darbības rakstura, apjoma un sarežģītības, var pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina pašu kapitāla līmeni, kas, pamatojoties uz šā likuma 31. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem, pietiekamā mērā pārsniedz Regulā Nr. 2019/2033 noteiktās kapitāla prasības un šā likuma prasības, tostarp šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktā minēto papildu pašu kapitāla prasību, lai nodrošinātu, ka cikliskas ekonomiskās svārstības neizraisa minēto prasību pārkāpumu vai neapdraud ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju ierobežot un pārtraukt savu darbību.

(2) Komisija attiecīgajā gadījumā saskaņā ar šā panta pirmo daļu ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas nav uzskatāma par nelielu ieguldījumu brokeru sabiedrību, pārbauda noteikto pašu kapitāla līmeni un, ja nepieciešams, paziņo tai minētās pārbaudes rezultātā izdarītos secinājumus, tostarp veicamās pašu kapitāla līmeņa korekcijas un termiņu, līdz kuram veicamas minētās korekcijas.

56. pants. Īpašas likviditātes prasības

(1) Komisija nosaka šā likuma 45. panta pirmās daļas 11. punktā minētās īpašas likviditātes prasības tikai tad, ja, pamatojoties uz šā likuma 43. panta otrajā daļā, kā arī 53. pantā minēto pārbaudi, tā konstatē, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav uzskatāma par nelielu ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir uzskatāma par nelielu ieguldījumu brokeru sabiedrību, bet nav atbrīvota no likviditātes prasības, saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2033 43. panta 1. punktu:

1) ir pakļauta tādam likviditātes riskam vai likviditātes riska elementiem, kuri ir būtiski un kuri, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus, nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar Regulā Nr. 2019/2033 noteikto likviditātes prasību;

2) nav ievērojusi šā likuma 31. panta pirmās daļas 3., 9., 14. un 15. punkta, ceturtās daļas prasības un ir pamats uzskatīt, ka citu pasākumu piemērošana vien nebūs pietiekama, lai nodrošinātu minēto prasību izpildi tādā laikposmā, ko Komisija atzīst par piemērotu.

(2) Likviditātes riski vai likviditātes riska elementi nav segti vai nav pietiekami segti saskaņā ar Regulā Nr. 2019/2033 noteikto likviditātes prasību, ja tās likviditātes aktīvu summas un veidi, ko Komisija, ņemot vērā tās veikto pārbaudi, uzskata par pietiekamiem, ir augstākā līmenī par Regulā Nr. 2019/2033 noteikto likviditātes prasību.

(3) Komisija šā likuma 45. panta pirmās daļas 11. punktā noteiktās īpašas likviditātes prasības līmeni nosaka kā starpību starp likviditātes prasības līmeni, kas uzskatāms par pietiekamu saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem, un Regulā Nr. 2019/2033 noteikto likviditātes prasības līmeni.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība šā likuma 45. panta pirmās daļas 11. punktā noteikto īpašas likviditātes prasību nodrošina ar Regulas Nr. 2019/2033 43. pantā noteiktajiem likvīdiem aktīviem.

(5) Komisija rakstveidā paziņo ieguldījumu brokeru sabiedrībai par tās pieņemto lēmumu par īpašas likviditātes prasību noteikšanu saskaņā ar šā likuma 45. panta pirmās daļas 11. punktu, to attiecīgi pamatojot un sniedzot novērtējumu saskaņā ar šā panta noteikumiem.

57. pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību informācijas atklāšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nav uzskatāma par nelielu ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir uzskatāma par nelielu ieguldījumu brokeru sabiedrību, uz kuru attiecas Regulas Nr. 2019/2033 46. panta 2. punkta prasība, publicē Regulas Nr. 2019/2033 46. pantā minēto informāciju biežāk nekā reizi gadā, izplatot to divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības publisko informāciju savā tīmekļvietnē vai arī izvēlas informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju un vietu.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir mātes sabiedrība, katru gadu pilnībā vai atsauču veidā, norādot, kur informācija ir pieejama, publisko informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas juridisko struktūru, kā arī pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru, kas nodrošina šā likuma 10. panta otrās daļas 9. punkta, 12. panta otrās daļas 2., 3. un 6. punkta un 31. panta pirmās daļas 9., 14. un 15. punkta prasību ievērošanu.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras bilances un ārpusbilances posteņu vidējā vērtība pēdējo četru pārskata gadu periodā, neņemot vērā gada pārskata datus, pārsniedz 100 miljonus euro, saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2033 46. pantu atklāj šādu informāciju:

1) to balsstiesību daļa, kuras pārvalda ieguldījumu brokeru sabiedrība un kuras attiecas uz tās tiešā vai netiešā turējumā esošajām akciju sabiedrības akcijām, sadalījumā pa dalībvalstīm un nozarēm;

2) detalizēts apraksts, kā īstenotas balsstiesības to akciju sabiedrību akcionāru sapulcēs, kuru akcijas tiek turētas saskaņā ar šā panta sestās daļas nosacījumiem, balsojuma skaidrojums un to valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) akcionāru sapulcei iesniegto priekšlikumu proporcija, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība ir apstiprinājusi;

3) pilnvaroto padomdevēju pakalpojumu izmantošana;

4) balsstiesību izmantošana sabiedrībās, kuru akcijas tiek turētas saskaņā ar šā panta sestās daļas nosacījumiem.

(5) Šā panta ceturtās daļas 2. punktā minēto informācijas atklāšanas prasību nepiemēro, ja saskaņā ar līgumisko vienošanos ar visiem akcionāriem, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība pārstāv akcionāru sapulcē, ir noteikts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav tiesību balsot šo akcionāru vārdā, izņemot gadījumus, kad pēc akcionāru sapulces darba kārtības saņemšanas šie akcionāri ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir devuši rīkojumus par balsošanu.

(6) Šā panta ceturtajā daļā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība prasības par informācijas atklāšanu piemēro tikai tām akciju sabiedrībām, kuru akcijas ir atļauts tirgot regulētajā tirgū, un tikai attiecībā uz tādām akcijām, kuras dod balsstiesības, ja šo balsstiesīgo akciju daļa, kuru tieši vai netieši tur ieguldījumu brokeru sabiedrība, pārsniedz piecus procentus no visām attiecīgās sabiedrības emitētajām akcijām. Balsstiesību aprēķinā tiek ņemtas vērā visas emitētās balsstiesīgās akcijas, arī tādas, kuru izmantošana ir apturēta.

X nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrību grupu uzraudzība

58. pants. Pārvaldības sistēmas un atalgojuma politikas prasības grupas līmenī

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir saistošas šā likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta, 36. un 37. panta, kā arī Komisijas normatīvajos noteikumos noteiktās prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldības sistēmas izveidi, atalgojuma politiku un praksi un vienlaikus grupas uzraudzībā tiek piemērotas Regulas Nr. 2019/2033 8. panta prasības, minētās pārvaldības sistēmas un atalgojuma politikas prasības tiek ievērotas individuālā līmenī.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir saistošas šā likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta, 36. un 37. panta, kā arī Komisijas normatīvajos noteikumos noteiktās prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldības sistēmas izveidi, atalgojuma politiku un praksi un vienlaikus tiek piemērotas Regulas Nr. 2019/2033 7. panta prudenciālās konsolidācijas prasības, minētās pārvaldības sistēmas un atalgojuma politikas prasības tiek ievērotas gan individuālā, gan konsolidācijas grupas līmenī.

(3) Šā likuma 31. panta pirmās daļas 14. punkta, 36. un 37. panta, kā arī Komisijas normatīvajos noteikumos noteiktās prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldības sistēmas izveidi, atalgojuma politiku un praksi nepiemēro tādām ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrībām, kas veic savu pamatdarbību ārvalstīs un kas iekļautas konsolidācijas grupā atbilstoši Regulas Nr. 2019/2033 4. panta 1. punkta 11. apakšpunkta prasībām, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība var pamatot Komisijai, ka tās ārvalsts normatīvie akti, kurā attiecīgā meitas sabiedrība veic savu pamatdarbību, neparedz minēto prasību piemērošanu.

59. pants. Grupas uzraudzības institūcijas noteikšana

(1) Komisija veic Latvijas Republikā licencētu Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam un veic konsolidēto uzraudzību mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības līmenī.

(2) Komisija veic ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam vai konsolidētu uzraudzību ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas līmenī, ja:

1) Latvijas Republikā licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir Eiropas Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

2) Latvijas Republikā licencētai un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai mātes sabiedrība ir viena un tā pati Latvijas Republikā licencēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā licencēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība.

(3) Komisija veic uzraudzību attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam vai konsolidētu uzraudzību, ja Latvijas Republikā licencētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir lielākā aktīvu kopsumma un:

1) Latvijas Republikā licencētām un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām mātes sabiedrība ir Latvijas Republikā licencēta un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un katrā šajā dalībvalstī ir reģistrēta arī ieguldījumu brokeru sabiedrība — meitas sabiedrība;

2) Latvijas Republikā licencētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai un vismaz vēl vienā dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai mātes sabiedrība ir viena un tā pati Eiropas Savienības ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas nav licencēta Latvijas Republikā un reģistrēta citā dalībvalstī, kurā ir reģistrēta cita ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(4) Komisija ir tiesīga, vienojoties ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām, nepiemērot šā panta otrās daļas 2. punkta un trešās daļas prasības un pieņemt lēmumu par atbilstošu un efektīvu uzraudzības pasākumu piemērošanu attiecībā uz atbilstību grupas kapitāla kritērijam vai konsolidēto uzraudzību, ņemot vērā iesaistīto ieguldījumu brokeru sabiedrību un to darbības nozīmību attiecīgajās dalībvalstīs.

(5) Komisija pirms šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas informē Eiropas Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrību, Eiropas Savienības mātes jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Latvijas Republikā licencētu ieguldījumu brokeru sabiedrību ar lielāko aktīvu kopsummu un sniedz minētajām pārvaldītājsabiedrībām vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai iespēju izteikt viedokli par iespējamo lēmumu. Komisija informē Eiropas Komisiju un Eiropas Banku iestādi par šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu.

(6) Ja Komisija konstatē ārkārtas situāciju, tostarp Regulas Nr. 1093/2010 18. pantā minēto situāciju, kā arī nelabvēlīgas finanšu tirgu attīstības tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kurās reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas sabiedrības, tā, ievērojot šā likuma 41. panta sestajā, septītajā, astotajā un devītajā daļā, 83. un 84. pantā noteikto, nekavējoties brīdina par ārkārtas situāciju Eiropas Banku iestādi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un attiecīgās uzraudzības institūcijas un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto informāciju.

60. pants. Uzraugu kolēģijas

(1) Komisija saskaņā ar šā likuma 59. panta pirmo daļu, ja nepieciešams, izveido uzraugu kolēģiju un:

1) vada uzraugu kolēģijas sanāksmes un pieņem lēmumus, tai skaitā informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par kolēģijas sanāksmju organizēšanu;

2) informē par galvenajiem izskatāmajiem jautājumiem un plānotajiem pasākumiem;

3) rakstveidā informē visus uzraugu kolēģijas dalībniekus par sanāksmēs pieņemtajiem lēmumiem vai veiktajiem pasākumiem;

4) nodrošina pieņemto lēmumu atbilstību šā panta ceturtajā daļā minēto uzraudzības institūciju plānotajiem vai koordinētajiem uzraudzības pasākumiem.

(2) Komisija saskaņā ar šā panta pirmo daļu nodrošina:

1) šā likuma 59. panta sestās daļas prasību ievērošanu;

2) informācijas pieprasījumu koordinēšanu, kas nepieciešama konsolidētas uzraudzības pasākumu veikšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2019/2033 7. pantu;

3) informācijas pieprasījumu koordinēšanu, ja vairākām vienā grupā ietilpstošu ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības institūcijām ir nepieciešams pieprasīt no tīrvērtes dalībnieka mītnes dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai atbilstīga centrālo darījumu partnera uzraudzības institūcijas informāciju par drošības rezerves modeli un parametriem, kas izmantoti attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību drošības rezerves prasību aprēķināšanai;

4) informācijas apmaiņu starp visām uzraugu kolēģijas uzraudzības institūcijām, Eiropas Banku iestādi saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 21. pantu un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulas (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas lēmumu 2009/77/EK 21. pantu;

5) sadarbību ar attiecīgajām ārvalstu uzraudzības institūcijām, arī lai piemērotu Regulas Nr. 2019/2033 23. panta 1. punkta "c" apakšpunkta un 2. punkta prasības un ar atbilstīgu centrālo darījumu partneru uzraudzības institūcijām apmainītos ar informāciju par drošības rezerves modeli un atjauninātu to;

6) uzraudzības pienākumu deleģēšanu un tās efektivitātes palielināšanu, novēršot uzraudzības prasību dublēšanos.

(3) Ja nepieciešams, Komisija izveido uzraugu kolēģiju arī tad, ja meitas sabiedrība tādai ieguldījumu brokeru sabiedrību grupai, kuras mātes sabiedrība ir Eiropas Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrība, Eiropas Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, atrodas ārvalstī.

(4) Uzraugu kolēģiju veido uzraudzības institūcijas, kuras atbild par tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību, kuras mātes sabiedrība ir Eiropas Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrība, Eiropas Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrība vai Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un, ja nepieciešams, ārvalsts uzraudzības institūcijas, ja šīs ārvalsts normatīvie akti pēc visu uzraugu kolēģiju veidojošo uzraudzības institūciju atzinuma paredz šā likuma 41. panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas, 83. panta ceturtās daļas prasībām līdzvērtīgas prasības.

(5) Komisija veido uzraugu kolēģiju, noslēdzot sadarbības līgumu ar iesaistītajām uzraudzības institūcijām.

(6) Komisija ir tiesīga ar uzraugu kolēģijas darbību saistīto domstarpību izšķiršanai vērsties Eiropas Banku iestādē saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. pantu.

61. pants. Sadarbības prasības

(1) Komisija, sadarbojoties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, apmainās ar uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju, tai skaitā informāciju par:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas juridisko un pārvaldības struktūru, ieskaitot organizatorisko struktūru, norādot visas grupā ietilpstošās licencētās vai reģistrētās (turpmāk — regulētās) sabiedrības un sabiedrības, kurām nav licences vai kuras nav reģistrētas (turpmāk — neregulētās), neregulētās meitas sabiedrības un mātes sabiedrības, un par ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ietilpstošo regulēto sabiedrību uzraudzības institūcijām;

2) procedūrām, kas ievērojamas, saņemot informāciju no ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ietilpstošajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un šīs informācijas pārbaudes kārtību;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citu ieguldījumu brokeru sabiedrības grupas sabiedrību negatīvām attīstības tendencēm, kas var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību;

4) būtiskām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un uzraudzības pasākumiem ārkārtas situācijās, ko Komisija piemēro saskaņā ar šo likumu;

5) lēmumu noteikt augstāku pašu kapitāla prasību atbilstoši šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktam.

(2) Komisija var saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 19. panta 1. punktu vērsties Eiropas Banku iestādē, ja citu dalībvalstu uzraudzības institūcijas nav sniegušas šā panta pirmajā daļā minēto informāciju vai pēc Komisijas pieprasījuma ir atteikušās sadarboties, vai nav rīkojušās atbilstošā (saprātīgā) termiņā.

(3) Pirms citu dalībvalstu uzraudzības institūciju uzraudzības funkciju veikšanai svarīgu lēmumu pieņemšanas Komisija konsultējas ar attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijām par šādiem jautājumiem:

1) par ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ietilpstošo ieguldījumu brokeru sabiedrību tādām izmaiņām akcionāru vai dalībnieku sastāvā, organizatoriskajā vai pārvaldes struktūrā, kurām nepieciešama uzraudzības institūciju atļauja;

2) par būtiskām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un uzraudzības pasākumiem, ko Komisija plāno piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībām;

3) par pienākumu nodrošināt augstāku pašu kapitāla prasību saskaņā ar šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktu.

(4) Komisija konsultējas ar grupas uzraudzības institūciju pirms šā panta trešās daļas 2. punktā minēto lēmumu pieņemšanas par ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ietilpstošām Latvijas Republikā licencētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(5) Steidzamos gadījumos vai tad, ja šā panta trešajā daļā minētās konsultācijas varētu apdraudēt lēmuma pieņemšanas efektivitāti, Komisija var nekonsultēties ar uzraudzības institūcijām, bet nekavējoties paziņo tām par lēmumu nekonsultēties.

62. pants. Par sabiedrībām, kas atrodas citās dalībvalstīs, sniegtās informācijas pārbaude

(1) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību, Komisija saņēmusi par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, palīgpakalpojumu uzņēmumiem (uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ir nekustamā īpašuma iegūšana īpašumā vai pārvaldīšana, datu apstrādes pakalpojumu vadība vai līdzīga darbība, kas papildina vienas vai vairāku ieguldījumu brokeru sabiedrību pamatdarbību), jauktām pārvaldītājsabiedrībām vai meitas sabiedrībām, kas atrodas citā dalībvalstī, ieskaitot meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā.

(2) Ja attiecīgā dalībvalsts uzraudzības institūcija devusi atļauju, Komisija veic šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi pati vai piedalās minētajā pārbaudē, ja to veic attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija vai cita tās pilnvarota persona.

(3) Ja Komisija saņēmusi citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūgumu pārbaudīt par šā panta pirmajā daļā minētajām Latvijas Republikā licencētām sabiedrībām sniegtās informācijas patiesumu, tā ir tiesīga veikt iekšējo pārbaudi vai atļaut minēto pārbaudi veikt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai vai zvērinātam revidentam un nekavējoties informēt citas attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par minētās pārbaudes rezultātiem. Ja attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija neveic pārbaudi, tā ir tiesīga piedalīties Komisijas veiktajā pārbaudē.

XI nodaļa
Ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības, jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības uzraudzība

63. pants. Ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības

(1) Ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībai un jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai tiek uzraudzīta atbilstība grupas kapitāla kritērijam.

(2) Ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļiem ir nevainojama reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze, lai efektīvi veiktu savus pienākumus, ņemot vērā attiecīgās pārvaldītājsabiedrības pamatdarbības specifiku.

64. pants. Jauktas pārvaldītājsabiedrības

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai šī pārvaldītājsabiedrība sniedz informāciju, kas ir būtiska minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzībai.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kuras mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, ir pienākums sniegt Komisijai informāciju par darījumiem, kurus tā veikusi ar mātes sabiedrību un citām tās meitas sabiedrībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido risku pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmu, kā arī izstrādā pārskatu sniegšanas un grāmatvedības procedūras, lai noteiktu, novērtētu un kontrolētu darījumus ar tās mātes sabiedrību, kas ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, un citām tās meitas sabiedrībām.

(3) Komisijai ir tiesības pārbaudīt jauktu pārvaldītājsabiedrību vai uzdot tās pilnvarotai personai veikt pārbaudi, lai pārbaudītu informāciju, kas saņemta no jauktas pārvaldītājsabiedrības un tās meitas sabiedrībām.

65. pants. Ārvalsts veiktās uzraudzības novērtējums

(1) Ja divas vai vairākas Latvijas Republikā un citā dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ir meitas sabiedrības vienai un tai pašai ārvalsts mātes sabiedrībai, netiek efektīvi uzraudzītas grupas līmenī, Komisija novērtē, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības ir pakļautas konsolidētas uzraudzības prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajā likumā un Regulā Nr. 2019/2033 noteiktajām prasībām.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā novērtējumā tiek konstatēts, ka ārvalsts uzraudzības institūcijas veiktā konsolidētā uzraudzība neatbilst konsolidētas uzraudzības prasībām, kas noteiktas šajā likumā un Regulā Nr. 2019/2033, un Komisija būtu grupas uzraudzības institūcija, ja attiecīgā mātes sabiedrība būtu reģistrēta Eiropas Savienībā, tā pēc apspriešanās ar citām iesaistītajām uzraudzības institūcijām tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību konsolidēto uzraudzību veic atbilstoši šā likuma un Regulas Nr. 2019/2033 prasībām. Komisija informē citas iesaistītas uzraudzības institūcijas, Eiropas Banku iestādi un Eiropas Komisiju par ikvienu pasākumu, kas veikts atbilstoši šīs daļas noteikumiem.

(3) Ja Komisija ir grupas uzraudzības institūcija, tā ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība nodibina ieguldījumu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas veiktu komercdarbību Eiropas Savienībā, lai minētajai ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai piemērotu Regulas Nr. 2019/2033 7. vai 8. panta prasības.

66. pants. Papildu prasības pārvaldītājsabiedrībām

(1) Dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība un Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu pārvaldītājsabiedrība un jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība (turpmāk šajā pantā — pārvaldītājsabiedrība), kuras konsolidēto uzraudzību veic Komisija, iesniedz Komisijai kā konsolidētās uzraudzības institūcijai pieteikumu un šādu informāciju:

1) ziņas par tās grupas, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība, organizatorisko struktūru, norādot grupas meitas sabiedrības, mātes sabiedrības un katras grupā ietilpstošās sabiedrības atrašanās vietu un darbības veidu;

2) ziņas par vismaz diviem pārvaldītājsabiedrības valdes locekļiem un minēto personu atbilstību šā likuma 8. panta prasībām;

3) informāciju par to, vai pārvaldītājsabiedrības akcionārs vai dalībnieks, kuram ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā, atbilst šā likuma 7. panta un 27. panta pirmās daļas prasībām;

4) informāciju par iekšējās kontroles sistēmas izveidi — vismaz par atbildības, funkciju un kompetences sadalījumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu grupā, interešu konfliktu novēršanu grupā un iekšējo procedūru un politiku piemērošanu grupas pārvaldībā.

(2) Komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija atļauj pārvaldītājsabiedrībai būt par ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrību, ja:

1) iekšējās kontroles sistēma grupā ir atbilstoša tam, lai konsolidēti vai subkonsolidēti nodrošinātu atbilstību prasībām, kas noteiktas šajā likumā un Regulā Nr. 575/2013;

2) tās grupas organizatoriskā struktūra, kurā ietilpst pārvaldītājsabiedrība, neierobežo Komisijas kā konsolidētās uzraudzības institūcijas iespējas efektīvi uzraudzīt meitas sabiedrības un mātes sabiedrības individuālās, konsolidētās vai subkonsolidētās saistības;

3) ir nodrošināts tas, ka pārvaldītājsabiedrības valdes locekļi atbilst šā likuma 8. panta prasībām, bet akcionāri vai dalībnieki, kuriem ir būtiska līdzdalība pārvaldītājsabiedrībā, — šā likuma 7. panta un 27. panta pirmās daļas prasībām.

(3) Pārvaldītājsabiedrībai nav nepieciešama šā panta otrajā daļā minētā atļauja, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) pārvaldītājsabiedrības pamatdarbība ir līdzdalības iegūšana meitas sabiedrībās;

2) pārvaldītājsabiedrība nav noregulējuma vienība Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē;

3) kredītiestāde, kas ir meitas sabiedrība, ir tiesīga konsolidēti nodrošināt grupas atbilstību prudenciālajām prasībām, un tai ir visi nepieciešamie resursi, lai to nodrošinātu;

4) pārvaldītājsabiedrība neiesaistās tādu ar pārvaldību, darbību vai finansēm saistītu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē grupu vai tās meitas sabiedrību, kura ir kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu iestāde;

5) nav šķēršļu efektīvai grupas konsolidētajai uzraudzībai.

(4) Komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija var pieprasīt papildu informāciju, kas nepieciešama šā panta otrajā un trešajā daļā minētās atbilstības izvērtēšanai.

(5) Komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija lēmumu par šā panta otrajā daļā minētās atļaujas sniegšanu vai trešajā daļā minētā izņēmuma piemērošanu pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemta pilnīga informācija, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pieteikuma un pilnīgas informācijas iesniegšanas dienas.

(6) Ja pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta citā dalībvalstī, Komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija pirms lēmuma pieņemšanas sadarbojas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un sniedz tai savu novērtējumu par pārvaldītājsabiedrības atbilstību šā panta otrās vai trešās daļas nosacījumiem. Komisija kā konsolidētās uzraudzības institūcija, kopīgi apspriežoties un saskaņojot viedokļus ar dalībvalsts uzraudzības institūciju un koordinatoru Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, divu mēnešu laikā no novērtējuma sagatavošanas dienas pieņem lēmumu par atļaujas sniegšanu vai par izņēmuma piemērošanu saskaņā ar šā panta trešo daļu. Ja minētais lēmums netiek pieņemts, Komisijai kā konsolidētās uzraudzības institūcijai, lai izšķirtu domstarpības, ir tiesības vērsties attiecīgajā Eiropas uzraudzības iestādē saskaņā ar Regulu Nr. 1093/2010.

XII nodaļa
Atbildība

67. pants. Sankciju veidi

Komisija var piemērot šādas sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) publisku paziņojumu;

3) naudas sodu;

4) licences vai atļaujas anulēšanu.

68. pants. Brīdinājums

Brīdinājums ir par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas izdarīta pārkāpuma nosodījums, ko izsaka rakstveidā.

69. pants. Publisks paziņojums

(1) Publisks paziņojums ir paziņojums, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība.

(2) Komisija publisku paziņojumu ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par pārkāpumu atbildīgo fizisko vai juridisko personu un tās izdarīto pārkāpumu.

(3) Publisku paziņojumu var piemērot papildus 67. panta 1., 3. un 4. punktā minētajām sankcijām.

(4) Publisks paziņojums Komisijas tīmekļvietnē pieejams piecus gadus no tā ievietošanas dienas.

70. pants. Naudas sods

Komisija ir tiesīga piemērot naudas sodu:

1) juridiskajai personai līdz 10 procentiem no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma, pamatojoties uz iepriekšējā finanšu gada apstiprināto gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir meitas sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas attiecas uz tās gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu, kopējo gada apgrozījumu veido iepriekšējā finanšu gada kopējais gada apgrozījums vai atbilstoša veida ienākumi, pamatojoties uz apstiprināto galējās mātes sabiedrības iepriekšējā finanšu gada konsolidēto pārskatu;

2) juridiskajai personai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram;

3) par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai, tai skaitā ieguldījumu brokeru sabiedrības amatpersonai, darbiniekam vai fiziskajai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par noteiktas darbības veikšanu, līdz pieciem miljoniem euro.

71. pants. Licences vai atļaujas anulēšana

Komisija ir tiesīga anulēt licenci vai atļauju par būtisku šā likuma 73. pantā minētu pārkāpumu.

72. pants. Administratīvo pasākumu veidi

(1) Komisija var piemērot šādus administratīvos pasākumus:

1) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona izbeidz attiecīgo darbību;

2) noteikt pagaidu aizliegumu valdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai veikt tai noteiktos pienākumus līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā divus gadus.

(2) Komisija var piemērot vienu vai abus administratīvos pasākumus atsevišķi vai papildus sankcijām.

73. pants. Pārkāpumi ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības jomā

(1) Komisija ir tiesīga šajā likumā noteiktās sankcijas vai administratīvos pasākumus piemērot par:

1) informācijas publicēšanas prasību neievērošanu vai informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Komisijai;

2) prudenciālo prasību neievērošanu;

3) iekšējās kontroles sistēmas pārkāpumiem;

4) akcionāriem vai dalībniekiem, valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļiem noteikto prasību neievērošanu;

5) būtiskas līdzdalības prasību neievērošanu.

(2) Par grāmatvedības prasību neievērošanu Komisija ir tiesīga par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai piemērot naudas sodu līdz 14 200 euro.

(3) Komisija ir tiesīga šajā likumā noteiktās sankcijas vai administratīvos pasākumus piemērot ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām par uzraudzības procesā konstatētajiem un iekšējo modeļu pieejas izmantošanas pārkāpumiem.

74. pants. Sankciju un administratīvo pasākumu piemērošana

Pieņemot lēmumu par sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu par finanšu un kapitāla tirgu regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem atbildīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām un par naudas soda apmēru, Komisija ņem vērā pārkāpuma smagumu, pārkāpuma ilgumu, personas atbildības pakāpi, pārkāpuma rezultātā personas gūtos ienākumus, pārkāpuma rezultātā radītos zaudējumus, personas sadarbību pārkāpuma pārbaudē, personas pieredzi finanšu un kapitāla tirgū, personas finansiālo stāvokli un personas iepriekš izdarītos pārkāpumus finanšu tirgū, kā arī pasākumus, kurus veikusi persona, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos un mazinātu iespējamās pārkāpuma sistēmiskās sekas un ar to trešajām personām nodarīto zaudējumu apmēru, kā arī izvērtē piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu samērīgumu, efektivitāti un atturošo raksturu.

75. pants. Noilgums

(1) Komisija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktā noilguma termiņa skaitīšanu aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

(3) Lēmumu par šajā likumā noteikto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu Komisija var pieņemt divu gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(4) Komisija izbeidz lietu, ja šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šajā likumā noteikto sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu.

76. pants. Informēšana par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem

(1) Komisija informāciju par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti par pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām, pēc tam, kad tā ir paziņota adresātam, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu.

(2) Komisija šā panta pirmajā daļā minēto informāciju ievieto tīmekļvietnē, neidentificējot personu, ja konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(3) Komisijas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

77. pants. Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšana

(1) Pārsūdzot Komisijas izdoto administratīvo aktu, pieteikumu iesniedz Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā administratīvā akta pārsūdzēšana, izņemot administratīvo aktu par naudas soda piemērošanu vai publisku paziņojumu, neaptur šā akta darbību.

78. pants. Komisijas pienākums sniegt informāciju Eiropas Komisijai, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un Eiropas Banku iestādei

(1) Komisija informē Eiropas Banku iestādi par sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un īstenotajām darbībām, kā arī par Komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu.

(2) Komisija informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par darbībām, ko tā veikusi saskaņā ar šā likuma 48. panta otro daļu.

XIII nodaļa
Ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespēja un likvidācija, darbības atjaunošanas un noregulējuma speciālie noteikumi

79. pants. Rīcība ar klientu naudas līdzekļiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai maksātnespējas procesa administrators (turpmāk — administrators) pēc tam, kad pieņemts tiesas nolēmums par likvidāciju vai ieguldījumu brokeru sabiedrība pasludināta par maksātnespējīgu, piecu dienu laikā uzaicina ieguldījumu brokeru sabiedrības klientus saņemt tās turējumā esošos naudas līdzekļus un nosaka to saņemšanas kārtību. Rakstveida uzaicinājumu ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators nosūta katram klientam, kā arī publicē paziņojumu plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Termiņš šā panta pirmajā daļā minēto naudas līdzekļu saņemšanai ir trīs mēneši. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Naudas līdzekļus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības klienti neizņem šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators, noslēdzot rakstveida glabājuma līgumu, nodod glabāšanā paša izraudzītai Latvijas Republikā licencētai kredītiestādei. Rakstveida paziņojumu par naudas līdzekļu nodošanu glabāšanā kredītiestādei ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators publicē plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Maksu par kredītiestādei nodoto ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu naudas līdzekļu glabāšanu ietur atbilstoši kredītiestādes cenrādim no naudas līdzekļu summas, kas klientiem pienākas.

(5) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības klients 10 gadu laikā no brīža, kad naudas līdzekļi nodoti glabāšanā kredītiestādei, nav izņēmis naudas līdzekļus, kas tam pienākas, tas zaudē prasījuma tiesības uz tiem. Naudas līdzekļi, kuri pienākas ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem un attiecībā uz kuru prasījumiem iestājies noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka lieta. Iestājoties noilgumam, kredītiestāde nekavējoties sniedz informāciju par bezīpašnieka lietu Valsts ieņēmumu dienestam.

(6) Pēc rakstveida glabājuma līguma noslēgšanas ar kredītiestādi ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators iesniedz Komisijai informāciju par kredītiestādi, kurai naudas līdzekļi nodoti glabāšanā, un ieguldījumu brokeru sabiedrības atlikušo klientu sarakstu, norādot katra klienta identifikācijas datus un naudas summu, kas tam pienākas.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators pēc tam, kad pilnīgi izbeigušās tā saistības pret ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem, iesniedz Komisijai informāciju par saistību izbeigšanās faktu.

80. pants. Rīcība ar klientu finanšu instrumentiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators pēc tam, kad pieņemts tiesas nolēmums par likvidāciju vai ieguldījumu brokeru sabiedrība pasludināta par maksātnespējīgu, piecu dienu laikā uzaicina ieguldījumu brokeru sabiedrības klientus saņemt tās turējumā esošos finanšu instrumentus un nosaka to saņemšanas kārtību. Rakstveida uzaicinājumu ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators nosūta katram klientam, kā arī publicē paziņojumu plašsaziņas līdzekļos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Termiņš šā panta pirmajā daļā minēto finanšu instrumentu saņemšanai ir trīs mēneši. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem piederošos finanšu instrumentus atsavina publiskā izsolē. Izsoli organizē un tās noteikumus izstrādā ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidators vai administrators.

(4) Pēc finanšu instrumentu atsavināšanas izsolē piemērojama šā likuma 79. panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā rīcībai ar klientu naudas līdzekļiem noteiktā kārtība.

81. pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības atjaunošanas un noregulējuma, maksātnespējas procesa un likvidācijas tiesiskais regulējums

(1) Šā likuma noteikumi ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības atjaunošanai un noregulējumam piemērojami tiktāl, ciktāl Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā nav noteikts citādi.

(2) Komisija ir tiesīga iecelt ieguldījumu brokeru sabiedrībai pilnvarnieku Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā noteiktajos gadījumos. Pilnvarnieka iecelšanai un tā darbībai piemērojami Kredītiestāžu likuma VIII nodaļas noteikumi.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai maksātnespējas procesu un likvidāciju regulējošās Komerclikuma un Maksātnespējas likuma normas piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar šā likuma un Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma normām.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas pieteikums tiek iesniegts tikai ar Komisijas piekrišanu.

(5) Maksātnespējas lietu pret ieguldījumu brokeru sabiedrību, attiecībā uz kuru Komisija ir pieņēmusi lēmumu par turpmāko rīcību saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā noteikto kārtību, tiesa var ierosināt tikai uz Komisijas pieteikuma pamata.

(6) Ierosinot ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas lietu, tiesa nekavējoties par to informē Komisiju neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai tiek piemērots noregulējums vai ir publiskots lēmums saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā noteikto kārtību.

(7) Pēc šā panta sestajā daļā noteiktā informēšanas pienākuma izpildes tiesa var izskatīt maksātnespējas pieteikumu, ja Komisija ir paziņojusi tiesai, ka neplāno veikt noregulējuma darbības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai ja Komisija nav septiņu dienu laikā sniegusi atbildi tiesai.

(8) Ja Komisija pēc šā panta sestajā daļā noteiktās informācijas saņemšanas ir paziņojusi tiesai, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst noregulējuma nosacījumiem un attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību tā plāno veikt noregulējuma darbības, tiesa pieņem nolēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu.

82. pants. Kreditoru prasījumu segšanas speciālā kārtība

(1) Pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu pamatsummu (bez procentiem) apmierināšanai šādā kārtībā:

1) izmaksas ieguldītājiem, kuriem saskaņā ar Ieguldītāju aizsardzības likumu izmaksājama kompensācija. Izmaksas tiek noteiktas Ieguldītāju aizsardzības likumā paredzētās kompensācijas apmērā. Ja ieguldītājs ir saņēmis kompensāciju, viņš zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz saņemto summu un attiecīgais prasījums tiek pielīdzināts šīs grupas prasījumiem. Likvidatoram vai administratoram Komisijas iesniegtais aprēķins par ieguldītājiem veiktajām izmaksām izmaksāto kompensāciju apmērā ir uzskatāms par kreditora prasību, kas apmierināma prioritārā kārtībā pirms citiem nenodrošināto kreditoru prasījumiem brīdī, kad likvidators vai administrators ir veicis visas normatīvajos aktos noteiktās darbības, lai pārliecinātos par prasījuma pamatotību;

2) pēc tam, kad pilnā apmērā segtas šā panta pirmās daļas 1. punktā minētās izmaksas, — izmaksas fiziskajām personām un mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma izpratnē) virs kompensācijā izmaksātās summas, izņemot izmaksas par tiem ieguldījumiem, kuri veikti, izmantojot ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāli, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības.

(2) Ja parādnieka naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visus šā panta pirmās daļas 2. punktā minētos kreditoru prasījumus, likvidatora pienākums ir pieņemt lēmumu par maksātnespējas uzsākšanu un iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā lūdzot tiesu pasludināt ieguldījumu brokeru sabiedrību par maksātnespējīgu un pieņemt lēmumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu.

(3) Pēc tam, kad pilnībā segtas šā panta pirmajā daļā minētās izmaksas un kreditoru prasījumi, pārējie nenodrošināto kreditoru prasījumi tiek segti Maksātnespējas likumā noteiktajā kreditoru prasījumu segšanas kārtībā.

(4) Prasījumi, kas izriet no parāda instrumenta, kura sākotnējais dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu vai prospektu ir vismaz viens gads, kurš nav uzskatāms par atvasinātu finanšu instrumentu, kurā nav ietverts atvasināts finanšu instruments un attiecībā uz kuru līgumā vai prospektā ir noteikta zemāka prioritāte nekā tiem kreditoru prasījumiem, kas ir līdzīgi šā panta pirmajā daļā noteiktajiem, tiek segti pēc šā panta trešajā daļā noteikto prasījumu segšanas. Parāda instrumentu ar mainīgu procentu likmi, kas nosakāma, pamatojoties uz finanšu tirgū vispāratzīti lietotu bāzes procentu likmi, un parāda instrumentu, kas nav izteikts emitenta valsts valūtā, ar nosacījumu, ka pamatsumma, atmaksas summa un procentu likme ir izteikta vienā un tajā pašā valūtā, neuzskata par tādu parāda instrumentu, kurā ietverts atvasināts finanšu instruments tikai šajā teikumā minēto pazīmju dēļ.

(5) Kreditoru prasījumi, kas neizriet no otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, par līdzekļiem, kurus kreditori aizdevuši ieguldījumu brokeru sabiedrībai uz noteiktu laiku ar nosacījumu, ka pirms termiņa tos var pieprasīt vienīgi ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas gadījumā, tiek segti pēc šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto prasījumu segšanas.

(6) Prasījumi, kas izriet no saistībām, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz kuru attiecas Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma 61. panta nosacījumi, emitējusi noregulējamai vienībai un kuras noregulējamā vienība nopirkusi tieši vai netieši ar citu tās pašas noregulējamās grupas vienību starpniecību vai kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība emitējusi tābrīža akcionāram, kurš neietilpst tajā pašā noregulējamā grupā, un kuras akcionārs ir nopircis, tiek segti pēc šā panta piektajā daļā noteikto prasījumu segšanas.

XIV nodaļa
Informācijas izpaušana un apmaiņa

83. pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informācija par ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās klientu, ieguldījumu brokeru sabiedrības un tās klienta darbību, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuras izpaušanas lēmumu nav pieņēmusi Komisija, kā arī saskaņā ar šo pantu no dalībvalstīm, ārvalstīm un šo valstu personām, struktūrām un iestādēm saņemtā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā nav izpaužama trešajām personām citādi kā tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tās klientu. Šādai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta tās likvidācija, vai tā ir likvidēta.

(2) Ierobežotas pieejamības informāciju, kura apkopota un sniegta, ievērojot šā likuma un Regulas Nr. 2019/2033 prasības, vai kura saņemta no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas, Komisija ir tiesīga izmantot, lai veiktu savas funkcijas, jo īpaši šādiem mērķiem:

1) lai pārbaudītu informāciju, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegušas nolūkā saņemt licenci;

2) lai uzraudzītu šā likuma un Regulas Nr. 2019/2033 prasību ievērošanu;

3) lai piemērotu sankcijas un administratīvos pasākumus par šā likuma un Regulas Nr. 2019/2033 pārkāpumiem;

4) Komisijas lēmumu apstrīdēšanas gadījumos;

5) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība;

6) lai īstenotu uzraudzību attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību, administratīvajām un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem Komisija vai attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju.

(4) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju Eiropas Komisijai, kā arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, Eiropas Banku iestādei, dalībvalstu centrālajām bankām, Eiropas Centrālajai bankai monetāro iestāžu statusā un citām institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzīšanu, ja šāda informācija tām nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai.

84. pants. Ierobežotas pieejamības informācijas apmaiņa ar ārvalstu uzraudzības institūcijām

(1) Komisija ir tiesīga slēgt līgumus par informācijas apmaiņu šajā likumā noteikto uzraudzības funkciju veikšanai ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, iestādēm vai citām juridiskajām personām, kas:

1) veic finanšu tirgu un finanšu iestāžu uzraudzību, tostarp to finanšu iestāžu uzraudzību, kurām ir piešķirta atļauja darboties kā centrālajiem darījumu partneriem, ja centrālie darījumu partneri ir atzīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem 25. pantu;

2) ir atbildīgas par ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidācijas un citām līdzīgām procedūrām;

3) ir atbildīgas par to institūciju pārraudzību, kuras iesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidācijas un citās līdzīgās procedūrās;

4) ir atbildīgas par audita veikšanu finanšu iestādēs vai tajās iestādēs, kas pārvalda kompensēšanas shēmas;

5) ir atbildīgas par to personu pārraudzību, kuras veic finanšu iestāžu auditu;

6) ir atbildīgas par to personu pārraudzību, kuras darbojas emisijas kvotu tirgos;

7) ir atbildīgas par to personu pārraudzību, kuras darbojas lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu tirgos.

(2) Komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām un iestādēm, ja attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai līdzvērtīgu atbildību par ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu izpaušanu un ir ievērotas Latvijas Republikā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi tam, lai veiktu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzību vai attiecīgajām institūcijām likumā noteiktās funkcijas. Saņemto informāciju attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Komisijas rakstveida piekrišanu un vienīgi nolūkam, kādam šī piekrišana dota.

85. pants. Publicēšanas prasības

(1) Komisija publisko savas tīmekļvietnes vienā noteiktā piekļuves adresē visu turpmāk minēto informāciju:

1) norādi, kur atrodami normatīvie akti ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības jomā;

2) veidu, kā ieviešanas un piemērošanas procesā izmantotas Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās izvēles iespējas un rīcības brīvība ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības jomā;

3) vispārīgos kritērijus un metodoloģiju, ko Komisija izmanto šā likuma 43. pantā minētajai uzraudzības pārbaudei un novērtēšanai;

4) apkopotus statistikas datus par normatīvajos aktos noteikto prasību piemērošanas galvenajiem aspektiem ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālās uzraudzības jomā.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās informācijas publicēšanas formātu, struktūru, saturu un ikgadējās publicēšanas termiņus nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.

Pārejas noteikumi

1. Ārvalsts grupa, kurā ietilpst vairāk nekā viena dalībvalsts kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība un kuras kopējā aktīvu vērtība Eiropas Savienībā 2019. gada 27. jūnijā bija vismaz 40 miljardi euro, un kura turpina darbību šā likuma spēkā stāšanās dienā, atbilstoši šā likuma 21. panta prasībām līdz 2023. gada 30. decembrim izveido mātes sabiedrību Eiropas Savienībā.

2. Šā likuma 66. pantā minētā pārvaldītājsabiedrība, kura veica darbību 2019. gada 27. jūnijā un turpina darbību šā likuma spēkā stāšanās dienā, saņem atļauju minētajā pantā noteiktajā kārtībā sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

3. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, pamatojoties uz Finanšu instrumentu tirgus likumu, līdz Ieguldījumu brokeru sabiedrības likuma spēkā stāšanās dienai izdotie normatīvie noteikumi, kas attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā uz šā likuma pamata izdotie attiecīgie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kuras izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas (ES) 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza direktīvu 2002/92/ES un direktīvu 2011/61/ES;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra direktīvas (ES) 2017/2399, ar ko groza direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija direktīvas (ES) 2019/878, ar ko direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2034 par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 28. aprīlī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 17. maijā