Hugo Legzdiņš, bijušais zemūdenes komandieris, komandkapteinis,

vakar, 7.decembrī, savā 95. dzimšanas dienā, — "Latvijas Vēstnesim"

1923. gada 25. janvārī Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste deklarēja, ka Latvijai nepieciešama maza, bet labi apgādāta kara flote — vairāki vidēja lieluma karakuģi un zemūdenes. Latvijas flotes programmu vajadzēja apstiprināt Saeimai. Nākamā gada martā pēc ilgām debatēm nolēma būvēt divas zemūdenes un divus mīnu kuģus, bet pašiem saražot 500 jūras mīnas, programmu pabeidzot 1928. gadā. Tā paša gada oktobrī Kara ministrija parakstīja līgumu ar franču kuģu būvētavām Havrā un Nantē par divu zemūdeņu būvi ap sešarpus miljonu latu vērtībā, kā arī par divu mīnu traleru izgatavošanu pusotra miljona latu vērtībā. 1926. gada 1. jūlijā Nantē ūdenī ielaida pirmo zemūdeni "Ronis". Ceremonijā piedalījās Latvijas armijas komandieris ģenerālis Pēteris Radziņš un jūras eskadras komandieris admirālis grāfs Arčibalds Keizerlings. Uz Nanti devās arī "Roņa" komanda privātajās drēbēs, sadalīta pa 11 cilvēkiem, it kā uz sacensībām brauktu futbola komandas. Tas bija militārās piesardzības nolūkos. Viņu vidū arī jaunais kaprālis radists Hugo Legzdiņš. Vēlāk, pēc Krišjāņa Valdemāra jūrskolas pabeigšanas, centīgo un disciplinēto leitnantu komandēja uz Francijas jūras flotes akadēmiju, tad mācības torpēdu virsnieku skolā Tulonā, un 1939. gada nogalē norīkojums par zemūdenes "Ronis" komandieri.

— Jums Dievs devis reizē gan skaistu, gan arī traģiskiem notikumiem bagātu mūžu. Kā jūtaties savas lielās jubilejas dienās?

— Ņemot vērā nodzīvotos gadus, nevaru par veselību sūdzēties. Vai tad nu bez vainām, bet vecuma kaites neņemu vērā. Tā kā viena no manām meitām ir ārste, tieku īpaši uzmanīts un aprūpēts.

— Vai zināms jūsu komandētās zemūdenes apkalpes locekļu liktenis?

— Tikai pirms kāda mēneša uzzināju, ka no 27 apkalpes locekļiem kopā ar mani šajā saulē turas vēl radiotelegrāfists Riekstiņš, kurš sasniedzis 91 gadu. Zemūdene ir ļoti komplicēta mašīna.