— savā pirmajā preses konferencē

Ministru prezidents Vilis Krištopans :

— Labdien! Vispirms es gribētu jums stādīt priekšā Ministru prezidenta preses sekretāri Līgu Krapāni. Preses konference notiks divās daļās — vispirms es jūs informēšu par paveikto, tad atbildēšu uz jūsu jautājumiem.

Es gribētu pieskarties tādiem jautājumiem kā valsts budžets.

Katrā valstī notiek gan labākas lietas, gan sliktākas. Ir labāki un sliktāki gadi, un te ir daudzi faktori, tā nav tikai Krievijas krīze. Taču valdība strādā, rīt Ministru kabineta sēdē mēs atkal skatām budžeta jautājumu. Jau rīt mēs varētu zināt arī termiņu, kad budžeta projekts tiks iesniegts Saeimā, un kad tas varētu tikt akceptēts vai neakceptēts.

Runājot par zemkopības ministru — Latvijas Sociāldemokrātu apvienība ir iesniegusi sešas kandidatūras, un iekšēji es jau esmu pieņēmis lēmumu un nosūtīšu vēstuli "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Jaunajai partijai un sociāldemokrātiem, lai paziņotu, kuru no šiem sešiem kandidātiem es vēlētos redzēt zemkopības ministra amatā.

Nākamais solis būs visu triju koalīcijas partiju lēmums — akceptēt vai ne.

Kas attiecas uz pagājušajā nedēļā masu medijos pavīdējušo ziņu par to, ka zemnieki gatavojas uz kaut kādām protesta akcijām, tad varu pastāstīt, ka mans padomnieks Rāviņa kungs šodien tikās ar Kāposta kungu un mani informēja, ka šādu plānu Kāposta kungam nav.

Man šodien bija telefona saruna ar Igaunijas premjeru, tā bija iepazīšanās saruna, mēs vienojāmies Vīnē atlicināt laiku, lai pārrunātu mums aktuālus jautājumus. Vēl Igaunijas premjerministrs mani informēja, ka nesen ir notikušas Igaunijas un Krievijas starpvaldību komisijas sarunas, kurās esot bijusi ļoti labvēlīga gaisotne, un es ceru, ka drīzā nākotnē atjaunos darbu arī Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija.

Pēc tam Ministru prezidents atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Cik ilgi, jūsuprāt, Saeimā tiks izskatīts nākamā gada budžets?

Turpinājums — 2.lpp.

— par zemkopības ministra kandidātu

Ministru prezidents Vilis Krištopans vakar, 7.decembrī, nosūtīja vēstuli Latvijas Sociāldemokrātu apvienībai (LSDA), "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Jaunajai partijai, kurā saskaņā ar koalīcijas līgumu dara zināmu, ka ir izlēmis par zemkopības ministru uzaicināt Pēteri Salkazanovu, kurš pārstāv LSDA.

P.Salkazanovs dzimis 1956.gadā, absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Zemes ierīcības fakultāti un ieguvis zemes ierīkotāja specialitāti. Pašlaik P.Salkazanovs ir Jelgavas rajona padomes izpilddirektors, strādājis par Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāju, Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku, Sidrabenes pagasta padomes priekšsēdētāju. Laikā no 1985. līdz 1986.gadam strādājis Lauksaimniecības ministrijas zemes ierīcības nodaļā. No LSDA zemkopības ministra amatam tika izvirzītas sešas kandidatūras.

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs,

sirsnīgi sveicu Jūs sakarā ar Jūsu stāšanos atbildīgajā amatā.

Draudzīgās attiecības starp mūsu zemēm pagājušajos gados ir sasniegušas augstu līmeni. Es iestāšos par to, lai mūsu attiecības tiktu izvērstas un tālāk padziļinātas visās jomās. Manis vadītā Vācijas valdība būs uzticams Jūsu zemes partneris tās tuvināšanās procesā Eiropas institūcijām.

Jums personīgi es vēlu radošo spēku, veiksmi un panākumus.

Ar cieņu,

Jūsu Gerhards Šrēders

Bonnā 1998.gada 26.novembrī

Ministru prezidents augstu novērtēja Latvijas un ASV attiecības un to attīstības perspektīvas. V.Krištopans izteica pateicību ASV, kas nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā, tādējādi paužot atbalstu brīvai un neatkarīgai Latvijai. Ministru prezidents uzsvēra ASV palīdzību Latvijai arī pēc neatkarības atgūšanas, kā arī sekmējot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Dž.Holmss uzsvēra, ka Latvija arī turpmāk var paļauties uz ASV atbalstu virzībā uz ES un NATO.

Ministru prezidents un vēstnieks apsprieda Latvijas integrāciju NATO. Dž.Holmss atzinīgi novērtēja faktu, ka Latvijas aizsardzības budžets sasniedzis vienu procentu no kopējā budžeta. Viņš uzsvēra, ka turpmākajam Latvijas tuvināšanās procesam ar NATO ieteicams nākamo trīs gadu laikā aizsardzības finansējumu palielināt līdz diviem procentiem valsts budžetā. Dž.Holmss apliecināja ASV gatavību arī turpmāk sniegt palīdzību Latvijas armijas un jūras spēku attīstībā.

Sarunu laikā par sekmīgu atzīta abu valstu ekonomiskā sadarbība. Ministru prezidents informēja vēstnieku par privatizācijas procesa gaitu Latvijā.

Apspriesta sabiedrības integrācijas Latvijā problemātika. V.Krištopans uzsvēra, ka sabiedrības integrācijas jautājums ir viena no valdības prioritātēm, un pateicās par ASV sniegto palīdzību šī jautājuma risināšanā.

Dž.Holmss aicināja uzsākt iespējamās Latvijas Ministru prezidenta vizītes ASV sagatavošanu.

Valdības preses departaments