Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš .

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamie kolēģi un cienījamās kolēģes! Sāksim mūsu šīsdienas darbu. Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 3.decembra sēdi pasludinu par atklātu. Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, mums ir ienācis viens priekšlikums par darba kārtības maiņu. Par nepieciešamību iekļaut darba kārtībā pie Prezidija ziņojumiem, tas varētu būt nr.14, par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu Mežecka kungam. Vai nav iebildumu? Ja nav iebildumu, tad lēmums ir pieņemts, jautājums iekļauts darba kārtībā.

Sākam izskatīt šīsdienas... Vēl šeit ir ienākušas izmaiņas darba kārtībā. Saeimas deputāti lūdz 3.decembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Kārļa Leiškalna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". To arī mēs varētu iekļaut pēc Prezidija ziņojumiem jeb Prezidiju ziņojumu sadaļā ar numuru 15, ja nav nekādu iebildumu deputātiem. Iebildumu nav. Jautājums darba kārtībā ir iekļauts.

Un nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Kārļa Leiškalna atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas". Arī ir lūgums iekļaut kā Prezidija ziņojumu, tagad jau kā nr.16. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Izskatīsim to kā nr.16.

Sākam izskatīt pirmo sadaļu darba kārtībā, tas ir, Prezidija ziņojumi. Par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par Protokolu par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu" . Iesniedz Ministru kabinets, un Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai neviens nevēlas runāt par un pret? Vai ir iebildumi? Ja nav iebildumu, lēmums ir pieņemts, un attiecīgi šis likumprojekts nodots komisijām, un Ārlietu komisija ir noteikta par atbildīgo komisiju.

Likumprojekts

"Par Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Neviens par un pret uzstāties nevēlas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Attiecīgais likumprojekts tiek nodots komisijām nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Alkohola aprites likums"" . Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Bunkša, Panteļējeva, Lībanes, Muciņa iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vai pret neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Neviens par vai pret runāt pieteicies nav. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Valsts fondēto pensiju likums" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vai pret runāt neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijām. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" . Es redzu, ka ir iebildumi zālē, bet, pirms mēs nolemjam, vārdu lūdz finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Kas attiecas par tarifiem no fiskālā viedokļa, ja mēs skatāmies, kādas ir summas, mēs jau pārbaudījām Finansu ministrijā, tās nav tik lielas, lai mēs varētu izmantot šīs izmaiņas kā budžeta papildinājumu. Tas ir apmēram, ja mēs runājam par metāllūžņiem, tas ir apmēram ap 100 tūkstošiem, kas attiecas uz apaļkokiem, tas nepārsniedz 500 tūkstošus. Ņemot vērā šo summu lielumu, ņemot vērā to, kad tā likumdošanas sistēma, kas nosaka mūsu integrāciju Eiropā, neapšaubāmi prevalēs pār vietējo likumdošanu pēc sistēmas, ka starptautiskie akti ir virs vietējiem aktiem, faktiski iznāks tā, ja arī šo likumu jūs gribat pieņemt, tad tas, vienalga, pēc tam nestāsies spēkā, jo Eiropas likumi ir virs. Tas ir viens.

Otrs. Mēs esam apskatījušies precīzi Finansu ministrijā, šī lieta nedos, teiksim, budžetā tādus ienākumus, lai varētu par šo lietu balsot. Un, neapšaubāmi, man nav laika šeit stāstīt kāda šeit ir lieta attiecībā par "Liepājas metalurgu" vai, piemēram, šeit ir situācija ar eksportētiem apaļkokiem, domāju, ka lielāko tiesu jūs to visu ziniet kā pieredzējuši deputāti, bet valdības priekšlikums būtu šo jautājumu neskatīt. Paldies! (Starpsauciens: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs.

Debatēs ir pieteicies Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājums par apaļkoku izvedmuitas atcelšanu ir jāpaskatās nopietni, jo lieta ir tāda, ka apaļkoku izvešana sastāda 32% no visas izvestās koksnes, un diemžēl, ja mēs vēl noņemsim muitu nost, tad tas procents pieaugs, un, ja pieaugs procents, tad mūsu pārstrādātājiem koksnes paliks mazāk, tā ir viena lieta.

Otra lieta. Koksnes vispār paliks mazāk, jo sāksies intensīva apaļkoku izvešana, tāpēc tā ievedmuita apaļkokiem ir jāatstāj, un, ja mēs tam nepiekrītam, tad ir jārada cita barjera, lai tomēr mēs vairāk pārstrādātu koksni, to dziļāk pārstrādātu, lai mums būtu darba vietas un lai galu galā mēs saglabātu savu nacionālo bagātību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atbilstoši Kārtības rullim viens ir runājis par, viens ir runājis "pret". Pieprasīts balsojums. Balsojam Saeimas Prezidija ierosinājumu nodot šo likumprojektu Budžetu un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Argumentus cienījamie kolēģi ir dzirdējuši. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 24, atturas — 5. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par nekustamo īpašumu nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei" . Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ražuka, Lagzdiņa, Ābiķa, Godmaņa, Pētersones iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs ir pieteicies runāt Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks

(LC). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! 3.oktobrī noritēja Latvijas Tautas frontes desmitgadei veltītie pasākumi, un galvenajā šo pasākumu konferences rezolūcijā tika lemts par Latvijas Tautas frontes muzeja izveidošanu Vecpilsētas ielā 13/15. Kāpēc pašreiz šis lēmums ir aktuāls?

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, lūdzu klusumu zālē, un klausīsimies runātāju, kas uzstājas par.

R.Ražuks.

Kāpēc šis lēmums pašreiz ir neatliekams un nevar gaidīt? Iepriekšējo gadu rezultātā pašreizējai organizācijai, kas atrodas šajās telpās, Latvijas Tautas frontei, radušies ievērojami parādi, un Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, kam pieder šis īpašums, pašreiz tiesājas ar Latvijas Tautas fronti, un Latvijas Tautas frontei, kā arī arhīviem, kas liecina par atmodas gadiem un to dienu notikumiem, draud izlikšana uz ielas. Nākošā tiesas sēde būs izšķirošā, un varētu pieņemt tādu lēmumu. Tāpēc, lai atrisinātu šo situāciju un izveidotu Latvijas Tautas frontes muzeju, kas būtu piemineklis Latvijas trešai atmodai, lai ļautu saglabāt arhīvu un visu to vēsturisko gaisotni, kas toreiz visus mūs vienoja, ir sagatavots šis lēmums. Pašreiz tas ir ideāls, atbilst reālai situācijai un paredz izveidot muzeju, kas varētu būt pēc savas uzbūves līdzīgs Okupācijas muzejam ar turpmāko attīstību un pietuvināšanaos Kultūras ministrijai un, pēc manas dziļas pārliecības, tālāk aiziešanu tās paspārnē.

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu, saglābāt pieminekli trešai atmodai, kurš jau ir uzcelts, kurš ir apmeklēts, dzīvs un kura arhīvi glabā visu to dienu atmiņu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Neviens pret runāt nav pieteicies. Vai ir iebildumi? Ja nav iebildumu, tad likumprojekts tiek nodots komisijai. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Komerclikums" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vai pret neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Administratīvā procesa likums" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vai pret runāt neviens nav pieteicies. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par publiskajiem izklaides un svētku pasākumiem" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vai pret runāt neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vai pret runāt neviens pieteicies nav. Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts nodots komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Kriminālsodu izpildes likums" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vai pret runāt neviens pieteicies nav. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vai pret runāt nav pieteicies neviens. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Tālāk mums ir trīs darba kārtības punkti, kurus mēs sēdes sākumā, izmainot darba kārtību, iekļāvām, attiecīgi pēc jaunās numerācijas tie ir 14., 15. un 16. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputāta Romāna Mežecka iesniegumu — "Piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.decembrī" . Šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk ir divi darba kārtības jautājumi, kas saistās ar deputāta Kārļa Leiškalna atsaukšanu un ievēlēšanu. Atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas un ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā. Vispirms izskatīsim jautājumu, kas saistās ar deputāta Kārļa Leiškalna atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas. Tātad jūs esat saņēmuši Saeimas lēmuma projektu. Latvijas Republikas Saeima nolemj atsaukt deputātu Kārli Leiškalnu no Saimnieciskās komisijas . Neviens runāt pieteicies nav. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Balsojums slēgts, kā vienmēr, par atsaukšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 5, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais jautājums arī ir iekļauts šīsdienas darba kārtībā. Es nolasu jums Saeimas lēmuma projektu "Latvijas Republikas Saeima nolemj ievēlēt deputātu Kārli Leiškalnu Eiropas lietu komisijā" . Runāt par vai pret neviens nav pieteicies. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 6. Lēmums ir pieņemts.

Pārejam pie nākošās sadaļas mūsu šīsdienas darba kārtībā. Tā ir "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana". 14. punkts pēc vecās darba kārtības — lēmuma projekts "Par J.Rodionova iecelšanu par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi" . Lūdzu, komisijas referentu tribīnē! Rasnača kungs, lūdzu!

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi vairākus materiālus no Tieslietu ministrijas. Viens no tiem, tātad skatāmies dokumentu nr. 95., "Par Jāņa Radionova iecelšanu par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi". Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstījusi — iecelt Jāni Radionovu par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs ir pieteicies Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šis uzvārds ir labi pazīstams no vissliktākās puses. Šis ir tas pats cilvēks, kurš palīdzēja neizskatīt Vidavska lietu savā laikā, tad, kad parādījās šis jautājums. Ja jūs atceraties, 6.Saeimas laikā Radionovs netika tur, kur gribēja tikt, un nu viņš ir parādījies citā lauciņā. Es nevaru par šādu cilvēku balsot diemžēl, ja viņš ir izvairījies no savu tiesneša pienākumu pildīšanas, un, pateicoties Radionova kungam, vismaz šodien Daugavpilī pilsētu vada cilvēks, kurš varbūt tur nemaz nedrīkst atrasties. Līdz ar to šeit par šo kandidatūru es nebalsošu un aicinu neatbalstīt pietiekami nozīmīgā amatā šādas kandidatūras izvirzīšanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošam vārds tiek dots Linardam Muciņam. Vēl mums ir debatētāji.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegtos materiālus par Radionova kunga ievēlēšanu par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Radionova kungs tiešām 6.Saeimā netika apstiprināts par Daugavpils pilsētas tiesnesi. Taču es mēģināšu atgādināt dažus faktus no šā notikuma, lai novērstu varbūt šeit dažas neprecīzas interpretācijas, kas no šīs tribīnes tikko skanēja.

Pirmām kārtām, ja mēs runājam par civillietu, kas bija saistīta ar Vidavska apstrīdēšanu viņa šobrīd ieņemamajā amatā, tad jautājums trešajā tiesas varā ir nonācis līdz Senātam un Senāts ir taisījis spriedumu, kuru, ja mēs respektējam šeit trešo varu, arī mums kā pirmās varas pārstāvjiem ir jārespektē. Absolūti tie iemesli un forma, kādā veidā prokuratūra virzīja šo lietu uz tiesu, nav atradusi pamatu Augstākās tiesas spriedumos un šī pozīcija ir atzīta par kļūdainu. Ne pēc satura, par ko šeit runāja Dobeļa kungs, bet pēc formas. Pavisam citādā veidā un uz citas prasības pamatiem šie jautājumi bija jāizskata. Tādēļ visi Daugavpils tiesneši, kuri pieņēma šajā jautājumā vairākus sabiedrības uzspiestus un avīžu varbūt satracinātus lēmumus, nekādā veidā nav vainīgi šajā jautājumā, kā viņus apvainoja gan prese, gan sabiedrība, gan arī šobrīd no šīs tribīnes. Lēmums ir pieņemts Senātā, un mums šis lēmums ir jārespektē. Tādējādi Radionova kungu, par ko vienbalsīgi nobalsoja Juridiskā komisija un piekrita viņu virzīt par tiesnesi, ir pamats apstiprināt Daugavpils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā. Es aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošajam vārds tiek dots Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Labrīt! Cienījamie kolēģi un cienījamais Muciņa kungs! Mums, deputātiem, nav jāvadās ne no viena cita viedokļa. Mums jābūt pašiem savam viedoklim. Tāpēc nav ko mums stāstīt, ka mums jāņem vērā un jārespektē tas un tas, ka mums šeit nav jāsēž, ja kāds mums īpaši ir jārespektē.

Tas, ko jūs teicāt, un tas, ka jūsu vadītā komisija pieņēma šo lēmumu, mani personīgi kā deputātu neapmierina. 6.Saeima neapstiprināja Radionovu par Daugavpils tiesas tiesnesi un pareizi to darīja. Es toreiz tribīnē arī uzstājos un runāju un stāstīju. Kāpēc neapstiprināja? Es saprotu, ka Latgalē ir problēmas ar tiesnešiem. Bet tā, cienījamie deputāti, Muciņa kungs, arī Tieslietu ministrija, ir pavisam cita problēma. Tā ir jārisina atsevišķi, ļoti nopietni, un, es gribu teikt, pat steidzami. Bet tā jārisina atsevišķi, vienalga, kādā veidā. Mēs no tribīnes esam runājuši arī par dažiem veidiem, kā to risināt. Varbūt Latgalē ir vajadzīgas tiesnešiem īpašas piemaksas, vēl citādā veidā ieinteresēt viņus braukt tur un strādāt, nevis apstiprināt Saeimā par tiesnešiem tos, kuri faktiski, ja tā ļoti "mīksti" saka, nav lojāli Latvijai! Es atvainojos! Ar Radionova kunga palīdzību Daugavpils turpina palikt par Krieviju Latvijā. Mani neapmierina tas, kas notiek Daugavpilī, un to jūs ļoti labi zināt. Tāpēc es nestāstīšu tuvāk. Jūs ļoti labi zināt tos notikumus, kas risinās Daugavpilī, kādā veidā — Vidavska kunga vadībā, kurš turpina runāt un vadīt sēdes un tā tālāk krievu mēlē. Es aicinu neiespaidoties, cienījamie kolēģi, deputāti, un balsot pret Radionova apstiprināšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākošais runās deputāts Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis

(LSDA). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad principā es varētu atbalstīt vienu ļoti normālu priekš parlamenta Tabūna kunga teikto domu, ka mums nav noteikti jārespektē citu institūciju lēmumi. Bet šajā sakarībā man gribētos pateikt, ka mums būtu jārespektē Latvijas vajadzības. Latvijai ir vajadzīga normāla, neatkarīga tiesu vara, kur strādā profesionāļi, kuri nepakļaujas šā brīža politiskajām gribēšanām.

Savā laikā mums skolā mācīja, varbūt par to pat rakstījām visi sacerējumus: "Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini!" Mēs, ja gribam šādā politiskā veidā piespiest Daugavpili mīlēt, ar to mēs panāksim pretēju rezultātu. Visu līmeņu tiesu institūcijas ir izskatījušas Radionova kunga lietu un atzinušas, ka viņš ir rīkojies pareizi no sava viedokļa kā cilvēks, ļoti korekti attiecībā pret Latvijas valsti kā tiesnesis, ka profesionāli nostrādājis, un šajā brīdī, kad mēs runājam par to, ka Daugavpilī un Latgalē trūkst tiesnešu, pats nepareizākais lēmums, lai tur vienmēr nebūtu tiesnešu, normālu tiesnešu, tas būtu Radionova kungu neapstiprināt, jo jebkurš normāls tiesnesis, kas gribēs palikt profesionāls savā amatā, baidīsies braukt uz Daugavpili, ja viņam nebūs izvēles tiesības. Bet, ja mēs runājam par to, kas ir vajadzīgs Latvijai, nevis par to, kas patīk mums vai nepatīk, es aicinu atbalstīt Radionova kunga apstiprināšanu amatā.

Sēdes vadītājs.

Nākošā runās deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Pirms mēs saskaramies ar emocijām un ļaujam emocijām ietekmēt mūsu balsojumu, manuprāt, būtu vērts ņemt vērā divas lietas. Tas ir neatkarīgi no tā, vai Latgalē ir vai nav problēmas ar tiesnešiem. Neatkarīgi no tā, kurš no mums grib respektēt Augstākās tiesas lēmumu, varbūt ir kādi, kas negrib. Tātad tie divi fakti, kurus būtu vērts ņemt vērā, ir sekojoši: pirmais ir tas, ka Latvijas Republikā vēl joprojām ir spēkā Likums par tiesu varu, kas paredz tiesnesim iespēju atstatīt sevi no lietas izskatīšanas un tas bija vienīgais tā saucamais pārkāpums, ko tiesnesis Radionovs izdarīja. Visi tie disciplinārsodi, kas viņam par to tika uzlikti, pēc tam tika noņemti, un to izdarīja tās pašas instances, kas tos uzlika.

Un otrkārt. Juridiskajā komisijā visi tās locekļi, tajā skaitā divi "Tēvzemei un Brīvībai" deputāti, vienbalsīgi nobalsoja par to, ka tiesnesis Radionovs var būt Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis Latvijas Republikā. Tas arī būtu tas, ka ir jāņem vērā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā. Lūdzu!

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti, es tikai varu papildināt, ko jau minēja Lībanes kundze, par to, ka balsojums ir aizklāts, un, protams, ne jau visi no mums ir ievēlēti no Latgales, bet runa ir par Latvijas tiesas sistēmu kopumā. Un runa ir par konkrētu Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata kandidātu. Katrā ziņā informācija būtu jāprecizē attiecībā uz vairākiem iepriekšējiem debatējušiem tādējādi, ka ir bijušas piemaksas gan Daugavpils tiesā, gan arī Latgales apgabaltiesā 50% pie amatalgas, un, ja kāds to nezina, tad es informēju, ka tā bija.

Otra lieta ir tā, ka ir pagājis zināms laiks, un runa ir nevis par tiesas tiesnesi, bet gan runa ir par Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, un trešais ir jau tas, ko minēja Lībanes kundze, tātad Juridiskā komisija vadās pēc juridiski precīziem apsvērumiem un ir balsojusi vienbalsīgi. Es domāju, ka te nav nekāda pamata iebilst, vēl jo vairāk, godātie deputāti, kuri ir bijuši iepriekšējā Saeimā, 6. Saeimā, un kuri te iebilda, tad atgādinu jums, ka pārbaudes laiks tiesnešiem no iecelšanas amatā brīža ir nevis tā, kā agrāk, 2 gadi, bet 3 gadi ar iespēju šo laiku pagarināt.

Tā kā, lūdzu, skatieties, ja ir negodīga rīcība, ja ir kādi likumu pārkāpumi, jums ir visas iespējas griezties pie jau šobrīd amatā esošā tieslietu ministra, un nevajadzētu iebilst šajā gadījumā, vēl jo vairāk, ja disciplinārais sods ir dzēsts un ja Latgalē mums ir problēmas ar cilvēkiem Zemesgrāmatu nodaļās, kur ir ļoti lielas rindas, kur notiek dzīvokļu privatizācija, kur tagad mēs esam ieviesuši datorizētu sistēmu un kur ir vajadzīgi profesionāli cilvēki, kuri spēj runāt latviski. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atbilstoši Kārtības rullim izšķirsim šo jautājumu balsojot. Balsošana ir aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 7, atturas — 11. Lēmums pieņemts.

Kas attiecas uz nākošo darba kārtības punktu — lēmuma projekts "Par Valkas rajona tiesas tiesneša A.Nagļa atbrīvošanu no amata" , tad Saeimas Prezidijs ir saņēmis atbildīgās komisijas iesniegumu, kur ir lūgts šī jautājuma izskatīšanu pārcelt uz Saeimas šī gada 10. decembra sēdi. Es domāju, ka iebildumu šeit pret atbildīgo komisiju nevarētu būt.

Pārejam pie darba kārtības nākošā jautājuma. Tas ir lēmuma projekts "Par Dz.Plūma atcelšanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata " . Lūdzu, Juridiskās komisijas vārdā — Rasnača kungs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas iesniegto materiālu kopu, kura tātad sevī ietver divu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju lēmumus, kuros tiesneši vienbalsīgi nonākuši pie atzinuma, ka par konkrētu disciplinārpārkāpumu ir atceļams no amata Dzintars Plūms — Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesis.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Runāt neviens nevēlas? Atbilstoši Kārtības rullim izšķirsim šo jautājumu balsojot. Balsošana ir aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Pārejam pie dienas kārtības nākošās sadaļas — tie ir priekšlikumi par 6. Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu. Šos priekšlikumus mēs izskatīsim atbilstoši Kārtības ruļļa 39. pantam, balsojot par izskatīšanas turpināšanu un vienlaicīgi par likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Tātad pēc vecās darba kārtības... darba kārtības numurs ir 17 — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" . Tātad par un pret pieteicies runāt... es atvainojos, debatēs neviens nav pieteicies runāt. Es tomēr atvainojos... (No zāles: "Kā arī ziņotāju?") Pateicoties jūsu lielajai aktivitātei man nācās konsultēties... Ziņotājs šeit nevar būt tāpēc, ka šis likumprojekts tiek izskatīts attiecīgi atbilstoši 39. pantam, tātad mēs nobalsosim par to, lai tas tiek turpināts izskatīt, lai tiek izskatīts pirmajā lasījumā, un pēc tam noteiksim atbildīgo komisiju. Bet, ja kāds vēlas runāt, neapšaubāmi, šeit ir iespējamas debates, kuras atbilst Kārtības rullim, 15 minūtes ir iespējas katram izteikties. Tā kā, ja kāds vēlas runāt pirms šī jautājuma izskatīšanas pēc būtības, tad lūdzu.

Tā kā neviens nav pieteicies, tad šis jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: "Par ko jābalso?") Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Atbildīgā komisija ir iesniegusi dokumentu, kur tā aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Vai komisija vēlas izteikties šinī sakarā? Juridiskā komisija... Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Būtība šiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā ir sekojoša: 6. Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu maksātnespēju", kurā tika noteikta vesela rinda grozījumu. Par cik šie divi likumi — likums "Par maksātnespēju" un Civilprocesa kodeksam ir jāsaskan un ir jābūt vienādiem, bet 6. Saeima nepaspēja līdz galam pieņemt grozījumus Civilprocesa kodeksā, mēs ierosinām šos grozījumus izskatīt steidzamības kārtībā, jo tie faktiski atspoguļo jau iepriekš pieņemtos grozījumus likumā "Par maksātnespēju". Es lūdzu un aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Paldies Muciņa kungam. Neviens runāt vairāk nevēlas? Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Tagad attiecīgi atbilstoši Kārtības rullim mums ir jānosaka atbildīgā komisija. Kādi būtu priekšlikumi? Muciņa kungam pašam ir priekšlikumi? Atbildīgā komisija vispirms... Juridiskā... Tātad vai kolēģiem ir iebildumi? Tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Balsot tad nav nepieciešams. Šis lēmums ir pieņemts.

Un tagad par termiņiem, kad iesniedzami priekšlikumi un kad likumprojekts izskatāms, jo tas tiek izskatīts kā steidzams. Lūdzu! Muciņa kungs, jūs varat runāt no vietas un varat arī nākt tribīnē, protams, kā jūs vēlaties...

L.Muciņš.

Komisija piedāvā iesniegt priekšlikumus līdz 7. decembrim un nozīmēt izskatīšanai 10. decembrī.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad komisija ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu 7. decembri, izskatīšanu — 10. decembrī. Ja iebildumu nav, lēmums pieņemts.

Pēc vecās darba kārtības tātad 18. darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā". Tātad izskatīt to ierosina Juridiskā komisija un Ministru kabinets. Debatēs runāt nav pieteicies neviens. Balsosim par likumprojektu "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Attiecīgi arī šeit mums ir jānosaka atbildīgā komisija. Droši vien tā varētu būt Juridiskā komisija, Muciņa kungs? "Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā"... Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija.

Un attiecīgi nākošais jautājums — par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Juridiskās komisijas vārdā — Muciņa kungs.

L.Muciņš

(LC). 7. decembris.

Sēdes vadītājs.

7. decembris. Vai nav iebildumu? Ir iebildumi? Lūdzu! Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs

(TSP). Sakarā ar to, ka šis likums nav steidzams, vajag dot 5 dienas.

Sēdes vadītājs.

Tad kādi ir jūsu priekšlikumi par termiņiem?

A.Golubovs

. Mans konkrēts priekšlikums ir 20. decembris.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Es tomēr iebilstu. Šis konkrētais likumprojekts ir vajadzīgs tāpēc, ka jau sen, nu relatīvi nesen un tomēr sen, ir pieņemts likums "Par patvēruma meklētāju un bēgļu statusu", tas ir vajadzīgs tikai tāpēc, lai saskaņotu divus likumus un lai saskaņotu to normas. Un tāpēc es ierosinu 10. decembri, un visus citus priekšlikumus, apspriežot šo likumu, var izteikt citā reizē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk priekšlikumu nav. Nu mums ir jābalso, šajā gadījumā ir vairāki priekšlikumi un jāsāk ar tālāko datumu. Tātad 20. decembris. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 47, atturas — 18. Lēmums nav pieņemts.

Nākošais secībā ir 10. un 7. decembris. 7. tiek noņemts. Tādā gadījumā 10. decembris. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Lēmums pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Tātad neviens debatēs pieteicies runāt nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un izšķirsim šo jautājumu balsojot. Tātad izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Kas varētu būt atbildīgā komisija šim likumprojektam? Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! Tā kā šo likumprojektu ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, es ierosinātu noteikt, ka atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un otrā komisija ir Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Tātad Juridiskā komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav, lēmums pieņemts. Lūdzu par termiņiem, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš

(TP). Tā kā šis likums nav steidzams, es ierosinātu tātad priekšlikumu izskatīšanas termiņu 15. decembri.

Sēdes vadītājs.

15. decembris. Paldies! Vai ir kādi citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Iesniegšanas termiņš ir 15. decembris.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" . Attiecīgi ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Ministru kabinets. Debatēs kolēģi nav pieteikušies. Vispirms izšķirsim šo jautājumu pēc būtības balsojot. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Par atbildīgo komisiju — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! Es aicinātu noteikt, ka atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs.

Tātad atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Vai ir iebildes? Iebilžu nav. Lēmums pieņemts. Kā ir ar priekšlikumu iesniegšanu? Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(TP). Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.decembri.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.decembris. Vai kolēģiem ir kādi citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir 21. — likumprojekts "Latvijas Republikas Administratīvais kodekss", Ministru kabinets. Bet šajā sakarā mēs esam saņēmuši — Juridiskajai komisijai, man liekas, bija savs viedoklis šajā jautājumā. Tātad likumprojekts "Latvijas Republikas Administratīvais kodekss". Lagzdiņš Jānis pieteicies debatēs pirmais. Lūdzu! Un pēc tam Linards Muciņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Latvijas Republikas Administratīvo kodeksu izstrādāja pirms vairāk nekā diviem gadiem Tieslietu ministrija. Jāsaka, jau tolaik Tieslietu ministrijas izstrādātais kodekss neatbilda laika garam, bija diezgan nekvalitatīvi izstrādāts no juridiskā viedokļa, un, lai šo likumu no juridiskā viedokļa uzlabotu, Juridiskā komisija izveidoja īpašu apakškomisiju, kurai pēc tam, kad šis likums tika pieņemts pirmajā lasījumā iepriekšējā Saeimā, bija būtiski jāuzlabo šā likuma redakcija.

Apakškomisija Ilmāra Bišera vadībā strādāja vairāk nekā gadu. Sagatavoja otrā lasījuma redakciju, kas ļoti būtiski atšķīrās no pirmā lasījuma redakcijas, ko iesniedza Tieslietu ministrija, bet diemžēl sakarā ar to, ka iepriekšējā parlamenta darbs pēdējā periodā bija ļoti saspringts, netika otrajā lasījumā šis likumprojekts pieņemts.

Turklāt es gribētu jūs informēt, ka šo divu gadu laikā, kopš valdība iesniedza Latvijas Republikas Administratīvo kodeksu, Saeima grozīja spēkā esošo Administratīvo pārkāpumu kodeksu vairāk nekā 10 reizes, izdarot ļoti būtiskus grozījumus. Tādējādi iesniegtais kodekss absolūti neatbilst tam kodeksam, kas šobrīd ir spēkā. Ir ļoti būtiskas atšķirības, un Tautas partija uzskata, ka šo kodeksu nevar pieņemt pirmajā lasījumā, jo praktiski nebūs iespējams to uzlabot, sagatavojot otrajam lasījumam, jo grozījumi būs jāizdara praktiski visos pantos. Tādējādi mēs aicinām šo likumprojektu noraidīt pirmajā lasījumā un nepieņemt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vārds tiek dots Linardam Muciņam. Lūdzu!

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Juridiskā komisija izskatīja šos likumprojektus, lai lemtu par iespēju tos virzīt šajā Saeimā skatīšanai Kārtības ruļļa 39.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Mēs debatējām par šo jautājumu, un pamatprincipos man jāsaka, ka Juridiskajā komisijā tika izteikti uzskati, tā kā ilgstoši tika strādājusi speciāli izveidotā apakškomisija pie šī jautājuma un būtiski pārstrādājusi šo kodeksu, mēs veidosim tādu variantu, kurš pamatā balstīsies un tiks iesniegts uz jau komisijā iepriekšējā Saeimā izdarītajiem labojumiem. Lai šeit nevajadzētu plenārsēdē izdarīt vairākus simtus grozījumu šajā pirmajā lasījumā, mēs iebilstam pret šī Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta skatīšanu Kārtības ruļļa 39.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Juridiskā komisija sagatavos un iesniegs savu variantu šim likumprojektam, kurš būs balstīts uz iepriekšējās apakškomisijas izstrādāto variantu, kurš paātrinās mūsu darbu un galarezultātā novedīs pie kvalitatīva administratīvā likuma pieņemšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Pievienojoties diviem iepriekš minētajiem runātājiem, es tomēr dažas lietas gribētu korekcijas pēc precizēt. Pirmkārt, Ministru kabineta iesniegtais projekts ir jau ar divu gadu vecu bārdu. Kolēģi, būsim tomēr korekti!

Otra lieta ir tāda. Būsim arī pietiekami paškritiski. Tie, kas bija pagājušajā Saeimā paškritiski attiecībā uz savu darbu. Diemžēl komisijas nespēj strādāt pietiekami ātri un pietiekami kvalitatīvi. Un galvenais, ka komisijas nespēja piesaistīt tos akadēmiskos spēkus, kuri strādāja, vismaz valdība strādāja pie šiem fundamentālajiem projektiem.

Un, treškārt, protams, es arī aicinu balsot pret šī projekta nodošanu. Bet ne jau kā pret valdības projekta nodošanu, bet kā pret tāda projekta nodošanu tālāk izskatīšanai nākamajos lasījumos, kuru komisijas nav savlaicīgi izskatījušas. Šis projekts jau ir apaudzis ar bārdu, un, protams, ir vajadzīgs jauns. Es tikai varu novēlēt komisijai, kurā es strādāju, lai šis jaunais projekts tiktu izstrādāts pietiekami savlaicīgi un lai šī jaunā projekta izstrādāšanā tiktu piesaistīti cilvēki, kuriem ir izpratne par šiem jautājumiem. Aicinu arī balsot pret nodošanu izskatīšanai starp lasījumiem tālāk!

Sēdes vadītājs.

Paldies, kolēģi! Tomēr mums ir jāizlemj jautājums balsojot. Un balsojums būs par šī jautājuma — likumprojekta "Latvijas Republikas Administratīvais kodekss" — izskatīšanas turpinājumu. Tāds ir balsojums atbilstoši Kārtības rullim. Tātad lūdzu izšķirsim jautājumu balsojot. Balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — nav neviens, pret — 75, atturas — 15. Lēmums nav pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par arhīviem"" . Iesniedzis Ministru kabinets. Neviens uzstāties šajā sakarā nevēlas. Jautājums pēc būtības jāizlemj balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Atbildīgā komisija — Lagzdiņa kungs vēlas šinī sakarā runāt.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! Es aicinātu noteikt, kā tas ir jau mūsu tradīcijās, atbildīgo komisiju par arhīvu likumu — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs.

Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Vai ir iebildes? Iebilžu nav. Lēmums pieņemts. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija — atbildīgā komisija.

Lūdzu Lagzdiņa kungam vārds par termiņiem, kad iesniedzami priekšlikumi.

J.Lagzdiņš

(TP). Tā kā arhīvu likums ir ļoti novecojis un nopietni ir jāpārstrādā, es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.februāri.

Sēdes vadītājs.

Tātad iesniegšanas termiņš — 1.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Iebildes? Lēmums pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Par Preču zīmju līgumu (Līgumu par preču zīmju reģistrācijas noteikumu harmonizāciju)" . Ministru kabinets. Debatēs neviens pieteicies nav. Attiecīgi mums ir jāizlemj jautājums balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Kas varētu būt atbildīgā komisija? Kādi ir priekšlikumi? Varbūt Ārlietu komisija varētu uzņemties? Man te saka priekšā, ka Ārlietu komisija bija iepriekšējā, tā ka droši vien būtu pilnīgi loģiski, ka Ārlietu komisija arī uzņemtos šo jautājumu. Krasta kungs arī man piekrīt. Tātad atbildīgā komisija varētu būt Ārlietu komisija. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Kādi ir priekšlikumi par iesniegšanas termiņiem? Krasta kungs, lūdzu! Vajadzētu konkrētu datumu tādā gadījumā. Ja jūs sakāt divas nedēļas, tas varētu būt 17.decembris. Iebildumu nav par 17.decembri? Ja iebildumu nav, tad 17.decembris ir termiņš priekšlikumu iesniegšanai.

Nākošais jautājums ir likumprojekts "Par Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju Madrides Protokolu" . Neviens debatēs pieteicies nav. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Kā ir ar atbildīgo komisiju? Arī šeit tā varētu būt Ārlietu komisija. Paldies! Vai ir iebildes? Iebilžu nav.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, Krasta kungs! (No zāles deputāts G.Krasts: "Tas pats!") Tas pats. Tātad 17.decembris. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Pārejam pie darba kārtības nākošā jautājuma. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"" , Ministru kabinets, Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Debatēs pieteicies neviens nav. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Atbildīgā komisija — Aizsardzības un iekšlietu komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Seiksta kungs, lūdzu!

A.Seiksts

(LC). Lūdzam nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo sagatavošanas procesā arī mēs strādājām pie šī projekta.

Sēdes vadītājs.

Tātad Seiksta kunga priekšlikums ir nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Cik es saprotu, Aizsardzības un iekšlietu komisija varētu būt atbildīgā komisija. Seiksta kungs piekrīt. Vai ir iebildumi kolēģiem? Iebildumu nav. Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija, un nodots tiek arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Kā ir ar iesniegšanas termiņiem? 17.decembris. Vai pret 17.decembri nav iebildumu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums pēc vecās numerācijas ir 26. — likumprojekts "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums" , Ministru kabinets. Debatēs neviens pieteicies nav. Es atvainojos, Aida Prēdele. Lūdzu!

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es runāšu savā, pati savā vārdā. Katram likumprojektam un likumam ir savs burts un savs gars. Un jāteic, ka šinī gadījumā es nevaru piekrist ne šī likumprojekta burtam, ne garam. Patiesībā, manuprāt, cinisks ir ne tikai šī likumprojekta saturs, bet it īpaši cinisks ir veids, kādā tas atkal ir nonācis 7.Saeimā. Un šinī brīdī es nerunāšu tik daudz par šī likumprojekta saturu, kā par šo veidu un par šī likumprojekta vēsturi. Jo es pieļauju, ka daudzi no jums to vienkārši nezina.

Tātad šis likumprojekts radās un nonāca Saeimā pašā 6.Saeimas sākumā. Un jau toreiz liela daļa sabiedrības uzsāka diskusiju par šo likumprojektu, un bija dažādi viedokļi, dažādi ieskati. Bija diskusija gan presē, gan elektroniskajos masu saziņas līdzekļos, un Saeima izveidoja komisiju, kurā ietilpa ne tikai Saeimas deputāti, bet arī, es teiktu, labākie šīs te reproduktīvās nozares speciālisti, un vairāku gadu garumā šī komisija sanāca kopā, sprieda, analizēja, domāja un veidoja papildinājumus un pārstrādājumus šim likumprojektam. Tāds, kāds ir šis likumprojekts šobrīd, tas ir tas pats pirmais likumprojekta variants, kurš ienāca tātad toreiz pirms vairāk nekā trīs gadiem Saeimā. Ko es varu sacīt, kādi tad bija šie viedokļi komisijai?

Pirmām kārtām. Viedoklis bija ļoti bargs, proti, ka tas ir vienkārši nevis likums, bet instrukcija, kā izdarāms aborts. Toreiz mēs nolēmām, ka būtu nepieciešams šo likumprojektu sadalīt divās daļās, jo, ja jūs palasījāt, tad otrā daļa šim likumprojektam runā par mākslīgo apaugļošanu un spermas iegūšanu no donora, kas, neapšaubāmi, ir svarīgi, un likumdošanā ir jānosaka visas tās normas, kas uz šo sfēru attiecas. Un tātad būtu likums, kas attiecas uz šīm lietām, un būtu likums, kas attiecas uz visu pārējo. Abortu tehniskais izpildījums, ja tā var teikt, kas šobrīd ir šī likumprojekta galvenā doma, lai tad paliktu Ministru kabineta noteikumi varbūt, ja tas ir nepieciešams, saturs, vai vēl labāk — pašu speciālistu šauri nepieciešamā ziņā.

Otrs nopietnais iebildums bija tas, ka, ja mēs veidojam tiešām Reproduktīvās veselības likumu, tad centrā ir jābūt nevis abortam un tam, kā to var darīt, bet centrā ir jābūt sievietes un nedzimuša bērna aizsardzībai. Par to patiesībā šajā likumprojektā ir ļoti minimāli, lai neteiktu, ka nemaz nav runāts. Man ir jautājums — kam šis likumprojekts šādā veidā ir vajadzīgs? Ja jau beigu beigās arī speciālisti, kuri tieši ar šīm lietām saskaras ikdienā, uzskatīja, ka tāds tas nekur neder. Tātad ir, kā redzams, kādas aprindas, kurām nepietiek ar to, ka šodien likums nekādā veidā abortu izdarīšanu neierobežo, tātad ir aprindas, kurām ir vajadzīgs šo abortu industriju kaut kādā veidā palielināt vai veidot sev par labu. Jāteic, ka tas mani tiešām baida. Un, kā jau es teicu, es nerunāšu tieši par šo abortu jautājumu, jo par to it kā no šīs tribīnes arī ir daudz runāts, un es esmu daudz diskutējusi, pārrunājusi un tikusies ar iedzīvotājiem par šo jautājumu. Gan jau mēs vēl to visu pagūsim. Es tikai domāju, kolēģi, ka tuvojas Ziemassvētki. Tuvojas Kristus bērna piedzimšanas svētki. Un vai tiešām 7.Saeima šos svētkus sagaidīs ar šādu, es teiktu, cinisku, prastu likumu?

Un tāpēc es aicinu nolikt pagaidām šo likumprojektu, lai atkal sanāk darba grupa, lai iestrādā iekšā visu to, kas bija jau iestrādāts, lai pārdomā, vai šo likumprojektu tomēr nevajag dalīt uz divām daļām. Mums nekur nav šinī brīdī jāsteidzas. Priecīgus Ziemassvētkus!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošais runās Linards Muciņš. Lūdzu!

L.Muciņš

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Es arī gribu izteikties pret šī likuma izskatīšanu, bet tieši par procesuālo — Kārtības ruļļa 39.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Un šeit es gribētu iebilst cienījamai deputātei Prēdelei, ka man ir kauns, ka šodien Latvijā nav likumprojekta, kas regulē tādu svarīgu jomu kā abortu izdarīšanu. Es domāju, ir naivi cerēt, ka šodien kaut kādas mistiskas, slepenas vai pusslepenas ārstu vai LPSR Veselības aizsardzības ministrijas instrukcijas, kuras šodien šo jautājumu regulē, būtu pareizākā pieeja. Un pareizākā pieeja nav novilcināt šo jautājumu, kā veiksmīgi izdevās 6.Saeimas laikā. Tas jautājums ir jāatrisina. Jo pamatā, kā jūs tiešām teicāt, ir mātes veselības aizsardzība.

Bet es gribu runāt šinī jautājumā nedaudz plašāk. Par to, kas juridiskajā jomā trūkst šajā likumā un ko būtu nepieciešams tur iekļaut. Vai pareizākais būtu dalīt divos likumprojektos vai divos likumos šo likumu. Es domāju, ka diez vai. Jo jāpieiet ir pavisam no pretējās puses. Jāveido ir likums par nedzimuša bērna tiesību aizsardzību. Un tam ir jābūt pirmām kārtām, es piekrītu, nevis medicīniskai instrukcijai, kaut gan arī tik svarīgu jautājumu kā nedzimušas dzīvības izdzēšanu nevar risināt ar ārstu instrukcijām un Veselības aizsardzības ministrijas instrukcijām. Tas ir jārisina ar likumu. Bet pamatā tam ir jābūt speciālam likumam, kas ir pakļauts Civillikumam — 1937.gada Civillikumam — un balstīts uz ģimenes tiesību sadaļu. Un tam ir pamatā jārunā par civiltiesiskām saistībām un īpašuma tiesību saistību starp mākslīgi apaugļotā bērna juridiskajiem vecākiem un šo saistību zušanu starp spermas donoru un šiem te medicīniskajiem aspektiem tieši civiltiesiskajā nozīmē. Un diemžēl šajā likumprojektā no civiltiesību, no ģimenes tiesību viedokļa, no īpašuma tiesību viedokļa šeit daudz kas ir risināts ļoti primitīvi un vienkāršoti. Juridiskā nozīmē šis likumprojekts nav izstrādāts, bet tas nenozīmē, ka izdosies varbūt vēl šai darba grupai strādāt trīs vai četrus gadus un atkal rezultātā neko nepieņemt.

Es aicinu tomēr šo likumprojektu noraidīt, bet tiešām darīt kaut ko tādu darba grupai, lai mēs saņemtu tuvākā gada laikā likumprojektu, kurā tiktu aizsargātas nedzimuša bērna tiesības visos aspektos vienā likumā — gan saistībā ar abortu, gan saistībā ar mākslīgo apaugļošanu, gan saistībā ar tiem jaunākajiem medicīnas zinātnes sasniegumiem, kas nav šodien šajā likumprojektā ietverti, konkrēti par, nu es neizteikšos šeit, medicīniskajiem aspektiem, es neesmu speciālists, bet ir tādas jomas, kuras nav atspoguļotas šajā likumā, bet ko pasaulē jau debatē tieši juridiskajā jomā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošais runā Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ir daudzas jomas, kuras mēs mēģinām kā karstu kartupeli mētāt no vienas rokas otrā, novilcināt, nerisināt. Un pat neskatoties uz rezultātu, kāds ir rezultāts novilcināšanas gadījumā. Jā, mēs varam būt dziļi sašutuši, ka viena, otra, trešā joma nav atrunāta. Un neko nedarīt, jo vienmēr būs kāds iegansts. Bet vai kāds ir mēģinājis uzdot sev jautājumu — cik sabojātu jaunu meiteņu nākotņu slēpjas zem tā, ka mēs baidāmies runāt par abortiem, cik pamestu, nosalušu, miskastēs atrastu bērnu tāpēc, ka tāda ir situācija? Mēs vienkārši novilcinām. Tādēļ labi zinot, ka šis likumprojekts izsauks asu sabiedrības reakciju gan par, gan pret, bet labi zinot, ka ir nepieciešams beidzot pateikt — jā, likumdevējs šo normu ir atrunājis, jā, ir atrunātas arī saistības, kas izriet no mākslīgās apaugļošanas, jā, ir jāsaskaņo arī ar Civillikumu. Es ierosinu šodien šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.februārim, lai visi varētu izteikties un virzīt to tālāk. Pretējā gadījumā iznāk tā — it kā gribas, bet ļoti bail pateikt to, kas var kādam arī nepatikt. Tādēļ es aicinātu šoreiz vienkārši nenovilcināt, pieņemt, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.februāris. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošais runā Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šobrīd atkārtojas tieši tie paši priekšlikumi un tas pats scenārijs, kas bija 6.Saeimā ap šo likumu. Tātad likums tika izstrādāts ļoti kompleksi, piedaloties debatēs gan Labklājības ministrijas speciālistiem, gan ārstiem, gan sabiedrības plašākajām daļām. Un tika izveidots komplekss likums, kas atspoguļoja visus jautājumus attiecībā par reprodukcijas jautājumiem. Un tad, kad mēs nonācām Saeimā un spriedām 6.Saeimas laikā šo likumu, tad bija šis priekšlikums — sadalīt to divās daļās. Par abortiem runāt atsevišķi un par mākslīgo apaugļošanu — atsevišķi. Un man pašreiz priekšā ir divi likumprojekti, par kuriem mēs debatējām. Un tas ir "Nedzimuša bērna dzīvības aizsardzības likums" un "Dzīvības aizsardzības likums". Un es vienkārši nocitēšu dažus pantus no šiem likumiem. Tātad viens no piemēriem: "Nedzimuša bērna dzīvība ir dzīvība no ieņemšanas brīža līdz piedzimšanas dienai." Tātad faktiski jebkura sieviete tūlīt pēc dzimumakta var pateikt, ka viņa jau ir stāvoklī un viņas šis auglis ir aizsargājams.

Otrā likumprojektā daži sekojoši panti: "Valsts ir atbildīga par jebkura cilvēka dzīvību un veselību no olšūnas apaugļošanas brīža." Nākošais: "Grūtniecības pārtraukšana ir noziegums, kurš kvalificējams pēc Latvijas Kriminālkodeksa attiecīgajiem pantiem, kuri aizsargā cilvēka dzīvību, veselību un attīstību." Tātad jebkurā gadījumā, ja tiek izdarīts aborts, tad ārsts ir tiesājams par slepkavību, tāpat arī māte ir tiesājama par slepkavību. Bet atruna: "Grūtniecību drīkst pārtraukt gadījumos, lai novērstu bērna piedzimšanu, kurš ieņemts Latvijas Kriminālkodeksa nodaļas "Noziegumi pret personām..." un tā tālāk, respektīvi, gadījumā, ja sieviete ir izvarota, tādā gadījumā grūtniecību drīkst pārtraukt. Tas nozīmē, ja gadījumā tiešām būs kāda meitene, kura tiešām vēlēsies šo grūtniecību pārtraukt, viņa atradīs kādu vīrieti, kuru apvainos izvarošanā. Vai tādā gadījumā sāksies tas, kas ir Polijā, kad sievietes brauc uz citām valstīm izdarīt abortus, vai arī būs tas, ko mēs jau esam kādreiz pieredzējuši, ka būs ļoti daudz kriminālo abortu, no kā ies bojā mātes. Ar vienu vārdu sakot, vēlme, tendence sadalīt šo likumu divās daļās, tas nozīmē atkal tendenci ieviest abortu aizliegumu Latvijā. Es negribētu, lai mēs diskutētu par šādām lietām, jo šī pieeja tiešām ir arhaiska, un abortu aizliegums nekādā gadījumā nesasniegs to, par ko šie cilvēki, kas to ierosina, domā. Ir jānodarbojas ar izglītību.

Tāpēc es gribu ierosināt to, ko teica Makarova kungs, — likumprojektu nodot, pieņemt pirmajā lasījumā un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.februārim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates pabeigtas. Izšķirsim jautājumu balsojot. Mēs balsojam likumprojektu "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums". Balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Par — 24, pret — 29, atturas — 29. Lēmums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Darba devēju organizāciju un to apvienību likums" . Es atvainojos, ir pieteikušies debatēs. Aivars Tiesnesis. Lūdzu! Tātad kļūda. Neviens debatēs nav pieteicies. Šis jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā komisija, par atbildīgo komisiju vēlas runāt Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! Es aicinu noteikt atbildīgo komisiju — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju un otro komisiju — Sociālo un darba lietu un darba lietu komisiju.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā arī likumprojekts tiek nodots Sociālo komisijai. Tādā gadījumā atbildīgajai komisijai ir jautājums, Lagzdiņa kungs, no vietas par termiņiem.

J.Lagzdiņš.

15.decembri lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs.

15.decembris — priekšlikumu iesniegšana. Iebildumu nav. Balsot nav nepieciešams. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO)sadarbības memorandu" . Iesniedzis Ministru kabinets. Neviens runāt nevēlas par šo jautājumu. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts. Atbildīgā komisija varētu būt, vismaz agrāk tā bija, Ārlietu komisija, tātad tā varētu būt Ārlietu komisija. Krasta kungam nav iebildumu? Vai ir kādi citi priekšlikumi, vai kāda cita komisijas vēlas skatīt šo jautājumu?

Nav. Tātad, ja iebildumu nav, lēmums ir pieņemts. Atbildīgā ir Ārlietu komisija. Kā ir ar priekšlikumu iesniegšanu, Krasta kungs? Vārds Krasta kungam.

G.Krasts

(TB/LNNK). Septiņas dienas.

Sēdes vadītājs.

Tātad 10. decembris. Vai nav iebildumu? Iebildumu nav. 10. decembris — priekšlikumu iesniegšanas datums. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais jautājums pēc vecās numerācijas ir 29. — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" . Anna Seile vēlas runāt par šo jautājumu. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ievērojusi šo likumprojektu darba kārtībā, izskatīja to savā sēdē, jo tūlīt jau pēc 7. Saeimas ievēlēšanas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija apsvēra turpināt virzīt šo likumprojektu, kurš līdz šim bija izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet tā izskatīšana nebija pabeigta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā pirmajā sēdē bija pieņēmusi lēmumu — nevirzīt šo likumprojektu. Tagad tas ir parādījies kā Ministru kabineta iesniegts likumprojekts. Kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī šajā vakardienas sēdē neatbalstīja šo likumprojektu nodot komisijām? Gluži vienkārši tāpēc, ka šo likumprojektu bija sagatavojusi Ekonomikas ministrija, un toreizējais ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs ar savu koncepciju par to, ka, privatizējot uzņēmumus, var pieļaut maksāšanas līdzekļu maiņu, nosakot, ka daļu var maksāt arī sertifikātos, izraisīja sabiedrībā ārkārtīgi lielu uzmanību, es teiktu, pat sašutumu. Visa tā rezultātā Ministru kabinets atkārtoti izskatīja šo likumprojektu, kurš jau bija nodots komisijām Saeimā, un sagatavoja savus priekšlikumus otrajam lasījumam, kuri tiešām izlaboja un novērsa dažādus pārpratumus, kas bija ierosināti sakarā ar maksāšanas līdzekļu maiņu. Bet tagad, nododot komisijām, ir nodots tikai šis pirmais likumprojekta variants, un par otro nav nekādas runas. Mums nav arī ziņu, vai jaunais — 7. Saeimas Ministru kabinets — atbalstīs šos grozījumus, kurus 6.Saeimas Ministru kabinets solīja nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka šādu kārtību: šodien noraidīt likumprojektu, nenodot to izskatīšanai komisijām, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es izsaku apņēmību šo likumprojektu sagatavot kā komisijas likumprojektu, jo tā sagatavošanā aktīvi piedalās Ekonomikas ministrija un dažādi Ministru kabineta pārstāvji, lai veicinātu tā ātrāku pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Bet šādu nesagatavotu, faktiski sabiedrībā noraidītu likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka neatbalstīt. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam, kaut arī komisija ierosina to neatbalstīt. Mums ir nepieciešams balsojums, un jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Tas ir 29. darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 67, atturas — 10. Lēmums nav pieņemts, un attiecīgi likumprojekts netiek turpināts skatīt.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Patērētāju tiesību aizsardzības likums" . Debatēs neviens pieteicies nav. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Kura komisija varētu būt atbildīgā? Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija atbildīgā. Tātad iebildumu nav? Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Ir vai nav Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Ja iebildumu nav, tad par to, kad iesniedzami priekšlikumi. Lūdzu, Kārlis Leiškalns!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 15. decembri.

Sēdes vadītājs.

Termiņš 15. decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Vai ir iebildumi? Lēmums pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts "Grozījumi Repatriācijas likumā" , Ministru kabinets. Debatēs pieteikušos nav. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts. Atbildīgā komisija, vismaz iepriekš, bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Seiksta kungs, vai tā ir? Vai ir kādi iebildumi pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju kā atbildīgo komisiju? Nav. Paldies! Kā ar priekšlikumu iesniegšanu? Es atvainojos! Lagzdiņa kungs, lūdzu! No vietas.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi! Tā kā grozījumi šajā likumā ir saistīti ar grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu jautājumu risināšanu", kur mēs noteicām iesniegšanas termiņu 15. decembri, tad es lūdzu noteikt arī šeit 15. decembri.

Sēdes vadītājs

. Tātad 15. decembris. Atbildīgajai komisijai nav iebildumu? Nav. Nevienam citam arī nav iebildumu. 15. decembris. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Fizisko personu datu aizsardzības likums" . Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 23, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Mēs tātad turpināsim izskatīt šo likumprojektu. Tas ir pieņemts arī pirmajā lasījumā.

Par atbildīgo komisiju. Juridiskā komisija. Vai nav iebildumu? Nav. Paldies! Kā ar priekšlikumu iesniegšanu uz otro lasījumu? Es atvainojos, Muciņa kungs! Tātad 15.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

33. pēc vecās darba kārtības ir likumprojekts "Nacionālo bruņoto spēku likums" , Ministru kabinets. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos, kolēģi! Tieši tajā brīdī, kad es to teicu, Juris Dobelis pieteicās debatēs.

J.Dobelis.

Lūdzu! Atsaukt balsošanas režīmu! Es atvainojos! Tātad debatēs var runāt 15 minūtes. Juris Dobelis nevēlas sākt runāt pirms pārtraukuma, tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Mēs apstājāmies pie 32.punkta. Pirms mēs sākam reģistrāciju, kas mums jāizdara ar kartītēm, kā parasti, ir daži paziņojumi. Pirmais paziņojums. Ingrīda Ūdre. Lūdzu!

I.Ūdre

(JP). Cienījamie kolēģi! Tiek veidota Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupa. Lūdzu interesentus, kas vēlētos tur piedalīties, uz piecām minūtēm es lūgtu Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītājs.

Tātad Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupa Dzeltenajā zālē. Tiekamies uzreiz pēc starpbrīža pasludināšanas. Cileviča kungam vārds paziņojumam. Lūdzu!

B.Cilevičs

(TSP). Cienījamie kolēģi! Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas sanāksme notiks tūlīt pat pirmajā starpbrīdī Sarkanajā zālē. Visi, kas grib piedalīties sadarbības grupas darbā, tiek laipni lūgti! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Cileviča kungs! Atvainojos! Tā lieta ir tāda, ka man ir jāvada šīs abas sēdes. Tā ka varbūt jūs varētu vismaz 5 minūtes pēc tam. Tātad, ja uzreiz sanāk šī Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupa, tad jūs varētu, teiksim, 35 minūtēs, lai es varētu vienkārši sākt vadīt šo sēdi. Tātad 35 minūtēs Sarkanajā zālē Latvija—Izraēla. Paldies! Atis Slakteris. Lūdzu!

A.Slakteris

(TP). Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde arī notiks pārtraukumā, un lūdzu sapulcēties telpā, priekštelpā pie Prezidija. Acīmredzot šeit, priekštelpā pirms Prezidija, tāpēc, ka pārējās telpas jau ir aizņemtas.

Sēdes vadītājs.

Dzintaram Ābiķim paziņojums. Lūdzu!

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt starpbrīdī komisijas telpās!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tagad reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu reģistrējamies! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Bartaševiča kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Boriss Rastopirkins, Egils Baldzēns, Gundars Bojārs, Aija Barča, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Valdis Birkavs, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Jēkabs Sproģis, Andris Šķēle, Romāns Mežeckis, Ģirts Valdis Kristovskis, Juris Sinka un Jānis Straume.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Starpbrīdis. Darbu atsākam pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi un kolēģes! Ieņemsim savas vietas! Turpināsim plenārsēdi. Dienas kārtības jautājums nr. 33 —likumprojekts "Nacionālo bruņoto spēku likums". Debatēs pieteicies Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispirms es uzsvēršu to, ka šo projektu vajadzētu virzīt tālāk izskatīšanai, jo diemžēl jautājumi, kas ir saistīti ar šo likumprojektu, ir pārāk sasāpējuši. Taču tūlīt vēlos piebilst, ka uz otro lasījumu šeit būs nepieciešami nopietni labojumi, kas varētu skart vienu otru pilnīgi konceptuālu jautājumu, jo likums ir iznācis tāds krietni pavārgs. Tur ir arī savi iemesli, kāpēc tas tā ir noticis. Bet patlaban nav jārunā par šiem iemesliem, bet ir jārunā par to, kas te būtu jāpārskata un kā tas iekļaujas kopējā ainā, tajā ainā, kas skar mūsu Nacionālos bruņotos spēkus.

Mēs labi zinām to, ka gadiem ilgi nav kārtības ne Aizsardzības ministrijā, ne Nacionālajos bruņotajos spēkos. Un varam novēlēt tikai to labāko jaunieceltajam aizsardzības ministram, kuru raksturo visi labākie rādītāji — gan pieredze, zināšanas, enerģija un arī ļoti piemērotais vecums šim amatam. Bet mūsu uzdevums šeit Saeimā ir palīdzēt ar likuma sakārtošanu aizsardzības ministram, lai viņam ir vieglāk runāt par Nacionālo bruņoto spēku sastāvu un par visu to, kas ir saistīts ar viņiem, ieskaitot valsts budžetu.

It kā neviens te neiebilst, nu vismaz gandrīz neviens pret mūsu vienu no pamatnostādnēm — šo valsts drošības saistīšanu ar virzību uz NATO. Bet, ja mēs runājam par to, tad ir jābūt galīgi skaidrai ainai, kas skar mūsu bruņoto spēku sastāvu, atsevišķo struktūrvienību saistību un arī valsts budžetu.

Tagad runāsim par šīm struktūrvienībām, pieskaroties konkrētam likumprojektam. Šeit ir šis mūžīgais jautājums par divām lietām — par Militāro policiju un par Drošības dienestu. Militāro policiju veidojot, bija paredzēts cits attīstības ceļš. Šis veidojums draudēja izvērsties par ārkārtīgi plašu, iekļaujot tur vairākas struktūrvienības, un vēl joprojām līdz galam šis jautājums nav skaidrs. Vēl mazāk skaidrības ir šodien par to, kas notiks ar Drošības dienestu tālāk. Jo šodien šis Drošības dienests, kura pienākumos ietilpst gan Saeimas, gan Valsts prezidenta darbības nodrošināšana, faktiski ir iekļauts Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur tam īsti vietas nebūtu. Jo Drošības dienesta pārstāvji, viņi nav ierindas karavīri, šie cilvēki ir reizē arī tie, kas piekļūst dažāda veida informācijai, kas ir saistīta ar valsts politisko dzīvi, ar Saeimu, ar Saeimas apmeklētājiem, ar visu to, kas saista Saeimu un Valsts prezidentu ar dažādām personām un dažādiem notikumiem.

Šinī brīdī Drošības dienests ir iekļauts NBS un, apstiprinot valsts budžetu, runājot par šo procentu no kopprodukta, kurš tāpat ir zems, šajā procentā ietilpst arī tā nauda, tie līdzekļi, kas ir paredzēti Drošības dienestam. Tad, kad mēs runājam ar ārvalstu pārstāvjiem, ar ekspertiem no NATO, ar citiem militāriem ekspertiem, gribot negribot mēs skaram šo procentu no nacionālā kopprodukta, ko iestrādā budžetā. Mums Latvijai šajā gadā tas bija ārkārtīgi zems — 0,67. Viszemākais no visām valstīm, kas vēlas iet uz NATO pusi vai kas tur jau ir. Pie tam krietni zemāks. Tagad it kā būtu iespējas šo procentu paaugstināt līdz 1%, un šis 1% tagad izskan mūsu sarunās. Tā kā tā šajā 1% pietiekami lielu daļu aizņem līdzekļi, kas skar Drošības dienesta darbību.

Vēl bez tam, ja ir runa par mūsu NBS darbību miera apstākļos, tomēr ir savādi, ka Drošības dienestam ir tuvas funkcijas visiem pārējiem militāriem formējumiem. Līdz ar to parādās jau skaidri jautājums — ir nepieciešamas izmaiņas likumā, lai skaidri iezīmētu Drošības dienesta vietu. Un Aizsardzības un iekšlietu komisijā jau bija vakardienas sēdē runa par šo jautājumu, un šķiet, ka pamatnostādne mums bija līdzīga, un tā bija, ka ir nepieciešams labojums likumā un ir nepieciešama īpaša attieksme pret budžetu, ja ir runa par Drošības dienestu. Šī summa, kas skar Drošības dienesta darbību, nedrīkst būt automātiski ietilpināta kopīgajā summā, kas ir nepieciešama NBS. Tajā summā, par kuru runāsim, ejot uz NATO. Jo savādi ir, mēs it kā vārdos ilgus gadus runājam vienu, bet praktiski mēs redzam pavisam kaut ko citu.

Es nerunāšu vēl par dažiem apakšjautājumiem, par kuriem arī būs nepieciešams domāt, strādājot uz otro lasījumu, šodien mans galvenais uzdevums bija, ievērojot to, ka jebkurš no simts Saeimas deputātiem ir atbildīgs par jebkuru stratēģisko virzienu valstī, un tomēr katram vajadzētu saprast, balsojot par vai pret kādu projektu, ko tas dos vai nedos, es aicinātu vismaz daļu no Saeimas deputātiem rūpīgi pārskatīt šo te projektu, par kuru mēs varētu nobalsot šodien tātad kā par pieņemtu pirmajā lasījumā un uz otro lasījumu iesniegt savus konceptuālos priekšlikumus. Diemžēl visas konceptuālās nostādnes šajā projektā nav patlaban ietvertas, vismaz tādas, kuras paliek nemainīgas.

Līdz ar to šoreiz aicinu ļoti nopietni strādāt pie šī likumprojekta, jo tas ir viens no galvenajiem tajā nozarē, kas skar mūsu valsts aizsardzību un mūsu valsts drošību. Tas faktiski ir viens no galvenajiem pamatlikumiem šajā sistēmā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Tas likumprojekts, kas ir mums izdalīts, tas ir tik tiešām apgriezts, tas nav pilnvērtīgs, un vispār to nevar pieņemt tādā veidā. Kas ir par lietu? Kā tad izskatās mūsu bruņotie spēki, ja mēs paskatāmies?

Pirmkārt, komplektācija. Ja mēs sākam jau atpirkt savus, kā saka, dēlus vai radiniekus no tā, lai viņi nedienētu armijā, tas jau nesagādā godu Latvijas iedzīvotājiem un tiem jauniešiem, kuri negrib dienēt armijā. Bet kāpēc negrib dienēt armijā? Tur jau kārtības nav. Nav pat minimālās kārtības. Un kas pie tā ir vainīgs? Tā ir tā lieta, ka komandējošais sastāvs un tie visi, kas vada mūsu armijas apakšvienības, viņi nav kompetenti cilvēki. Es atvainojos, bet, ja piecu gadu laikā komandieris no zaldāta kļūst par pulkvedi vai par apakšpulkvedi, tad, protams, mēs varam gaidīt visu ko un to, ko mēs redzējām, kas notika Alūksnē.

Nākošais. Mūsu armija — tas ir Latvijas Republikas spogulis. Un es atvainojos, bet, ja mēs paskatāmies uz mūsu armijas pārstāvjiem, kad viņi parādās pilsētā un staigā visdažādākā formā, visdažādākā apģērba nēsāšanas kārtībā, tad vienu otru reizi tik tiešām ir kauns skatīties. Un nav jau brīnums, ka viņus vēl nofotografē un parāda, kā saka, citā veidā.

Tāpēc man ir priekšlikums. Te, piedodiet, kolēģi, tas likums ir jāpārstrādā, un tam ir jāpiegriež daudz lielāka vērība, tā ir viena lieta. Otra lieta — komplektējošais sastāvs un komandējošais sastāvs arī ir jāpārskata, un trešais — mēs izlietojam finansiālos līdzekļus, bet es atvainojos, jūs redzat visi, ka pa pilsētu braukā tie metāla zārki... Nu citādi nevar nosaukt tās mašīnas, kurām bija izlietota mūsu naudiņa, mūsu cilvēku naudiņa, kuras bija sagādātas armijas vajadzībām, bet diemžēl bija izlietotas pavisam citām vajadzībām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošais runā Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, taisnība ir tiem cilvēkiem, gan Jurim Dobelim, gan Leonam Bojāram, kas pamatoti kritizē šo likumu. Tas tik tiešām ir ļoti, ļoti vājš, un mūsu komisija aktīvi diskutē par šī likuma tālāko likteni un nāk pie slēdziena, ka tāds likums ir vajadzīgs, bet ir ļoti nopietni jāsagatavojas otrajam lasījumam tāpēc, ka nevar pieņemt Nacionālo bruņoto spēku likumu, neskatoties šo likumu kontekstā ar visiem pārējiem normatīvajiem aktiem. Mums ir jāizskata komisijā Mobilizācijas likums un vai ir nepieciešams vēl atsevišķs likums par aizsardzības spēkiem un tā tālāk. Tieši tāpēc komisijas vārdā es aicinu visus deputātus nopietni strādāt pie šī likuma tālākā likteņa un, mazliet apsteidzot notikumus, aicinu par atbildīgo nozīmēt Aizsardzības un iekšlietu komisiju, un iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — līdz 29. janvārim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošais runā Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš

(TP). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Pilnīgi piekrītu iepriekšējiem runātājiem. Tikai es vēlētos vērst mūsu visu uzmanību uz vienu lietu, ka, izsakot tiešām nopietnus pārmetumus bruņotajiem spēkiem, arī mums, cienījamie deputāti, ir jāuzņemas sava atbildības daļa par radušos situāciju uz šobrīdi. Es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka tie "zārki", kuri braukā pa Latvijas ceļiem un pa Rīgas pilsētas ielām, nav gādāti par mūsu valsts līdzekļiem, tie mums tiešām ir atvesti, lai mums būtu vispār ar ko braukt armijai. Nu tādi ir jāpieņem, un dāvinātam zirgam zobos neskatās.

Es aicinātu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājumu par šī likuma nopietnu izskatīšanu un tā nepieciešamību un lūgtu jūs, visus cienījamos deputātus, tomēr beidzot arī ļoti stingri pievērsties bruņoto spēku vajadzībām, un kopējiem spēkiem mēs šo lietu sakārtosim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij, cienītie kolēģi! Es aicinātu novirzīt šo likumprojektu uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju un pārtraukt debates. Kad mēs apspriedīsim šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijā, es ļoti lūgtu aktīvi piedalīties pie šī likumprojekta pantu papildināšanas, labojumiem un vispār varbūt tad padomāt par mūsu bruņotajiem spēkiem kopumā un šīs savas domas ielikt šajā likumprojektā, jo likumprojekti jau vien nevar atrisināt armijas problēmas. Bet nu var daudzējādā ziņā sakārtot šo sistēmu. Paldies! Es aicinu deputātus nobalsot par likumprojekta nosūtīšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojeku "Nacionālo bruņoto spēku likums". Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts ir pieņemts. Tātad šeit jau izskanēja priekšlikums nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un šo komisiju nozīmēt par atbildīgo. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Paldies! Un Ādamsona kungs izteica vēlmi, lai tiktu iesniegti priekšlikumi līdz 29.janvārim. Vai ir citi priekšlikumi? Arī šeit citu priekšlikumu nav. Balsot nav nepieciešams. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir 34.darba kārtības jautājums — likumprojekts "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums" , bet Prezidijs ir saņēmis, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu — izslēgt šo jautājumu no darba kārtības. Vai kolēģiem ir iebildumi pret komisijas lūgumu? Nav. Lēmums ir pieņemts. Šis likumprojekts ir izslēgts no darba kārtības.

Nākamais ir 35.darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi "Pasta likumā"" . Arī šajā gadījumā tieši tāpat, balstoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina Saeimu šodien izslēgt šo jautājumu no izskatāmo jautājumu loka. Vai ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Balsot nav nepieciešams. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais 36.darba kārtības jautājums ir līdzīgs, tātad likumprojekts "Grozījumi likumā "Par telekomunikācijām"" , arī šeit komisija, balstoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz šo likumprojektu izslēgt no 3.decembra sēdes darba kārtības. Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Balsojumu neviens neprasa. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir 37.darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" . Tātad par šo jautājumu debatēs ir pieteikušies vairāki deputāti. Atklājam debates. Egils Baldzēns. Lūdzu! (Starpsauciens: "Vai tad nebija priekšlikums arī izslēgt?")

Es ļoti atvainojos, tiešām, man saka priekšā. Pieci deputāti iesnieguši arī šajā gadījumā lūgumu šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" izslēgt no darba kārtības. Kādi ir priekšlikumi? (Starpsauciens: "Nolasīt, kuri iesnieguši priekšlikumu?") Tātad tie ir deputāti Imants Stirāns, Kārlis Leiškalns, Andris Bērziņš, Arnis Kalniņš un Ingrīda Ūdre, tā ir, es nekļūdījos. Lūdzu, vai ir iebildumi? (Starpsauciens: "Ir iebildumi!") Ir iebildumi. Tātad balsosim. Viens drīkst runāt par, viens pret. Lūdzu, Baldzēna kungs, jūs runāsiet... Skaidrs, tātad pret tā izskatīšanu. Lūdzu!

E.Baldzēns

(LSDA). Godājamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot sociāldemokrātu nostāju, kāpēc mēs negribētu šodien izskatīt. Tāpēc ka šā vai tā šis jautājums par privatizācijas sertifikātiem ir ļoti nopietns, un mums vajadzētu tomēr izšķirties, cik reālu naudu mēs varam iedot jau nākamajā gada budžetā to kompensācijai, cik pēc tam, jo summa ir pietiekami apjomīga — 18,7 miljoni. Tas ir viens.

Otrkārt, kāpēc tieši tā. Tāpēc, ka mums jau būs jānosaka arī šīs prioritātes nākošā gada budžetā. Sociāldemokrāti jaunajam Ministru kabinetam ir iesnieguši savus vadmotīvus, tos mēs esam iesnieguši arī presei, citām politiskajām partijām, un mēs savas prioritātes jau esam tā vai citādi noteikuši. Un mēs uzskatām, ja mēs visu mēģināsim ietvert jau 1999.gada budžetā, tad mums būs lielas problēmas, lai īstenotu konsekventi Izglītības likumu, lai skolotājiem šī alga tiešām sasniegtu par vienu slodzi divas minimālās algas, lai īstenotu atalgojumu jautājumu arī bērnudārzu audzinātājām, lai 2000.gada 1.janvārī varētu tā vai citādi risināt jautājumu arī par medmāsām, lai viņas varētu algā saņemt pilnu iztikas minimumu. Protams, tā ir politiska izšķiršanās, kuram ko dot vispirms, un mēs respektējam katras politiskās partijas vēlmi atbalstīt tās sabiedrības grupas intereses, kuras, teiksim, vairāk ir atbalstījušas šīs politiskās partijas vēlēšanu kampaņā. Bet nu katrā ziņā mēs nedrīkstētu atļauties pārāk augstu populismu un attiecīgi realitātes izjūtas zaudēšana par to, ko mēs varam ietvert 1999.gada budžetā. Un tāpēc es arī atgādināšu to, ka tā vai citādi mums būs jākāpina arī minimālās algas, par ko sociāldemokrāti arī iestājas, arī 2000.gada 1.janvārī, ne tikai nākamā gada janvārī, un tam arī vajadzēs līdzekļus, vidējā vecuma pensija, tas pats attiecas uz algas jautājumu tautsaimniecībā strādājošiem atbilstoši darba ražīguma kāpumam. Tas ir tas motīvs, kāpēc sociāldemokrāti uzskata, ka bez Finansu ministrijas zināmas rekomendācijas tā vai citādi, viņu daļēji vai pilnīgi atbalstot, es domāju, ka, daļēji atbalstot, mums ir jāizšķiras pēc tam nākamajās sēdēs par to, ka mēs risināsim šo jautājumu. Cik līdzekļus dodam politiski represētajiem pašreiz un cik vēlāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, pirms dot vārdu Annai Seilei, kura ir pieteikusies nākamā šajā gadījumā runāt par un pret, tātad pretēju viedokli paust, es gribu vienkārši atgādināt, ka gan iepriekšējos trīs gadījumos, gan šajā konkrētajā gadījumā izslēgt no darba kārtības reāli nozīmē atlikt šī jautājuma izskatīšanu līdz nākamajai sēdei. Vārds Annai Seilei.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es runāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā un varu jūs informēt par to, ka arī šajā gadījumā Tautsaimniecības komisija sanāca kopā, izskatīja jautājumu, vai virzīt no komisijas šo likumprojektu tālākai izskatīšanai Saeimā vai atlikt tā izskatīšanu. Tautsaimniecības komisija pirmajā savā sēdē pieņēma saprātīgu lēmumu — noklausīties Ekonomikas ministrijas pārstāvi, Finansu ministrijas pārstāvi un pēc tam lemt jautājumu par šī likumprojekta virzīšanu tālāk. Kamēr mēs gaidījām vienu vai otru slēdzienu, darba kārtībā parādās Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts. Ministru kabinetam bija divas izvēles — vai nu virzīt šo likumprojektu tādā variantā, kā Ministru kabineta bija iesniedzis, kur tiešām bija ļoti daudz labojumu, kas nepieciešami vienkārši tiesību sakārtošanas jomā, lai aizbildņi un aizgādņi varētu rīkoties ar savu aizbilstamo sertifikātiem, un arī dažādi citi jautājumi, bet Ministru kabinets šo variantu atsūtīja tādu, kādu to bija izskatījusi Saeima pirmajā lasījumā, apvienojot abus likumprojektus, ko bija iesnieguši Naglis, Kļaviņš, Kreituss, "Latvijas ceļa" deputāts Ābele un Čerāns. Un šajā daļā — tātad priekšvēlēšanu periodā cilvēki tika ārkārtīgi satraukti, un viņiem tika jau klaji paziņots, ka būs politiski represētajām personām sertifikātu dzēšana par ieslodzījumā pavadītajiem gadiem. Tagad Tautsaimniecības komisija, atkārtoti iepazīstoties ar šī likumprojekta saturu un arī ar Ekonomikas mi-nistrijas iesniegtiem paskaidrojumiem par summu lielumu, kādas būtu nepieciešamas, lai realizētu šo politiski represētām personām ļoti labvēlīgo lēmumu, nolēma to atbalstīt, jo, ja jau mūsu valdība ir izšķīrusies par tādu soli — būt labvēlīgai pret politiski represētajām personām, acīmredzot prioritāte budžetā būtu jāatrod tieši šiem līdzekļiem, šie līdzekļi, ja samaksātu pašreiz visiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu — politiski represētie, ja viņiem šo naudu atmaksā par izsniegtajiem sertifikātiem, tas sastāda apmēram 18 miljonus latu.

Te nu es gribu teikt, ka mēs esam parādā ļoti daudziem zemes īpašniekiem par sertifikātu apmaksu naudā. Pašlaik tiek apmaksāti tikai sertifikāti no 75 gadu vecuma un vairāk gadu sasniegušiem cilvēkiem, jaunākiem netiek apmaksāti, pašiem bijušiem īpašniekiem un viņu politiski represētajiem mantiniekiem, pārējām kategorijām šo sertifikātu dzēšana paliek uz nākošā gada budžeta rēķina. Bet nu tagad par tiem 18 miljoniem. Protams, ka šeit var būt ļoti dažādi varianti. Likumprojektā ir iestrāde, ka Ministru kabinets var noteikt kārtību un apjomus šo sertifikātu izmaksāšanai, nav likumprojektā pateikts, vai apmaksā pilnīgi visus sertifikātus, un Ministru kabinets šādu kārtību arī varētu izstrādāt, bet problēmu, bez šaubām, ir daudz, jo dažas politiski represētās personas pensijas vecumu var sasniegt pēc tā perioda, kad sertifikāti Latvijas Republikas teritorijā beigs darboties. Ko darīt ar šiem?

Arī šie jautājumi ir ārkārtīgi smagi, un tomēr komisija ilgās un grūtās debatēs ar diezgan lielu balsu pārsvaru atbalstīja šī likumprojekta virzīšanu tālāk tāpēc, ka cilvēki ir satraukušies, viņi ir sapratuši, ka viņiem šādi sertifikāti pienākas, un tas ir vislielākais motīvs, kāpēc gan frakcija "Tēvzemei un Brīvībai", gan arī Tautsaimniecības komisija nolēma virzīt šo likumprojektu tālāk, tas ir tas fakts, ka cilvēki ir sākuši atpirkt šos sertifikātus, ko pieļauj likums par sertifikātiem, atpakaļ, ja viņi tos jau ir ieguldījuši kādā citā darījumā. Lūk, tā ir tā problēma. Nu un tomēr, ņemot vērā to, ka tās ir politiski represētās personas, it sevišķi, ja viņas ir sasniegušas pensijas gadu vecumu, es iesaku šo likumprojektu nodot komisijām, rūpīgi izvērtēt, un ja valdībai būs kādi citi priekšlikumi vai grozījumi un ja jutīs, ka nevar šo summu segt, tādā gadījumā mēs gaidīsim Ministru kabineta priekšlikumus, izskatot šo likumprojektu otrajā un tālākajos lasījumos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens ir runājis par, viens pret, mums ir jāpieņem lēmums par iesniegumu, kur tiek lūgts noņemt no Saeimas 1998.gada 3.decembra sēdes darba kārtības šo likumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 32, atturas — 2. Likumprojekts no šīsdienas darba kārtības tiek noņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" . Cienījamie kolēģi, sakarā ar to, ka šis likumprojekts nav izskatāms pēc būtības, jo uz šo likumprojektu neattiecas Kārtības ruļļa 39.pants... Jā, cienījamie kolēģi, tātad runa ir par 39.jautājumu "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". Tātad sakarā ar to, ka uz šo likumprojektu neattiecas 39.pants, jo šis ir pieņemts likumprojekts, nevis likumprojekts, kuru ir sākusi izskatīt iepriekšējā Saeima, un mums būtu jālemj par tā turpināšanu izskatīt un attiecīgi jābalso vienlaicīgi par tā izskatīšanu pirmajā lasījumā, tad šo jautājumu nevar izskatīt atbilstoši Kārtības rullim, tas jānoņem no darba kārtības. Paldies!

Un tagad ar jūsu atļauju es atgriezīšos pie iepriekšējā — 38. darba kārtības punkta likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" . Atklājam debates. Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle

(TB/LNNK). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šis ir tātad iepriekšējā Ministru kabineta, ja tā var izteikties, iesniegtais projekts, kurš gan no pirmā lasījuma, ko Kabinets savā laikā bija iesniedzis Saeimā, otrajā lasījumā ir pārvērties līdz nepazīšanai, tātad varētu teikt tā, ka pie pogas ir piešūts mētelis, un tagad tas tiek uzskatīts par Kabineta projektu.

Es atzīšos, ka, nosūtot no Kabineta šos likumprojektus uz Saeimu, kurus vajadzētu atjaunot, pārņemot no 6.Saeimas, netika izdarīta rūpīga analīze, kādi priekšlikumi ir parādījušies uz otro lasījumu. Vēl es gribētu atgādināt kolēģiem to, ka jau trīs likumprojekti — "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" ir iesniegti Budžeta un finansu komisijā un jebkurus no šiem izskatāmajiem jautājumiem ir iespējams iestrādāt kā priekšlikumus, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī darīs. Bet, lai nepadarītu šo situāciju absurdu ar šo pogas un mēteļa faktiski situāciju, es aicinātu neatbalstīt šī likumprojekta tālāko virzību, un mēs iestrādāsim visus priekšlikumus, kas ir lietderīgi, no šī projekta attiecīgajos trijos citos, kas jau ir nosūtīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Diemžēl šinī gadā ir palicis tīri maz tā laika, un jau mēs skaitām pēdējās dienas pēdējā mēnesī. Mēs nemeklēsim tagad tos vainīgos, kāpēc tās izmaiņas varbūt nebija korekti izstrādātas, vai nebija piestrādāts vai nebija piegriezta riktīga vērība, bet lieta tāda, ka no 1.janvāra sākas jaunais budžeta gads un mums ir jāpadomā par to. Tāpēc visas tās izmaiņas, kas ir izvirzītas, kas ir jārisina un kas ir vajadzīgas tautsaimniecībā mūsu iedzīvotājiem, mums tomēr ir jārisina. Tāpēc es domāju, ka likumprojekts ir jāatbalsta, bet vienīgi tam ir jāpiešķir steidzamības kārtība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Par steidzamības kārtību mēs lemsim pēc tam, kad tiks izlemts, vai šo jautājumu mēs turpinām izskatīt un attiecīgi pieņemam pirmajā lasījumā. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Paradoksālā kārtā muita acīmredzot ir tēma, kas visvairāk interesē 7.Saeimu, jo šobrīd 7.Saeimas darba kārtībā ir četri atvērti likumprojekti tieši par šo tēmu. Un es domāju, ka te varētu šim jautājumam pieiet dažādi. Varētu uzskatīt, ka ir pirmā lasījuma likumprojekts jau izskatīts, ja mēs šodien atbalstītu esošo, un pārējos, apvienojot vienā likumprojektā, uzskatīt par priekšlikumiem uz otro lasījumu, un mēs būtu pagājuši labu gabalu uz priekšu.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka attiecīgajā likumprojektā 6.Saeimas laikā izdevās panākt daudzu ievedmuitas tarifu samazinājumu precēm atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumam. Bet jāteic, ka šajā likumprojektā arī 6.Saeimas laikā ir parādījušies priekšlikumi, kuri ir definējami kā tā sauktie priekšvēlēšanu priekšlikumi. Un, nobalsojot priekšlikumus, kuri galīgi neatbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, un nobalsojot par šo likumprojektu turpināšanu 7.Saeimā, mēs šos starptautiskās saistības ignorējošos likumprojektus atbalstītu konceptuāli un pirmajā lasījumā. Un tikai un vienīgi aiz šī iemesla es jūs tomēr aicinu respektēt tos līgumus, kurus ir noslēgusi šī valsts un balsot pret šī likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 6.Saeimā. Es domāju, ka atbildīgā komisija apvienos atlikušos četrus likumprojektus vai atlikušos trīs likumprojektus vienā un tie jēdzīgie priekšlikumi, ar kuriem labi tika galā 6.Saeima, tiks turpināti izskatīt jau trijos lasījumos 7.Saeimā. Es domāju, ka tas būtu pats racionālākais.

Ja mēs runājam par valdības rīcību šajā gadījumā, tad jāteic, ka valdība, aizgājusī valdība, ir rīkojusies nepārdomāti, nav mēģinājusi iedziļināties likumprojektos, kurus tā nodod izskatīšanai nākamai Saeimai, ir absolūti vienaldzīgi attiekusies pret šo problēmu, par ko pierādīja debates par 36.pantu, un ir tā sauktos priekšvēlēšanu populisma apdvestos likumprojektus ierosinājusi parlamentam turpināt izskatīt. Valdība šādā veidā nedrīkst rīkoties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis. Godmaņa kungs runās Ministru kabineta vārdā vai kā deputāts? Kabineta vārdā. Lūdzu! Viena stunda.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Es nosaukšu divus ciparus. Man principā kā finansu ministram būtu svarīgi visu laiku ievedmuitas vai izvedmuitas celt uz augšu, jo fiskāli tas it kā dod efektu. Bet ir divi cipari, lai jūs saprastu. Iekšējais apgrozījums pirmos 10 mēnešos ir apmēram 880 miljoni latu. Tas ir viss, kas iekšā apgrozās. Tajā skaitā preces, pakalpojumi. Eksports — nedaudz pāri miljardam. Tātad eksports ir vairāk nekā iekšējais apgrozījums. Eksports struktūrā... Jūs zināt, kāda mums ir eksporta struktūra, es ceru. Lielākoties apmēram 35—36% kokmateriālu, tajā skaitā nākamā pozīcija ir tekstilpreces un vēl, neapšaubāmi, arī pārtikas produkti. Jebkurā gadījumā, ja ir runa par kādu muitas tarifa paaugstināšanu, ir jārēķinās ar to, ka pretējā reakcija automātiski sekos. Un ir divas ļoti sliktas lietas. Pirmkārt, mēs dosim signālu, ka tas panākams, iestājoties Pasaules tirdzniecības organizācijā, tā ir tikai tīri formāla lieta, jo mēs turpinām iet pret šo principu, tas būtu ārkārtīgi slikti, un to noteikti ieraudzīs.

Un otrs. Atcerēsimies šo proporciju. Mēs principā esam eksportētājvalsts daudz vairāk nekā patērētājvalsts. Un tad jebkurā gadījumā, kā mēs tikai raujam kaut ko augšā, lai nelaistu iekšā kādu preci, mums ir jārēķinās, ka mums tūlīt pat spiedīs pretī, neļaujot mūsu preci pārdot. Un tas sitīs pa ļoti daudzām sfērām, tajā skaitā arī pa eksporta līmeni, pa kopproduktu un pa tekošo konta bilanci. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Klausoties Tautas frontes laika atmodas līderi Godmaņa kungu, es, protams, jutos dziļi iepriecināts. Tikai iepriecināts par to, ka šinī Saeimā tiek proponēta kalpu teorija. Un šīs proponācijas viens no ideologiem, iznāk, ir cienījamais finansu ministrs. Būsim reālisti! Godmaņa kungs varēja pateikt atklātiem vārdiem to — Latvijā neēdīsim savu ražoto preci! Ēdīsim, piedodiet, somu margarīnu un citas preces. Un tā ir šīs valdības un, piedodiet, arī iepriekšējās Saeimas taktika — paklanīties, nobučot roku un priecāties. Tas pats moments, ko šodien, vakar un pagājušajā sēdē runājām, tas ir par baļķiem. Es, protams, saprotu somu un zviedru labos konsultantus, kas atbrauc uz Latviju un stāsta, cik Latvijā ir labi — ir vajadzība cirst kokus ārā. Un vediet mums uz Somiju! Tanī pašā laikā, piedodiet, piecu gadu laikā Latvija celulozes rūpnīcu nav spējusi atvērt. Un kāpēc? Tāpēc, ka ir noteikts somu un zviedru lobisms, kam nav vajadzīgs, lai, piedodiet, Latvijas papīrs parādītos pasaules tirgū. Un daudz izdevīgāk ir Latvijā atrast baļķus, un mēs izzāģējam savu ekoloģiju. Somijā neviens neuztraucas par to, ka Latvijā izzāģē kokus un dabu posta. Mēs darām to. Un, ja valdības pārstāvis ar mūsu rokām mēģina kārtējo reizi panākt Latvijai neizdevīgus momentus, un tāpat kā Birkava kungs ļoti lepojas ar Pasaules tirdzniecības organizācijas noslēgto līgumu, mani interesē konkrēti — kādi plusi un kādi mīnusi ir Latvijas valstij. Piedod, Leiškalna kungs! To, ka tev varbūt Birkavs ir iesniedzis, man viņš kā partijas biedram neko nav iesniedzis, izņemot tikai likumu. Jā, es pameklēšu bibliotēkā. Tikai jautājums — vai ministrs atbilst savam amatam, ja viņš nav spējīgs parlamentam pierādīt kaut kādu darbības vajadzību un valstisko izdevīgumu. Jo, piedodiet, es zinu to, ka Somijas ministri vai Zviedrijas ministri nolidos no amata, ja viņi radīs kaut kādu neizdevīgumu savai valstij. Un kaut kādu labdarības un humpalu laiks ir beidzies.

Es aicinu parlamentu šinī gadījumā nosūtīt šo likumu komisijām. Patiešām, ja Ministru kabinets spēs pierādīt to, ka šis likums ir ļoti neizdevīgs Latvijai, Latvijas lauksaimniekiem, tad attiecīgi mēs to pēc tam arī noraidīsim. Bet pagaidām es aicinu pret pirmā lasījuma šādu demagoģiju, ko atbalsta "Latvijas ceļš" un "Latvijas ceļa" finansu ministrs, iestāties pret un atbalstīt šo likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates pabeigtas. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms izšķiram jautājumu atbilstoši Kārtības rullim — par šī likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 30, atturas — 8. Likumprojekts tiek izskatīts un attiecīgi pieņemts pirmajā lasījumā.

Desmit deputāti ir iesnieguši lūgumu — izskatīt šo jautājumu kā steidzamu. Arī šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Par šī jautājuma izskatīšanu kā steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 35, atturas — 15. Likumprojekts nav pieņemts kā steidzams. Tātad tas tiek izskatīts parastajā kārtībā.

Kādi ir priekšlikumi par atbildīgo komisiju? Tautsaimniecības. Vai ir citi priekšlikumi? Arī Budžeta un finansu (nodokļu). Tātad divas komisijas. Kādi ir vēl priekšlikumi? Eiropas lietām nav nekāda interese šinī sakarā? Arī Eiropas lietu komisija. Tātad trīs komisijas. Kura atbildīgā? Es atvainojos. Divi priekšlikumi — Tautsaimniecības un Budžeta un finansu (nodokļu). Par to nāksies balsot. Cienījamie kolēģi! Vai nevienam nav iebildumu, ka šis likumprojekts tiek nodots trim komisijām, tas ir, Eiropas lietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Divi priekšlikumi par atbildīgo komisiju — Tautsaimniecības un Budžeta un finansu. Priekšlikumu ienākšanas kārtībā. Pirmo balsojam Tautsaimniecības komisiju. Leiškalna kungs, es atvainojos, ir divi priekšlikumi. Ir jābalso.

Pirmais priekšlikums — Tautsaimniecības komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 29, atturas — 11. Pieņemts. Tātad par likumprojektu atbildīgā atzīta Tautsaimniecības komisija.

Lūdzu no Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu Tautsaimniecības komisijas priekšsēdis. Lūdzu, Šķēles kungs! Šķēles kungs no vietas. Es atvainojos, ieslēdziet Šķēles kungam mikrofonu! No vietas.

A.Šķēle

(TP). Piecas dienas. Tas ir 12.datums.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums — 12.datums. Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). 20.decembris.

Sēdes vadītājs.

20.decembris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Lūdzu, Zīles kungs! Lūdzu, ieslēdziet Zīles kungam mikrofonu no vietas! 10.janvāris — Zīles kunga priekšlikums.

Vairāk priekšlikumu nav. Pārejam pie balsošanas. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Pirmo balsojam tālāko — 10.janvāri. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 39, atturas — 14. Lēmums nav pieņemts.

Nākošais tālākais datums ir 20.decembris. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 31, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas datums ir līdz 20.decembrim. Paldies!

Nākošais dienas kārtības jautājums ir 40. pēc vecās numerācijas, jo 39., balstoties uz Kārtības ruļļa pantu, mēs izslēdzām, tas ir, neizskatījām pēc būtības. 40. ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" . Debatēs neviens pieteicies nav. Pieņemsim lēmumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Droši vien Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai iebildumu nav? Balsot nav nepieciešams. Lēmums pieņemts.

Kā ir ar priekšlikumu iesniegšanu, Ādamsona kungs? (No zāles deputāts J.Ādamsons: "17.decembris.") Priekšlikumus iesniegt līdz 17.decembrim. Vai ir iebildumi? Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Lēmums pieņemts.

Dienas kārtības 41.jautājums — likumprojekts "Nacionālās drošības likums" . Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 2, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Kas ir atbildīgā komisija? Aizsardzības un iekšlietu — Ādamsona kungs saka. Arī Nacionālās drošības komisija. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Līdz kuram iesniedzami priekšlikumi? Ādamsona kungs saka, ka 12.janvāris būtu tas termiņš, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi. Vai ir citi priekšlikumi? Iebildumi? Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Es redzu, ka jūs visi sākat kārtot savus dokumentus. Bet ir iesniegti divi dokumenti, kurus mums ir sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Un tie ir priekšlikumi — papildināt dienas kārtību ar diviem balsojamiem jautājumiem, no kuriem viens ir balsojams ar zīmēm, tas ir, aizklāti, un otrs, ja jūs piekritīsiet, tad būs balsojams šeit uz vietas. Tātad mums šobrīd ir jāizlemj par šo te jautājumu iekļaušanu šīs dienas dienas kārtībā. Ja mēs tos neiekļaujam šīs dienas dienas kārtībā, tad tie ir nākošās sēdes dienas kārtībā. Jūs esat saņēmuši šos dokumentus? Visi tātad ir iepazinušies. Paldies! Tātad mums iesniegšanas kārtībā pirmais ir jautājums — lēmuma projekts "Par Zemes komisiju" . Kā jūs zināt, šeit ir desmit kandidāti. Ir vajadzīgi astoņi. Bet, lai izlemtu šo jautājumu — ieslēgt vai ne dienas kārtībā, vārdu lūdz izteikties pret Gundars Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš

(TP). Es aicinātu balsot pret iekļaušanu un šo jautājumu skatīt nākošajā sēdē, jo likums paredz astoņas vietas deputātiem. Iesniegti desmit kandidāti. Līdz šim Saeima vienmēr konstruktīvi ir spējusi vienoties par frakciju pārstāvniecību, nekad mēs to neesam lēmuši Saeimas sēdē. Es piedāvāju šo jautājumu pirmdien Frakciju padomes sēdē izskatīt, vienoties, jo līdz šim mēs vienmēr esam spējuši risināt konstruktīvi un skatīt to nākošo ceturtdien.

Sēdes vadītājs.

Tātad Anna Seile vēlas runāt par. Lūdzu! Es tiešām atvainojos. Jā, man saka priekšā juristi, ka tas tomēr nav patstāvīgs priekšlikums, tātad to var skatīt, un mums būs jāizlemj, balsojot par un pret, kam, zinot Kārtības rulli, atliek tikai piekrist. Tātad vārds runāt par tā izskatīšanu Annai Seilei. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Centrālās zemes komisijas darbs ir paralizēts, jo no 8 deputātiem, kā nosaka likums "Par zemes komisijām", šajā Saeimā ir ievēlēts tikai viens. Līdz ar to, nevarot dabūt kvorumu, Centrālās zemes komisijas sēdēs nav iespējams šī darba turpinājums. Jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi. Centrālā zemes komisija atvieglo tiesu funkcijas, tā pieņem lēmumus sakarā ar mūsu likumiem, izšķirot zemes nomas strīdus, un ir arī daudzas citas funkcijas sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu, ja ir nokavēti dokumenti vai arī ja zemes platība kādam ir piešķirta lietošanā lielāka par 150 hektāriem.

Tāpēc Tautsaimniecības komisija izdarīja aptauju frakcijās, un visas frakcijas iesniedza savus kandidātus. Diemžēl likumā tiešām ir noteikts, ka 8 deputāti, bet nekur nav noteikts, no cik frakcijām šie deputāti varētu būt. Šeit ir vēlami cilvēki, kuri strādā profesionāli, un Tautsaimniecības komisija, vēlēdamās atvieglot šo ceļu, lai nebūtu jābalso ar vēlēšanu zīmēm, atkārtoti aicināja frakcijām, ja iespējams, noņemt savus kandidātus. Pat ja Frakciju padomē šis jautājums tiktu izskatīts un frakcijas nenoņemtu savus priekšlikumus, tā vai tā mums stāv priekšā šis balsojums. Tāpēc es vienkārši aicinu jūs nobalsot par šī punkta iekļaušanu dienas kārtībā. Procedūra nebūs ilga, jo atliek izsvītrot vismaz divas kandidatūras, lai jūsu vēlēšanu zīme būtu derīga.

Kāpēc vēl tas ir vajadzīgs? Lai mēs skaidri redzētu, kādi cilvēki strādā šajā Centrālajā zemes komisijā, jo tikai no viņu vidus var ievēlēt arī Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju. To mēs tad varētu darīt nākošajā vai aiznākošajā sēdē, un jau šie deputāti būtu daļēji iepazinušies varbūt ar sēdes materiāliem, kuri tiek gatavoti, lai visi deputāti arī varētu piedalīties nākošās Centrālās zemes komisijas sēdēs un saprastu, kādi pienākumi viņus gaida šajā Centrālajā zemes komisijā. Tas ir ļoti grūts un smags, tiesa, atbildīgs darbs. Tāpēc es aicinu nenoraidīt šo Tautsaimniecības komisijas sagatavoto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens deputāts ir izteicies par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad mēs balsojam... Es atvainojos, lūdzu atsaukt balsošanas režīmu, jo šeit bija neskaidrības. Tātad mēs balsojam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu — turpināt sēdi un izskatīt šodienas sēdē vēl jautājumu par Zemes komisiju. Attiecīgs dokuments jums ir iesniegts. Tie, kas balsos par, atbalstīs sēdes turpināšanu un jautājuma izskatīšanu, tie, kas balsos pret, tie attiecīgi neatbalstīs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 68, atturas — 4. Jautājums šīsdienas kārtībā nav iekļauts. To mēs skatīsim nākošajā plenārsēdē.

Nākošais jautājums, ko arī iesniedza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un šeit ir arī Saeimas lēmuma projekts — apstiprināt Valsts meža dienesta valsts galvenā virsmežziņa vietnieku Aigaru Dudeli Centrālās zemes komisijas sastāvā . Tātad izteikties par šī jautājuma izskatīšanu vēlas Anna Seile. Lūdzu! Jūs runāsiet par? Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Aicinu atbalstīt šo kandidatūru, jo iepriekšējā kandidatūra, Grigorjeva kungs, ir mainījis darbavietu, un šo kandidatūru ir tiesīgs izvirzīt Centrālā zemes komisijas sastāvā, ja Saeima apstiprina, Valsts meža dienests. Un, lūk, Aigara Dudeļa kandidatūra ir izvirzīta. Aicinu balsot par, lai tiešām Centrālā zemes komisija varētu strādāt!

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Neviens pret runāt nevēlas? Vai ir iebildumi pret šī jautājuma izskatīšanu? Iebildumu nav. Jautājums ir iekļauts dienas kārtībā.

Tas arī ir šīsdienas pēdējais jautājums. Vismaz nekādi citi priekšlikumi par darba kārtības turpināšanu nav ienākuši. Tātad izskatām šo jautājumu. Saeimas lēmuma projekts jums ir izdalīts. Neviens debatēt nevēlas par šo jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! 67 — par, pret — 3, atturas — 21. Lēmums pieņemts, un Aigars Dudelis ir apstiprināts Centrālās zemes komisijas sastāvā. Tātad, pirms mēs reģistrējamies, ir vairāki paziņojumi. Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti, izmantojot Kārtības rullī noteiktās tiesības, informēju Saeimas Prezidiju un jūs — balsojumā par 37. darba kārtības jautājumu lūdzu precizēt, jo izdrukā pie nebalsojušajiem parādās mans vārds un uzvārds. Lūdzu precizēt, ka esmu balsojis pret.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošais — Guntars Krasts. Paziņojums.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Vēlos precizēt, ka dienas kārtības 6. punktam — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" es kļūdījos un nobalsoju par. Mans patiesais balsojums bija pret.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākošajam vārds paziņojumam Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz tūlīt sapulcēties komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Un pēdējais paziņojums — Oļegs Deņisovs. Lūdzu!

O.Deņisovs

(TSP). Cienījamie deputāti! Kas grib strādāt Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas parlamentu sadarbības grupā, lūdzu tūlīt satiksimies Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Tātad Ķīnas un Latvijas parlamentu sadarbības grupa tiekas Sarkanajā zālē tūdaļ pēc tam, kad šī sēde tiek slēgta.

Lūdzu reģistrēšanās režīmu un reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu Bartaševiča kungu, sekretāres biedru, nolasīt rezultātus!

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bojārs, Vilis Krištopans, Andrejs Panteļējevs, Valdis Birkavs, Edvīns Inkēns, Aivars Tiesnesis, Jēkabs Sproģis, Juris Dalbiņš, Raimonds Pauls, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs, Juris Sinka, Jānis Straume, Māris Grīnblats, Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs.

Jā, arī Krištopana kungs bija zālē... tā ka es domāju, ka šīs izmaiņas ir izdarītas. Paldies, cienījamie kolēģi! Nākošā, kārtējā Saeimas sēde — 10. decembrī.