Frakciju viedokļi

Pēc 1998.gada 3.decembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

V.Paegle (Tautas partijas frakcija):

Jā, man tiešām šķiet, ka mēs sākam darboties raiti un lietišķi. Šī ir otrā reize, par kuru esmu pārliecināta, ka Tautas partijas frakcija darbojusies ļoti konstruktīvi, jo esam labi organizēti un rūpīgi izdarījuši savus mājas darbus, kas saistīti ar likumprojektiem un ierosinājumiem, tāpēc uzskatu, ka pilnībā panācām iecerētos rezultātus. To arī pierādīja mūsu balsojumi, kas bijuši ļoti disciplinēti.

Gribētu iezīmēt trīs lietas, kas mums šobrīd ir ļoti svarīgas, skatoties uz Saeimas plenārsēdēm. Pirmkārt, konsekvence pirms un pēc vēlēšanu solījumos, uz ko skatīsies gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas. Otra lieta — ekspertu izvērtēšana komisijās, jo esam apstiprinājuši un atgriezuši atpakaļ komisijām likumprojektus, kas nāca no Ministru kabineta un, mūsuprāt, nebija kvalitatīvi sagatavoti. Man šķiet, ka tas ir ļoti svarīgi, tāpēc minēšu tikai divus no tiem — par muitas nodokļiem (tarifiem) un administratīvo kodeksu. Un, treškārt, man šķiet, ka līdzdarbošanās komisijā pierādījusi, ka komisijas ne tikai apstiprina Ministru kabineta izvirzītos priekšlikumus, bet arī ļoti nopietni strādā, tāpēc ne vienmēr pozīcijā saistošām partijām tie bijuši konsekventi. Svarīgākais, kas mūs pārsteidza, bija balsojums par privatizācijas sertifikātiem, kurā mēs, Tautas partija, atbalstījām represētos, un to darīja arī astoņi deputāti no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". Mēs lūdzām, lai šis likums tiktu izskatīts komisijā, tāpēc pārsteidzošs bija "Latvijas ceļš", kas pirms vēlēšanām bija solījis atbalstu šim projektam, bet šajā balsojumā to neizdarīja. Vēl mēs panācām to, lai likumprojekts "Par muitas nodokļiem (tarifiem)", kas saglabāja "Liepājas metalurga" tarifus, tiktu izskatīts tālāk. Tātad, mēs jūtamies ļoti apmierināti ar šo sēdi, jo domājam, ka tā bija lietišķa un ka mēs darbojāmies konstruktīvi un reāli.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Prieks dzirdēt iepriekšējo runātāju, kas novērtēja šo sesiju kā konstruktīvu. Es gan tā vis neteiktu, jo domāju, ka tā tikai daļēji bija konstruktīva. Bez tam, gribu aicināt visus savus kolēģus nedomāt tik daudz par citu partiju priekšvēlēšanu solījumiem, cik par savējiem. Kas attiecas uz "Latvijas ceļu", tad mēs nekad neesam teikuši, ka esam gatavi samazināt skolotāju un medmāsu algas, vecuma vai invaliditātes pensijas, lai vienā rāvienā atprečotu sertifikātus. Tie nekad nav bijuši "Latvijas ceļa" priekšvēlēšanu solījumi, un mēs būsim un esam par bezdeficīta budžetu. Līdz ar to šīs lietas var notikt tikai pakāpeniski — tad, kad tas būs iespējams.

Kas attiecas uz pārējo mūsu šodienas darbu, tad tika izskatīti ļoti daudzi likumprojekti, bet tas, ko gribētu pateikt, ir kritiska piezīme valdībai, kas savu darbu jau beigusi. Varbūt tajā derētu ieklausīties visiem tiem ministriem, kas turpina darbu jaunajā valdībā, jo jebkurš laiks valdībai ir pietiekami svarīgs, lai pievērstu uzmanību tiem jautājumiem, kas tiek izskatīti valdības sēdēs — gan pirmajā, gan arī pēdējā. Iepriekšējā valdība pēc saraksta bija apstiprinājusi to likumprojektu kopumu, kuru tā nosūtīja uz Saeimu tālākai izskatīšanai pēc vienas vienīgās pazīmes — pēc tā, ka kādreiz, pat pirms vairākiem gadiem, atsevišķu likumprojektu iesniedzējs bija Ministru kabinets, pat neiedziļinoties un nepaskatoties, ka šie likumprojekti apauguši ar daudziem Latvijas starptautiskajām saistībām pretrunīgiem priekšlikumiem. Manuprāt, tā ir paviršība un vieglprātība. Šai Saeimai šī bija viena no nopietnākajām sākuma sēdēm, jo mums būs jātiek skaidrībā ar visām šīm pretrunām un jāizvērtē katrs likumprojekts, un, kā jau teicu, ne tikai pēc labajiem nodomiem, kas varbūt vadījuši 6.Saeimas deputātus, kad priekšlikumi tika iesniegti, bet arī pēc valsts finansiālajām iespējām.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Ir tā, ka Saeima šodien izskatīja dažus likumprojektus un nodeva tos komisijām tālākai izskatīšanai. Bet bija vēl daži notikumi — strādāja divas grupas sadarbībai ar trim Eiropas parlamentiem, arī no Eiropas. Tā ir Latvijas un Krievijas sadarbības grupa, Latvijas un Ķīnas sadarbības grupa un Latvijas un Izraēlas sadarbības grupa.

Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības ir ļoti sarežģītas. Uzskatu, ja tāda grupa ir noorganizēta šeit pie mums, Saeimā, tas dos iespēju dibināt labākas saiknes ar Krievijas parlamentu un iespēju parakstīt jaunus līgumus starp mūsu valstīm. Tāpēc šāda sadarbība ir ļoti vajadzīga. Par šīs grupas priekšsēdētāju ievēlēts mūsu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Jānis Jurkāns. Tas, ka viņam ir jau sadarbība ar Krievijas politiķiem, manuprāt, dos iespēju arī tālāk turpināt šo sadarbību.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Vispirms gribētu izteikt savu vērtējumu, ka, neskatoties uz dažādām politiskajām partijām un to pārstāvošo vēlētāju interesēm, šodien tika pieņemti nopietni lēmumi. Mani iepriecināja tas, ka netika atcelts muitas nodoklis apaļkokiem, jo tas lielā mērā nozīmētu apcirpt un ierobežot mūsu ražotāju iespējas radīt un veidot šeit darbavietas, nodrošināt veselai nozaru grupai darbu, un rezultātā mēs vienkārši nedarām tādas lietas kā savas zaļās bagātības virzīšanu ārpus Latvijas, pat nemēģinot šeit kaut kā to apstrādāt, veidot gatavas preces. Tas ir ļoti nopietni.

Otrs — Sociāldemokrātu apvienība šodien ierosināja neatbalstīt tūlītēju izskatīšanu likumprojektam par privatizācijas sertifikātiem politiski represētajām personām, jo mēs uzskatām, ka šajā situācijā jāizskata, cik lielu summu mēs varam dot nākamgad un cik lielu — 2000.gadā. Mēs savas prioritātes jau esam noteikuši un uzskatām, ka nākamgad ļoti nopietni jāīsteno Izglītības likums. Skolotājiem tik tiešām par vienu slodzi jāsaņem divas minimālās algas. Lielā mērā tas attiecas arī uz iepriekšējās valdības laikā pieņemto likumu — tātad arī par bērnudārzu audzinātāju atalgojumu. Ja mēs radīsim situāciju, ka finansiālais stāvoklis būs ļoti smags un nevarēs izpildīt iepriekšējās saistības, tad arī šīs lietas, kas bija pietiekami labas, netiks īstenotas.

Privatizācijas sertifikāti tiešā veidā, ja tiktu īstenoti pašreiz, prasītu nākamajā gadā 18,7 miljonus latu, bet, ja mēs paskatītos uz bērnudārzu audzinātāju un medmāsu algām — lai tās sasniegtu pilnu iztikas minimumu, tie būtu tikai 17 miljoni latu. Domāju, ka šis jautājums jāizvērtē ļoti saudzīgi, saprotot, ka visas šīs intereses ir pietiekami pamatotas. Sociāldemokrāti savas prioritātes ir noteikuši, un tās mēs arī pārstāvam.

Protams, mums ir vēlme nostiprināt arī labklājības politiku, tomēr mēs uzskatām, ka tas viss jādara ar zināmu realitātes izjūtu, un šīs intereses tā vai citādi jālīdzsvaro.

Protams, tā ir arī politiska izšķiršanās, jo naudas līdzekļi būs nepieciešami arī minimālās algas kāpumam, kas nākamā gada 1.janvārī tiešām sasniegs 50 latus, pēc tam atkal būs nepieciešams paaugstinājums, jo tas jau būs ar lietu pilnu iztikas minimumu. Tas pats būs arī ar vidējā vecuma pensiju, tāpēc mēs pašreiz uz vienu nedēļu atlikām jautājumu par privatizācijas sertifikātiem.

Vēl gribētu īpaši uzsvērt, ka mums jāsabalansē valsts budžets, lai tas būtu tāds, kas neradītu mūsu dzīvi uz parādu un lai mēs varētu rīkoties atbilstoši darba ražīguma kāpināšanai nozarēs un arī tur celtu vidējo atalgojumu, tātad arī tautsaimniecībā.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK stāv priekšā samērā grūts darbs. Daudzi mūsu ministri uzsākuši darbu valdībā, tāpēc mūsu frakcijai īpaši atbildīgi jāpievēršas to likumprojektu izvērtēšanai, kas tiek nodoti apspriešanai Saeimas komisijām.

Šodien visa dienas kārtība gandrīz vai sastāvēja vienīgi no iepriekšējās Saeimas nepabeigto likumprojektu izvērtēšanas — nodot vai nenodot tos komisijām. Manuprāt, Saeimā uzvarēja saprātīgs viedoklis — ja likumprojekts nav līdz galam izstrādāts vai arī iepriekšējā Saeimā dažādu iemeslu dēļ netika pieņemts līdz galam, arī šai Saeimai tas ļoti rūpīgi jāsagatavo, un tikai tad var pieņemt galīgo lēmumu.

Man gribētos nedaudz izvērtēt situāciju, kāda ir pašreizējā Saeimā. Mēs, deputāti, savā starpā esam runājuši — vai un cik ātri kāds aizņems G.Valdmaņa vai K.Čerāna nišu, kā mēs to saucām iepriekšējā Saeimā. Liekas, ka populistisku runu 7. Saeimā ir daudz mazāk. Ļoti vēlētos, lai būtu konstruktīvs darbs, tomēr mēs jūtam savu īpašo atbildību nacionālo interešu aizstāvības jautājumā. Tieši tāpēc šodien mēs ar frakcijas lēmumu nevarējām balsot par Radionova iecelšanu par Daugavpils Zemesgrāmatas nodaļas tiesnesi, jo šī kandidatūra jau vairākkārt tikusi noraidīta. Diemžēl, mūsu vēlējums nepiepildījās, un viņš uzsāks darbu šajā Zemesgrāmatu nodaļā. Esmu pārliecināta — ja izsludinātu konkursu, atrastos jauni, varbūt mazāk pieredzējuši, bet perspektīvi cilvēki, kas būtu ar mieru doties uz Daugavpili un tur strādāt.

Gribu pieminēt arī vairākus likumprojektus, bet īpaši — grozījumus likumā "Par privatizācijas sertifikātiem". Ļoti žēl, ka neizdevās realizēt Tautsaimniecības komisijas un frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK izvirzīto priekšlikumu nodot šo likumprojektu tālākai apspriešanai komisijās. Šis likumprojekts ir nākamās ceturtdienas sēdes darba kārtībā, un atkal būs jālemj, ko darīt ar šo likumprojektu.

Gribētu mūsu frakcijas vārdā aizstāvēt to cilvēku intereses, kas cerējuši saņemt kaut kādu atlīdzību par sertifikātiem un kas sākuši to atpakaļatpirkšanu pat tajos gadījumos, ja tie jau bija izdoti. Diemžēl priekšvēlēšanu populisma laikā šādi solījumi tika doti, visu rūpīgi neizvērtējot. Tāpēc man liekas, ka Ministru kabinetam vajadzētu izstrādāt alternatīvus priekšlikumus, kuros būtu paredzēts sertifikātu finansiālais segums, bet šo cilvēku prasības nedrīkstētu noraidīt.

Varu nomierināt mūsu līdzjutējus un balsotājus, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ļoti stingri stāv savās iepriekšējās pozīcijās un nacionālajos jautājumos panākusi, ka tie tiek iestrādāti arī valdību veidojošo frakciju kopējā deklarācijā.

J.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Daudzos gadījumos varu pievienoties iepriekšējiem runātājiem, bet daudzos — arī ne. Pirms šodienas sēdes mūsu frakcija ļoti uzmanīgi iepazinās ar visiem iesniegtajiem likumprojektiem un pieņēma lēmumus par to, kā balsot. Protams, izvērtēt ir ļoti grūti, jo, balsojot par vai pret, vienmēr ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme, un katram balsojumam var būt duāls raksturs. Bet šodien mēs uzskatījām, ka svarīgākais balsojums ir par grozījumiem likumā "Par privatizācijas sertifikātiem", par ko jau minēja arī iepriekšējie runātāji. Mūsu priekšlikums bija atlikt šī jautājuma izkatīšanu uz nākamo sēdi, jo mēs uzskatījām, ka valdība, kas ir šī likumprojekta jeb grozījumu iesniedzēja, nav gatava pašreizējā brīdī izvērtēt reālo situāciju, un par to liecināja arī finansu ministra uzstāšanās.

Kā jau minēja E.Baldzēna kungs, pašreizējā brīdī būtu nepieciešams atrast 18,7 miljonus latu, lai segtu privatizācijas sertifikātu izmaksas represētajiem. Bet, ja esam tālredzīgi un domājam par to, kas notiks nākamajā gadā un par iepriekš pieņemtajiem lēmumiem par bezdeficīta budžetu, tad, protams, jāatrod vislabākie risinājumi un prioritātes tam, vai mēs paaugstināsim algas medmāsām un skolotājiem, vai segsim šos privatizācijas sertifikātus. Kā saka kāds latviešu teiciens — "kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp". Tātad, mēs domājam, ka nākamajā ceturtdienā, kad tiks skatīti šie grozījumi, acīmredzot valdība nāks ar saviem priekšlikumiem.

Otra lieta, par ko gribēju runāt, ir virkne projektu, ko mēs izskatījām likumu saistībā ar izmaiņām izvedmuitās jeb likumā "Par muitas nodokli". Arī šeit ir duāla situācija — no vienas puses, iepriekšējā Saeima pieņēmusi likumus par šo izvedmuitu atcelšanu, un tas ir starptautiski izskanējis. Mēs esam iestājušies dažādās starptautiskās organizācijās, un mūsu virzība ir uz Eiropas Savienību, bet pēkšņi mēs mainām savu lēmumu. Jā, no vienas puses starptautiski tas ir nepatīkami, bet no otras puses — zināmā mērā tiek aizsargāts mūsu tirgus, un tas ir nepieciešams, ja mēs runājam par zāģbaļķiem, jo situācija šajā tautsaimniecības nozarē būs diezgan smaga, ja šī izvedmuita tiktu atcelta, taču, kā jau teicu, skatoties no starptautisko attiecību viedokļa, domājams, ka ir citi risinājumi, kā varētu ierobežot mūsu galvenās izejvielas izvešanu uz ārzemēm. Ceru un zinu, ka valdība noteikti par to domās un tiks atrasti risinājumi, kā ierobežot gan apaļkoksnes, gan metāllūžņu eksportu uz ārzemēm.

Saeimas preses dienests