Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 12 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi
Šī publikācija ir precizēta.
Precizējums: OP 2022/104.2
Ministru kabineta noteikumi Nr. 305
Rīgā 2022. gada 24. maijā (prot. Nr. 28 4. §)
Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 20 "Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai"
Izdoti saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un
kapitālsabiedrību pārvaldības likuma
31. panta desmito daļu un 37. panta desmito daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 20 "Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 17. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 6. punktu šādā redakcijā:
"6. Kapitāla daļu turētājs un kapitālsabiedrības padome nodrošina, ka valdes un padomes locekļu kandidātu atlases un novērtēšanas process tiek uzsākts laikus. Ja nepieciešams nominēt padomes locekļus publiskas personas kapitālsabiedrības atkarīgajā kapitālsabiedrībā, šajos noteikumos minētos kapitāla daļu turētāja pienākumus veic publiskas personas attiecīgās kapitālsabiedrības valde. Ja nepieciešams nominēt valdes locekļus publiskas personas kapitālsabiedrības atkarīgajā kapitālsabiedrībā, šajos noteikumos minētos kapitālsabiedrības padomes pienākumus veic publiskas personas kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības padome (ja tāda ir izveidota) vai publiskas personas attiecīgās kapitālsabiedrības valde. Lai nominētu padomes locekļus valsts kapitālsabiedrībā, koordinācijas institūcija sadarbībā ar valsts kapitāla daļu turētāju organizē nominācijas procesu, izveido un vada nominācijas komisiju."
2. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Kapitāla daļu turētājs vai padome pieņem lēmumu uzsākt padomes vai valdes locekļu nominācijas procesu, izņemot gadījumu, ja pēc valdes vai padomes locekļu darba rezultātu izvērtējuma kapitāla daļu turētājs vai padome pieņem lēmumu virzīt padomes vai valdes locekli uz nākamo pilnvaru termiņu."
3. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8. Kapitāla daļu turētājs izstrādā padomes un valdes locekļu kandidātiem (ja kapitālsabiedrībā nav izveidota padome), bet padome – valdes locekļu kandidātiem izvirzāmās prasības, ietverot nepieciešamās kompetences un profesionālo pieredzi, kā arī sagatavo informāciju par situāciju kapitālsabiedrībā, tās stratēģiju (kopsavilkumu), mērķiem un izaicinājumiem, informāciju par personāla atlases konsultanta iesaistes apjomu un uzdevumiem un iesniedz to nominācijas komisijai. Nominācijas komisija izvērtē un, ja nepieciešams, precizē padomes vai valdes locekļu kandidātiem izvirzāmās prasības, to saskaņojot ar kapitāla daļu turētāju vai kapitālsabiedrības padomi."
4. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Pirms padomes locekļu nominācijas komisijas izveidošanas valsts kapitāla daļu turētājs nosūta koordinācijas institūcijai prasības, kas izvirzāmas padomes locekļu kandidātiem, informāciju par personāla atlases konsultanta iesaistes apjomu un uzdevumiem, kā arī informāciju par valsts kapitāla daļu turētāja deleģētajiem pārstāvjiem darbam nominācijas komisijā un potenciālo nominācijas komisijas sastāvu."
5. Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:
"10. Kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un novērtēšanai izveido nominācijas komisiju. Nominācijas komisijā ar balsstiesībām iekļauj kapitāla daļu turētāja vai kapitālsabiedrību padomes izvirzītos pārstāvjus un neatkarīgos ekspertus, bet valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesos arī koordinācijas institūcijas izvirzītos pārstāvjus. Lai nodrošinātu atbilstības novērtēšanas procesa caurskatāmību, nominācijas komisijā var iekļaut novērotājus ar padomdevēja tiesībām."
6. Svītrot 11. punktu.
7. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:
"12. Darbam nominācijas komisijas sastāvā iekļauj personas, kuru zināšanas un profesionālā pieredze ir atbilstoša, lai padziļināti definētu konkrētajā gadījumā kandidātu novērtēšanai nepieciešamos profesionalitātes un vadības kompetenču kritērijus, kā arī tos izmantotu kandidātu zināšanu un vadības kompetenču novērtēšanai."
8. Papildināt ar 15.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.6. uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu kandidātiem nav attiecināmi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi, uz atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu kandidātiem – 37. panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi."
9. Papildināt ar 15.1 punktu šādā redakcijā:
"15.1 Iesniedzot pieteikumu, valdes vai padomes locekļa kandidāts apliecina, ka uz viņu nav attiecināmi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta ceturtajā daļā vai 37. panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi."
10. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:
"18. Kapitāla daļu turētājs vai padome nosaka valdes vai padomes locekļu kandidātiem vismaz četras vadības kompetences, kas ir nepieciešamas amata pildīšanai:
18.1. darbinieku motivēšana un attīstīšana;
18.2. pozitīvu attiecību veidošana un uzturēšana;
18.3. komandas vadīšana;
18.4. orientācija uz attīstību;
18.5. stratēģiskais redzējums;
18.6. plānošana un organizēšana;
18.7. lēmumu pieņemšana un atbildība;
18.8. orientācija uz rezultātu sasniegšanu;
18.9. pārmaiņu vadīšana;
18.10. citas būtiskas vadības kompetences, kuras izvirza kapitāla daļu turētājs vai padome, tās definējot saistībā ar vakanto amatu."
11. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
"19. Nominācijas komisija izvirza būtiskākos vērtēšanas kritērijus katrai vadības kompetencei un nosaka iespējamo novērtējumu."
12. Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:
"20. Visiem pretendentiem vērtē vienādas vadības kompetences, izmantojot vienādas vadības kompetenču novērtēšanas metodes. Novērtēšanas kritērijos nosaka, kuras divas vadības kompetences (vai vairāk) ir uzskatāmas par būtiskajām kompetencēm konkrētajam amatam."
13. Izteikt 21. punktu šādā redakcijā:
"21. Kandidātu vadības kompetences novērtē intervijas veidā vai izmantojot citu – atbilstošāku – vadības kompetenču novērtēšanas metodi. To var veikt personāla atlases konsultants vai nominācijas komisija. Personāla atlases konsultants sagatavo vadības kompetenču novērtēšanas rezultātus un iesniedz nominācijas komisijai."
14. Izteikt 22. punktu šādā redakcijā:
"22. Nominācijas komisija, ņemot vērā arī personāla atlases konsultanta iesniegtos vadības kompetenču novērtēšanas rezultātus, novērtē katra kandidāta vadības kompetences ar atbilstošu vērtējumu, norādot to kandidātu atbilstības vērtēšanas veidlapā."
15. Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:
"24. Par šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3. un 15.5. apakšpunktā un 18. punktā minēto kritēriju detalizētu definēšanu, pamatojoties uz kapitāla daļu turētāja vai kapitālsabiedrības padomes sagatavotu valdes vai padomes loceklim nepieciešamo vadības kompetenču un profesionālās pieredzes prasību aprakstu, ir atbildīga nominācijas komisija. Lai nepamatoti nesašaurinātu potenciālo kandidātu loku, nominācijas komisija nodrošina definēto prasību samērīgumu."
16. Izteikt 26. punktu šādā redakcijā:
"26. Atbilstoši kandidātam definētajiem kritērijiem nominācijas komisija izvēlas un nolikumā iekļauj metodes, kuras vispilnīgāk atklāj kandidāta atbilstību definētajiem kritērijiem, un nosaka informācijas apjomu un dokumentus, kas kandidātiem jāiesniedz. Pēc kritēriju definēšanas un pārbaužu metožu izvēles nominācijas komisija pieņem lēmumu, cik kārtās tiks veikta kandidātu atlase, kādas profesionālās prasmes, vadības kompetences un informācija katrā no kārtām tiks izvērtēta, kāds būs katra kritērija punktu skaits un vērtējums."
17. Svītrot 28. punktu.
18. Izteikt 41.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"41.3. izmantojot intervijas vai citu – atbilstošāku – vadības kompetenču novērtēšanas metodi, novērtēt kandidātu vadības kompetences;".
19. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
20. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
21. Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Ministru prezidenta vietā -
zemkopības ministrs K. Gerhards
1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 24. maija
noteikumiem Nr. 305
"1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 7. janvāra
noteikumiem Nr. 20
Prasības valdes locekļu amata kandidātiem
I. Minimālās prasības valodu prasmei, izglītībai un darba pieredzei
1. Valodu prasme | |
Noteikumu 15.1. apakšpunkts – valsts valodas un vismaz vēl vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas (svešvalodas) zināšanas valdes locekļa uzdevumu profesionālai izpildei nepieciešamā apjomā | |
1.1. Valsts valodas zināšanas | Valsts valodu pārvalda normatīvajos aktos valsts valodas lietošanas jomā noteiktajā apjomā |
1.2. Svešvalodu zināšanas | Pārvalda vismaz vēl vienu Eiropas Savienības oficiālo valodu (kapitāla daļu turētāja vai padomes noteiktu svešvalodu) valdes locekļa uzdevumu profesionālai izpildei nepieciešamā apjomā |
2. Izglītība | |
Noteikumu 15.2. apakšpunkts – izglītība, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā kapitālsabiedrībā | |
Augstākā izglītība | Akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetenču kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā. Jomu (nozari) nosaka kapitāla daļu turētājs vai padome |
3. Darba pieredze | |
Noteikumu 15.3. apakšpunkts – darba pieredze, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā kapitālsabiedrībā | |
Līdzšinējā darba pieredze | Vismaz triju gadu pieredze valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina vadības kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā. Izņēmuma gadījumā to var samazināt līdz divu gadu pieredzei, ja valdes locekļu atlase tiek veikta kapitālsabiedrībā, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir maza kapitālsabiedrība |
II. Nepieciešamās vadības kompetences un to novērtēšana
Noteikumu 18. punkts – kapitāla daļu turētājs vai padome nosaka valdes locekļu kandidātiem vadības kompetences, kas ir nepieciešamas amata pildīšanai. Nominācijas komisija nosaka katras vadības kompetences īpatsvaru un ietekmi uz kopējo vērtējumu, t. i., maksimālo punktu skaitu | |
1. Darbinieku motivēšana un attīstīšana | Darbinieku attīstības veicināšana, nodrošinot atbalstošu vidi darbinieku motivācijas stiprināšanai, snieguma pilnveidošanai un profesionālās izaugsmes veicināšanai |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 1.1. veido ilgtermiņa attīstības plānus cilvēkresursu attīstībai kapitālsabiedrībā; 1.2. būtiski ir noskaidrot un analizēt darbinieku noskaņojumu un motivācijas līmeni, lai optimāli izmantotu personāla resursus; 1.3. iedvesmo un attīsta darbiniekus kapitālsabiedrībā; 1.4. veicina talantīgu darbinieku izaugsmi kapitālsabiedrībā; 1.5. mērķtiecīgi izmanto atgriezenisko saiti, lai veicinātu darbinieku attīstību | |
2. Pozitīvu attiecību veidošana un uzturēšana | Spēja veidot un uzturēt ar cilvēkiem pozitīvas attiecības vai kontaktus (savā iestādē un ārpus tās), kas palīdz vai nākotnē varētu palīdzēt ar darbu saistīto mērķu sasniegšanai |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 2.1. identificē jomas, kurās veidot stratēģiskās attiecības; 2.2. sazinās ar dažādām iesaistītajām pusēm, lai identificētu un īstenotu ilgtermiņa sadarbību; 2.3. veido ārēju ekspertu komandas, lai risinātu kapitālsabiedrībai stratēģiski nozīmīgus, būtiskus jautājumus; 2.4. kapitālsabiedrības mērķu sasniegšanai veido sadarbības tīklus, lai rastu risinājumus atšķirīgu viedokļu situācijās | |
3. Komandas vadīšana | Vēlme un spēja uzņemties līdera lomu, organizēt komandas darbu, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu. Spēja veidot pozitīvas attiecības starp komandas dalībniekiem, rūpēties par komandu un motivēt to kopīgo mērķu sasniegšanai |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 3.1. uzņemas līdera lomu un efektīvi organizē komandas darbu, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu; 3.2. risina iekšējos konfliktus komandā, lai tie nekavētu rezultātu sasniegšanu; 3.3. iedvesmo citus kopīgam darbam, aktīvi iesaistoties; 3.4. uzņemas atbildību par komandas darba rezultātiem – gan pozitīviem, gan negatīviem | |
4. Orientācija uz attīstību | Apzināti analizē savas personības stiprās un vājās puses, lai noteiktu attīstības vajadzības un uzlabotu personīgo un kapitālsabiedrības sniegumu |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 4.1. definē izaicinošus personiskos mērķus, balstoties uz kapitālsabiedrības attīstības mērķiem; 4.2. izmanto pārmaiņas kā iespēju attīstīt vai iegūt jaunas prasmes un zināšanas; 4.3. seko līdzi procesiem ārējā vidē, lai laikus plānotu un īstenotu jaunu kompetenču, prasmju un zināšanu ieguvi; 4.4. iegūst papildu zināšanas ne tikai savas darbības jomā, bet arī citās jomās, lai sasniegtu labākus darbības rezultātus | |
5. Stratēģiskais redzējums | Spēja definēt un pārvērst darbībā kapitālsabiedrības attīstības stratēģisko vīziju |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 5.1. spēj noteikt skaidrus, izaicinošus vidēja termiņa un ilgtermiņa kapitālsabiedrības darbības mērķus; 5.2. spēj analizēt kapitālsabiedrības darbību gan nozares, gan valsts attīstības kontekstā (piemīt ilgtermiņa redzējums); 5.3. spēj ātri pielāgoties jaunām situācijām un ir atvērts pārmaiņām; 5.4. spēj plānot stratēģijas ieviešanu un tās vadību kapitālsabiedrībā, identificē šķēršļus un iespējas | |
6. Plānošana un organizēšana | Prasme noteikt prioritātes, plānot, organizēt un kontrolēt savu un citu darbu īsā un ilgstošā laikposmā, nodrošinot efektīvu laika un resursu izmantošanu |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 6.1. plānojot dažādus uzdevumus, ņem vērā darbinieku noslogotību, resursu pieejamību, iespējamās izmaiņas; 6.2. ātri reaģē uz izmaiņām. Spēj kontrolēt vairākus procesus paralēli; 6.3. efektīvi izmanto resursus; 6.4. jūtas atbildīgs ne tikai par personīgajiem, bet arī par visas kapitālsabiedrības darba rezultātiem | |
7. Lēmumu pieņemšana un atbildība | Spēja pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un uzņemoties atbildību par tiem |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 7.1. spēj pieņemt lēmumus īsā laikā un situācijās, ja ir pieejama ierobežota apjoma informācija, arī nepopulārus; 7.2. spēj uzņemties iniciatīvu; 7.3. pilnībā atbild par savā kompetencē esošajiem procesiem un rezultātiem; 7.4. aizstāv savu un komandas viedokli un lēmumus; 7.5. piedāvā vairākus problēmas risinājuma variantus, sagatavo pamatotu lēmumu un prognozē iespējamās sekas; 7.6. ja lēmums tiek atlikts, pamato savu rīcību, norādot ieguvumus; 7.7. iesaista padotos lēmumu pieņemšanā, apzinās atbildību par saviem un padoto lēmumiem; 7.8. ir atvērts alternatīviem risinājumiem un uzklausa dažādus viedokļus | |
8. Orientācija uz rezultātu sasniegšanu | Vēlme veikt uzdevumus arvien labāk, izvirzīt mērķus, kas nav viegli sasniedzami, un mērķtiecīgi strādāt, lai tos sasniegtu. Spēja saskatīt, novērtēt un radīt jaunas iespējas organizācijas attīstībai un tās īstenot |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 8.1. izvirza izaicinošus mērķus sev un citiem; 8.2. izmēģina jaunas pieejas un metodiski strādā, lai sasniegtu mērķus; 8.3. nosakot mērķus, izvērtē nepieciešamos ieguldījumus un ieguvumus, uzņemas saprātīgu risku, lai sasniegtu labākus rezultātus; 8.4. nosaka personiskus mērķus, seko saviem standartiem, kas var būt augstāki par formāli noteiktajiem; 8.5. analizē darba rezultātus, uzlabo darba metodes, lai paaugstinātu efektivitāti | |
9. Pārmaiņu vadīšana | Efektīvu un kvalitatīvu pārmaiņu un kapitālsabiedrības pārveides procesa mērķtiecīga vadīšana |
Novērtēšanas kritēriji: 9.1. veido vidi, kas veicina un iedrošina pārmaiņas un inovācijas; 9.2. izceļ un skaidro iestādē veiksmīgu pārmaiņu vai inovāciju pieredzi; 9.3. personiski sniedz skaidru vīziju par pārmaiņu ietekmi | |
10. Citas būtiskas vadības kompetences | Izvirza kapitāla daļu turētājs vai padome, tās definējot saistībā ar vakanto amatu |
"
2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 24. maija
noteikumiem Nr. 305
"2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 7. janvāra
noteikumiem Nr. 20
Prasības padomes locekļu amata kandidātiem
I. Minimālās prasības valodu prasmei, izglītībai un darba pieredzei
1. Valodu prasmes | |
Noteikumu 15.1. apakšpunkts – valsts valodas un vismaz vēl vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas (svešvalodas) zināšanas padomes locekļa uzdevumu profesionālai izpildei nepieciešamā apjomā | |
1.1. Valsts valodas zināšanas | Valsts valodu pārvalda normatīvajos aktos valsts valodas lietošanas jomā noteiktajā apjomā |
1.2. Svešvalodu zināšanas | Pārvalda vismaz vēl vienu Eiropas Savienības oficiālo valodu (kapitāla daļu turētāja noteikto svešvalodu) padomes locekļa uzdevumu profesionālai izpildei nepieciešamā apjomā |
2. Izglītība | |
Noteikumu 15.2. apakšpunkts – izglītība, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu kopumu, lai profesionāli pildītu padomes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā kapitālsabiedrībā | |
Augstākā izglītība | Akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetenču kopumu, lai profesionāli pildītu padomes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā. Jomu (nozari) nosaka kapitāla daļu turētājs |
3. Pieredze | |
Noteikumu 15.3. apakšpunkts – darba pieredze, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu padomes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā kapitālsabiedrībā | |
Līdzšinējā darba pieredze |
3.1. Profesionālā pieredze un zināšanas vismaz vienā no šo noteikumu 27. punktā minētajām jomām; 3.2. Darba pieredze, kas atbilst vienam no šādiem kritērijiem: 3.2.1. vismaz triju gadu pieredze vidējas vai lielas kapitālsabiedrības valdes locekļa amatā; 3.2.2. vismaz divu gadu pieredze vidējas vai lielas kapitālsabiedrības padomes locekļa amatā; 3.2.3. vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā (iestādes vadītājs vai tā vietnieks) valsts vai pašvaldības iestādē, kas atbildīga par nozares politikas veidošanu vai īstenošanu. Nozari (nozares) nosaka kapitāla daļu turētājs; 3.2.4. vismaz piecu gadu pieredze vadošā akadēmiskā personāla amatā (profesors, asociētais profesors, docents, vadošais pētnieks), kas ietver arī pētniecību un zinātniskās publikācijas kapitālsabiedrības darbības jomā. Jomu nosaka kapitāla daļu turētājs |
II. Nepieciešamās vadības kompetences un to novērtēšana
Noteikumu 18. punkts – kapitāla daļu turētājs nosaka padomes locekļu kandidātiem vadības kompetences, kas ir nepieciešamas amata pildīšanai. Nominācijas komisija nosaka katras vadības kompetences īpatsvaru un ietekmi uz kopējo vērtējumu, t. i., maksimālo punktu skaitu | |
1. Darbinieku motivēšana un attīstīšana | Darbinieku attīstības veicināšana, nodrošinot atbalstošu vidi darbinieku motivācijas stiprināšanai, snieguma pilnveidošanai un profesionālās izaugsmes veicināšanai |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 1.1. veido ilgtermiņa attīstības plānus cilvēkresursu attīstībai kapitālsabiedrībā; 1.2. būtiski ir noskaidrot un analizēt darbinieku noskaņojumu un motivācijas līmeni, lai optimāli izmantotu personāla resursus; 1.3. iedvesmo un attīsta darbiniekus kapitālsabiedrībā; 1.4. veicina talantīgu darbinieku izaugsmi kapitālsabiedrībā; 1.5. mērķtiecīgi izmanto atgriezenisko saiti, lai veicinātu darbinieku attīstību | |
2. Pozitīvu attiecību veidošana un uzturēšana | Spēja veidot un uzturēt pozitīvas attiecības vai kontaktus ar cilvēkiem (savā iestādē un ārpus tās), kas palīdz vai nākotnē varētu palīdzēt ar darbu saistīto mērķu sasniegšanai |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 2.1. identificē jomas, kurās veidot stratēģiskās attiecības; 2.2. sazinās ar dažādām iesaistītajām pusēm, lai identificētu un īstenotu ilgtermiņa sadarbību; 2.3. veido ārēju ekspertu komandas, lai risinātu kapitālsabiedrībai stratēģiski nozīmīgus, būtiskus jautājumus; 2.4. kapitālsabiedrības mērķu sasniegšanai veido sadarbības tīklus, lai rastu risinājumus atšķirīgu viedokļu situācijās | |
3. Orientācija uz attīstību | Apzināti analizē savas personības stiprās un vājās puses, lai noteiktu attīstības vajadzības un uzlabotu personīgo un kapitālsabiedrības sniegumu |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 3.1. definē izaicinošus personiskos mērķus, balstoties uz kapitālsabiedrības attīstības mērķiem; 3.2. izmanto pārmaiņas kā iespēju attīstīt vai iegūt jaunas prasmes un zināšanas; 3.3. seko līdzi procesiem ārējā vidē, lai laikus plānotu un īstenotu jaunu kompetenču, prasmju un zināšanu ieguvi; 3.4. iegūst papildu zināšanas ne tikai savas darbības jomā, bet arī citās, lai sasniegtu labākus darbības rezultātus | |
4. Stratēģiskais redzējums | Spēja definēt un pārvērst darbībā kapitālsabiedrības attīstības stratēģisko vīziju |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 4.1. spēj noteikt skaidrus, izaicinošus vidēja termiņa un ilgtermiņa kapitālsabiedrības darbības mērķus; 4.2. spēj analizēt kapitālsabiedrības darbību gan nozares, gan valsts attīstības kontekstā (piemīt ilgtermiņa redzējums); 4.3. spēj ātri pielāgoties jaunām situācijām un ir atvērts pārmaiņām; 4.4. spēj plānot stratēģijas ieviešanu un tās vadību kapitālsabiedrībā, identificē šķēršļus un iespējas | |
5. Plānošana un organizēšana | Prasme noteikt prioritātes, plānot, organizēt un kontrolēt savu un citu darbu īsā un ilgstošā laikposmā, nodrošinot efektīvu laika un resursu izmantošanu |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 5.1. plānojot dažādus uzdevumus, ņem vērā darbinieku noslogotību, resursu pieejamību, iespējamās izmaiņas; 5.2. ātri reaģē uz izmaiņām. Spēj kontrolēt vairākus procesus paralēli. 5.3. efektīvi izmanto resursus; 5.4. jūtas atbildīgs ne tikai par personīgajiem, bet arī par visas kapitālsabiedrības darba rezultātiem | |
6. Lēmumu pieņemšana un atbildība | Spēja pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un uzņemoties atbildību par tiem |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 6.1. spēj pieņemt lēmumus īsā laikā un situācijās, ja ir pieejama ierobežota apjoma informācija, arī nepopulārus; 6.2. spēj uzņemties iniciatīvu; 6.3. pilnībā atbild par savā kompetencē esošajiem procesiem un rezultātiem; 6.4. aizstāv savu un komandas viedokli un lēmumus; 6.5. piedāvā vairākus problēmas risinājuma variantus, sagatavo pamatotu lēmumu un prognozē iespējamās sekas; 6.6. ja lēmums tiek atlikts, pamato savu rīcību, norādot ieguvumus; 6.7. iesaista padotos lēmumu pieņemšanā, apzinās atbildību par saviem un padoto lēmumiem; 6.8. ir atvērts alternatīviem risinājumiem un uzklausa dažādus viedokļus | |
7. Orientācija uz rezultātu sasniegšanu | Vēlme veikt uzdevumus arvien labāk, izvirzīt mērķus, kas nav viegli sasniedzami, un mērķtiecīgi strādāt, lai tos sasniegtu. Spēja saskatīt, novērtēt un radīt jaunas iespējas organizācijas attīstībai un tās īstenot |
Novērtēšanas kritēriji (izvēlas būtiskākos, vismaz divus): 7.1. izvirza izaicinošus mērķus sev un citiem; 7.2. izmēģina jaunas pieejas un metodiski strādā, lai sasniegtu mērķus; 7.3. nosakot mērķus, izvērtē nepieciešamos ieguldījumus un ieguvumus, uzņemas saprātīgu risku, lai sasniegtu labākus rezultātus; 7.4. nosaka personiskus mērķus, seko saviem standartiem, kas var būt augstāki par formāli noteiktajiem; 7.5. analizē darba rezultātus, uzlabo darba metodes, lai paaugstinātu efektivitāti | |
8. Pārmaiņu vadīšana | Efektīvu un kvalitatīvu pārmaiņu un kapitālsabiedrības pārveides procesa mērķtiecīga vadīšana |
Novērtēšanas kritēriji: 8.1. veido vidi, kas veicina un iedrošina pārmaiņas un inovācijas; 8.2. izceļ un skaidro iestādē veiksmīgu pārmaiņu vai inovāciju pieredzi; 8.3. personiski sniedz skaidru vīziju par pārmaiņu ietekmi | |
9. Citas būtiskas vadības kompetences | Izvirza kapitāla daļu turētājs, tās definējot saistībā ar vakanto amatu |
"
3. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 24. maija
noteikumiem Nr. 305
"5. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 7. janvāra
noteikumiem Nr. 20
Kandidātu atbilstības vērtēšanas veidlapas paraugs
Prasības | Kritēriji |
Iespējamais maksimālais punktu skaits kritērijā (obligāts)1 |
Vērtēšanas kārta |
Kandidāta vārds, uzvārds | Kandidātam piešķirtie punkti | Kandidāta atbilstība (atbilst/neatbilst) |
1. Valodu prasmes2 | 1.1. | |||||
1.2. | ||||||
2. Izglītība2 |
2.1. | |||||
2.2. | ||||||
3. Darba pieredze2 | 3.1. | |||||
3.2. | ||||||
4. Vadības kompetences | 4.1. | |||||
4.2. | ||||||
4.3. | ||||||
5. Citas būtiskas prasības | 5.1. | |||||
5.2. | ||||||
Kandidāta summārais novērtējums3 |
Nominācijas komisijas loceklis
_________________________________ ______________________________
(vārds, uzvārds) (paraksts)
_________________________________
(datums)
Piezīmes.
1 Maksimālo punktu skaitu nosaka atsevišķi katram kritērijam un katram amatam. Maksimālais punktu skaits tiek piešķirts par novērtējumu "izcili", zemākais punktu skaits – par vadības kompetences novērtējumu "neapmierinoši". Visu kritēriju maksimālā punktu kopsumma ir 100.
2 Konstatē personas izglītības atbilstību Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 20 "Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai" 15.1., 15.2. un 15.3. apakšpunktā minētajām prasībām. Ja kandidāta izglītība, valodu prasme vai darba pieredze neatbilst minētajām prasībām, kandidāts tiek noraidīts. Var tikt vērtēta obligāto prasību pārsniegšana, piemēram, otras augstākās izglītības esība amatam būtiskā jomā, valodas zināšanas, kas pārsniedz minimālās prasības, darba pieredze biržā kotētā vai starptautiskā uzņēmumā, darba pieredze, kas pārsniedz minimālās prasības un ir būtiska, lai pildītu valdes vai padomes locekļa pienākumus.
3 Aprēķina, summējot visus vērtējumus atbilstoši katrai kārtai. Nominācijas komisijas loceklis atbilstoši savam vērtējumam piešķir punktus katram kandidātam par katru kritēriju, kurā paredzēta vērtēšana."