Ministru kabineta noteikumi Nr. 317

Rīgā 2022. gada 24. maijā (prot. Nr. 28 24. §)

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
6. panta 1.¹ punktu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu šķeldai, skaidām un putekļiem, kas iegūti no koksnes iepakojuma, no noteikta veida koksnes būvniecības atkritumiem vai no kokmateriālu mehāniskas apstrādes procesos iegūtiem koksnes atkritumiem.

2. Par otrreizējām izejvielām šo noteikumu izpratnē uzskatāma no koksnes iepakojuma, no noteikta veida koksnes būvniecības atkritumiem vai no kokmateriālu mehāniskas apstrādes procesos iegūtiem koksnes atkritumiem (turpmāk – koksnes atkritumi) iegūta šķelda, skaidas un putekļi, ja:

2.1. pēc piemērotā atkritumu statusa izbeigšanas šķeldu, skaidas un putekļus plānots realizēt tirgū tālākai izmantošanai;

2.2. šķelda, skaidas un putekļi atbilst visiem šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem atkritumu statusa izbeigšanas kritērijiem;

2.3. šķelda, skaidas un putekļi nesatur halogēnorganiskos savienojumus un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, kas radušies pēc koksnes apstrādes ar aizsargvielām vai pārklājumiem. Ja ķīmisko analīžu veikšanas laikā šķeldā, skaidās un putekļos ir konstatēta minēto vielu klātbūtne, materiālam tālākas analīzes vairs nav jāveic, jo šādam materiālam atkritumu statusa izbeigšana netiek piemērota, un to apsaimnieko kā atkritumu;

2.4. pēc piemērotā atkritumu statusa izbeigšanas šķeldai, skaidām un putekļiem, kuru sastāvā esošo ķīmisko vielu koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikuma III nodaļas 3. punkta tabulā minētās robežvērtības (turpmāk – 1. kvalitātes kategorijas otrreizējās izejvielas), nav noteikti lietošanas ierobežojumi;

2.5. pēc piemērotā atkritumu statusa izbeigšanas šķeldai, skaidām un putekļiem, kuru sastāvā esošo ķīmisko vielu koncentrācija nepārsniedz šo noteikumu 1. pielikuma III nodaļas 4. punkta tabulā minētās robežvērtības (turpmāk – 2. kvalitātes kategorijas otrreizējās izejvielas), ir noteikts lietošanas ierobežojums šīs otrreizējās izejvielas lietot tikai kā kurināmo materiālu sadedzināšanas iekārtā, kurai izsniegta atļauja vai veikta C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.

3. Par koksnes iepakojuma atkritumiem šo noteikumu izpratnē uzskatāmi atkritumi, kas radušies no visu veidu koksnes iepakojuma, tai skaitā no:

3.1. stiprinājumiem kravu pārvadājumiem;

3.2. paletēm;

3.3. paliktņiem;

3.4. lādēm;

3.5. kastēm;

3.6. mucām;

3.7. starplikām;

3.8. koka cilindriem;

3.9. koka spolēm.

4. Par noteikta veida koksnes būvniecības atkritumiem šo noteikumu izpratnē uzskatāmi koksnes atkritumi, kas radušies būvniecības procesā, izjaucot koka konstrukcijas, tai skaitā:

4.1. veidņus;

4.2. stalažas;

4.3. sastatnes.

5. Komersants, kas veic koksnes atkritumu pārstrādi otrreizējās izejvielās, šo noteikumu izpratnē uzskatāms par koksnes atkritumu pārstrādātāju (turpmāk – pārstrādātājs). Pārstrādātājs ir:

5.1. atkritumu apsaimniekotājs, kam ir izsniegta atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai;

5.2. komersants, kas iepriekš nav bijis atkritumu apsaimniekotājs un kam pirms pārstrādes uzsākšanas jāsaņem Valsts vides dienesta atļauja A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.

6. Šķelda, skaidas un putekļi uzskatāmi par atkritumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja pārstrādātājs nevar apliecināt koksnes atkritumu pārstrādes un saražoto otrreizējo izejvielu kvalitātes atbilstību šo noteikumu prasībām.

7. Pārstrādātājs ievieš un uztur kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu koksnes atkritumu pārstrādes procesa izsekojamību un otrreizējo izejvielu kvalitātes uzraudzību.

8. Pārstrādātāja izveidotā kvalitātes pārvaldības sistēma ietver šo noteikumu 1. pielikumā minētos kritērijus, ar kuriem izbeidz piemērot atkritumu statusu, un paškontroles kritērijus, kā arī detalizētu koksnes atkritumu pārstrādes procesa aprakstu, tai skaitā informāciju par:

8.1. šķeldas, skaidu un putekļu paraugu analīžu veikšanas plānu, veicamām analīzēm, iegūtās šķeldas, skaidu un putekļu marķējumu, iepakošanas un glabāšanas procesa aprakstu;

8.2. kontroles pasākumu rezultātu dokumentēšanas veidu;

8.3. pārstrādei paredzēto atkritumu pieņemšanas procesa organizēšanu, tostarp par to, kā tiek novērtēts, vai atkritumi ir derīgi pārstrādei;

8.4. koksnes atkritumu pārstrādes procesa cikla aprakstu, tostarp par procesā radīto atkritumu turpmāko apsaimniekošanu un uzglabāšanu;

8.5. koksnes atkritumu pārstrādes plānoto apjomu;

8.6. pārstrādātāja darbiniekiem, kas ir atbildīgi par koksnes atkritumu pārstrādes procesu;

8.7. rīcību, ja otrreizējās izejvielas noteiktajā laikā netiek realizētas;

8.8. atkritumiem, ko izmantos kā materiālu reģenerācijas darbībai.

9. Pārstrādātājs šo noteikumu 8. punktā minēto informāciju glabā trīs gadus no dienas, kad attiecīgā informācija pievienota attiecīgajā kvalitātes pārvaldības sistēmā.

10. Pārstrādātājs kvalitātes pārvaldības sistēmu pārskata vismaz reizi gadā, kā arī tad, ja tiek veiktas būtiskas izmaiņas šķeldas, skaidu un putekļu ieguves tehnoloģiskajos procesos.

11. Pirms 1. kvalitātes kategorijas otrreizējo izejvielu un 2. kvalitātes kategorijas otrreizējo izejvielu realizēšanas tirgū pārstrādātājs nodrošina, ka:

11.1. katrai otrreizējo izejvielu partijai (sūtījuma vienībai) ir aizpildīta deklarācija par otrreizējo izejvielu atbilstību šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem atkritumu statusa izbeigšanas kritērijiem (turpmāk – atbilstības deklarācija) (2. pielikums). Atbilstības deklarācijā iekļauj informāciju par pārstrādātāju vai tā pilnvaroto pārstāvi, otrreizējo izejvielu partijas (sūtījuma vienības) apjomu, kā arī apliecinājumu par šķeldas, skaidu un putekļu atbilstību šo noteikumu prasībām;

11.2. katra otrreizējo izejvielu partija (sūtījuma vienība) transportēšanas laikā ir identificējama, piemēram, apzīmogota ar svītrkodu, kas ir saistīts ar tam atbilstošo atbilstības deklarāciju elektroniskā formā, kura glabājas pie pārstrādātāja, nodrošinot Valsts vides dienestam iespēju no pārstrādes veicēja pēc pieprasījuma saņemt atbilstības deklarācijas oriģinālu.

12. Atbilstības deklarācija tiek sagatavota elektroniski saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

13. Pārstrādājamo un pārstrādāto koksnes atkritumu uzskaite tiek veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par otrreizējo izejvielu uzskaiti.

14. Valsts vides dienests apstrādā atbilstības deklarācijā norādītos pārstrādātāja pārstāvja fiziskās personas datus (vārdu, uzvārdu, amatu), lai identificētu pārstrādātāja pārstāvi, kas parakstījis atbilstības deklarāciju. Fiziskās personas datus pēc pārbaudes veikšanas uzglabā trīs gadus un iznīcina saskaņā ar Arhīva likumā noteiktajām prasībām.

15. Pārstrādātājs glabā atbilstības deklarāciju trīs gadus pēc atbilstības deklarācijas sagatavošanas un iesniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma saņemšanas.

16. Pārstrādātājs pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma saņemšanas nodrošina piekļuvi visām ar koksnes atkritumu pārstrādi un uzglabāšanu saistītajām teritorijām, telpām un dokumentācijai, lai tas varētu pārliecināties par šo noteikumu prasību izpildi.

17. Šķeldas, skaidu un putekļu pircējs Latvijā, kurš pērk no citām valstīm ievestu no koksnes atkritumiem iegūtu šķeldu, skaidas un putekļus (turpmāk – citu valstu šķeldas, skaidu un putekļu pircējs), veic šķeldas, skaidu un putekļu pārbaudi, lai noteiktu tās atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma III nodaļā minētajām prasībām.

18. Citu valstu šķeldas, skaidu un putekļu pircējs ievieš un uztur kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu otrreizējo izejvielu kvalitātes uzraudzību.

19. Citu valstu šķeldas, skaidu un putekļu pircēja izveidotā kvalitātes pārvaldības sistēma ietver šo noteikumu 1. pielikuma III nodaļā minētos kritērijus, ar kuriem izbeidz piemērot atkritumu statusu, un paškontroles kritērijus, kā arī informāciju par:

19.1. šķeldas, skaidu un putekļu paraugu analīžu veikšanas plānu, paraugiem veicamām analīzēm, šķeldas glabāšanas procesa aprakstu;

19.2. kontroles pasākumu rezultātu dokumentēšanas veidu.

20. Citu valstu šķeldas, skaidu un putekļu pircējs kvalitātes pārvaldības sistēmu pārskata vismaz reizi gadā.

21. Šo noteikumu 19. punktā minēto informāciju citu valstu šķeldas, skaidu un putekļu pircējs glabā trīs gadus un iesniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma saņemšanas.

22. Ja no citām valstīm tiek ievesta no koksnes atkritumiem iegūta šķelda, skaidas un putekļi, bet kompetentās nosūtīšanas un galamērķa institūcijas nevar vienoties par to klasifikāciju, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem 28. panta 1. punktā minēto nosacījumu.

23. Izvest uz citām valstīm no koksnes atkritumiem iegūtās otrreizējās izejvielas var tikai tad, ja galamērķa valsts kompetentā institūcija pārrobežu atkritumu sūtījumu jomā atzīst šajos noteikumos minētos piemērotā atkritumu statusa izbeigšanas kritērijus. Ja kompetentās nosūtīšanas un galamērķa institūcijas nevar vienoties par to klasifikāciju, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem 28. panta 1. punktā minēto nosacījumu.

24. Ja pārstrādātājs, citu valstu šķeldas, skaidu un putekļu pircējs vai Valsts vides dienests konstatē, ka kāda no otrreizējo izejvielu partijām (sūtījuma vienībām) neatbilst šajos noteikumos minētajiem piemērotā atkritumu statusa izbeigšanas kritērijiem, tiek uzskatīts, ka visa partija (sūtījuma vienība) sastāv no atkritumiem, kas atbilstoši apsaimniekojami.

25. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvai (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 24. maija
noteikumiem Nr. 317

2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 24. maija
noteikumiem Nr. 317