Valdībā

Ministru kabineta 4.decembra sēdē

Pieņemta zināšanai finansu ministra Ivara Godmaņa sniegtā informācija par 1998.gada pamatbudžeta izpildi un makroekonomisko un mikroekonomisko prognozi 1999.gadam. Valdība akceptē Finansu ministrijas sagatavoto kopējo prognozi par valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas samazinājumu no nodokļiem. Ņemot vērā prognozēto pamatbudžeta ieņēmumu daļas samazinājumu, Finansu ministrijai kopā ar ministrijām uzdots precizēt ministriju mērķa griestus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabineta 8.decembra sēdē. Ministrijām uzdots izvērtēt 1999.gada valsts budžeta projektā finansiāli nenodrošināto likumu sarakstu, ja nepieciešams, precizēt to un sagatavot priekšlikumus par atbildīgajām ministrijām grozījumu izdarīšanai šajos likumos (Saeimā iesniedzamajai budžeta likumprojektu paketei) un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabineta 8.decembra sēdē. Ekonomikas ministrijai līdz 14.decembrim uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē makroekonomisko analīzi un priekšlikumus par valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas palielināšanu.

Grozījumus Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumos nr.51 "Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem" un grozījumus Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumos nr.351 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem" nolemts izskatīt Ministru kabinetā pēc 1999.gada valsts budžeta apstiprināšanas.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 4.decembra sēdes

Ministru kabineta 4. decembra sēdē valdības locekļi akceptējuši finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikumu — precizēt iepriekšējās valdības izstrādāto un 6. Saeimas izskatīšanai 1. oktobrī iesniegto valsts budžeta projektu, kas saskaņā ar jaunās Saeimas deputātu lēmumu tika nodots jaunās valdības vēlreizējai caurlūkošanai.

Valdības locekļi akceptējuši Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta veiktās prognozes, kas, salīdzinot ar iepriekšējā budžeta projektā plānoto, paredz ievērojamu ieņēmumu samazinājumu — par 32 miljoniem jeb pieciem procentiem — valsts pamatbudžetā un par 15 miljoniem speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā. Ieņēmumu samazinājums skars arī citus speciālos budžetus, kā arī pašvaldību budžetus.

Kā uzsvēra I.Godmanis, iepriekšējā finansu ministra Saeimai iesniegtais budžeta projekts izstrādāts, balstoties uz Latvijas ekonomikas attīstības prognozēm, kurās nav ņemta vērā Krievijas krīzes ietekme, kā arī citi negatīvi faktori. Krievijas krīzes radītās sekas valsts budžeta ieņēmumu daļas izpildē pirmoreiz parādījušās tikai šā gada oktobrī, kad 1999. gada budžeta projekts jau atradās Saeimā. Šī budžeta ieņēmumu daļas neizpilde oktobrī un novembrī, pēc ministra domām, ietekmēs visa 1998. gada budžeta bilanci — šī tendence, summējoties ar Saeimas divkārt — jūnijā un novembrī — izdarītajiem grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību budžetu 1998. gadam", gandrīz pilnībā izslēdz budžeta pārpalikuma iespējamību šī gada beigās.

Turklāt, kā uzsvēra I. Godmanis, budžeta ieņēmumu samazināšanās rāda tālejošu tendenci, kas visasāk izpaudīsies tieši nākamā gada pirmajā pusē.

Lai šādā situācijā varētu pēc iespējas precīzāk prognozēt ekonomikas attīstību un izstrādāt nepieciešamos grozījumus nākamā gada budžeta projektā, Finansu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests pēc finansu ministra ierosmes izstrādājuši Latvijas mikroekonomiskās un makroekonomiskās attīstības prognozes.

Kā secinājuši Finansu ministrijas speciālisti, arī nākamgad turpināsies Latvijas ekonomikas pozitīvā izaugsme, taču atsevišķi makroekonomiskie rādītāji pieaugs daudz lēnāk nekā laikā no 1996. līdz 1998. gadam.

Tā, piemēram, iekšzemes kopprodukta pieaugums faktiskajās cenās 1999. gadā varētu būt tikai 8,7 procenti. Salīdzinājumam — 1997. gadā šis pieaugums bija 13,5 procenti, bet šogad — 9,6 procenti, naudas izteiksmē kopumā veidojot 3,5 miljardus latu gadā.

Eksporta apjoms nākamgad pieaugs par aptuveni 4,8 procentiem, imports — par 6,9 procentiem, šogad šie rādītāji ir attiecīgi 8,1 procents un deviņi procenti.

Par 9,3 procentiem pieaugs vidējā tautsaimniecībā nodarbināto darbalga, sasniedzot 146 latus, bet par 8,2 procentiem — darba samaksas fonds, šogad šie rādītāji palielinājušies par 11,7 un 11,2 procentiem.

Tomēr tiek prognozētas arī pozitīvas tendences — nākamgad varētu būt kopš neatkarības atgūšanas zemākais inflācijas līmenis Latvijā — 4,5 procenti. Šogad šis rādītājs ir 4,7 procenti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Diezgan konservatīvas ir arī Valsts ieņēmumu dienesta veiktās mikroekonomiskās attīstības prognozes 1999. gadam. Saruks vai pieaugs lēnāk nekā līdz šim vairums nodokļu ieņēmumu. Tā, uzņēmumu ienākuma nodoklī iemaksātā summa nākamgad varētu palikt šī gada līmenī, bet muitas nodokļa iekasējums — samazināties, jo samazinātas tiks arī likmes. Lēnāk nekā līdz šim pieaugs sociālās apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu apjoms. Straujš pieaugums — nevis nodokļa bāzes, bet likmju paaugstināšanas dēļ — gaidāms vienīgi akcīzes nodokļa iekasējumā.

Kā uzsvēra I. Godmanis, šo makroekonomisko un mikroekonomisko prognožu summa ļauj secināt, ka, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 5,6 — 5,7 procentiem, ievērojami samazināma arī iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze nākamajam gadam. Optimistiskākajā variantā, kuru nosauca arī finansu ministrs, šis rādītājs varētu sasniegt četru procentu līmeni. Tomēr, kā preses konferencē atzina Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Inna Šteinbuka, vairāki ārvalstu eksperti, vērtējot Latvijas attīstību nākamgad, pieļāvuši arī daudz pesimistiskākas iespējas. Tā, piemēram, Eiropas Attīstības un rekonstrukcijas banka 1999. gadā Latvijai prognozē tikai 1,7 procentus lielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Analizējot šāda tautsaimniecības attīstības tempa samazināšanās iemeslus, I. Godmanis par svarīgāko atzina Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas eksporta apjomu un tai sekojošās grūtības jaunu tirgus iespēju meklējumos Rietumos.

Kā vēl vienu ekonomikas attīstībai traucējošu apstākli I. Godmanis minēja arī resursu sadārdzināšanās tendenci — kredītprocentu straujo palielināšanos, kas savukārt ierobežo ražošanas apjomu pieaugumu.

Tomēr finansu ministrs izteica pārliecību, ka Ministru kabinetam izdosies precizēt iepriekšējās valdības izstrādāto 1999. gada budžeta projektu, sabalansēt ieņēmumu un izdevumu daļu un piedāvāt Saeimas akceptēšanai bezdeficīta budžeta projektu, turklāt, atbilstoši Māstrihtas kritērijiem, budžeta fiskālajam deficītam nepārsniedzot triju procentu robežu.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā