Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/5

Rīgā 2022. gada 27. maijā

Par zušu ieguves lieguma laika noteikšanu jūras piekrastes ūdeņos un atbrīvojumu no papildus ziņošanas par reņģu nozveju ar stāvvadiem 2022. gadā

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

I

Atbilstoši Padomes 2022. gada 27. janvāra Regulas (ES) 2022/109, ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (turpmāk – Regula) 13. pantam, jebkāda specializēta, nejauša un atpūtas zvejas darbība, kurā iegūst zuti, ICES (Starptautiskās Jūras pētniecības padome) apgabalā esošajos Savienības ūdeņos un iesāļūdeņos, piemēram, estuāros, piekrastes lagūnās un pārejas ūdeņos, ir aizliegta trīs secīgu mēnešu periodā, kas katrai attiecīgajai dalībvalstij jānosaka laika intervālā no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 28. februārim, lai nodrošinātu, ka aizliegums attiecas uz laikposmiem, kad notiek visaktīvākā zuša migrācija. Eiropas Komisijai par dalībvalsts pieņemto zušu ieguves lieguma perioda noteikšanu ir jāpaziņo līdz 2022. gada 1. jūnijam.

2017. gada 8. decembra Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes laikā tika pieņemta deklarācija "Par Eiropas zuša atjaunošanās stiprināšanu", kas uzskatāma par Eiropas Savienības dalībvalstu politisku apņemšanos rīkoties, lai nodrošinātu zušu krājumu stāvokļa uzlabošanu.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts).

Institūts ministrijā ir iesniedzis zinātniski pamatotu rekomendāciju (2022. gada 20. aprīļa vēstule "Par zinātniski pamatotas rekomendācijas sniegšanu"), kurā institūts norāda, ka analizējot pēdējo piecu gadu (2016.–2021. gads) zušu nozvejas datus piekrastes zonā, redzams, ka lielākais nozvejas apjoms ir laikā no jūnija līdz augustam. Tāpat arī zušu iezīmēšanas dati norāda, ka to aktīvākais migrācijas periods ir no augusta līdz oktobrim. Ņemot vērā iepriekš minēto un atbilstoši Regulas nosacījumiem, institūts ierosina zušu ieguves aizlieguma laiku noteikt no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. oktobrim.

2022. gada 2. maijā tika rīkota tiešsaistes sanāksme ar ministrijas, piekrastes zvejnieku nevalstisko organizāciju un institūta pārstāvju dalību, kuras laikā biedrība "Latvijas Zvejnieku federācija" tika iepazīstināta ar institūta rekomendēto zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību lieguma laiku Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos.

II

Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" (turpmāk arī – MK noteikumi Nr. 296) 8.4.¹ apakšpunktā ir noteikts, ka piekrastes zvejnieku pienākums ir apkopot nozvejas datus par zveju ar reņģu stāvvadiem Rīgas jūras līcī un informāciju par reņģu nozveju par katrām piecām dienām, skaitot no mēneša sākuma. Minēto informāciju līdz katras piektās dienas beigām iesniegt Valsts vides dienestā, nosūtot ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību.

Ministrija saņēma Valsts vides dienesta 2022. gada 3. maija vēstuli Nr. 2.3/CS/1247/202, kurā, lai mazinātu administratīvo slogu, Valsts vides dienests ierosina šogad atteikties no prasības zvejniekam sūtīt SMS Valsts vides dienestam, ja zvejnieks pilnībā nodrošina visu datu ziņošanu valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma).

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 296 8.3.4. apakšpunktu piekrastes komerczvejnieki no 2021. gada 1. janvāra nozvejas datus reģistrē piekrastes zvejas žurnālos elektroniski informācijas sistēmā, kas valsts institūcijām ļauj operatīvi un pastāvīgi sekot līdzi nozvejotajam zivju daudzumam t.sk. reņģu nozvejām Rīgas jūras līcī, kas tādējādi sniedz iespēju atbrīvot piekrastes komerczvejniekus no papildus datu ziņošanas prasības Valsts vides dienestam, kas noteiktas šo pašu noteikumu 8.4.¹ apakšpunktā.

Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome, kā arī Zivsaimniecības konsultatīvā padome rakstiskās procedūras ietvaros 2022. gada 12. maijā tika informētas par ministrijas nodomu noteikt zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību liegumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. oktobrim, kā arī ieceri atbrīvot piekrastes komerczvejniekus 2022. gadā no prasības apkopot nozvejas datus par zveju ar reņģu stāvvadiem Rīgas jūras līcī un informāciju par reņģu nozveju par katrām piecām dienām iesniegt Valsts vides dienestā. Iebildumi vai ierosinājumi par sagatavoto lēmuma priekšlikumu no minētajām konsultatīvajām padomēm netika saņemti.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija atbilstoši Regulas prasībām izvēlēto zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību lieguma laiku no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. oktobrim, kā arī ieceri atbrīvot piekrastes komerczvejniekus no prasības apkopot 2022. gadā nozvejas datus par zveju ar reņģu stāvvadiem Rīgas jūras līcī un informāciju par reņģu nozveju par katrām piecām dienām iesniegt Valsts vides dienestā iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, uz ko 2022. gada 24. maijā tika saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojums (24.05.2022. vēstule Nr. 1-132/3811).

Ievērojot iepriekš minēto, Zvejniecības likuma 3. panta otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, kā arī MK noteikumu Nr. 296. 8.3.4. apakšpunktu, ministrija

nolemj:

1. Atbilstoši Padomes 2022. gada 27. janvāra Regulas (ES) 2022/109, ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi prasībām noteikt 2022. gadā zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību liegumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. oktobrim un paziņot Eiropas Komisijai pieņemto lēmumu.

2. Noteikt, ka no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. oktobrim visi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos nejauši noķertie zuši ir atlaižami dzīvi atpakaļ jūrā. Zvejā ar āķiem un makšķerējot noķertie zuši, kuri āķi ierijuši tā, ka to nav iespējams saudzīgi izvilkt, ir atlaižami, nogriežot auklu ar tam pievienoto āķi.

3. Atbrīvot 2022. gadā piekrastes komerczvejniekus no prasības apkopot nozvejas datus par zveju ar reņģu stāvvadiem Rīgas jūras līcī un no prasības iesniegt Valsts vides dienestā informāciju par reņģu nozveju par katrām piecām dienām, ja piekrastes komerczvejnieks nodrošina atbilstošu reņģu stāvvadu nozvejas datu reģistrēšanu valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma".

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu, Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu lēmums ir izpildāms ar spēkā stāšanās brīdi, un iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs R. Kronbergs