LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 102

Par pirts terminu saraksta apstiprināšanu

Pieņemts 12.04.2022.; prot. Nr. 1/1163, prot. Nr. 3/1165

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 1. un 3.5. p.

Pēc "Latvju Pirts un SPA Asociācijas" ierosinājuma LZA Terminoloģijas komisija 2022. gada 25. janvāra (protokols Nr. 1/1163) un 2022. gada 12. aprīļa (protokols Nr. 3/1165) sēdē ir izskatījusi pirts terminu sarakstu, ko Pirts terminoloģijas izstrādes darba grupa ir apkopojusi, izstrādājusi un apstiprinājusi darba grupas 2021. gada 29. decembra sanāksmē, protokollēmums Nr. 2021/5.

2022. gada 12. aprīlī LZA Terminoloģijas komisija apstiprina pirts terminu sarakstu (17 terminu kopskaitā) ar terminu definīcijām latviešu valodā vienotai lietošanai speciālajā literatūrā un oficiālajā saziņā.

Terminu sarakstu sk. lēmuma pielikumā.

LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš

LZA TK zinātniskā sekretāre A. Vucāne

LZA Terminoloģijas komisijas lēmuma Nr. 102 pielikums

pirts

Pirts ir netulkojams vārda apzīmējums, kas sevī ietver tautas dzīvesziņu. Bieži sarunvalodā pirti dēvē par "ķermeņa, gara un dvēseles dziednīcu vai svētnīcu".

1. Nozīmīgs latviešu kultūrvēsturisku tradīciju kopums ķermeņa attīrīšanai, aizsardzībai, dziedniecībai, veselības uzturēšanai un labsajūtai, unikāli pielietojot augus un citas dabas veltes karstuma un mitruma ietekmē;

2. Ēka vai telpa ar pērtuvi.

pērtuve

Telpa pirtī, kas aprīkota ar pirts krāsni un [pirts] lāvu un kurā notiek pēršanas (pērtes) un ķermeņa kopšanas procedūras siltuma un mitruma iedarbībā.

pirtnieks

Cilvēks, kurš veic pirts procedūras.

pirtsmīlis

Cilvēks, kuram patīk pērties pirtī.

pirts klients

Cilvēks, kurš saņem pirts un/vai pirtnieka pakalpojumu.

pirts procedūra

Secīgs, pakārtots darbību kopums atbilstoši pirts tradīcijām.

pirts rituāls

Secīgs, radošs, uz cilvēka līdzdalību/līdzdarbību vērsts, noteiktu darbību, pirts un dziedināšanas tradīciju, garīgo prakšu kopums ar noteiktu mērķi un/vai nodomu/ ar simbolisku nozīmi specifiskos notikumos, kas balstīts uz personīgo fizisko un empīrisko pieredzi, unikāli pielietojot dabas veltes, Latvju dainas un citus līdzekļus. Rituālu nosaka tradīcija un tradīcijas sargātāji.

[pirts] pēriens (sinonīms: pērte)

Dinamiski ritmiska iedarbība uz ķermeni ar pirtsslotām, izmantojot dažādas tehnikas.

pirtsslota

No lakstaugiem, koku, krūmu zariem darināta slota, kuru izmanto pirts procedūrā.

[pirts] gars

Tvaiks, kas rodas pērtuvē pēc ūdens uzliešanas uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem atbilstošai mikroklimata veidošanai pērtuvē. Pirts gars simboliski apzīmē arī pirts gaisotni, kas valda pirts telpās, un pēršanās sajūtu un stiprumu.

[pirts] gara ūdens

Ūdens, ko lej uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem mikroklimata izmainīšanai un pirts gara veidošanai pērtuvē. Ūdenim var tikt pievienots vēlējums/nodoms, augi un dabas veltes latviskās kultūrvides radīšanai pirtī.

pirts gariņš

Mitoloģiska būtne, pirts vides uzturētājs.

lāvas paklājums

Lāvas nosegšana ar dažādiem dabiskiem materiāliem, veicinot estētisko vidi un labsajūtu. To veido no auduma un/vai dabas veltēm.

[pirts] kontrastprocedūra

Procedūra, kura ietver sevī krasu karstuma un aukstuma iedarbību uz ķermeni.

bāzes eļļa

Dabīgā augu eļļa, kuru iegūst aukstās izspiedes procesā un kuru lieto pirts un ķermeņa kopšanas procedūru laikā, t.sk., svaigās kosmētikas pagatavošanai.

skrubis

Abrazīvs līdzeklis ādas attīrīšanai pirts un ķermeņa kopšanas procedūru laikā, kas pagatavots no sasmalcinātām dabas veltēm un/vai sāls, sodas, medus vai citiem dabīgiem produktiem.

ķermeņa maska

Dabiskas izcelsmes vielas vai to maisījumi ķermeņa ādas kopšanai, kas pagatavoti no dabas veltēm.