Saistošie noteikumi nosaka ierobežojumus attiecībā uz zemesgabalu, kurus bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir tiesīgi izvēlēties un saņemt īpašumā no Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda, skaitu.

Līdzvērtīgas zemes piešķiršanas process tiek īstenots saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26.¹ pantā un Ministru kabineta 2008. gada 19. maija noteikumos Nr. 352 "Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda izveidošanas kārtība, kā arī kārtība, kādā aprēķina bijušā zemes īpašuma vērtību, kāda tā bija 1940. gada 21. jūlijā, un kārtība, kādā tiek piešķirta līdzvērtīga zeme bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem" iekļautajiem nosacījumiem.

Minēto Ministru kabineta noteikumu 2. punktā ir noteikts, ka līdzvērtīgu zemi piešķir bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (turpmāk – pretendenti), kas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā iesnieguši pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu uz līdzvērtīgu zemi par īpašumā neatjaunoto, 1940. gada 21. jūlijā piederējušo zemes īpašumu vai tā daļu (turpmāk – bijušais zemes īpašums) tās pašas pilsētas administratīvajā teritorijā, ja par to nav piešķirta kompensācija vai līdzvērtīga zeme. Savukārt Ministru kabineta noteikumu 18. punkts paredz, ka pretendents no zemesgabalu piedāvājuma izvēlas zemesgabalus atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 26.¹ panta otrajai un 2.¹ daļai. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt ierobežojumu attiecībā uz zemesgabalu, kurus pretendents var izvēlēties no zemesgabalu piedāvājuma, skaitu.

Ar Rīgas domes 2015. gada 25. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 164 "Par ierobežojumiem attiecībā uz zemesgabalu, kurus bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir tiesīgi izvēlēties un saņemt īpašumā no Rīgas pilsētas pašvaldības līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda, skaitu" ir noregulēts jautājums par zemesgabalu skaitu, kurus pretendenti ir tiesīgi izvēlēties un saņemt īpašumā no Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda, proti, par bijušo īpašumu pretendenti, neatkarīgi no to skaita uz vienu īpašumu (piemēram, vairāki viena mantojuma atstājēja mantinieki), ir tiesīgi saņemt īpašumā vienu zemesgabalu. Izņēmums paredzēts gadījumos, ja uz bijušā zemes īpašuma atrodas likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 2., 3., 4. un 6. pantā minētie objekti.

Zemes reforma Rīgā ir noslēguma posmā, neizskatītas joprojām paliek apmēram 400 lietas, no kurām nedaudz mazāk kā puse ir saistītas ar līdzvērtīgas zemes nodošanu īpašumā privātpersonām.

Procesā ir konstatēts, ka lietu izskatīšanu kavē gadījumi, kad bijušajiem zemes īpašniekiem vai to mantiniekiem tiek piedāvāta līdzvērtīga zeme, bet personas nesniedz atbildes uz izteiktajiem piedāvājumiem.

Praksē secināts, ka visbiežāk izvēle netiek izdarīta šādu apsvērumu dēļ:

1) līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā* nav tādu zemes vienību, kuru pašreizējā kadastrālā vērtība pilnā apmērā kompensē bijušā īpašuma vērtību, tādējādi pretendentiem ir tiesības izvēlēties zemesgabalu ar mazāku, bet maksimāli pietuvinātu vērtību bijušā īpašuma vērtībai, vai izvēlēties zemesgabalu ar lielāku vērtību, sedzot starpību starp piešķirtās zemes kadastrālo vērtību un bijušā īpašuma vērtību. Iemesls, kāpēc netiek veikta izvēle, ir finanšu līdzekļu trūkums starpības segšanai, kā arī uzskats, ka, iegūstot īpašumā zemesgabalu ar mazāku vērtību, tiek ierobežotas tiesības uz bijušā īpašuma kompensāciju, jo tā netiek izdarīta pilnā apmērā;

2) bijušā (-o) īpašnieka (-u) mantinieki neizdara savu izvēli, jo nevar savstarpēji vienoties par izvēli vai nevar vienoties par domājamo daļu sadalījumu.

Tieslietu ministrijas viedoklis** – lai sasniegtu zemes reformas mērķi, personām ir nodrošināmi vienlīdzīgi tiesiski apstākļi, kā arī nav piemērojami piespiedu vai laikā ierobežojošie līdzekļi īpašuma tiesību atjaunošanai. Tāpēc zemes reformas process lielā mērā ir atkarīgs arī no personu gribas atjaunot īpašuma tiesības, kā arī no to finansiālām iespējām.

Līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā iekļauto zemesgabalu skaits ir pietiekams, lai pilnībā apmierinātu visu pretendentu pieprasījumus, un ir iespējams pilnveidot esošo regulējumu, padarot to labvēlīgāku personām, tādā veidā veicinot pretendentu līdzvērtīgās zemes izvēles izdarīšanu un sekmējot zemes reformas pabeigšanu pilsētā.

Ievērojot jauna regulējuma nepieciešamību un izdarāmo grozījumu Rīgas domes 2015. gada 25. augusta saistošajos noteikumos Nr. 164 "Par ierobežojumiem attiecībā uz zemesgabalu, kurus bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir tiesīgi izvēlēties un saņemt īpašumā no Rīgas pilsētas pašvaldības līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda, skaitu" apjomu, kā arī ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktu, kurā noteikts, ka grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma; šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu, ir sagatavoti jauni saistošie noteikumi.

* Izveidots ar Rīgas domes 24.11.2008. lēmumu Nr. 4451 "Par līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda izveidošanu un zemesgabalu ieskaitīšanu tajā".

** Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Vai ir sagaidāms, ka zemes reformas īstenošana noslēgsies tuvākajā laikā?", ko 25.01.2022. apstiprinājis Valsts kontroles Otrais revīzijas departaments ar Nr. 2.4.1-46/2020, pieejams https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-ir-sagaidams-ka-zemes-reformas-istenosana-noslegsies-tuvakaja-laika.

Saistošie noteikumi pašvaldības budžetu neietekmē.

Saistošie noteikumi uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā neietekmē.

Saistošie noteikumi administratīvās procedūras neietekmē.

Konsultācijas ar privātpersonām nav notikušas.