Limbažu novada domes saistošie noteikumi Nr. 17

2022. gada 24. martā

Par sociālajiem pakalpojumiem Limbažu novadā

APSTIPRINĀTI
ar Limbažu novada domes 24.03.2022.
sēdes lēmumu Nr. 237 (prot. Nr. 3, 6.)

PRECIZĒTI
ar Limbažu novada domes 28.04.2022.
sēdes lēmumu Nr. 496 (prot. Nr. 5, 139.)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro un trešo daļu, Invaliditātes likuma 12. panta 6.² daļu un
Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 275
"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas
tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. Saistošie noteikumi nosaka Limbažu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sniegto un valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu veidus Pašvaldībā, to pieprasīšanas, saņemšanas un samaksas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. sociālās rehabilitācijas plāns – personai vai personu grupai izstrādāts sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums;

2.2. ģimenes locekļi – laulātie, bērni, vecāki un personas, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.3. objektīvie apstākļi – veselības stāvoklis, atrašanās ārstniecības iestādē vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, nodarbinātība, dzīvesvieta ārpus Latvijas Republikas vai citi apstākļi, kas var tikt atzīti par objektīvi pamatotiem sociālo pakalpojumu saņemšanai;

2.4. likumiskais pārstāvis – fiziska vai juridiska persona, kura īsteno pārstāvamās personas tiesības vai nodrošina likumisko interešu aizstāvību;

2.5. obligātais klients – klients, par kuru ir informējusi kāda institūcija vai persona un kurš nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus.

3. Tiesības saņemt Pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir personai, kura deklarējusi savu dzīvesvietu Limbažu novada administratīvajā teritorijā un krīzes situācijā ģimenēm (personām), kuras uzturas Limbažu novada administratīvajā teritorijā, bez noteiktas dzīvesvietas un personām, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Limbažu novada administratīvā teritorija, atbilstoši Iesnieguma likuma 3. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

2. SOCIĀLO PAKALPOJUMU VEIDI

4. Pašvaldība sniedz vai nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

4.1. Sociālie pakalpojumi dzīvesvietā:

4.1.1. sociālā darba pakalpojums;

4.1.2. aprūpe mājās;

4.1.3. aprūpes pakalpojums nepilngadīgai personai ar invaliditāti;

4.1.4. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

4.1.5. asistenta un pavadoņa pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti;

4.1.6. dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti, funkcionāliem traucējumiem un ar garīga rakstura traucējumiem;

4.1.7. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

4.1.8. sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām;

4.1.9. sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām;

4.1.10. atbalsta un izglītojošās grupas;

4.1.11. ģimenes asistenta pakalpojums;

4.1.12. speciālistu pakalpojumi;

4.1.13. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

4.1.14. atelpas brīža pakalpojums;

4.1.15. higiēnas pakalpojums.

4.2. Sociālie pakalpojumi institūcijā:

4.2.1. sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem;

4.2.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

4.2.3. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

4.2.4. sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem institūcijā.

3. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

3.1. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI DZĪVESVIETĀ

3.1.1. Sociālā darba pakalpojums

5. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts ar mērķi palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām veicināt vai atjaunot spēju sociāli funkcionēt, kā arī veicināt sociālās atstumtības mazināšanu, attīstot personas pašas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

6. Pakalpojums ietver:

6.1. sociālo gadījumu risināšanu;

6.2. individuālas sociālā darbinieka konsultācijas;

6.3. sociālo pakalpojumu organizēšanu personas sociālo problēmu risināšanai;

6.4. informācijas sniegšanu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību;

6.5. riska novērtēšanu (pirmreizēji un ne retāk kā reizi sešos mēnešos atkārtoti);

6.6. sociālā gadījuma vadības procesa novērtēšanu (sešus mēnešu pēc sociālā gadījuma vadības procesa uzsākšanas un turpmāk atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi 12 mēnešos un noslēdzot sociālo gadījumu);

6.7. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu nepilngadīgām personām, kuras ir izdarījušas likumpārkāpumu;

6.8. klientu dzīvesvietas apsekošanu;

6.9. vienošanās slēgšanu ar personu par veicamajiem uzdevumiem;

6.10. starpinstitucionālo komandu veidošanu gadījuma vadīšanas ietvaros un sadarbības komandā izstrādātā darbības plāna īstenošanas uzraudzība.

7. Obligātajiem klientiem Sociālajā dienestā tiek uzsākts sociālais darbs pēc ziņu saņemšanas no citām fiziskām vai juridiskām personām un datu pārbaudes.

8. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.1.2. Aprūpe mājās

9. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kurai vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvie apstākļi sevi aprūpēt (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

10. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

11. Aprūpes mājās pakalpojumu sniedz Sociālā dienesta aprūpētāji un aprūpētāji, kuri ir noslēguši pakalpojuma līgumu ar Sociālo dienestu un klientu.

12. Pakalpojums tiek piešķirts nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, nosakot veicamo darbu apjomu, kas noteikti 3 aprūpes pakalpojuma līmeņos:

12.1. pirmais aprūpes līmenis – līdz 12 stundām mēnesī, apmeklējums 1 līdz 2 reizes nedēļā un tas iekļauj: konsultāciju par nepieciešamo aprūpi, sadzīves apstākļiem; pārtikas produktu, medikamentu, saimniecības preču piegāde; grīdas mitrā uzkopšana, gultasveļas nomaiņa un nodošana mazgātavā; komunālo un citu maksājumu kārtošana; ģimenes ārsta izsaukšana; preses pasūtīšana; informēšana par pieejamiem pakalpojumiem; malkas ienešana, ūdens piegāde, izlietotā ūdens iznešana; atkritumu iznešana; logu mazgāšana 1 reizi gadā; pavadīšana pie ārsta, uz slimnīcu.

12.2. otrais aprūpes līmenis – līdz 16 stundām mēnesī, apmeklējums 3 reizes nedēļā un tas iekļauj: konsultāciju par nepieciešamo aprūpi, sadzīves apstākļiem; pārtikas produktu, medikamentu, saimniecības preču piegāde; grīdas mitrā uzkopšana, gultasveļas nomaiņa un nodošana mazgātavā; komunālo un citu maksājumu kārtošana; ģimenes ārsta izsaukšana; preses pasūtīšana; informēšana par pieejamiem pakalpojumiem; malkas ienešana, ūdens piegāde, izlietotā ūdens iznešana; atkritumu iznešana; logu mazgāšana 1 reizi gadā; pavadīšana pie ārsta, uz slimnīcu; palīdzība nomazgāties; palīdzība medikamentu lietošanā, fizisko aktivitāšu veicināšanā, ēdiena gatavošanā, trauku mazgāšanā.

12.3. trešais aprūpes līmenis – līdz 22 stundām mēnesī, apmeklējums līdz 5 reizēm nedēļā un tas iekļauj: konsultāciju par nepieciešamo aprūpi, sadzīves apstākļiem; pārtikas produktu, medikamentu, saimniecības preču piegāde; grīdas mitrā uzkopšana, gultasveļas nomaiņa un nodošana mazgātavā; komunālo un citu maksājumu kārtošana; ģimenes ārsta izsaukšana; preses pasūtīšana; informēšana par pieejamiem pakalpojumiem; malkas ienešana, ūdens piegāde, izlietotā ūdens iznešana; atkritumu iznešana; logu mazgāšana 1 reizi gadā; pavadīšana pie ārsta, uz slimnīcu; palīdzība nomazgāties; palīdzība medikamentu lietošanā, fizisko aktivitāšu veicināšanā, ēdiena gatavošanā vai ēdiena piegādē; palīdzība trauku mazgāšanā; aprūpējamā personīgās higiēnas nodrošināšana (kāju un nagu apkopšana, matu mazgāšana, bārdas skūšana).

13. Pārsniedzot trešajā aprūpes līmenī Pašvaldībā noteikto aprūpes mājās pakalpojumu apjomu, personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība un aprūpe katru dienu, Sociālais dienests izvērtējot situāciju, klienta fiziskās un garīgās spējas, pamatojoties uz personas iesniegumu, citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, var lemt par citu personas vajadzībām atbilstošu pakalpojumu piešķiršanu.

14. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis, atbilstoši noteiktajām vajadzībām, vēršas Sociālajā dienestā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

14.1. iesniegumu;

14.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

14.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un akūtu infekcijas slimību neesamību, kā arī rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

14.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

14.5. ja klients vai klienta apgādnieks iesniedz iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt pakalpojuma maksu, tad tiem ir tiesības nedeklarēt savus ienākumus;

14.6. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

15. Sociālā dienesta atbildīgais sociālais darbinieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 14. punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas apmeklē personu dzīvesvietā, veic fizisko un garīgo spēju izvērtējumu, nosakot aprūpes līmeni atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā persona saņem sociālos pakalpojumus un nosaka pakalpojuma apjomu personai atbilstoši Pašvaldībā noteiktajiem aprūpes pakalpojuma līmeņiem.

16. Sociālā dienesta aprūpētāji pakalpojumu sniedz darba dienās, darba laikā. Aprūpētāji, kuri ir noslēguši pakalpojuma līgumu ar Sociālo dienestu un klientu, pakalpojumu sniedz pēc savstarpējas vienošanās.

17. Par aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu atbildīgie sociālie darbinieki veic periodisku sniegtā pakalpojuma pārskatīšanu un kvalitātes kontroli ne retāk kā vienu reizi gadā, veicot pakalpojuma kvalitātes novērtējumu.

18. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā Pakalpojumu personām, kuru ienākumi nav lielāki par valstī noteikto minimālo darba algas apmēru, un:

18.1. tām nav likumīgo apgādnieku un nav noslēgts uzturlīgums, kurā paredzēta personas aprūpe;

18.2. tās dzīvo vienatnē un likumīgajiem apgādniekiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss;

18.3. tās ir vecākas par 80 gadiem, dzīvo vienatnē vai kopā ar pensijas vecuma personu vai personu, kurai piešķirta invaliditāte, un kuru likumīgie apgādnieki objektīvu iemeslu dēļ nevar veikt aprūpi un ja šos objektīvos apstākļus apstiprina sociālā darbinieka izvērtējums.

19. Par objektīviem apstākļiem uzskatāmi:

19.1. apgādnieka atrašanās ārstniecības iestādē, soda izciešanas institūcijā, ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā;

19.2. apgādnieka dzīvesvietas attālums;

19.3. apgādnieks ir pensijas vecuma persona vai persona ar invaliditāti, kura dzīvesvietas attāluma un citu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt aprūpi.

20. Aprūpe mājās pakalpojuma sniegšanu Sociālais dienests pārtrauc vai izbeidz, pamatojoties uz Sociālā dienesta lēmumu, ja klients (-am):

20.1. rakstiski lūdz izbeigt aprūpe mājās pakalpojuma sniegšanu;

20.2. ir atguvis pašaprūpes spējas un aprūpe mājās pakalpojums nav nepieciešams;

20.3. maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

20.4. tiek ievietots sociālās aprūpes un/vai sociālās rehabilitācijas iestādē;

20.5. nepilda vai pārkāpj aprūpes mājās pakalpojuma līguma saistības;

20.6. persona ir noslēgusi uztura līgumu vai cita veida līgumu, kurā ir paredzēta aprūpe un šī aprūpe tiek nodrošināta vai var tikt nodrošināta no uztura ņēmēja vai likumīgo apgādnieku puses;

20.7. persona mirusi.

21. Aprūpe mājās pakalpojums izņēmuma gadījumā var tikt sniegts par maksu, pamatojoties uz 24.11.2015. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu", ja Sociālajam dienestam ir kapacitāte pakalpojuma nodrošināšanai.

22. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar Pakalpojuma pieprasītāju un Pakalpojuma sniedzēju. Līgumā nosaka Pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas periodu, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar Pakalpojuma sniegšanu.

3.1.3. Aprūpes pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti

23. Aprūpes pakalpojums tiek sniegts nepilngadīgai personai ar invaliditāti, lai nodrošinātu aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstīšanu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu dzīvesvietā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

24. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir nepilngadīgai personai ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kurai ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

25. Sociālais dienests, nosakot Pakalpojuma nepieciešamību novērtē:

25.1. kopā ar personu dzīvojošo ģimenes (mājsaimniecības) locekļu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu;

25.2. personas likumisko pārstāvju vai audžuģimenes apgrūtinājumus iesaistīties aprūpē un uzraudzībā;

25.3. personas atrašanās laiku izglītības iestādē;

25.4. personai pieejamās aktivitātes, saņemot sociālos un ārstniecības pakalpojumus;

25.5. citus apstākļus, faktus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

26. Lai saņemtu Pakalpojumu, personas likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norāda:

26.1. personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi;

26.2. personas likumiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un/vai e-pasta adresi;

26.3. personai uz Pakalpojuma pieprasīšanas brīdi piešķirto valsts vai citu pašvaldības atbalstu;

26.4. vēlamā Pakalpojuma sniedzēju, tā kontaktinformāciju, ja tā ir zināma;

26.5. citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

27. Sociālais dienests izvērtē iesniegumā minēto informāciju un dokumentus, mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

27.1. par Pakalpojuma piešķiršanu līdz 80 stundām mēnesī (pakalpojuma sniedzējam tiek apmaksāts faktiski nostrādāto stundu skaits, atbilstoši Sociālajā dienestā iesniegtajam apliecinājumam par iepriekšējā mēnesī sniegto Pakalpojumu) un Pakalpojuma saņemšanas periodu – līdz kalendārā gada beigām vai uz atzinuma par īpašas kopšanas nepieciešamību derīguma termiņu;

27.2. par atteikumu piešķirt Pakalpojumu, ja persona neatbilst šo noteikumu 23., 24. un 25. punktā minētajām prasībām.

28. Ja Pakalpojumu nepieciešams saņemt atkārtoti, personas likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu par Pakalpojuma piešķiršanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

29. Pakalpojumu ir tiesīga sniegt fiziska persona (izņemot likumiskie pārstāvji vai audžuģimene), kurai ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar nepilngadīgo personu no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurai ir izteikti un smagi funkcionēšanas traucējumi.

30. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar aprūpes pakalpojuma pieprasītāju un pakalpojuma sniedzēju. Līgumā nosaka Pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas periodu, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar Pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas nosacījumus. Vienas Pakalpojuma stundas izmaksas nosaka pamatojoties uz 18.05.2021. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti".

31. Pakalpojuma sniedzējs šo noteikumu 30. punktā minētajā līgumā noteiktajā kārtībā reizi mēnesī iesniedz Sociālajā dienestā apliecinājumu par iepriekšējā mēnesī sniegto Pakalpojumu. Apliecinājumā norāda dienas, kad sniegts Pakalpojums, un tajās nostrādāto stundu skaitu.

32. Pakalpojuma sniegšana personai tiek pārtraukta uz laiku, kamēr persona atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.

33. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.1.4. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

34. Asistenta pakalpojums tiek sniegts pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu personas socializāciju ārpus mājokļa (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

35. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

35.1. iesniegumu;

35.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

36. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

37. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.1.5. Asistenta un pavadoņa pakalpojums nepilngadīgām personām ar invaliditāti

38. Asistenta pakalpojums tiek sniegts nepilngadīgai personai ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājokļa (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

39. Pavadoņa pakalpojums tiek sniegts nepilngadīgai personai ar invaliditāti no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājokļa (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

40. Pieprasot Pakalpojumu, likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

40.1. iesniegumu;

40.2. citus dokumentus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

41. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

42. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.1.6. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti, funkcionāliem traucējumiem un garīga rakstura traucējumiem

43. Dienas aprūpes centra pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti, funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem: uzraudzība un individuāls atbalsts, kognitīvo spēju un komunikācijas prasmju uzturēšana un attīstīšana, radošas un fiziskas aktivitātes tiek sniegts, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanu vai attīstību, kā arī veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

44. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

45. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

45.1. iesniegumu;

45.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, funkcionālo traucējumu veidu, akūtu infekciju neesamību;

45.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;

45.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

46. Lēmumu piešķirt, uzņemt rindā vai atteikt Pakalpojuma piešķiršanu pieņem Sociālais dienests.

47. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju. Līgumā nosaka Pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas periodu, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar Pakalpojuma sniegšanu.

48. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.1.7. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām

49. Sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, ir sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

50. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām (vardarbības).

51. Pieprasot Pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

52. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

53. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.1.8. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām

54. Sociālā rehabilitācija vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai tās spētu atgūt fizisko, psihisko veselību un integrētos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

55. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

56. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

57. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

58. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.1.9. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām

59. Sociālā rehabilitācija vardarbību veikušām pilngadīgām personām ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kopums, kas tiek nodrošināts personām, lai novērstu vai mazinātu turpmākus vardarbības riskus (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

60. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir vardarbību veikušām pilngadīgām personām.

61. Pakalpojumu pieprasa persona vai tās likumiskais pārstāvis, iesniedzot iesniegumu Sociālajā dienestā.

62. Pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

63. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.

3.1.10. Atbalsta un izglītojošās grupas

64. Atbalsta un/vai izglītojošās grupas pakalpojums nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu un informāciju to risināšanai, lai uzlabotu savu funkcionēšanu un sociālo situāciju (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

65. Pakalpojums ietver profesionāli vadītu nodarbību ciklu saskaņā ar atbilstošu programmu un nodarbību plānu.

66. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties vai to dalībai grupā norīkojis sociālais darbinieks vai cits speciālists.

67. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

67.1. iesniegumu;

67.2. citus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

68. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā vai atteikt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

69. Pakalpojums tiek nodrošināts nodarbību īstenošanas gadījumā, komplektējot grupu.

70. Pakalpojums tiek finansēts no valsts vai Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.1.11. Ģimenes asistenta pakalpojums

71. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

72. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

72.1. ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē;

72.2. personai, kurai nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā;

72.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav nepietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

73. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 mēnešiem sociālā darbinieka sastādītā sociālās rehabilitācijas plāna ietvaros.

74. Pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ja nav sasniegts sociālās rehabilitācijas plānā noteiktais mērķis, Pakalpojums var tikt turpināts.

75. Pakalpojumu sniedz ģimenes asistents vai sociālais rehabilitētājs.

76. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.1.12. Speciālistu pakalpojumi

77. Speciālistu pakalpojumi nodrošina personai klātienes profesionālu psihologa vai citu speciālistu palīdzību (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

78. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

78.1. krīzes situācijās;

78.2. atkarības problēmu risināšanai;

78.3. psiholoģiskā atbalsta sniegšanai;

78.4. bērna uzvedības problēmu gadījumos u.c.

79. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

79.1. iesniegumu;

79.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

80. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, atzinumu.

81. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.1.13. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

82. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums – individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrāde, realizācija un novērtēšana, sociālo un fizisko funkcionēšanas spēju apgūšana, kā arī dažādu pasākumu organizēšana, kas veicina personas fizisko, intelektuālo un psiholoģisko spēju, un savstarpējās saskarsmes iemaņu pilnveidošanu. Nodrošina mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešams atrasties ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

83. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar dzīvot patstāvīgi un kurām nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

84. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

84.1. iesniegumu;

84.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

84.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, funkcionālo traucējumu veidu, akūtu infekciju neesamību;

85.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;

84.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

85. Lēmumu piešķirt, uzņemt personu rindā, atteikt vai pārtraukt personai Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

86. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju vai tā likumisko pārstāvi.

87. Eiropas Sociālā fonda (turpmāk šajā nodaļā – ESF) projekta realizācijas laikā, kas plānots līdz 2023. gada 31. augustam, Pakalpojums tiek finansēts no ESF līdzekļiem un Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.1.14. Atelpas brīža pakalpojums

88. Atelpas brīža pakalpojums nodrošina īslaicīgu diennakts sociālās aprūpes pakalpojumu pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras dzīvo ģimenēs un kurām ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

89. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

89.1. iesniegumu;

89.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, funkcionālo traucējumu veidu, akūtu infekciju neesamību;

89.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

90. Lēmumu par personas tiesībām saņemt Pakalpojumu un uzņemšanu rindā vai par atteikumu piešķirt Pakalpojumu pieņem Sociālais dienests.

91. Pakalpojums tiek piešķirts no 1 diennakts līdz 30 diennaktīm kalendārā gada ietvaros.

92. Pēc lēmuma pieņemšanas par Pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju vai tā likumisko pārstāvi.

93. Eiropas Sociālā fonda (turpmāk šajā nodaļā – ESF) projekta realizācijas laikā Pakalpojums tiek finansēts no ESF līdzekļiem un Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.1.15. Higiēnas pakalpojums

94. Higiēnas pakalpojums ietver mazgāšanos dušā un veļas mazgāšanu ar mērķi nodrošināt pakalpojumus personām, kurām, sociālo apstākļu vai sociālo prasmju trūkuma dēļ, nav iespējams nodrošināt savu un savu ģimenes locekļu personisko higiēnu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

95. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

95.1. pensijas vecuma personām;

95.2. personām ar invaliditāti;

95.3. mājsaimniecībām, kurām noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

95.4. krīzes situācijā nonākušām mājsaimniecībām.

96. Pieprasot Pakalpojumu, persona Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

97. Pakalpojums tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem ar klienta līdzmaksājumu, kas apstiprināts ar Limbažu novada domes lēmumu.

3.2. SOCIĀLIE PAKALPOJUMI INSTITŪCIJĀ

3.2.1. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem

98. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem vai ģimenēm ar bērniem nodrošina profesionālu psihosociālu palīdzību ar diennakts izmitināšanu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

99. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir bērniem vai ģimenēm ar bērniem, kuri:

99.1. nonākuši krīzes situācijā;

99.2. cietuši no prettiesiskām darbībām.

100. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

100.1. iesniegumu;

100.2. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

101. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

102. Pakalpojums tiek piešķirts Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

103. Ja ģimene (persona) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir izmantojusi valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tad Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

3.2.2. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

104. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pilngadīgām personām sniedz pakalpojumu, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un kurām nepieciešamā aprūpe pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu. (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

105. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

105.1. pensijas vecuma personām;

105.2. personām ar invaliditāti.

106. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

106.1. iesniegumu;

106.2. iztikas līdzekļu deklarāciju;

106.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, funkcionālo traucējumu veidu, akūtu infekciju neesamību;

106.4. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;

106.5. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

107. Sociālais dienests izvērtē personu iespējas samaksāt par aprūpes institūcijā saņemto pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktajā apmērā no pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un/vai citiem ienākumiem.

108. Pakalpojums tiek finansēts no personas līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un Pašvaldības budžeta līdzekļiem (pārējā pakalpojuma samaksas daļa līdz pilnai pakalpojuma maksai), ja:

108.1. personai nav likumīgo apgādnieku un nav noslēgts uzturlīgums, kas paredz uztura vērtības izmaksu;

108.2. personas likumīgie apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīti par trūcīgiem;

108.3. personas likumīgo apgādnieku līdzekļi ir mazāki par normatīvajos aktos noteikto apmēru.

109. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, noteikto aprūpes līmeni, personas sniegto informāciju par ienākumiem un noslēgtajiem uzturlīgumiem.

3.2.3. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

110. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ja nav iespējama aprūpe un audzināšana audžuģimenē vai pie aizbildņa, ja bērni nesaņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ pantu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

111. Pakalpojums tiek finansēts no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu.

3.2.4. Sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem institūcijā

112. Sociālās rehabilitācija pilngadīgām personām un ģimenēm ar bērniem institūcijā ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā personām, kurām objektīvu apstākļu dēļ pakalpojums ir nepieciešams, lai sekmētu personu sociālās funkcionēšanas spēju attīstību vai uzlabošanu, lai veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

113. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir pilngadīgām personām vai ģimenēm ar bērniem, kuriem nav pietiekamu iemaņu dzīvot patstāvīgi un nodrošināt savas pamatvajadzības.

114. Pieprasot Pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis Sociālajā dienestā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

114.1. iesniegumu;

114.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli, funkcionālo traucējumu veidu, akūtu infekciju neesamību;

114.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai;

114.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

115. Lēmumu piešķirt, atteikt vai pārtraukt Pakalpojumu personai pieņem Sociālais dienests, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu.

116. Pakalpojums tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem un Pašvaldības budžeta līdzekļiem.

4. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMS

117. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē:

117.1. Limbažu novada domes 2015. gada 29. oktobra saistošie noteikumi Nr. 25 "Par Limbažu novada pašvaldības sniegto un organizēto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību";

117.2. Salacgrīvas novada domes 2015. gada 17. jūnija saistošie noteikumi Nr. 9 "Par sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību Salacgrīvas novadā";

117.3. Alojas novada domes 2017. gada 28. septembra saistošie noteikumi Nr. 10 "Par sociālā pakalpojuma – aprūpe mājās darba organizēšanu un pakalpojuma saņemšanas kārtību Alojas novadā";

117.4. Alojas novada domes 2012. gada 27. jūnija saistošie noteikumi Nr. 7 "Alojas novada domes sociālo pakalpojumu veidi un to piešķiršanas kārtība";

117.5. Alojas novada domes 2014. gada 23. decembra saistošie noteikumi Nr. 14 "Alojas novada pašvaldības sniegto pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība".

Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs D. Straubergs

Paskaidrojuma raksts
Limbažu novada pašvaldības domes 2022. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 17 "Par sociālajiem pakalpojumiem Limbažu novadā"

Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs D. Straubergs