ATSAUCĒ IETVERT:
"Mīļās zvaigznes - mūžības ziedi! Cik labi, ka viņas ir!". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.02.2001., Nr. 25 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3329
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
 Jāņa Rieksta attēlā - Dzelmes grupa 1906.gadā. 1.rindā (no kreisās) : Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis; 2.rindā: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš |
— Jānis Akuraters
Rakstniekam,sabiedriskajam darbiniekam, Triju Zvaigžņu ordeņa komandierim Jānim Akurateram — 125
Par Jāņa Akuratera jubilejas konferenci dzejnieka muzejā "Latvijas Vēstnesis" stāstīja 2.februāra numurā. Šoreiz — par Jāņa Akuratera devumu cittautu rakstnieku darbu tulkošanā. Būdams viens no visspilgtākajiem romantisma tradīciju kopējiem latviešu literatūrā, viņš arī citu tautu kultūrās meklēja savus gara radiniekus un jaunu ceļu gājējus. Par Jāņa Akuratera mākslu kā Eiropas kultūras daļu pēc viņa Kopoto rakstu iznākšanas 1926.gadā rakstīja arī Jānis Sudrabkalns: "Tā ir temperamenta pilna un tomēr smalka, cēla; romantikas purpurā un zeltā un tomēr gaiša un harmoniska, aristokrātiska šā vārda vislabākā nozīmē. [Tā] ir Eiropas pavalstnieka seja, Rietumu veidols." Ibsena zemi Norvēģiju un arī norvēģu valodu Akuraters iepazina un iemīlēja savos trimdinieka gados. Un viņa brīnišķīgie Ibsena drāmu atdzejojumi kļuvuši par latviešu literatūras, teātra mākslas un kultūras bagātību. Tāpat trimdā viņš sastapās arī ar igauņu jaunromantiķi Frīdebertu Tuglasu. Viņu radošā draudzība vainagojās ar Tuglasa miniatūru izdošanu Latvijā un vairāku Akuratera darbu tulkošanu igauņu valodā. "LV"