Ministru kabineta rīkojums Nr. 396

Rīgā 2022. gada 31. maijā (prot. Nr. 29 45. §)

Par Finanšu sektora attīstības plānu 2022.–2023. gadam

1. Apstiprināt Finanšu sektora attīstības plānu 2022.–2023. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt, ka par plāna izpildes koordināciju ir atbildīga Finanšu ministrija.

3. Atzīt par spēku zaudējušu 2021. gada 22. marta rīkojumu Nr. 180 "Par Finanšu sektora attīstības plānu 2021.–2023. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 58. nr.).

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒
ārlietu ministrs E. Rinkēvičs

Finanšu ministrs J. Reirs

(Ministru kabineta
2022. gada 31. maija
rīkojums Nr. 396)

Finanšu sektora attīstības plāns 2022.–2023. gadam

Saturs

Kopsavilkums

1. Esošās situācijas raksturojums

2. Plāna mērķis un rīcības virzieni

3. Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas

3.1. Kreditēšana

3. 2. Kapitāla tirgus

3. 3. Alternatīvo finansējuma veidu izmantošanas attīstīšana

3.4. Pensiju fondi

3.5. Apdrošināšana

3.6. Mājsaimniecību uzkrājumi un ieguldījumi

3.7. AS "Attīstības finanšu institūcijas Altum" atbalsta programmas

3.8. Starptautisko finanšu institūciju finanšu instrumenti

4. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība

4.1. ES politikas pasākumi digitālās pārejas un inovatīvu finanšu pakalpojumu veicināšanā

4.2. Finanšu sektora inovācija un finanšu pakalpojumu digitalizācija

4.3. Nebanku finanšu sektors

4.4. Datu atvērtība un digitalizācija Latvijā

5. Ilgtspējīgas finanses

5.1. ES iniciatīvas par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgām finansēm

5.2. Zaļās obligācijas Latvijā

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

Kopsavilkums

Lai pilnīgi atspoguļotu Finanšu sektora attīstības plāna mērķus un izpildes gaitu, tajā saglabāta informācija, tai skaitā izpildītie uzdevumi, par visu Plāna darbības periodu, kas ir 2021. līdz 2023. gads.

Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 17.punktā valdību veidojošās partijas ir vienojušās īstenot tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi.

Lai noteiktu finanšu tirgus politikas mērķus un pasākumus finanšu sektora attīstībai vidējā termiņā, ir izstrādāts Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023.gadam (turpmāk – Plāns), sniedzot finanšu sektora darbības izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus, vienlaikus norādot par pasākumu izpildi atbildīgās institūcijas, uzdevumu izpildes termiņus, sasniedzamos rezultātus un plāna izpildes uzraudzības kārtību.

Plānā ietverto pasākumu mērķis ir turpināt atbalstīt inovatīvu un pieejamu finanšu sektoru, kas sekmē un atbalsta ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, nosakot šādus prioritāros attīstības virzienus:

• Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas;

• Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība;

• Ilgtspējīgas finanses.

1. Esošās situācijas raksturojums

Plāna izstr dēļ un šis skaitlis turpina pieaugt. Veselības krīzes apmērs un politikas pasākumi, kas veikti, lai pandēmijas izplatību ierobežotu, ir līdz šim nepieredzēti. Pastāvot ļoti augstai nenoteiktībai par Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo laiku, gan pasaules, gan Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes ir tikušas visai strauji koriģētas un ar šādām korekcijām jārēķinās arī turpmāk. Līdz brīdim, kamēr vakcīna vai atbilstoši medikamenti būs plašu pieejami, situāciju raksturos liela nenoteiktība un riski. Atbilstoši EK 2020.gada rudens ekonomikas prognozei atgūšanās apsīkst, jo pandēmijas atsākšanās, padziļina nenoteiktību. 2020.gada pirmajā pusē saimnieciskā darbība Eiropā piedzīvoja smagu satricinājumu, bet trešajā ceturksnī tā strauji atjaunojās, jo pakāpeniski tika atcelti ierobežojošie pasākumi. Tomēr pandēmijas atsākšanās liek izaugsmei apsīkt, jo tiek ieviesti jauni ierobežojumi. Saskaņā ar 2020. gada rudens ekonomikas prognozi Eirozonas ekonomika 2020. gadā saruks par 7,8 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 4,2 %, bet 2022. gadā – par 3 %. Saskaņā ar šo prognozi ES ekonomika 2020. gadā saruks par 7,4 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 4,1 %, bet 2022. gadā – par 3 %¹. Salīdzinājumā ar 2020.gada vasaras ekonomikas prognozi izaugsmes prognozes gan Eirozonai, gan ES ir nedaudz augstākas 2020. gadam un zemākas 2021. gadam. Sagaidāms, ka rezultāti ne Eirozonā, ne ES līdz 2022. gada beigām neatgriezīsies pirms pandēmijas līmenī. Atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda 2020.gada oktobra IKP prognozēm, pasaules iekšzemes kopprodukts 2020.gadā samazināsies par 4,4%, kas ir nedaudz mazāks IKP sarukums, nekā tika prognozēts jūnijā.² To galvenokārt nosaka, 2020.gada otrā ceturkšņa dati, kas uzrāda mazāku attīstīto valstu IKP kritumu, nekā iepriekš tika prognozēts. Finanšu ministrijas 2020.gada jūnijā izstrādātais vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2020.-2023.gadam izstrādāts, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2020.gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz 2020.gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā. Atbilstoši šim scenārijam, Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā samazināsies par 7,0% un 2021.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts palielināsies par 5,1%.

Reaģējot uz vīrusa izraisīto krīzi, Latvija un pārējās ES dalībvalstis ir ieviesušas ārkārtējus ierobežojumus un finansiālus atbalsta pasākumus ierobežojumu izraisīto seku mazināšanai. Pandēmijas izraisītais satricinājums ES tautsaimniecībām bija vienlaicīgs, bet asimetrisks, jo striktāki pandēmijas izplatības ierobežojošie pasākumi skartajās valstīs rezultējās lielākā šokā ekonomikai. Ekonomiskās aktivitātes kritums un ieviestie atbalsta pasākumi novedīs pie krietni lielākiem budžeta deficītiem un valsts parāda līmeņa pieauguma. ES dalībvalstis ir vienojušās, ka pirmo reizi kopš 2011. gada, kad Stabilitātes un izaugsmes paktā ir iestrādāta vispārējā izņēmuma klauzula, ir iestājušies visi priekšnoteikumi šīs izņēmuma klauzulas iedarbināšanai.³ Tas ļaus dalībvalstīm novirzīt finanšu līdzekļus veselības aprūpes sistēmai un Covid – 19 izraisīto ekonomisko seku mazināšanai. Atbilstoši EK 2020. gada rudens prognozei paredzēts, ka kopējais valsts budžeta deficīts eirozonā palielināsies no 0,6% no IKP 2019. gadā līdz aptuveni 8,8% 2020. gadā. Kopējā Eirozonas valsts parāda attiecība pret IKP palielināsies no 85,9% no IKP 2019.gadā līdz 101,7% 2020. gadā. EK publicētā 2021. gada Ikgadējā Ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija paredz 2021. gadā turpināt darbību Covid-19 kontekstā iedarbinātajai vispārējās atkāpes klauzulai no Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem.

Reaģējot uz ekonomiskās situācijas kraso pasliktināšanos saistībā ar Covid-19 krīzi, pasaules valstu centrālās bankas ir pastiprinājušas monetārās stimulēšanas pasākumus. ASV Federālo rezervju sistēma 2020. gada 15. martā samazināja bāzes procentu likmi līdz 0-0,25%, bet 23. martā paziņoja par valsts vērtspapīru iegādi neierobežotā apmērā, lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 krīzes ietekmi. ECB savukārt 2020. gada 19. martā uzsāka valdības un uzņēmumu obligāciju uzpirkšanas programmu (Pandemic Emergency Purchase Programme, PEPP) 750 miljardu euro apmērā. ECB palielināja arī esošās aktīvu iegādes programmas apjomu, atviegloja ilgāka termiņa mērķoperāciju nosacījumus, kā arī uzsāka pandēmijas ilgāka termiņa mērķoperācijas. 2020. gada jūnijā un decembrī PEPP programmas apjoms un ilgums vēl vairāk tika palielināts, līdz pat 1850 miljardiem euro un vismaz līdz 2022. gada marta beigām. Latvijā ilgāka termiņa mērķoperācijās III piedalījās vairākas kredītiestādes. Jūnija un septembra izsolēs tās kopā pieprasīja un saņēma šos kredītus 1.26 miljardu euro apjomā. Covid-19 krīzei ieilgstot arī ilgāka termiņa mērķoperācijas III tika pārkalibrētas, gan pagarinot šo operāciju īpašo labvēlības periodu, gan veicot 2021. gadā vēl papildu ilgāka termiņa mērķoperācijas.

2020. gada aprīļa sākumā Eirogrupa vienojās par trīs ES līmeņa finanšu atbalsta instrumentiem, kas nodrošinātu vairāk nekā 500 miljardu euro, lai sniegtu atbalstu nodarbinātajiem, uzņēmumiem un valdību nacionālā līmenī īstenotiem atbalsta pasākumiem ES valstīs, kuras ir negatīvi skārusi Covid-19 krīze. Maijā ieviestā ESM kredītu līnija nodrošina tūlītējas aizdevumu iespējas Eirozonas valstīm līdz 2% no konkrētas valsts IKP, lai segtu veselības aprūpes jomas un sociālekonomiskos izdevumus, kas ir saistīti ar Covid-19 krīzi. ESM kredītu līnijas kopapjoms veido 240 miljardi euro. Maijā izveidotais EIB Viseiropas garantiju fonds ES uzņēmējdarbības atbalstam, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, paredz piesaistīt investīcijas ap 200 miljardu euro apmērā. EIB fonds sniedz garantijas vai ieguldījumus uzņēmumu kapitālā. Septembrī tika iedarbināts Eiropas pagaidu atbalsta instruments 100 miljardu euro apmērā bezdarba risku mazināšanai īstermiņa nodarbinātības pasākumiem ārkārtas situācijā (SURE), sniedzot dalībvalstīm iespēju aizņemties no EK.

2020. gada maijā EK nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Atveseļošanas instrumentam, kas ir vienreizējs īstermiņa papildus finansējuma piesaistīšanas instruments ES ekonomikas atbalstam izejai no Covid-19 krīzes. Tā finansējums papildina ES daudzgadu budžeta finansējumu. Saskaņā ar Eiropadomes 2020. gada 17.-21.jūlija sanāksmēs panākto vienošanos, Eiropas Atveseļošanas instrumentam ES līmeņa parāda vērtspapīru emisijas rezultātā tiks iegūti 750 miljardi euro (2018. gada cenās, 807 mljrd. euro faktiskajās cenās): 390 mljrd. euro (421 mljrd. euro faktiskajās cenās) tiks izmaksāti kā granti un 360 mljrd. euro (386 mljrd. euro faktiskajās cenās) tiks izsniegti dalībvalstīm aizdevumu veidā un tā finansējums tiks integrēts ES budžetā un izmantots ES budžeta programmu, t.sk. Atveseļošanas un noturības mehānisma, finansēšanai. ES aizņēmumu starptautiskajos finanšu tirgos ir plānots atmaksāt līdz 2058. gadam. Kopējam ES daudzgadu budžeta un Eiropas Atveseļošanas instrumenta izdevumu apjomam tiks piemērots 30% klimata mērķis, un tas tiks atspoguļots attiecīgajos mērķos nozaru tiesību aktos. Eiropas Atveseļošanas instrumenta finansētu programmu ietvaros Latvija kopumā varētu saņemt grantos līdz 2,3 mljrd. euro (2018. gada cenās, 2,5 mljrd. euro faktiskajās cenās) un līdz 2,3 mljrd. euro (2018. gada cenās, 2,5 mljrd. euro) aizdevumos.

Pēdējo divu gadu lakā Latvijas banku sektorā, kas ir galvenās starpnieku institūcijas uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanā un maksājumu pakalpojumu sniegšanā, mainās īpašnieku sastāvs, tirgus daļas un darbības modeļi. Ievērojami sarucis ārvalstu klientu skaits un tiem sniegto pakalpojumu apjoms. Šo izmaiņu rezultātā ir samazinājusies kredītiestāžu peļņa, tomēr kredītiestāžu vidējie atdeves rādītāji pārsniedz ES vidējo līmeni. 2019. un 2020. gadā uzņēmumu un privātpersonu kreditēšana bija vāja. Saglabājoties piesardzīgam kreditēšanas piedāvājumam un pieprasījumam, var tik ietekmēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Latvijas kapitāla tirgus joprojām ir maz attīstīts. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret IKP, Latvija ir pēdējā vietā starp ES valstīm, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm. Tā kā finanšu pakalpojumu sektorā ir salīdzinoši augstas darbības uzsākšanas barjeras, inovāciju veicināšanā un jaunu spēlētāju ienākšanai tirgū ļoti būtisks ir arī uzraugošo institūciju atbalsts. Attiecībā uz atsevišķiem alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformām, joprojām notiek licencēšanas process, kas rada neskaidrību par darbību regulējošo normatīvo ietvaru līdz attiecīgas licences izsniegšanai. Ir jāņem vērā, ka atbilstoši ES līmeņa normatīvajam regulējumam⁴, no 2021. gada 10. novembra būs iespējams licencēt arī Eiropas kolektīvo finansēšanas pakalpojumu sniedzējus.

2019. gads Latvijas finanšu sektorā pagāja Moneyval un FATF rekomendāciju ieviešanas zīmē. Moneyval un FATF novērtēšanas procesu ietvaros, kas tika noslēgts 2020. gada februārī, ir atzīts, ka Latvija ir pirmā Moneyval dalībvalsts un otrā valsts pasaulē, kas novērtēta kā vismaz "ielākoties atbilstoša" visām 40 FATF rekomendācijām. Eksperti atzinuši, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, kā rezultātā ir novērsta Latvijas iekļaušana "pelēkajā sarakstā", kas varēja radīt būtisku kaitējumu Latvijas reputācijai. Pozitīvais novērtējums, apliecinot valsts spējas salīdzinoši īsā laika posmā veikt nozīmīgas pārmaiņas finanšu sistēmā, ir nostiprinājis Latvijas kā nozīmīga starptautiska partnera lomu starptautiskajā arēnā. Augstais novērtējums balstīts uz to, ka būtiski pilnveidots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas regulējums, augusi kompetento iestāžu kapacitāte un uzlabojušies to darbības rezultāti, mazinājusies risku tolerance. Līdz ar to ir būtiski šī plāna darbības periodā turpināt darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un atbilstoši politikas pasākumi ir iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā "Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laika posmā no 2020. līdz 2022.gadam"⁵ un papildināti ar 2020.gada 27.novembrī Finanšu sektora attīstības padomē apstiprinātu pasākumu plānu samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības. Ieviešot minētajā Ministru kabineta un Finanšu sektora attīstības padomes apstiprinātajā plānā iekļautos pasākumus, tiks veicināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību efektīva un riskos balstīta ieviešana, kas nodrošinātu tālāku ilgtspējīgu sektora attīstību un spēju finansēt tautsaimniecību.

Lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas sistēmu ES līmenī, 2021. gadā tika publicēti EK priekšlikumi tiesību aktu pakotnei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Eiropas Savienības Padomē notiek darbs pie šiem priekšlikumiem. Latvijai ir svarīga ES līmeņa pasākumu īstenošana šajā jomā, pilnveidojot ES līmeņa uzraudzības sistēmu un stiprinot sadarbību ar trešajām valstīm. Tāpat saredzam nepieciešamību patstāvīgas un institucionāli neatkarīgas ES līmeņa noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības iestādes izveidošanai un ES tiesiskā regulējuma stiprināšanai ar vienveidīgām prasībām, izstrādājot jaunu regulu, kas papildinātu šīs jomas esošās direktīvas. Vienlaikus atbalstām turpmāku dalībvalstu finanšu izlūkošanas dienestu sadarbības stiprināšanu, tostarp, veicinot tehnoloģisko risinājumu izpēti un attīstību, lai stiprinātu finanšu izlūkošanu, noziegumu identificēšanu un novēršanu.

2019. gada nogalē EK nāca klajā ar Eiropas Zaļo kursu – ceļvedi, kā padarīt ES ekonomiku ilgtspējīgu, klimata un vides problēmas izmantojot iespēju radīšanā visās politikas jomās un padarot pārkārtošanos taisnīgāku un iekļaujošu visiem. Eiropas Zaļais kurss aptver visas ekonomikas nozares, jo sevišķi transportu, enerģētiku, lauksaimniecību, IKT un ķīmisko vielu ražošanu. Lai sasniegtu Eiropas Zaļā kursa mērķus, būs vajadzīgas ievērojamas investīcijas. Finanšu sistēmai šajā procesā ir būtiska loma un tā var būt daļa no risinājuma virzībā uz zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku. Finanšu sektors ir strauji attīstījies izpratnē par ilgtspējīgām finansēm un ilgtspēju. Lai privāto kapitālu pārorientētu uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, ir nepieciešamas visaptverošas pārmaiņas finanšu sistēmas darbībā:

• pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

• pārvaldīt finanšu riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām, resursu noplicināšanas, vides degradācijas un sociālajām problēmām;

• veicināt pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu finanšu un ekonomikas darbībā.

2019. gada aprīlī Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pilnvarnieku pavasara sanāksmes laikā tika nodibināta brīvprātīga organizācija – Finanšu ministru klimata politikas koalīcija. Pašreiz Koalīcijā ir 52 valstis, no kurām 15 ir ES dalībvalstis (Austrija, Kipra, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Spānija, Zviedrija un Portugāle). Koalīcijas izveides mērķis ir veicināt nacionāla un globāla līmeņa rīcību klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai, izmantojot fiskālo politiku, publisko finanšu pārvaldību un piesaistot privāto finansējumu, kā arī veicinot investīcijas un tāda finanšu sektora attīstību, kas atbalsta klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas politiku. Mērķa sasniegšanai tiks sekmēta valstu pieredzes apmaiņa par attiecīgo politiku veidošanu un nodrošināts forums vienotu standartu un labākās prakses veicināšanai. Latvija koalīcijai pievienojās 2019.gada 24.septembrī.

Finanšu sektors ir lielākais digitālo tehnoloģiju lietotājs un būtisks ekonomikas un sabiedrības digitalizācijas veicinātājs. Lai gan finanšu inovācija nav jaunums, ir ievērojami palielinājušies ieguldījumi tehnoloģijās un inovāciju temps. Covid-19 ietekmes rezultātā palielinājās pieprasījums pēc digitālajiem pakalpojumiem, kuru esošie finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki veiksmīgi ir apmierinājuši, piedāvājot elastīgus, mainīgajai videi pielāgotus finanšu pakalpojumu risinājumus. Tiek plaši izvērsti finanšu tehnoloģiju risinājumi, kas maina finanšu nozari un to, kā patērētāji un uzņēmumi piekļūst pakalpojumiem. Finanšu tehnoloģija rada gan iespējas, gan jaunus izaicinājumus attiecībā uz normatīvo atbilstību un uzraudzību. Īpaši palielinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski, kuri balstās uz noziedznieku jaunu tehnoloģijas apguvi. Lai attīstītu kapacitāti novērst jaunos draudus, 2022. gadā tiek izveidots Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas inovāciju centrs ar mērķi nodrošināt inovatīvu tehnoloģisku risinājumu pilnveidošanu un tehnoloģiski vadītu starptautisku sadarbību. Finanšu tehnoloģijas rada arī ar kiberdrošību saistītus riskus, ar datu, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību un tirgus integritāti saistītus jautājumus.

Kopš 2014. gada tiek īstenota "atvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2014–2020". Tās ietvaros FKTK, kā nacionālā koordinējošā institūcija, regulāri veic finanšu pratības monitoringu, izvērtē izvirzīto mērķu sasniegšanu, veic Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauju un nosaka iedzīvotāju finanšu pratības indeksu. Pieejamie dati liecina, ka izvirzītie finanšu pratības mērķi daļēji tiek sasniegti – pieaugošs ir mājsaimniecību uzkrājumu apjoms, palielinājies pensiju sistēmas 3. līmenī iesaistīto skaits, būtiski samazinājies mājsaimniecību kavēto kredītu skaits un mājsaimniecību kavēto nebanku kredītu skaits un apmērs, arī mājsaimniecību kredītu/ noguldījumu attiecība uzlabojas. Tomēr FKTK izveidotais Finanšu pratības indekss, kā ietvaros tiek analizēta iedzīvotāju attieksme un paradumi, norāda, ka nepieciešams vēl mērķtiecīgāk veicināt Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību. Indekss pamazām pieaug: 2015. gadā vidējais iedzīvotāju rezultāts bija 21,2 punkti (no 99), bet 2019. gadā – 21,7, tomēr ir nepieciešama straujāka izaugsme. Īpaši svarīgi ir uzlabojumi uzkrājumu un ieguldījumu jomā, lai iedzīvotāji nodrošinātu savu finanšu noturību pret ārējiem nelabvēlīgiem apstākļiem, spētu salīdzināt dažādus pakalpojumus un pieņemt informētus lēmumus, tai skaitā aizņemties atbildīgi, izvairīties no finanšu krāpnieku uzbrukumiem un spēt izsekot pakalpojumu digitalizācijai.

2. Plāna mērķis un rīcības virzieni

Plāns ir izstrādāts, lai noteiktu finanšu sektora politikas vidēja termiņa attīstības virzienus, sniedzot finanšu sektora darbības izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus.

Plānā ietverto pasākumu mērķis ir turpināt atbalstīt inovatīvu un pieejamu finanšu sektoru, kas sekmē un atbalsta ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, nosakot šādus prioritāros attīstības virzienus:

• Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas;

• Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība;

• Ilgtspējīgas finanses.

3. Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas

Efektīvs finanšu sektors ir nozīmīgs faktors tautsaimniecības attīstībai, lai spētu novirzīt finansējumu tiem uzņēmumiem, kuri ir labi kapitalizēti, pārvaldīti un godprātīgi veic nodokļu samaksu, un vienlaikus stimulēt arī uzkrājumu veidošanu, dodot iespēju brīvajiem līdzekļiem pelnīt. Jāsecina, ka šobrīd Latvijas finanšu sektora spēju šo funkciju veikt nevar novērtēt kā pilnībā efektīvu. Kredītiestādes joprojām ir galvenais finansējuma avots, savukārt kapitāla tirgus un citi alternatīvi finansējuma avoti ir mazāk attīstīti.

Ekonomikas atveseļošanās lielā mērā būs atkarīga tieši no Covid-19 turpmākās izplatības. Vīrusa izplatības seku novēršana un finansējuma pieejamība nākotnē būs svarīgākie faktori, lai esošā recesija nekļūtu par ekonomisku depresiju. Latvijas finanšu sektors ir spējis efektīvi reaģēt - Covid-19 laikā tika operatīvi pieņemti moratoriji (atlikto saistību summa pārsniedz 1 miljardu⁶), lielākā daļa pakalpojumu tika nodrošināta attālināti, senioriem tika sniegta iespēja rēķinu apmaksu veikt pa telefonu utt. Ilgtermiņā svarīga būs politikas normalizācija un patstāvīgi funkcionējoša ekonomika, un līdz ar to arī finanšu sektora spēja efektīvi nodrošināt finansējuma pieejamību, jo īpaši MVU, ko pandēmija skārusi vissmagāk.

3.1. Kreditēšana

Neskatoties uz to, ka Latvijā kredītiestāžu kapitāla un likviditātes, aktīvu kvalitātes un kapitāla un aktīvu atdeves rādītāji ir labāki kā vidēji ES⁷, Latvija ir Eirozonas valsts un tiešā veidā gūst labumu no ECB atbalstošas monetārās politikas, tomēr kreditēšanas tempi saglabājas zemi. 2019. gada beigās banku kredītportfelis ir samazinājies līdz aptuveni 32% no IKP, un kreditēšanas tempiem saglabājas negatīva tendence.

Ilustrācija 1 Kopējās aizņemšanās izmaksas uzņēmumiem Baltijas valstīs un Eirozonā, procenti gadā (avots: ECB)	Ilustrācija 2  Kredītiestāžu izsniegto kredītu atlikums pret IKP (avots: FKTK)

Stimulējošas monetārās politikas ietekmē aizņemšanās izmaksas Eirozonā vidēji ir kritušās līdz salīdzinoši zemam līmenim. Tomēr aizņemšanās izmaksas Baltijas valstīs ir augstākas nekā vidēji Eirozonā. Kopš 2019. gada sākuma vērojams drīzāk pieaugums nekā samazināšanās. Aizņemšanās izmaksas mājokļa iegādei kopumā ir stabilākas, tomēr, tāpat kā uzņēmējdarbības kredītiem, kopumā vidēji ir virs Eirozonas vidējā rādītāja. LB sadarbībā ar ECB veiktajā Eirozonas banku kreditēšanas apsekojamā par kreditēšanas attīstības tendencēm dati⁸ parāda, ka 2020.gada pirmajos divos ceturkšņos kredītu standarti aizdevumiem uzņēmumiem ir kļuvuši stingrāki, kā arī pieaug atteikumu īpatsvars, tādējādi vēl vairāk samazinoties finansējuma pieejamībai tieši Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Ilustrācija 3 ECB Eirozonas banku kreditēšanas aptaujas Latvijas lielākajām bankām dati

Jāatzīmē, ka ir virkne faktoru, kas negatīvi ietekmē kredītiestāžu kreditēšanas aktivitāti, tostarp ēnu ekonomika, uzņēmumu kredītspēja, maksātnespējas procesu efektivitāte, un daļa no tiem tiek risināta citu politikas plānošanas dokumentu ietvaros, tostarp nodokļu politikas jautājumus risina "Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2017.-2021.gadam", ēnu ekonomikas apkarošanu - Valsts iestāžu darba plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020.gadam, kā arī maksātnespējas politikas pilnveidošanu ‑ Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020. gadam. Lai arī atsevišķos faktoros ir vērojams uzlabojums, piemēram, uzlabojas uzņēmumu kapitalizācija, tiek veiktas būtiskas reformas maksātnespējas jomā, tomēr ir svarīgi, lai šis darbs turpinātos, jo īpaši tajās jomās, kur progress ir lēnāks, kā piemēram, ēnu ekonomikas apkarošanas jomā. Tāpat nepieciešams turpināt uzņēmējdarbības tiesiskās vides pilnveidi, ņemot vērā, ka 59% visu juridisko personu procesu tiek pabeigti ar ziņojumu par mantas neesamību, savukārt maksātnespējas procesa izmaksas, lai gan rādītājs pēdējos gados uzlabojas, joprojām ir ļoti augstas⁹, kā arī uzsvērt agrās brīdināšanas sistēmas darbības uzlabošanu. Arī vērtējot tiesību aktu projektu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, jāņem vērā ietekme uz kreditēšanu.

Tomēr vienlaikus var secināt, ka kopumā, vērtējot situāciju kredītiestāžu sektorā, ir novērojama zināma strukturāla problēma kredītu pieejamības jomā atsevišķos segmentos, tā piemēram, joprojām saglabājas MVU grūtības pieejai finansējumam. Lai arī Latvijā darbojas salīdzinoši liels skaits kredītiestāžu, tomēr 84% no banku izsniegtajiem kredītiem ir izsniegušas četras lielākās kredītiestādes¹⁰, savukārt pārējo, mazāko, kredītiestāžu kapacitāte, tostarp kapitāla pozīcija, nav pietiekama, lai būtiski ietekmētu kopējo kreditēšanas aktivitāti, tāpat atšķirīga ir banku riska apetīte. Lai arī lielākiem uzņēmumiem kredīti ir pieejami, attiecībā uz MVU segmentu finansējuma pieejamība ir ierobežota.

Atbilstoši Finanšu nozares asociācijas veiktajam apkopojumam, kredītiestāžu vēlmi un spēju finansēt nosaka šādi aspekti:

• kredītiestādes vēlas kreditēt vairāk, vienlaikus veicinot atbildīgu kreditēšanu;

• risku modeļi un cenu veidošanas politika nav lokāla – ir vienots grupas modelis, kas noteikts Baltijas līmenī un ir uzraugu akceptēts

• aizdevuma procentu likmi primāri nosaka nevis vēlme pelnīt, bet reālos datos balstīts risku izvērtējums (ekonomikas cikliskums, ēnu ekonomika, parādu atgūšanas iespēja, tiesiskā vide u.c.);

• uzņēmumu spēja aizņemties, analizējot kapitāla pietiekamību un pelnītspējas rādītājus, ir vērtējama kā vāja;

• fizisko personu parādsaistības (Uzturlīdzekļu garantiju fondam, parādi par komunālajiem pakalpojumiem, nodokļu parādi, piedziņai pēc tiesas nolēmuma nodotas lietas).

3. 2. Kapitāla tirgus

Latvija ir starp tām valstīm, kur kapitāla tirgus attīstībā vēl ir liels potenciāls. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret IKP, Latvija ir pēdējā vietā starp ES valstīm, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm. Tas parāda, ka Latvija akciju tirgus attīstības jomā būtiski atpaliek no tā potenciāla, kas būtu atbilstošs mūsu ekonomikas attīstības līmenim. Latvija 2019.gada beigās kapitalizācija ir pieaugusi līdz 2,7% no IKP, tomēr joprojām šis rādītājs ir ļoti zems.

Ilustrācija 4 Akciju tirgus kapitalizācija ES valstīs 2018.gada beigās, % no IKP (avots: ECB, Eurostat, Pasaules fondu biržu federācija, Nasdaq)

Jāatzīmē, ka arī, salīdzinot pēc akciju tirdzniecības apgrozījuma, Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm, kuru biržas, neskatoties uz līdzīgo ekonomikas struktūru un izmēru, tomēr ir spējušas panākt augstāku attīstības līmeni.

Ilustrācija 5 Akciju tirdzniecības apgrozījums, EUR (avots: Nasdaq)

Pēdējos gados ir uzsāktas vairākas iniciatīvas, kuras ilgākā termiņā varētu pozitīvi ietekmēt kapitāla tirgus izaugsmi. 2020. gadā ir uzsākta valsts atbalsta programma MVU kotācijai biržā, un pirmajā kārtā atbalsta saņemšanai pieteikušies deviņi uzņēmumi¹¹, no kuriem atbalstīti četri projekti. Programmas ietvaros uzņēmumi var saņemt grantu, kas daļēji sedz akciju vai obligāciju emisijas sagatavošanas izdevumus. Šīs programmas rezultātā gan tiks veicināta kapitāla tirgus attīstība, gan arī tiks veicināta uzņēmumu interese līdzekļu piesaisti veikt kapitāla tirgū, tādējādi diversificējot finansējuma piesaistes avotus. Līdz ar to ir būtiska šīs programmas turpināšana. Tāpat šobrīd Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministrijas, sadarbībā ar ERAB Eiropas Strukturālo reformu atbalsta dienesta finansēta projekta ietvaros strādā pie akselerācijas fonda (Baltijas IPO fonda) izveides, kas veiktu ieguldījumus tādos uzņēmumos, kuri plāno veikt publisku akciju emisiju, lai tālāk stiprinātu kapitāla tirgus attīstību visās trijās Baltijas valstīs. Šāda trīs Baltijas valstu kopēja iniciatīva ir daļa no reģionāla kapitāla tirgus attīstības iniciatīvas, ko valstis apņēmās izveidot, 2017. gada 6. novembrī parakstot saprašanās memorandu. Šī memoranda ietvaros trīs Baltijas valstis regulāri notur koordinējošas sanāksmes reģionāla kapitāla tirgus izveidei, lai sekmētu tirgus kapitalizāciju, likviditāti un investīciju produktu pieejamību reģionālajā tirgū.

Vienlaikus jāuzsver, ka kapitāla tirgus attīstībai ļoti būtisks ir arī kopējais tirgus apjoms. Pie esošā kapitalizācijas līmeņa Latvija nav iekļauta nevienā starptautiskā indeksā, un arī bez klātbūtnes indeksam mazs un nelikvīds tirgus nav pietiekami pievilcīgs investoriem. Tādējādi ir būtiski, lai tirgū ienāktu arī lielāki uzņēmumi, kas spētu radīt būtisku kapitalizācijas un apgrozījuma pieaugumu. Lai šos mērķus sasniegtu, būtiski ir izvērtēt iespējas arī valsts kapitālsabiedrību akciju kotācijai biržā atbilstoši šo kapitālsabiedrību attīstības un finansējuma nepieciešamībām. Jāatzīmē, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā ir pozitīvi piemēri ar publiskā sektora uzņēmumiem, kas kotējas biržā, tā piemēram, pieci valsts un pašvaldības īpašumā esoši enerģētikas uzņēmumi Viļņas biržā, Tallinas osta un Tallina Vesi (pašvaldības ūdensapgādes uzņēmums, kas tika daļēji privatizēts) Tallinas biržā.

Tālākai kapitāla tirgus attīstībai svarīgas ir arī ES līmeņa iniciatīvas kapitāla tirgus savienības izveidei. 2020. gada 24. septembrī publicētā EK rīcības plāna "Kapitāla tirgu savienība – iedzīvotājiem un uzņēmumiem"¹² mērķis ir nodrošināt, lai investīcijas un uzkrājumi būtu apritē visās ES dalībvalstīs un lai ieguvēji no tiem būtu iedzīvotāji, investori un uzņēmumi neatkarīgi no to atrašanās vietas. Kapitāla tirgus savienības attīstība dos iespēju mazākiem kapitāla tirgiem sasniegt lielākos un attīstītākos tirgus un vienlaicīgi nodrošinās iespēju vietējiem uzņēmumiem, it īpaši MVU, dažādot finansējuma avotus uzņēmējdarbībai, tādējādi nodrošinot alternatīvas finansējuma iespējas banku sektora kredītiem. Uz kapitāla tirgiem balstīts finansējums būs svarīgs elements, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos un veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, sekmējot ES ilgtermiņa klimata mērķu īstenošanu un pāreju uz digitalizāciju:

• nodrošināt, lai ES ekonomikas atveseļošanās būtu zaļa, digitāla, iekļaujoša un izturīga, padarot finansējumu pieejamāku Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU;

• atbalstīt privātos uzkrājumus un ieguldījumus ilgtermiņā;

• valstu kapitāla tirgu integrēšana ES mēroga vienotā kapitāla tirgū.

Šo mērķu sasniegšanai EK piedāvā 16 mērķtiecīgu darbību kopumu, lai panāktu progresu Kapitāla tirgus savienības izveides pabeigšanā, tajā skaitā:

• ieguldītājiem izveidos vienotu piekļuves punktu uzņēmumu datiem;

• atbalstīs apdrošinātājus un bankas, lai tie vairāk ieguldītu ES uzņēmumos;

• stiprinās ieguldījumu aizsardzību, lai atbalstītu lielākus pārrobežu ieguldījumus ES;

• veicinās maksātnespējas noteikumu lielāku saskaņotību ES ietvaros;

• panāks progresu uzraudzības konverģencē un vienotā noteikumu kopuma finanšu tirgiem konsekventā piemērošanā ES.

Lai veicinātu Latvijas kapitāla tirgus attīstību FKTK sadarbībā ar Latvijas kapitāla tirgus dalībniekiem un citām iesaistītajām pusēm apkopoja viedokļus par situāciju kapitāla tirgū Latvijā, par šķēršļiem, kas kavē kapitāla tirgus attīstību un nepieciešamajiem pasākumiem, kas veicinātu kapitāla tirgus attīstību. Balstoties uz galvenajiem secinājumiem no visiem procesā iesaistītajiem, FKTK izstrādāja desmit soļu programmu vietējā kapitāla tirgus attīstībai:

• Valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) līdzekļu ieguldīšana Latvijas kapitāla tirgū, t.sk. valsts kapitālsabiedrībās;

• Kvalitatīvas informācijas sniegšana potenciālajiem kapitāla tirgus emitentiem;

• Pasīvo investīciju veicināšana Latvijas kapitāla tirgū;

• Regulatīvā sloga audits un efektivizācija;

• Ieguldītāju interešu aizsardzības pilnveidošana un FKTK uzraudzības prioritāšu pārskatīšana;

• Labi pārvaldītu kapitāla tirgus dalībnieku identificēšana;

• Ieguldījumu aktivitātes veicināšana Latvijas kapitāla tirgū;

• Latvijas sabiedrības finanšu pratības par ieguldījumiem veicināšana;

• Objektīvas un analītiskas informācijas par ieguldījumu riskiem nodrošināšana;

• Ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju iesaistes Latvijas kapitāla tirgū veicināšana.

FKTK izstrādātā desmit soļu programma ir integrēta šī plāna uzdevumos laika posmam no 2021.-2023. gadam.

3. 3. Alternatīvo finansējuma veidu izmantošanas attīstīšana

Sekmīgai kapitāla tirgus attīstībai, nepieciešams nodrošināt un radīt veicinošus apstākļus, lai uzņēmumi izmantotu dažāda veida finansējumu. No 2010.-2019. gadam strauji ir attīstījusies privātā un riska kapitāla nozare, kam ir būtiska loma uzņēmumu finansējuma dažādošanā. Saskaņā ar Deloitte sadarbībā ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas riska kapitāla asociācijām veikto Baltijas privātā un riska kapitāla tirgus pārskatu¹³, riska kapitāla investīciju kumulatīvais apjoms Latvijas uzņēmumos 2019.gada beigās bija 105 milj. euro. 2019.gadā investīcijas tika veiktas 72 uzņēmumos. Riska kapitāla fondu izveide Latvijā tāpat kā pārējās Centrāleiropas valstīs notiek, izmantojot līdzinvestīcijas no valsts budžeta, ES fondiem, ERAB un Eiropas Investīcijas fonda, Baltijas un citu valstu pensiju fondiem un privāto ieguldījumu līdzekļiem. Pētījumi liecina, ka turpmākai privātā un riska kapitāla nozares attīstībai joprojām nepieciešams publisko investīciju atbalsts, it sevišķi agrīnajās riska kapitāla stadijās.

Ilustrācija 6 Riska kapitāla ieguldījumu ikgadējais un kumulatīvais apjoms Baltijas valstīs

Lai nodrošinātu privātās un riska kapitāla nozares darbību papildus publiskajam finansiālajam atbalstam ir būtiski radīt apstākļus, kas veicinātu institucionālo un privāto investoru investīcijas riska kapitāla fondos, tostarp sekmēt uzņēmēju izpratni par dažāda veida finansējuma pieejamību un šo veidu atbilstību uzņēmuma attīstības stratēģijai un fāzei, kā arī veicināt ilgtspējīgu investīciju izaugsmi.

3.4. Pensiju fondi

OECD dati¹⁴ rāda, ka attiecībā pret IKP, 2019. gada beigās Latvijas pensiju uzkrājums visos pensijas produktu veidos (16,7%) pārsniedza Lietuvas (8,3%), bet nedaudz atpalika no Igaunijas (18,5%), savukārt OECD valstu kopējais pensiju fondu aktīvu lielums veido 92% no attiecīgā IKP. Jāatzīmē, ka aktīvu apmēra pieauguma temps visās Baltijas valstīs ir straujāks kā vidēji OECD. Lielāko daļu pensiju fondu aktīvu Latvijā veido valsts fondēto pensiju plānos uzkrātie līdzekļi, kas 2020. gada decembra beigās sasnieguši jau 5,08 miljrd. euro apmēru¹⁵. Savukārt privātajos pensiju fondos pēc FKTK datiem 2020. gada 3.ceturkšņa beigās kopējo aktīvu apjoms ir 566 milj. euro. OECD statistika rāda, ka vidēji pensiju fondu (gan 2. gan 3. līmeņa) reāla darbības efektivitāte ilgākā gadu griezumā ir bijusi zema un 15 gadu griezumā pat negatīva, un bijusi starp zemākām OECD valstu vidū. Taču ir svarīga tieši ilgtermiņa fondu darbības efektivitāte 20, 30 vai 40 gadu garumā, jo tas būs noteicošais faktors tam, kāds nākotnē būs pensiju lielums.

Tabula 1 Nominālā un reālā ģeometriskā vidējā gada ieguldījumu ienesīguma likme fondēto un privāto pensiju plāniem pēdējos 5, 10 un 15 gados uz 2018.gada 31.decembri. Avots: OECD Global Pension Statistics

Jāatzīmē, ka 2018. un 2019. gadā ir veiktas reformas, kas var ilgtermiņā pozitīvi ietekmēt pensiju fondu ienesīgumu. Attiecībā uz fondēto pensiju ieguldījumiem kopš 2018. gada tika paaugstināti limiti, atļaujot aktīvajiem fondiem akcijās ieguldīt līdz 75% no fondu aktīviem (iepretim līdzšinējiem 50%), kas var potenciāli nodrošināt augstāku ieguldījumu atdevi ilgtermiņā. Tāpat iepriekšējos gados tika veikta reforma attiecībā uz valsts fondēto pensiju fondu iekasētajām komisijas maksu limitiem, kas kopā ar aktīvu konkurenci no administrēšanas aspekta lētāko indeksu fondu plānu puses, veicināja komisijas maksu būtisku samazināšanos, kas savukārt pozitīvi ietekmē arī plānu neto ienesīgumu. OECD 2018. gadā publicētajā Latvijas pensiju sistēmas novērtējumā bija norādīts, ka 2016. gadā komisijas maksas brīvprātīgajiem pensiju fondiem bija 1.8%, bet fondētajiem pensiju fondiem 1.4% no aktīviem, kas bija starp augstākajiem rādītājiem OECD valstu starpā. Salīdzinoši 2018. gada vidū, pēc OECD datiem, valsts fondēto pensiju komisijas maksas bija samazinājušās līdz 0,6% no aktīviem. Arī salīdzinot kopējo izdevumu koeficientu, kas ir atspoguļots VSAA pārskatos par 2016.-2019.gadu, var redzēt izmaksu samazinājuma tendenci no aptuveni 1,6% līdz aptuveni 0,5% no gada vidējā aktīvu apmēra.¹⁶

3.5. Apdrošināšana

Vērtējot apdrošināšanas tirgu, jāsecina, ka, lai arī parakstīto prēmiju apjomi pamazām pieaug, tomēr salīdzinot ar ES un OECD valstīm, tirgus nav pietiekami attīstīts. Pēc prēmiju apjoma lielāko tirgus daļu ieņem dzīvības apdrošināšana, un tai seko OCTA, veselības apdrošināšana un KASKO.

Ilustrācija 8 Dzīvības apdrošināšanas īpatsvars, % no kopējā (avots (OECD)	Ilustrācija 7 Latvijā darbojošos apdrošinātāju (vietējo sabiedrību un ārvalstu filiāļu) Latvijā parakstīto prēmiju apjoms 2019.gadā (avots: Latvijas Apdrošinātāju asociācija)

Jāatzīmē, ka saskaņā ar OECD un citu starptautisku institūciju atzinumiem, dzīvības apdrošināšanas sektora attīstībai bez tām priekšrocībām, ko tā sniedz indivīdiem viņu personīgās labklājības paaugstināšanai, ir arī virkne priekšrocību no ekonomiskā viedokļa. Privātās dzīvības apdrošināšana var papildināt valsts sociālo nodrošināšanu. Tā kā apdrošināšanas sabiedrībām ir tūkstošiem apdrošinājuma ņēmēju, tās spēj piesaistīt ievērojamos finanšu resursus, kas ir svarīgi investīciju un valsts ekonomikas atbalstam. Apdrošinātāji kalpo kā finanšu starpnieki starp ieguldītājiem un uzņēmējiem, kuriem nav pietiekama finansējuma, kas dod būtisku ieguldījumu finanšu tirgu attīstībā. OECD valstīs apdrošināšanas kompānijas ir lielākie institucionālie investori.

Katrā valstī apdrošināšanas tirgus struktūra ir atšķirīga atkarībā no tirgus struktūras un sociālās sistēmas, tomēr lielākajā daļā attīstīto valstu dzīvības apdrošināšana veido lielāko daļu kopējo parakstīto apjomu, tādējādi var secināt, ka Latvijā dzīvības apdrošināšanas loma kā uzkrājumu instrumentam un sociālajam nodrošinājumam joprojām ir attīstāma. Šeit gan jāatzīmē, ka dzīvības apdrošināšana ir tikai viens no uzkrājumu instrumentiem, līdz ar to tas būtu skatāms kopsakarībā ar kopējām mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas tendencēm. Tāpat, analizējot dzīvības apdrošināšanas tirgus attīstību Latvijā, jāņem vērā izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodokļa regulējumā, kas stājās spēkā 2018.gadā, attiecībā uz uzkrājošās apdrošināšanas prēmijām.

Ilustrācija 9 Apdrošināšanas prēmijas vietējā tirgū, % no IKP (avots: Insurance Europe)

Arī vērtējot apdrošināšanas tirgus apjomus pret IKP salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus ir salīdzinoši neliels. To ietekmē gan dzīvības apdrošināšanas salīdzinoši nelielais īpatsvars, gan arī, acīmredzami, salīdzinoši neaktīvā citu apdrošināšanas veidu izmantošana. Ņemot vērā to, ka apdrošināšana var kalpot kā nozīmīgs instruments gan sociālā nodrošinājuma veidošanai vecumdienās, gan nodrošinoties pret iespējamiem zaudējumiem dažādu negadījumu rezultātā, ir svarīgi veicināt to, lai iedzīvotājiem būtu pietiekama izpratne par apdrošināšanas produktu nozīmi personīgo finanšu plānošanā, kā arī uzticība un vēlme šādus produktus aktīvāk izmantot, tādējādi stiprinot mājsaimniecību finanšu noturību.

3.6. Mājsaimniecību uzkrājumi un ieguldījumi

Pēdējo gadu laikā pakāpeniski pieaug mājsaimniecību noguldījumu apjoms kredītiestādēs, pēc FKTK datiem 2020. gada jūnija beigās sasniedzot 5,5 miljrd. euro. Vienlaikus, lai arī kopējo noguldījumu apjoms pieaug, samazinās noguldījumu īpatsvars mājsaimniecību aktīvos, arvien lielāku daļu ieņemot arī apdrošināšanas un pensiju produktiem.

Ilustrācija 11 Nozīmīgāko sastāvdaļu īpatsvars mājsaimniecību finanšu aktīvos, % (avots: Latvijas Banka)	Ilustrācija 10 Mājsaimniecību dalība 3.līmeņa pensiju fondos, dzīvības apdrošināšanas polisēs ar uzkrājumu veidošanu, ienākumu dalījumā, % (avots: Latvijas Banka)

Arī atbilstoši LB veiktajam mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojumu rezultātiem, kas tiek veikti reizi trijos gados, ir novērojams, ka pakāpeniski pieaug to mājsaimniecību daļa, kas veido uzkrājumus gan noguldījumu, gan pensiju fondu vai uzkrājošās apdrošināšanas veidā. Ja 2014. gadā tikai 8,9% no mājsaimniecībām izmantoja 3. līmeņa pensiju fondus vai uzkrājošo apdrošināšanu, tad 2017. gadā jau 21,8%. Šos instrumentus daudz aktīvāk izmanto tieši mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem, tomēr uzkrājumu veidošana ir ļoti būtiska arī mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Lai arī ir saprotams, ka lielāku ienākumu gadījumā ir arī lielāks brīvo līdzekļu apjoms, ko novirzīt uzkrājumu veidošanai, tomēr vienlaikus ir svarīgi veicināt iedzīvotāju finanšu pratību, veicinot prasmīgu mājsaimniecības budžeta plānošanu un izpratni par uzkrājumu veidošanas nozīmīgumu, kā arī ieguldījumu iespējām.

3.7. AS "Attīstības finanšu institūcijas Altum" atbalsta programmas

Lai veicinātu finanšu pieejamību uzņēmumiem jomās, kur tirgū tas nav pieejams un kur pastāv tirgus nepilnības, ALTUM īsteno atbalsta un attīstības programmas galvenokārt finanšu instrumentu veidā, papildus ir atsevišķas grantu programmas, īstenojot valsts politiku tautsaimniecībā, kā arī nodrošinot citu normatīvajos aktos noteikto valsts deleģēto uzdevumu izpildi. ALTUM darbības uzsvars pēdējo gadu laikā ir bijis uz garantiju produktiem, radot vairākus jaunus garantiju produktus (piemēram, portfeļgarantijas, mājokļu garantijas jaunajiem speciālistiem, augstākās izglītības pieejamības veicināšanai – studiju un studējošo kredīti studijām Latvijā) un būtiski pilnveidojot esošos (piemēram, lauksaimnieku, komersantu), kā arī popularizējot garantiju instrumentus, ņemot vērā ALTUM papildinošo lomu finanšu tirgū. ALTUM garantijas kredītiestāžu finanšu pakalpojumiem ir kā papildus nodrošinājums situācijās, kad tas nav pietiekams, tādējādi kredītiestādes var nodrošināt finansējumu plašākam klientu lokam.

Ilustrācija 12 Bruto portfelis 2016. - 2019.gadā un 2020.gada 1.pusgads, EUR, uzkrātie apjomi (avots: Altum)	Ilustrācija 13 Jaunie darījumi 2016. - 2019.gadā un 2020.gada 1.pusgadā, EUR  (Avots: Altum)

2018. gadā ALTUM garantiju portfelis pārsniedza aizdevumu portfeli – šāds bija viens no ALTUM stratēģiskajiem mērķiem – garantiju apjoma būtisks pieaugums, savukārt aizdevumu portfeli saglabāt aptuveni tajā pašā līmenī, tiešās kreditēšanas vietā pārejot uz darbību ar citu finanšu institūciju starpniecību. Situācija mainījās 2020. gada sākumā – Covid-19 krīzes ietekmē, kad būtiski pieauga ALTUM tiešo aizdevumu apmērs, ņemot vērā likviditātes nodrošināšanai uzņēmumiem nepieciešamo finansējumu, ko nebija iespējams saņemt no kredītiestādēm, ieviešot virkni jaunu īstermiņa atbalsta finanšu instrumentus. Jāatzīmē, ka 2020. gadā tieši Covid -19 atbalsta instrumenti veido lielu daļu no jauno darījumu apjoma – no kopējiem izsniegtajiem jaunajiem aizdevumiem gandrīz puse ir Covid -19 apgrozāmo līdzekļu aizdevumi, savukārt no kopējā jauno garantiju apjoma aptuveni trešdaļa ir Covid-19 garantiju programmas ietvaros izsniegtās.

Paralēli īstermiņa krīzes atbalsta programmu īstenošanai vienlaikus jāturpina attīstīt finanšu instrumentus, kas vērsti arī uz stratēģiski svarīgu, t.sk., starptautiska līmeņa nozīmes projektu attīstīšanu, kas nodrošinātu Latvijas uzņēmumiem iespējas iesaistīties vērtību ķēdēs un stiprinātu to kapacitāti pārrobežu sadarbībā, t.sk., piedaloties publiskos iepirkumos ES un trešajās valstīs. Ņemot vērā pēdējos gados pieaugošo nenoteiktību starptautiskos tirgos un it sevišķi Covid-19 krīzes izraisīto piesardzību, kas ir ierobežojošais faktors aktīvākai jaunu investīciju veikšanai, turpināms darbs gan pie aizdevumu, garantiju, kapitāla un kvazi-kapitāla finanšu instrumentiem, gan veicinot uzņēmumu un finanšu tirgus dalībnieku informētību par ALTUM vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantijas instrumentu, kas var nodrošināt papildu drošību un veicināt privāto investīciju piesaistīšanu it īpaši tām nozarēm, kurām raksturīgs augstākais tehnoloģiju attīstības un inovāciju līmenis.

3.8. Starptautisko finanšu institūciju finanšu instrumenti

Latvijas dalība starptautiskajās finanšu institūcijās (SFI) sniedz iespējas piesaistīt finansējumu publiskā un privātā sektora investīciju vajadzībām dažādu finanšu instrumentu veidā. SFI piedāvā uz tirgus nosacījumiem balstītu finansējumu jomās, kurās ir tirgus nepilnības un investīciju trūkums, vienlaikus nodrošinot papildinātību, tādējādi investējot projektos, kuru īstenošanai privātā sektora finansējums nav vai ir tikai daļēji pieejams. Vienlaikus SFI ir nozīmīga loma arī atbalsta sniegšanā krīzes situācijās – Latvija ir saņēmusi atbalstu no vairākām SFI ne tikai finanšu krīzes laikā 2008. gadā, bet arī Covid-19 izraisītā krīze iezīmēja nepieciešamību pēc papildu finansējuma piesaistes no SFI pandēmijas seku mazināšanai, nodrošinot aizņemšanās iespējas gan tiešā veidā, gan caur ALTUM finanšu instrumentiem.

Neskatoties uz SFI investīciju pieejamību, to aktivitāte Latvijā pēdējo gadu laikā ir bijusi salīdzinoši zema – katras SFI tiešās investīcijas Latvijā sastāda vidēji vien 0-3 jaunus projektu gadā. SFI investē arī reģionālos projektos, piemēram, konkrētam mērķim izveidotos fondos ar SFI līdzfinansējumu, kuru darbība paredz investīcijas arī Latvijā, taču informācija par šāda finansējuma pieejamību ir ierobežota. Tāpēc viens no Plāna mērķiem ir veicināt SFI investīcijas Latvijā. Šobrīd Latvijas publiskajam un privātajam sektoram ir pieejams finansējums no piecām SFI – Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Ziemeļu Investīciju bankas, Pasaules Bankas grupas Starptautiskās Finanšu korporācijas un Eiropas Padomes Attīstības bankas:

Eiropas Investīciju bankas (EIB) galvenās finansējuma formas ir aizdevumi publiskajam un privātajam sektoram, investīcijas kapitālā, tai skaitā riska kapitālā un fondos, garantijas un konsultāciju pakalpojumi ar mērķi stiprināt projektu īstenotāju kapacitāti. EIB piedāvā arī finansējuma apvienošanu (blending) ar ES struktūrfondiem un investīciju fondiem, kā arī citiem ES finanšu instrumentiem. Vienlaikus EIB ir galvenais partneris finanšu programmu īstenošanā ar ES garantiju Eiropas Stratēģiskajā investīciju fondā (ESIF) un InvestEU programmā, kuras mērķis ir mobilizēt privātās investīcijas stratēģiskos projektos visā ES un sniegt atbalstu uzņēmumiem atveseļošanas posmā. EIB sadarbības partneris ESIF ietvaros Latvijā ir ALTUM, kas stratēģiski ir izvēlējies piesaistīt EIB resursus Latvijas MVU atbalstam ar mērķi mazināt atkarību no ES fondiem un dažādot Latvijas tautsaimniecības atbalstam pieejamos finansējuma avotus. Rezultātā uzņēmējiem ir nodrošināta papildu finansējuma pieejamība caur ALTUM īstenotajiem finanšu instrumentiem uz labākiem nosacījumiem. ALTUM no EIB produktiem izmanto garantijas uzņēmēju energoefektivitātes projektiem (Private Finance for Energy Efficiency), kuri tiek finansēti no ALTUM emitēto zaļo obligāciju resursiem. Vienlaikus ALTUM kā EIB nacionālais kontaktpunkts (EIB Advisory Hub) Latvijā konsultē projektu virzītājus un uzņēmējus par projektu sagatavošanu un iesniegšanu ESIF ietvaros. Šobrīd EFSI ietvaros caur ALTUM ir konsultēti vairāk kā 30 projekti infrastruktūras, izglītības, zinātnes, attīstības un inovāciju, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomās. No tiem šobrīd diviem projektiem notiek tālākās sarunas ar EIB par finansējuma piesaisti kopā virs 160 milj. euro. Papildus ir pieejamas un tiek izmantotas Eiropas Investīciju fonda programmas COSME, EaSI, Innovfine, kas veicina finansējuma pieejamību. Kopumā EIB investīcijas Latvijā sastāda 2.8 mljrd. euro.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenās finansējuma formas ir aizdevumi uzņēmumu paplašināšanai vai modernizēšanai, īpašumtiesību maiņai, publiskajai un privātajai partnerībai, apgrozāmajam kapitālam, garantijas tirdzniecības finansēšanai, kā arī investīcijas uzņēmumu kapitālā mazākuma akcionāra statusā kā enkura investoram (līdz 30%). Vienlaikus banka sniedz atbalstu arī valsts kapitālsabiedrību privatizācijā un komercializācijā, tādējādi palīdzot stiprināt to darbības efektivitāti, kas ir īpaši svarīgi tām kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas valsts atbalstu Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai. Papildus tam ERAB sniedz atbalstu (konsultē) publisko sektoru strukturālo reformu īstenošanā un politikas veidošanā privātā sektora attīstības veicināšanai. Līdzīgi kā kredītiestādes, ERAB ir uz pieprasījumu orientēta institūcija un investē tādos uzņēmumos, kas ir stabili un dzīvotspējīgi ilgtermiņā. Taču galvenā atšķirība no komerciāliem aizdevējiem ir tāda, ka ERAB investīcijas vienlaikus īsteno papildinātības konceptu – pirmkārt, investē projektos, kuru īstenošanai komerciālo aizdevēju līdzekļi nav pieejami, un otrkārt, realizējot projektu, vienlaikus tiek īstenotas strukturālas reformas. Vērtējot ERAB aktivitāti Latvijā pēdējo trīs gadu laikā, tā ir bijusi salīdzinoši zema, taču ar pieaugošu tendenci: 2017.gadā ERAB investīcijas sastādīja 3 milj. euro, 2018.gadā – 42 milj. euro, 2019.gadā – 85 milj. euro. ERAB zemais investīciju apjoms no vienas puses skaidrojams ar virzīto politiku pārtraukt Latvijas kā darbības valsts statusu bankā jeb graduēt, pamatojot to ar Latvijas sasniegto attīstības līmeni un projektu trūkumu. Vienlaikus ERAB ir identificējusi, ka atbalsts energoefektivitātei un kapitāla tirgus attīstībai ir galvenās tirgus nepilnības, kuras banka ir apņēmusies novērst. Savukārt no otras puses, Latvijā vērojams liela apjoma projektu trūkums atjaunojamās enerģijas jomā, kā arī ierobežots MVU kreditēšanas apjoms. Tāpat ir identificējami finanšu nozares un industriālie projekti, kuru iespējas piesaistīt finansējumu citur ir ierobežotas (vai arī nepieciešams atbalsts projekta sagatavošanā). Kapitāla tirgus jomā ERAB ir piedalījusies vairāku strukturālo reformu projektos, kas tiek īstenoti ar EK Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu. Sagaidāms, ka Plāna darbības periodā ERAB finansējums Latvijā būs primāri pieejams vismaz šādiem mērķiem: (i) pāreja uz zaļo ekonomiku, tai skaitā atbalsts energoefektivitātei; (ii) atbalsts finanšu institūcijām, īpaši MVU atbalsta instrumentu izveidei; (iii) kapitāla tirgus attīstība, tai skaitā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iesaiste kapitāla tirgos; (iv) atbalsts privātai-publiskai partnerībai, kā arī privātā sektora infrastruktūras projekti. Kopumā ERAB investīcijas Latvijā sastāda 777 milj. euro. Vienlaikus Latvijas uzņēmumiem un nozaru ekspertiem ir iespēja piedalīties ERAB finansēto projektu īstenošanā, izmantojot bankas iepirkumu procedūru. Kopš 2013.gada Latvijas uzņēmumi un nozaru eksperti ir īstenojuši 18 ERAB finansētus projektus 1.3 milj. euro apmērā.

Ziemeļu Investīciju bankas (ZIB) galvenās finansējuma formas ir aizdevumi publiskajam un privātajam sektoram, investīcijas zaļajās obligācijās, projektu un strukturētie finanšu aizdevumi, tai skaitā garantijas un privātās publiskās partnerības finansēšana. ZIB darbības fokuss ir uz tādu projektu finansēšanu, kas uzlabo produktivitāti un dod labumu videi Ziemeļu–Baltijas reģionā. Pirms lēmumu pieņemšanas par aizdevumu ZIB izvērtē, kā finansētie projekti veicina produktivitātes pieaugumu un sniedz vides ieguvumus bankas dalībvalstīs. ZIB tiecas atbalstīt projektus, kuru mērķis ir tehniskā attīstība un inovācijas, infrastruktūras uzlabošana, cilvēkkapitāla attīstība un vienlīdzīgas ekonomiskās iespējas, kā arī tirgus efektivitātes un uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Vides ieguvumi tiek sasniegti, finansējot projektus, kas veicina piesārņojuma samazināšanu, noturīgas infrastruktūras uzturēšanu, resursu efektivitātes uzlabošanu, tīru tehnoloģiju izstrādi un klimata pārmaiņu mazināšanu. Kopumā ZIB investīcijas Latvijā sastāda 975 milj. euro.

Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) atbalsts ir pieejams tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri savu darbību ir paplašinājuši uz attīstības valstīm, un kredītiestādēm, kas izsniedz aizdevumus šādiem uzņēmumiem. IFC darbības fokusā ir privātā sektora attīstība un privātā kapitāla mobilizēšana, sniedzot atbalstu tām attīstības valstīm, kurās privātā kapitāla plūsmas nav pietiekamas, lai risinātu būtiskas attīstības problēmas. IFC galvenās finansējuma formas ir aizdevumi, investīcijas kapitālā (tiešās vai caur privātā kapitāla fondiem), tirdzniecības un preču finansēšana, kapitāla mobilizēšana, atvasināto produktu procentu likmju, valūtas vai preču cenu nodrošināšanai, finansējuma apvienošana (blended finance). Savukārt kredītiestādēm IFC piedāvā iesaistīties sindicēto aizdevumu programmā un tirdzniecības finansēšanas programmā, mazinot riskus tirdzniecības veicināšanai jaunos vai sarežģītos tirgos. Tā kā Latvija ir Pasaules Bankas grupas donorvalsts, IFC nefinansē projektu īstenošanu Latvijā. Vienlaikus Latvijas uzņēmumiem un nozaru ekspertiem ir iespēja piedalīties Pasaules Bankas grupas finansēto projektu īstenošanā, izmantojot iepirkumu procedūru. Kopumā Latvijas uzņēmumi un nozaru eksperti ir īstenojuši 155 Pasaules Bankas grupas finansētus projektus 71.39 milj. ASV dolāru apmērā.

Eiropas Padomes Attīstības banka (EPAB) investē sociālajos projektos, lai veicinātu sociālo iekļaušanos un uzlabotu dzīves apstākļus visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem Eiropā. Banka nodrošina aizdevumus un garantijas tās dalībvalstīm, lai finansētu projektus, izpildot noteiktus kritērijus. Potenciālie aizņēmēji ir valsts, pašvaldības, kā arī finanšu institūcijas. Bankas prioritāte ir nodrošināt aizdevumus projektiem mērķa grupas valstīm Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidrietumu Eiropas valstīs, t.sk. arī Latvijai. EPAB aizdevumu prioritātes ir šādas: (i) bēgļu, pārvietoto personu un migrantu integrācija, palīdzot risināt problēmas, ar kurām Eiropas valstis saskaras bēgļu, pārvietoto personu un/vai migrantu plūsmas rezultātā; (ii) ilgtspējīga un integrējoša izaugsme ar uzsvaru uz sociāli orientētām komponentēm, īpaši publisko infrastruktūru, sociālo profesiju, jaunu darbavietu radīšanu un saglabāšanu, piekļuvi darba tirgum, mājokļu pieejamību un iedzīvotāju neaizsargāto grupu integrēšanu; (iii) klimata mazināšanas un pielāgošanās pasākumu izstrāde, integrējot klimata rīcības pasākumus EPAB īstenotajos projektos. No 1998.-2019. gadam Latvijai tika apstiprināti 10 projekti par kopējo summu 358 milj. euro.

Līdz šim SFI investīcijas Latvijā ir bijušas salīdzinoši zemas, un, lai aktivizētu SFI darbību, būtu nepieciešams vērtēt un identificēt konkrētas investīciju vajadzības, kurās SFI atbalsts var nodrošināt papildinātību un mazināt tirgus nepilnības. Valsts institūciju kapacitātes stiprināšanai projektu plānošanā un sagatavošanā ar SFI finansējuma piesaisti būtu apsverama vienota atbalsta centra – vienas pieturas aģentūras izveide centralizētas informācijas nodrošināšanai par SFI investīciju piesaistes un projektu plānošanas un sagatavošanas iespējām. Vienlaikus jāturpina nodrošināt nepieciešamo informāciju publiskā un privātā sektora dalībniekiem par iespējām piesaistīt SFI investīcijas un piedalīties SFI finansēto projektu īstenošanā – organizējot informatīvus un izglītojošus seminārus un divpusējas sarunas ar SFI ekspertiem, kurās tiek sniegta informācija par iespējām piesaistīt SFI investīcijas konkrētu projektu īstenošanā, kā arī informējot potenciālo klientu loku par finansējuma pieejamību SFI līdzfinansētos reģionālajos fondos.

Ņemot vērā šajā sadaļā minēto, ir nepieciešams īstenot pasākumus šādos rīcības virzienos:

- Ilgtspējīgas kreditēšanas veicināšana;

- Kapitāla tirgus attīstība un investīciju kultūras veidošana;

- Iedzīvotāju finanšu pratības veicināšana.

4. Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība

Inovācija ar digitālu tehnoloģiju palīdzību arvien lielākā apjomā veicina jaunu produktu, procesu un biznesa modeļu attīstību. Šajā attīstībā dati kopā ar IT infrastruktūru kļūst par galveno vērtību un ekonomiskais labums no pieejas noteikta veida datiem ir lielāks, ja to spēj iegūt pēc iespējas vairāki kopējā procesā iesaistītie. Vienlaikus jāuzsver, ka šī attīstība rada jaunus izaicinājumus patērētāju datu aizsardzībai un atbilstošai izmantošanai. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvērtēt datu izmantošanas drošības apsvērumus, ievērojot samērīgu balansu starp komersantu interesēm un spēju nodrošināt nepieciešamo drošības līmeni.

Digitalizācija pārveido arī finanšu sistēmu un veidu, kādā finanšu pakalpojumi tiek sniegti uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Spēja inovēt un pārņemt jaunākās tehnoloģijas ir svarīga kā finanšu, tā nefinanšu sektorā. Šobrīd norit darbs gan nacionālā, gan ES līmenī, lai izmantotu tehnoloģiju sniegtās iespējas un veicinātu finanšu sistēmas digitālo pāreju. Tai pat laikā nepieciešams kontrolēt ar tehnoloģijām saistītos riskus, it īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbību pastiprināšanos, un nodrošināt patērētāju tiesību ievērošanu, privātuma aizsardzību un investoru aizsardzību.

Ņemot vērā ES politikas prioritātes, kā arī nacionālajos politikas plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes, viena no šī Plāna prioritātēm ir digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība. Inovatīvs finanšu sektors var ne tikai sniegt inovatīvus un ērtus pakalpojumus saviem klientiem, bet arī var kalpot kā katalizators inovācijām nefinanšu sektoru uzņēmumos. Vienlaikus jāņem vērā politikas plānošanas dokumentos noteiktā nepieciešamība veicināt kiberdrošību un mazināt digitālās drošības riskus. Kiberdrošība ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elements. Kiberdrošības politikas vīzija ir droša, atvērta, brīva un uzticama kibertelpa, kurā garantēta valstij un sabiedrībai būtisku pakalpojumu droša, uzticama un nepārtraukta saņemšana un sniegšana un indivīda cilvēktiesības tiek ievērotas kā fiziskajā, tā virtuālajā vidē.

Covid-19 pandēmija ir izcēlusi nepieciešamību paātrināt digitālo pāreju. Šī pāreja būs svarīga ekonomikas atveseļošanā, lai nodrošinātu tehnoloģisko neatkarību, konkurētspēju, zaļo pāreju, darba vietu veidošanu un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu. Vienlaikus šai attīstībai jāsargā pamatvērtības un iedzīvotāju tiesības un drošība. Vienlaikus, lai pārvarētu Covid-19 radīto krīzi un atgrieztos pie stabilas un augošas ekonomikas, liela nozīme ir ieguldījumiem piektās paaudzes bezvadu sakaru tīklu (5G), augstas veiktspējas tīklu attīstībā, digitālajām prasmēm un uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai. Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija izstrādājusi rekomendācijas pasākumiem, kas jāīsteno dalībvalstīm, lai mazinātu kiberdrošības riskus 5G tīklos.

Apgūt jaunus inovatīvus risinājumus būs nepieciešams arī publiskajam sektoram. Lai attīstītu kapacitāti uzraudzīt inovatīvus digitālus finanšu preces, pakalpojumus un to sniedzējus, uzraugiem un regulatoriem nepieciešams izstrādāt un ieviest atbilstošus tālredzīgus tehnoloģiskos pārvaldes risinājumus. Šādiem risinājumiem būs jābūt pietiekami savstarpēji sadarbspējīgiem, lai nodrošinātu dažādu finanšu, tiesībaizsardzības un citu iestāžu automatizētas datu pārneses kapacitāti, kā arī jānodrošina pietiekamas datu analītikas spējas. Šim nolūkam būs īpaši uzmanīgi jāatjaunina vai jāveido jauns tehnoloģiski atbilstošs regulējums.

4.1. ES politikas pasākumi digitālās pārejas un inovatīvu finanšu pakalpojumu veicināšanā

2019. gadā EK prezidente Urzula fon der Leiena kā vienu no EK prioritātēm noteica "Eiropu, kas ir piemērota digitālajam laikmetam". Digitalizācijai ir būtiska nozīme Eiropas spējai nodrošināt demokrātisku pārvaldes sistēmu, drošību, sociālā tirgus modeli, ilgtspējīgu attīstību un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.

2015. gada Digitālā vienotā tirgus stratēģija īstenota sekmīgi - pieņemti 32 no 36 iesniegtajiem tiesību aktu priekšlikumiem. Vienlaikus Eiropā joprojām nav pietiekama datu apmaiņa starp publisko un privāto sektoru, trūkst digitālās nozares speciālistu un prasmes, izaicinājumus rada augošā lielo digitālo platformu loma ekonomikā, saglabājas kiberdrošības izaicinājumi, kā arī Eiropā ir zemākas investīcijas piektās paaudzes bezvadu sakaru tīkla (5G) infrastruktūras un mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībā, salīdzinot ar ASV un Ķīnu. Starp prioritātēm un darbības jomām ir digitālais vienotais tirgus, finanšu tehnoloģijas, kiberdrošība un noturība, digitālā identitāte un ES līmeņa regulējums digitālajiem aktīviem.

Attiecībā uz finanšu sektoru 2018. gada 8. martā EK nāca klajā ar finanšu sektora rīcības plānu konkurētspējīgākam un inovatīvākam Eiropas finanšu sektoram.¹⁷ Ar šo plānu EK izvirzīja mērķi izveidot uz nākotni vērstu regulatīvo sistēmu, kas aptver digitalizāciju un rada vidi, kurā finanšu tehnoloģijas produktus un risinājumus var izvērst visā ES, tādējādi gūstot vienotā tirgus apjoma radītos ieguvumus, bet neapdraudot finanšu stabilitāti vai patērētāju un ieguldītāju aizsardzību. Minētajā paziņojumā EK norāda, ka, balstoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātā iegūtiem secinājumiem un, ņemot vērā jau piedāvātās iniciatīvas, EK uzskata, ka iespējas īstenot plaša apjoma leģislatīvu vai regulatīvu darbību vai reformas ES līmenī šajā procesa posmā ir ierobežotas un veiks vairākas mērķtiecīgas iniciatīvas, lai aptvertu finanšu sektora digitalizāciju. Piedāvātās iniciatīvas aptvēra:

• inovatīvu modeļu darbības iespējamība visā ES, nosakot skaidras un konsekventas licencēšanas prasības;

• ES regulas priekšlikums par kolektīvo ieguldījumu un kolektīvo aizdevumu pakalpojumu sniegšanu un ar to saistītām prasībām;

• tirgus dalībnieku konkurences un sadarbības palielināšana, ieviešot vienotus standartus un sadarboties spējīgus risinājumus u.c.

Strādājot pie dažādām iniciatīvām, kas ietvertas rīcības plānā konkurētspējīgākam un inovatīvākam finanšu sektoram, tomēr ir secināms, ka joprojām ES dalībvalstu starpā ir atšķirīga interpretācijas, kas tiek piemērota jaunpienācējiem digitālajā finanšu pakalpojumu tirgū. Lai nodrošinātu lielāku harmonizāciju, 2020. gada 3. aprīlī EK uzsāka publiskās konsultācijas par digitālajām finansēm, lai konsultāciju ietvaros saņemtos priekšlikumus un secinājumus izmantotu ES digitālās finanšu stratēģijas izstrādē, ko EK publiskoja 2020. gada septembrī. Uzsākot konsultāciju procesu, EK identificēja šādas galvenās prioritātes:

• nodrošināt, lai ES finanšu pakalpojumu regulatīvais ietvars būtu atbilstošs digitālajai paaudzei, t.i., lai tas būtu tehnoloģiski neitrāls un inovācijām draudzīgs;

• novērst sadrumstalotību un ļaut patērētājiem un uzņēmumiem izmantot priekšrocības, ko piedāvā ES digitālais finanšu pakalpojumu vienotais tirgus;

• veicināt uz datiem balstīta finanšu sektora darbību;

• uzlabot digitālo finanšu pakalpojumu noturību.

2020. gada 24. septembrī EK publicēja digitālo finanšu pakotni¹⁸, kuras stratēģiskais mērķis ir izmantot digitālās finanses patērētāju un uzņēmēju labā un kura sastāv no:

• Digitālās finansējuma stratēģijas;

• Neliela apjoma maksājumu stratēģijas;

• tiesību aktu priekšlikumiem ES tiesiskajam regulējumam kripto aktīviem;

• tiesību aktu priekšlikumiem ES tiesiskajam regulējumam par digitālās darbības noturību.

EK mērķis ir veicināt atbildīgu inovāciju ES finanšu nozarē, jo īpaši attiecībā uz inovatīviem digitālajiem jaunuzņēmumiem, vienlaikus mazinot iespējamos riskus, kas saistīti ar ieguldītāju aizsardzību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un kibernoziegumu novēršanu. Pieņemtajiem pasākumiem būs būtiska nozīme arī ES ekonomikas atveseļošanās procesā Covid-19 krīzes kontekstā.

Digitālās finansējuma stratēģijas mērķis ir padarīt Eiropas finanšu pakalpojumus saprotamākus un pieejamākus patērētājam, kā arī stimulēt atbildīgu inovāciju un konkurenci starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem ES. Šī stratēģija pielāgos ES noteikumus par finanšu pakalpojumiem digitālajam laikmetam un tādām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts un blokķēde. Saskaņā ar EK plašāko datu stratēģiju, pieņemto pasākumu mērķis ir veicināt datu kopīgošanu un atvērto finansēšanu, vienlaikus saglabājot ES privātuma un datu aizsardzības standartus. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus finanšu pakalpojumu sniedzējiem, gan tradicionālajām kredītiestādēm, gan tehnoloģiju uzņēmumiem.

Neliela apjoma maksājumu stratēģijas mērķis ir nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem drošus, ātrus un uzticamus maksājumu pakalpojumus. Tā atvieglos patērētājiem maksājumu veikšanu veikalos un padarīs e-komercijas darījumus drošus un ērtus. Stratēģijas mērķis ir panākt pilnībā integrētu neliela apjoma maksājumu sistēmu ES, tostarp tūlītēju pārrobežu maksājumu risinājumus. Tā atvieglos maksājumus euro starp ES un citām jurisdikcijām.

Tiesību aktu priekšlikumi par kripto aktīviem ietver speciālu ietvaru kripto aktīviem, kurus neregulē citi ES tiesību akti, regulējumu kripto aktīvu pakalpojumu sniedzējiem un pilotrežīmu tirgus infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem, kuri lieto blokķēdes tehnoloģiju. Pilotrežīma ietvaros pakalpojumu sniedzēji varēs pretendēt uz terminētiem izņēmumiem no cita ES regulējuma (Direktīva par finanšu instrumentu tirgiem, Regula par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu ES, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem prasībām). Pilotrežīma mērķis ir iegūt pieredzi, atbalstīt inovācijas, nodrošināt paredzamu regulējumu, ierobežot krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus kripto aktīvu tirgos, nodrošināt patērētāju aizsardzību un finanšu stabilitāti.

Tiesību akta priekšlikumi par digitālās darbības noturību mērķis ir nodrošināt, lai visiem finanšu sistēmas dalībniekiem būtu pietiekami aizsardzības pasākumi, kas mazinātu kiberuzbrukumu un citus riskus. Priekšlikumā ietverta kopīga pieeja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risku vadībai, incidentu ziņošana saskaņā ar vienotiem principiem, regulāra IKT sistēmu un rīku testēšana, lai nodrošinātu darbības noturību un pārraudzības sistēma IKT pakalpojumu sniedzējiem (finanšu sektora ārpakalpojumiem).

2020. gada oktobrī ECB publicēja ziņojumu "Par Digitālo euro"¹⁹, kurā analizēti aspekti digitālā euro ieviešanai un lai pielāgotu euro digitālai paaudzei. Digitālā eiro mērķis būtu ieviest drošu digitālās valūtas formu dažādiem finanšu darījumu norēķiniem, tādējādi papildinot skaidras naudas izmantošanu. Tā kā ar digitālā euro ieviešanu saistās vairāki izaicinājumi – ietekme uz finanšu stabilitāti; ietekme uz banku sektoru un tā finansējuma bāzi; ietekme uz datu aizsardzību, kiberdrošību, patērētāju tiesību aizsardzību; euro starptautisko lomu, nepieciešama rūpīga izpēte, lai atrastu labāko risinājumu to pārvarēšanai. Digitālā euro ieviešanu ietekmē pieaugošs pieprasījums pēc elektroniskiem maksājumiem Eirozonā, skaidras naudas lietošanas samazināšanās, globālu privātu maksājumu risinājumu parādīšanās, kas radītu finanšu stabilitātes un patērētāju aizsardzības riskus un plaša citu centrālo banku izlaistu digitālo valūtu lietošana. Lēmumu par digitālā euro projekta (izpētes fāzes) sākšanu Eirosistēma plāno pieņemt 2021. gada vidū. Apzinoties, ka naudas digitālā transformācija ietekmē katru Latvijas iedzīvotāju, svarīgi veicināt informācijas pieejamību un sabiedrības izpratni par digitālajiem finanšu aktīviem un citiem inovatīviem finanšu pakalpojumiem.

4.2. Finanšu sektora inovācija un finanšu pakalpojumu digitalizācija

Digitalizācija Latvijas finanšu sektorā ir augstā līmenī. Patērētājiem un uzņēmumiem ir pieejami inovatīvi pakalpojumi un attīstīta maksājumu un kapitāla tirgus infrastruktūra. Tāpat digitalizācijas neatņemama sastāvdaļa ir finanšu tehnoloģiju uzņēmumu attīstība, kas uzlabo konkurenci un rada inovāciju finanšu sektorā. Ņemot vērā Covid-19 izplatību, finanšu pakalpojumu pieejamība attālināti arvien pieaug. Pārskatītā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) ir pavērusi nozīmīgu soli klientu informācijas izmantošanā un dalīšanā ar trešo pušu pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to ir ieviesti gan open banking risinājumi, gan modernas iespējas veikt maksājumus un var droši apgalvot, ka digitalizācijas virziena tālākai attīstībai ir labi priekšnoteikumi.

Atbilstoši LB sadarbībā ar SIA "atvijas Fakti" veiktajai iedzīvotāju aptaujai 2020. gada februārī, iedzīvotāji lielāko daļu maksājumu veic bezskaidrā naudā. Pieaug arī kopējais maksājumu skaits. Pieaugot norēķiniem bezskaidrā naudā, turpina samazināties vidējais maksājumu skaits skaidrā naudā. Atkārtoti veiktā aptauja 2020. gada augustā apliecināja, ka Covid-19 ietekmē iepriekšminētās tendences iedzīvotāju maksājumu paradumos pastiprinājās vēl vairāk, augustā bezskaidras naudu izmantojot 68% gadījumos, kad izdzīvotāji veica norēķinus, kaut gan februārī tie bija 64%.²⁰ Ņemot vērā šīs attīstības tendences, svarīgi, ka LB un bezskaidrās naudas pakalpojumu sniedzēji nodrošina lietotājiem pievilcīgākus, ērtākus un drošākus maksājumu pakalpojumus.

Tehnoloģiju attīstība sniedz iespēju veidot jaunus maksājumu risinājumus, piemēram, lai:

• e-komercijā, izmantojot lietojumprogrammas saskarnes (application programming interface, API) risinājumus, maksājumus integrētu pirkuma apstiprinājumā vai citādā veidā iekļautu pirkšanas procesā;

• savstarpējos (peer-to-peer, P2P) maksājumus veiktu, balstoties uz tālruņa numuru vai citu saņēmēju identificējošu pazīmi;

• POS terminālos izmantotu kvadrātkodu veidotājus un tuva darbības lauka sakaru (near field communication, NFC) lasītājus;

• radītu arvien jaunus maksājumu veidus, kas lietotājam samazina izmaksas, vienlaikus paaugstinot ērtības līmeni.

Šķietami galvenais pamatojums šādām izmaiņām ir fokuss uz klienta vēlmēm, proti, šādi maksājumu risinājumi tiek veidoti ar izpratni, ka klients vēlas saņemt preci vai pakalpojumu, nevis patērēt laiku, lai veiktu maksājumu par to.²¹ Līdzīgi pētījumi tiek veikti regulāri un finanšu sektors, kā arī citi ekosistēmas dalībnieki veicina arī to, lai skaidras naudas izmantošana samazinātos liela apjoma darījumos. Tāpat svarīga ir valsts loma komunikācijā, it sevišķi komunikācijā par kiberdrošības jautājumiem.

Attiecībā uz kapitāla tirgus infrastruktūru Nasdaq Baltijas tirgus veido vienotu Nasdaq biržu Tallinā, Rīgā un Viļņā, nodrošinot kapitāla tirgus infrastruktūru no vērtspapīru iekļaušanas, tirdzniecības un kotēšanas biržā līdz norēķiniem un drošai vērtspapīru glabāšanai. Ieviestais Baltijas tirgus modelis un kopējā informācijas izplatība padara reģionu vieglāk pieejamu un pievilcīgāku vietējiem un starptautiskiem investoriem, kā arī uzņēmumiem, kas vēlas kotēt savas akcijas biržā. Attiecībā uz ilgtspējīgu finansēšanu, Baltijas valstu biržas ir pievienojušās ESG mērķu ziņošanas portālam. Aktualizēta ziņošanas sistēma ir ieviesta 2019. gada maijā, kur informāciju sniedz zviedru, somu, dāņu, islandiešu un Baltijas uzņēmumi, kas integrējuši ESG mērķus savās uzņēmējdarbības stratēģijās. Kopumā šobrīd informāciju par ESG mērķiem, kas aptver plašu informācijas loku par vides, sociāliem un pārvaldības aspektiem sniedz 430 uzņēmumi, tajā skaitā daži uzņēmumi no Baltijas.

Attiecībā uz maksājumiem LB ir izveidojusi sistēmu, kas nodrošina bankām iespēju piedāvāt saviem klientiem zibmaksājumus²², nodrošinot naudas pārskaitīšanu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā dažu sekunžu laikā 24 stundas diennaktī, t.sk. brīvdienās un svētku dienās. Nodrošināta arī sasniedzamība visā vienotajā euro maksājumu telpā (SEPA), tādējādi momentāns zibmaksājums iespējams uz jebkuru kontu SEPA valstī, t.sk. arī neatkarīgi no citu valstu svētku dienām. LB uzturētais Zibsaišu reģistrs nodrošina iespēju veikt maksājumus starp kontiem dažādās kredītiestādēs, lietojot saņēmēja mobilā tālruņa numuru bez nepieciešamības zināt konta numuru. LB Zibsaišu reģistru šobrīd aktīvi izmanto ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas lielākās kredītiestādes.

2020. gada septembrī LB paziņoja par darba uzsākšanu sadarbībā ar bankām un citiem finanšu nozares spēlētājiem pie nākamās nozīmīgās inovācijas, kas ir zibenīgu maksājumu pieprasījumu (Request-to-Pay) jeb zibprasījumu ieviešana starpbanku līmenī, t.sk. izmantojot Zibsaišu reģistra sniegtās iespējas. Šī inovācija gan uzņēmējiem, gan patērētājiem ļaus izdarīt maksājumus ērtāk un ātrāk. Līdz ar zibprasījumu ieviešanu LB būs nodrošinājusi visaptverošu komplektu inovatīvu starpbanku maksājumu attīstībai un plašai izmantošanai ērtākiem maksājumiem starp personām, e-komercijā, tirdzniecībā, rēķinu apmaksā, klātienes maksājumos (piemēram, par valsts sniegtajiem pakalpojumiem) un faktiski jebkurā citā jomā. Svarīgi, lai kredītiestādes pievienojas zibmaksājumiem, zibsaitēm, un ātrāk ievieš zibprasījumus, kā arī apliecina gatavību attīstīt uz šiem pakalpojumiem balstītus produktus uzņēmumiem. LB, kredītiestādēm un valsts pārvaldes iestādēm būtu laicīgi un saskaņoti jāinformē uzņēmumi par jaunu risinājumu sniegtajām priekšrocībām un specifiku, kā arī jāveicina profesionālās diskusijas un sabiedrības izglītotība par šiem jautājumiem.

Zibprasījumu attīstība ir viens no pirmajiem darbības virzieniem LB izveidotajā inovatīvajā sadarbības un eksperimentēšanas platformā – Zibmaksājumu laboratorijā ZibLab++. Tās mērķis ir veicināt un koordinēt inovatīvu starpbanku maksājumu risinājumu attīstību uz zibmaksājumu un zibsaišu tehnoloģijas bāzes Baltijas valstīs.²³ Zibmaksājumi Latvijā ir nākamais inovatīvo maksājumu instrumentu attīstības lēciens pēc euro ieviešanas un iekļaušanās SEPA.

Inovatīvo maksājumu attīstībai svarīgi ne tikai nodrošināt modernas, efektīvas un drošas maksājumu sistēmas, bet arī veicināt uz tām balstītu ērtu un lētu maksājumu pakalpojumu attīstību un pieejamību patērētājiem.

Pirmkārt, Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro, prasības, no kurām izriet Eiropas maksājumu padomes (EPC) rekomendācija un EK Neliela apjoma maksājumu stratēģijas (Retail payments strategy) vīzija, ka SEPA tiešajiem dalībniekiem jābūt sasniedzamiem zibmaksājumos (SCT Inst) līdz 2020. gada beigām.²⁴ ES Neliela apjoma maksājumu stratēģija²⁵ nosaka zibmaksājumu pilnīgu un visaptverošu ieviešanu par vienu no tās prioritātēm. Otrkārt, maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu veidot maksājumu risinājumus saviem klientiem ar daudz lielāku pievienoto vērtību, ja tie būs integrēti Zibsaišu reģistra un zibprasījumu infrastruktūrā. Ir būtiski izmantot šādus uz atvērtiem starpbanku maksājumu standartiem balstītus risinājumus, aizstājot slēgtos iekšbanku risinājumus un tādējādi stimulējot jaunu un plaši pieejamu inovatīvu maksājumu risinājumu veidošanu. Treškārt, svarīgi, lai valsts pārvaldes iestādes, neatpaliekot no privātā sektora, nodrošina Latvijas iedzīvotājiem iespēju izmantot inovatīvus, uz zibmaksājumiem balstītus, maksājumu risinājumus, veicot norēķinus ar valsts pārvaldes iestādēm, ieskaitot nodokļu maksājumus. Jāatzīmē, ka plānotā zibprasījumu infrastruktūra un ar to saistītie risinājumi maksājumiem interneta vidē un fiziskajās tirdzniecības vietās ir ar lielu potenciālu efektīvi kalpot par valsts e-rēķinu un e-čeku ekosistēmas balstiem.

Maksājumu attīstības politika būtu jāveido atbilstoši šādām prioritātēm:

• nepieciešams turpināt attīstīt moderno starpbanku maksājumu infrastruktūru un veicināt tās aktīvu izmantošanu;

• jāturpina tādu maksājumu risinājumu veidošana, kas piedāvā paaugstinātu ērtības un lietojamības līmeni, vienlaikus ievērojot drošības prasības.

4.3. Nebanku finanšu sektors

Vēsturiski banku sektors bija viena no jomām ar vislielāko noturību pret pārmaiņām. Papildus, arī patērētāju inertums finanšu pakalpojumos ir augsts. Patērētāji negribīgi maina finanšu pakalpojumu sniedzējus un maksājumu paradumus. Tomēr pēdējos gados ir novērojamas būtiskas izmaiņas. Gandrīz visos finanšu pakalpojumu segmentos strauji pieaug finanšu tehnoloģiju (fintech) jaunuzņēmumu skaits. Visvairāk šādu uzņēmumu ir klientu maksājumu (retail payments) jomā. Jāatzīmē, ka neveiksmes procentuāla iespējamība fintech biznesiem ir diezgan augsta. Tomēr tas mazākums, kas būs spējīgs izveidot ilgtspējīgu biznesu, visticamāk pamatīgi mainīs noteiktās finanšu pakalpojumu jomas.²⁶ Jaunāko tehnoloģiju attīstība, ko pavada patērētāja paradumu maiņa, liek finanšu tehnoloģiju jeb fintech spēlētājiem mainīt status quo, piedāvājot ātrākus un lētākus pakalpojumus nekā tradicionālie finanšu jomas dalībnieki, kā arī nodrošinot labāku lietotāja pieredzi, t.sk. piedāvājot inovatīvus risinājumus ievērojami ātrāk.²⁷

Pēdējos gados finanšu tehnoloģiju attīstība kļuvusi par ievērojamu tendenci finanšu sektora attīstībā, radot konkurenci un jaunas inovācijas, tādējādi uzlabojot klientu ikdienu un paradumus. Tomēr Latvijas fintech uzņēmumi joprojām ir salīdzinoši mazi un atrodas sākotnējās attīstības stadijā, bet tajā pašā laikā tie ir strauji augoši un ar lielu potenciālu kļūt ļoti ienesīgi, turklāt jau tagad veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Nākotnē fintech uzņēmumi varētu kļūt par vērtīgu komercbanku sadarbības partneri un veicināt finanšu sistēmas attīstību Latvijā.²⁸

Tā kā finanšu pakalpojumu sektorā ir salīdzinoši augstas darbības uzsākšanas barjeras, inovāciju veicināšanā un jaunu spēlētāju ienākšanai tirgū ļoti būtisks ir arī uzraugošo institūciju atbalsts. Atbalsts inovatīvām finanšu tehnoloģijām ir viens no FKTK stratēģiskajiem darbības virzieniem. Šī virziena ietvaros finanšu tirgus uzraugs ir izveidojis divas atbalsta programmas Inovāciju centrs un Inovāciju smilškaste, kur pirmajām no minētajām atbalsta programmām FKTK sniedz bezmaksas konsultācijas un atbalstu potenciālajiem tirgus dalībniekiem licencēšanas jautājumos, tajā skaitā jautājumos, kas saistīts ar FKTK viedokli par dažādu fintech risinājumu pielietošanu un izmantošanu Latvijā, savukārt otrajā no minētajām atbalsta programmām FKTK piedāvā iespēju testēt jaunus finanšu produktus Inovāciju smilškastē.²⁹ Vienlaikus FKTK turpina darbu pie dažādu SupTech risinājumu pilnveides un attīstības.

2019. gadā Starptautiskā Norēķinu banka (Bank for International Settlements) (BIS) izveidoja BIS Inovāciju centru³⁰, lai identificētu un attīstītu padziļinātus novērojumus attiecībā uz kritiskajām tendencēm finanšu tehnoloģijās un to saistību ar centrālajām bankām, lai pētītu sabiedriskā labuma potenciālu veicināt globālās finanšu sistēmas funkcionēšanu, kā arī lai kalpotu kā fokusa vieta centrālo banku inovāciju ekspertu tīklam. Starp projektiem, pie kuriem šobrīd tiek aktīvi strādāts ir regulatīvo un uzraudzības tehnoloģisko pieeju (t.s. RegTech un SupTech) attīstība, globālais maksājumu steks (stack), tokenizācija, tirdzniecības darījumu digitalizācijas process u.c. 2020.gada 30. jūnijā BIS paziņoja par plāniem izveidot četrus jaunus BIS Inovāciju centrus – Toronto, Londonā, Ziemeļeiropas centru Londonā un Eirosistēmas centru Frankfurtē un Parīzē. LB, aktīvi iesaistoties Eirosistēmas pieteikuma sagatavošanā, novēroja, ka BIS kā vienu no galvenajām prasībām potenciālajai lokācijas vietai izvirza attīstītu inovatīvu finanšu pakalpojumu ekosistēmu, ko veido vairāki pamata bloki un kas shematiski attēlota zemāk. Šo metodoloģiju Latvija varētu izmantot, lai novērtētu Latvijas fintech ekosistēmu un definētu virzienus, kuros šobrīd ir nepieciešama aktīva rīcība situācijas uzlabošanai.

Ilustrācija 14 Finanšu inovāciju ekosistēmas elementi

Latvijā dažādās finanšu pakalpojumu jomās darbojas aptuveni 70 – 90 fintech uzņēmumu. Šo uzņēmumu skaits pēdējo trīs gadu laikā kopumā ir pieaudzis. Visvairāk uzņēmumu darbojas aizdevumu un dažādu ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu saistītu elementu nodrošināšanas jomā, tomēr pārstāvētas ir arī tādas darbības jomas kā tiešsaistes investīcijas un P2P, finanšu programmatūra, blokķēdes tehnoloģijā balstīti pakalpojumi, kripto aktīvi, analītika un citi. Kā lielākos izaicinājumus tuvākajā nākotnē dibinātāji min paplašināšanos starptautiskajos tirgos, atbilstošu darbinieku piesaisti un citus.³¹

Viena no globāli visvairāk attīstītajām finanšu tehnoloģiju jomām ir maksājumu pakalpojumi. Tā, Lietuvā, kopš nacionālās fintech stratēģijas izveides 2017. gadā maksājumu jomas izsniegto licenču (elektroniskās naudas iestādes vai maksājumu iestādes licence) skaits ir dubultojies, sasniedzot š.g. 2. ceturksnī 118 licencētās iestādes (2017. gada 2. ceturksnī – 57 iestādes).³² Savukārt Latvijā, šis rādītāja 3 gadu laikā nav palielinājies un Latvijā šobrīd darbojas 8 elektroniskās naudas iestādes un 6 maksājumu iestādes.³³ Tomēr ne Latvijā, ne Lietuvā visi no maksājumu jomas licencētiem tirgus dalībniekiem būtu automātiski uzskatāmi par fintech uzņēmumiem.

Svarīgi būtu uzsvērt, ka Latvija kopš pārstrādātās otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) ieviešanas 2018. gada 18. jūlijā ir mainījusi prasības darbības uzsākšanai, kā rezultātā reģistrācijas režīms paredz atbrīvojumu no licences saņemšanas vienīgi ierobežotai darbībai tikai Latvijā. Šīs izmaiņas tika veiktas, lai nodrošinātu atbilstību direktīvas piedāvātās izvēles sākotnējam mērķim – skaidrāk noteiktu darbības ierobežojumus, proti, pārrobežu darbības aizliegumu. Tika noteikts, ka reģistrētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbība var būt vienīgi Latvijas teritorijā, kā arī klienti var būt tikai tādi, kas atrodas Latvijā vai ir cieši saistīti ar Latviju. Šo izmaiņu rezultātā samazinājās reģistrēto iestāžu skaits. Visas reģistrētās iestādes, lai turpinātu plašāka mēroga darbību, tika aicinātas saņemt licences, kā arī tika palielināta licencēto iestāžu darbības nozīmība, vairāk koncentrējot to ilgtspējīgu darbību ne tikai Latvijas, bet arī ES mērogā.

Globālajā Findexable FinTech indeksā, kas tika publicēts 2019. gada nogalē, Lietuva ieguva augsto 4. vietu, Igaunija – 10. vietu, bet Latvija – 49. vietu. Savukārt, fintech pilsētu sarakstā, Viļņa aizņēma – 29. vietu (6. vieta Eiropas reģionā), Tallina attiecīgi 45. vietu (14. vieta Eiropas reģionā), savukārt Rīga tikai 96. vietu (34. vietu Eiropas reģionā)³⁴

Iepriekšminētais liecina par to, ka fintech attīstībā Latvijā ir novērojamas būtiskas problēmas un būtu nepieciešama rīcība fintech ekosistēmas attīstības stimulēšanai Latvijā.

Fintech uzņēmumu regulējuma jomā īpašs regulējums ir vienīgi attiecībā uz iestāžu licencēšanas un uzraudzības maksas atvieglojumiem, kurus paredz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. No vienas puses, papildus regulācija būtu uzskatāma par apgrūtinājumu, tomēr Latvijas gadījumā būtu nepieciešams izstrādāt valstiska mēroga fintech attīstības politiku, kas noteiktu valsts līmeņa fintech attīstības virzienu prioritātes, kas varētu tieši stimulēt fintech attīstību Latvijā. Fintech uzņēmumi Latvijā piedāvā pakalpojumus, kas gan papildina banku pakalpojumus, gan arī tādus, kurus tradicionāli veic arī bankas, tādējādi fintech attīstība veicina konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū.³⁵

Pie barjerām fintech attīstībai Latvijā šobrīd var pieskaitīt: bankas konta nepieciešamību; ierobežojumus attālinātai klientu reģistrācijai un konta atvēršanai, nacionālās atbalsta programmas trūkums.

Fintech ir inovāciju, t.i. augsta riska uzņēmējdarbība, kurā, kā rāda Lietuvas un Apvienotās Karalistes pieredze svarīgi veicināt fintech uzņēmējdarbības kultūras attīstību, lai tiek veidots un attīstīts lielāks ideju skaits. Jo vairāk fintech uzņēmumi tiks veidoti, jo lielāka iespēja, ka būs tādi, kas spēs izveidot efektīvus un ilgtspējīgus biznesa modeļus un sniegs ieguldījumu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā. Veidojot ietvaru fintech attīstībai, jāņem vērā konkrēta biznesa modeļa riski un jānodrošina atbilstoša uzraudzība.

Fintech attīstības politika būtu jāveido atbilstoši šādām prioritātēm:

• noskaidrot un mazināt barjeras fintech attīstībai;

• novērtēt Latvijas finanšu tehnoloģiju ekosistēmas stāvokli un identificēt virzienus, kuros būtu nepieciešamas papildus aktivitātes situācijas uzlabošanai;

• izveidot valsts stratēģiju un programmu fintech ekosistēmas stimulēšanai, t.sk. noteikt prioritāros specializācijas virzienus, kuros, ņemot vērā citu valstu sasniegumus šajā jomā, būtu iespēja sasniegt augstākus mērķus (piemēram, mākslīgais intelekts, lielie dati, tieši tehnoloģiju plašāka izmantošana u.c.);

• attīstīt FKTK fintech atbalsta instrumentus (smilškaste, inovāciju centrs) un pastiprināt to izmantošanu;

• veicināt fintech uzņēmumu iesaisti un pienesumu valsts pārvaldes iestāžu digitālajā transformācijā;

• izvērtēt normatīvo aktu piemērošanas praksi citās ES valstīs.

4.4. Datu atvērtība un digitalizācija Latvijā

Eiropas datu stratēģija paredz vienota datu tirgus izveidi, kas nodrošinās brīvu to apriti ES, veidojot plašākas iespējas piekļūt publiskiem un privātiem datiem, lai to izmantotu iedzīvotāju, uzņēmumu un plašākas sabiedrības interesēs. Kā daļu no šis stratēģijas EK plāno izveidot kopēju finanšu datu telpu.

Datu pieejamībai ir liela nozīme pētniecībā un attīstības aktivitātēs. Pieejami dati un informācija no publiskajiem reģistriem veicina vienlīdzīgus spēles noteikumus starp tirgus dalībniekiem. Datu pieejamība ir svarīga kā uzņēmējdarbībā, tā arī izvērtējot potenciālus ieguldījumus. Saskaņā ar Open-useful-Reusable Government data indeksu (OECD, 2019), Latvijas rezultāts šajā jomā ir 0.54 no 1, OECD vidējais rādītājs ir 0.6. Visaugstāko indeksu uzrādīja Koreja, Francija, Īrija, un Japāna.³⁶

Ilustrācija 15 Atvērto-lietderīgo-atkāroti izmantojamo valdības datu indekss (avots: OECD)

Ministru kabinets ir apstiprinājis informatīvo ziņojumu "atvijas atvērto datu stratēģija", kas iezīmē turpmāko darbības virzienus datu atvērtības veicināšanai Latvijā.³⁷

Lai arī digitālās tehnoloģijas palīdz uzņēmumiem palielināt konkurētspēju, uzlabot pakalpojumus un produktus, kā arī iekļūt jaunos tirgos, analizējot digitālo transformāciju, redzams, ka tā nenotiek visos ekonomikas sektoros, visos uzņēmumu segmentos, kā arī ne visās valstīs, vienlīdzīgi. Saskaņā ar vairākiem Eiropas Investīciju bankas un citu institūciju pētījumiem, liela daļa uzņēmumu, it sevišķi MVU grupā, nerealizē savu digitalizācijas potenciālu. Eiropā mazāk kā 20% MVU ir uzskatāmi par augsti digitalizētiem, salīdzinot ar 50% lielo uzņēmumu grupā. Digitalizācijas līmenis ir īpaši zems Eiropas austrumos (tai skaitā Latvijā) un dienvidos, bieži vien zem ES vidējā. Tas visbiežāk redzams tradicionālajos ekonomikas sektoros, piemēram, celtniecībā un atsevišķas ražošanas nozarēs. Pastāv risks, ka šī atšķirība pieaugs, ja digitālo pārmaiņu galvenie virzītāji turpinās attīstīties, kamēr citi arvien vairāk atpaliks, riskējot zaudēt konkurētspēju. Šiem uzņēmumiem ir jāiegulda jaunu tehnoloģiju un digitālo risinājumu apgūšanā. Šis jautājums ir jārisina gan vietējā, gan Eiropas līmenī, pretējā gadījumā cietīs izaugsme, ekonomikas atveseļošanās un konverģence. Digitālās tehnoloģijas šajā gadījumā nozīmē robotiku, lietu internetu, mākslīgo intelektu, platformas u. c. jaunās tehnoloģijas. Atsevišķu tehnoloģiju un nozaru griezumā Latvijas uzņēmumiem ir labāki rezultāti nekā ES vidēji, taču lielā daļā nozaru digitālo tehnoloģiju pielietošanā Latvija uzrāda vienus no zemākajiem rezultātiem Eiropā. Kopumā digitālās tehnoloģijas vairāk lieto lielie uzņēmumi. Digitālo tehnoloģiju izmantošanai ir tieša sakarība ar pievienotās vērtības lielumu. Arī darbinieku produktivitāte un atalgojums vairāk digitalizētos uzņēmumos ir augstāks.

MVU digitalizācijas līmenis atšķiras atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma (starp dažādiem ES reģioniem) un nozares, kā arī digitalizācija prasa papildus finanšu ieguldījumus, kas ir ierobežoti. EIB Investīciju apskatā³⁸ ietvertais Digitalizācijas veicinātāju indekss tiek veidots, analizējot faktorus, kuri veicina digitālo tehnoloģiju lietošanu pārņemšanu uzņēmumos, piemēram, digitālā infrastruktūra, ieguldījumi un finansējuma pieejamība, pieprasījums pēc digitālajām prasmēm u. c. Rezultāti tiek prezentēti, sadalot ES valstis trīs grupās. Latvija ieņem vietu trešajā grupā, jeb starp digitālo tehnoloģiju pārņemšanu vismazāk veicinošajām ekonomikām. Kā šķēršļus ieguldījumiem digitālajās tehnoloģijās, uzņēmumi visbiežāk piemin darbinieku trūkumu, uzņēmējdarbības regulējumu un nodokļus un darba tirgus regulējumu.³⁹

Lai sekotu līdzi progresam ceļā uz digitālo ekonomiku un sabiedrību, EK izveidoja tiešsaistes rīku ar nosaukumu "digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss" (DESI). Indekss aptver piecu rādītāju kopumu, kas parāda Eiropas pašreizējo digitālās politikas stāvokli gan ES, gan atsevišķu valstu līmenī. EK kopš 2014. gada apkopo informāciju par dalībvalstu progresu digitālajā jomā, sagatavojot ziņojumus, kas balstās uz DESI indeksu. Saskaņā ar jaunākajiem (2020) DESI rezultātiem, Latvijas DESI indekss (50.7) ir zem ES vidējā (52.6). Lai arī Latvijas indekss pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis, pozīcijas pret citām ES valstīm ir pasliktinājusies – Latvija no 15. vietas 2019. gadā nokļuvusi 18. vietā 2020. gadā.⁴⁰

Tematiskajā daļā, kas pēta digitālo tehnoloģiju integrāciju, jeb izmantošanu uzņēmējdarbībā, augstākos rezultātus uzrāda Īrija, Somija, Beļģija, Nīderlande, Dānija un Zviedrija, kamēr Bulgārija, Rumānija, Ungārija, Polija, Grieķija un Latvija atrodas stipri zem ES vidējā.⁴¹

Ilustrācija 13 Digitālo tehnoloģiju integrācija (avots: DESI 2020, EK)	Ilustrācija 14 DESI-2020 relatīvais sniegums katrā jomā (avots: EK)

Latvijai ir labi rezultāti digitālo publisko pakalpojumu, piektās paaudzes bezvadu sakaru tīkla (5G) un ļoti augstas veiktspējas tīklu (VHCN) jomā. Ne tik labā līmenī ir rādītāji, kas saistīti ar iedzīvotāju digitālajām prasmēm un digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos. Vērtējot pēc digitālās integrācijas, Latvija atrodas 23. vietā ES, atpaliekot arī no ES vidējā rezultāta (28,3 un 41,4).

Lai arī Finanšu sektora attīstības plāns tiešā veidā nerisina jautājumus, kas saistīti ar digitalizāciju ārpus finanšu sektora, tomēr vienlaikus ir būtiski, lai finanšu sektors spētu atbalstīt Latvijas ekonomikas digitālo transformāciju, nodrošinot inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas var tālāk stimulēt arī uzņēmumu spēju strādāt inovatīvi. Tāpat gan finanšu sektora, gan ekonomikas kopumā tālākai digitālai attīstībai būtiska ir datu pieejamība un digitālie risinājumi publiskajā sektorā.

Ņemot vērā šajā nodaļā minēto, digitalizācijas un inovatīvu pakalpojumu jomā piedāvāts veikt šādus pasākumus trīs rīcības virzienos:

• inovāciju atbalstošas ekosistēmas veidošana;

• inovāciju atbalstošas infrastruktūras pieejamība;

• sabiedrības izglītošana par finanšu tehnoloģiju iespējām un riskiem.

5. Ilgtspējīgas finanses

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma⁴² mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2°C robežas, salīdzinot ar pirms industriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5°C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes. Parīzes nolīgums paredz sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un klimata noturīgu attīstību un lai šo mērķi sasniegtu ES un Parīzes nolīguma dalībvalstu tautsaimniecībās būs jāsamazina oglekļa ietilpība, kas nozīmē pakāpenisku tautsaimniecību pārkārtošanu.

Ministru kabinets ir apstiprinājis Latvijas stratēģiju klimata neitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam un Nacionālo enerģētikas un klimata plānu⁴³, kas nosaka siltumnīcefekta gāzes emisiju samazināšanas saistību izpildi saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Saskaņā ar EK aplēsēm, nolīguma mērķu sasniegšanai, ES būs nepieciešami līdz 470 miljardiem euro papildu investīcijām ik gadu.⁴⁴ Lai arī sekmīgai pārejai uz klimata neitrālu tautsaimniecību būs nepieciešams būtisks publisko investīciju apjoms, pāreja būs sekmīga, ja privātais sektors iesaistīsies, novirzot finanšu līdzekļus uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem un finanšu sektoram šeit var būt būtiska loma, ņemot vērā starpnieka lomu tautsaimniecības finansēšanā.

Ilgtspējīga finansēšana prasa nodibināt tiešu saikni starp piesaistītajiem līdzekļiem un iespēju novērtēt veikto investīciju ilgtspējas ietekmi. Un pašreiz šajā procesā identificējami vairāki trūkumi.

Pāreja uz klimata neitrālu tautsaimniecību ietver gan iespējas, gan riskus. Attiecībā uz finanšu sektoru var izdalīt šādus riskus:

• fiziskie riski – klimata pārmaiņu dēļ tiek ietekmēta ekonomiskā aktivitāte un aktīvu vērtība (biežāki ārkārtēji laika apstākļi - plūdi, ugunsgrēki vai vides degradācijas dēļ – krasta erozija, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās u.c.);

• pārmaiņu riski – kad normatīvo aktu prasības, tehnoloģiski jaunievedumi, patērētāju noskaņojums, tirgus noskaņojuma maiņa finanšu sektoram var radīt strukturālas pārmaiņas un ievērojamas aktīvu vērtības izmaiņas.

Jāatzīmē, ka pašreizējā kontekstā, un ņemot vērā ES regulējošo iniciatīvu mērogu ilgtspējīgo finanšu jomā, īpaši svarīga loma būs tieši "pārmaiņu" (transition) riskiem un saistību (liability) riskiem⁴⁵. Turklāt, šī ietekme būs manāma ne tikai kredītiestādēm, bet arī nebanku sektorā, apdrošināšanas sabiedrībām, pensiju fondiem, ieguldījumu fondiem, reālai ekonomikai un iedzīvotājiem. Lai gan LB finanšu stabilitātes pārskatā secināts, ka Latvija klimata ziņā mazāk cietīs no fiziskajiem riskiem, FKTK kā uzraugam būs jākoncentrējas uz "pārmaiņu" un saistību riskiem un to ietekmi uz finanšu sektoru.

5.1. ES iniciatīvas par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgām finansēm

ES ilgstoši ir uzņēmusies vadošo lomu pasaulē klimata pārmaiņu seku ierobežošanā. Galvenie politikas virzieni attiecībā uz finanšu sektoru ietverti 2018.gadā publicētajā EK paziņojumā "Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana" ("Action Plan: Financing Sustainable Growth"), kura trīs galvenie mērķi ir:

• pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

• pārvaldīt finanšu riskus, kas saistīti ar klimata izmaiņām, vides pasliktināšanos un sociālajiem jautājumiem;

• veicināt finanšu un ekonomiskās darbības caurspīdīgumu un virzību uz ilgtspējību.

Ilgtspējīga finansēšana attiecas uz visa veida finanšu pakalpojumiem, kas integrē vides, sociālos un pārvaldības kritērijus uzņēmējdarbībā vai investīciju lēmumos, lai klienti un sabiedrība ilgtermiņā iegūtu, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību⁴⁶. Ar ilgtspējīgām finansēm parasti apzīmē procesu, kurā, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, tiek ņemti vērā vides un sociālie apsvērumi, tādējādi ilgtermiņā kāpinot ieguldījumus un ilgtspējīgu darbību. Konkrētāk, vides apsvērumi attiecas uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī uz vides aizsardzību plašākā ziņā, piemēram, attiecībā uz gaisa un ūdens piesārņojumu, dabas resursu noplicināšanu un bioloģiskās daudzveidības zudumu, un saistītajiem riskiem (piemēram, dabas katastrofām). Sociālie apsvērumi var attiekties uz tādiem jautājumiem kā nevienlīdzība, iekļautība, darba attiecības, ieguldīšana cilvēkkapitālā un kopienās. Vides un sociālie apsvērumi bieži vien ir savstarpēji saistīti, jo tieši klimata pārmaiņas var saasināt esošo sistēmu nevienlīdzību. Tā rezultātā ilgtspējīgas finanses ir orientētas uz sabiedrības ilgtermiņa mērķiem un veicina ilgtspējīgāku ekonomisko, sociālo un vides attīstību, ietverot izpratnes un caurskatāmības palielināšanu par ilgtspējas riskiem, kas var ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti. EK ilgtspējīgas finanses definē kā procesu, kurā, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem finanšu nozarē, tiek pienācīgi ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības (Environmental, Social and Governance, jeb ESG) apsvērumi, kā rezultātā palielinās ilgtermiņa ieguldījumi ilgtspējīgās ekonomiskās aktivitātēs un projektos.

2019. gada 11. decembrī EK iepazīstināja ar "Eiropas Zaļo kursu" (EU Green Deal), paziņojot par vērienīgu pasākumu kopumu, kas vērsti uz visām nozarēm un rūpniecības jomām taisnīgai un iekļaujošai pārejai uz klimata neitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. Lai to sasniegtu nepieciešams līdz 2030.gada samazināt CO₂ emisijas par 50-55% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, kā arī pārskatīt visus normatīvos aktus no klimata riska viedokļa. ES līmenī ilgtspējīgas finansēšanas mērķis ir atbalstīt Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu, novirzot privātās investīcijas pārejai uz klimatu neitrālu, pret klimatu izturīgu, resursefektīvu un taisnīgu ekonomiku kā papildinājumu publiskajam finansējumam.

Joprojām nepastāv vienotas starptautiskas definīcijas par aktivitātēm ar zemu oglekļa emisijas īpatsvaru, "zaļām" vai ilgtspējīgām finansēm un nav vienota starptautiska standarta, kas būtu vai nebūtu jāuzskata par "zaļu" investīciju. Šāda situācija var novest pie tā, ka ekonomikas sistēmā iesaistītajiem zūd uzticība ilgtspējīgu investīciju konceptam un tas drīzāk kalpo kā šķērslis palielināt ilgtspējīgu finansējuma apjomu. Tāpēc 2018. gada maijā EK izsludināja pasākumu kopumu, ar ko īsteno vairākas paziņotās darbības savā rīcības plānā. Pasākumu kopums ietvēra priekšlikumus, kuru mērķis ir:

• vienotas ES klasifikācijas sistēmas, jeb ilgtspējīgas finanšu taksonomijas izveidošana tam, ko var uzskatīt par videi ilgtspējīgu ekonomisko darbību;

• uzlabot informācijas atklāšanas prasības par institucionālo investoru un aktīvu pārvaldītāju vides, sociālo un pārvaldības faktoru integrāciju riska pārvaldes procesos;

• izveidot jaunu etalonu kategoriju, kas satur zema oglekļa ietekmes un pozitīvas oglekļa ietekmes etalonus, kas sniegs investoriem labāku informāciju par viņu ieguldījumu oglekļa ietekmes pakāpi.

EK ir panākusi ievērojamu progresu attiecībā uz priekšlikumiem saskaņā ar rīcības plānu, un minētās trīs galvenās iniciatīvas pašlaik tiek īstenotas. Taksonomijas regulas gala teksts ir publicēts 2020. gada jūnijā un EK, balstoties uz tehnisko ekspertu gala ziņojuma rekomendācijām, pašlaik turpina darbu pie tehnisko ekonomiskās darbības pārbaudes kritēriju izstrādes, ko ieviesīs, izmantojot deleģētos tiesību aktus (daļa no šiem aktiem tiks pieņemti līdz 2020. gada beigām, bet daļa – līdz 2021. gada beigām). Taksonomijas regula ir svarīgākais priekšlikums saskaņā ar ES Rīcības plānu, kas rada vispārēju sistēmu ES mēroga videi draudzīgu saimniecisko darbību klasifikācijas attīstībai. Taksonomijas regula, lai noteiktu konkrētas saimnieciskās darbības ilgtspēju vides ziņā, definē sešus vides mērķus, kas tālākā izvērsumā ietver arī ekonomisko un sociālo dimensiju:

• klimata pārmaiņu mazināšana;

• pielāgošanās klimata pārmaiņām;

• ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība;

• pāreja uz aprites ekonomiku;

• piesārņojuma novēršana un kontrole;

• bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Ļoti svarīga iniciatīva, kas būtiski ietekmēs finanšu sektora darbību jau sākot ar nākamo gadu, ir izmaiņas ES regulā par informācijas atklāšanu (EU Disclosures Regulation), kas ievieš papildu informācijas atklāšanas prasības aktīvu pārvaldītājiem un institucionāliem investoriem, lai uzlabotu caurspīdīgumu gala ieguldītājiem attiecībā uz ilgtspējīgu finanšu jomu. Šī Regula stājās spēkā 2019. gada decembrī un ir piemērojama sākot ar 2021. gada martu. Eiropas uzraudzības iestādes izstrādā detalizētus tehniskos standartus atbalsta sniegšanai regulas piemērošanai. Lielākā daļa tika pieņemta ar deleģētiem aktiem līdz 2020. gada 30. decembrim.

EK pašlaik strādā pie Atjaunotas ilgtspējīgu finanšu stratēģijas ("Renewed Sustainable Finance Strategy"), kuras mērķis ir izveidot politikas instrumentus, lai nodrošinātu, ka finanšu sistēma patiesi atbalsta uzņēmumu pāreju uz ilgtspējību, ekonomikas atveseļošanas no Covid-19 uzliesmojuma ietekmes kontekstā. Stratēģija balstīsies uz 2018. gada Rīcības plānu, un ir paredzēts, ka tajā iekļaus ESG faktoru integrāciju korporatīvajā pārvaldībā un Ecolabel izveidošanu mazumtirdzniecības finanšu produktiem (retail products). EK plāno publicēt atjaunoto stratēģiju 2020. gada beigās.

Kā jau minēts, Zaļais kurss uzsvēra nepieciešamību pēc ilgtermiņa signāliem, lai finanšu un kapitāla plūsmas novirzītu zaļajiem ieguldījumiem. Šajā sakarā zaļajām obligācijām ir aizvien nozīmīgāka loma aktīvu finansēšanā, kas nepieciešami tautsaimniecības pārejai ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Tomēr ES nav vienota zaļo obligāciju standarta, tāpēc EK strādā pie ES zaļo obligāciju standarta izveidošanas ES. EK apsver likumdošanas iniciatīvas iespēju attiecībā uz ES zaļo obligāciju standartu, un balstoties uz publisko apspriešanu (par augstāk minēto atjaunoto stratēģiju, kā arī mērķtiecīgu konsultāciju par ES zaļo obligāciju standarta izveidi) rezultātiem, kā arī uz notiekošajiem divpusējiem dialogiem ar ieinteresētajām personām, EK 2020. gada 4. ceturksnī pieņems lēmumu par to, kā turpināt attīstīt zaļo obligāciju standartu. Vienlaikus jāņem vērā, ka EK 2020. gada 16. septembra nodoma vēstulē "par stāvokli Savienībā 2020. gadā" iezīmē ES zaļo obligāciju standarta izveidi pie galvenajām jaunām iniciatīvām 2021. gadam. Tāpat EK paziņoja nodomu noteikt mērķi 30 % no Eiropas Atveseļošanas instrumenta 750 mljrd. euro finansējuma nodrošināt ar zaļajām obligācijām.

Eiropas uzraudzības iestādes (ESAs) strādā pie regulējošo tehnisko standartu izstrādes par to, kā vides, sociālie un pārvaldības faktori un klimata pārmaiņu un vides riski var tikt integrēti finanšu institūcijas stratēģijā un risku pārvaldībā, informācijas atklāšanā un scenāriju analīzē un stresa testēšanā.

2020. gada maijā ECB ir publicējusi sabiedriskai apspriešanai ECB norādījumu projektu par klimata pārmaiņu un vides riskiem. Norādījumos izklāstīta ECB izpratne par klimata pārmaiņu un vides risku drošu un pamatotu pārvaldību saskaņā ar esošo prudenciālo ietvaru un tajā aprakstīts, ko ECB kā finanšu iestāžu uzraugs sagaida no uzraugāmajām institūcijām attiecībā uz klimata pārmaiņu un vides risku izvērtējumu, formulējot un īstenojot savu stratēģiju un risku pārvaldību, lielākas caurredzamības nodrošināšanu attiecībā uz pakļautību šādiem riskiem, uzlabojot informācijas atklāšanu par klimata pārmaiņu un vides riskiem u.c.

5.2. Zaļās obligācijas Latvijā

Pasaulē arvien straujāk pieaug interese par ilgtspējīgiem finanšu instrumentiem un arvien pieaug zaļo, sociālo un divējāda lietojuma obligāciju emisijas. Latvijā līdz šim tikai divi uzņēmumi (AS "Latvenergo" un ALTUM) ir emitējuši zaļās obligācijas, kas no vienas puses ir pozitīvs signāls, no otras puses – ņemot vērā arvien pieaugošo interesi par ilgtspējīgu ieguldījumu iespējām, kā arī finansējuma nepieciešamību ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, ir būtiska tālāka šīs jomas attīstība. Tāpat līdz šim Latvijā nav emitētas valsts zaļās obligācijas, līdz ar to ir vērtējams, vai šobrīd, ņemot vērā investīciju nepieciešamību šajā jomā, kā arī tirgus interesi, nebūtu lietderīgi apsvērt šādu obligāciju emisiju.

AS "Latvenergo" 2015. gada jūnijā emitēja zaļās obligācijas 75 milj. euro apmērā, un programmu noslēdzot 2016. gadā ar vēl vienu emisiju 25 milj. euro apmērā. 2020. gada aprīlī AS "Latvenergo" ir paziņojis par jaunu emisiju līdz 200 milj. euro apmērā, kurai jau ir apstiprināts emisijas prospekts. Atbilstoši Latvenergo koncerna stratēģiskajiem mērķiem piesaistītie līdzekļi tiks ieguldīti videi draudzīgu investīciju projektu īstenošanā. Neatkarīgais pētniecības centrs CICERO Shades of Green AS "Latvenergo" atjaunināto zaļo obligāciju satvaru novērtējis ar atzīmi Tumši zaļš, kas ir augstākais iespējamais novērtējums CICERO vērtējuma skalā. Savukārt ALTUM 2020.gada aprīlī emitēja obligācijas par kopējo summu 20 milj. euro, kas ir otrā emisija 70 milj. euro obligāciju emisijas programmas ietvaros. Šīs obligācijas tika emitētas papildus 2018. gadā emitētajām obligācijām 10 milj. euro apmērā un 2019. gadā emitētajām obligācijām 15 milj. euro apmērā.

Gan AS "Latvenergo", gan ALTUM zaļās obligācijas ir iekļautas Nasdaq Baltijas Regulētajā tirgū. Kopumā Nasdaq korporatīvo parāda vērtspapīru sarakstā šobrīd ir četru uzņēmumu obligācijas, papildus šo divu uzņēmumu obligācijām sarakstā ir iekļautas arī Lietuvas uzņēmuma AUGA group, AB un Ignitis Group emitētās obligācijas. Savukārt, valsts parāda vērtspapīru jomā, no Baltijas valstīm līdz šim tikai Lietuva ir emitējusi zaļās obligācijas.

5.3. Klimata pārmaiņu ietekme uz Latvijas finanšu sektoru

Atbilstoši LB novērtējumam, klimata pārmaiņas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un attiecīgi arī tās finanšu sistēmu mazāk nekā citas ES dalībvalstis. Klimata riski nav būtiski sistēmiskie riski Latvijas finanšu sektoram, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības oglekļa ietilpību un kredītiestāžu kredītportfeļa struktūru. Tomēr vienlaikus jānorāda, ka nepieciešama šā jautājuma tālāka izpēte un uzraudzību.⁴⁷

Svarīgi ņemt vērā, ka būs ievērojama ietekme uz finanšu sektoru un Latvijas tautsaimniecību kopumā no ES normatīvā regulējuma puses (t.sk. EU Disclosures Regulation izmaiņām un NFRD izmaiņām). Tas skars visus finanšu sektora dalībniekus: gan bankas, gan apdrošināšanas sabiedrības, gan arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, gan lielos uzņēmumus – tieši, gan mazos uzņēmumus – pastarpināti, gan arī iedzīvotājus un investorus. Tāpēc ir jānodrošina, lai finanšu sektors un tautsaimniecība kopuma ir gatavi šīm pārmaiņām, sākot ar 2021.gada sākumu. Turklāt, jāņem vērā, ka lai gan sākotnēji izveidojot Taksonomiju, tā lielākoties bija fokusēta uz privāto sektoru, EK pašlaik strādā pie tā, lai Taksonomiju pielāgot un aktīvi izmantot arī publiskajā sektorā (piemēram, veicot iepirkumus vai veidojot budžetu, utt.).

Datu avots: LB Finanšu Stabilitātes pārskats 2020

Ilgtspējīgas finanses arvien vairāk kļūst par daļu no finanšu sistēmas, kas palīdz sasniegt ilgtspējīgas ekonomikas attīstību. Tādējādi plāna ietvaros, nodrošinot sasniedzamos mērķus tuvāko trīs gadu laikā, tiks iekļauti pasākumi, kas atbilst šādām prioritātēm:

• Izveidot institucionālo ietvaru ilgtspējīgu finanšu mērķu sasniegšanai;

• Veicināt datu pieejamību ilgtspējības novērtēšanai;

• Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgām finansēm.

6. Plāna ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Plānam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.

Finanšu ministrs J. Reirs