Sportisti, Latvijas Olimpiskās komitejas locekļi, dāmas un kungi!

Sveicu jūs Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas 10. gadadienā!

Albervila, Barselona, Lillehammera, Atlanta, Nagano — pieci olimpiskie apļi, kurus Latvija ierakstījusi savas jaunākās sporta vēstures goda lappusēs. Un tieši šovakar, atceroties mūsu sportistu startus šā gadsimta pēdējā desmitgadē, mēs pamatoti un ar lepnumu domājam vienu domu: ir laiks olimpiskajai zelta lappusei, Latvijai ar nepacietību gaidot Sidnejā aizdegamies olimpisko uguni.

Šī uguns, viens no cilvēces cēlāko mantojumu simboliem, savu dziļāko nozīmi ieguva tālajā 776.gadā pirms mūsu ēras. Toreiz senie grieķi Alfejas upes līdzenumā pie Olimpijas pilsētas aizsāka sacensību tradīciju, tai pamatā liekot atdzimšanas rituālu. Šajā novembrī pēc daudzu laikmetu gājuma mēs Latvijā atzīmējām kādas mūžīgas vērtības — neatkarīgas valsts — astoto gadu desmitu, lūkojoties nākamajos gadu lokos ar domu arvien stiprināt savu Latviju. Varbūt nejaušība, varbūt likumsakarība, tomēr Operas nama skatuve šovakar ir simboliska tikšanās vieta — olimpiskais gars un brīvība, māksla un sportiskais azarts ir savīti cieši kopā. Atklājot un slēdzot olimpiskās spēles, veiklība un spēks iet roku rokā ar iztēli, un arī šovakar godinām mūsu valsts un Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas nesaraujamo saistību.

1988.gada radošo savienību plēnumā, tautas manifestācijās Mežaparkā un citur cerība par brīvas valsts atjaunošanu atkal šķita īstenojama. Ar īsti sportisku nepadošnaos vairākus gadus pirms neatkarības atgūšanas atjaunojot Latvijas Olimpisko komiteju, tās priekšsēdētājs Vilnis Baltiņš un visi 419 šī lēmuma atbalstītāji būtībā bija tautas un valsts nākotnes likteņa priekšvēstneši. Jāņa Daliņa, Edvīna Bietaga, Adalberta Bubenko olimpiskajos sasniegumos apliecinātais Latvijas neatkarības spēks bija iedvesmojošs virzītājs komitejas atjaunošanai.

Tagad, kad Latvija sporta pasaulē atkal kļuvusi pazīstama, ir labi padarīta darba apziņa. Sportistu izturība, treneru padoms un Latvijas Olimpiskās komitejas cilvēku pūles ir likušas citu zemju sportistiem rēķināties ar mums. Tomēr tikpat svarīgi ir, ka katra olimpieša starts iedez sacensību prieku, arvien plašāk Latvijā popularizējot Pjēra de Kubertēna Olimpiskās komitejas himnā ietvertos vārdus. Sports — tas ir dzīves spēks, skaistums, taisnība un drosme, sports ir gods, prieks, auglība, progress un miers.

Lai Latvijas sports, Olimpiskajai komitejai palīdzot, turpina savas gaitas — ātrāk, augstāk, tālāk!

Uzruna LOK atjaunošanas 10. gadadienā Latvijas Nacionālajā operā 1998.gada 4.decembrī