Valsts prezidents Guntis Ulmanis darba vizītē Dānijā 7.–9.decembrī

Aizvakar, 7.decembrī, Valsts prezidentu Gunti Ulmani Kopenhāgenas Rātsnamā sagaidīja lordmērs Jenss Kramers Mikelsens

Vakar, 8.decembrī, Kopenhāgenas rātsnamā notika Latvijai veltīta konference, ko rīkoja Dānijas Ārpolitikas un Latvijas Ārpolitikas institūts sadrabībā ar Latvijas vēstniecību Dānijā. Šāda mēroga konference, kas veltīta mazai valstij, Kopenhāgenā notiek pirmoreiz. Konferencē Valsts prezidents nolasīja referātu "Latvija uz ES un NATO sliekšņa". (Referāts — 2.lpp.)

Dānijas ekonomikas ministre Marianne Jlvede savā runā atzīmēja, ka starp Dāniju un Latviju ir izveidojušās ciešas un labas attiecības. Ministre vēlreiz pauda Dānijas atbalstu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā (ES) un NATO, sakot, ka pašlaik jautājums nav par to, vai Latvija iekļausies šajās organizācijās, bet gan kad un kā tas notiks. Dānija novērtē Latvijas panākto progresu ekonomikā un sabiedrības attīstībā. Ministre atzīmēja arī paveikto Latvijas sabiedrības integrācijas jomā, pieņemot grozījumus pilsonības likumā. Diskusijās par sakļautas sabiedrības veidošanu un izmaiņām pilsonības likumā M.Jlvede atzīmēja Valsts prezidenta personīgo ieguldījumu.

Konferencē uzstājās Dānijas un Latvijas amatpersonas un zinātnieki. Diskusijās no Latvijas piedalās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, profesors Aivars Stranga, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš, pētniece Pārsla Eglīte, Nils Muižnieks u.c. No Dānijas konferencē uzstājās bijušais Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemans–Jensens, profesors Ole Due u.c.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar tikās arī ar Dānijas premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu.

Sarunas gaitā Valsts prezidents un Dānijas premjerministrs pārrunāja Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos. P.Rasmusens pauda Dānijas valdības atbalstu, lai Vīnes sanāksmes laikā tiktu panākts Latvijai labvēlīgs lēmums šajā jautājumā. Dānijas premjers uzsvēra, ka Eiropas Komisijas Progresa ziņojums rada pamatu, lai Latvija varētu sākt iestāšanās sarunas jau 1999.gadā.

Tikšanās laikā pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības. G.Ulmanis uzsvēra, ka ir izveidojusies laba politiskā un ekonomiskā sadarbība starp abām valstīm, un pateicās Dānijai par stingro atbalstu reformu procesam Latvijā un tās virzībai uz ES un NATO.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Juris Krūmiņš —

"Latvijas Vēstnesim"

Vēl par vizīti

— 2.lpp.

Vakar, 8.decembrī, tiekoties ar Dānijas premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu

Valsts prezidents Guntis Ulmanis — Viņas Majestātes karalienes Margrētes II rīkotajās brokastīs Amalienborgas pilī 1998.gada 7.decembrī:

Jūsu Majestāte, Jūsu Karaliskā augstība!

Ļaujiet man pateikties par jūsu izrādīto cieņu, ko šodien dāvājat man un manai kundzei. Tas ir arī augsts pagodinājums Latvijai un tās tautai. Latvija vēl spilgti atceras jūsu vizīti mūsu valstī, kad zem lepni plīvojošā Dānijas karoga karaliskā jahta piestāja Rīgas ostā.

Mana kundze un es vēlētos izteikt patiesu atzinību par viesmīlību, kādu mēs baudījām šeit, Amalienborgas pilī, gandrīz pirms diviem gadiem.

Esmu ieradies burvīgajā Dānijā, lai piedalītos pasākumos, kas veltīti Latvijas Republikas neatkarības astoņdesmitajai gadadienai. Šovakar mani tautieši, kas dzīvo Dānijā, dāņi un diplomāti sapulcēsies Kopenhāgenas Rātsnamā. Svētku gaisotnē mēs izrādīsim cieņu tiem, kuri, neraugoties uz haosu, kāds valdīja pēc Pirmā pasaules kara, bija pietiekami drosmīgi un tālredzīgi, lai nodibinātu neatkarīgu Latvijas valsti, un arī tiem, kuri stiprināja Latvijas spēku visus nākamos Latvijas Republikas pastāvēšanas gadus.

Tā kā mēs godinām Latviju, tad ļaujiet pieminēt arī tos, kuri bija līdzās mūsu valstij tās prieka un bēdu brīžos. Dānijas Karaliste, kas iegājusi latviešu sirdīs kopš bērnības, pateicoties Hansa Kristiana Andersena pasakām, šodien ir viens no Latvijas tuvākajiem draugiem un vislabākais paraugs tam, kā būvēt valsti, kurā visaugstākā vērtība ir cilvēks.

Mūsu valstis saista īpašas attiecības. Latvijas un Dānijas sadarbība ir veiksmīgi attīstījusies gandrīz visās jomās. To īpaši veicina mūsu cilvēku radniecīgā mentalitāte un apziņa, ka esam likteņa saistīti. Ar šiem uzskatiem esmu ieradies Dānijā un esmu pārliecināts, ka Dānijas un Latvijas sadarbības sasniegumi gūs jaunas virsotnes.

Jūsu Majestāte, Jūsu Karaliskā augstība!

Es paceļu šo glāzi uz jūsu veselību, uz sadarbību starp Latviju un Dāniju!

Valsts prezidents Guntis Ulmanis — diplomātiskajā pieņemšanā Kopenhāgenas Rātsnamā 1998. gada 7. decembrī:

Lordmēra kungs, ekselences, godātie viesi!

Ir pagājuši astoņdesmit gadi, kopš Latvija ir neatkarīga valsts. Mēs esam sapulcējušies šeit, šajā burvīgajā Kopenhāgenas Rātsnama zālē, lai atzīmētu Latvijas valsts gadadienu svētku gaisotnē.

Esmu izvēlējies Dānijas Karalisti, lai oficiālajā diplomātiskajā pieņemšanā atzīmētu Latvijas Republikas neatkarības astoņdesmito gadadienu. Uzskatu — tas ir mans gods un pienākums, lai apliecinātu pateicību Dānijas karalienei, Dānijas tautai un valdībai. Latvijai ir daudz draugu un labvēļu visā plašā pasaulē, tomēr ar Ziemeļu valstīm mūs saista īpaša draudzība. Dāņi ir snieguši nenovērtējamu morālu un praktisku atbalstu Latvijai, kopš atjaunota valstiskā neatkarība. Jūsu atbalsts ir jūtams īpaši tagad, kad Latvija atrodas uz Eiropas Savienības sliekšņa.

Es varētu minēt simtiem piemēru, kas liecina par Dānijas atbalstu Latvijai. Taču šovakar es vēlētos runāt par diviem izciliem dāņiem, diviem Latvijas goda konsuliem Dānijā — Franku Ūrenholtu un Bentu Kofodu. Šie kungi pašaizliedzīgi, ar izciliem panākumiem pildīja savu goda misiju vairākus gadus. Bents Kofods Bornholmā un Franks Ūrenholts Fīnē un Jitlandē. Viņu labie darbi varētu veidot garum garu sarakstu.

Latvija apzinās un augstu novērtē šos sasniegumus. 1998. gada 26. oktobrī Triju Zvaigžņu ordeņa dome nolēma piešķirt Bentam Kofodam un Frankam Ūrenholtam Triju Zvaigžņu ordeni.

Ļaujiet man sirsnīgi sveikt abus ordeņa virsniekus un pasniegt Latvijas valsts augsto apbalvojumu. Bent Kofoda kungs, lūdzu! Frank Ūrenholta kungs, lūdzu!