informācijai

Valsts prezidents Guntis Ulmanis — atklājot konferenci "Latvija uz Eiropas Savienības un NATO sliekšņa" Kopenhāgenas Rātsnamā 1998.gada 8.decembrī:

Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi!

Esmu iepriecināts, ka, uzturoties īsā vizītē Dānijas Karalistē, man ir iespēja teikt ievadvārdus konferencei, kas veltīta Latvijai, Latvijas ceļam uz Eiropas Savienību un NATO.

Ja kāds no klātesošajiem pirms desmit gadiem Kopenhāgenā būtu piedāvājis rīkot konferenci ar nosaukumu "Latvija uz Eiropas Savienības un NATO sliekšņa", šāda iniciatīva tiktu uztverta mazākais kā joks vai ideja, kas pielīdzināma izcilā fantasta Aizeka Azimova domas lidojumam.

Šodien mēs esam šeit, lai augstā politiķu, diplomātu un ekspertu līmenī izvērtētu divus jau reāli noritošus procesus. Latvija ir uzsākusi gan pievienošanās procesu Eiropas Savienībai (ES), gan aktīvu sagatavošanos dalībai NATO.

Padomju totalitārisma sabrukums deva iespēju Viduseiropai un Austrumeiropai iekļauties Eiropas un transatlantiskās sadarbības aktivitātēs. Latvijā nostiprinās demokrātija. Spilgtākais pēdējā laika piemērs ir oktobrī notikusī tautas nobalsošana par Pilsonības likuma liberalizāciju. Latvija ir viena no visdinamiskākajām attīstības valstīm Eiropā.

ES un NATO paplašināšanās likvidē Otrā pasaules kara radīto Eiropas sadalījumu. Tomēr tas nav viss. Viduseiropas un Austrumeiropas valstu uzņemšanu Rietumeiropas un transatlantiskās sadarbības organizācijās nozīmē atteikšanos no Eiropā jau viduslaikos radītās Austrumu—Rietumu konfrontācijas, kas bija par iemeslu Viduseiropu izprast kā "sanitāro kordonu". Tādēļ Viduseiropa dažādos gadsimtos bija Eiropas lielvalstu dalījumu objekts. Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās nozīmē vienotas Eiropas izveidošanu, kurā "sanitārā kordona" koncepcija tiek likvidēta. Tās vietā priekšroka tiek dota drošībai, kuru nodrošina suverēnu Eiropas valstu sadarbība un solidaritāte. Tādēļ šie procesi ir vēsturiski.

Kādēļ Latvijai ir svarīgi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti?

Pirmkārt, piederība Eiropas Savienībai nozīmēs, ka pret Latviju izturas kā pret līdzvērtīgu un organisku jaunās, vienotās Eiropas valsti. ES paplašināšanās process ir lakmusa papīrs Eiropai, kas uzskatāmi demonstrēs, cik tālu savā ārpolitiskajā domāšanā tā ir aizgājusi no Eiropā agrāk dominējošās sanitāro kordonu, pelēko zonu un sarkano līniju domāšanas.

Otrkārt, Baltijas valstu dalība Eiropas Savienībā padarītu viendabīgāku Baltijas jūras reģiona valstu politisko un saimniecisko attīstību. Pieaugs reģiona ekonomiskais potenciāls, līdz ar to arī stabilitāte un reģiona attīstības prognozējamība.

Treškārt, tas ir Latvijas drošības jautājums, jo Eiropas Savienība ir, iespējams, svarīgākais tā sauktās mīkstās drošības elements. Šodienas Eiropā nepastāv liela mēroga militāra konflikta draudi. Tomēr draudi mūsu stabilitātei un drošībai nav zuduši. Tie ir cita rakstura draudi. Tie ir draudi valstu sociālajai un ekonomiskajai stabilitātei, organizētās noziedzības draudi, tie ir draudi indivīda labklājībai un pašizpausmei. Dalība ES un Latvijas īstenotais eirointegrācijas process reāli mazina šī veida draudu ietekmi.

Kā ES kandidātvalsts, kas ir veikusi ievērojamu progresu, Latvija ar cerībām raugās uz Eiropas Savienības Padomes sanāksmi, kas pēc dažām dienām notiks Vīnē. Tomēr šķiet, ka ES paplašināšanās procesā ir iestājies tas, ko varētu dēvēt par "pasivitātes fāzi". Arvien skaidrāka ir atziņa, ka, lai paplašināšanās turpinātos iecerētajā mērogā, ir jālikvidē tās ceļā esošais šķērslis — ES dalībvalstīm neatliekami un paralēli iestāšanās sarunām ir jāīsteno nepieciešamās iekšējās reformas.

Neatkarīgi no tā, kad kandidātvalstis iestāsies Eiropas Savienībā, jau tagad tās sevis modernizēšanai izmanto pievienošanās ES radīto potenciālu. Ar neslēptu gandarījumu vēlos atzīmēt, ka šodien esam liecinieki iespaidīgam Latvijas progresam, kura pamatā ir sistemātiski un ilglaicīgi īstenotās ekonomiskās un valsts pārvaldes reformas. Ir panākta valsts makroekonomiskā stabilitāte. Latvija neapšaubāmi šodien ir viena no visprogresējošākajām ES asociētajām valstīm. To savā Progresa ziņojumā pirms mēneša atzina Eiropas Komisija, aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis sarunas par Latvijas uzņemšanu sākt 1999.gadā. Latvija augstu novērtē Komisijas analīzi par tās progresu un uzskata, ka Progresa ziņojums ir labs pamats, lai ar Latviju iestāšanās sarunas tiktu sāktas jau nākamgad.

Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā Latvijai dotais novērtējums apstiprina, ka Latvija ir izpildījusi politiskos priekšnoteikumus tās dalībai Eiropas Savienībā. Kaut gan deviņdesmito gadu sākumā iesāktie ES un NATO paplašināšanās procesi tiek uztverti kā paralēli, bet dažādi procesi, tomēr politiskās vērtības, kuras respektē ES dalībvalstis, atbilst arī NATO dalībvalstu respektētajām politiskajām vērtībām. Tādēļ līdz ar Latvijas politisko gatavību dalībai ES Latvija ir politiski gatava arī dalībai NATO.

Dalība NATO un ES ir vienas monētas divas puses. Tas, kas sasniegts, veicot valsts reformas, ir jāaizsargā. To vislabāk var darīt kopīgi ar sabiedrotajiem, ar kuriem mūs vieno kopīgas vērtības — demokrātija un tirgus ekonomika.

Ceļš uz NATO no Latvijas prasa ievērojami uzlabot Latvijas aizsardzības spējas. Nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts divas reizes palielināt valsts aizsardzībai atvēlētos līdzekļus un laikā līdz 2003.gadam aizsardzības budžets pieaugs līdz diviem procentiem no budžeta. Aizsardzībai atvēlēto līdzekļu palielinājums uzlabos Latvijas aizsardzības plānošanas darbu, kā arī sekmēs valdības pieņemtā Latvijas NATO integrācijas plāna izpildi.

No nākamā gada NATO samita Višingtonā Latvija sagaida, ka iespēja ieiet NATO pa Madridē atvērtajām durvīm tiks padarīta ticamāka. Atvērto durvju politika ir jāpiepilda ar konkrētu saturu. Domāju, ka visiem ir nepieciešama lielāka skaidrība. Tā ir nepieciešama arī Krievijai. Ir jāsniedz nepārprotama negatīva atbilde tiem, kas Eiropā cenšas vilkt "sarkanās līnijas". Tādēļ nākamgad Vašingtonā ir jākonkretizē, kad un kā Baltijas valstis iestāsies aliansē. Baltijas valstis aktīvi sadarbojas un veicina drošību un stabilitāti reģionā. Ziemeļatlantijas aliansei ir jābūt gatavai uzņemt Baltijas valstis nākamajā paplašināšanās kārtā.

Dāmas un kungi!

Viduseiropa un Austrumeiropa bieži tēlaini tiek salīdzināta ar tiltu starp Rietumiem un Austrumiem. Tilts ir nepieciešams, lai šķērsotu upi, dziļu bezdibeni vai kādu citu vidi, kuru bez tā šķērsot ir neiespējami vai apgrūtinoši. Mana dziļākā pārliecība ir tā, ka šodien, lai dotos no Rietumiem uz Austrumiem, tilti vairs nav nepieciešami, jo nav vairs šķēršļu, kuru apiešanai tie bija celti.

Noslēdzot savu īso uzrunu, vēlos teikt sekojošo. Ir labi atrasties uz Eiropas Savienības un NATO sliekšņa. Par to šodien daudz tiks runāts. Tomēr latviešiem ir paradums — nekad nesasveicināties, stāvot uz sliekšņa. Mūsuprāt, to ir labāk darīt, slieksni pārkāpjot. Tādēļ ceru, ka šī konference veicinās to, lai nākamā šāda tikšanās būtu par jautājumu "Latvija ir pārkāpusi Eiropas Savienības un NATO slieksni". Pateicos par uzmanību!

Konferencē uzstājās arī profesors Ole Due, Dānijas ekonomikas ministre Marianne Jlvede un citi;

sarunā: Dānijas Starptautisko attiecību institūta direktors Nilss Jorgens Nītrings, profesors Ole Due un Valsts prezidents Guntis Ulmanis;

pēc konferences pie Kopenhāgenas Rātsnama

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"

Vakar, 8.decembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis sarunā ar Dānijas premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu

Aizvakar, 7.decembrī, Guntis Ulmanis kopā ar Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem Bentu Kofodu un Franku Ūrenholtu

Aizvakar, 7.decembrī, Kopenhāgenas Rātsnamā pieņemšanā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 80. gadadienai: Kopenhāgenas lordmērs Jenss Kramers Mikelsens, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, vēstnieks Dānijā Aivars Baumanis, Aina Ulmanes kundze;

Valsts prezidents kopā ar orķestra mūziķiem;

Guntis Ulmanis, uzrunājot svinīgā pasākuma viesus

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"