ATSAUCĒ IETVERT:
Par Balto grāmatu - atgādinājumu un vēstījumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.12.1998., Nr. 362/365 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33300
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
INFORMĀCIJA
Par Balto grāmatu — atgādinājumu un vēstījumu
Pēc pāris nedēļām, ap Ziemassvētkiem, vēsturnieki un arhīvisti jau pēc gadu ilgiem pūliņiem būs pabeiguši darbu pie unikāla dokumentu krājuma, kas attiecināms uz komunistiskā un nacistiskā okupācijas režīma noziegumiem Latvijā. Manuskripti jau sagatavoti, vēl tikai teksti papildināmi ar recenzentu un konsultantu piezīmēm. Šis izdevums tautā jau tiek dēvēts par Balto grāmatu, bet, kā izteicās krājuma galvenais redaktors vēsturnieks Elmārs Pelkauss, tā drīzāk nosaucama par Melno grāmatu. Jo tajā dokumentēti mūsu tautas paši tumšākie brīži gan staļiniskās, gan hitleriskās okupācijas gados. Līdz ar to grāmatas nosaukums būs reizē vienkāršs un izsmeļošs — "Okupācijas varu politika Latvijā. 1939—1991".Kā vakar, 8.decembrī, preses konferencē pastāstīja projekta koordinators un pastāvīgais atbalstītājs 7.Saeimas deputāts Juris Dobelis, jau 1997.gada decembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par šī oficiāla rakstura izdevuma sagatavošanu un izdošanu, atvēlot šim nolūkam no valsts budžeta 40 tūkstošus latu. Tika nolemts — lai šis dokumentu krājums tiešām paustu Latvijas valsts oficiālo viedokli, šoreiz nevajadzētu meklēt sponsorus jeb privātus atbalstītājus.
Šāda veida dokumentu krājums vēl nav izdots nekur Austrumeiropā un līdz ar to arī visā pasaulē — secināja Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa, kas ir arī atbildīgā par grāmatas izdošanu. Krājumā būs tieši 300 dokumentu — gan agrāk publicēti, gan līdz šim nepublicēti. Lielākoties izmantoti Latvijas arhīvos esošie dokumenti, kā arī atmiņu fragmenti un vēstules, bet ir arī daži ieguvumi no Krievijas arhīviem. Dokumentu krājums tiks izdots trīs valodās — latviešu, krievu un angļu. Autoru nolūks ir to politiski piesaistīt Ribentropa–Molotova pakta 60.gadadienai 1999.gada 23.augustā. Tādēļ grāmata latviešu un, iespējams, arī krievu valodā iznāks jau jūnijā, bet angļu valodā — augustā.
Dokumentu krājuma sagatavošanā, līdztekus Valsts arhīva darbiniekiem ir piedalījušies arī vēsturnieki no Latvijas vēstures institūta un Latvijas Universitātes Heinrihs Strods un Irēna Šneidere, darbinieki no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra Indulis Zālītis un Aldis Bergmanis. Krājuma apjoms — apmēram 20 tā saukto autorlokšņu. Tas iznāks bez fotoattēliem un pārlieku plašiem komentāriem pie katra dokumenta, jo katrs no tiem jau ir diezgan izteiksmīgs un daudzrunīgs.
Mintauts Ducmanis, Dipl. hist.