Informācija

Par Finansu ministrijas pārstāvju vizīti Portugālē

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle un Finansu ministrijas Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas departamenta pārstāvji vakar, 8.decembrī, devās darba vizītē uz Portugāli.

Vizīte organizēta pēc Portugāles reģionālās attīstības ģenerāldirektores Irenes Veleso ielūguma, un tās laikā plānots iepazīties ar Portugāles pieredzi Eiropas Savienības strukturālo fondu izmantošanā. Kā zināms, Latvijā tuvākajā laikā tiks uzsākta Eiropas Savienības (ES) finansēta speciālās sagatavošanas programma darbam ar Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem, kas ir viens no priekšnoteikumiem, lai turpmāk sekmīgi izmantotu finansējumu no šiem fondiem.

ES strukturālie fondi izveidoti, lai, finansējot Eiropas Savienības valstis, ES kandidātvalstis un asociētās valstis, mazinātu disproporcijas starp dažādiem reģioniem un palīdzētu mazāk attīstītiem reģioniem pielāgoties vienota tirgus apstākļiem, tas ir, radītu jaunas darbavietas, attīstītu ekonomisko situāciju un uzlabotu sociālos apstākļus. Jau izveidoti un darbojas pieci šādi fondi, kuru kopējais finansējums vienam gadam ir aptuveni 147 miljardi ekiju.

Finansu ministrijas

preses dienests

Par Baltijas valstu bruņoto spēku komandieru tikšanos

7. un 8.decembrī Rīgā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku komandieri.

Latviju sarunās pārstāvēja NBS komandiera pienākumu izpildītājs ZS pulkvežleitnants Raimonds Graube, Lietuvu — ģenerālmajors Jons Andriškēvičs, Igauniju — ģenerālmajors Johaness Kerts. Tika pārrunāti brīvprātīgo militāro formējumu, Jūras spēku un Gaisa spēku sadarbības plāni nākamajam gadam, kā arī apspriesti Baltijas valstu kopīgie sadarbības projekti — Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON), Baltijas Miera uzturēšanas bataljons (BALTBAT), Baltijas Miera uzturēšanas bataljona apmācību komanda (BALTSTORF). Baltijas vienotās gaisa telpas kontroles vienība (BALTNET) un Baltijas valstu Aizsardzības koledža (BALTDEFCOL), kura atradīsies Tartu un kurā studenti mācības sāks nākamā gada augustā.

Sarunu ietvaros tika parakstīti dokumenti, kas paredz daudzpusējo militārās sadarbības plānu 1999.gadam.

NBS štāba preses dienests

Par pirotehnisko ierīču tirdzniecības noteikumiem

Tuvojas jaunā gada svinības. Svētku nakts, kad tiek skaitītas sekundes, rīkotas uguņošanas un šautas raķetes. Kā jau katru gadu, tirgotāji pircējiem piedāvā iegādāties eglīšu rotājumus, krāsainas virtenes un arī svētku pirotehniku. Ņemot vērā tirdzniecības darbinieku pieaugošo interesi par pirotehnisko līdzekļu tirdzniecības kārtību, Valsts policija atgādina noteikumus, kas jāievēro, tirgojot svētku pirotehniku.

Latvijas Republikas Ministru kabineta 348. noteikumu 10.4. punkts "Par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu" nosaka, ka pirotehnisko vielu un ierīču importam, eksportam un realizācijai nepieciešama Iekšlietu ministrijas licence. Licence izsniedzama uz trim gadiem un maksā 1000 latu.

Ko drīkst tirgot bez licences? Brīnumsvecītes, konfeti saturošas plaukšķenes un galda strūklakas. Ja uz minētās pirotehnikas produkcijas nav attiecīgo nosaukumu — "brīnumsvecīte", "plaukšķene" vai "galda strūklaka", par tām tirdzniecības vietā jābūt IeM Ekspertīžu centra slēdzienam. IeM Ekspertīžu centra tālrunis 7208275 vai 7208697.

Par pirotehnisko ierīču pārdošanu bez Iekšlietu ministrijas licences paredzēta administratīvā atbildība pēc Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. panta 2. daļas, kas paredz naudas sodu no 200 līdz 250 latiem, konfiscējot ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu saistītos rīkus un priekšmetus.

Iekšlietu ministrijas

Preses un sabiedrisko attiecību

departaments

Par Starptautisko brīvprātīgo dienu Latvijā

5.decembrī pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā brīvprātīgo diena.

Šajā sestdienā Rīgā, Nevalstisko organizāciju (NVO) centrā tika izsniegti sertifikāti pirmajiem brīvprātīgo atbalsta kustības programmas menedžeriem. Pasākumā piedalīsies gan programmas dalībnieki — Maltas ordeņa, Pestīšanas armijas pārstāvji, gan programmas finansētāji — Sorosa fonda–Latvija pārstāvji, gan arī viesi — Labklājības ministrijas, Apvienoto Nāciju Attīstības programmas, ASV Miera korpusa, Krievijas vēstniecības, ASV vēstniecības, kā arī masu mediju pārstāvji.

NVO centra brīvprātīgo kustības atbalsta programma uzsākta šā gada vasarā, lai veicinātu aktīvāku sabiedrības iesaistīšanos nozīmīgu problēmu risināšanā, īpaši sociālajā jomā. Brīvprātīgo kustības atbalsta programmas ietvaros tiks rīkoti semināri brīvprātīgajiem un organizācijām, kas izmanto brīvprātīgos, veidota bāze par brīvprātīgo palīdzības pieprasījumu un piedāvājumu, izstrādāti brīvprātīgo un to nodarbinātāju ētikas kodeksi, kā arī akcijas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un popularizētu brīvprātīgo kustības ideju.

Finansiālu atbalstu šai NVO centra programmai sniedz Sorosa fonds–Latvija.

Starptautiskā brīvprātīgo diena ir veltīta ikvienam cvilvēkam, kas sabiedrības labā strādā brīvprātīgi un bez atlīdzības, veltot šim darbam savas zināšanas un laiku.

Starptautiskā brīvprātīgo diena tiek atzīmēta vairāk nekā 100 pasaules valstīs kopš 1985.gada, kad Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja pasludināja 5.decembri par Brīvprātīgo dienu.

Latvijā darbojas daudzas sociālās sfēras organizācijas, kuru nozīmīgākais ieguldījums ir sociāli ekonomisko faktoru radītās spriedzes mazināšana sabiedrības mazaizsargātajās grupās. Šeit liela nozīme ir brīvprātīgo darbam. Jau tagad slimnīcās, veco ļaužu pansionātos, bērnudārzos, bērnu namos un skolās dažādus ikdienas darbus veic brīvprātīgie palīgi.

NVO centra informācija

Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 4. kongresu

1998.gada 28.novembrī Rīgā, Kongresu namā, notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) 4. kongress, kurā piedalījās 201 delegāts un vairāk nekā piecdesmit viesu, tai skaitā arodbiedrību pārstāvji no Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas, Vācijas, Francijas, Polijas, Igaunijas un Lietuvas. LBAS 4. kongresā ar runu uzstājās Valsts prezidents Guntis Ulmanis, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs. Kongresa darbā piedalījās Eiropas arodbiedrību konfederācijas konfederālais sekretārs Pēters Koldriks, Starptautiskās darba organizācijas Austrumeiropas un Viduseiropas biroja pārstāve Elizabete Gudsone, Starptautiskās brīvo arodbiedrību savienības Austrumeiropas un Viduseiropas valstu nodaļas vadītāja Anna Oulatara un Ziemeļvalstu arodbiedrību padomes ģenerālsekretārs Bjorgulvs Froins.

Kongresa delegāti uzklausīja priekšsēdētāja Agra Olmaņa ziņojumu par iepriekšējā laika periodā paveikto, ievēlēja jaunu vadību, apstiprināja LBAS darbības programmu turpmākajiem četriem gadiem, izmaiņas statūtos un Revīzijas komisijas nolikumā, kā arī pieņēma šādas rezolūcijas un aicinājumus:

rezolūcija "Par nodarbinātību un darba ienākumu taisnīgu sadali"; rezolūcija "Par iestāšanos Eiropas Savienībā"; aicinājums 7. Saeimai "Par virzību uz labklājību un sociālo harmoniju sabiedrībā"; aicinājums valdībai "Par tautsaimniecības attīstību un dialogu ar arodbiedrībām"; aicinājums pašvaldībām "Par turpmāko sadarbību ar arodbiedrībām"; aicinājums darba devēju asociācijām, visiem darba devējiem "Par konstruktīvu dialogu un sociālo mieru sabiedrībā"; aicinājums arodbiedrību biedriem, visiem darba ņēmējiem "Par solidaritāti kopīgo interešu aizstāvībā un iesaistīšanos arodbiedrībās".

Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju uz turpmākajiem četriem gadiem tika ievēlēts arodu savienības "Enerģija" priekšsēdētāja vietnieks Juris Radzevičs, par viņa vietniekiem — Dzelzceļnieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks, 7. Saeimas deputāts Egils Baldzēns, līdzšinējais LBAS priekšsēdētāja vietnieks Andris Kravalis un Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Inga Koleča,

LBAS preses sekretāre

 

 

 

a