Valdībā

Ministru kabineta 8. decembra sēdē

Turpinājums

no 1.lpp.

Akceptēts rīkojums "Par Latvijas Republikas pilnvaroto pārstāvi Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonda Administratīvajā padomē". Latviju padomē pārstāvēs Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ingūna Sudraba.

Akceptēts rīkojums "Par Latvijas Republikas pilnvaroto pārstāvi Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonda Pilnvarnieku padomē". Latviju padomē pārstāvēs LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Padomē Georgs Andrejevs.

Akceptēts rīkojums "Par bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības "Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona" akciju iegādi". Tas paredz uzdot Ekonomikas ministrijai iegādāties bezpeļņas organizācijas akciju sabiedrības "Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona" pirmā laidiena akcijas 120 000 latu vērtībā.

Akceptēts rīkojums "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Air Baltic Corporation, SIA" pamatkapitāla palielināšanu". Tas paredz piedalīties sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Air Baltic Corporation, SIA" pamatkapitāla palielināšanā, izdarot papildu daļu ieguldījumu 10 214 000 ASV dolāru apmērā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Air Baltic Corporation, SIA" valsts kapitāla daļu turētājam – Privatizācijas aģentūrai — 1998.gadā uzdots veikt minēto papildu daļu apmaksu 4 000 000 ASV dolāru vērtībā. Lai nodrošinātu Latvijai piederošās valsts kapitāla daļas apmaksu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Air Baltic Corporation, SIA", Privatizācijas aģentūrai uzdots palielināt sev atskaitījumus no valsts īpašuma privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem par 4 000 000 ASV dolāriem.

Akceptēts rīkojums "Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas vienošanās memorandu par Baltijas aizsardzības koledžas darbību, pārvaldīšanu un finansēšanu".

Valdība akceptēja rīkojumu "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par personu atpakaļnodošanu/atpakaļuzņemšanu un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Vācijas Federatīvās Republikas Federālās iekšlietu ministrijas protokolu par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līguma par personu atpakaļnodošanu/atpakaļuzņemšanu īstenošanas kārtību".

Akceptēts grozījums Ministru kabineta 1994.gada 6.decembra rīkojumā Nr.527 "Par Latvijas Republikas interešu pārstāvēšanu Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā". Rīkojuma pirmajā punktā vārdi "finansu ministrs" aizstāti ar vārdiem "īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām". Ministru prezidenta biedram Eiropas Savienības lietās Guntaram Krastam un īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertam Zīlem uzdots sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgi noteikumu projektu par Ministru prezidenta biedra pienākumiem un tiesībām un noteikumu projektu par īpašu uzdevumu ministra pienākumiem un tiesībām, kā arī tiesību aktu projektus par grozījumiem attiecīgo ministriju nolikumos.

Ministru kabinets akceptēja grozījumu Ministru kabineta 1994.gada 6.decembra rīkojumā Nr.526 "Par Latvijas Republikas interešu pārstāvēšanu Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankā". Rīkojuma pirmajā punktā vārdi "finansu ministrs" aizstāti ar vārdiem "īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām".

Akceptēts rīkojums "Par ārlietu ministra Valda Birkava pilnvarojumu izņēmuma kārtā parakstīt Apvienoto Nāciju Attīstības programmas projekta "Sociālās integrācijas veicināšana — atbalsts nacionālās programmas latviešu valodas apmācības īstenošanai" līgumu".

Valdība akceptēja noteikumus "Kārtība, kādā izmaksājamas ārkārtas subsīdijas graudaugu audzētājiem par 1998. gadā iesētajām ziemāju platībām". Tie nosaka ārkārtas subsīdiju — Ls 3 022 806 — izlietošanas, uzskaites un kontroles kārtību. Zemkopības ministrijai uzdots sagatavot un divu nedēļu laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par sējumu platībām.

Valdība pieņēma zināšanai informāciju par Latvijas aktuālo pozīciju Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumos pirms Vīnes samita. Akceptēts šāds valdības paziņojums: "Šī gada 11.decembrī ES Padomes Vīnes tikšanās laikā ES dalībvalstis lems par Latvijai nozīmīgiem ES paplašināšanās jautājumiem. Reformu process Latvijā ir pierādījis ilgtermiņa mērķu īstenošanas konsekvenci un nepārtrauktību. ES integrācijas politika ir orientieris arī Latvijas jaunajai valdībai iekšējo reformu sekmīgai turpināšanai valstī. Eiropas Komisija ir objektīvi novērtējusi Latvijas nozīmīgos ekonomiskos un politiskos sasniegumus. Latvijas attīstība ir atzīta par pietiekamu, lai, tai turpinoties, nākamā gada laikā varētu tikt uzsāktas iestāšanās sarunas. LR valdība aicina dalībvalstis atbalstīt šo Eiropas Komisijas viedokli Vīnes tikšanās laikā."

Valdība pieņēma zināšanai Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 1998.gada III ceturkšņa atskaiti par dzīvojamo māju privatizācijas norisi.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 8. decembra sēdes

Finansu ministra Ivara Godmaņa atbildes, komentāri, skaidrojumi

Preses konferencē Ivars Godmanis komentēja Ministru kabineta sēdē pieņemtos lēmumus, precizējot nākamā gada valsts budžeta projekta ieņēmumu un izdevumu pozīcijas un nosakot to mērķa griestus:

— Darbu pie budžeta projekta mēs sākām 26. novembrī, līdzko tika izveidota valdība.

Vispirms, balstoties uz Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta prognozēm, mēs pārskatījām iepriekšējās valdības Saeimai piedāvātā budžeta projekta ieņēmumu daļu. Kļuva skaidrs, ka valsts ekonomikas attīstības scenārijs nebūs tik optimistisks, kā plānots iepriekš. Nav runa par krīzes situāciju, bet vienkārši par to, ka attīstība nebūs tik strauja kā līdz šim. Cerēto 5,6 — 5,7 procentu vietā, mūsuprāt, iekšzemes kopprodukta pieaugums nākamgad varētu būt aptuveni četri procenti. Ir ļoti vienkārši aprēķināt, ko šāds samazinājums nozīmē budžeta ieņēmumu daļai. Salīdzinot ar pirmo valsts budžeta projekta variantu, ieņēmumi varētu sarukt par 32 miljoniem latu. Pēc tam, kad šī mūsu prognoze tika akceptēta pagājušajā Ministru kabineta sēdē, mēs sākām strādāt pie projekta izdevumu daļas pārstrukturēšanas.

Tika analizētas budžeta nenodokļu daļas ieņēmumu iespējas — Privatizācijas aģentūrā un Valsts nekustamā īpašuma aģentūrā. Mēs uzskatām, ka šajos divos posteņos ir iespējams panākt lielākus ieņēmumus.

Finansu ministrija jau ir nosūtījusi vēstules Privatizācijas aģentūrai. Mūsu piedāvātajā ieņēmumu prognozē nav iekļauti ienākumi, ko varētu gūt "Latvijas kuģniecības" un "Latvenergo" privatizācijā, jo ar šiem uzņēmumiem saistītais process būs pietiekami sarežģīts un pagaidām vēl grūti prognozējams.

Vienlaikus jāatzīmē, ka šis ieņēmumu pieaugums, mūsuprāt, būtu novirzāms investīcijām, nevis kārtējo budžeta izdevumu finansēšanai.

Mūsuprāt, ieņēmumus ir iespējams palielināt, arī ar Valsts nekustamā īpašuma aģentūras darba efektivitāti. Pārsimt tūkstošu latu — šādas summas, kas ir gūtas no valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanas iepriekšējos gados, neapšaubāmi ir pārāk mazas. Konkrēti skaitļi vēl tiek precizēti, bet ir skaidrs, ka ieņēmumiem būs jāpieaug vismaz desmitkārt.

Šodienas sēdē tika spriests arī par izdevumu mērķa griestiem. Tie ir jānosaka gan valdībai kopumā, gan katrai ministrijai atsevišķi.

Šādā nolūkā Finansu ministrija izskatīja visu ministriju tehniskās bāzes programmas jeb ikgadējos izdevumus, no tiem atdalot investīcijās ieguldāmos līdzekļus, kā arī valdības noteikto prioritāro pasākumu veikšanai nepieciešamos līdzekļus — vienreizēja rakstura izdevumus.

Veicot šo darbu, mēs ievērojām principu — vismaz programmu līmenī neko nemainīt kardināli.

Īpašu uzmanību mēs pievērsām sociālajai sfērai — izglītībai un labklājībai. Šeit mums nebija iespēju atteikties no izdevumu pieauguma, ko izraisa ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem jau iepriekš garantētie algu, pensiju un pabalstu paaugstinājumi.

Par vienu no savām prioritātēm iepriekšējā valdība bija noteikusi arī aizsardzību. Acīmredzot mēs tomēr šai jomai nespēsim nodrošināt iecerēto finansējumu viena procenta apjomā no iekšzemes kopprodukta. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, tas varētu sasniegt aptuveni 0,9 procentus no šī rādītāja.

Papildus iepriekšējās valdības izstrādātajam budžeta variantā paredzētajam mēs atradām iespējas finansēt vides aizsardzību, kā arī vairākas Ekonomikas ministrijas piedāvātās programmas — atbalstu eksportam, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, garantiju aģentūrai, "Eksportkredītam". Šādiem mērķiem — uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un tirgus diversifikācijai — izmantot līdzekļus, kas gūti privatizācijas procesā, es saredzu zināmu jēgu.

Ekonomikā pastāv uzskats, ka laikā, kad ekonomikā sākusies recesija, kā tas pašlaik ir Latvijā, situācija ir daudz stabilāka, ja gan lielo, gan mazo un vidējo uzņēmumu darbības sfēras ir pēc iespējas vairāk diversificētas.

Investīciju apjoms, atbilstoši mūsu plānotajam, nākamgad varētu sasniegt aptuveni 92 miljonus latu. Tas nozīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējās valdības piedāvāto variantu, šis izdevumu postenis gan valsts, gan pašvaldību budžetā ir samazināts par aptuveni diviem miljoniem latu. Samazinājums, protams, neskars investīciju projektus, kuri jau ir iesākti vai kuros ir paredzēts kofinansējums ar kādu ārvalstu investoru.

Tagad darbu turpinās ministrijas, ar Finansu ministriju saskaņojot atsevišķu programmu finansējumu.

Es nepiekrītu apgalvojumiem, ka mūsu prognozes būtu pesimistiskas. Es tās nosauktu par piesardzīgām. Arī četru procentu iekšzemes kopprodukta pieaugums ir tāds, par ko daudzas valstis var tikai sapņot.

Mums ir pilnīgi skaidrs, ka ir jāpieņem bezdeficīta budžets. Tam ir trīs iemesli. Pirmkārt, veidot budžeta deficītu mums neļauj Latvijas ekonomiskā situācija. Otrkārt, arī Lietuvā šogad ir pieņemts bezdeficīta budžets, bet Igaunijā tāds jau sen ir noteikts ar likumu. Treškārt visiem ir zināmas peripetijas ap Latvijas uzaicināšanu uz sarunām iestājai Eiropas Savienībā. Mums ir jāpierāda, ka mēs spējam samērot savus izdevumus ar ieņēmumiem arī tad, kad mūsu ekonomikas attīstība vairs nav tik strauja.

 

Pēc tam finansu ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Jūs minējāt vairākus izdevumu posteņus, kas tiks samazināti, kā arī ieņēmumu palielinājumu privatizācijā un nekustamo īpašumu apsaimniekošanā. Vai ar to pietiks, lai sabalansētu budžetu, ņemot vērā jūsu minēto plānoto ieņēmumu samazinājumu par 32 miljoniem latu?

I. Godmanis:

— Trūkstošais tiks finansēts ar valsts aizņēmumu un aizdevumu palīdzību, protams, ievērojot Māstrihtas kritērijus. Aizdot mēs varam tikai institūcijai, kas ir spējīga naudu ģenerēt un atdot. Tādā veidā mēs piedāvājam risināt, piemēram, Valsts autoceļu fonda finansēšanu.

— Kad jūsu izstrādātais budžeta projekts varētu nonākt Saeimā?

I. Godmanis:

— Acīmredzot tikai pēc Saeimas atgriešanās no Ziemsvētku brīvdienām, kas valdībai gan būs smagākais darbalaiks. Tātad 10. vai 11. janvārī.

Saeima arī ir jauna, tādēļ likums varētu tikt pieņemts tikai februārī.

Tas, ka budžets netiks pieņemts līdz gada sākumam, man nešķiet nekas traģisks. Mums ir svarīgāk būt pārliecinātiem par sava darba rezultātiem, bet tam ir nepieciešams laiks.

Protams, Saeimā būs arī politiskas diskusijas, kaut gan es īsti neredzu tām iemesla. Vienīgi gadījumā, ja kāds speciāli grib iebalsot budžetu ar deficītu. Valdībai ir divas iespējas. Vienkāršākais ceļš — ar deficītu budžetā atteikties strādāt. Otrs variants — tomēr censties panākt to, lai deficīts budžetā netiktu iebalsots, pierādot iespējamo negatīvo efektu ne tikai ar vēsturisko pieredzi, bet arī ar pieredzi tepat Latvijas blakustelpā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā