Daudzos jautājumos mūsu attieksme ir līdzīga

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Ir jau pagājis vairāk nekā gads kopš jūsu akreditācijas Somijā, tomēr mūsu sarunu gribētos sākt tieši ar šo notikumu. Jo bieži vien tieši šis brīdis ir jo svarīgs vēstnieka darbībā, iezīmē metus turpmākajai sadarbībai. Kā jums šī akreditācijas diena saglabājusies sirdī un atmiņā?

— Protokoliskā kārtība Somijā ir visai līdzīga kā mūsu valstī — svinīgi atturīga un visnotaļ demokrātiska. Pēc akreditācijas vēstules iesniegšanas atbilstoši protokolam, man bija saruna ar Somijas Republikas prezidentu Marti Ahtisāri. Tā gan ieilga, kaut pēc Latvijas vēstnieka vēl bija paredzēta Mauritānijas vēstnieka akreditācija.

— Manuprāt, arī šis piemērs liecina par mūsu valstu īpaši tuvajām attiecībām.

— Jā, protams. Vispirms jau Latvijai un Somijai ir ģeopolitiska līdzība. Abas mūsu valstis ir Baltijas jūras valstu padomes locekles. Somija jau kopš 1995. gada ir Eiropas Savienības (ES) locekle. Latvija savukārt vēlas iestāties šajā organizācijā. Zināmā mērā mēs esam arī kaimiņvalstis.

— Kā jūs raksturotu Latvijas un Somijas politisko un ekonomisko sadarbību?

— Somijai kā vienai no Ziemeļvalstīm ir nozīmīga loma Latvijas ģeopolitiskās situācijas iezīmēšanā. Līdz ar to mūsu valstīm ir ļoti intensīvi kontakti visdažādākajās jomās gan politiskie, gan ekonomiskie kontakti, gan arī sadarbība kultūras jomā. Svarīgi, ka mūsu politiskā sadarbība ir abpusēji aktīva. Diemžēl ekonomikā tā ir vairāk vienvirziena sadarbība un izpaužas galvenokārt kā Somijas kapitāla klātbūtne Latvijā. Diemžēl pagaidām vēl mūsu ekonomiskā sadarbība nav abpusēja. Acīmredzot tas saistīts ar mūsu iekšējo ekonomisko potenciālu, kas, protams, vēl atpaliek no Somijas iespējām. Pērn mūsu valstu eksporta attiecība bija apmēram 1:10 par labu Somijai. Šogad starpība ir nedaudz sarukusi, tomēr joprojām liela — 2,5:10. Mēs uz Somiju sūtām galvenokārt koksni un vieglās rūpniecības ražojumus, taču ne pārtikas produktus. Jo Somijā pastāv spēcīgs iekšējā tirgus aizsardzības mehānisms. Tā tas ir Somijā un arī visā Eiropas Savienībā.

Tiesa, tagad tiek gan ievērojami palielinātas Latvijas eksporta kvotas nākamajam gadam, īpaši piena produktiem, tās pat trīskāršosies. Taču eksports uz Somiju nav atkarīgs tikai no mūsu gribas vien. Tas ir atkarīgs arī no mums atvērtajām durvīm.

Būtisks mūsu ekonomiskās sadarbības aspekts līdzās preču apmaiņai ir arī jauktā ražošana. Piemēram, Somijas un Latvijas kopuzņēmumā "Pakenso" tiek ražoti kartona iesaiņojamie materiāli. Aizvien vairāk Latvijas rajonos parādās Somijas investīcijas. Laikam jau visvairāk pazīstamā Somijas firma ir "Neste", kuras degvielas uzpildes stacijas redzamas visās Latvijas malās. Somu, tāpat kā citu ārvalstu investīcijas, protams, Latvijai ir ārkārtīgi izdevīgas. Tās ir jaunas darbavietas, tas ir labums mūsu kopīgajai ekonomikas attīstībai.

Somu uzņēmēju interese par mūsu valsti joprojām ir liela. Kaut gan pēdējos gados somiem īpaši liela interese bijusi par Igauniju. Taču ikvienai valstij piemīt arī zināms investīciju riska līmenis. Liekas, ka Igaunija tagad somiem jau ir apgūta zeme. Situāciju ietekmē arī Krievijas ekonomiskā krīze,

Bet kultūras jomā ir pilnīgi otrādi — vairāk kultūras programmu virzīts no Latvijas uz Somiju. Ar kultūru mēs esam bagāti.

— Šis ir ārkārtīgi atbildīgs laiks Latvijas ārpolitikā. Nesen pasaule uzzināja par Eiropas Komisijas progresa ziņojumu, un tas ir visnotaļ pozitīvs mūsu valstij. Ir reāls pamats domāt, ka sarunas ar Latviju par iestāšanos Eiropas Savienībā tiks sāktas jau nākamgad. Kā šajā aspektā vērtējamas mūsu valsts attiecības ar Somiju?

— Somijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij, protams, jābūt vienam no mūsu stratēģiskajiem partneriem. Jo vairāk tāpēc, ka nākamā gada otrajā pusē Somija būs ES prezidējošā valsts. Somija Eiropas Savienībā ir ļoti aktīva. Vispār jau Ziemeļvalstis šajā organizācijā ir ļoti aktīvas un nenogurušas seko, lai ES būtu aktīva. Somija Eiropas Savienībā ir tikai trīs gadus, taču jau tagad ir uzskatāmi redzams, ka līdz ar šo iestāšanos ES Somijas iespējas palielinājušās vairākkārt. Somijas balss tūdaļ pēc iestāšanās kļuva daudz stiprāka, gan politiski, gan ekonomiski. Somijā tagad ir arī Eiropas Savienības pati pirmā robeža ar Krieviju. Šis faktors allaž tiek akcentēts arī Briselē. Somija ir ja ne gluži viss tilts starp Briseli un Maskavu, tad vismaz vairāki šī tilta balsti. Somija arī ļoti sekmīgi realizē savu starpnieka misiju starp Rietumiem un Austrumiem un it īpaši starp Rietumiem un Krievijas Federācijas ziemeļrietumu reģionu.

Domājot par kopējo reģiona un kontinenta stabilitāti, jāuzsver, ka Somija, tāpat kā mēs, ir ieinteresēta stabilā šī reģiona attīstībā. Protams, zināmā mērā šo procesu tagad ietekmē Krievijas ekonomiskā krīze, un somi savā sadarbībā aizvien vairāk raugās uz dienvidiem, tātad uz Latviju. Somi ar savām investīcijām aktīvi ienāk arī citos, dažkārt ļoti tālos pasaules reģionos, piemēram, Meksikā, Spānijā. Taču tuvās valstīs ir vieglāk vadīt ārpus metropoles nodibinātos uzņēmumus. Somi arī allaž uzsver, ka Latvijā ir ļoti kvalificēti kadri. Pašā Somijā vērojams kvalificētu strādnieku deficīts, īpaši tehniskajās nozarēs.

Diemžēl bezdarba līmenis Somijā ir viens no augstākajiem ES valstīs. Taču to ievērojami ietekmē arī visai augstais bezdarbnieku sociālais nodrošinājums Somijā.

— Politiķu vidū ir arī visai izplatīts uzskats, ka Somija ceļā uz ES visvairāk no Baltijas valstīm atbalsta Igauniju. Šādai Somijas pozīcijai, manuprāt, būtu arī loģisks izskaidrojums — gan etniskās saites, gan arī somu uzņēmēju lielās investīcijas tiešajā kaimiņvalstī Igaunijā.

— Jā, jums taisnība, to, ka Somija vispirms atbalsta Igauniju, sekmē vispirms jau ģenētiskā tuvība. Taču Somija ne reizi vien ir apliecinājusi, ka tās stratēģiskās intereses paredz, lai visas Baltijas valstis tiktu uzņemtas ES. Šo tēzi minēja arī Somijas prezidents Marti Ahtisāri šovasar lībiešu svētkos Mazirbē.

Jāuzsver, ka Somija ļoti ņem vērā Eiropas Komisijas izstrādes un ieteikumus, pilnībā akceptē EK nostāju, ka kandidātvalstu progresam jābūt acīmredzamam — gan neradot jaunas prasības bez tām, kādas bija izejas punktā Luksemburgas samitā. Un vēl jāņem vērā, ka šajā nostājā somu politiķu vidū valda konsenss... Prezidenta un politiķu izteikumos nav divu atšķirīgu pozīciju.

— Atšķirībā no attieksmes pret Eiropas Savienību trim Baltijas valstīm un Somijai ir atšķirīga nostāja jautājumā par NATO .

— Jā, Somijas oficiālā pozīcija atšķiras no Latvijas, kā arī Igaunijas un Lietuvas nostājas. Proti, somi uzskata, ka Ziemeļeiropas reģiona kopējā attīstības kontekstā dalība NATO diez vai palielinātu Somijas drošību. Pēc Somijas viedokļa, labākais drošības garants ir starpvalstu sadarbība. Taču Somija saprotoši izturas pret Baltijas valstu vēlēšanos iestāties NATO, uzskatot, ka attiecīgais lēmums ir katras valsts iekšējā lieta. Somijas prese šo jautājumu komentē visai atturīgi.

— Kā Somijas prese tēlo Latviju? Diemžēl Rietumu presē joprojām dažkārt parādās arī neprecīza un pat aizvainojoša informācija par mūsu valsti.

— Somu presē par Latviju sastopams pārsvarā pozitīvs viedoklis. Jā, ir arī raksti ar negācijām, taču kopumā somu preses valdošā tendence nav orientēšanās uz negācijām. Parasti par Latviju tiek rakstīts labvēlīgi. Tāda attieksme jūtama pat publikācijās, kurās figurē arī kāds no mūsu viedokļa negatīvs fakts.

Pēdējā laikā prese daudz uzmanības veltī Ziemeļu dimensijas projektam, kas izraisījis arī lielu Latvijas interesi.

— Latvijā dzirdamas arī bažas, ka šis Ziemeļu dimensijas projekts var būtiski apdraudēt Latvijas ekonomiskās intereses, īpaši tranzīta jomā.

— Es domāju, tiešā veidā šis projekts nemaz tik ļoti neapdraud mūsu intereses. Tas ir liels nākotnē virzīts reģionālas attīstības plāns. Jā, Ziemeļu dimensija skar mūsu intereses tranzītā, arī enerģētikā. Un tomēr runa ir par mūsu kopīgajām reģiona attīstības interesēm. Un Latvijas interesēs ir piedalīties šajā projektā kā aktīvai partnerei. Piedalīties mūsu kopīgā reģiona attīstībā un sadarbībā kopīgās nākotnes vārdā. Jā, Latvijai vēl ir mazākas ekonomiskas iespējas, tā vēl nav ES dalībvalsts. Taču, domājot par vismaz desmit gadu tālu perspektīvu, pašreizējām statusa atšķirībām nebūtu jābūt par šķērsli mūsu piesaistei šajā kopīgajā projektā. Kooperācijai un domai par nākotni jābūt jau paša sākumā, lai izvairītos no eventuālām domstarpībām vēlāk.

— Latvija ir varbūt jau visai tuvu gadam, kad mūsu sabiedrībai referendumā atkal vajadzēs paust savu viedokli — šoreiz ļoti būtiskajā jautājumā par līdzdalību Eiropas Savienībā. Somija šo lēmumu pieņēma pirms trim gadiem. Divi pretējie somu viedokļi bija visai tuvi, un visai stipri skanēja arī eiroskeptiķu balsis. Par iestāšanos ES nobalsoja tikai 57 procenti somu. Kā šajos trīs gados mainījusies somu attieksme pret Eiropas Savienību?

— Vairums to, kas 1995. gadā bija pret ES, šajos gados savu viedokli ir mainījuši. Arī žurnālisti. Somi paši tagad redz un ikdienā izjūt konkrēto labumu, ko dod līdzdalība Eiropas Savienībā. Vairums somu pret ES bija tāpēc, ka šis process virzījās uz priekšu pārāk strauji, un nebija pietiekamas informācijas par visām iespējām Eiropas Savienībā. Priekšplānā izvirzījās ikdienas bažas — par etniskās identitātes saglabāšanu, par nacionālās ekonomikas īpatsvara iespējamo krišanos, par pārāk lielu Somijas atkarību no Eiropas Savienības institūcijām un Briseles lēmumiem. Īpaši daudz skeptiķu bija lauksaimnieku vidū.

Jā, kopš iestāšanās ES zemnieku skaits Somijā samazinājies par sešiem procentiem. Taču kopumā, izvērtējot visus par un pret, īpaši kad Somija pievienojās Monetārajai savienībai, Somijas nacionālajā ekonomikā ir daudz lielāka stabilitāte. Līdz ar to Somijas ekonomikā arī gandrīz nejūt Krievijas krīzes iespaidu. Jo Krievija Somijas daļas ārējā tirdzniecībā tagad ir tikai 13 procenti. Daudz bīstamāka situācija Somijai būtu bijusi 90. gadu sākumā, kad šis Krievijas īpatsvars vēl bija 29–30 procenti. Un īpaši tāpēc, ka liels īpatsvars Somijas tirdzniecībā ar Krieviju bija bartera darījumiem. Ar Somijas piemēru ir skaidri apliecināta pirms tam vairāk teorētiski eksistējusī apziņa par riska faktoru, ja kādai valstij citas valsts ārējā tirdzniecībā ir 25 procentu vai lielāks īpatsvars.

— Taču Somijai ir jau gadu desmitiem ilgas un sekmīgas tirdzniecības tradīcijas ar Padomju Savienību.

— Jā, taču PSRS laikā tomēr bija skaidrāki šīs spēles noteikumi. Tagad tirdzniecībā ar Krieviju ir lielāka neprognozējamība.

— Jūs pēc izglītības un, kā varēja likties, arī pēc aicinājuma esat filologs, baltu valodu speciālists. Šajā jomā jūs arī strādājāt zinātnisko darbu. Taču Latvijas lielajos liktensgriežos jums nācās pievērsties diplomātijai, tagad jūs pārstāvat Latvijas intereses jau otrā valstī. Pirmā bija Lietuva, kur jums pagāja samērā ilgs dzīves posms.

— Jā, Viļņā es strādāju no 1990. gada oktobra līdz 1996. gada maijam.

— Bet 1990. gadā Latvija vēl formāli atradās PSRS sastāvā. Mums vēl bija tikai apņēmība atjaunot savu valstisko neatkarību un 1990. gada 4. maijā pieņemtā Neatkarības deklarācija.

— No starptautiskā tiesību viedokļa tomēr problēmas nebija, jo Lietuva jau 1990. gada 11. martā bija pasludinājusi savu pilnīgo valstisko neatkarību. Ar manu norīkošanu uz Lietuvu Latvijas Ārlietu ministrija veica savu pirmo simbolisko soli Latvijas diplomātiskā dienesta izveidošanā. Es sākumā uz Lietuvu tiku nosūtīts par Latvijas pagaidu pilnvaroto lietvedi. Vēstnieka rangā Latviju Lietuvā pārstāvēju no 1993. gada janvāra.

— Kas ir līdzīgs jūsu vēstnieka darbā Lietuvā un tagad Somijā?

— Līdzīgs ir labi izveidotais ārlietu dienests ar visiem tradicionālajiem pienākumiem. Taču ir arī daudz atšķirību. Vispirms jau — ir pagājuši astoņi gadi, kopš sāku diplomāta darbu Viļņā. Tas ir ļoti ilgs laiks, un šajos gados notikušas daudzas ļoti būtiskas pārmaiņas. Pirmie gadi visām trim Baltijas valstīm bija savas valstiskās identitātes nostiprināšanas laiks. Tagad vēstnieka darbs kļuvis daudz sarežģītāks, daudzplākšņaināks. Ir nākusi klāt Latvijas valstisko interešu dažādība — gan ekonomiskā, gan politiskā aspektā. Ļoti svarīgi ir allaž zināt mūsu precīzo mērķi.

Taču ļoti vienojošs darba aspekts savukārt ir šis kopīgais Baltijas reģions. Jā, varbūt Somija ir nedaudz citā dimensijā, bet daudzos jautājumos tomēr mūsu izpratne ir līdzīga.

— Šis gads jau pienācis pavisam tuvu beigām. Kāds, jūsuprāt, būs jaunais gads Somijai?

— 1999. gads Somijas valsts dzīvē būs īpaši nozīmīgs. Somija nākamā gada otrajā pusē būs ES prezidējošā valsts. Tas būs darba un rūpju laiks. Jau pašreizējā gatavošanās liecina par nopietnu un lietisku attieksmi pret paredzamo prezidentūru. Atliek novēlēt, lai somiem, kas tik daudz domā par lietu sakārtotību Eiropas Savienībā un par reģionālo sadarbību, kā arī savas tautsaimniecības attīstību, nākamais gads nestu visu ieceru piepildījumu. Ticu, ka somi to spēs, tāpat kā spēj starp laika un telpas akmeņiem un vējiem uzcelt drošas, stabilas mājas.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors