• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Dod mums dienišķo maizi šodien, Dod mums neikdienišķo Sauli vienmēr!". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.12.1998., Nr. 362/365 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33326

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstnesis. Dokumenti" - pie Jums dodas 36. burtnīca

Vēl šajā numurā

09.12.1998., Nr. 362/365

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PĒC NOTIKUMA

"Dod mums dienišķo maizi šodien, Dod mums neikdienišķo Sauli vienmēr!"

– Māra Zālīte

Aizvadīto piektdien, 4. decembrī, Rundāles pilī tika godināti Vislatvijas lauku saimniekošanas konkursa "Sējējs '98" laureāti

S24.JPG (11361 BYTES)
Konkursa "Sējējs" laureātus un dalībniekus sveic: Ministru prezidents, zemkopības ministrs Vilis Krištopans;

S52.JPG (16101 BYTES)
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis;

S514.JPG (16901 BYTES)
vides valsts ministre Inese Vaidere;

S59.JPG (15208 BYTES)
konkursa rīcības komitejas vadītāji Andris Rāviņš (no labās) un Pēteris Lībietis

SS.JPG (25313 BYTES)
Rundāles pils sagaida konkursa "Sējējs" dalībniekus, laureātus un viesus

S5.JPG (17337 BYTES)
Svinīgajā pasākumā Rundāles pils Baltajā zālē

S9.JPG (22858 BYTES)
Nodarbības Saulaines lauksaimniecības tehnikumā

S14.JPG (23769 BYTES)
Par problēmām spriež lopkopji: priekšplānā Inese un Uldis Jurči

"Dod mums dienišķo maizi šodien, Dod mums neikdienišķo Sauli vienmēr!"

— šīs Māras Zālītes rindas nāca prātā Rundāles pilī, kur piektdien, 4.decembrī, tika godināti "Sējēja" konkursa laureāti. Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotais konkurss, gadu no gada vērsdamies plašumā un pieņemdamies spēkā, mudina uz sacensību un ceļ gaismā zemkopjus, dārzniekus un lopkopjus, kooperatorus, pagastu pašvaldības un zinātniekus, kas sūrajā ikdienas darbā nav zaudējuši zvaigznes, spēj dzīvot ar perspektīvu, strādāt sūri, neatlaidīgi un gudri.

Konkurss risinājās desmito gadu pēc kārtas un aptvēra visus Latvijas novadus, vainagojoties ar dalībnieku interešu sekciju diskusijām Saulaines lauksaimniecības tehnikumā un svētku sarīkojumu Rundāles pilī.

Kopš 1988.gada, kad dzima konkurss "Sējējs", tā dalībnieku saime kļuvusi aizvien daudzveidīgāka. Zemkopības ministrijai, kas bija sacensības iniciatore, piebiedrojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, klāt nāca jaunas konkursa nozares — "pagastu attīstība", "videi draudzīga saimniekošana" un pēc tam — "zinātne lauksaimniecībai". Ar šo gadu notiek arī studentu ideju konkurss. Zīmīgi, ka pirmā veicināšanas balvu saņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes maģistrante par projektu "Ģimenes uzņēmuma darbība netradicionālajā lauksaimniecībā". Zīmīgi gan tāpēc, ka "Sējēja" konkursā visbiežāk uzvar stipras ģimenes, gan tāpēc, ka netradicionālā lauksaimniecība nereti izrādās arī gudrākais saimniekošanas veids. Pavisam laureāti šogad tika noteikti sešās grupās. Visu interešu grupu pārstāvji piedalījās arī diskusijās, kas notika Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. Pieredzē dalījās graudkopji, tehnisko kultūru un dārzeņu audzētāji, lopkopji, kooperatori, pagastu un lauksaimniecības departamentu vadītāji.

Iegriezāmies auditorijā, kur tika spriests par piena lopkopības attīstību. Par savu darbu un problēmām runāja Juris Kusiņš, kas vada Ogres rajona paju sabiedrību "Kārļi" ar priekšzīmīgi izkoptu ganāmpulku un vairāk nekā simt slaucamām govīm, jaunsaimniece Inese Jurča no Saldus rajona Gaiķu pagasta Bandeniekiem ar 14 slaucamām govīm un Jānis Muižnieks no Tukuma rajona Muižarājiem, kur pašlaik ir 21 govs. Katrai saimniecībai savs vēriens, savas ekonomiskās iespējas, taču visās izmanto jaunāko tehnoloģiju un rūpējas par govju līdzsvarotu ēdināšanu, saskaņo lopkopības vajadzības ar videi draudzīgu saimniekošanu.

Pagastu un rajonu pašvaldību pārstāvji viskarstāk debatēja par paša konkursa mērķiem un uzdevumiem. Pirmā prasība — ātrāk ziņot par pārmaiņām, piesūtīt nolikumu.

Pēc ekskursijas pa pili svētku dalībnieki pulcējās uz iepazīšanās tostu Zelta zālē un laureātu godināšanu Baltajā zālē. Tika nolasīts Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa apsveikums:

Apsveicu visus šī gada veiksmīgākos "Sējējus"!

Šī ir astoņdesmitā ziema, kas pārklāj mūsu Latvijas mežus un laukus. Kad steidzamākie darbi padarīti, varam paraudzīties savas nākamās dienas iecerēs. Mazais uzņēmējs, to vidū arī zemnieks, ir svarīgs mūsu valsts nākotnes veidotājs. Tas ir zemnieks, kurš, godājot sentēvu tradīcijās ierakstīto cieņu un mīlestību pret zemi, apgūst arvien jaunas tās apstrādāšanas metodes, īsteno drosmīgas idejas. Šie mūsdienīgie zemnieki, kas nebīstas darba un jaunu izaicinājumu, ir apliecinājuši savu izglītotību un stipro gribu, attīstot saimniecību un veidojot sakārtotu vidi savā sētā, pagastā, Latvijā.

Lai Jums nerimstošs gribasspēks un jaunas ierosmes, ikkatru ikdienas soli veicot!

Svētku dalībniekus uzrunāja Ministru prezidents un zemkopības ministrs Vilis Krištopans :

— Esmu priecīgs sveikt jūs šajā svinīgajā pasākumā. Konkurss "Sējējs" notiek jau desmito reizi, un man ir prieks sveikt tā līderus, mūsu labākos. Esmu pārliecināts, ka jūs gan apskauž, gan mēģina jums līdzināties. Ceru, ka tādu kā jūs mūsu valstī būs arvien vairāk.

Kāda ir situācija nozarē, ko uzskatu par ļoti svarīgu visai Latvijai? Esmu pārliecināts, ka līdz Saeimas pirmajām brīvdienām tiks apstiprināts jaunais zemkopības ministrs. Noteikti atradīšu cilvēku, kurš būtu pietiekami neatkarīgs un taisnīgs pret visām zemkopības nozarēm. Tās stundas, ko pavadu Zemkopības ministrijā, man ļauj pilnīgi aptvert visu šo milzīgo saimniecību. Redzu, ka risinājumi finansiālo iespēju robežās vairāk vai mazāk tiks atrasti visās nozarēs. Runājot par tām lietām, ko esam iesākuši tagad, vispirms jāmin trīs miljonu lielās ārkārtas subsīdijas ziemāju sējumiem. Līdz 8.decembrim jāapkopo visas iesniegtās deklarācijas, lai precīzi uzzinātu, cik lielas ir sējumu platības.

Lielas problēmas ir ar iekšējā tirgus aizsardzību, to jūs zināt labāk par mani. Tas saistīts arī ar ārējiem tirgiem. Valdība darīs visu, kas mūsu spēkos. Esmu ieradies šeit no Ministru kabineta sēdes, kur mēs izskatījām 1999.gada ieņēmumu prognozes. Diemžēl jāsaka, ka mūsu nodokļu ieņēmumu prognoze ir par 30 miljoniem latu mazāka, nekā bija pusgadu atpakaļ. Tas nenozīmē, ka mums jāceļ panika, bet ir arī jāsaprot, ka jābūt ļoti taupīgiem, precīziem un elastīgiem, lai nepieļautu tādu stāvokli, ka mēs sāksim tērēt vairāk nekā nopelnām. Tajā pašā laikā Valdības deklarācijā ierakstītās trīs procentu lielās valsts subsīdijas zemniekiem bija, ir un būs.

Novēlu jums labi atpūsties un nākotnē sasniegt vēl labākus rezultātus. Apsolu, ka valdība darīs visu, lai jūsu produkcija būtu konkurētspējīgāka un tiktu realizēta visos tajos tirgos, uz kuriem būtu iespējams orientēties. Novēlu priecīgus Ziemassvētkus, un lai nākamais gads būtu ražas gads.

Laureātus sveica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis :

— Esmu ļoti priecīgs par šo pilno zāli. Pirms desmit gadiem, kad līdz ar Latvijas valsts atjaunotni atsākām "Sējēja" konkursu, tā pirmie dalībnieki bija tikai nesen saņēmuši apsaimniekošanai zemi un atguvuši ēkas. Tolaik lielākajai saimniecībai bija 40 hektāru. Prieks, ka ir sasniegts tik liels progress. Pēdējos četrus gadus konkursa organizēšanā piedalās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Mēs priecājamies, ka lauku pašvaldības palīdz saviem uzņēmējiem un veicina to attīstību.

Vides valsts ministre Inese Vaidere :

— Sveicu visus "Sējēja" laureātus! Liels gods ir būt starp jums, kas esat strādājuši smagi un sūri, bet pats galvenais — ļoti gudri. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veido vides aizsardzības politiku valstī. Šajā konkursā piedalās zemnieki, kas prot iztikt bez pesticīdiem un antibiotikām. Videi draudzīgā saimniekošana ir ne tikai bioloģiskā lauksaimniecība, bet arī lauku tūrisms un netradicionālās nozares. Visai saimniekošanai vajadzētu būt videi draudzīgai. Es redzu vīziju: lidostās un pie robežām uzraksts: "Latvija — videi draudzīgas saimniekošanas valsts." Mēs varam būt tie, kas pasaulei rādītu šo ceļu.

Codes pagasta zemnieks, 7. Saeimas deputāts Atis Slakteris solījās pievienoties "Sējēja" saimei:

— Šeit ir sapulcējušies spēcīgākie zemnieki. Esmu priecīgs, ka viņu vidū ir arī mani kaimiņi un klasesbiedri. Ceru, ka arī man ar savu saimniecību izdosies sasparoties un kādreiz būšu viņu pulkā. Kā mans tēvs teica — ja sējējs zinātu, ko pļāvējs pļaus, tad zemnieka dzīve būtu simtreiz vieglāka.

Apsveicēju pulkā — arī atbalstītāji un sadarbības partneri. Akciju sabiedrības "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs novēlēja zemkopjiem veiksmīgu nākamo gadu. Varbūt, ka orientēšanās uz alus miežu ražošanu būs tā niša, ko tik izmisīgi meklē mūsu lauku saimnieki. Patlaban Latvijā tiek iepirkta tikai neliela daļa no "Aldarim" nepieciešamajām 8000 tonnām gadā.

Akciju sabiedrības "Rīgas miesnieks" ģenerāldirektors Andris Ņikitins, sveicot konkursa dalībniekus un laureātus, īpaši pieminēja Liepājas rajona cūkkopības kompleksa "Nīca I" vadītāju Zentu Fremu, kas spējusi pilnīgi modernizēt ražošanu un tagad piedāvā augstas kvalitātes produkciju.

Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feifers teica:

— Prieks, ka tik daudzi lauku cilvēki spējuši pastāvēt par spīti dažādām reformām un sasniegt savus mērķus. Viņu vidū ir daudzi mūsu bankas klienti. Novēlu viņiem būt arī mūsu bankas līdzīpašniekiem! Īpaši sveicam Sproģu ģimeni, Fremas kundzi un Kalniņa kungu, kuriem dāvinām ceļojumu uz ārzemēm, lai viņi paskatītos, kā saimnieko citur pasaulē, un pārliecinātos, ka mēs ar savu darbu esam konkurētspējīgi.

Konkursa rīcības komitejas priekšsēdētājs, bijušais zemkopības ministrs Andris Rāviņš novēlēja "Sējējam" turpināt aizsāktos darbības virzienus un izstrādāt aizvien jaunas programmas:

— Gada nogalē mēs vērtējam un sveram, kādas bijušas veiksmes un kādas neveiksmes. Es domāju, ka šis bijis ļoti grūts, bet veiksmīgs gads. "Sējēja" konkursā nākušas klāt jaunas programmas. Ceru, ka arī nākamajā gadā būs kāda jauna laureātu grupa. Un turpināsies labi iesāktie sacensības virzieni. Lai mēs ar savu darbu kļūtu daudz spēcīgāki un vairāk tuvotos Eiropas Savienībai.

Īpaša balva tika pasniegta Rasmai Freimanei, kas izpelnījusies laureātes godu Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules sieviešu samita fonda rīkotajā konkursā "Radoša sieviete laukos".

Sveicot pašus labākos Latvijas zemes kopējus pašā lielākajā Latvijas lauku sētā, Rundāles pils direktors Imants Lancmanis runāja par pilīm un būdiņām, kam dzīves un vēstures dialektika dažkārt liek mainīties lomām. Svešzemnieku muižas un pilis, kur latviešu zemnieki savulaik sūri strādāja, bet varēja arī daudz ko mācīties, arī kultūru, līdz ar divdesmito gadu agrāro reformu pārgāja Latvijas īpašumā. Jaunsaimnieki prasmīgi ķērās pie zemes izmantošanas un drīz vien parādīja, ka viņi spēj uzvarēt muižu kā ekonomisku vienību. Diemžēl pils palika ēnā. Un tagad nu pilis nonākušas būdiņu lomā — tās sabrūk. Tāpēc jo lielāks prieks, ka daži zemnieki sāk mest acis uz pilīm un muižām un ķeras pie to atjaunošanas. Arī tas var kļūt par svētīgu darba lauku.

Pārlieko vēsumu greznajās zālēs aizbildinot ar atgādinājumu, ka pilīs ziemā allaž bijis auksti, arī pirms 200 gadiem un joprojām, namatēvs viesus aicināja uz krietni siltākajām virtuves telpām, kur lielos podos sautējās kāposti, smaržoja "Rīgas miesnieka" piegādātās desiņas un glāzēs putoja "Aldara" Zelta alus, bija klāts zviedru galds un dega Adventes sveces. Kamēr viesi tika līdz kafijai, Baltā zāle bija saposta ballei, kur visas pelnrušķītes varēja justies kā princeses.

Ingrīda Rumbēna,

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktores

Diplomu un balvu saņem konkursa "Sējējs" laureāti:

S10.JPG (15091 BYTES)
Zenta Frema, Liepājas rajona kompleksa "Nīca–1" vadītāja;

S11.JPG (17688 BYTES)
Irma Celma, Stendes valsts selekcijas stacijas vadošā pētniece;

S12.JPG (15311 BYTES)
Ina Belicka, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore;

S13.JPG (19042 BYTES)
Gunārs Kalniņš–Kalnmalis no Vārves pagasta "Kliediņiem"...

S1.JPG (15348 BYTES)
...Guna un Gunvaldis Sproģi no Tukuma un Dobeles rajonu saimniecībām "Pētertāles" un "Joži";

S4.JPG (14455 BYTES)
Jānis Fridrihsbergs (attēlā pa labi), Vārves pagasta saimniecības "Dumbrinieki" vadītājs;

S3.JPG (12162 BYTES)
Ligita Bite, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes maģistrante;

S6.JPG (13628 BYTES)
Aivars Volfs, Pūres pagasta galva...

S17.JPG (18315 BYTES)
...Jānis un Adrija Sietiņsoni kopā ar meitām Egiju un Sandu no Cēsu rajona "Kalna Smīdēm";

S18.JPG (22525 BYTES)
Aivars un Māra Liepiņi no Jelgavas rajona "Līcīšiem";

S19.JPG (22508 BYTES)
Andris Apsītis ar dzīvesbiedri Gintu no Mālpils pagasta "Lazdukalna".

S16.JPG (15359 BYTES)
ANO balvas laureāti Rasmu Freimani sveic Andris Rāviņš

Foto: Aleksejs Koziņecs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!