Latvijas Bankas noteikumi Nr. 208

Rīgā 2022. gada 13. jūnijā

Izdoti saskaņā ar
Latvijas Bankas likuma
63. panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības un kārtību, saskaņā ar kuru Latvijā reģistrētas kredītiestādes, citās valstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs licencētu maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu filiāles Latvijā un krājaizdevu sabiedrības, kas sniedz maksājumu pakalpojumus (tālāk tekstā – statistisko datu sniedzējs), ievērojot kalendārā gada ceturkšņa un pusgada periodiskumu, sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai statistiskos datus par klientu maksājumiem (tālāk tekstā – statistiskie dati);

1.2. statistisko datu iesniegšanas termiņus;

1.3. statistisko datu glabāšanas ilgumu.

2. Noteikumos lietotie termini atbilst Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. pantā noteiktajiem terminiem un to definīcijām, kā arī lietoti šādi termini:

2.1. atpakaļ nosūtīts maksājums – pēc sākotnējā kartei piesaistītā maksājuma norēķina pabeigšanas veikta maksājuma atmaksas darījums (refund) vai oriģinālā kredīta transakcija (OCT);

2.2. attālināti uzsākts maksājums – "attālināts maksājums" Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 3.¹ punkta izpratnē;

2.3. bankomāts – elektromehāniska ierīce, kas autorizētiem lietotājiem, kuri lieto kartei piesaistītus maksājuma instrumentus vai citas līdzīgas ierīces, ļauj izņemt skaidro naudu no viņu kontiem un/vai izmantot citus pakalpojumus, t.sk. konta bilances apskati, naudas līdzekļu pārvedumu vai naudas līdzekļu noguldīšanu;

2.4. bezkontakta maksājums – maksājums, izmantojot karti vai citu līdzīgu ierīci, ja maksātājs un tirgotājs (un/vai tā aprīkojums) fiziski atrodas vienā vietā un sakari starp pārnēsājamo ierīci un tirdzniecības vietu tiek nodrošināti, izmantojot bezkontakta tehnoloģiju;

2.5. DLA – "stingrā autentifikācija" Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 25.¹ punkta izpratnē;

2.6. EFTPOS terminālis – terminālis, kas ļauj izmantot karti fiziskā (nevirtuālā) tirdzniecības vietā un ir izveidots tā, lai dotu iespēju informāciju nosūtīt tiešsaistes režīmā, autorizācijas pieprasījumiem notiekot reālajā laikā vai nesaistes režīmā. EFTPOS termināļi ietver termināļus, kurus neapkalpo darbinieks;

2.7. e-nauda – "elektroniskā nauda" Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 2.² punkta izpratnē;

2.8. e-naudas karte – karte ar e-naudas funkciju, kurā var tieši glabāt e-naudu un/vai kura sniedz piekļuvi e-naudai e-naudas kontos, nodrošinot e-naudas maksājumus;

2.9. e-naudas karšu terminālis – e-naudas karšu uzlādes vai atmaksas terminālis un e-naudas karšu maksājumu terminālis šo noteikumu 2.9. un 2.10. apakšpunkta izpratnē;

2.10. e-naudas karšu uzlādes vai atmaksas terminālis – terminālis, kas ļauj e-naudas vērtību no e-naudas emitenta pārvest kartes ar e-naudas funkciju turētājam un atpakaļ, t.i., veikt e-naudas papildināšanu vai izņemšanu;

2.11. e-naudas karšu maksājumu terminālis – terminālis, kas personai, kura kartē ar e-naudas funkciju tur e-naudu, ļauj e-naudas vērtību no kartes atlikuma pārvest tirgotājam vai citam saņēmējam;

2.12. karte – maksājuma instruments, kam piesaistīts unikāls numurs, ko var izmantot maksājuma, skaidrās naudas izmaksas vai skaidrās naudas noguldījuma veikšanai un ko apstrādā ar karšu shēmas starpniecību vai kartes izsniedzēja uzturētā tīklā. Numuru var glabāt fiziskā kartē, citā ierīcē (t.sk. atslēgu piekariņā, uz uzlīmes, viedtālrunī) vai virtuālā vidē bez fiziskas ierīces. Atbilstoši līgumam ar kartes izsniedzēju karte tās turētājam dod iespēju izmantot vienu vai vairākas no šādām funkcijām: skaidrās naudas, debeta, atliktā debeta, kredīta un e-naudas funkciju;

2.13. karte ar atliktā debeta funkciju – karte, kas ļauj kartes turētājam par pirkumiem maksāt no konta, kuru atvēris kartes izsniedzējs, ievērojot atļauto limitu. Norēķini par šā konta bilanci pilnībā notiek iepriekš noteikta perioda beigās. Kartei ar atliktā debeta funkciju raksturīgā īpašība, kas to atšķir no kartes ar kredīta vai debeta funkciju, ir līgumiskā vienošanās, ar kuru piešķir kredītlīniju ar pienākumu par parādu norēķināties iepriekš noteikta perioda beigās, nepiemērojot procentus;

2.14. karte ar debeta funkciju – karte, kas ļauj kartes turētājam par pirkumiem maksāt no paša naudas līdzekļiem maksājumu kontā vai šim kontam piesaistītām papildu pārsnieguma iespējām;

2.15. karte ar kredīta funkciju – karte, kas ļauj kartes turētājam par pirkumiem maksāt piešķirtā kredītlimita ietvaros, piešķirto kredītu atmaksājot pilnā apjomā līdz noteiktajam termiņam vai pa daļām, atlikumu uzskatot par karšu procentu kredītu;

2.16. kartei piesaistīts maksājums – maksājums, kas veikts ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu terminālī vai citā veidā elektroniski vai neelektroniski, izmantojot manuālu autorizācijas procedūru, piemēram, imprinterus, vai veicot mail order telephone order (MOTO) maksājumu. Kartei piesaistīti maksājumi šo noteikumu izpratnē neietver e-naudas maksājumus, skaidrās naudas izmaksu un noguldīšanu, kredīta pārvedumu bankomātā un skaidrās naudas izmaksu tirdzniecības vietas (POS) terminālī;

2.17. klātienē uzsākts maksājums – jebkāda veida maksājums, ko maksātājs uzsāk klātienē, t.sk. bezkontakta maksājums. Termins "klātienē uzsākts maksājums" ir ar pretēju nozīmi šajos noteikumos lietotajam terminam "attālināti uzsākts maksājums";

2.18. klients – maksājuma pakalpojuma izmantotājs, izņemot šo noteikumu 1. punktā minētās iestādes, valsts akciju sabiedrību "Latvijas Pasts" un Valsts kasi;

2.19. mobilo maksājumu risinājums – risinājums, ko izmanto tādai maksājuma uzsākšanai, kurā maksājuma datus un maksājuma uzdevumu nosūta un/vai apstiprina, izmantojot mobilos sakarus un datu pārraides tehnoloģiju mobilajā ierīcē. Mobilo maksājumu risinājums ietver digitālos makus un citus mobilās ierīces, ko izmanto, lai uzsāktu P2P (fiziskā persona fiziskajai personai) un/vai C2B (patērētājs uzņēmumam) maksājumus, t.i., kredīta pārvedumus, kartēm piesaistītos maksājumus un/vai e-naudas maksājumus;

2.20. NFC maksājums – bezkontakta maksājums, izmantojot tuva darbības lauka sakaru (NFC jeb Near Field Communication) tehnoloģiju saskaņā ar starptautisko standartu ISO/IEC 18092:2013 Information technology – Telecommunications and information exchange between systems – Near Field Communication – Interface and Protocol (NFCIP-1);

2.21. tirdzniecības vietas (POS) terminālis – fiziska ierīce, ko izmanto darījumiem (pirkumiem) mazumtirdzniecībā, lai iegūtu maksājumu informāciju (manuāli uz papīra sertifikātiem vai elektroniski) un uzsāktu maksājumu;

2.22. zibmaksājums – kredīta pārvedums, kuru apstrādā reālajā laikā, 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā un kurā līdzekļi nekavējoties ir pieejami saņēmēja lietošanai. Zibmaksājumi neietver maksājumus, kuros gan maksātājs, gan saņēmējs ir viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja klienti.

3. Maksājumā var būt iesaistīta viena vai vairākas kredītiestādes, e-naudas iestādes, maksājumu iestādes vai krājaizdevu sabiedrības un maksājumu sistēmas.

4. Maksājumu var uzsākt maksātājs vai saņēmējs, kas var būt viena un tā pati persona.

5. Statistiskie dati nepieciešami Latvijas Bankas uzdevumu veikšanai, t.sk., lai veiktu Latvijā izmantoto maksāšanas līdzekļu uzraudzību un pārraudzību un krāpniecisko gadījumu maksājumu jomā analīzi, sagatavotu maksājumu statistiku atbilstoši Eiropas Savienības, t.sk. Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktu prasībām, veiktu finanšu stabilitātes analīzi un informētu citas institūcijas un sabiedrību par maksāšanas līdzekļu attīstību Latvijā.

6. Statistiskos datus Latvijas Banka var nodot Latvijas Bankas likuma 71. panta otrajā un trešajā daļā minētajām iestādēm, ievērojot minētajā likumā noteiktās prasības.

7. Latvijas Banka Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 28. novembra regulas (ES) Nr. 1409/2013 par maksājumu statistiku 4. pantā noteiktajā kārtībā katru gadu līdz 30. jūlijam izskata iespēju statistisko datu sniedzējam piešķirt tiesības statistiskos datus sniegt samazinātā apjomā.

8. Latvijas Banka katru gadu līdz 10. augustam, pamatojoties uz šo noteikumu 7. punktā veikto izvērtējumu, informē tos statistisko datu sniedzējus, kuriem tiek piešķirtas vai atceltas tiesības statistiskos datus sniegt samazinātā apjomā.

9. Statistisko datu sniedzējs reizi pusgadā sagatavo un attiecīgi līdz 25. jūlijam un 25. janvārim iesniedz Latvijas Bankai pusgada statistiskos datus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam (tālāk tekstā – pusgada pārskats), kā arī reizi ceturksnī sagatavo un attiecīgi līdz 20. aprīlim, 20. jūlijam, 20. oktobrim un 20. janvārim iesniedz Latvijas Bankai ceturkšņa statistiskos datus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam (tālāk tekstā – ceturkšņa pārskats).

10. Statistisko datu sniedzējs, kuram piešķirtas tiesības statistiskos datus sniegt samazinātā apjomā, reizi pusgadā sagatavo un attiecīgi līdz 25. jūlijam un 25. janvārim iesniedz Latvijas Bankai pusgada statistiskos datus atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam (tālāk tekstā – pusgada saīsinātais pārskats). Statistisko datu sniedzējs, kuram piešķirtas tiesības statistiskos datus sniegt samazinātā apjomā, ceturkšņa pārskatu neiesniedz.

11. Statistisko datu sniedzējs apkopo un sniedz informāciju arī par tā klientu maksājumiem, kurus statistisko datu sniedzēja vārdā citās valstīs nodrošinājuši statistisko datu sniedzēja aģenti (pārstāvji, kas ir citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji).

12. Statistiskos datus Latvijas Bankai iesniedz elektroniskā veidā saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem, kuri regulē elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku, statistisko datu sniedzēji, kas ir Latvijā reģistrētas kredītiestādes un citās valstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles Latvijā, – izmantojot paaugstinātās drošības sistēmu, pārējie statistisko datu sniedzēji – izmantojot nebanku statistikas sistēmu.

13. Iesniedzot statistiskos datus, skaitliskās vērtības (skaitu) uzrāda veselos skaitļos un apjomu uzrāda līdz divām zīmēm aiz komata. Statistiskos datus sniedz, kā naudas izteiksmes vienību lietojot euro. Sniedzot statistiskos datus par pārējās valūtās veiktajiem klientu maksājumiem, to summas pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo attiecīgās valūtas kursu attiecīgās kalendārās dienas beigās.

14. Visu to pozīciju datus, kurām pusgada, ceturkšņa un pusgada saīsinātajā pārskatā norādāms valsts kods, uzrāda detalizēti valstu dalījumā, valsts kodus piemērojot saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi". Valstu dalījumu nepiemēro tām pozīcijām, kurām pusgada, ceturkšņa un pusgada saīsinātā pārskata ailē "Valsts kods" norādīts valsts kods "W0 – valstis kopā".

15. Sniedzot statistiskos datus par kartēm piesaistītajiem maksājumiem un skaidrās naudas izņemšanu ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu, tirdzniecības vietas valsti nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulas (ES) Nr. 2015/751 par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītajiem maksājumu darījumiem, 2. panta 29. punktu.

16. Pusgada pārskata pozīcijās, kurās norādāms kredīta pārvedumu shēmas kods, tiešā debeta maksājumu shēmas kods vai karšu shēmas kods, atbilstošo shēmas kodu statistisko datu sniedzējs norāda saskaņā ar Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicēto shēmu kodu sarakstu.

17. Pusgada, ceturkšņa un pusgada saīsinātā pārskata pozīcijās, kurās norādāms maksājuma uzsākšanas veida kods, statistisko datu sniedzējs norāda atbilstošo maksājuma uzsākšanas veida kodu:

17.1. attālināti uzsākti maksājumi – kods "R";

17.2. klātienē uzsākti maksājumi – kods "NR";

17.3. kopā (neizdalot attālināti vai klātienē uzsākts maksājums) – kods "T".

18. Statistiskos datus par maksājumiem, kuri ir autentificēti ar DLA, sniedz, ja maksājumiem piemērota Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 104.⁴ pantā noteiktā stingrās autentifikācijas prasība.

19. Statistiskos datus par maksājumiem, kuri ir autentificēti bez DLA, sniedz, ja maksājumiem atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 104.⁴ panta septītajai daļai nav piemērota stingrās autentifikācijas prasība.

20. Ja periodā, par kuru iesniedzams pusgada, ceturkšņa vai pusgada saīsinātais pārskats, nav notikuši maksājumi vai nav atlikuma perioda beigās, kas atbilst konkrētai pozīcijai, minēto pārskatu pozīcijās nulles vērtības neuzrāda.

21. Statistisko datu sniedzējs nodrošina pusgada statistisko datu atbilstību attiecīgo ceturkšņu statistiskajiem datiem, kā arī minēto statistisko datu atbilstību datiem, kuri iesniegti Latvijas Bankai atbilstoši noteikumiem, kas regulē statistisko datu par kartei piesaistītajiem maksājumiem sagatavošanu un iesniegšanu.

22. Ja statistisko datu sniedzējs konstatē, ka veicami par iepriekšējiem periodiem iesniegto statistisko datu precizējumi, statistisko datu sniedzējs vienojas ar Latvijas Banku par precizējumu iesniegšanas laiku, ņemot vērā nepieciešamo precizējumu raksturu un apjomu.

23. Statistiskos datus Latvijas Banka glabā pastāvīgi.

24. Statistisko datu par krāpnieciskiem maksājumiem apkopošanas mērķiem krāpniecisku maksājumu attiecināšanai uz konkrēto periodu ņem vērā datumu, kad krāpnieciskais maksājums ir izpildīts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Vairāku krāpniecisku maksājumu gadījumā katra krāpnieciskā maksājuma datums ir datums, kad izpildīts katrs atsevišķais krāpnieciskais maksājums.

25. Statistisko datu sniedzējs sagatavo statistiskos datus par visiem krāpnieciskiem maksājumiem, arī tādiem, kur krāpšana ir atklāta (ar statistisko datu sniedzēja klienta sūdzību vai citā veidā) un vēl tikai tiek izmeklēta.

26. Statistisko datu sniedzējs saskaņā ar šo noteikumu prasībām sagatavo statistiskos datus par šādiem krāpnieciskiem maksājumiem, t.sk. par gadījumiem, kad maksājumu ierosinājis maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs:

26.1. izpildītie neautorizētie maksājumi, t.sk. sensitīvu datu vai maksājuma instrumenta nozaudēšanas, zādzības vai piesavināšanās rezultātā, kas ir vai nav pamanāmi maksātājam pirms maksājuma veikšanas un ko izraisa vai neizraisa maksātāja nolaidība, vai maksājums izpildīts bez maksātāja piekrišanas (tālāk tekstā – neautorizēts maksājums);

26.2. izpildītie maksājumi, kas veikti, trešai personai manipulējot ar maksātāju, lai tas labticīgi izdotu maksājuma uzdevumu vai dotu norādījumus maksājumu pakalpojumu sniedzējam veikt naudas līdzekļu pārskaitījumu uz maksājumu kontu, kas, pēc maksātāja izpratnes, pieder likumīgajam maksājuma saņēmējam (tālāk tekstā – manipulēšana ar maksātāju).

27. Statistisko datu sniedzējs sniedz statistiskos datus par krāpnieciskiem maksājumiem pēc to izcelsmes šādā dalījumā:

27.1. krāpnieka dots maksājuma uzdevums – tāds šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minēts neautorizēta maksājuma veids, kad krāpnieks devis viltotu maksājuma uzdevumu pēc tam, kad tas, izmantojot krāpšanu, ir ieguvis maksātāja vai maksājuma saņēmēja sensitīvus maksājuma datus. Krāpnieka dotos maksājumu uzdevumus atsevišķiem maksājumu veidiem norāda šādā papildu detalizācijā:

27.1.1. kartei piesaistīts maksājums (nozaudēta vai zagta karte; karte nav saņemta; viltota karte; kartes datu zādzība; cits);

27.1.2. skaidrās naudas izņemšana ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu (nozaudēta vai zagta karte; karte nav saņemta; viltota karte; cits);

27.1.3. e-naudas maksājumi (nozaudēta vai zagta e-naudas karte; e-naudas karte nav saņemta; viltota e-naudas karte; e-naudas kartes datu zādzība; neautorizēta e-naudas konta transakcija);

27.2. krāpnieka mainīts maksājuma uzdevums – tāds šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minēts neautorizēts maksājums, kur krāpnieks pārtver un maina likumīgu maksājuma uzdevumu kādā elektroniskās saziņas brīdī starp maksātāja ierīci un maksājumu pakalpojumu sniedzēju (uzbrukumi man-in-the-middle), vai maina maksājuma uzdevumu maksājumu pakalpojumu sniedzēja sistēmā, pirms maksājuma uzdevums ir izpildīts;

27.3. manipulēšana ar maksātāju, lai tas izdod maksājuma uzdevumu, – maksājums, kas izpildīts atbilstoši šo noteikumu 26.2. apakšpunktam.

28. Šos noteikumus nepiemēro attiecībā uz krāpnieciskiem maksājumiem, kuri nav izpildīti un nav noticis naudas līdzekļu pārskaitījums, vai kuri ir bloķēti pirms izpildes uz aizdomu pamata par krāpšanu.

29. Pusgada pārskata 1. daļā "Nosūtītie maksājumi" uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu nosūtītos maksājumus šādos maksājumu veidos:

29.1. klientu kredīta pārvedumi;

29.2. tiešā debeta maksājumi;

29.3. kartēm piesaistītie maksājumi;

29.4. skaidrās naudas izņemšana ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu;

29.5. e-naudas maksājumi;

29.6. čeki;

29.7. bezkonta naudas pārvedumi;

29.8. pārējie maksājumu pakalpojumi;

29.9. maksājumu ierosināšanas pakalpojumi.

30. Pusgada pārskata 1. daļas "Nosūtītie maksājumi" sagatavošanā ievēro šādus principus:

30.1. 1., 2., 3. un 4. ailē uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu nosūtīto maksājumu (maksājumi ietver arī krāpnieciskos maksājumus) skaitu un apjomu atsevišķi euro un pārējās valūtās;

30.2. 5. un 6. ailē uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu nosūtīto krāpniecisko maksājumu skaitu un apjomu euro un pārējās valūtās kopā.

31. Pozīcijā "Klientu kredīta pārvedumi" uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu kredīta pārvedumus to uzsākšanas veidu dalījumā:

31.1. papīra dokumenta veidā uzsāktie, pamatojoties uz papīra dokumenta veidā iesniegtu maksājuma uzdevumu, vai tādi, kuru izpildei nepieciešama statistisko datu sniedzēja darbinieka iesaistīšana;

31.2. elektroniski uzsāktie, pamatojoties uz maksājuma uzdevumu, kurš iesniegts, neizmantojot papīra dokumentu un kura izpildei nav nepieciešama statistisko datu sniedzēja darbinieka iesaistīšana;

31.2.1. uzsākti, grupējot failos, kas ietver elektroniski uzsāktos statistisko datu sniedzēja klientu kredīta pārvedumus, kurus attiecīgais klients iesniedzis statistisko datu sniedzējam, grupētus failos. Katrs failā iekļautais statistisko datu sniedzēja klienta kredīta pārvedums tiek uzskaitīts atsevišķi;

31.2.2. uzsākti kā individuāli maksājumi, kas ietver elektroniski uzsāktos statistisko datu sniedzēja klientu kredīta pārvedumus, kuri ir neatkarīgi un nav daļa no kredīta pārvedumiem, kas uzsākti, grupējot failos. Atsevišķi uzrāda kredīta pārvedumus, kas veikti, izmantojot internetbanku (t.sk. e-komercijas maksājumi), bankomātu vai citu maksājumu pakalpojumu sniedzēja termināli, izmantojot mobilo maksājumu risinājumu, t.sk. mobilo maksājumu risinājumu, lai maksājumu veiktu fiziskā persona fiziskajai personai (P2P) (tālāk tekstā – mobilo maksājumu risinājums (P2P));

31.3. maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēju uzsāktie, kas ietver tos statistisko datu sniedzēja klientu kredīta pārvedumus, kurus uzsācis cits maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs.

32. Klientu kredīta pārvedumus, kas uzsākti attālināti elektroniski, kā arī klātienē elektroniski, uzrāda dalījumā, vai tie ir autentificēti ar DLA vai bez DLA. Klientu kredīta pārvedumus, kas autentificēti bez DLA, papildus norāda dalījumā pēc iemesliem autentifikācijai bez DLA, ietverot arī kredīta pārvedumu shēmu dalījumu.

33. Pozīcijā "Klientu kredīta pārvedumi" uzrāda arī maksājumu transakcijas ar skaidro naudu vienā vai abās maksājuma transakcijas pusēs, maksājumu transakcijas starp viena statistisko datu sniedzēja klienta dažādu veidu kontiem, t.sk., lai sabalansētu kontu saistībā ar karšu ar kredīta vai atliktā debeta funkciju izmantošanu, un gadījumā, ja minētās maksājumu transakcijas izpilda, izmantojot kredīta pārvedumu.

34. Pozīcijā "Tiešā debeta maksājumi" uzrāda tiešā debeta pieprasījumus, kurus statistisko datu sniedzējam iesniedzis saņēmējs (kreditors). Šajā pozīcijā uzrāda gan vienreizējus, gan atkārtotus tiešā debeta pieprasījumus. Atkārtotu tiešā debeta maksājumu gadījumos uzrāda katru individuālo tiešā debeta pieprasījumu.

35. Datus pozīcijā "Tiešā debeta maksājumi" uzrāda šādā dalījumā:

35.1. uzsākti, grupējot failos, kas ietver tiešā debeta pieprasījumus, kurus kreditors iesniedzis statistisko datu sniedzējam, grupētus failos. Katrs failā iekļautais tiešā debeta pieprasījums tiek uzskaitīts atsevišķi;

35.2. uzsākti kā individuāli maksājumi, kas ietver tiešā debeta pieprasījumus, kurus kreditors iesniedzis statistisko datu sniedzējam atsevišķi un kuri nav daļa no failos grupētiem tiešā debeta pieprasījumiem;

35.3. tiešā debeta maksājumam piekrišana saņemta elektroniska pilnvarojuma veidā vai citā veidā (atkarībā no attiecīgā klienta iepriekš sniegtās piekrišanas formas maksājumu veikšanai), ietverot arī tiešā debeta shēmu dalījumu.

36. Pozīcijā "Kartēm piesaistītie maksājumi" uzrāda maksājumus ar statistisko datu sniedzēja izdotajām kartēm ar maksājumu funkciju karšu pieņemšanas vietu fiziskajos termināļos, internetā pieejamās karšu pieņemšanas vietās un izmantojot tālruni. Šajā pozīcijā uzrāda arī kartēm piesaistītos maksājumus, kas veikti ar kartēm, kuras statistisko datu sniedzējs izdevis sadarbībā ar tirgotājiem, bet neuzrāda atpakaļ nosūtītos maksājumus.

37. Pozīcijā "Kartēm piesaistītie maksājumi" uzrāda statistisko datu sniedzēja izdotajām kartēm piesaistītos maksājumus to uzsākšanas veida dalījumā:

37.1. uzsākti attālināti neelektroniski un klātienē neelektroniski;

37.2. uzsākti attālināti elektroniski un klātienē elektroniski.

38. Kartēm piesaistītajiem maksājumiem, kuri uzsākti klātienē elektroniski, atsevišķi uzrāda:

38.1. maksājumus, kas uzsākti fiziskos EFTPOS, t.i., maksājumus ar karti pie tirgotāja; t.sk. bezkontakta maksājumus, no tiem NFC maksājumus;

38.2. maksājumus, kas uzsākti bankomātos;

38.3. maksājumus, kas uzsākti pārējos veidos;

38.4. maksājumus dalījumā pēc karšu shēmas un atbilstoši:

38.4.1. izmantotās kartes funkcijai (debeta, kredīta un atliktā debeta);

38.4.2. tam, vai autentificēšana notikusi ar DLA vai bez DLA;

38.5. autentificēšanas bez DLA iemeslus.

39. Kartēm piesaistītajiem maksājumiem, kas uzsākti attālināti elektroniski, atsevišķi uzrāda:

39.1. maksājumus, kas uzsākti, izmantojot mobilo maksājumu risinājumu, t.sk. mobilo maksājumu risinājumu (P2P);

39.2. maksājumus, kas uzsāki pārējos veidos;

39.3. maksājumus dalījumā pēc karšu shēmas un atbilstoši:

39.3.1. izmantotās kartes funkcijai (debeta, kredīta un atliktā debeta);

39.3.2. tam, vai autentificēšana notikusi ar DLA vai bez DLA;

39.4. autentificēšanas bez DLA iemeslus.

40. Pozīcijā "Skaidrās naudas izņemšana ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu (izņemot e-naudas transakcijas)" uzrāda skaidrās naudas izņemšanas darījumus bankomātos vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, lietojot karti ar skaidrās naudas funkciju, kā arī skaidrās naudas izmaksu karšu pieņemšanas vietu termināļos pie tirgotāja.

41. Pozīcijā "Skaidrās naudas izņemšana ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu" darījumus uzrāda dalījumā pēc karšu shēmas un atbilstoši izmantotās kartes funkcijai (debeta, kredīta un atliktā debeta).

42. Pozīcijā "E-naudas maksājumi" uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu e-naudas pārvedumus no maksātāja e-naudas datu nesēja uz saņēmēja e-naudas datu nesēju. E-naudas maksājumus uzrāda dalījumā pēc maksājuma veikšanas veida:

42.1. ar e-naudas kartēm, kurās tieši reģistrēta e-naudas emitenta e-nauda;

42.2. ar e-naudas kontiem, kuros e-naudas pārvedums notiek no maksātāja e-naudas konta uz saņēmēja e-naudas kontu. Atsevišķi uzrāda e-naudas maksājumus, kas veikti no e-naudas kontiem, izmantojot piekļuvi ar karti ar e-naudas funkciju un mobilo maksājumu risinājumu, t.sk. mobilo maksājumu risinājumu (P2P).

43. E-naudas maksājumus, kas uzsākti gan attālināti, gan klātienē, uzrāda dalījumā, vai tie ir autentificēti ar DLA vai bez DLA, kā arī norāda autentificēšanas bez DLA iemeslus.

44. Pozīcijā "Čeki" uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu samaksai iesniegtos čekus. Šajā pozīcijā uzrāda arī ceļojuma čekus, degvielas čekus, kredītiestādes tratas, parādzīmes, kā arī skaidrās naudas izmaksas pret čekiem. Neuzrāda skaidrās naudas izmaksu, lietojot kredītiestādes veidlapas, kā arī izlaistos, bet klīringā neiesniegtos čekus.

45. Pozīcijā "Bezkonta naudas pārvedumi" uzrāda naudas pārvedumus, kuri veikti, neizveidojot maksājumu kontu maksātāja vai maksājumu saņēmēja vārdā un kuru vienīgais mērķis ir nosūtīt noteiktu naudas summu saņēmējam vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas rīkojas saņēmēja vārdā, vai kuru rezultātā maksājumu pakalpojumu sniedzējs attiecīgo naudas summu saņem un dara pieejamu saņēmējam.

46. Pozīcijā "Pārējie maksājumu pakalpojumi" uzrāda tādus maksājumus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ja tie nav uzrādīti citās pozīcijās.

47. Pozīcija "Maksājumu ierosināšanas pakalpojumi" attiecas uz statistisko datu sniedzēju, kurš ir sniedzis maksājuma ierosināšanas pakalpojumu. Šajā pozīcijā atsevišķi uzrāda informāciju dalījumā pēc ierosinātajiem maksājumu veidiem (kredīta pārvedumi vai citi maksājumi).

48. Maksājumu ierosināšanas pakalpojumus uzrāda dalījumā pēc maksājuma uzsākšanas veida un autentifikācijas metodes:

48.1. uzsākti attālināti (t.sk. autentificēti ar DLA vai bez DLA);

48.2. uzsākti klātienē (t.sk. autentificēti ar DLA vai bez DLA).

49. Krāpnieciskos nosūtītos maksājumus uzrāda identiski šajā nodaļā noteiktajam maksājumu dalījumam, krāpnieciskiem statistisko datu sniedzēja klientu kredīta pārvedumiem, tiešā debeta maksājumiem, kartēm piesaistītajiem maksājumiem, skaidrās naudas izņemšanai ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu un e-naudas maksājumiem papildus uzrādot arī krāpniecisko maksājumu izcelsmes dalījumu atbilstoši šo noteikumu 27. punktam.

50. Pusgada pārskata 2. daļā "Saņemtie maksājumi" uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu saņemtos maksājumus šādos maksājumu veidos:

50.1. klientu kredīta pārvedumi;

50.2. tiešā debeta maksājumi;

50.3. kartēm piesaistītie maksājumi;

50.4. e-naudas maksājumi;

50.5. čeki;

50.6. bezkonta naudas pārvedumi;

50.7. pārējie maksājumu pakalpojumi.

51. Pusgada pārskata 2. daļas "Saņemtie maksājumi" sagatavošanā ievēro šādus principus:

51.1. 1., 2., 3. un 4. ailē uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu saņemto maksājumu (ietverot arī krāpnieciskos maksājumus) skaitu un apjomu atsevišķi euro un pārējās valūtās;

51.2. 5. un 6. ailē uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu saņemto kartēm piesaistīto krāpniecisko maksājumu skaitu un apjomu euro un pārējās valūtās kopā.

52. Pozīcijā "Saņemtie kartēm piesaistītie maksājumi" uzrāda statistisko datu sniedzēja saņemtos kartēm piesaistītos maksājumus detalizēti dalījumā pēc to uzsākšanas veida, bet neuzrāda atpakaļ nosūtītos maksājumus:

52.1. uzsākti neelektroniski, t.sk. klātienē un attālināti;

52.2. uzsākti elektroniski, t.sk. klātienē un attālināti.

53. Saņemtajiem kartēm piesaistītajiem maksājumiem, kuri uzsākti klātienē elektroniski, atsevišķi uzrāda:

53.1. maksājumus, kas uzsākti tirdzniecības vietu (POS) termināļos, t.i., maksājumus ar karti pie tirgotāja;

53.2. maksājumus, kas uzsākti bankomātos;

53.3. maksājumus, kas uzsākti pārējos veidos;

53.4. maksājumus dalījumā pēc karšu shēmas un atbilstoši:

53.4.1. izmantotās kartes funkcijai (debeta, kredīta un atliktā debeta);

53.4.2. tam, vai autentificēšana notikusi ar DLA vai bez DLA;

53.5. autentificēšanas bez DLA iemeslus.

54. Saņemtajiem kartēm piesaistītajiem maksājumiem, kuri uzsākti attālināti elektroniski, atsevišķi uzrāda:

54.1. maksājumus dalījumā pēc karšu shēmas un atbilstoši:

54.1.1. izmantotās kartes funkcijai (debeta, kredīta un atliktā debeta);

54.1.2. tam, vai autentificēšana notikusi ar DLA vai bez DLA;

54.2. autentificēšanas bez DLA iemeslus.

55. Krāpnieciskos kartēm piesaistītos maksājumus uzrāda identiski šajā nodaļā noteiktajam kartēm piesaistīto maksājumu dalījumam, papildus uzrādot arī krāpniecisko kartēm piesaistīto maksājumu izcelsmes dalījumu atbilstoši šo noteikumu 27. punktam.

56. Krāpšanas izraisītie zaudējumi saistību turētājam ir maksājumu pakalpojumu sniedzējam, maksājumu pakalpojumu izmantotājam vai citai personai radušies zaudējumi, kas atspoguļo faktisko krāpšanas ietekmi uz naudas plūsmu. Krāpšanas izraisītos zaudējumus statistisko datu sniedzējs pusgada pārskatā attiecina uz to periodu, kurā zaudējumi reģistrēti statistisko datu sniedzēja grāmatvedības uzskaitē.

57. Statistisko datu sniedzējs, kas sniedz vai par iepriekšējiem periodiem iesniegto pusgada pārskatu 1. vai 2. daļā ir sniedzis statistiskos datus par krāpnieciskiem maksājumiem, pusgada pārskata 3. daļā sniedz katram maksājumu veidam atbilstošu informāciju par krāpšanas izraisītajiem zaudējumiem saistību turētājam šādā dalījumā:

57.1. maksājumu pakalpojumu sniedzējam (statistisko datu sniedzējam) radušies zaudējumi;

57.2. maksājumu pakalpojumu izmantotājam (maksātājam vai maksājuma saņēmējam) radušies zaudējumi;

57.3. citām personām radušies zaudējumi.

58. Pusgada pārskata 4. daļā "Transakcijas termināļos" uzrāda transakciju skaitu un apjomu fiziskos (ne virtuālos) termināļos neatkarīgi no maksājuma valūtas.

59. Transakcijas termināļos iedala trīs grupās, ņemot vērā termināli apkalpojošā maksājumu pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas valsti, kā arī tās kartes izdevēja iestādi, ar kuru veikts norēķins attiecīgajā terminālī:

59.1. 1. grupa "Transakcijas rezidentu maksājumu pakalpojumu sniedzēju termināļos ar statistisko datu sniedzēja izdotajām kartēm", kas ietver ar statistisko datu sniedzēja izdotajām kartēm veiktās transakcijas rezidentu maksājumu pakalpojumu sniedzēju termināļos Latvijā un citās valstīs;

59.2. 2. grupa "Transakcijas statistisko datu sniedzēja termināļos ar nerezidentu maksājumu pakalpojumu sniedzēju izdotajām kartēm", kas ietver statistisko datu sniedzēja Latvijas un citu valstu termināļos veiktās transakcijas ar nerezidentu maksājumu pakalpojumu sniedzēju izdotajām kartēm;

59.3. 3. grupa "Transakcijas nerezidentu maksājumu pakalpojumu sniedzēju termināļos ar statistisko datu sniedzēja izdotajām kartēm", kas ietver ar statistisko datu sniedzēja izdotajām kartēm veiktās transakcijas nerezidentu maksājumu pakalpojumu sniedzēju termināļos.

60. Par transakcijām termināļos katras šo noteikumu 59. punktā minētās grupas ietvaros atsevišķi sniedz informāciju šādās pozīcijās:

60.1. pozīcijā "Skaidrās naudas izmaksas no bankomātiem" uzrāda ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu ar skaidrās naudas funkciju veiktās skaidrās naudas izmaksas no bankomātiem, izņemot e-naudas maksājumus. Šajā pozīcijā ietver arī skaidrās naudas izmaksas tirdzniecības vietu (POS) termināļos, ja tās nav veiktas vienlaikus ar pirkuma transakciju;

60.2. pozīcijā "Skaidrās naudas iemaksas bankomātos" uzrāda ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu ar skaidrās naudas funkciju veiktās skaidrās naudas iemaksas bankomātos, izņemot e-naudas maksājumus;

60.3. pozīcijā "Pārējās transakcijas bankomātos" uzrāda bankomātos ar kredīta pārveduma funkciju veiktos kredīta pārvedumus un pārējās maksājumu transakcijas, izņemot e-naudas darījumus;

60.4. pozīcijā "Maksājumi ar kartēm karšu pieņemšanas vietu termināļos" uzrāda ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu veiktos maksājumus tirdzniecības vietu (POS) termināļos, izņemot e-naudas maksājumus;

60.5. pozīcijā "E-naudas karšu uzlāde un atmaksa" uzrāda gan e-naudas kartes uzlādes, gan e-naudas atmaksas transakcijas ar statistisko datu sniedzēju;

60.6. pozīcijā "E-naudas maksājumi ar e-naudas kartēm" uzrāda ar karti ar e-naudas funkciju veiktos e-naudas maksājumus;

60.7. pozīcijā "Skaidrās naudas izmaksas, izmantojot tirdzniecības vietu (POS) termināļus" uzrāda skaidrās naudas izmaksas, izmantojot tirdzniecības vietu (POS) termināļus (cash-back facility), neietverot e-naudas maksājumus.

61. Pozīcijā "Iemaksas un izmaksas kasē" uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu skaidrās naudas iemaksas statistisko datu sniedzēja kasē un izmaksas no statistisko datu sniedzēja kases, atsevišķi uzrādot transakciju skaitu un apjomu euro un pārējās valūtās. Skaidrās naudas iemaksu un izmaksu transakcijas, kas uzrādītas pusgada pārskata 4. daļā "Transakcijas termināļos", šeit neuzrāda.

62. Pozīcijā "Iemaksas kasē" uzrāda skaidrās naudas iemaksas kasē, kuras nepieciešamas kredīta pārveduma izpildei vai kuras papildina statistisko datu sniedzēja klienta maksājumu konta atlikumu vai cita konta atlikumu. Šajā pozīcijā uzrāda darījumus, kas ietver pāreju no skaidrās naudas uz naudu kontā, t.sk. ar inkasācijas pakalpojumu sniedzēju starpniecību nodrošinātās skaidrās naudas iemaksas.

63. Pozīcijā "Izmaksas no kases" uzrāda skaidrās naudas izmaksas no statistisko datu sniedzēja klienta maksājumu konta vai cita konta. Šajā pozīcijā neiekļauj skaidrās naudas izmaksas, saņemot naudas līdzekļu pārvedumu.

64. Pozīcijā "Grāmatojumi" uzrāda statistisko datu sniedzēja iekšējos grāmatojumus, kas veikti starp statistisko datu sniedzēja un klientu kontiem saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem un darījumiem. Šajā pozīcijā iekļauj tikai darījumus, kuriem nav konkrētu maksājuma uzdevumu un kuri ir veikti ar vienkāršu ienākošā/izejošā maksājuma iegrāmatojumu klienta kontā, t.i., neizmantojot tradicionālo maksājuma pakalpojumu. Atsevišķi uzrāda grāmatojumus euro un pārējās valūtās. Ja komisijas maksas tiek grāmatotas kopā ar maksājumu, tās iekļauj pusgada pārskatā pie attiecīgā maksājumu veida.

65. Pozīcijā "Kredīta grāmatojumi" uzrāda tādus grāmatojumus, kuru rezultātā naudas līdzekļi tiek ieskaitīti statistisko datu sniedzēja klienta kontā, neizmantojot kredīta pārvedumu kā maksāšanas līdzekli. Šajā pozīcijā iekļauj tikai darījumus, kuriem nav konkrētu maksājuma uzdevumu un kuri ir veikti ar vienkāršu ienākošā maksājuma grāmatojumu klienta kontā, t.i., neizmantojot tradicionālo maksājuma pakalpojumu (kredītiestādes maksātus procentu maksājumus, dividenžu maksājumus, aizdevuma summas izsniegšanu un citus kredīta grāmatojumus).

66. Pozīcijā "Debeta grāmatojumi" uzrāda tādus grāmatojumus, kuru rezultātā naudas līdzekļi tiek norakstīti no statistisko datu sniedzēja klienta konta, neizmantojot tiešo debetu kā maksāšanas līdzekli. Šajā pozīcijā iekļauj tikai darījumus, kuriem nav konkrēta maksājuma uzdevuma un kurus izpilda ar vienkāršu grāmatojumu (debeta ierakstu) klienta kontā, t.i., neizmantojot tradicionālu maksājuma pakalpojumu (procentu norakstīšanu, kredītiestādes komisijas maksas ieturēšanu, ar finanšu aktīviem saistītus komisijas maksājumus, aizdevuma atmaksas un citus debeta grāmatojumus statistisko datu sniedzēja klienta kontā).

67. Pozīcijā "Pārējie maksājumu veidi" uzrāda maksājumus, uz kuriem neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ja tie nav uzrādīti citās pusgada pārskata pozīcijās, t.sk. kredīta un debeta grāmatojumos.

68. Pozīcija "Konta informācijas pakalpojuma sniedzēja klientu skaits kopā" attiecas uz statistisko datu sniedzēju, kurš ir sniedzis konta informācijas pakalpojumu. Pozīcijā "Konta informācijas pakalpojuma sniedzēja klientu skaits kopā" uzrāda to statistisko datu sniedzēja klientu skaitu, kuri izmanto konta informācijas pakalpojumu.

69. Pozīcija "Kontu skaits, kam piekļuve bijusi no konta informācijas pakalpojuma sniedzējiem" attiecas uz statistisko datu sniedzēju, kura klientu kontiem piekļuvuši citi konta informācijas pakalpojumu sniedzēji. Pozīcijā "Kontu skaits, kam piekļuve bijusi no konta informācijas pakalpojuma sniedzējiem" uzrāda to statistisko datu sniedzēja klientu kontu skaitu, kuriem attiecīgajā pārskata periodā bijusi piekļuve no citiem konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem.

70. Pusgada pārskata 7. daļā "Klientu kontu skaits, statistisko datu sniedzēja biroju skaits" uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu noguldījumu uz nakti skaitu, šo klientu maksājumu kontu un e-naudas kontu skaitu kopā, t.sk. norēķiniem euro pārskata perioda beigās. Neuzrāda kontus, kuros pārskata periodā nav bijis apgrozījuma un pārskata perioda beigās nav atlikuma.

71. Pozīcijā "Noguldījumu uz nakti skaits" uzrāda to noguldījumu uz nakti skaitu, kuri konvertējami naudā un/vai pārvedami pēc pieprasījuma ar kredītiestādes rīkojumu, tiešā debeta ierakstu, čeku vai tamlīdzīgi bez būtiskas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Šādi noguldījumi ietver arī:

71.1. atlikumus (kas pelna vai nepelna procentus), kas pārvēršami naudā tūlīt pēc pieprasījuma vai līdz pieprasījuma dienai sekojošās darbadienas beigām bez nozīmīgas soda naudas vai ierobežojumiem, bet kas nav pārvedami;

71.2. atlikumus (kas pelna vai nepelna procentus), ko veido iepriekš samaksātas summas saistībā ar e-naudu elektroniskajā informācijas nesējā vai uz programmatūras bāzes (piemēram, priekšsamaksas kartes);

71.3. kredītus, kas atmaksājami nākamajā darbadienā pēc kredīta piešķiršanas dienas.

72. Pozīcijā "Pārvedamo noguldījumu skaits" uzrāda to noguldījumu uz nakti skaitu, kuri pēc pieprasījuma ir tieši pārvedami maksājumu veikšanai, izmantojot maksāšanas līdzekļus, piemēram, kredīta pārvedumu vai tiešo debetu, iespējams, izmantojot arī karti, e-naudu un čekus, bez nozīmīgas soda naudas vai ierobežojumiem. Noguldījumus, kurus var izmantot skaidrās naudas izņemšanai, un/vai noguldījumus, t.sk. līdzekļus, kurus var izņemt vai pārvest, izmantojot tikai tā paša klienta citu kontu, neiekļauj pārvedamo noguldījumu kategorijā.

73. Pozīcijā "t.sk. internetā pieejamo noguldījumu uz nakti skaits" un pozīcijā "t.sk. internetā pieejamo pārvedamo noguldījumu skaits" uzrāda to noguldījumu skaitu, kuri pieejami elektroniski, izmantojot internetbanku vai citas attālinātās pieejas tehnoloģijas.

74. Pozīcijā "Klientu maksājumu kontu skaits" uzrāda to maksājumu kontu kopējo skaitu, kuri atvērti uz statistisko datu sniedzēja klienta vārda. Maksājumu konti ietver jebkura veida maksājumu kontus neatkarīgi no to bilances pārskata perioda beigās, t.sk. norēķinu kontus, e-naudas kontus un kredītkartes kontus, no kuriem var tiešā veidā veikt maksājumus.

75. Pozīcijā "Klientu e-naudas kontu skaits" uzrāda to kontu skaitu, kuros tiek glabāta e-nauda. Konta turētājs šā konta atlikumu var izmantot, lai veiktu maksājumus un līdzekļu pārvedumus no viena e-naudas konta uz citu e-naudas kontu. Šajā pozīcijā neiekļauj kartes, kurās var tieši glabāt e-naudu.

76. Pozīcijā "Statistisko datu sniedzēja biroju skaits" uzrāda maksājumu pakalpojumu sniegšanas vietu skaitu, neietverot mobilos birojus.

77. Pusgada pārskata 8. daļā "Kartes" uzrāda statistisko datu sniedzēja izdoto un spēkā esošo karšu (ietverot arī digitālās kartes, kas nav izsniegtas fiziskā veidā) skaitu pārskata perioda beigās. Kartes uzrāda neatkarīgi no to izmantošanas biežuma pārskata periodā. Uzrāda arī kartes, kuras statistisko datu sniedzējs izdevis sadarbībā ar tirgotājiem. Neuzrāda bloķētas (karte, kuras statuss ir neatgriezeniski mainīts), slēgtas (karte, kurai beidzies derīguma termiņš) vai citādi neaktīvas (karte, kura anulēta vai citādi izņemta no apgrozības un tās aktīvais statuss nav atjaunojams) kartes.

78. Ja kartei ir vairākas funkcijas, to uzrāda katrā no attiecīgajām pozīcijām.

79. Pozīcijā "Kartes ar skaidrās naudas funkciju" uzrāda kartes, ar kurām to autorizētais lietotājs var veikt skaidrās naudas iemaksas terminālī vai saņemt izmaksas no tā.

80. Pozīcijā "Kartes ar maksājumu funkciju" uzrāda kartes, kurām ir debeta, kredīta vai atliktā debeta funkcija (vismaz viena no šīm funkcijām) un ar kurām to autorizētais lietotājs var veikt maksājumus, norādot arī to dalījumu pēc karšu shēmas.

81. Pozīcijā "Kartes ar e-naudas funkciju" uzrāda kartes, kurās var glabāt e-naudu un kartes ar pieeju e-naudai, kas glabājas e-naudas kontā. Šajā pozīcijā uzrādāmajām kartēm papildus e-naudas funkcijai var būt arī skaidrās naudas vai maksājumu funkcija. Atsevišķi uzrāda e-naudas kartes, kuras ir vismaz vienreiz uzlādētas, t.i., tiek uzskatītas par aktivizētām.

82. Pozīcijā "Kartes ar pieeju e-naudai, kas glabājas e-naudas kontā" uzrāda kartes, kuras tiek izmantotas kā pieejas kartes e-naudai citos datu nesējos, piemēram, internetā vai kredītiestādes grāmatvedības sistēmā.

83. Pozīcijā "Karšu kopskaits (neatkarīgi no kartes funkciju skaita)" katru karti uzrāda vienreiz neatkarīgi no tā, vai kartei ir viena vai vairākas šādas funkcijas: skaidrās naudas, e-naudas un maksājumu funkcija, un neatkarīgi no kartes konta valūtu skaita. Ja kartei ir vairākas maksājumu funkcijas (debeta, kredīta un atliktā debeta funkcija), to kopskaitā iekļauj tik reižu, cik maksājumu funkciju tai ir.

84. Pozīcijā "Karte ar maksājumu, skaidrās naudas un e-naudas funkciju apvienojumu" uzrāda tās kartes, kurām ir vismaz viena maksājumu funkcija (debeta, kredīta vai atliktā debeta funkcija), skaidrās naudas funkcija, kā arī papildus šīm funkcijām – e-naudas funkcija.

85. Pozīcijā "Bezkontakta maksājumu kartes" uzrāda statistisko datu sniedzēja izdotās kartes, kurām nodrošināta bezkontakta funkcija maksājumiem klātienē pie tirgotāja tirdzniecības vietu (POS) termināļos.

86. Pusgada pārskata 9. daļā "Termināļi, to tīkli un internetā pieejamās karšu un e-naudas pieņemšanas vietas, e-naudas atlikums datu nesējos" uzrāda termināļus, to tīklus un internetā pieejamās karšu un e-naudas pieņemšanas vietas, kuras apkalpo statistisko datu sniedzējs pārskata perioda beigās.

87. Ja terminālis atbilst vairākām kategorijām, to uzrāda katrā no attiecīgajām pozīcijām. Bankomātu, tirdzniecības vietu (POS) termināļu un e-naudas karšu termināļu kopskaitā katru termināli uzrāda vienreiz.

88. Pozīcijā "Bankomāti" uzrāda termināļus, kas ļauj autorizētajam maksājumu karšu lietotājam veikt skaidrās naudas izmaksas no sava konta, kā arī izmantot citus pakalpojumus, t.sk. veikt skaidrās naudas iemaksas vai kredīta pārvedumus. Bankomātos parasti iespējams arī saņemt informāciju par konta atlikumu, taču terminālis, kuram ir tikai šāda funkcija, nav bankomāts un šajā pozīcijā netiek iekļauts. Pozīcijā uzrāda statistisko datu sniedzēja īpašumā vai turējumā esošos bankomātus, kurus apkalpo statistisko datu sniedzējs. Atsevišķi uzrāda bankomātus, kuri ļauj veikt skaidrās naudas izmaksas, kredīta pārvedumus, skaidrās naudas iemaksas, kā arī ir nodrošināti ar bezkontakta funkciju.

89. Pozīcijā "Bankomātu tīkli" uzrāda datus par statistisko datu sniedzēja izveidotajiem un apkalpotajiem bankomātu vadības centriem, kuros statistisko datu sniedzējs veic arī bankomātos atļauto transakciju autorizāciju, maksājumu informācijas apkopošanu un nosūtīšanu attiecīgajām starptautiskajām karšu organizācijām vai kredītiestādēm, ja šādas funkcijas nav uzticēts veikt specializētām organizācijām, piemēram, karšu centriem.

90. Pozīcijā "Tirdzniecības vietu (POS) termināļi" uzrāda statistisko datu sniedzēja apkalpotos termināļus. Šajā pozīcijā uzrāda tikai fiziski pieejamos termināļus, t.sk. pārvietojamos termināļus. Atsevišķi uzrāda maksājumu karšu un e-naudas karšu pieņemšanas termināļus.

91. Pozīcijā "Karšu pieņemšanas vietu termināļu tīkli" uzrāda informāciju par statistisko datu sniedzēja izveidotajiem un apkalpotajiem karšu pieņemšanas vietu vadības centriem, kuros statistisko datu sniedzējs veic arī karšu transakciju autorizāciju, maksājumu informācijas apkopošanu un nosūtīšanu attiecīgajām starptautiskajām karšu organizācijām, kredītiestādēm, e-naudas iestādēm vai maksājumu iestādēm, ja šādas funkcijas nav uzticēts veikt specializētām organizācijām, piemēram, karšu centriem.

92. Pozīcijā "E-naudas karšu termināļi" atsevišķi uzrāda e-naudas karšu uzlādes un atmaksas termināļus un e-naudas karšu maksājumu termināļus. E-naudas karšu maksājumu termināļu skaitā ietver arī tos EFTPOS termināļus, kuros iespējams veikt e-naudas transakcijas.

93. Pozīcijā "Internetā pieejamās karšu un e-naudas pieņemšanas vietas" uzrāda statistisko datu sniedzēja apkalpotās internetā pieejamās karšu un e-naudas pieņemšanas vietas.

94. Pozīcijā "Atlikums e-naudas datu nesējos, ko izsniegušas e-naudas iestādes" uzrāda atlikumu e-naudas datu nesējos, ko izsniegušas kredītiestādes, e-naudas iestādes, maksājumu iestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kā arī e-naudas emitenti.

95. Ceturkšņa pārskatā uzrāda šādus statistisko datu sniedzēja klientu nosūtītos maksājumus:

95.1. klientu kredīta pārvedumi;

95.2. tiešā debeta maksājumi;

95.3. e-naudas maksājumi;

95.4. čeki.

96. Ceturkšņa pārskata 1., 2., 3. un 4. ailē uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu nosūtīto maksājumu, ietverot arī krāpnieciskos maksājumus, skaitu un apjomu atsevišķi euro un pārējās valūtās.

97. Ceturkšņa pārskatā sniedz statistiskos datus par statistisko datu sniedzēja klientu kredīta pārvedumiem, tiešo debetu, e-naudas maksājumiem un čekiem, ievērojot šo noteikumu IV nodaļā "Pusgada pārskata 1. daļas "Nosūtītie maksājumi" aizpildīšanas kārtība" norādīto informāciju attiecībā uz minētajiem maksājumu veidiem, ko tie ietver.

98. Ceturkšņa pārskatā klientu kredīta pārvedumus, kas uzsākti elektroniski, uzrāda dalījumā pēc to uzsākšanas veida – uzsākti attālināti vai klātienē.

99. Pusgada saīsinātā pārskata 1. daļā "Nosūtītie maksājumi" uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu nosūtītos maksājumus šādos maksājumu veidos:

99.1. klientu kredīta pārvedumi;

99.2. tiešā debeta maksājumi;

99.3. kartēm piesaistītie maksājumi;

99.4. skaidrās naudas izņemšana ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu;

99.5. e-naudas maksājumi;

99.6. čeki;

99.7. bezkonta naudas pārvedumi;

99.8. pārējie maksājumu pakalpojumi;

99.9. maksājumu ierosināšanas pakalpojumi.

100. Pusgada saīsinātā pārskata 1. daļas "Nosūtītie maksājumi" sagatavošanā ievēro šādus principus:

100.1. 1., 2., 3. un 4. ailē uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu nosūtīto maksājumu (maksājumi ietver arī krāpnieciskos maksājumus) skaitu un apjomu atsevišķi euro un pārējās valūtās;

100.2. 5. un 6. ailē uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu nosūtīto krāpniecisko maksājumu skaitu un apjomu u euro un pārējās valūtās kopā.

101. Pozīcijā "Klientu kredīta pārvedumi" uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu kredīta pārvedumus to uzsākšanas veidu dalījumā:

101.1. papīra dokumenta veidā uzsāktie, pamatojoties uz papīra dokumenta veidā iesniegtu maksājuma uzdevumu, vai tādi, kuru izpildei nepieciešama statistisko datu sniedzēja darbinieka iesaistīšana;

101.2. elektroniski uzsāktie, pamatojoties uz maksājuma uzdevumu, kurš iesniegts, neizmantojot papīra dokumentu, un kura izpildei nav nepieciešama statistisko datu sniedzēja darbinieka iesaistīšana;

101.3. maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzēju uzsāktie, kas ietver tos statistisko datu sniedzēja klientu kredīta pārvedumus, kurus uzsācis cits maksājumu ierosināšanas pakalpojumu sniedzējs.

102. Klientu kredīta pārvedumus, kas uzsākti attālināti elektroniski, kā arī klātienē elektroniski, uzrāda dalījumā, vai tie ir autentificēti ar DLA vai bez DLA. Klientu kredīta pārvedumus, kas autentificēti bez DLA, papildus norāda dalījumā pēc iemesliem autentifikācijai bez DLA.

103. Pozīcijā "Klientu kredīta pārvedumi" uzrāda arī maksājumu transakcijas ar skaidro naudu vienā vai abās maksājuma transakcijas pusēs, maksājumu transakcijas starp statistisko datu sniedzēja viena klienta dažādu veidu kontiem, t.sk., lai sabalansētu kontus saistībā ar karšu ar kredīta vai atliktā debeta funkciju izmantošanu, un gadījumā, ja minētās maksājumu transakcijas izpilda, izmantojot kredīta pārvedumu.

104. Pozīcijā "Tiešā debeta maksājumi" uzrāda tiešā debeta pieprasījumus, kurus statistisko datu sniedzējam iesniedzis saņēmējs (kreditors). Šajā pozīcijā uzrāda gan vienreizējus, gan atkārtotus tiešā debeta pieprasījumus. Atkārtotu tiešā debeta maksājumu gadījumos uzrāda katru individuālo tiešā debeta pieprasījumu.

105. Datus pozīcijā "Tiešā debeta maksājumi" atkarībā no klienta iepriekš sniegtās piekrišanas formas tiešā debeta maksājumu veikšanai uzrāda dalījumā:

105.1. piekrišana elektroniska pilnvarojuma veidā;

105.2. piekrišana citā veidā.

106. Pozīcijā "Kartēm piesaistītie maksājumi" uzrāda maksājumus ar statistisko datu sniedzēja izdotajām kartēm ar maksājumu funkciju karšu pieņemšanas vietu fiziskajos termināļos, internetā pieejamās karšu pieņemšanas vietās un izmantojot tālruni. Šajā pozīcijā uzrāda arī kartēm piesaistītos maksājumus, kas veikti ar kartēm, kuras statistisko datu sniedzējs izdevis sadarbībā ar tirgotājiem, bet neuzrāda atpakaļ nosūtītos maksājumus.

107. Pozīcijā "Kartēm piesaistītie maksājumi" uzrāda statistisko datu sniedzēja izdotajām kartēm piesaistītos maksājumus to uzsākšanas veida dalījumā:

107.1. uzsākti attālināti neelektroniski un klātienē neelektroniski;

107.2. uzsākti attālināti elektroniski un klātienē elektroniski.

108. Kartēm piesaistītajiem maksājumiem, kuri uzsākti klātienē elektroniski, kā arī attālināti elektroniski, atsevišķi uzrāda:

108.1. maksājumus dalījumā pēc izmantotās kartes funkcijas (debeta, kredīta un atliktā debeta);

108.2. maksājumus dalījumā, vai tie ir autentificēti ar DLA vai bez DLA;

108.3. autentificēšanas bez DLA iemeslus.

109. Pozīcijā "Skaidrās naudas izņemšana ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu (izņemot e-naudas transakcijas)" uzrāda skaidrās naudas izņemšanas darījumus bankomātos vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, lietojot karti ar skaidrās naudas funkciju, kā arī skaidrās naudas izmaksu tirdzniecības vietu (POS) termināļos pie tirgotāja.

110. Pozīcijā "Skaidrās naudas izņemšana ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu" darījumus uzrāda dalījumā atbilstoši izmantotās kartes funkcijai (debeta, kredīta un atliktā debeta).

111. Pozīcijā "E-naudas maksājumi" uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu e-naudas pārvedumus no maksātāja e-naudas datu nesēja uz saņēmēja e-naudas datu nesēju.

112. E-naudas maksājumus, kas uzsākti gan attālināti, gan klātienē, uzrāda dalījumā, vai tie ir autentificēti ar DLA vai bez DLA, kā arī norāda autentificēšanas bez DLA iemeslus.

113. Pozīcijā "Čeki" uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu samaksai iesniegtos čekus. Šajā pozīcijā uzrāda arī ceļojuma čekus, degvielas čekus, kredītiestādes tratas, parādzīmes, kā arī skaidrās naudas izmaksas pret čekiem. Neuzrāda skaidrās naudas izmaksu, lietojot kredītiestādes veidlapas, kā arī izlaistos, bet klīringā neiesniegtos čekus.

114. Pozīcijā "Bezkonta naudas pārvedumi" uzrāda naudas pārvedumus, kuri veikti, neizveidojot maksājumu kontu maksātāja vai maksājumu saņēmēja vārdā un kuru vienīgais mērķis ir nosūtīt noteiktu naudas summu saņēmējam vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas rīkojas saņēmēja vārdā, vai kuru rezultātā maksājumu pakalpojumu sniedzējs šo naudas summu saņem un dara pieejamu saņēmējam.

115. Pozīcijā "Pārējie maksājumu pakalpojumi" uzrāda tādus maksājumus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ja tie nav uzrādīti citās pozīcijās.

116. Pozīcija "Maksājumu ierosināšanas pakalpojumi" attiecas uz statistisko datu sniedzēju, kurš ir sniedzis maksājuma ierosināšanas pakalpojumu. Šajā pozīcijā atsevišķi uzrāda informāciju dalījumā pēc ierosinātajiem maksājumu veidiem (kredīta pārvedumi vai citi maksājumi).

117. Maksājumu ierosināšanas pakalpojumus uzrāda dalījumā pēc maksājuma uzsākšanas veida un autentifikācijas metodes:

117.1. uzsākti attālināti (t.sk. autentificēti ar DLA vai bez DLA);

117.2. uzsākti klātienē (t.sk. autentificēti ar DLA vai bez DLA).

118. Krāpnieciskos nosūtītos maksājumus uzrāda identiski šajā noteikumu nodaļā noteiktajam maksājumiem piemērotajam dalījumam, krāpnieciskiem statistisko datu sniedzēja klientu kredīta pārvedumiem, tiešā debeta maksājumiem, kartēm piesaistītajiem maksājumiem, skaidrās naudas izņemšanai ar kartei piesaistītu maksājuma instrumentu un e-naudas maksājumiem papildus uzrādot arī krāpniecisko maksājumu izcelsmes dalījumu atbilstoši šo noteikumu 27. punktam.

119. Pusgada saīsinātā pārskata 2. daļā "Saņemtie maksājumi" uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu saņemtos kartēm piesaistītos maksājumus.

120. Pusgada saīsinātā pārskata 2. daļas "Saņemtie maksājumi" sagatavošanā ievēro šādus principus:

120.1. 1., 2., 3. un 4. ailē uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu saņemto kartēm piesaistīto maksājumu (ietverot arī krāpnieciskos maksājumus) skaitu un apjomu atsevišķi euro un pārējās valūtās;

120.2. 5. un 6. ailē uzrāda statistisko datu sniedzēja klientu saņemto kartēm piesaistīto krāpniecisko maksājumu skaitu un apjomu euro un pārējās valūtās kopā.

121. Saņemtos kartēm piesaistītos maksājumus uzrāda detalizēti dalījumā pēc to uzsākšanas veida, bet neuzrāda atpakaļ nosūtītos maksājumus:

121.1. uzsākti neelektroniski, t.sk. klātienē un attālināti;

121.2. uzsākti elektroniski, t.sk. klātienē un attālināti.

122. Saņemtajiem kartēm piesaistītajiem maksājumiem, kuri uzsākti klātienē elektroniski, kā arī attālināti elektroniski, atsevišķi uzrāda:

122.1. dalījumu pēc izmantotās kartes funkcijas (debeta, kredīta un atliktā debeta);

122.2. dalījumu, vai tie ir autentificēti ar DLA vai bez DLA;

122.3. autentificēšanas bez DLA iemeslus.

123. Saņemtos krāpnieciskos kartēm piesaistītos maksājumus uzrāda identiski šajā noteikumu nodaļā noteiktajam kartēm piesaistīto maksājumu dalījumam, papildus uzrādot arī krāpniecisko kartēm piesaistīto maksājumu izcelsmes dalījumu atbilstoši šo noteikumu 27. punktam.

124. Krāpšanas izraisītie zaudējumi saistību turētājam ir maksājumu pakalpojumu sniedzējam, maksājumu pakalpojumu izmantotājam vai citai personai radušies zaudējumi, kas atspoguļo faktisko krāpšanas ietekmi uz naudas plūsmu. Krāpšanas izraisītos zaudējumus attiecina uz to periodu, kurā zaudējumi reģistrēti statistisko datu sniedzēja grāmatvedības uzskaitē.

125. Statistisko datu sniedzējs, kas sniedz vai par iepriekšējiem periodiem pusgada saīsinātā pārskata 1. vai 2. daļā ir sniedzis statistiskos datus par krāpnieciskiem maksājumiem, pusgada saīsinātā pārskata 3. daļā sniedz katram maksājumu veidam atbilstošu informāciju par krāpšanas izraisītajiem zaudējumiem saistību turētājam šādā dalījumā:

125.1. maksājumu pakalpojumu sniedzējam (statistisko datu sniedzējam) radušies zaudējumi;

125.2. maksājumu pakalpojumu izmantotājam (maksātājam vai maksājuma saņēmējam) radušies zaudējumi;

125.3. citām personām radušies zaudējumi.

126. Pozīcijā "Konta informācijas pakalpojuma sniedzēja klientu skaits kopā" uzrāda to statistisko datu sniedzēja klientu skaitu, kuri izmanto konta informācijas pakalpojumu.

127. Pozīcijā "Kontu skaits, kam piekļuve bijusi no konta informācijas pakalpojuma sniedzējiem" uzrāda to statistisko datu sniedzēja klientu kontu skaitu, kuriem attiecīgajā pārskata periodā bijusi piekļuve no citiem konta informācijas pakalpojumu sniedzējiem.

128. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Bankas 2021. gada 11. jūnija noteikumus Nr. 195 "Maksājumu statistikas pārskatu par klientu maksājumiem sagatavošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 115).

129. Statistisko datu par 2022. gada 4. ceturksni un 2. pusgadu iesniegšanai piemēro Latvijas Bankas 2021. gada 11. jūnija noteikumus Nr. 195 "Maksājumu statistikas pārskatu par klientu maksājumiem sagatavošanas noteikumi". Šajā punktā minētos statistiskos datus iesniedz Latvijas Bankai attiecīgi līdz 2023. gada 20. janvārim un 25. janvārim.

130. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

1. pielikums
Latvijas Bankas 2022. gada 13. jūnijaja
noteikumiem Nr. 208

Statistisko datu sniedzēja nosaukums _______________________

Kods |__|__|__|__|__|__|__|__|__|__|__|

1. daļa. Nosūtītie klientu maksājumi (ietver 1.1.–1.7. pārskata daļu)

2. daļa. Saņemtie klientu maksājumi (ietver pārskata 2.1. un 2.2. daļu)

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

2. pielikums
Latvijas Bankas 2022. gada 13. jūnija
noteikumiem Nr. 208

Statistisko datu sniedzēja nosaukums _______________________

Kods |__|__|__|__|__|__|__|__|__|__|__|

Latvijas Bankas prezidents M. Kazāks

3. pielikums
Latvijas Bankas 2022. gada 13. jūnija
noteikumiem Nr. 208

Statistisko datu sniedzēja nosaukums _______________________

Kods |__|__|__|__|__|__|__|__|__|__|__|

1. daļa. Nosūtītie klientu maksājumi (ietver 1.1.–1.7. pārskata daļu)