Ministru kabineta noteikumi Nr. 341

Rīgā 2022. gada 14. jūnijā (prot. Nr. 32 7. §)

Kravas celtņu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"
3. panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar kravas celtņiem, kā arī kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtību.

2. Kravas celtnis ir cikliskas darbības mašīna, kas aprīkota ar vismaz vienu celšanas mehānismu un paredzēta kravas pacelšanai un pārvietošanai ar kravas satveršanas ierīču palīdzību. 

3. Kravas celtnim ir šādas sastāvdaļas:

3.1. metāla konstrukcija, kas ir galvenā kravas celtņa sastāvdaļa un notur projektēto slodzi (piemēram, laidums, balsts, izlice), paceļ kravu noteiktajā augstumā un pārvieto noteiktajā plaknē un telpā;

3.2. kravas celšanas mehānisms, kas sastāv no troses, ķēdes vai siksnas, kravas satveršanas ierīces un tītavas ar piedziņu;

3.3. kravas satveršanas ierīce, kas piestiprināta kravas celšanas mehānisma trosēm, ķēdēm vai siksnām un paredzēta kravas iekāršanai, satveršanai un kravas celšanas palīgierīču nostiprināšanai (piemēram, kāsis, pašgrābis, konteineru satvērējs, traversa ar piestiprinātiem āķiem);

3.4. mehānismi, kas paredzēti kravas celtņa, celšanas mehānisma, kravas ratiņu pārvietošanai un kravas celtņa pagriežamās daļas pagriešanai horizontālā plaknē;

3.5. drošības sistēma, kas nodrošina kravas celtņa drošību ekspluatācijas laikā.

4. Kravas celtņu klasifikācija pēc to konstrukcijas un izlices pašgājējceltņu klasifikācija pēc to iesaistes ceļu satiksmē norādīta šo noteikumu ​pielikumā.

5. Šie noteikumi neattiecas uz:

5.1. rokas trīšiem;

5.2. kravas celtņiem, kuru celtspēja ir mazāka par vienu tonnu;

5.3. ekskavatoriem darbam ar zemes rakšanas iekārtām vai pašgrābjiem, montāžas polispastiem un konstrukcijās (masti, sijas) iekārtiem celšanas mehānismiem;

5.4. celšanas mehānismiem, kas ir tehnoloģiskās iekārtas sastāvdaļa;

5.5. speciālām celšanas mašīnām (piemēram, krautņotājceltņi, ceļu, sliežu, tiltu un cauruļu licēji, iekrāvēji, forvarderi, pašiekrāvēji, kas nav aprīkoti ar celšanas mehānismu un kuriem izlice novietota uz transportlīdzekļa, kravas celtņi darbam ar pāļdzini, rievpāļu izvilcējiem, urbšanas iekārtām).

6. Lietošanā drīkst būt:

6.1. kravas celtņi, kas atbilst normatīvajiem aktiem par mašīnu drošību;

6.2. kravas celtņi, kuriem nav piemērojami normatīvie akti par mašīnu drošību, bet kuri atbilst normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, lietojot darba aprīkojumu (turpmāk – vecā tipa kravas celtņi). 

7. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti).

8. Kravas celtņu tehniskās pārbaudes veic inspicēšanas institūcija, kura:

8.1. akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā kā A tipa inspicēšanas institūcija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību (turpmāk – inspicēšanas institūcija);

8.2. apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas var rasties kļūdaina vai nepatiesa atzinuma dēļ un ir aprēķināti institūcijas darbības jomas risku novērtējumā sadarbībā ar institūcijas izvēlēto apdrošinātāju;

8.3. piedalās vai nodrošina deleģēta pārstāvja dalību šo noteikumu 7. punktā minētajā standartizācijas tehniskajā komitejā.

9. Kravas celtņu tehniskās pārbaudes, kravas celtņa uzturēšana un kravas celtņa lietošana, kas veikta saskaņā ar piemērojamos standartos (vai to daļās) noteiktajām prasībām, uzskatāma par atbilstošu tām šo noteikumu prasībām, kuras aptver piemērojamie standarti.

10. Likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" un šo noteikumu prasības piemērojamas arī tiem kravas celtņiem, kas ievesti Latvijā lietošanai uz ierobežotu laikposmu.

11. Kravas celtņa valdītājs (turpmāk – valdītājs) ir atbildīgs:

11.1. par kravas celtņa atbilstību šo noteikumu 6. punktā minētajām prasībām;

11.2. par kravas celtņa nodrošināšanu ar lietošanas dokumentāciju, par tās uzturēšanu (papīra veidā vai elektroniskā formā), pieejamību personām darba pienākumu veikšanai un aktualizāciju, tostarp par to, ka ir identificējams aktualizāciju (ierakstus) veikušās personas vārds, uzvārds un ieraksta datums;

11.3. par to, ka kravas celtnis ir marķēts ar šo noteikumu 3. nodaļā minēto marķējumu, kā arī par marķējuma saglabāšanu un, ja nepieciešams, par tā atjaunošanu;

11.4. par kravas celtņa uzturēšanu darba kārtībā (turpmāk – uzturēšana) atbilstoši šo noteikumu 4. nodaļā minētajām prasībām;

11.5. par kravas celtņa reģistrāciju bīstamo iekārtu reģistrā (turpmāk – reģistrs).

12. Par drošu darba veikšanu ar kravas celtni (darbu plānošana, organizēšana, veikšana, uzraudzība, kontrole) atbilstoši šo noteikumu 6. nodaļā minētajām prasībām ir atbildīgs faktiskais darbu veicējs (turpmāk – darbu veicējs):

12.1. kas ir fiziska vai juridiska persona, kura plāno, organizē darbu ar kravas celtni un lieto kravas celtni un kuras faktiskajā valdījumā (varā) atrodas kravas celtnis tā lietošanas laikā;

12.2. kura statuss tiek noteikts rakstiskā veidā starp valdītāju un personu, kura lieto kravas celtni (piemēram, kravas celtņa nomnieks, būvdarbu veicējs), izņemot gadījumu, ja valdītājs pats lieto savā valdījumā esošo kravas celtni.

2. Lietošanas dokumentācija

13. Kravas celtņa lietošanas dokumentācija ietver:

13.1. instrukciju kravas celtņa lietošanai (turpmāk – lietošanas instrukcija);

13.2. žurnālu kravas celtņa uzturēšanai darba kārtībā, rekonstrukcijai, kā arī negadījumu un avāriju dokumentēšanai (turpmāk – uzturēšanas žurnāls);

13.3. žurnālu kravas celtņa, tostarp tā sliežu vai pārvietošanās ceļa, periodisko apskašu un pārbaužu dokumentēšanai pirms darbu uzsākšanas ar kravas celtni (piemēram, darba dienas sākumā, pirms maiņas, pirms kravas celšanas operācijas) (turpmāk – darba žurnāls).

14. Lietošanas instrukciju izstrādā, ievērojot šādus nosacījumus:

14.1. lietošanas instrukcija atbilst normatīvajiem aktiem par mašīnu drošību;

14.2. vecā tipa kravas celtņiem, kuriem nav iespējams izpildīt šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minēto nosacījumu, lietošanas instrukcija ietver:

14.2.1. montāžas un uzstādīšanas kārtību, tai skaitā kravas celtņa principiālo shēmu, kurā norādīts vadības un kontroles ierīču izvietojums;

14.2.2. lietošanas kārtību paredzētajos un ārkārtas apstākļos;

14.2.3. tehniskās apkopes, remonta un pārbaudes kārtību (arī lietotāja veicamās pārbaudes);

14.2.4. rasējumus, specifikācijas, diagrammas un aprēķinus, ja tie palīdz izprast lietošanas instrukcijā sniegtās norādes;

14.3. kravas celtņiem, kas pārvietojas pa sliežu ceļu (izņemot dzelzceļa sliežu ceļu), lietošanas instrukcija ietver sliežu ceļa tehniskos raksturlielumus un nivelēšanas mērījumus atbilstoši šo noteikumu 7.7. apakšnodaļā minētajām prasībām.

3. Marķējums

15. Kravas celtņa marķējumu izvieto viegli saskatāmā vietā, salasāmā un neizdzēšamā veidā. Kravas celtņa marķējums ietver:

15.1. identifikācijas marķējumu (ražotāja plāksnīte);

15.2. reģistrācijas numuru reģistrā;

15.3. informāciju par nominālo celtspēju;

15.4. informācijas, brīdinājuma un aizlieguma zīmes;

15.5. nākamās kārtējās daļējās un pilnās tehniskās pārbaudes datumu.

16. Kravas celtņiem, kuriem ražotāja identifikācijas marķējums ir zudis vai nav salasāms, inspicēšanas institūcija aktualizē reģistrā informāciju par kravas celtņa atbilstību lietošanas instrukcijā norādītajiem kravas celtņa datiem.

17. Kravas celtnim ar mainīgu nominālo celtspēju:

17.1. celtspēju norāda kā diagrammu kartes vai tabulas, ietverot ar celtspēju saistītās pozīcijas un nosacījumus (sniegums, rādiuss, leņķis);

17.2. celtspēju norāda tā, lai personai, kas vada kravas celtni (turpmāk – kravas celtņa operators), tā nav jāaprēķina un papildus jāņem vērā tikai kravas satveršanas palīgierīču masa.

18. Kravas celtnim ar vairākiem celšanas mehānismiem nominālo celtspēju norāda katram celšanas mehānismam, iekļaujot nosacījumus celšanas mehānismu kombinētai lietošanai.

4. Kravas celtņa lietošana un uzturēšana darba kārtībā

4.1. Vispārīgās prasības

19. Kravas celtņa lietošanu un uzturēšanu veic atbilstoši lietošanas instrukcijai un šo noteikumu prasībām, un tā ietver kravas celtņa tehnisko apkopi, remontu, montāžu, demontāžu un transportēšanu, kā arī šo noteikumu 7. nodaļā minēto tehnisko pārbaužu organizēšanu.

20. Uzturēšanu veic valdītājs vai tā izvēlēta juridiskā vai fiziskā persona uz rakstiska līguma pamata (turpmāk – uzturēšanas pakalpojuma sniedzējs). Līgumā precīzi nosaka uzturēšanas pakalpojuma sniedzējam nodotās funkcijas, piesaistītos apakšuzņēmējus un tiem nodotās funkcijas, kā arī valdītāja un uzturēšanas pakalpojuma sniedzēja savstarpējo atbildību.

21. Uzturēšanu organizē, ievērojot šādus nosacījumus:

21.1. visos organizācijas struktūras līmeņos ir noteiktas uzturēšanā iesaistītās personas, to pienākumi, uzdevumi, atbildība (tai skaitā dokumentāri identificējamas atbildīgās personas);

21.2. ir noteiktas uzturēšanā iesaistīto personu apmācību vajadzības un to nodrošināšanas kārtība;

21.3. ir izstrādātas un ieviestas dokumentāri apliecinātas procedūras:

21.3.1. uzturēšanas veikšanai, tostarp nosakot darbu saskaņošanas un darbu dokumentācijas sagatavošanas kārtību;

21.3.2. uzturēšanas žurnāla aizpildīšanai, uzglabāšanai un piekļuvei;

21.3.3. informācijas apstrādei, darba uzdevuma nodošanai un izpildes kontrolei saistībā ar kravas celtnim konstatētām neatbilstībām un to novēršanu.

4.2. Kravas celtņa tehniskā apkope un remonts

22. Kravas celtņa tehnisko apkopi un remontu veic atbilstoši lietošanas instrukcijai un uzturēšanas veicēja iekšējām procedūrām.

23. Remonts ietver:

23.1. atbilstoši lietošanas instrukcijai veiktu bojātu vai nodilušu kravas celtņa detaļu, vienību un mezglu nomaiņu vai bojājumu un defektu novēršanu, tai skaitā to elementu metināšanu vai nomaiņu, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos;

23.2. kravas celtņa sākotnējās konstrukcijas un izpildījuma atjaunošanu saskaņā ar ražotāja dokumentāciju vai norādījumiem vai, ja tādi nav pieejami, atbilstoši konstatējamām zīmēm (pēdām), analoga tipa krava celtņa dokumentācijai vai izpildījumam;

23.3. lietošanas instrukcijā paredzētu plānveida remontu, kas saistīts ar atsevišķu sastāvdaļu nomaiņu, beidzoties to lietošanas laikam. Ja atbilstoši lietošanas instrukcijai, sasniedzot noteiktu kravas celtņa vai tā elementu lietošanas laiku, jāveic atsevišķu elementu nomaiņa, tad tā jāveic arī tad, ja šiem elementiem nav konstatējami acīmredzami bojājumi vai nolietojums.

24. Pēc remonta informāciju par paveiktajiem darbiem atzīmē uzturēšanas žurnālā un pievieno atzinumu par darbu atbilstību lietošanas instrukcijas un piemērojamo standartu prasībām.

4.3. Kravas celtņa montāža, demontāža un transportēšana

25. Prasības piemērojamas tikai reģistrā reģistrētajiem kravas celtņiem un attiecināmas uz periodiskai pārvietošanai paredzētajiem celtņiem (piemēram, atkārtoti montējami torņa celtņi) un stacionāri uzstādītu celtņu pārvietošanu speciālos gadījumos (piemēram, tilta, portālceltņa, buka celtņa pārvietošana uz citu sliežu ceļu).

26. Montāžu, demontāžu un transportēšanu veic atbilstoši kravas celtņa lietošanas instrukcijai un šo noteikumu prasībām.

27. Pārvietošanai paredzēto kravas celtņu montāžu veic saskaņā ar konkrētā montāžas procesa izpildei izstrādātu projektu, kas satur grafisko, tekstuālo un citu ar montāžu saistīto informāciju, būvdarbu gadījumā – atbilstoši ar būvdarbu organizēšanu un veikšanu saistītām drošības prasībām. Persona, kas veic kravas celtņa montāžu būvlaukumā, ir atbildīga par tehniskās informācijas apmaiņu ar būvdarbu veicēju.

28. Izlices celtņus uzstāda uz atbilstoši sagatavota laukuma, ievērojot grunts kategoriju un raksturojumu saskaņā ar būvnormatīviem. Izlices celtni aizliegts uzstādīt uz nesagatavotas grunts vai laukuma, kura slīpums ir lielāks par lietošanas dokumentācijā noteikto maksimāli pieļaujamo slīpumu.

29. Stacionāri uzstādīta kravas celtņa montāžu citā lietošanas vietā veic saskaņā ar demontāžas vai montāžas projektu, kas satur grafisko, tekstuālo un citu ar celtņa demontāžu, transportēšanu un montāžu saistīto informāciju. Montāžas pabeigšanu apliecina, sastādot aktu par celtņa montāžu.

30. Uzstādot kravas celtņus uz jau esošiem sliežu ceļiem (estakādēm), valdītājs atbilstoši lietošanas instrukcijai aprēķina, vai attiecīgie ceļi izturēs slodzi, kas rodas, ja kravas celtņi koncentrējas vienā estakādes starpbalstu posmā visneizdevīgākajās slodzes kombinācijās.

31. Kravas celtņu sliežu ceļus (neattiecas uz celtņiem, kas pārvietojas pa dzelzceļa sliežu ceļiem) un to pamatus ierīko pēc projekta būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

32. Kravas celtņa pretsvara vai balasta faktiskā masa ir dokumentāri apliecināta (piemēram, ražotāja dokumentācija, svēršanas svari, to kalibrēšana) un atbilst lietošanas instrukcijā norādītajai.

5. Kravas celtņa rekonstrukcija

33. Kravas celtņa rekonstrukcija ir reģistrā reģistrēta celtņa rekonstrukcija ar materiāliem vai digitāliem līdzekļiem, kas nav paredzēta lietošanas instrukcijā, bet tiek veikta, lai:

33.1. paaugstinātu kravas celtņa drošības līmeni;

33.2. pielāgotu kravas celtni lietotāja vajadzībām;

33.3. modernizētu atbilstoši tehnikas attīstībai;

33.4. pārveidotu tā konstrukciju vai mehānismus.

34. Kravas celtņa rekonstrukciju veic valdītājs vai tā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs uz rakstiska līguma pamata.

35. Pirms kravas celtņa rekonstrukcijas tās veicējs:

35.1. sagatavo pamatojumu rekonstrukcijas nepieciešamībai, tostarp ietverot izvērtējumu par celtņa esošo un plānoto drošības līmeni un lietošanas apstākļiem un identificējot nepieciešamos pārveidojumus;

35.2. sagatavo riska izvērtējumu par rekonstrukcijas ietekmi uz celtņa radītajiem riskiem un celtņa atbilstību šo noteikumu 6. punktā minētajām prasībām;

35.3. sagatavo pasākuma plānu risku novēršanai vai samazināšanai;

35.4. sagatavo atzinumu par rekonstrukcijas klasifikāciju vienā no šādiem veidiem:

35.4.1. vienkāršota rekonstrukcija – ar celtņa rekonstrukciju saistītie riski jau ir aptverti ar celtņa ražošanā piemērotajiem risku novēršanas vai samazināšanas pasākumiem, tādējādi nav nepieciešami papildu pasākumi, lai arī pēc rekonstrukcijas celtnis atbilstu šo noteikumu 6. punktā minētajām prasībām;

35.4.2. būtiska rekonstrukcija – ar celtņa rekonstrukciju saistītie riski nav aptverti ar celtņa ražošanā piemērotajiem risku novēršanas vai samazināšanas pasākumiem, jo rekonstrukcija rada jaunus riskus vai būtiski paaugstina esošo risku līmeni. Šādā gadījumā rekonstrukcijas veicējs uzņemas celtņa ražotāja pienākumus un veic celtņa atbilstības novērtēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par mašīnu drošību;

35.5. vienkāršotas rekonstrukcijas gadījumā izstrādā projektu rekonstrukcijas darbu veikšanai, lai nodrošinātu celtņa atbilstību šo noteikumu 6. punktā minētajām prasībām, savukārt būtiskas rekonstrukcijas gadījumā veic darbības atbilstoši normatīvajiem aktiem par mašīnu drošību.

36. Kravas celtnis uzskatāms par atbilstošu šo noteikumu 6. punktā minētajām prasībām, ja vienkāršotā rekonstrukcija veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par mašīnu drošību un piemērojamos standartos (vai to daļās) noteiktajām prasībām, kuras aptver rekonstrukcijas projektā ietvertos risku novēršanas vai samazināšanas pasākumus.

37. Vienkāršotās konstrukcijas pabeigšanu apliecina akts par kravas celtņa montāžu, kurā iekļauti atzinumi par veiktajām pārbaudēm.

6. Prasības darbu veikšanai ar kravas celtni

38. Darbu veicējs, veicot darbu ar kravas celtni, ievēro lietošanas instrukcijā, darba aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un šajos noteikumos minētās prasības.

39. Darbu ar kravas celtni drīkst veikt, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

39.1. celtnis ir reģistrēts reģistrā un pārbaudīts šo noteikumu 45. vai 46. punktā minētajos termiņos un apjomā;

39.2. celtnim ir veiktas tehniskās apkopes un remonti atbilstoši lietošanas instrukcijā noteiktajiem termiņiem un apjomam;

39.3. celtnis ir nodrošināts ar lietošanas instrukciju un darba žurnālu un marķēts atbilstoši šo noteikumu 3. nodaļā minētajām prasībām.

40. Kravas celtni vada kravas celtņa operators, kas ir apmācīts par:

40.1. attiecīgās konstrukcijas celtni atbilstoši šo noteikumu ​pielikumam, ievērojot kravas celtņa lietošanas instrukcijas prasības;

40.2. kravas celtņa apskates un darbības pārbaudes veikšanu pirms darbu uzsākšanas;

40.3. darbu komandā ar stropētājiem un signalizētājiem;

40.4. par evakuāciju avārijas gadījumā un sakaru ierīču izvietojumu ārkārtas dienestu izsaukšanai.

41. Kravas celtņa operatoram ir šādi pienākumi:

41.1. uzstādīt izlices pašgājējceltni atbilstoši šo noteikumu 28. punktā minētajiem nosacījumiem;

41.2. veikt darbu ar kravas celtni atbilstoši lietošanas instrukcijai;

41.3. pirms darbu uzsākšanas nodrošināt kravas celtņa apskati un darbības pārbaudi, fiksējot rezultātus darba žurnālā;

41.4. celt vai pārvietot kravu saskaņā ar stropētāja vai signalizētāja dotajiem signāliem, izpildot tikai vienas personas dotos signālus, izņemot STOP signālu, kas jāizpilda neatkarīgi no tā, kura persona to devusi;

41.5. pārtraukt kravas celtņa darbību nepiemērotos darba apstākļos (piemēram, nav saskatāmi dotie signāli, konstatēti kravas celtņa bojājumi, bīstama situācija).

42. Kravas celtņa operatoram aizliegts:

42.1. uzsākt kravas celtņa kustības, ja dotais signāls nav saprotams atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā;

42.2. darbināt kravas celtni, ja uz tā ārpus kabīnes atrodas cilvēki, izņemot personas, kas veic kravas celtņa apskati, regulēšanu un pārbaudi. Šajā gadījumā kravas celtņa operators kravas celtni darbina saskaņā ar šīs personas dotajiem signāliem;

42.3. pārvietot kravu ārpus konkrētā darba veikšanai noteiktās kravas celtņa darba zonas;

42.4. īslaicīgi atstāt kravas celtni bez uzraudzības, ja vien nav nodrošināts drošs kravas celtņa stāvoklis;

42.5. celt un pārvietot cilvēkus, kā arī celt un pārvietot kravu, uz kuras atrodas cilvēki, izņemot gadījumu, ja cilvēku celšana un pārvietošana ir paredzēta celtņa ražotāja instrukcijā vai ja tiek veikta cilvēku evakuācija ārkārtas gadījumā.

43. Darbu veicējs:

43.1. norīko atbildīgo personu par darba veikšanu ar kravas celtni, ievērojot, ka minētā persona nedrīkst būt darbos iesaistītā kravas celtņa operators;

43.2. dokumentāri identificē personas, kuru darbs ir saistīts ar kravas celtni (piemēram, kravas celtņa operators, stropētājs, signalizētājs, atbildīgā persona par darba veikšanu ar kravas celtni), nosaka to pienākumus, atbildību un nodrošina piekļuvi lietošanas instrukcijai, bet kravas celtņa operatoram – arī piekļuvi darba žurnālam;

43.3. nav tiesīgs veikt kravas celtņa uzturēšanu un rekonstrukciju, izņemot gadījumu, ja darbu veicējs ir valdītājs vai šo noteikumu 20. vai 34. punktā minētā persona;

43.4. nekavējoties informē valdītāju par traucējumiem kravas celtņa darbībā, bojājumiem, negadījumiem un avārijām, izņemot gadījumu, ja darbu veicējs ir valdītājs.

44. Veicot darbu paaugstinātas bīstamības apstākļos (piemēram, darbs elektropārvades līnijas aizsargjoslā, bīstamu kravu pārvietošana, kravas pārvietošana virs telpām, kurās uzturas cilvēki, kravas pārvietošana ar vairākiem kravas celtņiem vienlaikus, darbs zem elektrotransporta kontaktvadiem, darbs ierobežotas kustības zonā, darbs uz tilta celtņa sliežu ceļa), darbu veicējs ievēro šādas prasības:

44.1. pirms darbu uzsākšanas nodrošina darbinieku instruktāžu darba aizsardzībā par drošiem darba paņēmieniem, dokumentē to un izsniedz kravas celtņa operatoram norīkojumu darbam ar kravas celtni paaugstinātas bīstamības apstākļos;

44.2. darbu veic saskaņā ar projektu vai darbu izpildes tehnoloģisko karti, kurā iekļauta kravas stropēšanas un pārvietošanas shēma, operāciju izpildes secība un norādījumi, kā pareizi pacelt un pārvietot kravu;

44.3. elektropārvades līnijas aizsargjoslā ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības. 

7. Kravas celtņa tehniskās pārbaudes, uzraudzība un kontrole

7.1. Vispārīgās prasības

45. Pēc valdītāja pieprasījuma inspicēšanas institūcija uz līguma pamata veic kravas celtņiem šādas pārbaudes:

45.1. pirmreizējo tehnisko pārbaudi reģistrā nereģistrētiem kravas celtņiem;

45.2. kārtējās tehniskās pārbaudes reģistrā reģistrētiem kravas celtņiem:

45.2.1. daļējo tehnisko pārbaudi – ne retāk kā reizi 12 mēnešos;

45.2.2. pilno tehnisko pārbaudi – ne retāk kā reizi 36 mēnešos;

45.3. ārpuskārtas tehnisko pārbaudi šo noteikumu 7.8. apakšnodaļā minētajos gadījumos;

45.4. atkārtoto tehnisko pārbaudi, ja kravas celtnis pirmreizējā, kārtējā un ārpuskārtas tehniskajā pārbaudē novērtēts ar vērtējumu 2;

45.5. padziļināto tehnisko pārbaudi šo noteikumu 7.9. apakšnodaļā minētajos gadījumos.

46. Reti darbināmam kravas celtnim – celtnim, kas uzstādīts konkrētu iekārtu (piemēram, spēkstacijās, mašīnu vai turbīnu telpās, transformatoru stacijās) uzturēšanai (montāža, demontāža, remonts), tādēļ darbs ar celtni tiek veikts reti, celtnis praktiski netiek darbināts ar nominālo celtspēju un pamatā atrodas dīkstāvē – daļējo tehnisko pārbaudi veic ne retāk kā reizi divos gados. Pilno tehnisko pārbaudi reti darbināmam kravas celtnim neveic.

47. Inspicēšanas institūcija ir tiesīga samazināt kravas celtņa kārtējo tehnisko pārbaužu periodiskumu, to pamatojot ar celtņa lietošanas apstākļu, tehniskā stāvokļa un veiktās tehniskās pārbaudes izvērtējumu. Inspicēšanas institūcija aktualizē reģistrā informāciju par samazināto tehnisko pārbaužu periodiskumu.

48. Lai veiktu kravas celtņa tehnisko pārbaudi, jāievēro šādi nosacījumi:

48.1. laikus tiek nodrošināta kravas celtņa sagatavošana pārbaudei un pārbaudes laika saskaņošana ar inspicēšanas institūciju;

48.2. ja kravas celtņa elementiem samontētā stāvoklī nevar piekļūt, pārbaudi organizē pirms kravas celtņa montāžas vai tās laikā;

48.3. inspicēšanas institūcijai ir pieejama lietošanas dokumentācija;

48.4. kravas celtnis ir aprīkots:

48.4.1. ar kravas satveršanas ierīci, ar kuru paredzēta kravas celtņa lietošana. Ja kravas celtni paredzēts lietot ar cita veida vai celtspējas kravas satveršanas ierīcēm, kravas celtni sagatavo pārbaudei arī ar šīm ierīcēm;

48.4.2. ar lietošanas instrukcijā noteikto aprīkojumu piekļuvei kravas celtnim uzturēšanas darbu veikšanai;

48.5. kravas celtnis ir nodrošināts ar atbilstošas masas kontroles kravu;

48.6. ir nodrošināta uzturēšanas pakalpojuma sniedzēja pārstāvja un kravas celtņa operatora piedalīšanās pārbaudē.

49. Inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtē ar kādu no šādiem vērtējumiem:

49.1. vērtējums 0 – neatbilstības nav konstatētas;

49.2. vērtējums 1 – konstatētas maznozīmīgas neatbilstības, kas nerada būtiskus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi;

49.3. vērtējums 2 – konstatētas būtiskas neatbilstības, kas var radīt draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi;

49.4. vērtējums 3 – konstatētas bīstamas neatbilstības, kas rada tiešus draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi.

50. Ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtējusi ar vērtējumu 0 vai 1, kravas celtņa turpmāka lietošana ir atļauta.

51. Ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtējusi ar vērtējumu 2:

51.1. inspicēšanas institūcija uz kravas celtņa piestiprina pārbaudes zīmi ar norādi, ka kravas celtņa lietošana pieļaujama 30 dienas kopš tehniskās pārbaudes brīža. Šajā laikā valdītājam jānovērš konstatētās neatbilstības un jānodrošina atkārtota tehniskā pārbaude, kurā kravas celtnim jāsaņem vērtējums 0 vai 1;

51.2. ja valdītājs 30 dienu laikā nav nodrošinājis atkārtotas tehniskās pārbaudes veikšanu, kravas celtņa turpmāka lietošana nav pieļaujama līdz brīdim, kad novērstas konstatētās neatbilstības un veikta kārtējā tehniskā pārbaude, kurā kravas celtnis saņēmis vērtējumu 0 vai 1.

52. Ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē kravas celtni novērtējusi ar vērtējumu 3, celtņa turpmāka lietošana nav pieļaujama līdz brīdim, kad novērstas konstatētās neatbilstības un veikta kārtējā tehniskā pārbaude, kurā celtnis saņēmis vērtējumu 0 vai 1.

53. Inspicēšanas institūcija pēc tehniskās pārbaudes veikšanas aktualizē informāciju reģistrā, aizpildot tehniskās pārbaudes protokolu, detalizēti norāda tehniskās pārbaudes rezultātus un izsniedz valdītājam tehniskās pārbaudes protokolu. 

54. Ja kravas celtnis atbilst šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija pārbaudītā celtņa vadības kabīnē vai citā uz pārbaudītā celtņa viegli saskatāmā vietā (piemēram, blakus kravas celtņa ražotāja datu plāksnei) piestiprina bīstamās iekārtas pārbaudes zīmi atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi.

55. Inspicēšanas institūcija veic kravas celtņa pārbaudi ar to kravas satveršanas ierīci vai ierīcēm, kas tai tiek uzrādītas tehniskās pārbaudes laikā.

7.2. Pirmreizējā, daļējā un pilnā tehniskā pārbaude

56. Pirmreizējā tehniskajā pārbaudē inspicēšanas institūcija:

56.1. pārbauda kravas celtņa atbilstības apliecinājumus, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par mašīnu drošību;

56.2. pārbauda kravas celtņa lietošanas dokumentāciju, tai skaitā dokumentācijā ietverto datu atbilstību konkrētajam kravas celtnim;

56.3. kravas celtnim, kura lietošana tiks uzsākta pirmo reizi, veic daļējo tehnisko pārbaudi;

56.4. lietotam kravas celtnim veic pilno tehnisko pārbaudi;

56.5. šo noteikumu 75.3., 75.4. un 75.5. apakšpunktā minētajos gadījumos kravas celtnim veic padziļināto tehnisko pārbaudi;

56.6. reģistrā ievada informāciju par kravas celtņa parametriem un šo noteikumu 7.3., 7.4., 7.5., 7.6. un 7.7. apakšnodaļā minētajām pārbaudēm.

57. Daļējā tehniskajā pārbaudē inspicēšanas institūcija pārbauda kravas celtņa atbilstību lietošanas dokumentācijai un šo noteikumu 6. punktā minētajām prasībām, iekļaujot:

57.1. kravas celtņa nesošās konstrukcijas, nožogojumu, aizsargu, platformu, galeriju, kāpņu, kabīnes, apgaismojuma un signalizācijas ierīču pārbaudi, tai skaitā pārbauda, vai ir ievēroti drošības attālumi;

57.2. metālkonstrukciju un to savienojumu tehniskā stāvokļa vizuālo novērtēšanu. Ja šo noteikumu 7.9. apakšnodaļā minētajā pārbaudē tiek konstatēta intensīva korozija vai deformācija, veic metālkonstrukciju un to savienojumu tehniskā stāvokļa pārbaudi (paliekošais biezums, skrūvju un kniežu diametra izmaiņas korozijas un nodiluma dēļ, plaisas, deformācijas, citi defekti);

57.3. kravas celtņa un to elementu vizuālu apskati, tai skaitā pārbauda ritošo daļu un riteņus;

57.4. sliežu ceļa vizuālu pārbaudi;

57.5. kravas satveršanas ierīces un piekares tehniskā stāvokļa pārbaudi (izdilumi, plaisas, nolietojums);

57.6. trošu un ķēžu tehniskā stāvokļa un to stiprinājumu atbilstības pārbaudi;

57.7. skriemeļu, asu un to stiprinājuma detaļu, kā arī izlices stiprinājuma elementu stāvokļa pārbaudi;

57.8. kravas celtņa un tā pretsvara, balasta un izlices parametru atbilstības pārbaudi, salīdzinot ar lietošanas instrukcijā norādītajiem lielumiem un kravas celtņa komplektācijas atbilstību veicamam darbam;

57.9. celtņa elektroinstalācijas vizuālu pārbaudi un elektroinstalācijas mērījumus atbilstoši šo noteikumu 7.4. apakšnodaļā minētajām prasībām;

57.10. jaunu metinājumu vizuālu metināto savienojumu un dokumentācijas pārbaudi atbilstoši šo noteikumu 7.3. apakšnodaļā minētajām prasībām;

57.11. funkcionālo pārbaudi bez slodzes atbilstoši šo noteikumu 66. punktā minētajām prasībām.

58. Pēc inspicēšanas institūcijas eksperta pamatota pieprasījuma daļējās tehniskās pārbaudes apjomā var tikt iekļautas šo noteikumu 67. punktā, 7.6. un 7.7. apakšnodaļā minētās pārbaudes.

59. Pilnajā tehniskajā pārbaudē inspicēšanas institūcija veic:

59.1. daļējo tehnisko pārbaudi;

59.2. funkcionālo pārbaudi ar slodzi atbilstoši šo noteikumu 67. punktā minētajām prasībām.

60. Pēc inspicēšanas institūcijas eksperta pamatota pieprasījuma pilnās tehniskās pārbaudes apjomā var tikt iekļautas šo noteikumu 7.6. un 7.7. apakšnodaļā minētās pārbaudes.

7.3. Metināšana un metināto savienojumu pārbaude

61. Kravas celtņa nesošo konstrukciju vai to konstrukciju elementu metināšanu veic saskaņā ar metināšanas procesa specifikāciju, kas sagatavota un apstiprināta piemērojamos standartos noteiktajā kārtībā. 

62. Kravas celtņa elementus atļauts metināt metinātājiem, kuri atbilstoši piemērojamo standartu prasībām ir apliecinājuši savu kompetenci šādu darbu izpildē.

63. Kravas celtņa elementus un metinātos savienojumus atbilstoši piemērojamiem standartiem pārbauda ar nesagraujošām kontroles metodēm laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā.

7.4. Elektroinstalācijas pārbaude

64. Kravas celtņiem (piemēram, tilta, buka, portālceltnis) elektroinstalācijas (elektrosistēmas zemsprieguma daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju kravas celtnī no elektroietaišu piederības robežas līdz kravas celtnim, tai skaitā celtņa zemējuma un zibensaizsardzības ierīces) pārbaudi veic:

64.1. pirms celtņa reģistrācijas reģistrā;

64.2. reizi trijos gados;

64.3. reizi gadā, ja celtnis tiek lietots sprādzienbīstamā vai ķīmiski agresīvā vidē;

64.4. pēc celtņa atkārtotas montāžas;

64.5. pēc celtņa remonta, ja tas noteikts attiecīgajā darbu projektā;

64.6. pēc celtņa rekonstrukcijas;

64.7. pēc inspicēšanas institūcijas eksperta pamatota pieprasījuma.

65. Elektroinstalācijas pārbaudi veic un atzinumu izsniedz persona, kurai piešķirta elektrodrošības grupa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības.

7.5. Funkcionālā pārbaude

66. Kravas celtņa funkcionālajā pārbaudē bez slodzes pārbauda:

66.1. kravas celtņa drošības ierīces, bremzes, indikācijas un vadības ierīces;

66.2. visas kravas celtņa kustības.

67. Kravas celtņa funkcionālajā pārbaudē ar slodzi pārbauda celtņa pamatkustības (celšana, nolaišana, celšanas mehānisma un celtņa pārvietošana, pagriešanās), ievērojot šādus nosacījumus:

67.1. pārbaudi veic ar celtņa nominālajai celtspējai atbilstošu testa kravu;

67.2. celtņa kustības pārbauda, darbinot celtni tā nominālajā ātrumā;

67.3. pārbaudes veikšanai netiek atvienoti vai regulēti celtspējas ierobežotāji vai citas drošības ierīces.

7.6. Statiskā, dinamiskā un stabilitātes pārbaude

68. Kravas celtņa statisko, dinamisko un stabilitātes pārbaudi veic:

68.1. pēc celtņa montāžas vai rekonstrukcijas, ja šādas pārbaudes veikšanas nepieciešamība noteikta attiecīgajā darbu projektā;

68.2. pēc inspicēšanas institūcijas eksperta pamatota pieprasījuma.

69. Tilta un buka celtņiem, kuru konstruktīvās, montāžas vai nominālās celtspējas dēļ ir tehniski sarežģīti vai neiespējami nodrošināt atbilstošas masas kontroles kravu, statisko pārbaudi veic, izmantojot alternatīvās metodes (piemēram, hidrauliskos slogotājus). Šādas alternatīvās metodes dokumentē un pievieno lietošanas instrukcijai.

7.7. Sliežu ceļu nivelēšana

70. Kravas celtņa sliežu ceļa nivelēšanu veic:

70.1. uzstādot kravas celtni uz cita sliežu ceļa, ja tas noteikts montāžas projektā;

70.2. pēc sliežu ceļa remonta vai rekonstrukcijas, ja tas noteikts attiecīgajā darbu projektā;

70.3. pēc inspicēšanas institūcijas eksperta pamatota pieprasījuma;

70.4. ja lietošanas dokumentācija nesatur nivelēšanas mērījumus.

71. Nivelēšanas mērījumiem pievieno:

71.1. nepieciešamos rasējumus, specifikācijas un aprēķinus, kas palīdz izprast mērījumu veikšanu;

71.2. nivelēšanas rezultātu izvērtējumu par sliežu ceļa atbilstību konkrētā kravas celtņa lietošanai un piemērojamos standartos noteiktajām pielaidēm.

7.8. Atkārtotā un ārpuskārtas tehniskā pārbaude

72. Atkārtotās tehniskās pārbaudes apjomu nosaka inspicēšanas institūcija, ņemot vērā pēdējā tehniskajā pārbaudē konstatētās neatbilstības un kravas celtņa tehnisko stāvokli, kā arī novērtējot citas acīmredzamas neatbilstības, kas radušās pēc pēdējās tehniskās pārbaudes.

73. Kravas celtņa ārpuskārtas tehnisko pārbaudi veic:

73.1. pēc kravas celtņa atkārtotas montāžas;

73.2. pēc kravas celtņa remonta, ja veikta nesošo metālkonstrukciju vai šo konstrukciju elementu nomaiņa vai metināšana;

73.3. pēc kravas celtņa rekonstrukcijas;

73.4. pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas pamatota pieprasījuma;

73.5. pirms kravas celtņa lietošanas atsākšanas pēc avārijas, ņemot vērā normatīvajos aktos par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanu noteikto kārtību.

74. Ārpuskārtas tehnisko pārbaudi inspicēšanas institūcija veic tādā apjomā, kas nepieciešams, lai novērtētu kravas celtņa atbilstību, ievērojot šo noteikumu 49. punktā minētos nosacījumus.

7.9. Padziļinātā tehniskā pārbaude

75. Pēc valdītāja pieprasījuma padziļināto tehnisko pārbaudi ekspluatācijā esošajiem kravas celtņiem veic, pamatojoties uz inspicēšanas institūcijas tehniskās pārbaudes laikā konstatētajiem faktiem, ja izpildīti šādi nosacījumi:

75.1. nav iespējams izvērtēt kravas celtņa atbilstību šo noteikumu 6. punktā minētajām prasībām;

75.2. nav iespējams izvērtēt lietošanas instrukcijas atbilstību šo noteikumu 14. punktā minētajām prasībām;

75.3. pirmreizējās tehniskās pārbaudes laikā nav pieejama dokumentācija par pēdējo piecu gadu laikā veiktajām kārtējām tehniskajām pārbaudēm;

75.4. pirmreizējās tehniskās pārbaudes laikā nav pieejama dokumentācija par ražotāja noteikto kravas celtņa darba režīma klasifikāciju pēc darba ciklu kopējā skaita un slodzes spektra faktora;

75.5. kopš kravas celtņa ražošanas pagājuši 10 gadi vai vairāk. Šādā gadījumā padziļināto tehnisko pārbaudi veic pirmreizējās tehniskās pārbaudes laikā.

76. Tehniskās pārbaudes protokolā inspicēšanas institūcija norāda:

76.1. pamatojumu padziļinātās tehniskās pārbaudes veikšanai;

76.2. aprakstu, kurā norāda:

76.2.1. kravas celtņa mezglu vai konstrukcijas daļu, par kuru atbilstību radušās pamatotas aizdomas;

76.2.2. jautājumus, uz kuriem jāsniedz atbildes, lai valdītāja izvēlēta juridiskā vai fiziskā persona izvērtētu kravas celtņa atbilstību šo noteikumu 6. un 14. punktā minētajām prasībām.

77. Kravas celtņa padziļināto tehnisko pārbaudi uz līguma pamata drīkst veikt valdītāja izvēlēta juridiskā vai fiziskā persona, kurai ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze kravas celtņa projektēšanā un ražošanā.

78. Ja kravas celtnim līdz kārtējai tehniskajai pārbaudei nav veikta padziļinātā tehniskā pārbaude, inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē celtni novērtē ar vērtējumu 3.

7.10. Kravas celtņa uzraudzība un kontrole

79. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot kravas celtņa uzraudzību un kontroli, ir tiesīgs aizliegt kravas celtņa lietošanu, ja tam nav veikta tehniskā pārbaude šajos noteikumos minētajā kārtībā.

80. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs iegūt datus no traktortehnikas un tās vadītāju informatīvās sistēmas par šo noteikumu ​pielikuma 2.1.1. apakšpunktā minētajiem kravas celtņiem un datus no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra par šo noteikumu ​pielikuma 2.1.2. apakšpunktā minētajiem kravas celtņiem.

8. Noslēguma jautājumi

81. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 9. februāra noteikumus Nr. 113 "Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 25., 204. nr.; 2018, 245. nr.).

82. Par atbilstošiem šo noteikumu prasībām ir uzskatāmi kravas celtņi, kuriem ir saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 9. februāra noteikumiem Nr. 113 "Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība" izsniegts tehniskās pārbaudes protokols, līdz minētā tehniskās pārbaudes protokola derīguma termiņa beigām.

83. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. maijā.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns

Ekonomikas ministre I. Indriksone

Pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 14. jūnija
noteikumiem Nr. 341

Kravas celtņa klasifikācija

1. Kravas celtņu klasifikācija pēc to konstrukcijas:

1.1. tilta celtnis – celtnis ar vismaz vienu primāro horizontālo tiltu (siju), kas aprīkots ar vismaz vienu celšanas mehānismu. Tilta celtnis pārvietojas pa sliedēm vai celtnim paredzētu pārvietošanās ceļu;

1.2. buka celtnis – celtnis ar vismaz vienu primāro horizontālo tiltu (siju), kas balstīts uz vismaz viena balsta (kājas) un aprīkots ar vismaz vienu celšanas mehānismu. Buka celtnis pārvietojas pa sliedēm, celtnim paredzētu pārvietošanās ceļu vai brauktuvi vai ir uzstādīts nekustīgi;

1.3. torņa celtnis – pagriežams izlices celtnis, kuram izlice atrodas uz vertikāli novietota torņa. Torņa celtnis aprīkots ar līdzekļiem iekārtās kravas pacelšanai, nolaišanai un pārvietošanai un pārvietošanas rādiusa un pagriešanās leņķa maiņai;

1.4. portālceltnis – pagriežams izlices celtnis uz portāla, kas paredzēts stacionārai uzstādīšanai vai nu fiksētā pozīcijā, vai ar brīvu pārvietošanos pa horizontālām sliedēm un aprīkots ar izlici, kas rotē ap vertikālo asi;

1.5. izlices pašgājējceltnis – pašgājējceltnis, kuram izlice piestiprināta uz masta (torņa), ir pagriežama vai nekustīga un aprīkota ar vienu vai vairākiem celšanas mehānismiem. Celtnis pārvietojas uz riteņiem, kāpurķēdēm u. c. Celtņa šasija nav paredzēta kravas pārvadāšanai;

1.6. telferis – nekustīgā sijā iekārts elektriskās piedziņas celšanas mehānisms kravas pacelšanai, nolaišanai un pārvietošanai pa siju;

1.7. speciālie celtņi – vanšu celtnis (celšanas mehānisms pārvietojas pa vantīm), konsolceltnis, dzelzceļa celtnis (celtnis uz platformas, kas pārvietojas pa dzelzceļa sliežu ceļu), masta celtnis un citi;

1.8. konteinerceltnis – tilta celtnis uz portāla, aprīkots ar paceļamu tilta daļu un paredzēts konteinerkravu pārkraušanai.

2. Izlices pašgājējceltņu klasifikācija pēc to iesaistes ceļu satiksmē:

2.1. ceļu satiksmē iesaistīts mehāniskais transportlīdzeklis:

2.1.1. traktortehnika, norādot traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā piešķirto reģistrācijas numuru;

2.1.2. transportlīdzeklis, norādot transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā piešķirto reģistrācijas numuru;

2.2. ceļu satiksmē neiesaistīts mehāniskais transportlīdzeklis.