Programmu parakstot: Kanādas vēstnieks Šons Boids, Eiropas Savienības vēstnieks Ginters Veiss, Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, Latvijas Ministru prezidents Vilis Krištopans, Apvienoto Nāciju Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Jans Sands Sorensens, Dānijas vēstnieks Alans P.Kristensens, Somijas vēstnieks Hannu Hemeleinens, Nīderlandes vēstnieks Ludoviks van Uldens, Norvēģijas vēstnieks Knuts Torasens un Zviedrijas vēstnieks Hanss Magnusons Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ministru prezidents Vilis Krištopans:

Turpinājums no 1.lpp.

Gribu teikt paldies partneriem, kas novērtējuši gan latviešu valodas nozīmi, gan Latviešu valodas apguves valsts programmas efektivitāti, Dānijai, Somijai, Norvēģijai, Nīderlandei, Zviedrijai, Kanādai un Eiropas Komisijai. Šīs valstis finansēja jau programmas pirmo kārtu — ceru, ka šiem donoriem pievienosies arī citi.

Īpaši gribu minēt Eiropas Komisijas lomu. Manuprāt, Komisijas iesaiste un atbalsts skaidri parāda, ka vienota un harmoniska sabiedrība Latvijā nav tikai Latvijas interesēs. Arī Eiropas Savienība grib, lai Latvija kļūst par tās dalībvalsti kā ekonomiski plaukstoša, bet arī saliedēta sabiedrība, kuras locekļi atrod kopīgu valodu — gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Paldies par uzmanību!

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs:

Godātās dāmas un kungi! Laiks patiešām skrien ļoti ātri. Es atceros, ka 1995. gada rudenī mēs bijām pulcējušies, lai parakstītu pirmās fāzes latviešu valodas apguves valsts programmu. Kopš tā laika paveikts ļoti daudz. Valsts ir darījusi ļoti daudz, nostiprinot integrētas un saliedētas sabiedrības izveidi Latvijā. Referenduma rezultāti, naturalizācijas tempa straujais kāpums, integrācijas programmas apstiprināšana ir tikai daļa no piemēriem. Tomēr galvenais ir tas, ka mums izdevies mainīt atmosfēru valstī. Mums ir izdevies panākt izpratnes un cieņas nostiprināšanos pret mūsu tautas un valsts galveno vērtību — mūsu valodu. Šodien, kad parakstām latviešu valodas apguves programmas otro fāzi, man ir jāizsaka pateicība Apvienoto Nāciju Attīstības programmas pārstāvjiem par to, ka Apvienoto Nāciju Attīstības programma ir visu šo laiku spējusi ieturēt politisku, komerciālu un sektorālu neitralitāti, sniedzot Latvijai palīdzību, sākot ar sabiedrības integrācijas jautājumiem un beidzot ar sociālās labklājības nostiprināšanu.

Neapšaubāmi pateicība pienākas arī mūsu donorvalstīm — Dānijai, Somijai, Nīderlandei, Norvēģijai un Zviedrijai, kā arī Eiropas Komisijai par finansiālo segumu šai programmai. Man ir tāda maza vīzija, ka nākamās programmas parakstīšana varētu notikt jaunās telpās — ANO aģentūras kopējā centrā, kuru plānots atklāt Vecrīgā, Pils ielā. Gribētos uzsvērt, ka Latvijas ANO māja ir pirmā šāda veida struktūra visā Austrumeiropā. Vēlu veiksmi jaunās programmas īstenošanā.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals:

Mēs šodien parakstījām otro fāzi latviešu valodas apguves valsts programmai, tas ir nopietni iesākta darba turpinājums. Šeit jau tika izteikta pateicība UNDP, Eiropas Savienībai un visām donorvalstīm. Atzinīgus vārdus gribētos teikt arī Latviešu valodas apguves programmas vadības vienības vadītājai Aijai Priedītei. Šajā laikā ir sagatavoti vairāk nekā 20 metodiskie materiāli latviešu valodas kā otrās valodas apguvei. Gandrīz 70 skolu direktori un 200 skolotāji ir piedalījušies latviešu valodas apguves semināros. Es vēlreiz pateicos visiem, kas ir piedalījušies šajā valstiski svarīgajā darbā.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens:

Jūsu ekselences, dāmas un kungi! Man ir patiess prieks vērsties pie jums šodien, šajā nozīmīgajā un daudzsološajā brīdī, kad mēs izvadām dzīvē vienu no vissvarīgākajiem Latvijas sabiedrības integrācijas starptautiskā atbalsta otrā posma elementiem, par kādu ir uzskatāma Latviešu valodas apguves valsts programmas īstenošana.

Kā jau jūs to lieliski zināt, starptautiskā sabiedrība šo iniciatīvu ir atbalstījusi kopš 1994.gada, kad toreizējais premjerministrs Birkava kungs vērsās pie ANO Attīstības programmas pēc palīdzības, kas ļautu visu Latvijas sabiedrības grupu sociālās integrācijas kontekstā formulēt Latviešu valodas apguves valsts programmu. Droši vien jums nav sveši arī šīs programmas agrīnās attīstības posmi, kad Dr. Aijas Priedītes vadībā tika radīta Latviešu valodas apguves valsts programmas vadības vienība.

Tāpēc es nedomāju, ka būtu vērts vēlreiz atkārtot visiem labi zināmas lietas, tomēr, manuprāt, būtu jāpakavējas pie pāris uzmanības cienīgiem šī projekta aspektiem, kuri varētu nebūt līdz šim pietiekami iztirzāti.Viens no valsts programmas pamatprincipiem ir tas, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešams kopējs saziņas līdzeklis, proti, latviešu valoda, ar kuras starpniecību būtu iespējams nonākt pie kopējas izpratnes, vienotības un beigu beigās pie nākotnes Latvijas. Tādējādi valodas apguves programmas uzdevums ir nodrošināt valodas apmācības metodisko bāzi, resursus un līdzekļus, lai latviski nerunājošie varētu apgūt latviešu valodu un kļūt par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem. Jāatzīmē arī tas, ka citā griezumā no šīs programmas iegūst visa Latvijas sabiedrība.

Visām iesaistītajām pusēm ir bijis jāstrādā ar pilnu atdevi; tas attiecas gan uz valdības līmeni, gan arī uz skolu valdēm, vecāku pārstāvjiem, skolotājiem, bērniem, studentiem, minoritāšu grupām, masu saziņas līdzekļiem un, protams, Latviešu valodas apguves valsts programmas vadības vienību, kas visu laiku atradās šī procesa epicentrā. Un patiesi šī programma ir izraisījusi neredzētu līdzdalības un konsultāciju aktivitātes līmeni. Vienlaikus starptautiskajā līmenī ANO Attīstības programmai ir izdevies piesaistīt lielu skaitu ieinteresētu donoru. Lielākā daļa no tiem šodien ir kopā ar mums: Kanāda, Dānija, Somija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija un Eiropas Komisija, kura šajā sakarībā pārstāv 15 Eiropas Savienības dalībvalstis.

Pēdējo divu gadu pieredze mums ir daudz ko mācījusi, arī nākamo divu gadu pieredze būs ļoti vērtīga. Centienos sasniegt kopēju mērķi šis projekts ir savedis kopā visdažādākās grupas un jau tagad ievērojami aktivizējis debates, devis nopietnu ieguldījumu valodas, kultūras un integrācijas izpratnes ziņā. Lai gan starptautisko donoru sniegtais atbalsts šajā programmā ir bijis noteicošais, līdzdalība un interese par to no Latvijas valdības un sabiedrības puses ir sasniegusi iespaidīgu līmeni, kas īpašu nozīmi iegūs pēc diviem gadiem, kad starptautiskā palīdzība vairs netiks turpināta.

Tagad es gribētu pievērsties turpmākajiem diviem gadiem, proti, šīs programmas otrajam posmam, kuram droši pamati tika ielikti pirmajā programmas izpildes posmā, radot noturīgas attīstības iespējas. Otrajā posmā tiks tālāk attīstīts pašreizējais Latvijas potenciāls, izmantojot to ne tikai padziļinātai latviešu valodas apmācībai, bet arī lai tiešāk veicinātu sabiedrības integrācijas procesus, tādējādi visaptveroši pārvarot Latvijas sarežģīto vēsturisko mantojumu.

Šī projekta nākamajā posmā paredzēts veltīt lielāku uzmanību tieši šim programmas pasākumu aspektam. Daļēji to var uzskatīt par atbildi uz diskusijās izvirsīto jautājumu par Latviešu valodas apguves valsts programmas iedzīvināšanas pusi, kā arī reakciju uz to grupu augušo potenciālu, kuru pilnīgi pamatotās bažas ir pašā Latvijas integrācijas procesu centrā.

Pēdējo deviņu mēnešu laikā nacionālo ekspertu grupa valdības darba grupas ietvaros un izglītības un zinātnes ministra Gaigala kunga vadībā ir spērusi nozīmīgu soli šajā virzienā. Jau ir sagatavots pamatdokuments, kurā iekļauti visaptverošas nacionālas integrācijas programmas fundamentālie principi un galvenās sastāvdaļas, tādējādi radot atbilstošus priekšnoteikumus plašai diskusijai sabiedrībā, kas galu galā novedīs pie politiskās vienprātības. Jau tagad ir skaidrs, ka Latviešu valodas apguves valsts programma veidos visaptverošās nacionālās integrācijas stratēģijas kodolu.

Noslēgumā es vēlētos pateikties visiem tiem cilvēkiem un iestādēm, bez kuru līdzdalības mums to nebūtu izdevies panākt. Īpašu pateicību esmu parādā visiem programmas donoriem, visām Koordinācijas padomē pārstāvētajām valsts un nevalstiskajām iestādēm, kuras līdzdarbojās dažādos programmas īstenošanas posmos, un galvenokārt LVAVP vadības vienības direktorei Aijai Priedītei, kuras neizsīkstošā enerģija, entuziasms, profesionālisms un taisnīgums ir iekarojuši nedalītu programmā iesaistīto pušu cieņu.

Pēc programmas parakstīšanas: ES vēstnieks Ginters Veiss, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, Ministru prezidents Vilis Krištopans, ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Jans Sands Sorensens; ieinteresētā sarunā: Ludoviks van Uldens un Jans Sands Sorensens ...

... Krievijas vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs un Latvijas ārlietu ministrs; Valdis Birkavs, Somijas vēstnieks Hannu Hemeleinens un Zviedrijas vēstnieks Hanss Magnusons