Zviedrijas

preses, radio,

televīzijas viedokļi

Jānis Pāvuls, Zviedrijas radio, — speciāli "Latvijas Vēstnesim" 1998. gada 9. decembrī

Eiropas Savienības (ES) Komisijas ziņojums pagājušajā mēnesī saturēja vairākas frāzes, ko Latvija tulkoja kā pamatotu pretimnākšanu no ES Komisijas puses sakarā ar Latvijas piekāpšanos pavalstniecības jautājumā.

Taču Komisijas formulējumi, kuros ietilpa puslīdz cerīgi norādījumi, ka Latvija veikusi ievērojamu progresu un ka tamdēļ iesakāms to iecelt ES paplašināšanas pirmajā sarunu kārtā, šķiet, ir iestrēguši.

Pretestība pret raitu un konstruktīvu ES paplašināšanos austrumu virzienā pieaug spēkā. Līdz šim politiķi un diplomāti šo faktu centās noslēpt vai notonēt — izmantojot neskaitāmas daiļskanīgas diplomātijas frāzes. Taču šī lieta jau kļuvusi tik skaidri redzama, ka turpmāka izvairīšanās no lietu nosaukšanas īstajā vārdā draud pārtapt izsmieklā.

Zviedrijas televīzijas ziņu raidījums "Rapport" pirmdien, 7. decembrī, norādīja, ka Zviedrija esot pirmā valsts, kas oficiālā sakarībā uzsvērusi šo faktu.

Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda ( Anna Lindh ) izteicās, ka "pretestība pret paplašināšanos ir krietni lielāka, nekā mēs līdz šim domājām, un šī pretestība manāmi pieaugusi pēdējā pusgada laikā".

Taču ministre uzsver, ka šī pretestība nav vērsta pret Latviju vai Lietuvu, bet gan pret procesu kopumā. Tomēr viņa apzinās: ņemot vērā faktu, ka Latvija atrodas kandidātvalstu saraksta pašā priekšgalā, Latvija šo var izjust kā īpašu triecienu.

Laikraksts "Dagens Nyheter" norāda, ka, neraugoties uz dažiem uzslavas vārdiem (īpaši Latvijai), ES Komisijas ziņojums novembrī vērtējams kā paplašināšanas procesa eiforijas notonēšana. Savukārt ES ārlietu ministru sanāksme Briselē nedēļas sākumā šo notonēšanu vēl padziļināja. "Tur, kur Komisijas ziņojums uzsvēra panākumus, Austrijas sagatavotais dokuments norāda uz problēmām," raksta "Dagens Nyheter" . Ārlietu ministre A.Linda to komentē, sacīdama, ka "būtu bijis labāk vadīties no Komisijas formulējumiem. Tagad atkal sākam no sākuma".

Arī zviedru ziņu aģentūra TT norāda, ka Latvijas izredzes manāmi pasliktinājušās, norādot uz faktu, ka vairums ES valstu ārlietu ministru pirmdien noraidījuši jebkuru prasību precizēt datumu par Latvijas iecelšanu tā sauktajā ātrajā sarunu grupā. Tātad jau tā neskaidrais Komisijas formulējums par sarunu uzsākšanu līdz 1999. gada beigām kļuvis vēl neskaidrāks — neraugoties uz to, ka Zviedija un Dānija noraidīja pirmos divus dokumentu metus.

Trešo dokumentu (pēc trīs stundu debatēšanas) pieņēma, un tas nu tiks likts par pamatu diskusijām ES galotņu konferencē Vīnē nedēļas beigās. Šajā dokumentā tiek norādīts, ka ES ārlietu ministri atbalsta Komisijas vērtējumu attiecībā uz Latviju — taču trūkst konkrētu datumu par sarunu uzsākšanu.

Ārlietu ministre A.Linda ne visai pārliecinoši šo faktu tomēr centās uzsvērt kā zināmu panākumu — jo visas ES valstis, lūk, tagad atzīst, ka Latvija patiešām daudz ko veikusi. Tātad — noglauda galvu, bet atstāj kaktā.

TT vēl uzsver, ka Latvijas valdība agrāk izteikusies, ka sarunas sākšoties tuvāko mēnešu laikā. Taču ES noraidošā vai nogaidošā attieksme draud izraisīt spēcīgas pretreakcijas.

Ir svarīgi uzsvērt, ka viena no bremzējošām valstīm ir Vācija — valsts, ko vadošie Latvijas politiķi un vairāki politiskie komentētāji dēvē par "Latvijas advokātu". Būtu interesanti dzirdēt, kā šī viedokļa paudēji izskaidro šo fenomenu. Tāpat interesanti būtu dzirdēt Vācijas skaidrojumus, kā tā pamato savu nostāju pret valsti (valstīm), par kuras (kuru) nelaimēm tā nes vēsturisku līdzatbildību.