Turpinājums

no 1.lpp.

Rimants Karazija,

Lietuvas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

Kādu nakti mūsu teritorijas automātiski veramie vārti, kurus darbina elektrība, sāka dejot — ik pēc brīža taisījās vaļā un ciet bez iejaukšanās no malas. Izsaucām speciālistus. Izrādās, ka vainīgs pazeminātais un mainīgais spriegums — tikai 180 voltu vai pat mazāk 220 vietā. Tad nu šajā sakarā man ienāca prātā par Lietuvas un Latvijas kopīgiem nākotnes mērķiem — iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Tomēr ceļš uz šīm organizācijām nav viegls, ir dažādi šķēršļi, kurus nebūs viegli pārvarēt. Latvijai nepietiek elektroenerģijas, tā nepieciešamo strāvu iepērk no Lietuvas. Ja tiks slēgta Ignalinas atomstacija, tādu iespēju vairs nebūs. Varētu pirkt no Krievijas, bet tās ražotā strāva neatbilst kvalitātes prasībām — ir ar mainīgiem parametriem. Tad nu atliek cerēt, ka darbu sāks vienotā energoapgādes sistēma valstīs ap Baltijas jūru — Baltijas riņķis.

— Jaunā ēka ir uzcelta, jūs jau tajā strādājat, te Latvijas valsts svētku dienā, 18. novembrī, kādu laiku pakavējās arī Lietuvas prezidents Valds Adamkus. Vai nav paredzēts ar vēstniecības jauno mītni iepazīstināt plašāku Latvijas sabiedrību, tā sakot, sarīkot vēstniecības atklāšanas svētkus?

— Svētki būs noteikti, tie varētu būt nākamgad, tuvojoties Lietuvas valstiskuma atjaunošanas 81. gadadienai. Jo, kā jau teicu, vēstniecības iekārtošanā vēl ir daudz darāmā. Turklāt jāveic arī ikdienas darbs, jo abu mūsu valstu savstarpējās attiecības attīstās ļoti intensīvi — ik dienu Rīgā notiek kas būtisks, visam ir jāseko līdzi. Pagaidām vēstniecībā strādā septiņi darbinieki, domāju, ka ar laiku šis skaits varētu palielināties. Interesi par sadarbību izrāda gan Latvijas, gan Lietuvas uzņēmēji — viņiem nepieciešama ļoti konkrēta un pamatīga informācija par tautsaimniecības norisēm. Attīstās arī kultūras sakari. Mums ir daudz nākotnes plānu, un arvien šķiet, ka vēl maz ir izdarīts, ka lielākie darbi vēl priekšā.

Lietuviešu kopiena Latvijā ir diezgan liela — 35 tūkstoši cilvēku, no tiem kādi desmit tūkstoši Rīgā. Arī viņiem visiem ir interese par savu tēvzemi. Nākotnē jādomā par lietuviešu kultūras un informācijas centra izveidi, lai būtu vieta, kur sanākt kopā Latvijas lietuviešiem, kur arī latvieši varētu dziļāk iepazīties ar mūsdienu Lietuvu.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vēstnieka kabinets

Sanāksmju zāle

Konsulārā daļa

Kāpnes uz otro stāvu, vēl bez gleznām un gobelēniem

Apmeklētāju pieņemamā telpa