Problēmas

LZA akadēmiķis Oļģerts Krastiņš — "Latvijas Vēstnesim"

Sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos daudz diskutē par to, kam pašreiz grūtāk: ģimenēm ar bērniem vai pensionāriem? Naudas nepietiek vieniem un otriem, tomēr — kurai grupai palīdzība nepieciešama visvairāk? Konkrētais lēmums būs jāpieņem par katru trūkumā nonākušu ģimeni atsevišķi. Izdalīt kādu prioritāru grupu statistikas izpratnē nemaz nav vienkārši. Vēl vairāk — atbilde uz jautājumu, kam pašreiz grūtāk — ģimenēm ar bērniem vai pensionāriem, ir atkarīga no tā, kā rēķina.

Tradicionāli — uz mājsaimniecības locekli

Lai vērtētu kādas mājsaimniecības vai mājsaimniecību grupas labklājības līmeni, Latvijas statistika kā galvenos rādītājus izmanto rīcībā esošo ienākumu vai patēriņa izdevumu summu, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, nosaka arī iztikas minimumu un krīzes iztikas minimumu. Šāds aprēķins ir pilnībā pieņemams, salīdzinot dažādu teritoriālo, sociālo, tautību, izglītības un citu grupu labklājību, jo vidējais mājsaimniecību sastāvs šādās grupās ir samērā līdzīgs.

Var mēģināt šādi salīdzināt arī demogrāfisko grupu labklājību. Ir zinātnieki, kas tādu salīdzinājumu aizstāv. 1998.gada 5.novembrī notikušajā Labklājības ministrijas un Apvienoto Nāciju attīstības programmas seminārā "Nabadzības raksturojums Latvijā" tādu pieeju aizstāvēja Franciska Gasmana no Māstrihtas universitātes.

Lai realizētu minēto pieeju, sadalīsim visas Latvijas mājsaimniecības desmit labklājības grupās pēc rīcībā esošā ienākuma, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, un noskaidrosim, kādas demogrāfisko grupu mājsaimniecības koncentrējas katrā labklājības deciļgrupā. Kas pulcējas uz katra trūkuma un labklājības kāpņu pakāpiena? (Skat. 1.tabulu; metode plašāk bija aplūkota autora rakstā "LV" 1998.g. 26. novembrī, Nr.351/1412.)

Spriežot pēc 1.tabulas datiem, zemākās deciļgrupas pārsvarā pilda mājsaimniecības ar bērniem, augstākās — vieninieki. Šādi dati ir labs arguments tiem, kas apgalvo, ka Latvijā pašreiz visgrūtākie apstākļi ir ģimenēm ar bērniem, bet vieniniekiem, kuru vairākumu veido vientuļie pensionāri, uz vispārējā fona neklājas nemaz tik slikti.

Taču teiktajam ir nopietni pretargumenti. Kopš pašiem mājsaimniecību budžetu pētījumu pirmsākumiem Eiropā pagājušajā gadsimtā pētnieki un statistiķi ir turējušies pie atziņas, ka mazs bērns nepatērē tikpat, cik pieaudzis cilvēks. Arī dzīve ģimenē iznāk lētāka, nekā dzīvojot katram atsevišķi. Tādēļ, pētot dažādu demogrāfisko grupu labklājību, tiklab ienākumus, kā patēriņa izdevumus vajadzētu rēķināt nevis vidēji uz mājsaimniecības locekli, bet uz nosacītu pieauguša patērētāja vienību.

Patērētāju vienības

Jau pirmais starptautiskais statistikas kongress (1853.g. Briselē) apsvēra apstākli, ka "grupu" "caurmēru" salīdzināšana, ja darīšana ar dažāda lieluma mājturībām, nav iespējama. Šī kongresa pieņemtajā rezolūcijā tādēļ sastopam nosacījumu, ka novērojumos ņemamas tikai viena noteikta lieluma mājturības (Ģimeņu budžeti 1936/37 — R.: VSP, 1940 — 16.lpp.). Tā kā prasību izlasi veidot tikai no viena noteikta lieluma mājsaimniecībām grūti realizēt, drīz vien radās mēģinājumi izstrādāt kādu skalu, pēc kuras aprēķināt un samērot dažādu mājsaimniecību lielumu, vadoties no to patēriņa vajadzībām.

Vēsturiski ir zināmas Engela, Galtona, Verishofera, Kūna un citu zinātnieku izstrādātas skalas (plašāk skat. Dāvidsons P. Ģimeņu budžetu statistika. Diplomdarbs. — R.: LU, 1939.g. 334 lpp; pieejams Latvijas Nacionālajā bibliotēkā). Trīsdesmitajos gados Latvijas statistika izmantoja samērā izvērstu skalu, bērnu patēriņu atkarībā no vecuma pielīdzinot 0,3 — 1,0 pieauguša patērētāja vienībām (Ģimeņu budžeti, 17.lpp.).

Mūsdienās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir ieteikusi samērā vienkāršu ekvivalences skalu. Pēc šīs skalas pirmais pieaugušais mājsaimniecības loceklis tiek pielīdzināts 1,0, katrs nākamais 0,7, bet bērni vecumā līdz 14 gadiem — 0,5 patērētāju vienībām (Mājsaimniecību budžets 1997.gadā. — R.: VSK, 1998 — 152.lpp.). Pēdējo skalu pakāpeniski sāk izmantot arī Latvijas statistika.