Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Politisko partiju likumā

Izdarīt Politisko partiju likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2013, 222., 228. nr.; 2014, 25. nr.; 2016, 52. nr.; 2017, 70. nr.) šādus grozījumus: 

1. Papildināt 7. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Partijai tās darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas vai citu demokrātisku valstu neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas Republikas vai citas demokrātiskas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība, sabiedriskā drošība vai kārtība, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

(5) Partijām to darbībā aizliegts sniegt atbalstu, tajā skaitā arī informatīvu (propagandas), personām vai valstīm, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu."

2. 38. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Partijas darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga un kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, partiju reģistra iestāde, prokurors, valsts drošības iestādes, kā arī citas likumā noteiktās iestādes.";

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja prokuratūra vai valsts drošības iestāde konstatē pazīmes, kas liecina par iespējamu partijas prettiesisku darbību, kura vērsta pret valsts drošību vai var tai kaitēt, vai citādi ir pretrunā ar Satversmi, vai tās darbības liecina par šā likuma 7. panta ceturtajā vai piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem, prokuratūra vai valsts drošības iestāde brīdina partiju par šādu darbību nepieļaujamību.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Atbilstoši konstatētā pārkāpuma būtībai iestāde, kura konstatējusi pārkāpumu, nosaka termiņu tā novēršanai, kas ir ne mazāks par 15 dienām un ne ilgāks par sešiem mēnešiem, vai uzdod normatīvajiem aktiem neatbilstošo rīcību nekavējoties pārtraukt."

3. 45. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) ja partijas darbība ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem, tā apdraud valsts vai sabiedrisko drošību vai ir pretrunā ar šā likuma 7. panta ceturtajā vai piektajā daļā noteikto aizliegumu;";

papildināt otro daļu ar vārdiem un skaitli "vai prokurors uz šā panta pirmās daļas 3.¹ punkta pamata";

izslēgt trešo un ceturto daļu.

4. Papildināt likumu ar 45.¹, 45.² un 45.³ pantu šādā redakcijā:

"45.¹ pants. Aizliegums partijai veikt publisko darbību

(1) Pēc prokurora, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vai Valsts ieņēmumu dienesta motivēta pieteikuma tiesa var aizliegt partijai līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā veikt publisko darbību. Izskatīt jautājumu par aizliegumu partijai veikt publisko darbību pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms tam, kad tiesā tiek celta prasība par partijas darbības izbeigšanu.

(2) Pieteikumu par aizliegumu partijai veikt publisko darbību tiesa vai tiesnesis izlemj 15 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai lietas ierosināšanas dienas, ja tas iesniegts vienlaikus ar prasības pieteikumu par partijas darbības izbeigšanu, iepriekš par to paziņojot partijai. Partijas pārstāvju neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Ja kavēšanās pieņemt lēmumu par aizliegumu partijai veikt publisko darbību varētu radīt valsts vai sabiedriskās drošības apdraudējumu, pieteikumu par aizliegumu partijai veikt publisko darbību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma saņemšanas, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem. Ja lēmums par aizliegumu partijai veikt publisko darbību pieņemts bez partijas pārstāvju klātbūtnes, partijai šo lēmumu paziņo ne vēlāk kā minētā lēmuma izpildes brīdī.

(4) Ja pieteikums par aizliegumu partijai veikt publisko darbību iesniegts pirms šā likuma 45.³ pantā minētās prasības, tiesa vai tiesnesis piemēro šā likuma 45.³ panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto.

(5) Ja pieteikums par aizliegumu partijai veikt publisko darbību apmierināts pirms tam, kad tiesā tiek celta prasība par partijas darbības izbeigšanu, tiesa vai tiesnesis nosaka prokuroram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai Valsts ieņēmumu dienestam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem. Ja tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par aizlieguma atcelšanu partijai veikt publisko darbību.

(6) Lēmumā par aizliegumu partijai veikt publisko darbību tiesnesis norāda partijas publisko darbību, kura tiek aizliegta pilnīgi vai daļēji, aizliegšanas mērķi un pamatu.

(7) Lēmums par aizliegumu partijai veikt publisko darbību un lēmums par šā aizlieguma atcelšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Tiesa nosūta attiecīgo lēmumu partiju reģistra iestādei ieraksta izdarīšanai partiju reģistrā. Partiju reģistra iestāde nodrošina, ka tās tīmekļvietnē bez maksas ir pieejama informācija saistībā ar ieraksta izdarīšanu par aizliegumu partijai veikt publisko darbību.

(8) Aizliegumu partijai veikt publisko darbību pēc lietas dalībnieka pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura noteikusi šo aizliegumu, vai tiesa, kuras lietvedībā atrodas lietas izskatīšana pēc būtības. Šo pieteikumu šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem.

(9) Ja prasība par partijas darbības izbeigšanu ir apmierināta, aizliegums partijai veikt publisko darbību ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(10) Ja prasība par partijas darbības izbeigšanu ir noraidīta, tiesa spriedumā atceļ aizliegumu partijai veikt publisko darbību. Spriedums daļā par partijas publiskās darbības aizlieguma atcelšanu stājas spēkā nekavējoties.

(11) Ja prasība par partijas darbības izbeigšanu ir atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa ar lēmumu atceļ aizliegumu partijai veikt publisko darbību. Lēmums par šā aizlieguma atcelšanu stājas spēkā nekavējoties.

(12) Ja līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā partija pārkāpj tiesas lēmumu, kas pieņemts šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, vai neievēro šāda lēmuma nosacījumus, tiesa pēc pieteicēja ierosinājuma piemēro partijai procesuālu sankciju (brīdinājumu vai naudas sodu) un brīdina par kriminālatbildību, kas iestājas gadījumā, kad partija tiesas lēmumu turpina pārkāpt.

45.² pants. Pieņemtā lēmuma par aizliegumu partijai veikt publisko darbību pārsūdzēšana

(1) Par lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par aizliegumu partijai veikt publisko darbību, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par šā aizlieguma atcelšanu, 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var iesniegt blakus sūdzību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Blakus sūdzības iesniegšana par šā panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem neaptur to izpildi.

45.³ pants. Partijas darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu, ja partijas darbība apdraud valsts vai sabiedrisko drošību

(1) Ja partijas darbība ir vērsta uz kāda šā likuma 7. panta ceturtajā un piektajā daļā minētā aizlieguma pārkāpumu, prokurors partijai rakstveidā izsaka brīdinājumu vai iesniedz iesniegumu. Ja partija pēc prokurora iesnieguma saņemšanas šajā iesniegumā noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumu vai izdara pārkāpumu, par kura nepieļaujamību iepriekš ir brīdināta, prokurors ceļ prasību Rīgas pilsētas tiesā par partijas darbības izbeigšanu.

(2) Ja partijas darbība pārkāpj kādu šā likuma 7. panta ceturtajā un piektajā daļā minēto aizliegumu vai partijas darbība ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem un apdraud valsts vai sabiedrisko drošību, prokurors ceļ prasību Rīgas pilsētas tiesā par partijas darbības izbeigšanu.

(3) Rīgas pilsētas tiesa lietas par partijas darbības izbeigšanu, ja tas skar valsts vai sabiedriskās drošības intereses, izskata nekavējoties, piemērojot Civilprocesa likumā noteikto kārtību.

(4) Lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa, izskatot lietas par partijas darbības izbeigšanu, ja tas skar valsts vai sabiedriskās drošības intereses, noskaidro lietas apstākļus, pārbauda pierādījumus, kā arī, ja iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, pieprasa tos pēc savas iniciatīvas.

(5) Ja, izskatot lietas par partijas darbības izbeigšanu, kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas, kas ir valsts noslēpuma objekts, tikai tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma drīkst iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kas nav pievienoti lietai un attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, nolēmumā norādot, ka šie materiāli ir izvērtēti.

(6) Tiesas spriedumu lietā par partijas darbības izbeigšanu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Līdz Rīgas pilsētas tiesas izveidei šā likuma 45.³ pantā minētās lietas izskata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 16. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 22. jūnijā