Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3. nr.; 2002, 1., 12. nr.; 2003, 12., 23. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 10., 11. nr.; 2006, 1., 14., 24. nr.; 2007, 9., 10., 16. nr.; 2008, 11. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 105., 114. nr.; 2016, 48., 249. nr.; 2017, 64., 106., 132. nr.; 2018, 204. nr.; 2020, 240.A nr.; 2021, 104., 246. nr.; 2022, 41.A nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 11. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Aizsardzības ministrs, izvērtējot valsts drošības un aizsardzības intereses, pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku speciālo operāciju īstenošanu ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operāciju īstenošanu. Aizsardzības ministrs lēmumu saskaņo ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru. Par speciālās operācijas norisi un rezultātiem informē Nacionālās drošības padomi."

2. Papildināt 38. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, (turpmāk — Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas) nevar iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības patieso labuma guvēju."

3. Papildināt 39. pantu ar 3.¹, 3.², 3.³, 3.⁴ un 3.⁵ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā kapitālsabiedrībā būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme ir Krievijai vai Baltkrievijai piederīgajām personām vai šīs personas ir patiesie labuma guvēji, tad no dienas, kad kapitālsabiedrība iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, savas balsstiesības nav tiesīgi izmantot šādi dalībnieki vai akcionāri:

1) Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas;

2) personas, kuras savu dalībnieka vai akcionāra tiesību realizāciju pilnībā vai daļēji nodevušas Krievijai vai Baltkrievijai piederīgajām personām;

3) personas, ar kuru starpniecību Krievijai vai Baltkrievijai piederīgās personas kļuvušas par patiesajiem labuma guvējiem.

(3²) Ja šā panta pirmajā daļā minētās personālsabiedrības biedrs vai šā biedra patiesais labuma guvējs ir Krievijai vai Baltkrievijai piederīgā persona, tad šis biedrs no dienas, kad personālsabiedrība iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, nav tiesīgs pārstāvēt personālsabiedrību un kārtot tās lietvedību.

(3³) Ja Krievijai vai Baltkrievijai piederīgā persona ar Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības starpniecību kā tās dalībnieks vai akcionārs ir ieguvusi būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi šā panta pirmajā daļā minētajā kapitālsabiedrībā, tad šī persona no dienas, kad kapitālsabiedrība, kurā tai ir netieša būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme, iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, nav tiesīga izmantot balsstiesības kapitālsabiedrībā, ar kuras starpniecību tiek realizēta dalība nacionālajai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā.

(3⁴) Šā panta 3.¹, 3.² un 3.³ daļā noteiktie ierobežojumi tiek piemēroti līdz dienai, kad ir izpildīti šā likuma 38. panta 1.¹ daļā minētie nosacījumi.

(3⁵) Nosakot pārstāvības normu kapitālsabiedrībās, akcijas un kapitāla daļas, attiecībā uz kurām piemērojami šā panta 3.¹ un 3.³ daļā noteiktie ierobežojumi, netiek ņemtas vērā."

4. Papildināt 41. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja Krievijai vai Baltkrievijai piederīgā persona kļūst par nacionālajai drošībai nozīmīgas kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju, tad šīs sabiedrības akcionārs vai dalībnieks, ar kura starpniecību Krievijai vai Baltkrievijai piederīgā persona ir kļuvusi par patieso labuma guvēju, nav tiesīgs izmantot balsstiesības kapitālsabiedrībā. Nosakot pārstāvības normu nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, attiecīgās akcijas vai kapitāla daļas netiek ņemtas vērā."

5. Izteikt 45. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja persona vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā vai kļūst par šādas komercsabiedrības biedru, nesaņemot šā likuma 40. pantā minēto atļauju vai neievērojot šā likuma 38. panta 1.¹ daļā noteiktos ierobežojumus, tad darījums vai rīcība, kas bija par pamatu minēto tiesību iegūšanai, Latvijā nav spēkā no attiecīgā darījuma noslēgšanas vai attiecīgās rīcības brīža."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 21., 22. un 23. punktu šādā redakcijā:

"21. Ja šā likuma 38. panta 1.¹ daļas spēkā stāšanās brīdī Krievijai un Baltkrievijai piederīgajām personām ir būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai šādas personas ir nacionālajai drošībai nozīmīgas kapitālsabiedrības patiesie labuma guvēji, tad ar šīs normas spēkā stāšanās brīdi šā likuma 39. panta 3.¹ daļas 1., 2. un 3. punktā minētie dalībnieki un akcionāri nav tiesīgi izmantot savas balsstiesības. Nosakot pārstāvības normu nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, attiecīgās akcijas vai kapitāla daļas netiek ņemtas vērā.

22. Ja šā likuma 38. panta 1.¹ daļas spēkā stāšanās brīdī Krievijai vai Baltkrievijai piederīgā persona ir personālsabiedrības biedrs vai šā biedra patiesais labuma guvējs ir Krievijai un Baltkrievijai piederīgā persona, tad ar šīs normas spēkā stāšanās brīdi attiecīgais personālsabiedrības biedrs nav tiesīgs pārstāvēt personālsabiedrību un kārtot tās lietvedību.

23. Statūtu noteikumi vai vienošanās, kas ir pretrunā ar šā likuma 38. panta 1.¹ daļā noteiktajiem ierobežojumiem, nav spēkā tajā daļā, kura neatbilst minētajai normai."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 16. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 22. jūnijā