Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Konkurences likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 22. nr.; 2004, 10. nr.; 2008, 9., 24. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2013, 188. nr.; 2015, 107. nr.; 2016, 104. nr.; 2017, 208. nr.; 2019, 71. nr.; 2021, 234.A nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹, 1.², 1.³, 1.⁴, 1.⁵ un 1.⁶ punktu šādā redakcijā:

"1¹) Eiropas Konkurences tīkls — publisko iestāžu tīkls, kuru veido konkurences iestādes un kura uzdevums ir kalpot par diskusiju un sadarbības forumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta piemērošanā un izpildē;

1²) iecietības programma — programma, kas tiek īstenota, lai piemērotu Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu vai šā likuma 11. pantu, saskaņā ar kuru iecietības programmas vienošanās dalībnieks neatkarīgi no citiem pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem izmeklēšanā sadarbojas ar konkurences iestādi, brīvprātīgi sniedzot tam zināmu informāciju par pārkāpumu un savu lomu tajā, pretī ar attiecīgu lēmumu vai procedūras izbeigšanu saņemot atbrīvojumu no naudas soda, kas piemērojams par iesaistīšanos pārkāpumā, vai naudas soda samazinājumu;

1³) iecietības programmas ietvaros sniegta liecība — tirgus dalībnieka vai fiziskās personas, vai to vārdā konkurences iestādei brīvprātīgi sniegta informācija mutvārdos vai rakstveidā vai minētās informācijas transkripcija, kurā aprakstīta šā tirgus dalībnieka vai fiziskās personas rīcībā esošā informācija par iecietības programmas vienošanos un šā tirgus dalībnieka vai fiziskās personas loma tajā un kura speciāli sagatavota iesniegšanai attiecīgajā konkurences iestādē, lai saņemtu atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazinājumu saskaņā ar iecietības programmu, un kurā nav ietverti pierādījumi, kas pastāv neatkarīgi no lietas izpētes procedūras, neraugoties uz to, vai šī informācija atrodas konkurences iestādes lietas materiālos, proti, vai ir bijusi iepriekš;

1⁴) iecietības programmas pieteikuma iesniedzējs — tirgus dalībnieks, kas atbilstoši iecietības programmai piesakās uz atbrīvojumu no naudas soda vai uz naudas soda samazinājumu;

1⁵) iecietības programmas vienošanās — karteļa, vertikālās vienošanās par tālākpārdošanas cenas noteikšanu vai pasīvās pārdošanas ierobežojuma aizlieguma vienošanās;

1⁶) izlīguma iesniegums — tirgus dalībnieka vai tā vārdā konkurences iestādei brīvprātīgi sniegta informācija, kurā tirgus dalībnieks atzīst vai atsakās apstrīdēt savu dalību Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantā vai šā likuma 11. panta pirmajā daļā vai 13. pantā minētajā pārkāpumā un savu atbildību par minēto pārkāpumu un kura speciāli sagatavota konkurences iestādei, lai šai iestādei dotu iespēju veikt vienkāršotu vai paātrinātu lietas izpēti;";

izteikt 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) karteļa vienošanās — konkurentu vienošanās, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, īstenojot, bet neaprobežojoties ar iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu, tai skaitā saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, noteikšanu vai koordinēšanu, ražošanas vai pārdošanas kvotu sadali, tirgu un klientu sadali, tai skaitā piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai vienošanos par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, importa vai eksporta ierobežošanu vai pret konkurenci vērstām darbībām attiecībā uz citiem konkurentiem;";

papildināt pantu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6¹) konkurences iestāde — dalībvalsts konkurences iestāde vai Eiropas Komisija, vai abas kopā — atkarībā no konteksta;";

papildināt pantu ar 7.⁴ un 7.⁵ punktu šādā redakcijā:

"7⁴) pieprasījuma iesniedzēja iestāde — dalībvalsts konkurences iestāde, kas iesniedz šā likuma IX nodaļā paredzēto savstarpējās palīdzības pieprasījumu;

7⁵) pieprasījuma saņēmēja iestāde — dalībvalsts konkurences iestāde, kas saņem savstarpējās palīdzības pieprasījumu un attiecībā uz šā likuma IX nodaļā minēto savstarpējās palīdzības pieprasījumu var būt kompetenta publiska struktūra, kurai saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un administratīvo praksi uzticēta galvenā atbildība par šādu lēmumu izpildi;".

2. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

"4. pants. Konkurences padomes juridiskais statuss

(1) Konkurences padome ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tās institucionālā pārraudzība tiek īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību.

(2) Pārraudzība neattiecas uz Konkurences padomei noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī Konkurences padomes iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp starpresoru vienošanās slēgšanu, iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz šajā iestādē nodarbinātajiem (piemēram, lēmumiem par nodarbināto pieņemšanu amatā un atbrīvošanu no tā, pārcelšanu un tās saskaņošanu, nosūtīšanu komandējumā, disciplinārlietu ierosināšanu, izskatīšanu un disciplinārsodu piemērošanu).

(3) Konkurences padome atbilstoši kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus un veic tai likumā noteiktos uzdevumus, un tā savā darbībā ir neatkarīga.

(4) Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta. Konkurences padomi finansē tādā veidā, lai nodrošinātu tās neatkarību un efektīvu Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta piemērošanu.

(5) Konkurences padomei ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu Konkurences padomes nosaukumu."

3. 5. pantā:

papildināt pantu ar 2.¹, 2.² un 2.³ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentus izraugās atklātā konkursā. Pretendentu atlasi veic pretendentu vērtēšanas komisija, kuras sastāvu nosaka Ministru kabinets. Pretendentu vērtēšanas komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.

(2²) Ministru kabinets nosaka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu:

1) pieteikšanās nosacījumus un kārtību;

2) atlases kritērijus un novērtēšanas kārtību;

3) vērtēšanas komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.

(2³) Šā panta 2.¹ daļā minētā pretendentu vērtēšanas komisija ir tiesīga pieprasīt no kompetentajām institūcijām informāciju un dokumentus, kas pamato šā likuma 5.¹ un 5.² pantā paredzētās prasības un ierobežojumus, lai ieņemtu padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amatu.";

izslēgt ceturto daļu;

aizstāt piektajā daļā vārdu "divi" ar vārdu "trīs";

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Padome apstiprina:

1) iestādes vidēja termiņa darbības stratēģiju;

2) iestādes nolikumu, kurā nosaka iestādes struktūru;

3) lietu prioritizācijas stratēģiju un prioritātes kārtējam gadam, nodrošinot to publisku pieejamību;

4) iekšējās darbības noteikumus;

5) iekšējās kontroles sistēmu un tās uzraudzību;

6) lēmumu priekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību;

7) iestādes ierēdņa dienesta apliecības saturu un formu.";

izteikt astotās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas;";

papildināt astoto daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) ieceļ amatā un atbrīvo no tā Konkurences padomes darbiniekus un ierēdņus, nosaka darbinieku un ierēdņu amatus;";

papildināt astoto daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgs piedalīties Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs.";

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

"(8¹) Uz padomes priekšsēdētāju un padomes locekļiem neattiecas citu normatīvo aktu prasības par valsts civildienesta ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanu, ierēdņa atstādināšanu un disciplināro atbildību, kā arī citas padomes neatkarību ierobežojošas tiesību normas.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes loceklis, kuru pilnvarojis padomes priekšsēdētājs atbilstoši Konkurences padomes nolikumam."

4. Papildināt likumu ar 5.¹, 5.², 5.³ un 5.⁴ pantu šādā redakcijā:

"5.¹ pants. Prasības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentiem

(1) Par padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var iecelt personu, kura atbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām obligātajām ierēdņa amata prasībām un:

1) ir ar nevainojamu reputāciju;

2) ir ieguvusi vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu;

3) pārvalda vismaz vienu svešvalodu;

4) kuras profesionālā kvalifikācija, zināšanas un pieredze nodrošina šajā likumā un citos normatīvajos aktos Konkurences padomei noteikto uzdevumu izpildi;

5) ir tiesīga saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

(2) Par padomes priekšsēdētāju var iecelt personu, kurai ir atbilstoša pieredze organizācijas vadītāja vai citā vadošā amatā.

(3) Padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis stājas amatā un sāk pildīt amata pienākumus ar dienu, kad ir iecelts amatā.

Par padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt persona:

1) pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

2) kurai ir noteikts parādnieka statuss saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu;

3) kurai ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process vai no tā izbeigšanas dienas nav pagājuši pieci gadi;

4) kura ir Saeimas vai pašvaldības domes deputāts vai ieņem vēlētus amatus politisko organizāciju vai partiju vadībā.

(1) Ministru kabinets pirms noteiktā termiņa atbrīvo no amata padomes priekšsēdētāju un padomes locekli šādos gadījumos:

1) ir saņemts padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa iesniegums par atkāpšanos no amata;

2) padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;

3) pildot amata pienākumus, padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību un tādējādi radījis būtisku kaitējumu valstij vai personai;

4) padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus un tādējādi radījis kaitējumu valstij vai personai;

5) ir atklājusies padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa neatbilstība šā likuma 5.¹ panta prasībām vai iestājies kāds no šā likuma 5.² panta 2., 3. vai 4. punktā vai Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem.

(2) Jautājumu par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata pēc ekonomikas ministra ierosinājuma izvērtē Ministru kabineta izveidota komisija (turpmāk šajā pantā — Komisija), izņemot šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto gadījumu. Komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.

(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt no kompetentajām institūcijām informāciju un dokumentus, kas pamato šā panta pirmajā daļā minētos iemeslus atbrīvošanai no amata, kā arī pieaicināt ekspertus un uzklausīt padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli.

(4) Lai Komisija pārliecinātos par Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minēto ierobežojumu iestāšanos, Valsts kanceleja pieprasa informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs".

(5) Komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumu par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata;

2) informēt ekonomikas ministru, ka nav pamata atbrīvot padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata.

(6) Ja Komisija konstatē, ka pastāv kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata un pieņem šā panta piektās daļas 1. punktā minēto lēmumu, tā sagatavo attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu un:

1) nosūta to ekonomikas ministram iesniegšanai Ministru kabinetam;

2) piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par to rakstveidā informē padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli.

(7) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā ekonomikas ministrs sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam lēmumu (Ministru kabineta rīkojuma projektu) par padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata.

(1) Ja padomes priekšsēdētājam vai padomes loceklim ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ekonomikas ministrs aptur viņa pilnvaras līdz brīdim, kad stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai kriminālprocess pret viņu tiek izbeigts uz reabilitējoša pamata.

(2) Padomes priekšsēdētājam vai padomes loceklim pilnvaru apturēšanas periodā izmaksā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Ja amatpersona pilnvaru apturēšanas periodā savieno valsts amatpersonas amatu ar likumā atļautu amatu un gūst ienākumus, minimālo mēneša darba algu par turpmāko periodu no pilnvaru apturēšanas dienas neizmaksā.

(3) Ja padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis likumā noteiktajā kārtībā tiek atzīts par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, viņu uzskata par atbrīvotu no amata ar pilnvaru apturēšanas dienu un viņam neizmaksā darba samaksu par pilnvaru apturēšanas periodu, bet, ja pilnvaru apturēšanas periodā ir maksāta minimālā mēneša darba alga, neizmaksā starpību starp pilnu darba samaksu un minimālo mēneša darba algu. Ja padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis tiek attaisnots vai kriminālprocess pret viņu tiek izbeigts, viņam izmaksā darba samaksu par pilnvaru apturēšanas periodu, bet, ja pilnvaru apturēšanas periodā ir maksāta minimālā mēneša darba alga, izmaksā starpību starp pilnu darba samaksu un minimālo mēneša darba algu, ja vien nav cita šajā likumā noteikta pamata atbrīvošanai no amata.

(4) Ja kriminālprocess pret padomes priekšsēdētāju vai padomes locekli tiek izbeigts uz nereabilitējoša pamata, jautājumu par viņa atbrīvošanu no amata izvērtē šā likuma 5.³ panta otrajā daļā minētā komisija.

(5) Lai pārliecinātos par šā panta pirmajā daļā minētā gadījuma iestāšanos, Ekonomikas ministrija pieprasa informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs"."

5. 6. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

"7) atbilstoši kompetencei izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Ekonomikas ministrijai tiesību aktu projektus;

8) sagatavo un sniedz atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi;

9) valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas gadījumos, ja nepieciešams, sniedz attiecīgajai institūcijai rakstveida priekšlikumus vai atzinumus par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Konkurences padome katru gadu līdz 1. martam iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, kā arī ievieto to savā tīmekļvietnē.";

izslēgt trešo daļu.

6. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

"6.¹ pants. Konsultatīvā padome

(1) Ekonomikas ministrs izveido konsultatīvo padomi, kuras sastāvā iekļauj pārstāvjus no valsts institūcijām un sociālo un sadarbības partneru intereses pārstāvošām biedrībām un nodibinājumiem.

(2) Konsultatīvās padomes uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt iespējami plašākas publiskās konsultācijas par Konkurences padomes darbības stratēģiju, sniegt ieteikumus attiecībā uz tās stratēģiskajiem darba virzieniem un izskatīt stratēģijas īstenošanas gaitu un darba pilnveidošanas iespējas;

2) sekmēt priekšlikumu sniegšanu saistībā ar konkurences politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgo normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu konkurences politikas jomā;

3) sniegt atzinumus par Konkurences padomes sagatavotajām vadlīnijām un lietu prioritizācijas stratēģiju, kā arī priekšlikumus par iestādes darbības prioritātēm;

4) sniegt atzinumu par šā likuma 6. panta 2.¹ daļā minēto darbības pārskatu un Konkurences padomes ziņojumu par to.

(3) Konsultatīvās padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

(4) Konsultatīvās padomes sekretariāta funkcijas pilda Konkurences padome.

(5) Padomes nolikumu un personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs."

7. Aizstāt 7. panta pirmās daļas 8. punktā vārdus un skaitļus "Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra regulā (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā" ar vārdiem un skaitļiem "Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regulā (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 2006/2004".

8. 8.¹ pantā:

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdus "tirgus dalībnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "adresāts" (attiecīgā locījumā);

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Ja pārkāpums izdarīts lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, piespiedu naudas apmēru nosaka līdz pieciem procentiem no pēdējā finanšu gada vidējā vienas dienas kopējā neto apgrozījuma pasaulē par katru dienu, bet ne mazāk kā 250 euro par katru dienu līdz tiesiskā pienākuma izpildei.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nosakāms finanšu gada neto apgrozījums, no kura aprēķina piespiedu naudu, un piespiedu naudas apmēra noteikšanas kritērijus."

9. 9. pantā:

izslēgt piektās daļas 2. punktā vārdus "Konkurences padomē";

izslēgt piektās daļas 4. punkta "f" apakšpunktā vārdus "no tirgus dalībnieka darbiniekiem";

papildināt piektās daļas 4. punkta "g" apakšpunktu pēc vārdiem un skaitļa "ne ilgāku par 72 stundām" ar vārdiem "ja nepieciešams, atkārtoti";

papildināt piekto daļu ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

"5¹) turpināt šīs daļas 4. punkta "b" un "e" apakšpunktā noteiktās procesuālās darbības Konkurences padomes telpās vai citās attiecīgi noteiktās telpās;";

papildināt sestās daļas 2. punktu pēc vārda "veidā" ar vārdu "vietā";

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Šā panta piektās daļas 4. punktā minēto procesuālo darbību veikšanā kopā ar Konkurences padomes amatpersonām ir tiesīgi piedalīties Konkurences padomes piesaistīti eksperti vai speciālisti no tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citu valsts pārvaldes institūciju eksperti vai speciālisti informācijas tehnoloģiju jomā."

10. 9.⁴ pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārda "informācijas" ar vārdiem "sniegšanu vai";

papildināt pirmo daļu ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

"7) lēmuma par tiesisko pienākumu uzlikšanu vai pagaidu noregulējumu pārkāpumu aizliegtas vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma izpētes lietā;

8) šā likuma 27.³ pantā noteiktajā kārtībā noslēgtā administratīvajā līgumā paredzēto tiesisko pienākumu pārkāpumu aizliegtas vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma izpētes lietā.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Konkurences padome par šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētajiem pārkāpumiem ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz vienam procentam un par šā panta pirmās daļas 7. punktā minētajiem pārkāpumiem attiecībā uz lēmuma par tiesisko pienākumu nepildīšanu un šā panta pirmās daļas 8. punktā minētajiem pārkāpumiem līdz trim procentiem no tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 50 euro katram. Personām, kuras nav tirgus dalībnieki vai tirgus dalībnieku apvienības, naudas sodu uzliek 50 līdz 1400 euro apmērā.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja pārkāpums izdarīts lietā par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu, Konkurences padome par šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētajiem pārkāpumiem ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz vienam procentam un par šā panta pirmās daļas 7. un 8. punktā minētajiem pārkāpumiem līdz trim procentiem no tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram, bet ne mazāk kā 50 euro katram. Personām, kuras nav tirgus dalībnieki vai tirgus dalībnieku apvienības, naudas sodu uzliek 50 līdz 1400 euro apmērā.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nosakāms finanšu gada neto apgrozījums, no kura aprēķina naudas sodu, un naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus."

11. 11. pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "tirgus dalībnieku";

izteikt 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Tirgus dalībniekam vai tirgus dalībnieku apvienībai, kas norāda, ka vienošanās atbilst šā panta otrās daļas prasībām, ir pienākums to pierādīt."

12. 12. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "tirgus dalībnieku" ar vārdiem "vai to apvienību";

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus "procentu apmēram" ar vārdu "procentiem";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ja vienošanās aizlieguma pārkāpums uzskatāms par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, Konkurences padome ir tiesīga uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz
10 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram, bet ne mazāk kā 700 euro katram."

13. 12.¹ pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Konkurences padome atbrīvo no naudas soda par iecietības programmas vienošanās pārkāpumu, ja tirgus dalībnieks:

1) izpilda iecietības programmas prasības;

2) informē, ka ir iecietības programmas vienošanās dalībnieks;

3) pirmais iesniedz pierādījumus un citas ar iecietības programmas vienošanos saistītas ziņas par faktiem un apstākļiem, kas ir pietiekami, lai izpildītu šā likuma 9. panta piektās daļas 4. punktā minētās procesuālās darbības, ar nosacījumu, ka Konkurences padomes rīcībā vēl nav bijuši pietiekami pierādījumi šādu darbību veikšanai un tās vēl nebija veiktas;

4) pirmais iesniedz pierādījumus un citas ar iecietības programmas vienošanos saistītas ziņas, kas, Konkurences padomes ieskatā, ir pietiekamas, lai konstatētu iecietības programmas vienošanās pārkāpumu, ar nosacījumu, ka pieteikuma saņemšanas brīdī Konkurences padomes rīcībā nav bijuši pietiekami pierādījumi, uz kuru pamata varētu konstatēt iecietības programmas vienošanās pārkāpumu, un ka attiecībā uz šo vienošanos cits tirgus dalībnieks nav kvalificējies atbrīvojumam no naudas soda saskaņā ar šīs daļas 3. punktu;

5) nav veicis darbības, lai piespiestu citus tirgus dalībniekus piedalīties iecietības programmas vienošanās pārkāpumā vai turpināt dalību tajā.

(2) Konkurences padome samazina naudas sodu par iecietības programmas vienošanās pārkāpumu, ja tirgus dalībnieks:

1) izpilda iecietības programmas piemērošanai noteiktās prasības;

2) informē, ka ir iecietības programmas vienošanās dalībnieks;

3) iesniedz pierādījumus un citas ar iecietības programmas vienošanos saistītas ziņas, kas būtiski papildina Konkurences padomes rīcībā esošos pierādījumus un ziņas;

4) iesniedz pierādījumus par citu iecietības programmas vienošanos un Konkurences padome to atbrīvo no naudas soda par šo iecietības programmas vienošanos.

(3) Ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārliecinošus pierādījumus, kurus Konkurences padome var izmantot papildu faktu pierādīšanai, kuru rezultātā tiktu noteikti lielāki naudas sodi par iecietības programmas vienošanās pārkāpumu nekā tie, kas būtu piemēroti bez šiem pierādījumiem, Konkurences padome, nosakot naudas sodu pieteikuma iesniedzējam, neņem vērā tā iesniegtos papildu pierādījumus.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Konkurences padomei ir tiesības, ievērojot Padomes regulas Nr. 1/2003 12. pantu, apmainīties ar citām konkurences iestādēm ar iecietības programmas ietvaros sniegtajām liecībām. Tas veicams vai nu ar iecietības programmas pieteikuma iesniedzēja piekrišanu, vai tad, ja konkurences iestāde, kas saņēmusi iecietības programmas ietvaros sniegtās liecības, ir saņēmusi arī iecietības pieteikumu par to pašu pārkāpumu no tā paša iecietības programmas pieteikuma iesniedzēja kā konkurences iestāde, kas pārsūta atbilstoši iecietības programmai sniegtās liecības, ar noteikumu, ka pārsūtīšanas brīdī iecietības programmas pieteikuma iesniedzējs nevar atsaukt informāciju, ko tas iesniedzis konkurences iestādei, kura saņem iecietības programmas ietvaros sniegtās liecības.";

papildināt septīto daļu pēc vārdiem "prasības iecietības programmas" ar vārdu "vienošanās";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Konkurences padomes lēmumā par lietas izbeigšanu neiekļauj ziņas par to tirgus dalībnieku identitāti, kuri sadarbojušies ar Konkurences padomi iecietības programmas ietvaros."

14. Papildināt 14. pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpums uzskatāms par Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantā minēto pārkāpumu, Konkurences padome ir tiesīga uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 10 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram, bet ne mazāk kā 700 euro katram."

15. Papildināt III nodaļu ar 14.³ pantu šādā redakcijā:

"14.³ pants. Tirgus dalībnieku apvienību atbildība par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem

(1) Ja tirgus dalībnieku apvienības pārkāpums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta pirmajā daļā un 102. pantā minētajiem pārkāpumiem ir saistīts ar tās dalībnieku darbībām, Konkurences padome ir tiesīga uzlikt tirgus dalībnieku apvienībai naudas sodu līdz 10 procentiem no summas, ko veido kopējais apgrozījums pasaulē katram tās dalībniekam, kurš darbojas tirgū, ko ietekmējis tirgus dalībnieku apvienības pārkāpums, bet ne mazāk kā 700 euro.

(2) Ja Konkurences padome uzliek naudas sodu tirgus dalībnieku apvienībai, ņemot vērā tās dalībnieku apgrozījumu, un tirgus dalībnieku apvienība to nav samaksājusi, šīs apvienības dalībniekiem ir pienākums labprātīgi segt naudas soda samaksai nepieciešamo summu.

(3) Lai nodrošinātu naudas soda samaksu pilnā apmērā, ja tirgus dalībnieku apvienība nav samaksājusi saskaņā ar šā panta pirmo daļu uzlikto naudas sodu, Konkurences padomes lēmums par naudas soda uzlikšanu naudas soda nesamaksātajā daļā secīgi izpildāms pret tirgus dalībnieku apvienības jebkuru dalībnieku:

1) kura pārstāvji bija tirgus dalībnieku apvienības lēmējinstitūcijas locekļi, nepārsniedzot 10 procentus no tā kopējā apgrozījuma pasaulē pēdējā finanšu gadā;

2) kurš darbojas tirgū, kurā tika konstatēts tirgus dalībnieku apvienības pārkāpums, nepārsniedzot 10 procentus no tā kopējā apgrozījuma pasaulē pēdējā finanšu gadā.

(4) Konkurences padomes lēmums par naudas soda uzlikšanu saskaņā ar šā panta trešo daļu nav izpildāms pret tirgus dalībnieku apvienības dalībnieku, kurš pierāda, ka nav īstenojis vienošanos un vai nu nav zinājis par tās esību, vai pirms izmeklēšanas sākuma aktīvi distancējies no tās.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda apmēra noteikšanas kārtību, kuros paredz finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības un naudas soda apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī nosakot gadījumus, kad ir tiesības samazināt naudas sodu."

16. Papildināt 16. panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Ziņojuma saņemšanas diena ir diena, kad padomē saņemts pilns vai saīsināts ziņojums, kas atbilst šā likuma 15. panta piektajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu prasībām. Ja pilnais vai saīsinātais ziņojums neatbilst šīm prasībām, padome rakstveidā informē par to ziņojuma iesniedzēju."

17. Aizstāt 20. panta pirmajā daļā vārdus "Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa" ar vārdiem "Ekonomisko lietu tiesa".

18. 27.³ pantā:

izslēgt pirmo daļu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja tiesiskie pienākumi, kurus tirgus dalībnieks saskaņā ar administratīvo līgumu apņēmies pildīt, netiek pildīti, to piespiedu izpilde tiek veikta šā likuma 8.¹ pantā noteiktajā kārtībā."

19. Izteikt 28. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Piemērojot Eiropas Savienības konkurences tiesības, terminu "tirgus dalībnieks" saprot kā Eiropas Komisijas lēmumos, Eiropas Savienības Tiesas spriedumos un Eiropas Savienības normatīvajos aktos lietoto terminu "uzņēmums"."

20. Papildināt likumu ar 28.¹ pantu šādā redakcijā:

"28.¹ pants. Paziņošana Eiropas Komisijai par lietu izpētes uzsākšanu vai izbeigšanu par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu

(1) Konkurences padome saistībā ar lietu izpētes uzsākšanu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantā minētajiem pārkāpumiem informē Eiropas Komisiju Padomes regulas Nr. 1/2003 11. panta 3. punktā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja Konkurences padome izbeidz lietu izpēti par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu pēc tam, kad Eiropas Komisija ir informēta atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam, Konkurences padome par to informē Eiropas Komisiju."

21. 30. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Konkurences padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantā minētā pārkāpuma prima facie konstatējumu, var rīkoties pēc savas iniciatīvas un ar lēmumu noteikt pagaidu noregulējuma pasākumus attiecībā uz tirgus dalībniekiem vai tirgus dalībnieku apvienībām vismaz tajos gadījumos, kas ir steidzami, jo pastāv risks nodarīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Konkurences padome saistībā ar pagaidu noregulējuma pasākumu noteikšanu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantā minētajiem pārkāpumiem informē Eiropas Konkurences tīklu."

22. Papildināt 31. panta pirmo daļu pēc vārdiem "pagaidu noregulējumu" ar vārdiem "un pieņem lēmumu".

23. Papildināt 34. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pieprasījuma iesniedzējai valsts konkurences iestādei un pieprasījuma saņēmējai valsts konkurences iestādei ir pilnvaras apmainīties ar informāciju un to izmantot par pierādījumu šim nolūkam, ievērojot garantijas, kas noteiktas Padomes regulas Nr. 1/2003 12. pantā."

24. Papildināt likumu ar IX nodaļu šādā redakcijā:

"IX nodaļa
Pārrobežu pieprasījumu izpilde

Konkurences padome citas dalībvalsts konkurences iestādes uzdevumā paziņo tirgus dalībniekam:

1) informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par iespējamo Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu un lietā pieņemtos lēmumus;

2) jebkuru citu procesuālu lēmumu, kas pieņemts saistībā ar izpētes procesu;

3) par jebkādiem citiem dokumentiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanu, tai skaitā dokumentiem, kuri attiecas uz lēmumu par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu izpildi.

(1) Konkurences padome pēc citas dalībvalsts konkurences iestādes pieprasījuma nodrošina tās lēmuma izpildi Latvijas teritorijā, ar kuru uzlikts naudas sods vai periodiskais soda maksājums, ja attiecīgās dalībvalsts konkurences iestāde ir pielikusi samērīgas pūles savā dalībvalstī un pārliecinājusies, ka tirgus dalībniekam, pret kuru ir izpildāms naudas sods vai periodiskais soda maksājums, nav pietiekamu aktīvu dalībvalsts teritorijā, lai varētu panākt šāda naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piedziņu.

(2) Konkurences padome nodrošina šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma izpildi arī gadījumā, kad tirgus dalībnieks neveic saimniecisko darbību pieprasījuma iesniedzēja iestādes dalībvalstī. Konkurences padome nodrošina tikai galīgā lēmuma izpildi.

(3) Noilguma termiņu naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildei nosaka pieprasījuma iesniedzēja iestādes dalībvalsts normatīvie akti.

(1) Šā likuma 36. un 37. pantā minētos pieprasījumus Konkurences padome izpilda šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

(2) Šā likuma 36. un 37. pantā minētos pieprasījumus Konkurences padome izpilda, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja iestādes izdotu vienoto instrumentu, kam pievienota paziņojamā vai izpildāmā akta kopija. Vienotais instruments ir vienīgais pamats izpildes pasākumiem Latvijas teritorijā.

(3) Vienotajā instrumentā norādāma šāda informācija:

1) adresāta vārds, uzvārds vai nosaukums, zināmā adrese un jebkāda cita adresāta identificēšanai noderīga informācija;

2) attiecīgo faktu un apstākļu kopsavilkums;

3) pievienotās paziņojamā vai izpildāmā akta kopijas kopsavilkums;

4) pieprasījuma saņēmējas iestādes nosaukums, adrese un cita kontaktinformācija;

5) laikposms, kurā būtu veicama šā likuma 36. un 37. pantā minēto pieprasījumu paziņošana vai izpilde.

(4) Iesniedzot šā likuma 37. pantā minēto pieprasījumu, vienotajā instrumentā papildus norādāmas arī šādas ziņas:

1) informācija par lēmumu, kas ļauj veikt izpildi pieprasījuma iesniedzēja iestādes dalībvalstī;

2) galīgā lēmuma pieņemšanas diena;

3) naudas soda vai periodiskā maksājuma apmērs;

4) informācija, kas liecina par pieprasījuma iesniedzēja iestādes īstenotajiem samērīgajiem pūliņiem, lai izpildītu lēmumu savā teritorijā.

(5) Konkurences padome ir tiesīga neizpildīt šā likuma 36. un 37. pantā minētos pieprasījumus, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) pieprasījums neatbilst šā panta prasībām;

2) Konkurences padome var pamatot, kādēļ pieprasījuma izpilde Latvijas teritorijā būtu klajā pretrunā ar sabiedrisko kārtību valstī.

(6) Konkurences padome informē pieprasījuma iesniedzēja iestādi, ja tā plāno noraidīt šā likuma 36. un 37. pantā minētos pieprasījumus, un norāda pamatojumu vai arī pieprasa papildu informāciju.

Pieprasījuma iesniedzēja iestāde šā likuma 38. pantā minēto vienoto instrumentu Konkurences padomei iesniedz latviešu valodā, ja vien puses nav vienojušās par citu saziņas valodu.

(1) Konkurences padome ir tiesīga pieprasīt pieprasījuma iesniedzēja iestādei segt papildu izmaksas, tostarp tulkošanas, darbaspēka un administratīvās izmaksas, kas tai radušās, lai nodrošinātu šā likuma 36. un 37. pantā minētās darbības.

(2) Konkurences padome ir tiesīga atgūt izmaksas, tostarp tulkošanas, darbaspēka, administratīvās un ar lēmuma izpildi saistītās izmaksas, kas tai radušās, lai nodrošinātu šā likuma 37. pantā minētās darbības.

(3) Šā panta otrajā daļā minētās izmaksas Konkurences padome atgūst no pieprasījuma iesniedzēja iestādes vārdā ieturētajiem naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem.

(4) Ja Konkurences padomei neizdodas pieprasījuma iesniedzēja iestādes vārdā ieturēt naudas sodu vai periodisko soda maksājumu, tā ir tiesīga pieprasīt pieprasījuma iesniedzēja iestādei segt radušās izmaksas.

(1) Ja Konkurences padome atzīst šā likuma 37. pantā minēto pieprasījumu par pamatotu, tā uz pieprasījuma iesniedzēja iestādes izdota vienotā instrumenta pamata uzsāk šīs iestādes lēmuma izpildi Latvijas teritorijā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais lēmums netiek labprātīgi izpildīts, Konkurences padome uz pieprasījuma iesniedzēja iestādes izdota vienotā instrumenta pamata izdod izpildrīkojumu par kavētā naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piespiedu piedziņu un nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājam. Piespiedu izpildi tiesu izpildītājs veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Konkurences padome pārskaita pieprasījuma iesniedzēja iestādei tiesu izpildītāja piedzīto naudas maksājumu pēc tam, kad ir segtas ar palīdzības pieprasījuma izpildi saistītās šā likuma 40. panta otrajā daļā minētās izmaksas.

(1) Strīdu izskatīšana par šā likuma 36. un 37. pantā minēto pieprasījumu un vienotā instrumenta likumību ir pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts iestāžu kompetencē, un tos izskata saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja iestādes dalībvalstī spēkā esošiem tiesību aktiem.

(2) Strīdus par šā likuma 36. un 37. pantā minēto pieprasījumu izpildes pasākumiem Latvijas teritorijā vai Konkurences padomes paziņojuma spēkā esību izskata tiesa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

25. Papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21., 22., 23. un 24. punktu šādā redakcijā:

"20. Grozījums šā likuma 5. panta piektajā daļā stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.

21. Šā likuma 5. panta 2.¹ un 2.² daļa stājas spēkā 2022. gada 1. augustā.

22. Šā likuma 5. panta 2.¹, 2.², 2.³ daļa un 5.¹ pants neattiecas uz šo pārejas noteikumu 19. punktā minētā uzdevuma izpildi. Konkurences padomes divu papildu padomes locekļu amata pretendentu atlasi nodrošina saskaņā ar Valsts civildienesta likumā noteikto vispārējo ierēdņa amata pretendentu atlases kārtību.

23. Šā likuma 5.¹ pants, kas paredz prasības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentiem, neattiecas uz personām, kuras sākušas pildīt padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amata pienākumus līdz šo prasību spēkā stāšanās dienai.

24. Šā likuma 8.¹ panta astotā daļa, 9.⁴ panta trešā daļa un 14.³ panta piektā daļa stājas spēkā 2022. gada 1. novembrī. Līdz šajās tiesību normās minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumi Nr. 179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā, 13. un 14.¹ pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

26. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra direktīvas 2014/204/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 9. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 22. jūnijā