Aizsardzības ministrijā

Par nākamā gada budžetu

Vakar, 9. decembrī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis rīkoja preses konferenci.

Ģ.V.Kristovskis:

Runājot par aizsardzībai paredzēto budžetu nākamajam gadam, jāsaka, ka tas no 1 procenta ir noslīdējis līdz 0,9 procentiem, tādējādi paredzēto 42 miljonu latu vietā mēs saņemsim 34 miljonus. Taču ir bijis Ministru prezidenta mutisks solījums: ja nākamā gada otrajā pusē ekonomiskā situācija uzlabosies, tad valdība vēlreiz atgriezīsies pie aizsardzības vajadzībām. Es ceru, ka labvēlīgu apstākļu gadījumā šis solījums varētu tikt pildīts. Nosūtot budžetu Saeimas apstiprināšanai, mēs rakstiskā veidā atgriezīsimies pie šīs domas fiksēšanas. Viena no galvenajām valdības prioritātēm virzībā uz NATO ir tieši starptautiskā sadarbība. Ir jau iesākti projekti, kuru darbību mēs vairs nevaram apturēt. Šie projekti mums ir neapšaubāmi jāīsteno. Protams, nevar apturēt ne "Baltbat", ne "Baltron" projektus. Mūsu uzmanība būs jāveltī personāla reformai, atalgojumam, kā arī bruņoto spēku ieroču sistēmas tālākai attīstībai.

 

Pēc tam ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kādās jomās varētu tikt samazināts finansējums?

— Mans mērķis nav kādu programmu izcelt vai noniecināt. Uz šo jautājumu precīzāk es varētu atbildēt tikai nākamās nedēļas sākumā.

— Igaunija ir apstiprinājusi "Baltnet" programmu, kad to darīs Latvija?

— "Baltnet" jautājums vēl ir zināmā saskaņošanas stadijā, nav panākta principiāla vienošanās Baltijas valstu starpā atsevišķos jautājumos, piemēram, par radaru tehnikas iegādi. Pašlaik runa ir par to, lai radaru tehnikas iegāde notiktu vienlaikus visās trijās Baltijas valstīs vienotas programmas ietvaros.

— Vai jūs esat apmierināts ar nākamā gada budžetu?

— Es varētu būt apmierināts tikai tad, ja aizsardzības jomā budžets būtu 1,5 vai 2 procentu apmērā. Tad Nacionālie bruņotie spēki varētu izpildīt tos uzdevumus, kas tiem jāveic gan personāla sagatavošanā, gan valsts teritoriālajā aizsardzībā, gan personāla atalgošanā atbilstoši standartiem, kurus izvirza mūsu Rietumu partneri. Tas prasa ne mazāk kā 1,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Ministrija savus plānus ir izstrādājusi, rēķinoties ar iepriekšējās valdības solīto budžetu. Es balansēju uz apmierinātības un neapmierinātības robežas, jo saprotu, ka valdība esošās krīzes apstākļos nevarēja atrast pietiekamus līdzekļus. Mēs skaidri zinām, ka valsts budžets nākamajam gadam netiks izpildīts par 45 miljoniem latu. Ir skaidrs, ka jāmeklē citi finansējuma avoti, piemēram, valsts īpašuma pārdošana.

— Vai jūs varētu nosaukt kandidātus NBS komandiera amatam?

— Es minēšu dažus: pulkvedis Valdis Matīss, Raimonds Grauba, Gaidis Zeibots, Igors Rajevskis, Gundars Ābols.

Rūta Jaksona,

"LV"informācijas redaktore

Zemkopības ministrijā

Par iekšējā tirgus aizsardzību

Vakar, 9.decembrī, Zemkopības ministrijā Ministru prezidents, zemkopības ministrs Vilis Krištopans atkārtoti izskatīja iekšējā tirgus aizsardzības variantus.

Kā zināms, pārmērīgais cūkgaļas imports no Igaunijas un no Lietuvas ievestais subsidētais cukurs traucē vietējiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem. Pašlaik tiek apsvērtas iespējas, kā aizsargāt savu tirgu no kaimiņvalstu ražojumiem.

Zemkopības ministrija bija sagatavojusi priekšlikumus par iekšējā tirgus aizsardzības pagaidu ārkārtas pasākumiem. Tajos minēta iespēja palielināt ievedmuitu no Igaunijas vestajai cūkgaļai un no Lietuvas importētajam cukuram. Šo priekšlikumu izskatīšanu Ministru kabinetā atcēla, jo vairākām ministrijām bija iebildumi pret šādu variantu. Pašlaik nolemts, ka šo jautājumu pirmdien, 14.decembrī, izskatīs Baltijas brīvā tirdzniecības līguma apvienotajā komitejas sēdē, kas notiks Viļņā. Jāpiebilst, ka izmaiņas muitas tarifos saskaņā ar likumu par muitas tarifiem var pieņemt tikai Saeima. Latvijā vēl nav izstrādāta nacionālā likumdošana, kas stingri regulētu iekšējā tirgus aizsardzības procedūru.

V.Krištopans atzina, ka ir jāpastiprina pārtikas kvalitātes kontrole uz robežām. Premjerministrs arī piebilda, ka par šīm problēmām komandējuma laikā Vīnē viņš runās ar Lietuvas un Igaunijas premjerministriem.

Zemkopības ministrijas vadība informēja V.Krištopanu par akcīzes nodokļa administrēšanu 1999.gadā. Līdz šim to trīs gadus sekmīgi veica Finansu ministrija, kas savukārt ierosināja turpmāk to veikt Zemkopības ministrijai. Tomēr V.Krištopans atzina, ka šis darbs arī nākamgad jāuztic Finansu ministrijai.

Dagnija Muceniece —

"Latvijas Vēstnesim"