Mēs visi Eiropā

Par Latvijas un Dānijas mākslas dialogu

Dānijas kultūras institūta projekts "Apkārt Baltijas jūrai" divu gadu (1998. — 1999.) garumā astoņu šīs jūras valstu 22 pilsētu iedzīvotājus iepazīstina ar Dānijas mūsdienu dizainu, arhitektūru un mūziku. Rīgā šogad notikušas jau vairākas izstādes un koncerti ar dāņu mākslinieku piedalīšanos. Savukārt 2000. gadā Dānija iecerējusi uzņemt viesus no Baltijas. Taču līdz tam ir jāveido abpusēji ieinteresēts dialogs, kas veicinātu kultūru tuvināšanos. Ir jāpaiet solīti pretim.

Ievadot projekta "Apkārt Baltijas jūrai" šī gada pēdējo un arī nozīmīgāko daļu, Dānijas Kultūras institūts Rīgā rīkoja preses konferenci. Kas tad ir šī nozīmīgākā daļa? Plaša un daudzpusīga dizaina izstāde, kas no 9.decembra līdz nākamā gada 17.janvārim būs skatāma mākslas muzejā "Arsenāls". Vienā zālē būs Dānijas ekspozīcija "Dzīvais dizains — Dialogs", otrā — Latvijas ekspozīcija "Ideja — Materiāls — Dizains". Tātad — nevis dāņu dizaineru monologs, bet gan divu tautību mākslinieku dialogs.

Līdzās mūzikai, arhitektūrai un citām mākslas jomām Dānija pamatoti var lepoties ar savu dizainu. Un Latvijas skatītāji to redzēs ne jau pirmo reizi. Kad mūsu valstī viesojās Dānijas karaliene, slavenais dāņu dizainers Bernts "Arsenālā" bija iekārtojis dāņu dizaina izstādi. Arī pašlaik viņš ir Rīgā, lai rūpētos par lielās izstādes iekārtošanu un norisi. Uz izstādes atklāšanu apsolījis ierasties arī visnotaļ slavenais Kelds Ammundsens — Dānijas Dizaina skolas rektors, kuru pazīst visā pasaulē. Rīgas viešņa būs arī dizainere no Kopenhāgenas Ursula Munha Petersena.

"Arsenālā" būs skatāmi gan slavenu dāņu mēbeļu arhitektu, gan vēl pavisam jaunu dizaineru, kā arī studentu un pasniedzēju darbi. Interesanti, ka liela daļa izstādīto objektu darināti no saplākšņa. Skatītāji redzēs darbus, ko desmit dāņu dizaina studenti veidojuši Igaunijas finiera rūpnīcā TVMK. Līdz šim saplāksnis nav bijis Latvijas arhitektu un mēbeļu dizaineru iecienīts materiāls. Taču varbūt izstādes iespaidā arī mūsu valsts dizaineri vairāk sāks izmantot šo vērtīgo materiālu. Šajā izstādē sevi jau piesaka akciju sabiedrība "Latvijas finieris".

Dialogs dizaina jomā ir sācies.

Armīda Priedīte

Par Nīderlandes vēstniecības un Zlēku pagasta sadarbību

Šajās gada izskaņas dienās ielūdzis "Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktoru uz Nīderlandes vēstniecību, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ludoviks van Uldens ( Ludovicus van Ulden ) savā darba kabinetā vispirms parādīja krāsainu Latvijas lauku fotogrāfiju klāstu. Skolēni kopā ar pieaugušajiem tīra rudenīgu muižas parku, ierīko soliņus, klausās ornitologa stāstījumu par sava novada putniem.

—Šīs ir man ļoti tuvas fotogrāfijas,— ar neslēptu lepnumu teica vēstnieks van Uldens. — Tās stāsta par mūsu kopīgi radīto Stārķu fondu — vides sakārtošanas projektu Zlēkās. Šī ideja radās apmēram pirms gada, kad viesojos Ventspils rajonā. Iepazīstoties ar Zlēkām, mani savaldzināja šīs vietas gleznainā daba. Taču acīs dūrās arī lielie dabas postījumi, īpaši pielūžņotais mežs. Diemžēl, kā daudzviet mūsdienās, mežos samestas vecas auto riepas, salauztas elektroiekārtas... Tā ir tāda plaši izplatīta parādība — nevērība pret dabu. Arī mēs Holandē savā laikā ko tādu pieredzējām — drīz pēc tam, kad bija beidzies karš. Laikam jau cilvēkiem grūtos pārmaiņu laikos dabas skaistums mazāk interesē. Taču tā nevar būt ilgi. Cilvēkiem jāiet dabai talkā. Un jāsakārto pielūžņotais.

Nīderlandes vēstnieka rūpes par kādreiz viņam vēl svešās, taču divos darba gados iemīlētās Latvijas ainavu sasaucās ar Ventspils rajona ekoloģes Centas Kārkliņas, Ventspils rajona būvvaldes galvenās speciālistes rūpēm. Kopš 1969.gada, strādājot Dabas un pieminekļa aizsardzības biedrībā, Kārkliņas kundze jau sen bija lauzījusi galvu par gleznainās Zlēku apkaimes sakārtošanu, taču allaž kaut kā pietrūka. Padomju okupācijas gados Zlēku vārds gan tika daudzināts bieži — gan kā latviešu sarkano strēlnieku komandiera Jāņa Fabriciusa dzimtais pagasts, gan kā vieta, kur vācu okupācijas režīma represiju komanda iznīcinājusi mierīgos iedzīvotājus.

Taču dabas aizsardzībai un sakārtošanai rokas tolaik izrādījās par īsām. Arī neraugoties uz to, ka Zlēku parks vēl 1987.gadā ar Ministru padomes lēmumu bija pasludināts par aizsargājamu teritoriju. Centa Kārkliņa atceras, ka vēl pirms gadiem piecpadsmit bijusi doma atjaunot gleznainos Zlēku muižas dīķus, taču tas nav bijis iespējams bez pamatīgas iepriekšējās izpētes — ir ziņas, ka vācu karaspēks tajos sametis munīciju.

Diemžēl stāvoklis būtiski nemainījās arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas.

Nīderlandes vēstnieka interese sasaucās ar Ventspils dabas aizsardzības entuziastu seno rūpi. Vēstnieka un ekoloģes pirmā saruna izvērtās sarakstē, kas vainagojās konkrētā sadarbības projektā. 1997.gada 11.septembrī no Nīderlandes vēstniecības uz Ventspili tika nosūtīta vēstule: "Man ir prieks jums paziņot, ka vēstniecība Zlēku padomes projektam ziedo 15 000 Dānijas guldeņu (Ls 4 285,71 — J.Ū. ). Iedzīvotāju un skolēnu iesaistīšana šajā dabas aizsardzības projektā ir droša un cerīga metode ilgstoša rezultāta sasniegšanai. Iespējams, ka jūs savam pasākumam izvēlēsities kādu noteiktu simbolu. Holandē mēs šādiem projektiem izvēlamies par simbolu vardi kā drošu zīmi, ka attiecīgajā polderī daba nav piesārņota: vardes, kā zināms, var dzīvot tikai tīrā ūdenī. Kāpēc jūs savam projektam par simbolu nevarētu izvēlēties stārķi: tas ne tikai simbolizētu jūsu dabu, bet arī rādītu saikni ar Nīderlandi un rūpēm par vides aizsardzību ikvienā vietā."

Starp Nīderlandes vēstniecību un Zlēku pagastu tika parakstīts līgums par vides sakopšanas projektu vienā gadā. Ārvalsts vēstniecības atbalsts izraisīja Zlēku iedzīvotāju, īpaši skolu jaunatnes, saviļņojumu. Akceptējot vēstnieka van Uldena ieteikumu, tika nodibināts Stārķu fonds. Lielie un mazie zlēcenieki pulcējās talkās, bet uz Nīderlandes vēstniecību Rīgā tika sūtīta informācija par kārtējiem darbiem — krūmu izciršanu, kritalu un drazu novākšanu, soliņu ierīkošanu... Bet pēc talkām bērni klausījās ornitologu stāstījumu par unikālo putnu valstību Zlēkās, par daudzveidīgajām koku sugām. Atbilstoši Latvijā ienākušajai tirgus ekonomikai skolēni par dažiem darbiem parkā saņēma arī samaksu. Mācību gadam beidzoties, Zlēku skolēni nolēma šo naudu izlietot braucienam uz Rīgu, apmeklēja Zooloģisko dārzu, Botānisko dārzu, kā arī virkni vēsturisku vietu un kultūras pieminekļu ceļā uz Rīgu.

Tagad Nīderlandes vēstniecības un Zlēku pagasta valdes līgumā Stārķu fonda gadam paredzētie darbi ir pabeigti. Saprātīgi sadalot un izlietojot vēstniecības sponsorētos līdzekļus, desmit hektārus lielais Zlēku parks atguvis lielu daļu sava kādreizējā krāšņuma. Taču zlēcenieku enerģija tagad atraisījusies un aicina uz tālākiem darbiem, arī tādiem, kas līgumā nebija paredzēti. "Vispirms mums jāpabeidz estrāde," stāsta šī savdabīgā Latvijas un Nīderlandes sadarbības kopprojekta latviskā dvēsele Centa Kārkliņa, Ventspils rajona būvvaldes galvenā speciāliste. "Beidzot gribam arī īstenot seno nodomu iztīrīt parka dīķus. Šiem darbiem nepieciešamo naudu prasīsim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, no reģionālās attīstības fonda."

"Man ir tiešām liels prieks par šo sekmīgo sadarbības projektu — saka Nīderlandes vēstnieks Latvijā Ludoviks van Uldens. " Dzīve ir tik daudzšķautņaina un sniedz mums neatkārtojamas iespējas. Un tik daudzās vietās nepieciešama mūsu enerģija. Tad sadarbosimies arī šādu projektu īstenošanā, padarot mūsu apkārtni skaistāku! Latvijas daba taču ir tik vienreizēji skaista un neatkārtojama. Tikai jāpārvar daudzviet vēl sastopamā cilvēku vienaldzība pret to. Šo ceļu mēs gājām pirmajos pēckara gados Nīderlandē, tādēļ tagad man ir jo lielāks prieks palīdzēt organizēt šo dabas aizsardzības projektu Latvijā. Ir ļoti svarīgi, lai katrs sabiedrības loceklis izjustu cieņu un atbildību pret dabu. Jo cieņa pret dabu un atbildība par to ir svarīgs nākotnes faktors. Un īpaši nozīmīgi tas ir Latvijai, kas tikai nesen atjaunojusi savu valstisko neatkarību."

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Ludoviks van Uldens

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"