Projekti

Likumprojekts

Darba devēju organizāciju un to apvienību likums

7.Saeimas dok. nr.80; likumprojekts nr.45

6.Saeimā 1. lasījumā pieņemts, saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39.pantu

Ministru kabineta 1998.gada 24.novembra sēdē akceptēts (prot. nr.63, 25.§)

un 26.novembrī nodots tālākai izskatīšanai 7.Saeimā

1.pants.

Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt darba devēju organizāciju tiesisko statusu un sistēmu, kā arī tiesības un pienākumus attiecībās ar arodbiedrībām, valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām.

2.pants.

Darba devēju organizācija

(1) Darba devēju organizācija ir vismaz piecu darba devēju dibināta sabiedriska organizācija, kas pārstāv un aizstāv savu biedru ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, kā arī citas intereses.

(2) Par darba devēju organizācijas biedru var būt tiesībspējīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.

3.pants.

Darba devēju organizāciju apvienība

(1) Darba devēju organizācijām ir tiesības dibināt darba devēju organizāciju apvienības un kļūt par to biedriem.

(2) Darba devēju organizāciju apvienību var dibināt, ja apvienojas vismaz trīs darba devēju organizācijas.

(3) Par darba devēju organizāciju apvienības biedru var kļūt arī tāds darba devējs, kurš nav darba devēju organizācijas biedrs, ja uz darba līguma pamata viņš nodarbina ne mazāk par 50 darbiniekiem.

(4) Var būt šādi darba devēju organizāciju apvienību veidi:

1) republikāniskās darba devēju organizāciju apvienības;

2) nozaru darba devēju organizāciju apvienības;

3) teritoriālās darba devēju organizāciju apvienības.

4.pants.

Normatīvie akti par darba devēju organizācijām un to apvienībām

Darba devēju organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas, darbības, uzraudzības, reorganizācijas un likvidēšanas kārtību nosaka likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" un šo organizāciju statūti, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

5.pants.

Darba devēju organizāciju un to apvienību neatkarība

(1) Darba devēju organizācijas un to apvienības savā darbībā ir neatkarīgas.

(2) Aizliegta jebkura rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši kavēt darba devēju organizāciju un to apvienību izveidošanu, pakļaut tās valsts pārvaldes institūcijām un citām institūcijām, kā arī traucēt likumos un statūtos darba devēju organizācijām un to apvienībām noteikto funkciju izpildi un mērķu sasniegšanu.

6.pants.

Darba devēju organizāciju un to apvienību tiesības

(1) Darba devēju organizācijām un to apvienībām ir tiesības pieņemt organizācijas darbību reglamentējošus dokumentus, brīvi ievēlēt vai iecelt amatpersonas, izveidot vadības, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas, veidot darba devēju organizāciju un to apvienību politiku un izstrādāt darbības programmas.

(2) Ikviena darba devēju organizācija vai šādu organizāciju apvienība ir tiesīga sadarboties ar citu valstu un starptautiskajām darba devēju organizācijām, kā arī iestāties starptautiskajās darba devēju organizācijās.

(3) Darba devēju organizācijām un to apvienībām ir tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām savu mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja likumos vai citos normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi tās izsniegšanai.

7.pants.

Darba devēju organizāciju un to apvienību pienākumi

(1) Darba devēju organizāciju un to apvienību pienākums ir pārstāvēt savu biedru intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām.

(2) Darba devēju organizācijas un to apvienības nedrīkst tieši vai netieši ierobežot darbinieku tiesības apvienoties arodbiedrībās vai ietekmēt to darbību.

8.pants.

Darba devēju organizāciju funkcijas

Darba devēju organizācija pilda šādas funkcijas:

1) veido darba devēju organizācijas politiku;

2) pārstāv darba devēju organizācijas intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām;

3) sadarbojas ar arodbiedrībām, arī koplīgumu un citu līgumu slēgšanas jautājumā;

4) informē savus biedrus par normatīvajiem aktiem ekonomiskajā un sociālajā jomā;

5) nosaka darba devēju organizācijas biedru apmācības nepieciešamību un organizē tās;

6) sniedz konsultācijas darba attiecību jautājumos;

7) piedalās darba strīdu izšķiršanā, arī streiku gadījumā;

8) apkopo un analizē informāciju par darba devēju organizācijām un to apvienībām un informē sabiedrību par darba devējiem aktuāliem jautājumiem.

9.pants.

Darba devēju organizāciju apvienību funkcijas

Darba devēju organizāciju apvienības papildus šā likuma 8.pantā noteiktajām funkcijām pilda šādas funkcijas:

1) pārstāv nozares, reģiona vai republikas darba devēju intereses attiecībās ar darbinieku organizācijām, valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un divpusējās un trīspusējās sadarbības institūcijām, kā arī citu valstu un starptautiskajām darba devēju organizācijām;

2) izstrādā un iesniedz kompetentām institūcijām priekšlikumus sociālo un darba attiecību uzlabošanai;

3) piedalās tautsaimniecības stratēģijas izstrādāšanā;

4) izstrādā priekšlikumus uzņēmējdarbības attīstībai un darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās apmācības organizēšanai.

10.pants.

Darba devēju organizāciju un to apvienību attiecības ar valsts pārvaldes institūcijām

(1) Valsts pārvaldes institūcijas sadarbojas ar nozares darba devēju organizāciju apvienību, ja tā pārstāv nozares darba devējus, kuri nodarbina vairākumu no nozarē strādājošajiem.

(2) Pašvaldība sadarbojas ar teritoriālo darba devēju organizāciju apvienību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, ja apvienības pārstāvētās intereses neskar nozares vai republikāniskās darba devēju organizāciju apvienības kompetenci.

(3) Ministru kabinets sadarbojas ar republikānisko darba devēju organizāciju apvienību, ja tā pārstāv darba devējus, kas nodarbina vairākumu no valstī strādājošajiem, un ir Starptautiskās darba devēju organizācijas dalīborganizācija.

11.pants.

Darba devēju organizāciju un to apvienību attiecības ar arodbiedrībām

(1) Darba devēju organizācijas un to apvienības sadarbojas ar arodbiedrībām uz līdztiesības pamata.

(2) Nozaru darba devēju organizāciju apvienības sadarbojas ar nozaru (profesionālajām) arodbiedrībām, slēdz vienošanās nozaru līmenī, kā arī veicina streiku izraisījušā konflikta un citu konfliktu atrisināšanu.

(3) Republikāniskā darba devēju organizāciju apvienība sadarbojas ar republikānisko arodbiedrību, veic kolektīvās pārrunas, savu biedru vārdā slēdz vienošanās par vispārējiem sadarbības principiem, kā arī risina konfliktus starp nozaru darba devēju organizāciju apvienībām un attiecīgajām arodbiedrībām.

12.pants.

Piedalīšanās likumdošanas procesā

Darba devēju organizāciju apvienībām ir tiesības sniegt savus atzinumus republikāniskajai darba devēju organizāciju apvienībai par tiem normatīvo aktu projektiem, kas attiecas uz darba devēju interesēm.

13.pants.

Pārstāvība divpusējās un trīspusējās sadarbības institūcijās

(1) Nozaru un teritoriālās darba devēju organizācijas un to apvienības pārstāv attiecīgās nozares vai administratīvās teritorijas darba devējus nozaru un teritoriālajās divpusējās vai trīspusējās sadarbības institūcijās ar arodbiedrībām, valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām.

(2) Republikāniskajā trīspusējā valdības, darba devēju un arodbiedrību sadarbības padomē uz trīspusējās sadarbības principa pamata darba devējus pārstāv šā likuma 10.panta trešajā daļā minētā republikāniskā darba devēju organizāciju apvienība. Šī apvienība deleģē pārstāvjus darbībai speciālajās trīspusējās, kā arī cita veida sadarbības institūcijās.

14.pants.

Biedra naudas maksājumi

(1) Darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedrs maksā iestāšanās maksu un biedra naudu attiecīgās organizācijas vai apvienības statūtos noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Darba devēju organizācijām un to apvienībām ir tiesības saņemt likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus attiecībā uz iestāšanās maksu un biedra naudu.

Pārejas noteikums

Darba devēju organizācijām un to apvienībām, kas reģistrētas pirms šā likuma stāšanās spēkā, līdz 1998.gada 31.decembrim izdarīt nepieciešamos grozījumus statūtos un citos to darbību reglamentējošos dokumentos atbilstoši šā likuma normām.

Likumprojekts

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums

7. Saeimas dok. nr. 87; likumprojekts nr. 52

6. Saeimā 2. lasījumā pieņemts, saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39. pantu

Ministru kabineta 1998. gada 24. novembra sēdē akceptēts (prot. nr. 63, 25.§)

un 26. novembrī nodots tālākai izskatīšanai 7. Saeimā

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants.

Likuma darbība

(1) Valsts regulē preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuru kā uzņēmējdarbību veic šādās tautsaimniecības nozarēs (turpmāk — valsts regulējamās nozares):

1) enerģētika, izņemot centralizēto siltumapgādi;

2) telekomunikācijas;

3) pasts;

4) dzelzceļa transports.

(2) Pašvaldības, izpildot likumā noteikto pastāvīgo funkciju, kas ietver komunālo pakalpojumu organizēšanu iedzīvotājiem, regulē preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuru attiecīgo pašvaldību administratīvajās teritorijās veic kā uzņēmējdarbību šādās tautsaimniecības nozarēs (turpmāk — pašvaldību regulējamās nozares):

1) sadzīves atkritumu apsaimniekošana;

2) ūdensapgāde un kanalizācija;

3) centralizētā siltumapgāde.

2. pants.

Sabiedriskie pakalpojumi

(1) Sabiedriskie pakalpojumi ir tādu preču ražošana un pakalpojumu sniegšana, kas valsts regulējamās nozarēs un pašvaldību regulējamās nozarēs (kopā minētas turpmāk — regulējamās nozares) tiek veikta ekonomiskā (saimnieciskā) izņēmuma stāvoklī konkrētā tirgū, kurā objektīvu apstākļu dēļ ir ierobežota konkurence.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt valsts regulējamās nozarēs, nosaka Ministru kabinets, bet pašvaldību regulējamās nozarēs, — attiecīgās pašvaldības saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.

3. pants.

Regulējamie uzņēmumi un sabiedrisko pakalpojumu lietotāji

(1) Regulējamais uzņēmums ir tāds uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurš ekonomiskā (saimnieciskā) izņēmuma stāvoklī konkrētā tirgū regulējamās nozarēs sniedz sabiedriskos pakalpojumus noteiktā teritorijā un kura darbība tiek regulēta saskaņā ar šo likumu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu lietotāji (turpmāk arī — lietotāji) ir fiziskās vai juridiskās personas, kas no regulējamiem uzņēmumiem saņem sabiedriskos pakalpojumus savām vajadzībām (patērētāji) vai lieto tos uzņēmējdarbības (komercdarbības) veikšanai, lai ražotu citas preces (ražotāji) un sniegtu citus pakalpojumus.

(3) Lietotāji no regulējamiem uzņēmumiem saņem sabiedriskos pakalpojumus, izmantojot speciālas iekārtas vai ierīces, kas pieslēgtas regulējamā uzņēmuma infrastruktūrai, savienotas vai citādi saistītas ar to.

4. pants.

Likuma mērķis

Šā likums uzdevums ir noteikt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, lai lietotājiem tiktu nodrošināta nepārtraukta iespēja saņemt no regulējamiem uzņēmumiem drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par ekonomiski pamatotām cenām un tarifiem, kā arī, lai regulējamās nozarēs tiktu veicināta attīstība un ekonomiski pamatota konkurence.

5. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipi

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pamatprincipi ietver tarifu apstiprināšanu sabiedriskajiem pakalpojumiem, kurus sniedz regulējamie uzņēmumi saskaņā ar licencē noteiktajām saistībām.

II nodaļa. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestādes

6. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padome

(1) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padome (turpmāk — Padome).

(2) Padome ir ar likumu izveidota neatkarīga valsts iestāde, kura savas kompetences ietvaros uzrauga, lai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā valsts regulējamās nozarēs tiktu ievērots šis likums, kā arī attiecīgo valsts regulējamo nozaru speciālie normatīvie akti.

(3) Padome savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kuri ir saistoši konkrētiem regulējamiem uzņēmumiem un kurus var pārsūdzēt tiesā.

(4) Padome ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar pilnu Padomes nosaukumu.

(5) Padome savas darbības nodrošināšanai izveido izpildinstitūciju, kas ir Padomes struktūrvienība un veic Padomes sekretariāta funkcijas, kā arī citas darbības, lai sagatavotu jautājumus un dokumentus izskatīšanai Padomē un īstenotu Padomes pieņemto lēmumu izpildi.

(6) Padomes un tās izpildinstitūcijas darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta.

7. pants.

Padomes izveidošana

(1) Padomi izveido un piecu locekļu sastāvā apstiprina Saeima.

(2) Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ amatā uz pieciem gadiem Padomes priekšsēdētāju, kurš vienlaikus ir Padomes loceklis.

(3) Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina amatā uz pieciem gadiem Padomes locekļus, pēc rotācijas principa nomainot ik gadu vienu Padomes locekli. Pēc pirmajiem diviem Padomē nostrādātajiem gadiem četros nākamajos gados izlozes kārtībā atbrīvo pa vienam Padomes loceklim, bet turpmākajos gados — tos, kuri ir bijuši Padomes locekļi piecus gadus.

(4) Ministru kabinets sagatavo priekšlikumus Saeimai par Padomes locekļu amata pretendentiem, kas izraudzīti konkursa kārtībā.

(5) Viena un tā pati persona nevar ieņemt Padomes locekļa amatu ilgāk par diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas.

(6) Ja Padomes locekļa pilnvaras kāda iemesla dēļ izbeidzas pirms noteiktā pilnvaru termiņa, uz atlikušo pilnvaru laiku Saeima apstiprina amatā citu Padomes locekli.

8. pants.

Padomes uzdevumi

(1) Padomei ir šādi uzdevumi:

1) aizstāvēt sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses;

2) noteikt tarifu aprēķināšanas metodiku, tarifu apstiprināšanas kārtību un apstiprināt regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu tarifus (turpmāk — tartifi);

3) kā iepriekšējai ārpustiesas strīdu izšķiršanas instancei izskatīt strīdus par regulējamo uzņēmumu sabiedriskajiem pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu izmaksām un nepārtrauktību un regulējamo uzņēmumu darbības raksturu gan starp regulējamiem uzņēmumiem un lietotājiem, gan arī starp regulējamiem uzņēmumiem;

4) sekmēt konkurenci regulējamās nozarēs;

5) informēt sabiedrību par savu darbību, kā arī par regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

(2) Padome reizi gadā sniedz pārskatu Saeimai par šā likuma mērķa īstenošanu, sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un Padomes darbību.

(3) Padome pieņem lēmumus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto valdības politiku valsts regulējamās nozarēs.

(4) Padome sadarbojas ar valdību valsts regulējamo nozaru attīstības politikas veidošanā un realizēšanā, kā arī ar pašvaldībām — sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā.

9. pants.

Padomes tiesības

(1) Padome, pildot likumā noteiktos uzdevumus, ir tiesīga pieprasīt un netraucēti saņemt no regulējamiem uzņēmumiem un citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no amatpersonām savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Padome izskata iesniegumus un sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un ir tiesīga sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un uzlikt administratīvo sodu regulējamam uzņēmumam saskaņā ar likumu, kā arī, ja nepieciešams, nosūtīt materiālus prokuratūrai vainīgo saukšanai pie likumā noteiktās kriminālatbildības.

(3) Padome savas kompetences ietvaros ir tiesīga izstrādāt normatīvo aktu projektus un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt tos izskatīšanai valdībai.

(4) Tādu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi valsts regulējamās nozarēs kā tarifu apstiprināšana likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar Padomes noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku Padome var deleģēt pašvaldībām, ja attiecīgā pašvaldība tam piekrīt.

Padome sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi valsts regulējamās nozarēs deleģē attiecīgajai pašvaldībai ar īpašu pilnvarojumu. Šādu pilnvarojumu Padome publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā, kuru izdod attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Attiecīgā pašvaldība organizē tai deleģēto sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi valsts regulējamās nozarēs tādā kārtībā, kāda šajā likumā ir noteikta Padomei attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs. Padomes deleģētās funkcijas attiecīgā pašvaldība veic par līdzekļiem, kas Padomes budžetā paredzēti deleģētās sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkcijas izpildei.

10. pants.

Pašvaldību darbība sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā pašvaldību regulējamās nozarēs

(1) Pašvaldība veic sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu pašvaldību regulējamās nozarēs saskaņā ar šo likumu un likumu "Par pašvaldībām".

(2) Pašvaldību regulējamās nozarēs tarifu aprēķināšanas metodiku nosaka Ministru kabinets pēc saskaņošanas ar pašvaldībām likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā, tarifus apstiprina attiecīgās pašvaldības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

11. pants.

Padomes un pašvaldību darbības atklātums sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā

(1) Padomes un pašvaldību pieņemtie lēmumi sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā ir atklāti un tiek publicēti šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Padome un pašvaldības sniedz informāciju valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām, kā arī ieteikumus sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem un veic citas darbības, lai nodrošinātu savas darbības atklātumu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā, izskaidrotu sabiedrībai regulējamo uzņēmumu darbību un izzinātu sabiedrības attieksmi pret tiem.

12. pants.

Patērētāju tiesību aizsardzība regulējamās nozarēs

(1) Padome un pašvaldības realizē patērētāju tiesību aizsardzību un sadarbojas ar patērētāju interešu aizsardzības sabiedriskajām organizācijām, kuras izveidotas likumā "Par patērētāju tiesību aizsardzību" noteiktajā kārtībā un kuru kompetencē ir patērētāju tiesību un interešu aizsardzība regulējamās nozarēs, kā arī ar patērētāju tiesību un interešu ievērošanas kontroles iestādēm.

(2) Pārstāvis no valsts iestādes, kuras kompetencē ir patērētāju tiesību un interešu ievērošanas kontrole regulējamās nozarēs, vai pašvaldības pilnvarots pārstāvis ir tiesīgs piedalīties Padomes vai pašvaldības sēdē ar padomdevēja tiesībām, ja Padomes vai pašvaldības sēdē tiek izskatīti jautājumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai nodrošināšanu attiecīgajā regulējamā nozarē vai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

III nodaļa. Regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu licencēšana

13. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu licence

(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izsniedz sabiedrisko pakalpojumu licences (turpmāk arī — licence) regulējamiem uzņēmumiem, kas licencē noteiktajā teritorijā (turpmāk arī — licences darbības zona) dod tiesības regulējamam uzņēmumam uzņemties līdzīgas saistības vienlaikus pret vairākiem lietotājiem un nosaka regulējamā uzņēmuma pienākumu nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus noteiktā kvalitātē un kvantitātē par Padomes vai pašvaldības apstriprinātiem tarifiem.

(2) Regulējamam uzņēmumam izsniedz atsevišķu licenci katram sabiedrisko pakalpojumu veidam.

(3) Sabiedrisko pakalpojumu licences izsniedz uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

14. pants.

Licences nosacījumi

(1) Licences nosacījumus noteic Ministru kabinets.

(2) Licencē tiek ietverti arī tie speciālie nosacījumi, kurus paredz citi normatīvie akti regulējamās nozarēs, kā arī tiek iekļautas prasības iepirkt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās preces un pasūtīt darbu izpildi izsoles vai konkursa kārtībā, nodrošinot atklātumu, brīvu konkurenci un nepieļaujot pretendentu diskrimināciju.

15. pants.

Licences pieprasījums

(1) Regulējamais uzņēmums iesniedz licences pieprasījumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Atkārtotu licences pieprasījumu regulējamais uzņēmums iesniedz noteiktā laikā pirms spēkā esošās licences termiņa beigām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

16. pants.

Licences nosacījumu grozīšana un licences anulēšana

(1) Grozīt izsniegtās licences nosacījumus vai anulēt licenci pēc regulējamā uzņēmuma pamatota ierosinājuma var tādā pašā kārtībā, kādu Ministru kabinets ir noteicis licences pieprasījuma iesniegšanai. Valsts regulējamās nozarēs šāds ierosinājums regulējamam uzņēmumam ir iepriekš jāsaskaņo ar regulējamās nozares atbildīgo ministriju.

(2) Grozīt izsniegtās licences nosacījumus var šādos gadījumos:

1) ja ir stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kas attiecas uz licencējamo sabiedrisko pakalpojumu veidu;

2) ja citādi nav iespējams nodrošināt ekonomiski pamatotu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licences darbības zonā.

(3) Anulēt regulējamam uzņēmumam izsniegto licenci var šādos gadījumos:

1) ja regulējamais uzņēmums neievēro vai pārkāpj tam izsniegtās licences nosacījumus;

2) ja regulējamais uzņēmums ir pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai;

3) ja regulējamais uzņēmums ir atzīts par likvidējamu, bankrotējušu vai maksātnespējīgu.

(4) Par licences nosacījumu grozīšanu regulējamais uzņēmums rakstveidā jābrīdina ne mazāk kā 30 dienas iepriekš.

(5) Par licences anulēšanu regulējamais uzņēmums rakstveidā jābrīdina ne mazāk kā sešus mēnešus iepriekš. Ja licence tiek anulēta, samaksāto regulēšanas nodevu regulējamam uzņēmumam neatmaksā.

IV nodaļa. Tarifu noteikšana

17. pants.

Tarifu noteikšanas kārtība

(1) Sabiedrisko pakalpojumu tarifus regulējamie uzņēmumi aprēķina valsts regulējamās nozarēs saskaņā ar Padomes noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, bet pašvaldību regulējamās nozarēs — saskaņā ar Ministru kabineta noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku un iesniedz Padomei vai pašvaldībai aprēķināto tarifu projektus, vienlaikus iesniedzot pamatojumu tarifu aprēķina projektā minētajām tarifu veidojošajām izmaksām.

(2) Padome vai pašvaldība izvērtē regulējamā uzņēmuma iesniegtos un noteiktā kārtībā aprēķinātos tarifu projektus 90 dienu laikā no tarifu projekta saņemšanas.

(3) Ja regulējamā uzņēmuma iesniegtajā aprēķināto tarifu projektā un tarifu izmaksu pamatojuma dokumentos nav pietiekamu ziņu objektīvai aprēķināto tarifu projekta apstiprināšanai vai noraidīšanai, Padome vai pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par papildu informācijas nepieciešamību. Šādā gadījumā Padome vai pašvaldība nosūta regulējamam uzņēmumam paziņojumu par pieņemto lēmumu un pieprasa papildu informāciju vai dokumentus.

(4) Ja nepieciešams, Padome vai pašvaldība ir tiesīga pieaicināt tarifu izvērtēšanai vai paskaidrojumu sniegšanai attiecīgā regulējamā uzņēmuma pārstāvjus vai neatkarīgus ekspertus.

(5) Izvērtētos tarifus apstiprina (noraida) šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā 30 dienu laikā pēc to izskatīšanas pabeigšanas.

18. pants.

Tarifu apmērs

Padome vai pašvaldība apstiprina regulējamā uzņēmuma aprēķinātos tarifus tādā apmērā, lai no lietotājiem saņemtie tarifu maksājumi segtu regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu izmaksas, pamatotas infrastruktūras ekspluatācijas izmaksas, darba algu maksājumus, administratīvos izdevumus un dividendes regulējamā uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī nodrošinātu regulējamā uzņēmuma esošā kapitāla saglabāšanu un jaunu kapitālu ieguldīšanu infrastruktūrā un uzņēmuma attīstībā.

19. pants.

Tarifu atklātums

(1) Padome publicē noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku lairkakstā "Latvijas Vēstnesis" desmit dienu laikā pēc tās apstiprināšanas.

(2) Padome vai pašvaldība nosaka un publicē kārtību, kādā lietotāji var iepazīties ar iesniegtajiem tarifu projektiem, iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus tai un regulējamam uzņēmumam.

(3) Valsts regulējamās nozarēs regulējamie uzņēmumi publicē informāciju par aprēķināto tarifu projektiem laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā nedēļas laikā pēc to iesniegšanas Padomei vai pašvaldībai, kurai ir deleģēta Padomes funkciju izpilde.

(4) Pašvaldību regulējamās nozarēs regulējamie uzņēmumi publicē informāciju par aprēķināto tarifu projektiem vismaz vienā laikrakstā, kuru izdod attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, nedēļas laikā pēc to iesniegšanas pašvaldībai.

(5) Padome publicē apstiprinātos tarifus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā desmit dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par tarifu apstiprināšanu.

(6) Pašvaldība — arī tajos gadījumos, kad Padome tai ir deleģējusi tarifu apstiprināšanu valsts regulējamās nozarēs, — publicē apstiprinātos tarifus vismaz vienā laikrakstā, kuru izdod attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, desmit dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas par tarifu apstiprināšanu.

(7) Apstiprinātie tarifi stājas spēkā ne ātrāk kā 30. dienā pēc to publicēšanas.

20. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu gada patēriņa apjoms

(1) Padome atsevišķiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem reizi gadā nosaka sabiedrisko pakalpojumu gada patēriņa apjomu, kuru pārsniedzot lietotājs var saņemt sabiedriskos pakalpojumus par zemākiem tarifiem nekā Padome apstiprinājusi citiem lietotājiem.

(2) Lietotājiem, kuru sabiedrisko pakalpojumu gada patēriņš pārsniedz Padomes noteikto gada patēriņa apjomu, ir tiesības vienoties ar regulējamo uzņēmumu šā likuma 24. pantā noteiktajā kārtībā par liela apjoma sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(3) Padomes noteikto sabiedrisko pakalpojumu gada patēriņa apjomu atsevišķiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem Padome publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā desmit dienu laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

V nodaļa. Regulējamo uzņēmumu darbība

21. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu nepārtrauktība, drošības un kvalitātes prasības pret tiem

(1) Regulējamie uzņēmumi sniedz sabiedriskos pakalpojumus nepārtraukti visu licences darbības laiku atbilstoši licences nosacījumiem licences darbības zonā.

(2) Regulējamie uzņēmumi nodrošina attiecīgajā regulējamā nozarē noteikto sabiedrisko pakalpojumu drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību.

(3) Regulējamie uzņēmumi nodrošina tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti. Ja regulējamais uzņēmums kādā laika periodā kādu tehnisku iemeslu (avārijas u.c.) dēļ nevar nodrošināt tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, tad zaudējumu atlīdzība patērētājiem tiek noteikta Padomes noteiktajā kārtībā un apjomā.

(4) Regulējamie uzņēmumi izmanto un sekmē efektīvas, ekonomiskas un drošas tehnoloģijas un darba paņēmienu ieviešanu sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un uzlabošanai.

22. pants.

Regulējamo uzņēmumu pārveidošana un darbības izbeigšana

(1) Regulējamā uzņēmuma pārveidošanu, kas saistīta ar tā paplašināšanu vai tādu objektu ierīkošanu, kuri nepieciešami sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai (tīkli, līnijas, komunikācijas, iekārtas, būves u.c.), regulējamais uzņēmums var uzsākt pēc jaunas licences saņemšanas vai grozījumu izdarīšanas spēkā esošajā licencē, ja to neparedz jau esošās licences nosacījumi.

(2) Regulējamā uzņēmuma pārveidošanu, kas saistīta ar tā sašaurināšanu vai esošo objektu slēgšanu, regulējamais uzņēmums valsts regulējamās nozarēs var uzsākt pēc Padomes un attiecīgās regulējamās nozares atbildīgās ministrijas rakstveida atļaujas saņemšanas, bet pašvaldību regulējamās nozarēs — pēc pašvaldības rakstveida atļaujas saņemšanas. Šādas atļaujas tiek sniegtas attiecīgi Padomes vai pašvaldības noteiktajā laika periodā, kas nevar būt ilgāks par pusgadu. Pēc atļaujas izsniegšanas regulējamā uzņēmuma sašaurināšanai vai esošo objektu slēgšanai Padome vai pašvaldība izdara attiecīgu grozījumu regulējamā uzņēmuma licencē.

(3) Regulējamā uzņēmuma darbību var pārtraukt vai izbeigt valsts regulējamās nozarēs pēc Padomes un attiecīgās regulējamās nozares atbildīgās ministrijas rakstveida atļaujas saņemšanas, bet pašvaldību regulējamās nozarēs — pēc pašvaldības rakstveida atļaujas saņemšanas.

23. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu pieprasījums

(1) Regulējamam uzņēmumam ir jānodrošina sabiedriskie pakalpojumi pēc personu pieprasījuma regulējamā uzņēmuma licences darbības zonā, ja regulējamā uzņēmuma objektu vai infrastruktūras tehniskās iespējas pieļauj pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas iespēju.

(2) Regulējamais uzņēmums izskata rakstveida sabiedrisko pakalpojumu pieprasījumu, izvērtē šāda pieprasījuma pamatotību un nepieciešamās izmaksas pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no rakstveida pieprasījuma saņemšanas informē pieprasītāju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu.

(3) Ja pieprasīto sabiedrisko pakalpojumu sniegšana nav iespējama, regulējamais uzņēmums 30 dienu laikā no rakstveida pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasītājam pamatotu atteikumu un informē par to Padomi vai pašvaldību.

(4) Regulējamais uzņēmums var vienoties ar pieprasītāju, lai tas sedz tādus papildu izdevumus, kas saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu, ja tos neparedz tarifu aprēķināšanas metodika.

24. pants.

Liela apjoma sabiedriskie pakalpojumi

(1) Slēdzot līgumus par liela apjoma sabiedriskajiem pakalpojumiem ar tādiem lietotājiem, kuru gada patēriņš pārsniedz šā likuma 20. pantā noteikto gada patēriņa apjomu, tajos ietvertie sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas blakus nosacījumi nevar būt diskriminējoši attiecībā pret citiem lietotājiem līdzīgā vidē.

(2) Regulējamais uzņēmums iesniedz Padomei šāda līguma vienu eksemplāru 10 dienu laikā pēc tā noslēgšanas.

(3) Ja Padome konstatē citu lietotāju diskrimināciju, tā pieprasa, sniedzot pamatojumu, regulējamajam uzņēmumam grozīt diskriminējošus līguma blakus nosacījumus.

(4) Ja tas netiek darīts, Padome ir tiesīga civilprocesuālajā kārtībā iesniegt tiesā pieteikumu par šāda līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu, lai aizstāvētu citu lietotāju tiesības.

25. pants.

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana

Regulējamais uzņēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var pārtraukt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu tiem lietotājiem, kuri nav samaksājuši par saņemtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vai kā citādi nav izpildījuši savas saistības ar regulējamo uzņēmumu.

26. pants.

Informācijas nodrošināšana

(1) Regulējamie uzņēmumi sniedz Padomei vai pašvaldībai tās pieprasīto informāciju attiecīgi Padomes vai pašvaldības noteiktajā laikā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Regulējamie uzņēmumi nodrošina Padomes locekļiem, kā arī Padomes vai pašvaldības pilnvarotajiem pārstāvjiem iespēju brīvi iegūt jebkuru informāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem un nepieciešamo informāciju par uzņēmējdarbību, kuru regulējamais uzņēmums veic brīvas konkurences un tirgus apstākļos.

(3) Regulējamie uzņēmumi nodrošina Padomes locekļiem, kā arī Padomes vai pašvaldības pilnvarotiem pārstāvjiem iespēju veikt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildei nepieciešamās pārbaudes un kontroli, kā arī pieeju iekārtām un mēraparātiem attiecīgajā uzņēmumā, ievērojot drošības prasības.

27. pants.

Regulējamā uzņēmuma sabiedrisko pakalpojumu veidu nodalīšana

(1) Regulējamais uzņēmums var vienlaikus sniegt vairāku veidu sabiedriskos pakalpojumus regulējamā nozarē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas reglamentē darbību regulējamās nozarēs.

(2) Regulējamā uzņēmumā grāmatvedībā un bilancē jābūt atsevišķai precīzai katra sabiedriskā pakalpojuma veida uzskaitei, lai sniegtu Padomei vai pašvaldībai informāciju par katru sabiedriskā pakalpojuma veidu regulējamā nozarē un pārskatu par tā uzņēmējdarbību kopumā.

28. pants.

Regulējamo uzņēmumu uzņēmējdarbība brīvas konkurences apstākļos

(1) Regulējamie uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību ārpus regulējamām nozarēm brīvas konkurences apstākļos (turpmāk arī —uzņēmējdarbība), kura šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā jānodala no regulējamā uzņēmuma darbības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

(2) Regulējamiem uzņēmumiem nav tiesību izmantot tarifu ieņēmumus, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar tā uzņēmējdarbību konkurences un brīvā tirgus apstākļos vai cita veida darbību, tai skaitā sponsorēšanu, ziedošanu vai labdarību, kura nav tieši saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

29. pants.

Regulējamo uzņēmumu licences darbības zonas pārņemšana

(1) Par nepieciešamību pārņemt regulējamā uzņēmuma licences darbības zonu valsts regulējamās nozarēs Padome informē attiecīgās valsts regulējamās nozares atbildīgo ministriju vai pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas regulējamais uzņēmums, bet pašvaldību regulējamās nozarēs — attiecīgu lēmumu pieņem pašvaldība:

1) sešus mēnešus iepriekš, ja regulējamam uzņēmumam tiks anulēta licence;

2) ja pēc sešiem mēnešiem beidzas regulējamā uzņēmuma licences darbības termiņš un šis regulējamais uzņēmums nevēlas turpināt tādu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kuriem nepieciešama jauna licence;

3) ja regulējamais uzņēmums jebkādu iemeslu dēļ nav spējīgs nodrošināt nepārtrauktus un drošus sabiedriskos pakalpojumus.

(2) Ja nepieciešams, attiecīgās regulējamās nozares atbildīgā ministrija vai pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas regulējamis uzņēmums, uz laiku ieceļ atbildīgo par regulējamā uzņēmuma licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem tādu pasākumu īstenošanai, lai stimulētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrības) pārņemt regulējamā uzņēmuma sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licences darbības zonā.

(3) Atbildīgais par regulējamā uzņēmuma licencē noteiktajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem informē Padomi vai attiecīgo pašvaldību par savu uzdevumu izpildi un ir tiesīgs izvēlēties izsoles, konkursa vai pretendentu atlases metodes, lai nodrošinātu šajā pantā noteikto darbību īstenošanu.

VI nodaļa. Regulēšanas nodeva

30. pants.

Regulēšanas nodevas mērķis

Regulēšanas nodeva ir valsts nodeva, kuras mērķis ir nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

31. pants.

Regulēšanas nodevas maksātāji

Regulēšanas nodevu maksā visi regulējamie uzņēmumi, kuri sniedz sabiedriskos pakalpojumus regulējamās nozarēs.

32. pants.

Regulēšanas nodevas likme un maksāšanas kārtība

Regulēšanas nodevas likmi latos atsevišķi katram regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veidam un tās maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

VII nodaļa. Strīdu izskatīšana

33. pants.

Iepriekšēja ārpustiesas strīdu izšķiršana

Padome pēc regulējamā uzņēmuma vai lietotāja iesnieguma kā iepriekšēja ārpustiesas strīdu izšķiršanas instance izskata strīdus par regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu atbilstību licences nosacījumiem, to izmaksām, kvalitāti, drošību, nepārtrauktību un regulējamo uzņēmumu darbības raksturu.

34. pants.

Strīdu izšķiršanas kārtība

(1) Iesniedzējs rakstveidā sniedz Padomei ziņas par strīda būtību, lietas dalībniekiem un atbildētāju, pret kura darbību vēršas iesniedzējs, norādot šīs personas adresi. Iesniegumam iesniedzējs pievieno visus tam pieejamos materiālus un dokumentus par strīda jautājumu.

(2) Padome izšķir strīdu, nodrošinot atklātumu un tiesības lietas dalībniekiem un ieinteresētajām trešajām personām saņemt informāciju un tikt uzklausītām, sniegt paskaidrojumus, iesniegt materiālus un citu nepieciešamo informāciju savu interešu aizsardzībai un strīda objektīvai izšķiršanai.

(3) Ja nepieciešams, Padome var pieaicināt neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai strīda jautājumos, kā arī pieprasīt nepieciešamos dokumentus un materiālus vai cita veida informāciju strīda objektīvai izšķiršanai.

(4) Ja nepieciešams, Padome var pieaicināt visu lietas dalībnieku pārstāvjus piedalīties sēdē, kurā tiek izskatīts attiecīgais strīds, kā arī pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanu bez lietas dalībnieku pārstāvju klātbūtnes.

35. pants.

Strīdu izskatīšanas termiņš

(1) Strīda izskatīšana jāuzsāk ne vēlāk kā viena mēneša laikā no attiecīgā iesnieguma saņemšanas. Par strīda izskatīšanas ierosināšanu Padome paziņo lietas dalībniekiem.

(2) Padome izvērtē strīdu pēc tā būtības un rakstura, konstatē lēmuma pieņemšanai nepieciešamos faktus un pieņem lēmumu par strīda izšķiršanu šādos termiņos:

1) viena mēneša laikā no tā izskatīšanas uzsākšanas, ja strīds nav komplicēts un tā izšķiršana neprasa papildu materiālu vai informācijas vākšanu un apkopošanu, papildu apstākļu noskaidrošanu vai ekspertu atzinuma saņemšanu;

2) triju mēnešu laikā no tā izskatīšanas uzsākšanas, ja strīds ir komplicēts un prasa papildu materiālu vai informācijas vākšanu un apkopošanu, papildu apstākļu noskaidrošanu, vai ekspertu atzinuma saņemšanu, kā arī citas darbības strīda taisnīgai un objektīvai izšķiršanai.

36. pants.

Padomes lēmumu pieņemšana un pārsūdzēšana

(1) Padome pieņem lēmumu par iepriekšēju ārpustiesas strīda izšķiršanu, kas stājas spēkā ar tā pieņemšanu, un izsūta to lietas dalībniekiem piecu dienu laikā.

(2) Padomes lēmumu par iepriekšēju ārpustiesas strīda izšķiršanu var apstrīdēt un pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā persona, kuras tiesiskās intereses ierobežo šis lēmums, divu mēnešu laikā no tā pieņemšanas.

VIII nodaļa. Padomes sastāvs

37. pants.

Padomes locekļu kandidāti

(1) Par Padomes locekli var apstiprināt Latvijas Republikas pilsoni, kuram ir augstākā izglītība un pieredze vadošā darbā regulējamās nozarēs vai vismaz septiņu gadu darba stāžs inženiertehniskā, ekonomiskā, finansu vai juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā minētajās specialitātēs, kura zināšanas un pieredze nodrošina šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi un kurš prot latviešu valodu un vismaz vienu svešvalodu.

(2) Iesniegumam par Padomes locekļa kandidatūras izvirzīšanu pievienojami šādi Padomes locekļa amata kandidāta parakstīti dokumenti:

1) piekrišana kandidēt uz padomes locekļa amatu;

2) apliecinājums, ka uz viņu neattiecas šajā likumā noteiktie ierobežojumi.

(3) Padomes locekļu kandidatūras ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc to iesniegšanas Saeimas priekšsēdētājam jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot šādas ziņas par katru Padomes locekļa amata kandidātu:

1) vārds, uzvārds;

2) dzimšanas gads un vieta;

3) dzīvesvieta (norādot tikai rajonu vai pilsētu);

4) kādas augstākās mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē);

5) līdzšinējās darbavietas un ieņemamie amati.

38. pants.

Ierobežojumi Padomes locekļiem un to kandidātiem

(1) Par Padomes locekli vai Padomes locekļa amata kandidātu nevar būt persona:

1) kura ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībniece (biedre) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

2) kura sodīta par nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura izdarījusi noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) par kuru ierosināta krimināllieta un notiek izmeklēšana.

(2) Padomes locekļa uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums, ciktāl tie nav noteikti šajā likumā.

(3) Padomes loceklis nevar būt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāts vai ieņemt vēlētus amatus politisko organizāciju vai partiju vadībā.

(4) Padomes loceklis nedrīkst vienlaikus ieņemt nekādu citu amatu vai strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoga, zinātnieka vai radošo darbu. Padomes loceklis var būt sabiedrisko organizāciju vai to apvienību biedrs, ja tas neietekmē viņa objektivitāti un neatkarību lēmumu pieņemšanā par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu.

(5) Padomes loceklis trīs gadus pēc Padomes locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanās nevar būt regulējamā uzņēmuma darbinieks, kurš ir tiesīgas pieņemt lēmumus un rīkoties ar regulējamā uzņēmuma mantu vai finansu līdzekļiem.

39. pants.

Padomes locekļa stāšanās amatā

Padomes loceklis stājas amatā un sāk pildīt savus amata pienākumus ar dienu, kuru noteikusi Saeima, ieceļot viņu amatā. Padomes loceklim pēc viņa iecelšanas amatā jānovērš visi likumā attiecībā uz viņu noteiktie ierobežojumi līdz dienai, kad viņš sāk pildīt savus amata pienākumus.

40. pants.

Padomes locekļa atbrīvošana vai atlaišana no amata

(1) Padomes locekli no darba atbrīvo vai atlaiž Saeima.

(2) Saeima Padomes locekli atlaiž no darba pirms viņa pilnvaru termiņa beigām, ja viņš nav spējīgs veikt Padomes locekļa amatu vai ja viņa rīcība sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā nav atbildusi likumā noteiktajām prasībām vai ir bijusi pretrunā ar tām.

(3) Saeima Padomes locekli atbrīvo no amata pēc Padomes ierosinājuma, ja viņš nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ vai ja viņš pats vēlas atstāt šo amatu.

41. pants.

Padomes priekšsēdētājs

(1) Padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par likumā noteikto Padomes uzdevumu izpildi.

(2) Padomes priekšsēdētājs:

1) vada un organizē Padomes darbu un pārstāv Padomi;

2) vada Padomes sēdes;

3) ir Padomes finansu līdzekļu rīkotājs, apstiprina budžeta izdevumu tāmi un reizi ceturksnī sniedz Padomei informāciju par tās budžeta izpildi;

4) dod tiešus rīkojumus Padomes izpilddirektoram un izpildinstitūcijas darbiniekiem.

(3) Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus izpilda Padomes priekšsēdētāja norīkots Padomes loceklis, bet, ja šāda norīkojuma nav, Padomes loceklis, kurš visilgāk ir Padomē.

(4) Atsevišķus Padomes priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots Padomes loceklis.

(5) Padomes priekšsēdētājam ir tiesības dot rīkojumus Padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

42. pants.

Atalgojums Padomes locekļiem un izpildinstitūcijas darbiniekiem

Padome nosaka Padomes priekšsēdētāja un Padomes locekļu algu, kā arī izpildinstitūcijas darbinieku atalgojumu gadskārtējā valsts budžeta likumā šim nolūkam paredzēto līdzekļu ietvaros.

43. pants.

Padomes locekļu un izpildinstitūcijas darbinieku atbildība

(1) Padomes priekšsēdētājs, Padomes locekļi un izpildinstitūcijas darbinieki, kā arī Padomes darbībā pieaicinātās personas nav tiesīgas izpaust konfidenciālo un citu informāciju, kas tām, izpildot dienesta pienākumus, ir kļuvusi zināma par regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai uzņēmējdarbību kopumā.

(2) Padomes locekļi un izpildinstitūcijas darbinieki, kā arī Padomes darbībā pieaicinātās personas ir tiesīgas vienīgi ar Padomes priekšsēdētāja atļauju izpaust informāciju, kas tām, izpildot dienesta pienākumus, ir kļuvusi zināma par regulējamo uzņēmumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai uzņēmējdarbību kopumā un kura saskaņā ar likumu ir atklāta.

IX nodaļa. Padomes darbība

44. pants.

Padomes sēdes sasaukšana un tiesīgums

(1) Padomes sēdes sasauc un vada Padomes priekšsēdētājs.

(2) Padomes priekšsēdētājam ir jāsasauc Padomes sēde, ja to pieprasa vismaz trīs Padomes locekļi.

(3) Padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā četri Padomes locekļi.

(4) Padomes sēdes laiks un darba kārtība jāizziņo visiem Padomes locekļiem ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms Padomes sēdes.

(5) Darba kārtībai pievienojamas sēdē izskatāmo jautājumu dokumentu kopijas.

(6) Padomes sēdes tiek protokolētas. Padomes sēdes protokolu paraksta visi Padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē.

45. pants.

Lēmumu pieņemšana

(1) Padome pieņem lēmumus balsojot, un Padomes lēmumus paraksta Padomes priekšsēdētājs.

(2) Lēmums ir pieņemts, ja par to balsojuši vismaz trīs Padomes locekļi.

(3) Balsošana notiek atklāti, un balsošanas rezultātus ieraksta protokolā, norādot katra Padomes locekļa balsojumu atsevišķi par katru sēdē izskatīto jautājumu ar atzīmi "par, "pret" vai "atturas".

(4) Padomes locekļi, parakstot sēdes protokolu, var rakstveidā atzīmēt savu viedokli par izskatāmo jautājumu.

46. pants.

Padomes un tās izpildinstitūcijas darba organizācija un struktūra

(1) Padome nosaka savas iekšējās darba organizācijas kārtību un Padomes izpildinstitūcijas (turpmāk arī — izpildinstitūcija) struktūru.

(2) Padome izveido komiteju, kurā ietilpst Padomes locekļi, izpilddirektors un visu izpildinstitūcijas struktūrvienību vadītāji. Komitejas uzdevums ir izskatīt Padomes lēmumu projektus un citus dokumentus un sniegt atzinumu par to akceptēšanu vai noraidīšanu pirms to iesniegšanas izskatīšanai Padomes sēdē.

(3) Padome apstiprina nolikumu, kurā reglamentē komitejas darbību, izpildinstitūcijas darba organizāciju un struktūrvienību vadītāju iecelšanas kārtību, nosaka izskatīšanai komitejā un Padomes sēdē paredzēto Padomes lēmumu un citu dokumentu sagatavošanas kārtību.

47. pants.

Padomes locekļu un izpildinstitūcijas darbinieku tiesiskā aizsardzība

Par Padomes locekļu vai izpildinstitūcijas darbinieku kavēšanu realizēt viņu likumīgās tiesības, par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī pret viņiem vērstiem draudiem vai vardarbību vai viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

48. pants.

Darba tiesiskās attiecības, ierobežojumi un dienesta apliecības

(1) Darba tiesiskās attiecības Padomē un tās izpildinstitūcijā nosaka Latvijas Darba likumu kodekss un šis likums. Uz Padomi, tās locekļiem un izpildinstitūcijas darbinieku darba tiesiskajām attiecībām neattiecas normatīvie akti par valsts civildienestu, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu.

(2) Padomes izpildinstitūcijas darbinieku kopējo skaitu budžeta ietvaros apstiprina Padome, un izpildinstitūcijas darbiniekiem piemērojami tie paši ierobežojumi, kuri noteikti civildienesta ierēdņiem vai ierēdņu kandidātiem.

(3) Padomes locekļiem un izpildinstitūcijas darbiniekiem ir dienesta apliecības.

X nodaļa. Padomes izpildinstitūcija

49.pants.

Izpildinstitūcijas pienākumi

Lai nodrošinātu Padomes darbību, izpildinstitūcijas pienākumi ir:

1) saņemt un reģistrēt padomei adresētos iesniegumus un citus dokumentus;

2) izskatīt un analizēt regulējamo uzņēmumu iesniegtos dokumentus un informāciju;

3) sagatavot izskatīšanai Padomē dokumentus, kuri pirms tam ir izskatīti un akceptēti komitejā;

4) sagatavot Padomes lēmumu, administratīvo aktu, metodiku un metodisko norādījumu projektus;

5) sagatavot dokumentus regulējamo uzņēmumu licencēšanai;

6) analizēt un sagatavot tarifu pamatojumu;

7) nodrošināt Padomes pieņemto lēmumu izpildi;

8) noskaidrot strīdu faktiskos apstākļus un veicināt strīdu izšķiršanu mierizlīguma veidā;

9) organizēt sadarbību ar likumā noteiktajā kārtībā izveidotām patērētāju interešu aizsardzības sabiedriskajām organizācijām un kontroles iestādēm, kuru kompetencē ir patērētāju interešu aizsardzība valsts regulējamās nozarēs, un sniegt attiecīgo informāciju Padomei;

10) uzraudzīt Padomes deleģēto sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas funkciju izpildi pašvaldībās;

11) uzkrāt, apkopot un sistematizēt Padomei nepieciešamo informāciju par regulējamām nozarēm, regulējamiem uzņēmumiem un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

12) nodrošināt informāciju par Padomes darbību un ziņojumu publicēšanu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

13) veikt citus pienākumus, ko tai uzdevusi Padome;

14) izstrādāt un iesniegt Padomei budžeta projektu padomes un izpildinstitūcijas darba nodrošināšanai.

50. pants.

Izpildinstitūcijas tiesības

Izpildinstitūcijai, organizējot padomes praktisko darbību un veicot Padomes sekretariāta funkcijas, ir tiesības:

1) pieprasīt un netraucēti saņemt no regulējamiem uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, kuras apjoms, veids un iesniegšanas termiņš noteikts Padomes lēmumā;

2) organizēt pārbaudes regulējamos uzņēmumos, lai kontrolētu to darbības atbilstību Padomes izsniegtās licences, pieņemto lēmumu un apstiprināto metodiku, kā arī noteikto normatīvu prasībām;

3) veidot darba grupas atsevišķu uzdevumu veikšanai;

4) uzaicināt personas un to pārstāvjus sniegt paskaidrojumus Padomei.

51. pants.

Padomes izpilddirektors

(1) Izpildinstitūcijas darbu vada Padomes izpilddirektors (turpmāk — izpilddirektors), kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Padomes priekšsēdētājs saskaņā ar Padomes lēmumu. Izpilddirektors ir atbildīgs Padomei un Padomes priekšsēdētājam par izpildinstitūcijas darbību.

(2) Izpilddirektoru izvēlas Padome konkursa kārtībā, un uz viņu ir attiecināmi tie paši ierobežojumi, kuri šajā likumā ir noteikti Padomes locekļiem.

(3) Izpilddirektora kompetence un pienākumi tiek noteikti Padomes apstiprinātajā izpildinstitūcijas nolikumā.

(4) Izpilddirektora prombūtnes laikā viņa pienākumus veic Padomes priekšsēdētāja iecelts izpilddirektora vietas izpildītājs.

52. pants.

Izpildinstitūcijas konsultanti un neatkarīgie eksperti

Ja nepieciešams, izpilddirektors var pieaicināt konsultantus un neatkarīgus ekspertus atzinuma sniegšanai vai citam darbam, finansējot to Padomes budžeta ietvaros.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets sniedz Saeimai priekšlikumus par Padomes priekšsēdētāja un Padomes locekļu kandidatūrām un Padomes darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansu līdzekļu iedalīšanu divu mēnešu laikā no dienas, kad šis likums pieņemts Saeimā.

2. Licences, kuras izsniegusi cita institūcija vai iestāde pirms šā likuma spēkā stāšanās, ir spēkā līdz attiecīgās licences darbības termiņa beigām.