Ministru kabineta noteikumi Nr. 358

Rīgā 2022. gada 21. jūnijā (prot. Nr. 33 25. §)

Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 13. panta otro daļu,
14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Garkalnes meži" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu teritorijā sastopamo īpaši aizsargājamo putnu sugu (īpaši zaļās vārnas Coracias garrulus, meža baloža Columba oenas, sila cīruļa Lullula arborea, stepes čipstes Anthus campestris un citu), to dzīvotņu, citu īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu (mežaino piejūras kāpu 2180, ar lakstaugiem klāto pelēko kāpu 2130*, vecu vai dabisku boreālo mežu 9010* un citu) aizsardzību.

3. Dabas lieguma platība ir 1789 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

4. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

5. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

5.1. regulējamā režīma zona;

5.2. dabas lieguma zona;

5.3. dabas parka zona;

5.4. neitrālā zona.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem dabas lieguma teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas liegumu, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem.

8. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

9. Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem.

10. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

10.1. uzstādīt vēja elektrostacijas;

10.2. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus, izņemot neitrālajā zonā;

10.3. pārvietoties (arī apstāties un stāvēt) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, pajūgiem un zirgiem ārpus ceļiem, izņemot neitrālo zonu un gadījumu, ja pārvietošanās (arī apstāšanās un stāvēšana) ir saistīta ar teritorijas apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, ugunsdrošības pasākumiem vai glābšanas un meklēšanas darbiem, un ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai;

10.4. rīkot sacensības, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un velosipēdiem, izņemot neitrālajā zonā;

10.5. brīvā dabā, izņemot neitrālajā zonā, organizēt Nacionālo bruņoto spēku (arī Zemessardzes) un civilās aizsardzības mācības, kā arī no 1. aprīļa līdz 31. augustam publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības;

10.6. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;

10.7. atjaunot (sējot vai stādot) un ieaudzēt mežu;

10.8. veikt augsnes apstrādi, lai veicinātu meža atjaunošanu, izņemot īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas pasākumus ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

10.9. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot, ieaudzējot mežu) īpaši aizsargājamos zālāju biotopus, kas reģistrēti  dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Aizliegums neattiecas uz darbībām valsts autoceļu un dzelzceļu nodalījuma joslās;

10.10. novadīt notekūdeņus vidē. Notekūdeņu savākšanai drīkst izmantot tikai hermētiski slēgtas izvedamas krājtvertnes. Pirms būvju ekspluatācijas uzsākšanas jānodrošina līguma noslēgšana par notekūdeņu regulāru izvešanu uz atbilstošām notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām;

10.11. brīvā dabā novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot pagalmos un dārzos, kā arī ierīkot jaunas savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas;

10.12. cirst, pārvietot un bojāt sausus stāvošus kokus un kritalas, kuru stumbra diametrs pārsniedz 25 cm, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

10.12.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas vai apsaimniekošanas pasākumu veikšanai;

10.12.2. sausu stāvošu koku un kritalu ciršanai un pārvietošanai no neitrālās zonas uz tuvumā esošo mežaudzi vai, ja tas nav pamatoti iespējams, – izvākšanai;

10.12.3. šo noteikumu 29. punktā minētajās dabas parka zonas teritorijās pirms būvniecības sausu stāvošu koku un kritalu ciršanai un pārvietošanai uz tuvumā esošu mežaudzi;

10.12.4. ja sauss stāvošs koks ir bīstams koks (koks, kas apdraud cilvēka dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus), to ciršanai un pārvietošanai uz tuvumā esošu mežaudzi vai, ja tas nav pamatoti iespējams, – izvākšanai;

10.13. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot:

10.13.1. neitrālajā zonā;

10.13.2. pazemes ūdens ieguvi, tai skaitā Rīgas ūdensgūtvju teritorijā;

10.14. būvēt jaunas būves, izņemot:

10.14.1. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju neitrālajā zonā;

10.14.2. dabas parka zonā šo noteikumu 22.1.2., 22.1.3. un 22.1.5. apakšpunktā, kā arī 29. punktā minētajos gadījumos un kārtībā;

10.14.3. žogus pa šo noteikumu 1. pielikumā attēlotā kompleksā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta (turpmāk – plānošanas dokuments) ārējo robežu un atbilstoši plānošanas dokumenta risinājumam;

10.14.4. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju būves, kas nepieciešamas īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai;

10.14.5. šo noteikumu 15.1.4. apakšpunktā minētajā gadījumā un kārtībā;

10.14.6. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju publisko inženiertīklu būves;

10.14.7. gājēju vai velosipēdu, vai apvienotos gājēju un velosipēdu ceļus un gājēju vai velosipēdu, vai apvienotos gājēju un velosipēdu tiltus ar garumu līdz 10 m, ja saskaņā ar atsevišķi noteiktu kārtību veikts ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) novērtējums, Vides pārraudzības valsts birojs ir izdevis atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojumu un tajā iekļauti nosacījumi, ar kādiem paredzētā darbība var būt īstenojama;

10.15. paplašināt esošos ceļus (arī sliežu ceļus), izņemot ceļu būvniecību autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)" un dzelzceļa "Rīga–Lugaži–valsts robeža" aizsargjoslās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu (ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes norādītos pasākumus īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai), kā arī šo noteikumu 20.1. un 28.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā;

10.16. novietot nenumurētus tehnoloģiskos agregātus – piekabes un citus dzīvošanai pielāgotus transportlīdzekļus vai to daļas, izņemot neitrālajā zonā, pagalmos un vietās, kur atļauta un tiek veikta ēku būvniecība;

10.17. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

10.17.1. no 1. septembra līdz 31. martam organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu sacensības, kurās piedalās vairāk nekā 60 cilvēku, izņemot neitrālo zonu;

10.17.2. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālos maršrutus), skatu torņus, atpūtas vietas, informācijas stendus, norādes zīmes, stāvlaukumus);

10.18. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus esošām atpūtas vietām, izņemot pagalmus un neitrālo zonu;

10.19. iegūt sūnas un ķērpjus, lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

11. Visā dabas lieguma teritorijā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja rakstisku atļauju var veikt pasākumus, kas nepieciešami īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un apsaimniekošanai. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama atklāto biotopu platību uzturēšanai.

III. Regulējamā režīma zona

12. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai aizsargātu Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamās putnu sugas – zaļo vārnu Coracias garrulus, meža balodi Columba oenas, melno dzilnu Dryocopus martius, zaļo dzilnu Picus viridis, pupuķi Upupa epops un citas –, kā arī to ligzdošanas vietas.

13. Regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā vai cita veida darbība, izņemot:

13.1. aizsardzības režīma ievērošanas kontroli un teritorijas apsaimniekošanu;

13.2. kājāmgājēju pārvietošanos;

13.3. pārvietošanos (arī apstāšanos un stāvēšanu) pa autoceļiem ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, motocikliem un mopēdiem, kā arī ar velosipēdiem;

13.4. ugunsdrošības pasākumu veikšanu, cilvēku glābšanu un meklēšanu;

13.5. ogu un sēņu vākšanu;

13.6. ceļu (arī sliežu ceļu) uzturēšanu;

13.7. ceļu atjaunošanu un pārbūvi no 1. augusta līdz 31. janvārim;

13.8. bīstamo koku nociršanu. Lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām, nocirstos kokus un to celmus atstāj mežaudzē. Lai saglabātu meža ugunsdrošību un objektu pieejamību apsaimniekošanas vajadzībām, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no līnijveida inženierbūvju (tai skaitā ceļu un dzelzceļu) aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē vai, ja tas nav iespējams, – izvākt ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

13.9. meža inventarizāciju un monitoringu;

13.10. šādas darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

13.10.1. zinātnisko pētījumu un vides monitoringa veikšanu;

13.10.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanu.

IV. Dabas lieguma zona

14. Dabas lieguma zona izveidota, lai veicinātu Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību.

15. Dabas lieguma zonā aizliegts:

15.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot:

15.1.1. darbības īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

15.1.2. dabiski applūdušās vai apmežojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

15.1.3. šo noteikumu 10.14.3., 10.14.4., 10.14.6., 10.14.7., 10.15. un 10.17.2. apakšpunktā minētajos gadījumos un kārtībā;

15.1.4. zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 8060 004 0645 nepieciešamo inženierbūvju būvniecību, ja saskaņā ar atsevišķi noteiktu kārtību veikts ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) novērtējums, Vides pārraudzības valsts birojs ir izdevis atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojumu un tajā iekļauti nosacījumi, ar kādiem paredzētā darbība var būt īstenojama;

15.1.5. būvju vai to daļu nojaukšanu un zemes lietošanas kategorijas "zeme zem ēkām un pagalmiem" maiņu uz citu zemes lietošanas kategoriju;

15.2. atjaunot un pārbūvēt būves un to daļas, izņemot šo noteikumu 10.14.7., 10.15., 15.10. un 20.1. apakšpunktā  minētajos gadījumos un kārtībā;

15.3. sadalīt zemes vienības (tai skaitā dalot kopīpašumu), ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem, izņemot:

15.3.1. šo noteikumu 29.5. apakšpunktā minētajos gadījumos un kārtībā;

15.3.2. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

15.3.3. zemes vienības, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

15.4. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

15.5. no 1. aprīļa līdz 31. augustam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot:

15.5.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

15.5.2. meža ugunsdrošības pasākumus;

15.5.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

15.6. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

15.7. kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

15.8. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) lauces, izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

15.9. ierīkot iežogotas platības dzīvnieku turēšanai meža zemēs, izņemot meža ganību ierīkošanu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu uzturēšanai vai atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

15.10. celt un ierīkot jaunus, kā arī atjaunot un pārbūvēt esošos aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

15.11. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;

15.12. cirst kokus galvenajā un rekonstruktīvajā cirtē;

15.13. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

15.13.1. priežu audzēm – 70 gadu;

15.13.2. egļu, bērzu un melnalkšņu audzēm – 60 gadu;

15.14. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 50 centimetru, izņemot bīstamos kokus un ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības pasākumu veikšanai nepieciešamos kokus;

15.15. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot virsāju un pelēko kāpu biotopu uzturēšanas pasākumus, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju citus īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumus;

15.16. cirst kokus citā cirtē bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atzinuma. Valsts meža dienests atļauju koku ciršanai citā cirtē izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

16. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai.

17. Mežaudzēs saglabā visus svaigi vēja gāztos kokus, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Sausos kokus, kritalas, vēja gāztos kokus un nocirstos bīstamos kokus, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, kā arī nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām. Lai saglabātu meža ugunsdrošību, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no līnijveida inženierbūvju (tai skaitā ceļu un dzelzceļu) aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē vai, ja tas nav iespējams, – izvākt ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

18. Uz mežaudzēm, kurās dabas stihiju, tai skaitā vējgāzes, vējlauzes, ugunsgrēka, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas, dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

19. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) kokus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Kokus pēc iespējas saglabā grupās.

20. Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

20.1. veikt inženiertīklu un citu inženierbūvju atjaunošanu vai pārbūvi, tai skaitā ceļu (arī sliežu ceļu) pārbūvi, tos paplašinot;

20.2. vākt dabas materiālus kolekcijām, ja tas var kaitēt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm vai īpaši aizsargājamiem biotopiem;

20.3. veikt zinātniskos pētījumus;

20.4. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot pazemes ūdens ieguvi Rīgas ūdensapgādes vajadzībām.

V. Dabas parka zona

21. Dabas parka zona ir izveidota, lai saskaņotu meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību, kā arī nodrošinātu zaļās vārnas barošanās biotopu atjaunošanu, veidošanu un degradēto bioloģiski vērtīgo teritoriju revitalizāciju bijušās armijas bāzes teritorijā.

22. Dabas parka zonā aizliegts:

22.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski applūdušās vai apmežojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

22.1.1. darbības īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai;

22.1.2. mazēku novietošanu īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai;

22.1.3. esošo būvju, kas ir īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne, nojaukšanu, atjaunošanu vai pārbūvi;

22.1.4. šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētajā gadījumā un kārtībā;

22.1.5. šo noteikumu 29. punktā minētajos gadījumos un kārtībā;

22.2. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas veikt esošo būvju, kas ir īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne, nojaukšanu, atjaunošanu vai pārbūvi;

22.3. sadalīt zemes vienības (tai skaitā dalot kopīpašumu), ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem, izņemot:

22.3.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

22.3.2. šo noteikumu 29.5. apakšpunktā minētajos gadījumos un kārtībā;

22.3.3. zemes vienības, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierbūvju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

22.4. no 1. aprīļa līdz 31. augustam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības pasākumus un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

22.5. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

22.6. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) lauces, izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

22.7. ierīkot iežogotas platības dzīvnieku turēšanai meža zemēs, izņemot meža ganību ierīkošanu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

22.8. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

22.9. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 50 centimetrus, izņemot bīstamos kokus;

22.10. kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

22.11. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot virsāju un pelēko kāpu biotopu uzturēšanas pasākumus, kā arī citus īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas pasākumus ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

23. Veicot koku ciršanu galvenajā cirtē, aizliegts:

23.1. samazināt mežaudzes šķērslaukumu zem kritiskā šķērslaukuma, kas reizināts ar koeficientu 1,5;

23.2. veidot mežaudzē par 0,3 hektāru lielākus atvērumus.

24. Mežaudzēs saglabā visus svaigi vēja gāztus kokus, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus.

25. Sausos kokus, kritalas, vēja gāztos kokus un nocirstos bīstamos kokus, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, kā arī nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām. Lai saglabātu meža ugunsdrošību, nocirstos bīstamos kokus, kā arī kritalas no līnijveida inženierbūvju (tai skaitā ceļu un dzelzceļu) aizsargjoslām pieļaujams pārvietot dziļāk mežaudzē vai, ja tas nav iespējams, – izvākt ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

26. Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) kokus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Kokus pēc iespējas saglabā grupās.

27. Uz mežaudzēm, kurās dabas stihiju, tai skaitā vējgāzes, vējlauzes, ugunsgrēka, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas, rezultātā mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

28. Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

28.1. veikt inženiertīklu un citu inženierbūvju atjaunošanu vai pārbūvi, tai skaitā ceļu (arī sliežu ceļu) pārbūvi, tos paplašinot;

28.2. veikt zinātniskos pētījumus;

28.3. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot pazemes ūdens ieguvi Rīgas ūdensapgādes vajadzībām.

29. Dabas parka zonas teritorijās, kuru robežas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā, būvniecību, izņemot būves nojaukšanu, var veikt ar šādiem nosacījumiem:

29.1. būvniecību veic saskaņā ar vietējās pašvaldības apstiprinātu un ar Dabas aizsardzības pārvaldi saskaņotu plānošanas dokumentu. Plānošanas dokumenta robežas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā;

29.2. plānošanas dokumentā nosaka plānoto būvju atrašanās vietas un nosacījumus to izbūvei, projektētās zemes vienības, kur zemes vienību sadale ir atļauta saskaņā ar šo noteikumu 29.5. apakšpunktu, atbilstošo nekustamā īpašuma lietošanas mērķi zemes vienības daļai un atbilstošo zemes lietošanas veidu;

29.3. esošo būvju atjaunošana, pārbūve vai jaunu būvju būvniecība iespējama atbilstoši plānošanas dokumentam pēc ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšanas. Dabas aizsardzības pārvalde rakstisku atļauju būvju atjaunošanai, pārbūvei vai jaunu būvju būvniecībai izsniedz tikai tādā gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai pilnvarotā persona atbilstošā platībā ir veicis dabas lieguma dabas aizsardzības plānā noteiktos apsaimniekošanas pasākumus viņam piederošā vai citai personai piederošā vai piekrītošā zemesgabalā saskaņā ar daudzpusēju līgumu, kas noslēgts starp Dabas aizsardzības pārvaldi, vietējo pašvaldību un nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju (pilnvaroto personu), un apsaimniekošanas pasākumu veicēju, ja apsaimniekošanas pasākumi plānoti citam īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam piederošā vai piekrītošā zemesgabalā;

29.4. plānošanas dokumentā noteiktie nosacījumi apbūves veikšanai atzīmes veidā ierakstāmi attiecīgā nekustamā īpašuma zemesgrāmatā, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes nostiprinājuma lūgumu;

29.5. zemes vienību atļauts sadalīt divās zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, gadījumos, ja saskaņā ar plānošanas dokumentu šajā zemes vienībā plānota divu ēku būvniecība (zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 8060 004 0687, 8060 004 0690, 8060 004 0704, 8060 010 0463, 8060 010 0133), kā arī ir atļauta kopīpašuma izveide un lietošanas kārtības noteikšana diviem īpašniekiem zemes vienībās, kur plānota dvīņu ēku būvniecība.

VI. Neitrālā zona

30. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu tajā iekļauto teritoriju ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību, kā arī nodrošinātu transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību.

31. Zemes vienību sadale un jaunu būvju būvniecība neitrālajā zonā pieļaujama atbilstoši detālplānojumam un tā stratēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam, ja saņemts pozitīvs Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par ietekmi uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000).

32. Transporta infrastruktūras būvniecība neitrālajā zonā veicama atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par ietekmes uz vidi novērtējumu.

VII. Dabas pieminekļi

33. Šīs nodaļas prasības attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem:

33.1. aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki, kritalas un koku stumbeņi) – un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);

33.2. aizsargājamiem dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) un 10 metru platu joslu ap tiem (mērot no dižakmens ārējās malas).

34. Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 35.2. apakšpunktā minētajos izņēmuma gadījumos.

35. Aizsargājama koka teritorijā aizliegts:

35.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 35.2. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;

35.2. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;

35.3. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

35.4. mainīt vides apstākļus – ūdens un koku barošanās režīmu;

35.5. iznīcināt un būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 35.2. apakšpunktā minētajos izņēmuma gadījumos.

36. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, atbrīvojot no kokiem 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

37. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts pozitīvs rakstisks kokkopja (arborista) atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:

37.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

37.2. koka augtspēja ir pilnīgi zudusi, un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

37.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

38. Ja aizsargājamā koka augtspēja ir pilnīgi zudusi vai aizsargājamais koks ir nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tā tuvākajā apkārtnē.

39. Aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz aizsargājama dižakmeņa un to pārvietot.

VIII. Noslēguma jautājumi

40. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 6. decembra noteikumus Nr. 930 "Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 193. nr.).

41. Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguve neitrālajā zonā ir atļauta līdz tādas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas termiņa beigām, kura izsniegta līdz Ministru kabineta 2011. gada 6. decembra noteikumu Nr. 930 "Dabas lieguma "Garkalnes meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 193. nr.) spēkā stāšanās dienai.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

1. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 21. jūnija
noteikumiem Nr. 358

Dabas lieguma "Garkalnes meži" funkcionālo zonu shēma

1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas noteiktas, par kartogrāfisko pamatu izmantojot aktuālāko ortofotokarti, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Meža valsts reģistra datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

2. Funkcionālo zonu robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

2. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 21. jūnija
noteikumiem Nr. 358

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

3. pielikums
Ministru kabineta
2022. gada 21. jūnija
noteikumiem Nr. 358