10.decembrī visā pasaulē tiek atzīmēta ANO Vispārējo cilvēka tiesību deklarācijas 50.gadadiena. Šajā dienā Nevalstisko organizāciju (NVO) centrs Rīgā, Kongresu namā, organizēja speciālu sesiju "Nevalstiskās organizācijas un cilvēkitiesības" svinīgā pasākuma ietvaros, kas bija veltīts Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas parakstīšanas 50.gadadienai.

Šīs sesijas dalībnieki — 110 nevalstisko organizāciju pārstāvji — pieņēma aicinājumu LR Saeimai un Ministru kabinetam, kurā nevalstiskās organizācijas aicina īpašu uzmanību veltīt cilvēktiesību veicināšanai un iedzīvināšanai visās dzīves jomās, uzsverot, ka "Latvijas Republikai ir jābūt valstij, kurā ikviena indivīda tiesības un brīvības tiek ievērotas bez jebkāda veida atšķirības pēc rases, ādas krāsas, dzimuma, seksuālās orientācijas, valodas, reliģijas, politiskās vai cita veida pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai cita statusa".

Nevalstiskās organizācijas uzskata, ka īpaša vērība Saeimai un Ministru kabinetam turpmāk jāveltī katra indivīda tiesībām saņemt informāciju, nepamatojot tās vajadzību un nepieļaujot diskrimināciju, kā arī jāinformē un jāiesaista sabiedrība, tajā skaitā nevalstiskās organizācijas lēmumu pieņemšanas procesos jau agrīnajās stadijās.

Sesijas "Nevalstiskās organizācijas un cilvēktiesības" laikā tika apspriesta Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas loma, NVO pieredze un iespējas savu mērķu sasniegšanai izmantot cilvēktiesību zināšanas, dokumentus, aizsardzības iestādes, kā arī organizācijām pieejamie resursi un mehānismi cilvēktiesību aizsardzības jomā Latvijā. Sesijas mērķis bija apzināt un aktualizēt NVO loju demokrātiskas, atvērtas un cilvēktiesības cienošas sabiedrības veidošanā.

Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija ir pirmais visaptverošais cilvēktiesību instruments, kurš tika proklamēts starptautiskā organizācijā. Savas politiskās un tiesiskās nozīmes ziņā šo deklarāciju var pielīdzināt tādiem vēsturiskiem dokumentiem kā "Magna harta", Amerikas Neatkarības deklarācija un Lielās Franču revolūcijas cilvēka tiesību deklarācija. Latvijas Republika ANO Vispārējai cilvēka tiesību deklarācijai ir pievienojusies 1990.gada 4.maijā, tādējādi atzīstot cilvēka tiesības kā būtisku mūsu valsts prioritāti.

NVO centra informācija

ANO Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas

50. gadadienai veltītā pasākuma dalībnieku —

nevalstisko organizāciju aicinājums

LR Saeimai un Ministru kabinetam

Ir pagājuši 50 gadi, kopš ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju. Šis dokuments pirmo reizi starptautiskā mērogā noteica starptautiskos universālos cilvēktiesību standartus. ANO Ģenerālā asambleja pasludināja šo Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju par visu tautu un nāciju sasniegumu kopējo standartu, lai katrs cilvēks un katra sabiedrības institūcija, pastāvīgi paturot prātā šo deklarāciju, censtos ar apmācību un izglītošanu veicināt šo tiesību un brīvību respektēšanu un, īstenojot progresīvus nacionālos un starptautiskos pasākumus, nodrošinātu to vispārēju un efektīvu atzīšanu un ievērošanu" .

Zinot, ka Latvijas Republika ir pievienojusies vairāk nekā 60 starptautiskiem dokumentiem cilvēktiesību jomā, tajā skaitā ANO Vispārējai cilvēka tiesību deklarācijai, atzinīgi novērtējot LR Satversmes papildināšanu ar cilvēka tiesību nodaļu, atzīstot jau esošos sasniegumus cilvēktiesību veicināšanā un garantēšanā un aktīvi sekojot valsts rīcībai cilvēktiesību sfērā, nevalstiskās organizācijas aicina arī turpmāk Latvijas Republikā pievērst sevišķu uzmanību šo tiesību veicināšanai, popularizēšanai un iedzīvināšanai visās jomās.

Latvijas Republikai ir jābūt valstij, kurā ikviena indivīda tiesības un brīvības tiek ievērotas un sekmētas bez jebkāda veida atšķirības pēc rases, ādas krāsas, dzimuma, seksuālās orientācijas, valodas, reliģijas, politiskās vai cita veida pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai cita statusa.

Ņemot vērā nevalstisko organizāciju darbības lielo nozīmi tādās sfērās, kuru attīstībai valsts institūcijām trūkst līdzekļu vai iestrādātu mehānismu un kuras privātajam peļņas sektoram nav izdevīgas, piemēram, palīdzība mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, pieaugušo izglītība, vides aizsardzība, kultūras vērtību popularizēšana, aicinām īpašu uzmanību pievērst tādu nevalstisko organizāciju pastāvēšanai un aktīvai darbībai svarīgu tiesību veicināšanai kā tiesības uz pārliecības un izteikšanās brīvību, kas ietver brīvību bez iejaukšanās palikt pie saviem uzskatiem un meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem informācijas līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām, un tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociācijas brīvību.

Nevalstiskās organizācijas uzskata, ka īpaša vērība Saeimai un Ministru kabinetam turpmāk jāveltī katra indivīda tiesībām saņemt viņu interesējošo informāciju, nepamatojot tās vajadzību un nepieļaujot diskrimināciju, kā arī jāinformē un jāiesaista sabiedrība, tajā skaitā nevalstiskās organizācijas, lēmumu pieņemšanas procesos jau agrīnajās stadijās.

Rīgā, Kongresu namā, 1998.gada 10.decembrī Nevalstisko organizāciju pārstāvji