Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 29

Tukumā 2022. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 7, 4. §)

Par Tukuma novadā esošo kapsētu uzturēšanu

APSTIPRINĀTI
ar Tukuma novada domes
27.04.2022. lēmumu (prot. Nr. 7, 4. §)

Precizēti ar Tukuma novada domes
29.06.2022. lēmumu (prot. Nr. 10, 4. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 6. punktu un trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Tukuma novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) īpašumā vai valdījumā esošo kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapsētas īpašnieka un apsaimniekotāja pienākumus, piešķiršanas kārtību, kopšanu un uzturēšanu, nekoptas kapavietas aktēšanu, amatnieku profesionālo darbību kapsētās, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanu, Noteikumu izpildes kontroli un administratīvo atbildību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst vizuāla kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – Noteikumos noteiktā kārtībā vismaz piecus gadus reizi gadā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedīšana – mirušas personas (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apglabāšana kapavietā;

2.4. atvērtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.5. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.6. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.7.  ģimenes kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kurā blakus izmantotai kapavietai atrodas rezervētas kapuvietas apbedītā tuviniekiem;

2.8. kapavieta – noteikta kapsētas teritorijas daļa kapsētā, kas ierādīta mirušo apbedīšanai, kapavietas/-u izveidošanai, uzturēšanai un kopšanai;

2.9. kapavietas aprīkojums – akmens, betona, metāla vai koka apmales, žodziņš, klajums, soli, piemineklis, piemiņas plāksnes u.c. vides elementi;

2.10. kapavietas uzturētājs – persona, kurai piešķirtas kapavietas uzturēšanas tiesības;

2.11. kapliča – ēka mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

2.12. kapsēta – teritorija, kas paredzēta mirušo apbedīšanai var ietvert ēkas/būves;

2.13. kapsētas apsaimniekotājs – juridiska persona vai Pašvaldības iestāde, kura uz kapsētas īpašnieka līguma vai lēmuma pamata veic kapsētas apsaimniekošanu, pilda kapsētas uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina Noteikumu ievērošanu;

2.14. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš pilda kapsētas pārraudzības pienākumus;

2.15. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma Noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Kapsētu vai to daļu ierīkošanu, uzturēšanu un attīstību nodrošina atbilstoši Tukuma novada teritorijas plānojumam, ņemot vērā sabiedriskās kārtības un higiēnas prasības, kā arī augsnes struktūru un gruntsūdens stāvokli noteiktajā teritorijā.

4. Tukuma novadā ir atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas. Kapsētas statusu nosaka vai maina ar Tukuma novada domes (turpmāk – Dome) lēmumu. Pašvaldības kapsētu saraksts norādīts Noteikumu pielikumā.

5. Kapavietu uzskaites pamatdokuments ir mirušo reģistrācijas grāmata.

6. Kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Tukuma novada administratīvajā teritorijā, apbedīšanai, kā arī agrāk apbedīto piederīgo un Tukuma novada administratīvajā teritorijā bezpiederīgo mirušo un neidentificēto cilvēku apbedīšanai. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās pieļaujama, pamatojoties uz mirušā piederīgā motivēta iesniegumu un kapsētas īpašnieka atļaujas.

7. Iepriekš izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no viņa pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

8. Kapsētas un/vai kapličas īpašnieks ir tiesīgs apsaimniekot pats vai nodot kapsētas un/vai kapličas apsaimniekošanas tiesības fiziskai vai juridiskai personai Latvijas Republikas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

II. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

9. Kapsētas atvērtas apmeklētājiem katru dienu bez laika ierobežojuma.

10. Informāciju par kapsētas pārziņa pieņemšanas laiku, vietu un kontakttālruni kapsētas apsaimniekotājs izvieto uz kapsētas informācijas stenda.

11. Kapsētu apmeklētājiem, kapavietu uzturētājiem, strādniekiem, amatniekiem un citām personām, kuras atrodas kapsētā, jāizturas godbijīgi un klusi, jāievēro Noteikumu prasības, kapsētu apsaimniekotāja un pārziņa norādījumi.

12. Kapsētās aizliegts:

12.1. piegružot kapsētas un tās aizsargjoslu teritorijas, veidot atkritumu kaudzes tam neparedzētās vietās, dedzināt atkritumus, piesārņot celiņus un stādījumus;

12.2. kapavietā ierīkot plastmasas pudeļu, citu trauku, maisu un kapu kopšanas inventāra glabātuves, kas ir redzamas kapsētu apmeklētājiem;

12.3. ievest dzīvniekus bez pavadas;

12.4. veikt dzīvnieku apbedījumus (izņemot speciāli ierīkotās vietās – reģistrētās dzīvnieku kapsētās);

12.5. pārvietoties ar motorizētajiem transportlīdzekļiem, izņemot:

12.5.1. gadījumos, kad ir saņemta kapsētu valdītāja atļauja,

12.5.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem, kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

12.6. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām u.tml.;

12.7. traucēt bēru ceremonijas norisi;

12.8. tirgoties bez atbilstošas atļaujas;

12.9. sniegt apbedīšanas komercpakalpojumus bez iepriekšējas saskaņošanas ar kapsētu apsaimniekotāju;

12.10. sniegt komercpakalpojumus kapu aprīkojuma uzstādīšanai bez saskaņošanas ar kapsētu apsaimniekotāju;

12.11. izvietot kapsētu teritorijā reklāmas paziņojumus un plakātus bez kapsētas apsaimniekotāja vai pārziņa saskaņojuma;

12.12. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās un ārpus tām;

12.13. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

12.14. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā neatļautās vietās;

12.15. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu, kapavietas stādījumus;

12.16. novietot soliņus ejās un ārpus iežogotās teritorijas;

12.17. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās;

12.18. traucēt kapraču darbu;

12.19. mākslīgi paaugstināt ierādītās kapavietas reljefu;

12.20. postīt kapsētu aprīkojumu un stādījumus;

12.21. sēdēt un kāpt uz kapavietām.

III. Kapsētas īpašnieka un apsaimniekotāja pienākumi

13. Kapsētas īpašnieka pienākums ir nodrošināt:

13.1. iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, nožogojumu, solu, aku, brīvkrānu un ūdens sūkņa uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu, ūdens ņemamo vietu uzturēšanu;

13.2. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātajiem projektiem;

13.3. kapsētu topogrāfisko materiālu sagatavošanu un uzturēšanu;

13.4. kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātajiem projektiem;

13.5. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā kapa rakšanai;

13.6. koplietošanas kapsētas teritorijas sakopšanu pēc katras bēru ceremonijas;

13.7. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu kartotēka, kur jāizdara ieraksts par katru kapsētā notikušu apbedīšanu;

13.8. sanitāro, ugunsdrošības un darba drošības normu un noteikumu ievērošanu;

13.9. kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu;

13.10. kapsētas teritorijas apzaļumošanu (zaļo stādījumu īpatsvars ne mazāk par 20 % no kapsētas platības);

13.11. kapsētas ierīkošanas plānu, kurā apzīmēti:

13.11.1. zemes gabali (iecirkņi) apbedīšanai un to izmantošanas secība,

13.11.2. gājēju celiņu izmēri, izvietojums un labiekārtojums,

13.11.3. zaļo stādījumu izvietojums un veids,

13.11.4. funkcionālo (kapsētas funkcionēšanai nepieciešamo) ēku un iekārtu izvietojums (kapliča, sabiedriskās tualetes, ūdensvads, iežogojums u.c.);

13.12. kapavietas ierādīšanu, uzmērīšanu.

14. Kapsētu apsaimniekotāju pienākums ir nodrošināt:

14.1. kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu;

14.2. izziņu izsniegšanu;

14.3. kapavietas ierādīšanu, uzmērīšanu, nospraušanu dabā kapa rakšanai un apbedījumu kartēšanai;

14.4. kapsētas apsekošanu ne retāk kā vienu reizi gadā;

14.5. koplietošanas kapsētas teritorijas sakopšanu pirms un pēc katras bēru ceremonijas;

14.6. autotransporta iebraukšanu kapsētas teritorijā;

14.7. kapavietas aprīkojuma demontāžu vai uzstādīšanu;

14.8. norīkot kapsētas pārzini, viņa tiesību un pienākumu noteikšanu;

14.9. ar citiem Domes un pagastu pārvalžu, Kandavas un pagastu apvienības noteiktiem pakalpojumiem, kas saistīti ar kapsētu uzturēšanu.

15. Kapsētas apsaimniekotājs Noteikumos paredzētos pienākumus Pašvaldības īpašumā esošajās kapsētās veic Pašvaldības piešķirtā finansējuma ietvaros.

16. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības Noteikumos paredzētos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot kapavietas uzturētāja patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem, norobežojumiem un kapavietas aprīkojuma.

IV. Kapavietas piešķiršanas kārtība

17. Jaunas kapavietas piešķiršanai vai apbedījuma veikšanai jau piešķirtā kapavietā persona iesniedz kapsētas apsaimniekotājam;

17.1. rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu vai apbedījuma veikšanu,

17.2.  kompetentas institūcijas izsniegta dokumenta, kurš apliecina personas miršanas faktu, apliecinātu kopiju (uzrādot oriģinālu),

17.3. urnas ar mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

18. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par piecām kapavietām.

19. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, kapsētas apsaimniekotājs ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pieņem lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par apbedījuma veikšanu. Pēc lēmuma pieņemšanas kapsētas apsaimniekotājs ierāda kapavietu un saskaņo iespējamo mirušā apbedīšanas laiku.

20. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja piešķirtajā kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.

V. Kapavietas kopšana un uzturēšana

21. Kapavietas uzturētāja pienākumi:

21.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu, novākt novītušos ziedus, bēru ceremonijas vainagus, nolīdzināt grunti kapa kopai;

21.2. gada laikā pēc apbedīšanas kapavietu labiekārtot;

21.3. uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju, to pastāvīgi kopt;

21.4. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu, ja tāds ir, līdz 0,7 m augstumam;

21.5. kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst pārsniegt 0,20 m augstumu;

21.6. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus savākšanas vietās vai novietotajos konteineros.

22. Kapavietas aprīkojums uzstādāms un novietojams tikai ierādītajās kapavietas laukuma robežās, ievērojot kapavietu rindu un līnijas, kā arī Noteikumu prasības.

23. Pieminekļu, piemiņas plākšņu, kapakmeņu un apmaļu uzstādīšana, kā arī kapavietu labiekārtošana jāsaskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju vai īpašnieku.

24. Kapavietas uzturētājs var kopt vai labiekārtot kapavietu pats vai arī, saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju, noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar citu personu.

25. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

25.1. patvaļīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

25.2. aizliegts bez kapsētas īpašnieka vai apsaimniekotāja atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 8 cm;

25.3. uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes, kapakmeņus un citu kapavietas inventāru bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju;

25.4. uzstādīt kapavietas apmales, kuru augstums pārsniedz 0,2 metrus, izņemot gadījumus, ja kapavietas apmales izveido vietās ar slīpo reljefu. Šādi izņēmuma gadījumi jāsaskaņo ar kapsētas pārzini;

25.5. veidot atkritumu kaudzes tam neparedzētās vietās;

25.6. stādīt kapavietās krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 metrus vai kuri traucē blakus esošās kapavietas kopšanu, vai kuru zari šķērso kapavietas robežas;

25.7. stādīt kapavietā kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc to izaugšanas pārsniedz 2 metrus;

25.8. izmantot blakus esošo kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai;

25.9. kapavietas aprīkojumā izmantot neatbilstošus materiālus – šīferi, skārdu, ķieģeļus, plastmasa izstrādājumus un citus nepiemērotus materiālus.

26. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

27. Bezpiederīgā mirušā un neidentificēta mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētu apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo mirušo sektorā.

VI. Nekoptas kapavietas aktēšana

28. Par nekoptu uzskata ar nezālēm aizaugušu kapavietu, kurā gada laikā nav veikti kopšanas darbi.

29. Reizi gadā kapsētas apsaimniekotāja pārstāvis ar kapsētas pārzini apseko kapsētu un veic aktēšanu.

30. Akta kopija ar brīdinājumu un uzaicinājumu trīs mēnešu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas sakopt kapavietu tiek nosūtīta kapavietas uzturētājam, ja ir noslēgts līgums par kapavietas uzturēšanu. Ja kapavietas uzturētājs brīdinājumu par nekoptu kapavietu saņēmis piecus gadus pēc kārtas un nav to sakopis, kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības veikt Noteikumos noteiktās darbības.

31. Gadījumos, kad nav noslēgts kapavietas uzturēšanas līgums un nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapsētas īpašnieks ievieto Pašvaldības tīmekļa vietnē www.tukums.lv sludinājumu par nekoptu kapavietu, norādot kapsētu, kurā atrodas aktētā kapavieta, sektoru, rindu, vietu, kā arī brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu un uzaicinājumu kapavietas uzturētājam vai viņa pilnvarotai personai sešu mēnešu laikā sakopt kapavietu, par to informējot kapsētas pārzini.

32. Tiesības uz kapavietu izbeidzas un kapavieta pāriet Pašvaldības valdījumā, ja:

32.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

32.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

32.3. kapavietas kopšanas darbi nav veikti piecus gadus pēc kārtas un tā atzīta par nekoptu atbilstoši šo noteikumu 28. un 29. punktam.

33. Ja akts par nekopto kapavietu tiek sastādīts piecus gadus pēc kārtas, tad kapsētu apsaimniekotājs kapa kopiņu nolīdzina un tajā esošo pieminekli vai tam pielīdzināmo piemiņas zīmi novieto uzglabāšanā kapsētā šim nolūkam paredzētā sektorā.

34. Ja kapavietas uzturēšanas līgums ir izbeigts, pamatojoties uz šo noteikumu 32.3. apakšpunktu, persona var lūgt atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, iesniedzot iesniegumu kapsētas apsaimniekotājam, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts jauns kapavietas uzturēšanas līgums ar citu kapavietas uzturētāju un kapavietā ir veikts jauns apbedījums vai kapavieta saskaņā ar Noteikumu 33. punktu nolīdzināta. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas uzturēšanas tiesības, ir pienākums noslēgt jaunu kapavietas uzturēšanas līgumu.

35. Iepriekš ierādītā kapavietā var veikt apbedījumu/vai virsapedījumu šādos gadījumos:

35.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

35.2. aktētā kapavietā.

36. Kapsētā "Sparvu kapi", lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, noteiktas šādas papildu prasības jauniem apbedījumiem:

36.1. pirms kapavietu labiekārtošanas uzturētājs konsultējas ar kapu apsaimniekotāju par teritorijas labiekārtojuma materiāliem un dizaina risinājumiem;

36.2. dzīvžoga stādījumos atļauts izmantot tikai šādas krūmu sugu stādus: mūžzaļais buksis (buxus sempervirens), alpu vērene (ribes alpinum), spožā klintene (cotoneaster lucidus);

36.3. jaunie apbedījumi nedrīkst atrasties tuvāk par 2 metriem no vēsturiskajiem apbedījumiem (vecākiem par 1940. gadu), saskaņā ar kapsētu plānu;

36.4. kapavietas noformējumā atļauts izmantot akmens, betona, koka, metāla izstrādājumus, kas stilistiski līdzīgi vēsturiskajiem kapsētas apbedījumu labiekārtojuma elementiem vai iederas vēsturisko kapu ainavā.

VII. Amatnieku profesionālā darbība kapsētās

37. Personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētu apsaimniekotāju, var veikt amatnieku pakalpojumus kapsētā pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

38. Amatniekam, kurš veic darbību kapsētā, pēc kapsētas īpašnieka vai kapsētas apsaimniekotāja pārstāvja pieprasījuma jāuzrāda kapsētas apsaimniekotāja saskaņots dokuments par pakalpojumu sniegšanu.

39. Amatniekam, kurš veic darbības kapsētā, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu apmeklētāju un operatīvo dienestu transportlīdzekļu, kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzēto transportlīdzekļu pārvietošanu kapsētā. Darba vieta jāsakārto pēc darba pabeigšanas.

40. Amatnieki darbu veikšanai nepieciešamo transportu drīkst izmantot Noteikumos noteiktā kārtībā celiņos, kuri atbilst transportlīdzekļu izmēriem.

VIII. Apbedīšanas kārtība

41. Persona, kura rīko apbedīšanu, ar apsaimniekotāju noslēdz kapavietas uzturēšanas līgumu.

42. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs un/vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas.

43. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

44. Bēru rīkotājam ir tiesības apbedīšanu (kapa rakšanu, izvadīšanu) veikt paša spēkiem vai izmantojot paša izvēlētas apbedīšanas firmas pakalpojumus.

45. Pašvaldība novada Pašvaldības īpašumā esošajām kapsētām veido speciālu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

46. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas (izvadīšanas) pakalpojumus kapsētās sniedz bēru rīkotāja izvēlēta apbedīšanas firma.

47. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 metriem, platumam – 1 metrs, dziļumam – 1,5 metri līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

48. Attālumam starp divu blakus esošo kapavietu īsajām malām jābūt ne mazākām par 0,5 metriem. Virs katras kapavietas jābūt zemes uzbērumam līdz 0,5 metru augstumā, vai arī kapu plāksnei, vai apmalēm.

49. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 metra dziļumā. Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 metrs, īsajās malās – 0,5 metri.

50. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 metriem līdz zārka vākam.

51. Kaps nedrīkst būt tuvāk par vienu metru līdz kokam un 0,3 metrus līdz piemineklim.

52. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā, jaunā ģimenes kapavietā, kolumbārijā vai sēru birzī. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

53. Ierādāmo kapavietu izmēri:

54. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā pēc viena kalendārā gada kopš apbedīšanas brīža, saņemot kapsētu apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

55. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura organizē un veic pārapbedīšanu.

56. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas īpašnieku un informējot kapsētu apsaimniekotāju.

57. Aizliegta mirstīgo atlieku ekshumācija no Brāļu kapiem pārapbedīšanai citā vietā, izņemot gadījumu, kad tiek ekshumētas visas mirstīgās atliekas.

IX. Kapliču izmantošana

58. Kapliču mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norises iznomā kapsētu apsaimniekotājs.

59. Saldētava kapličā, uzrādot miršanas apliecību vai ārsta izsniegtu medicīnisku slēdzienu par nāvi, tiek izmantota mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. To drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju kapsētas darba laikā. Pārējā laikā saldētava nav pieejama.

X. Noteikumu izpildes kontrole un administratīvā atbildība

60. Par Noteikumu 21., 22. un 25. punktā, VII nodaļā un 42. punktā noteikto prasību neievērošanu, ja atbildība nav paredzēta citos normatīvajos aktos, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām līdz 70 (septiņdesmit) naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām līdz 280 (divi simti astoņdesmit) naudas soda vienībām.

61. Kontrolēt Noteikumu izpildi ir tiesīgi:

61.1. kapsētas īpašnieks;

61.2. kapsētas apsaimniekotājs;

61.3. Tukuma novada pašvaldības policija.

62. Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Pašvaldības policija.

63. Administratīvā pārkāpuma lietu par Noteikumu pārkāpumu izskata Domes Administratīvā komisija.

64. Piemērotais administratīvais sods Noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

65. Ja personas, kuras kapsētā sniedz amatnieka pakalpojumus, neievēro Noteikumus, kapsētu apsaimniekotājam ir tiesības šai personai neizsniegt nepieciešamo atļauju pakalpojuma veikšanai.

XI. Noslēguma jautājumi

66. Ar Noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē:

66.1. Tukuma novada domes 2010. gada 29. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 17 "Par Tukuma novadā esošo kapsētu uzturēšanu";

66.2. Engures novada domes 2016. gada 15. novembra saistošie noteikumi Nr. 18 "Kapsētu uzturēšanas un apsaimniekošanas noteikumi Engures novadā";

66.3. Jaunpils novada domes 2014. gada 19. decembra saistošie noteikumi Nr. 17 "Par Jaunpils novada pašvaldības kapsētu uzturēšanu";

66.4. Kandavas novada domes 2010. gada 28. janvāra saistošie noteikumi Nr. 3 "Par Kandavas novada kapsētu darbību un apsaimniekošanu".

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa

Pielikums
Tukuma novada domes 27.04.2022. 
saistošajiem noteikumiem Nr. 29
"Par Tukuma novadā esošo kapsētu uzturēšanu"

Tukuma novada pašvaldības kapsētas

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa

Saistošo noteikumu Nr. 29 "Par Tukuma novadā esošo kapsētu uzturēšanu"
paskaidrojuma raksts

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa