Ventspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 8

Ventspils novadā 2022. gada 26. maijā (prot. Nr. 19, 2. §)

Par sociālajiem pakalpojumiem Ventspils novadā

Precizēti 30.06.2022. (prot. Nr. 21, 1. §)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu
un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro un trešo daļu,
Ministru kabineta 2003. gada 25. maija
noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
samaksas kārtība un kārtība,
kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas
no pašvaldības budžeta" 6. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Ventspils novada pašvaldības nodrošināto sociālo pakalpojumu (turpmāk arī – pakalpojumi(-s)) veidus, apjomu, piešķiršanas, saņemšanas un samaksas kārtību, kā arī lēmumu par pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Ventspils novada pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) sniedz pakalpojumus vai organizē to sniegšanu dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijās, vai pērk no cita pakalpojuma sniedzēja.

3. Tiesības saņemt pakalpojumus ir personām, kuras savu pamata dzīvesvietu deklarējušas Ventspils novadā un faktiski dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, kā arī citām normatīvajos aktos noteiktajām personām.

4. Pašvaldībā pakalpojumu sniegšanu un organizēšanu veic Ventspils novada domes izveidota iestāde "Ventspils novada Sociālais dienests" (turpmāk – Dienests).

5. Pakalpojumu saņēmējam vai pakalpojuma saņēmēja apgādniekam ir pienākums norēķināties par saņemto pakalpojumu, atbilstoši šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos paredzētajai kārtībai.

II. Sociālo pakalpojumu veidi

6. Dienests sniedz vai organizē šādus sociālos pakalpojumus:

6.1. aprūpe mājās;

6.2. drošības poga;

6.3. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

6.4. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām;

6.5. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

6.6. atbalsta un pašpalīdzības grupas;

6.7. dienas centra pakalpojums;

6.8. specializētās darbnīcas;

6.9. ģimenes asistents;

6.10. asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti;

6.11. asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti;

6.12. mentora pakalpojums;

6.13. psihologa pakalpojumi Dienestā;

6.14. sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem;

6.15. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbīgas uzvedības mazināšanai;

6.16. grupu dzīvoklis;

6.17. higiēnas pakalpojums;

6.18. patversmes un naktspatversmes pakalpojums;

6.19. sociālais darbs Dienestā.

III. Sociālo pakalpojumu pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība

7. Lai saņemtu pakalpojumus, persona (tās likumiskais pārstāvis, pilnvarotā persona, apgādnieks) ar iesniegumu vēršas Dienestā. Iesniegumā ir jānorāda problēmas apraksts, tās vēlamo risinājumu un sniedzamā pakalpojuma veidu.

8. Dienests viena mēneša laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas:

8.1. novērtē personas vajadzības pēc pieprasītā pakalpojuma;

8.2. ja nepieciešams, izvērtē personas (ģimenes) ienākumus un materiālo stāvokli;

8.3. ja nepieciešams, veic sadzīves apstākļu apsekošanu pakalpojuma pieprasītāja dzīvesvietā;

8.4. pieprasa citus dokumentus, kuri papildus nepieciešami lēmuma pieņemšanai atbilstoši pieprasītā pakalpojuma veidam un informācija par tiem nav pieejama informācijas sistēmās;

8.5. pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu, nosakot pakalpojumu veidu un apmaksas apmēru un kārtību, vai pieņem motivētu lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu.

IV. Aprūpe mājās

9. Aprūpe mājās ir sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā, nodrošinot personas pamatvajadzību apmierināšanu, dzīves kvalitātes nepazemināšanos, palīdzību mājas darbu veikšanā un personīgajā aprūpē, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nespēj to nodrošināt pati (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums).

10. Tiesības saņemt Pakalpojumu ir:

10.1. pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus vai nodrošināt savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi;

10.2. pilngadīgai personai, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt personai nepieciešamo aprūpi.

11. Pakalpojums piešķir nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, nosakot veicamo darbu apjomu saskaņā ar noteikto aprūpes līmeni atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem:

11.1. 1. aprūpes līmenis – līdz 16 stundām mēnesī;

11.2. 2. aprūpes līmenis – līdz 24 stundām mēnesī.

12. Pakalpojums, saskaņā ar Dienesta veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, var tikt nodrošināts ar Drošības pogas pakalpojumu (t.i., nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī).

13. Pakalpojuma pieprasīšanai papildus iesniegumam persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

13.1. iztikas līdzekļu deklarāciju;

13.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību, kā arī vēlamās rekomendācijas personas sociālajai aprūpei;

13.3. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

14. Noteikumu 10.1. un 10.2. apakšpunktā noteiktajām personām var piešķirt pastāvīgu vai pagaidu aprūpi, pamatojoties uz sociālās rehabilitācijas plānu un individuālo vajadzību izvērtēšanu.

15. Pašvaldība no tās budžeta līdzekļiem pilnībā apmaksā Pakalpojumu, ja personas un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi nepārsniedz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu līmeni un nav noslēgts uztura līgums.

16. Lēmumu par Pakalpojuma pārtraukšanu no Pašvaldības budžeta līdzekļiem Dienests pieņem, ja persona atsakās no pakalpojuma saņemšanas, iesniedzot rakstiski par to iesniegumu.

V. Drošības poga

17. Drošības poga pakalpojums ir sociālais pakalpojums, kas nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

18. Tiesības saņemt pakalpojumu "Drošības poga" ir:

18.1. atsevišķi dzīvojošai personai ar funkcionāliem traucējumiem vai ar invaliditāti, kurai nav likumīgo apgādnieku;

18.2. pakalpojuma "Aprūpe mājās" saņēmējam, kuram noteikts otrais vai trešais aprūpes līmenis, ja, izvērtējot personas funkcionalitāti, konstatē nepieciešamību pēc pakalpojuma.

VI. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pilngadīgām personām

19. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pilngadīgai personai (turpmāk – Īslaicīgas aprūpes pakalpojums) ietver terminētu diennakts sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju un pagaidu dzīvesvietu attiecīgajā sociālajā institūcijā laika periodā līdz 3 mēnešiem:

19.1. personai, kuras ģimenes locekļi vai apgādnieki vecuma, veselības stāvokļa, dzīvesvietas attāluma vai nodarbinātības dēļ nespēj nodrošināt personas aprūpi;

19.2. personai atveseļošanās periodā;

19.3. personai krīzes situācijā;

19.4. personai, kura līdz Īslaicīgas aprūpes pakalpojuma saņemšanai ir atradusies ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

20. Īslaicīgas aprūpes pakalpojumu piešķir personām, kurām ir Dienesta sociālā darbinieka veikts personas vajadzību pēc pakalpojumiem novērtējums, atbilstoši piemērojamo Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu prasībām.

21. Ja Īslaicīga aprūpes pakalpojuma izmaksas sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, minēto pakalpojumu personai nodrošina līdz 30 dienām kalendārā gadā.

VII. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām

22. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām ir pakalpojums, kas nodrošina pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt (turpmāk – Ilgstošas aprūpes pakalpojums).

23. Tiesības saņemt Ilgstošas aprūpes pakalpojumu ir personām:

23.1. sasniegušām pensijas vecumu;

23.2. ar invaliditāti;

23.3. ar funkcionāliem traucējumiem, kurām nepieciešamā aprūpe pārsniedz aprūpei mājās noteikto apjomu.

24. Ilgstošas aprūpes pakalpojuma pieprasīšanai papildus iesniegumam persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz:

24.1. iztikas līdzekļu deklarāciju;

24.2. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un par normatīvajos aktos noteikto medicīnisko kontrindikāciju neesamību;

24.3. nepieciešamības gadījumā psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikācijas neesamību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

24.4. citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

25. Dienests izvērtē personas iespējas samaksāt par aprūpes institūcijā sniedzamo Ilgstošas aprūpes pakalpojumu, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarāciju, ievērojot nosacījumus, ka persona sedz izdevumus par aprūpes institūcijā sniegtajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos noteiktajā apmērā no pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un/vai citiem ienākumiem.

26. Ilgstošas aprūpes pakalpojumu apmaksā no Pašvaldības budžeta līdzekļiem pilnā apmērā, ja:

26.1. personas likumīgie apgādnieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem;

26.2. pilngadīgo bērnu un viņu ģimenes locekļu ienākumi, kas pēc Ilgstošas aprūpes pakalpojuma samaksas paliek ģimenes rīcībā ir mazāki par normatīvajos aktos noteikto ienākumu līmeni. Šajā gadījumā pilngadīgie bērni tiek atbrīvoti no maksas par Ilgstošas aprūpes pakalpojumu uz laiku līdz vienam gadam;

26.3. personai nav likumīgu apgādnieku.

27. Ilgstošas aprūpes pakalpojuma sniegšanu pārtrauc, ja persona ir noslēgusi uztura līgumu, kurā paredzēta nekustamā īpašuma nodošana uztura devējam un uztura līgumā noteiktās uztura devēja saistības paredz uztura nodrošināšanu personai Sociālā dienesta sniegtās palīdzības apjomā.

VIII. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

28. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) ir pakalpojums, kas nodrošina terminētu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju bērniem, kuru ģimenēs krīzes situācijas rezultātā ir bērna attīstībai, audzināšanai un aprūpei nelabvēlīgi apstākļi.

29. Pakalpojums nodrošina bērnu izmitināšanu institūcijā 24 stundas diennaktī, sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju un psiholoģisko palīdzību.

IX. Atbalsta un pašpalīdzības grupas

30. Atbalsta un pašpalīdzības grupas nodrošina personām iespēju mazināt sociālo izolētību, grupā risināt esošās problēmas, vairot izpratni par sevi, gūt motivāciju un saņemt atbalstu to risināšanai, lai uzlabotu savu sociālo funkcionēšanu un dzīves kvalitāti.

31. Tiesības saņemt atbalsta un pašpalīdzības grupas pakalpojumu ir ikvienai motivētai personai, kura izteikusi vēlēšanos tajā darboties, un Dienests ir veicis personas individuālo vajadzību un resursu izvērtējumu.

X. Dienas centra pakalpojums

32. Dienas aprūpes centra pakalpojums ir sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kas dienas laikā nodrošina personai sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu, brīvā laika pavadīšanas iespējas, ēdināšanu, kā ar personas un viņu tuvinieku līdzdalību konkrētu sociālo problēmu risināšanā.

33. Tiesības saņemt pakalpojumu "Dienas aprūpes centrs" ir:

33.1. bērniem ar funkcionāliem traucējumiem līdz 18 gadu vecumam un šo bērnu vecākiem vai bērnu likumiskajiem pārstāvjiem;

33.2. pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

34. Lai saņemtu pakalpojumu "Dienas aprūpes centrs", personai vai tās likumiskam pārstāvim Dienestā jāiesniedz iesniegums, ģimenes ārsta izziņa par nepieciešamo pakalpojumu.

XI. Specializētās darbnīcas

35. Specializētās darbnīcas pakalpojums ir darbnīca ar speciāli pielāgotām darba vietām un nodrošinātu speciālistu atbalstu personām ar invaliditāti darbspējīgajā vecumā, lai attīstītu pakalpojuma saņēmēja sociālās un funkcionālās prasmes.

36. Tiesības saņemt pakalpojumu "Specializētās darbnīcas" ir personām ar garīga rakstura traucējumiem un funkcionāliem traucējumiem.

XII. Ģimenes asistents

37. Ģimenes asistenta pakalpojumu (turpmāk šajā nodaļā – Pakalpojums) nodrošina, lai sniegtu atbalstu riska vai augsta riska ģimenēm sociālo prasmju uzlabošanai gadījumos, kad vecāki nepietiekami nodrošina bērna vajadzības un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

38. Pakalpojums ietver ģimenes asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām mēnesī.

39. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 mēnešiem.

40. Pakalpojumu par Pašvaldības līdzekļiem piešķir:

40.1. ģimenēm, kurām ir nepietiekamas prasmes bērna audzināšanai;

40.2. ģimenēm, kurās aug bērns ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;

40.3. ģimenēm, kurām sociālais darbinieks konstatējis krīzes situāciju;

40.4. personām ar garīga rakstura traucējumiem un nepietiekamām sociālām prasmēm.

41. Pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā darbinieka atzinumu, var piešķirt atkārtoti.

XIII. Asistenta pakalpojums pilngadīgām personām ar invaliditāti

42. Asistenta pakalpojumu pilngadīgām personām ar invaliditāti (turpmāk – Asistenta pakalpojums) sniedz pilngadīgām personām, kurām ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) lēmumu ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte un, veicot asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, Dienests ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

43. Asistenta pakalpojuma piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

XIV. Asistenta un pavadoņa pakalpojums bērniem ar invaliditāti

44. Asistenta pakalpojumu (turpmāk – Asistenta pakalpojums bērniem) sniedz bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

45. Pavadoņa pakalpojumu (turpmāk – Pavadoņa pakalpojums bērniem) sniedz bērniem no 5 līdz 18 gadu vecumam, kuriem ar VDEĀVK lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par pavadoņa nepieciešamību, lai nodrošinātu socializāciju ārpus mājas.

46. Asistenta pakalpojuma bērniem un Pavadoņa pakalpojuma bērniem pieprasīšanai papildus iesniegumam persona vai tās likumiskais pārstāvis Dienestā iesniedz normatīvajos aktos norādītos dokumentus.

47. Noteikumu 44. un 45. punktā minēto pakalpojumu piešķiršanas un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

XV. Mentora pakalpojums

48. Mentora pakalpojums sniedz, lai nodrošinātu atbalstu personai, kura sava dzīvesveida, nepietiekamu sociālo prasmju vai tuvinieku atbalsta trūkuma dēļ nespēj nodrošināt sociālo funkcionēšanu sabiedrībā.

49. Pakalpojums ietver mentora pakalpojumus līdz 24 stundām mēnesī.

50. Mentora pakalpojumu piešķir uz laiku līdz 6 mēnešiem.

51. Mentora pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu personas vajadzību un resursu izvērtējumu un sociālās rehabilitācijas plānā, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un īstenojamo pasākumu sagaidāmo rezultātu.

XVI. Psihologa pakalpojums

52. Psihologa pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz Dienesta sociālā darbinieka nosūtījumu.

53. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu ir:

53.1. ģimenēm un personām krīzes situācijā;

53.2. ģimenēm, kurās bērniem izstrādāta uzvedības sociālās korekcijas programma;

53.3. ģimenēm, kurās ir bērni ar uzvedības grūtībām;

53.4. ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem;

53.5. ģimenēm, kurām iekārtota sociālā darba lieta;

53.6. pieaugušām personām, kurām noteiktas multiplas problēmas.

54. Dienests bez maksas nodrošina 10 konsultācijas, vienas konsultācijas ilgums – 45 minūtes.

XVII. Sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem

55. Sociālās korekcijas programma bērniem ar uzvedības traucējumiem pakalpojums (turpmāk – Sociālās korekcijas pakalpojums) ir ilgstošā laika posmā veicams mērķtiecīgs pasākumu kopums, kuru mērķis ir mazināt vai novērst nepilngadīgo likumpārkāpēju antisociālu uzvedību, stiprināt likumisko pārstāvju spēju labot pieļautās kļūdas un novirzes individuāli un grupā, kā arī veicināt likumpārkāpumu profilakses darbu.

56. Sociālās korekcijas pakalpojumu nodrošina personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

XVIII. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbīgas uzvedības mazināšanai

57. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbīgas uzvedības mazināšanai (turpmāk – Sociālās rehabilitācijas pakalpojums) sniedz, lai novērstu vai mazinātu turpmākas vardarbības riskus, sniedzot psihosociālu un izglītojošu atbalstu vardarbību veikušai personai.

58. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver individuālās psihologa konsultācijas vai grupu nodarbības.

59. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums piešķir pilngadīgai personai, kura izturējusies vai baidās izturēties vardarbīgi, ir izteikusi draudus pielietot vardarbību vai pienākumu saņemt šo pakalpojumu ir uzlikusi tiesa vai tiesnesis.

60. Noteikumu 57. punktā minēto pakalpojuma piešķir regulējošo Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

XIX. Grupu dzīvoklis

61. Grupu dzīvoklis ir pakalpojums, lai nodrošinātu mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, prasmju un iemaņu attīstīšanā, un persona varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu pēc iespējas neatkarīgi funkcionēt grupu dzīvoklī.

62. Tiesības saņemt pakalpojumu "Grupu dzīvoklis" ir:

62.1. personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuru vajadzībām atbilstošākais ir grupu dzīvokļa pakalpojums, pēc pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanas;

62.2. citām pilngadīgām personām darbspējīgā vecumā ar garīga rakstura traucējumiem, kuras vēlas dzīvot patstāvīgi un/vai kurām ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi un/vai sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanu personas patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

XX. Higiēnas pakalpojums

63. Higiēnas pakalpojums sniedz trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām un personām ar invaliditāti Dienesta telpās un attālinātajās pieņemšanas vietās Ventspils novadā esošo pagastu administratīvajā teritorijā.

64. Lai saņemtu higiēnas pakalpojumu, jāuzrāda izziņu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas (mājsaimniecības) statusam vai invalīda apliecību, ja šī informācija nav Dienesta darbinieka rīcībā.

XXI. Patversmes un naktspatversmes pakalpojums

65. Patversmes un naktspatversmes pakalpojumu sniedz, lai nodrošinātu īslaicīgu izmitināšanu pilngadīgai personai bez pastāvīgas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušai personai.

66. Patversmes un nakts patversmes pakalpojums ietver personas pamatvajadzību nodrošināšanu, personiskās higiēnas iespēju nodrošināšanu un gadījuma risināšanu.

67. Noteikumu šajā nodaļā noteikto pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz personas iesniegumu un sniegto paskaidrojumu par tā nepieciešamību, sociālā darbinieka veiktu personas individuālo vajadzību, resursu un ienākumu izvērtējumu saskaņā ar sociālās rehabilitācijas plānu, kas izstrādāts pēdējo 12 mēnešu laikā, ietverto uzdevumu un īstenojamo pasākumu sagaidāmo rezultātu.

XXII. Sociālais darbs Dienestā

68. Sociālais darbs Dienestā pakalpojums nodrošina palīdzību personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

69. Pakalpojums "Sociālais darbs Dienestā" ietver:

69.1. ģimenes (personas) risku izvērtēšanu;

69.2. ģimenes (personas) vajadzību un resursu izvērtēšanu;

69.3. ģimenes (personas) sociālo problēmu noteikšanu;

69.4. ģimenes (personas) sociālā gadījuma vadīšanas plāna izstrādi un/vai individuālo sociālās rehabilitācijas plānu izstrādi;

69.5. sociālā darbinieka individuālās konsultācijas ģimenei (personai);

69.6. psihosociālo konsultēšanu;

69.7. pašpalīdzību, atbalsta, izglītojošo u.c. grupu organizēšanu;

69.8. sociālā darbinieka darba ar personām ar atkarības problēmām konsultācijas;

69.9. psihologa, narkologa u.c. speciālistu konsultācijas sociālā gadījuma vadīšanas plāna/ individuālā sociālā rehabilitācijas plāna ietvaros;

69.10. darbu ar nepilngadīgajiem, kuriem iekārtota profilakses lieta, un viņu vecākiem;

69.11. darbu ar ģimenēm ar bērniem un jauniešiem;

69.12. darbu ar kopienu – sociālo problēmu risināšanu attiecīgā administratīvajā teritorijā;

69.13. personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtēšanu un personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketas aizpildīšanu.

70. Pakalpojuma "Sociālais darbs Dienestā" pieprasīšanas un nodrošināšanas kārtība:

70.1. sociālo darbu nodrošina, pamatojoties uz personas, bāriņtiesas, policijas, izglītības iestādes u.c. juridisko un fizisko personu iesniegumu par iespējamajām ģimenes (personas) sociālajām problēmām;

70.2. sociālo darbu nodrošina visām Ventspils novadā dzīvojošām personām arī tad, ja ģimene (persona) nav dzīvesvietu deklarējusi Ventspils novada teritorijā;

70.3. sociālais darbinieks pārbauda informāciju un uzsāk sociālo darbu ar ģimeni (personu);

70.4. ģimenes (personas) individuālajā sociālās rehabilitācijas plānā nosaka sociālās rehabilitācijas mērķi un sociālā darbinieka un ģimenes (personas) uzdevumus sociālās problēmas risināšanai, un slēgto vienošanās ar ģimeni (personu) par šo uzdevumu izpildi;

70.5. sociālais darbinieks izvērtē ģimenes (personas) vajadzību pēc sociālās palīdzības un pakalpojumiem un pieņem lēmumu par nepieciešamās sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšanu;

70.6. sociālo darbu ar ģimeni (personu) veic Dienesta sociālais darbinieks visu sociālā darba nodrošināšanas laiku;

70.7. ģimene (persona) ir tiesīga atteikties no sociālā darbinieka un lūgt cita sociālā darbinieka norīkošanu sociālā darba veikšanai, rakstiski pamatojot sava atteikuma iemeslu.

71. Pirms lēmuma par pakalpojuma "Sociālais darbs Dienestā" piešķiršanu, Dienesta pienākums ir apsekot dzīves vietā personas, kuras pēc palīdzības vērsušās pašas, kā arī, ja personu sociālo un psiholoģisko problēmu risināšanai norīkojusi institūcija vai cita persona, kas pārstāv bērna, personas vai ģimenes intereses.

72. Dienestam ir tiesības veikt apsekošanu, iepriekš par to nebrīdinot klientu.

XXIII. Sociālo pakalpojumu finansēšana un samaksas kārtība

73. No Pašvaldības budžeta līdzekļiem Ventspils novadā deklarētajiem iedzīvotājiem pilnā apmērā finansē Noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8., 6.9., 6.12., 6.13., 6.14., 6.16., 6.17., 6.18. un 6.19. apakšpunktā noteiktos pakalpojumus.

74. No valsts budžeta līdzekļiem finansē Noteikumu 6.10., 6.11. un 6.15. apakšpunktā noteiktos pakalpojumus.

75. Par Noteikumu 22. punktā minēto pakalpojumu maksā persona, kurai tas piešķirts, vai tās likumiskais apgādnieks. Personai ir tiesības saņemt pilnībā vai daļēji Pašvaldības finansētu šo pakalpojumu, ja:

75.1. tai nav likumisko apgādnieku vai apgādnieks ir persona ar invaliditāti, vai kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, ir trūcīga vai maznodrošināta persona;

75.2. pati vai likumiskie apgādnieki, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, nav spējīgi nodrošināt samaksu par pakalpojumu vai pašu spēkiem veikt personas pamatvajadzību un aprūpes nodrošināšanu;

75.3. tā nav noslēgusi uztura līgumu;

75.4. to paredz attiecināmie Ministra kabineta noteikumi.

XXIV. Dienesta lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana

76. Dienesta lēmumu adresāts un trešās personas var apstrīdēt Ventspils novada domes Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijā (turpmāk – Komisija), iesniedzot iesniegumu Pašvaldībā, adrese: Skolas iela 4, Ventspils, LV-3601.

77. Komisijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot pieteikumu Administratīvā rajona tiesā.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs A. Mucenieks

Ventspils novada domes saistošo noteikumu Nr. 8 "Par sociālajiem pakalpojumiem Ventspils novadā"
paskaidrojuma raksts

Ventspils novada domes priekšsēdētājs A. Mucenieks